Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"

Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 566 Rīgā 2016. gada 29. septembrī (prot. Nr. 48 52. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" 1. Pieņemt zināšanai konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" (turpmāk - konceptuālais ziņojums). 2. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma 5.1. punktā piedāvāto risinājuma 1. variantu attiecībā uz strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumiem. 3. Lai nodrošinātu atbalstu strauji augošu uzņēmumu (turpmāk - jaunuzņēmums) darbībai: 3.1. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un līdz 2016. gada 29. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iekļaušanai 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paketē jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu; 3.2. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju izstrādāt un līdz 2016. gada 4. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā iekļaušanai 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paketē likumprojektus par grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts fondēto pensiju likumā un citos ar darbaspēka nodokli saistītajos likumos, ja nepieciešams, paredzot noteikt iespēju jaunuzņēmumiem par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto maksājumu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 3.3. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju izstrādāt un līdz 2016. gada 11. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas ietver jaunu atbalsta programmas veidu "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei", veicot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai"; 3.4. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām līdz 2016. gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīt iespēju izdarīt Komerclikumā grozījumus, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas, un, ja nepieciešams, līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā izskatīšanai Ministru kabinetā; 3.5. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām līdz 2016. gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīt iespēju izdarīt Komerclikumā grozījumus, kas paredz atvieglot tādu uzņēmumu likvidēšanas procedūru, kuri atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, - precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali, un, ja nepieciešams, līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā izskatīšanai Ministru kabinetā. 4. Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem), Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām izvērtēt konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājuma variantus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) un līdz 2017. gada 1. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā tādu normatīvo aktu projektus, kas paredz atbalsta stimulu piemērošanu ar 2018. gada 1. janvāri. Ministru prezidents Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Ministru kabineta 2016. gada 29. septembra rīkojums Nr. 566) Konceptuāls ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" Satura rādītājs Ievads 1. Latvijas uzņēmumu profils 2. Esošie uzņēmumi un tiem sniegtais atbalsts 3. Identificētās problēmas 3.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi 3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji 3.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) 4. Starptautiskā prakse 5. Piedāvātie risinājumi 5.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi 5.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji 5.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) 6. Piedāvātais konceptuālais risinājums 6.1. Turpmāk nepieciešamie stimuli 6.2. Piedāvātā koncepta identificētie riski un ieguvumi 6.3. Ietekme uz budžetu Ievads Tautsaimniecības attīstības balsts ir konkurētspējīgi un inovatīvi uzņēmumi, kas rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas attiecīgi ir eksporta dzinējspēks un iedzīvotāju labklājības līmeņa priekšnosacījums. Uzņēmējdarbības uzsācēji, t.i., strauji augoši un jaunie uzņēmumi, ir nozīmīgs jaunu darba vietu radīšanas un inovācijas avots. Šiem uzņēmumiem ir liela nozīme Latvijas un Eiropas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Būtiski veidot tādu uzņēmējdarbības ekosistēmu1, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei, tostarp internacionalizācijai, līdz ar to svarīgi nodrošināt, ka šiem uzņēmumiem tiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas piekļūt kapitālam un finansējumam visos uzņēmuma attīstības posmos. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.50 50.§ 3.punkta uzdevumu - Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības uzsācējiem to sākotnējās darbības posmā un grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem), paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu. 1. Latvijas uzņēmumu profils Saskaņā ar Centrālās Statistikas Pārvaldes 2014.gada datiem, Latvijā bija 98 863 ekonomiski aktīvie individuālie komersanti un komercsabiedrības, no kuriem 99,6% atbilda Eiropas Savienībā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) kategorijas definīcijai: mikro uzņēmumi - 89,6%, mazie uzņēmumi - 8,9%, vidējie uzņēmumi - 1,5%, līdz ar to Latvijas tautsaimniecības balsts ir tieši mikro un mazie uzņēmumi. Jāatzīmē, ka no visiem uzņēmumiem Latvijā tikai 5% no tautsaimniecības eksporta aizņem mikro un mazie uzņēmumi, salīdzinoši - Eiropas Savienībā tie ir 20%. Apskatot statistikas datus pa Latvijas reģioniem, vērojams, ka lielākā aktivitāte ir Rīgas reģionā, tai seko Vidzemes reģions, savukārt viszemākā aktivitāte ir Latgales reģionā. Tāpat vērojams, ka bezdarba līmenis viszemākais ir Rīgas reģionā, bet visaugstākais ir Latgales un Kurzemes reģionā (skat. 1.tabulu). 1.tabula MVU Latvijā un reģionos Bezdarba līmenis 2016.g. aprīlī, % Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaita sadalījums atbilstoši komercdarbības formai, 2014.gadā Kopā Pašnodarb. personas Individ. komersanti Komerc- sabiedrības Zemnieku un zvejnieku saimniecības skaits uz 1000 iedz. Rīgas reģions 5,3 68 605 13 994 1 786 52 769 56 107 Pierīgas reģions 5,6 27 700 9 580 1 166 15 405 1 549 75 Vidzemes reģions 9,5 16 065 7 565 752 5 382 2 366 80 Kurzemes reģions 10,8 18 087 8 175 1 261 6 798 1 853 70 Zemgales reģions 8,8 15 580 6 349 1 046 5 965 2 220 64 Latgales reģions 18,8 24 732 9 839 1 376 5 183 2 323 66 Latvijā 8,8 170 769 55 502 7 387 91 476 10 367 83* Datu avots: CSP; * Eurostat - 50 ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem Pēdējo 12 gadu laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir konstanti audzis. 2001.gadā tie bija 17 uzņēmumi, 2011.gadā 69 uzņēmumi, 2012.gadā 75 uzņēmumi, 2013.gadā 77 uzņēmumi un 2014.gadā jau 83 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, līdz ar to pēdējos 5 gados vērojams stabils kāpums. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) datiem, jauni uzņēmumi (ne strauji augoši) Latvijā 3 gadu periodā sasniedz līdz 20 000 - 40 000 euro apgrozījumu (ieņēmumiem) un pamatā nodrošina vidēji 3-5 darba vietas uzņēmumos, savukārt sezonāla rakstura saimnieciskajai darbībai ir tendence paplašināt uz noteiktu laiku darbinieku skaitu līdz 10 darbiniekiem. Attiecībā uz strauji augošu uzņēmumu, kas ir jaunu ideju radītāji, jāmin, ka to īpatsvars šobrīd ir niecīgs, pēc Labs of Latvia 2015.gada datiem, ir identificēti 240 uzņēmumi (darbinieku skaits nav zināms). Salīdzinoši Lietuvā to ir 220, kuros nodarbina 450 darbiniekus, bet Igaunijā - 420, kuros nodarbina 2145 darbiniekus. Jāņem vērā arī strauji augošu uzņēmumu pazīme - vairumā gadījumu tie savas darbībās uzsākšanā piesaista dažādas investīcijas gan no riska kapitālistiem, gan biznesa eņģeļiem un citiem avotiem. Pēc Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" pieejamās informācijas Riska kapitāla fondi, ar ko Altum ir noslēdzis līgumus, no 2010.gada beigām līdz 2015.gadā beigām ir veikuši ieguldījumus 149 uzņēmumos. Investīciju summas svārstās no 35 000 euro līdz 2,75 milj. euro. 12 uzņēmumos investētais apjoms ir pārsniedzis 1 miljonu euro. Vidējais investīciju apjoms 200 000 euro. Papildus jāatzīmē, ka nav pieejama precīza statistika par biznesa eņģeļu veiktajām investīcijām un to apjomiem, bet ir droši pieņemt, ka vidējais investīciju apjoms ir krietni mazāks par 200 000 euro. Savukārt apskatot ekonomikas attīstību no ēnu ekonomikas prizmas, jāmin, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2014.gadā Latvijā sasniedza aptuveni 24% no IKP, kas ir divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un attiecīgi 13,2% no IKP. Jānorāda, ka strauji augošu uzņēmumu kategorijas uzņēmumiem no visiem Latvijā jaundibinātajiem uzņēmumiem ir vislielākais potenciāls radīt ar pievienoto vērtību produktus, kas ir tautsaimniecības dzinējspēks un konkurētspējas priekšnosacījums. 2. Esošie uzņēmumi un tiem sniegtais atbalsts Pēc būtības Latvijā uzņēmējdarbības veicināšanas atbalsts tās sākotnējā attīstības posmā ir sadalīts 3 uzņēmējdarbības veicēju segmentiem, ņemot vērā to darbības specifiku: 1) strauji augošie uzņēmumi - augsta riska biznesa projekti; 2) uzņēmējdarbības uzsācēji, kuru darbība ar laiku paplašinās, paplašinoties to profesionalitātei un pieredzei; 3) dzīves stila jeb t.s. life-style uzņēmumi jeb mikro / mazie uzņēmumi, kuru darbība attīstās līdz noteiktam līmenim - piem., apgrozījumam - tā rezultātā tiek gūti ienākumi savas labklājības līmeņa nodrošināšanai. Šīm trim kategorijām šobrīd no valsts puses ir pieejams dažāda veida atbalsts: - tiesiskais ietvars - iespēja dibināt uzņēmumu ar samazinātām izmaksām (Komerclikuma tvērums - uzņēmumu dibināšana ar pamatkapitālu no 1 euro, samazinātas valsts nodevas šādu mikro uzņēmumu reģistrēšanai līdz 50 euro); - nodokļu stimuli noteiktai uzņēmumu kategorijai (Mikrouzņēmumu nodokļa likums, patentmaksa, uzņēmumu ienākumu nodokļa stimuls pētniecības un attīstības veikšanai); - konsultatīvais mehānisms - valsts atbalsta programmu ietvaros tiek sniegti dažāda veida pakalpojumi biznesa ideju attīstībai ar mērķi izglītot un uzlabot uzņēmējspējas; - nodrošināts finansējums uzņēmumu attīstībai (vairāk informāciju skatīt konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā). Taču apzinot šī brīža uzņēmējdarbības uzsācēju, īpaši strauju augošu uzņēmumu, un mazo uzņēmējdarbības veicēju vajadzības, kā arī ekonomikas attīstības tendences (ņemot vērā arī ēnu ekonomikas faktoru), ir vērojams, ka minētie atbalsta instrumenti nav pietiekami specifisku problēmu risināšanai. 3. Identificētās problēmas Diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām (t.sk., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību Labs of Latvia, Nodokļu maksātāju tiesību asociāciju, Altum, Start-up asociāciju), kā arī uzņēmumiem, Ekonomikas ministrija ir identificējusi konkrētas problēmas un iespējamos risinājumus uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai. Kopumā ir identificējamas vienotas tendences, kas raksturo uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmējdarbības veicēju ekosistēmu šodien: • augsts darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, ņemot vērā arī tendenci, ka tiek likvidēti atsevišķi nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem (piem., no 2016.gada 1.janvāra atcelts fiksētais ienākuma nodoklis); • maksimālais daudzums inovatīvo ideju; • laba valsts un privātā sektora infrastruktūra; • atbilstoša finansējuma ne/pietiekamība (atkarīgs no uzņēmuma darbības attīstības stadijas un specifikas); • virkne problēmu ar tirgus vajadzībām neatbilstošu tiesisko regulējumu. Vienlaikus pastāv specifiskas nianses katrā no uzņēmumu kategorijām. 3.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums - Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot un pārdodot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Vienlaikus uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas.2 Sākotnēji netiek gūta peļņa. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm3: ik gadu tie ir 100 uzņēmumi Identificētās problēmas: 1) Uzņēmuma darbaspēka izmaksas - lielāko daļu investīciju uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā veido darbaspēka izmaksas līdz ar to darbaspēka nodokļi tiešā veidā ietekmē šos uzņēmumus, tajā skaitā, investīciju pieejamību. Ja investors iegulda strauji augošā uzņēmumā, tad tiešā veidā gandrīz puse no investīcijām ir jānomaksā nodokļos un attiecīgi šāds nosacījums apgrūtina investoru piesaisti; 2) neatbilstošs/neesošs nodokļa režīms, kas ierobežo atalgojuma apmēra nodrošināšanu, īpaši pirmajos 3-5 saimnieciskās darbības gados - uzņēmumos, lai attīstītu inovācijas un strauji augošas idejas nepieciešams piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, bet šobrīd Latvijā nepastāv piemērots nodokļa režīms darbaspēka izmaksu mazināšanai. Darbaspēka izmaksu samazināšana, piem., MUN notiek uz darbinieku sociālo garantiju rēķina. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms paredz ne tikai apgrozījuma (ieņēmumu) ierobežojumu, bet arī darbinieku algas ierobežojumus - 720 euro/mēnesī, kas ir zem vidējās algas tautsaimniecībā (vidējā alga valstī 2016.gada I ceturksnī - 827 euro4), tādējādi liegts algot augsti kvalificētus darbiniekus, piemēram, programmētājus. Termiņš, kurā attīstās attiecīgās jomas uzņēmums, var atšķirties no 1 līdz 10 gadiem, vidēji 3-5 gadi, piemēram, IT sektors vai medicīnas joma; 3) darba ņēmēja sociālo garantiju līmenis - augsti kvalificētam darbaspēkam svarīgas ir sociālās garantijas, kas spēkā esošajā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā ir ierobežotas, tādējādi šādiem uzņēmumiem MUN nav iespējams izmantot; 4) darbinieku motivācijas stimula nepietiekamība - strauji augošos uzņēmumos tehnoloģija ir jāattīsta laika periodā, kurā uzņēmumam nav ieņēmumi, bet jāiegulda ievērojamas investīcijas. Darbinieki visbiežāk nākotnes attīstības vārdā strādā par zemākām algām, lai piesaistītās investīcijas novirzītu uzņēmuma izvirzītajam tehnoloģiskās izstrādes mērķim. Lai motivētu darbiniekus, nepieciešams viņiem piedāvāt ieguldītajam darbam atbilstošu materiālo stimulu. Kā viens no darbinieku motivācijas stimuliem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību varētu būt iespēja turēt t.s. akciju (kapitāldaļu) opcijas, kas ļautu šādu uzņēmuma veiksmes gadījumā atalgot darbinieku ilgtermiņā, tādejādi motivējot darbinieku atbilstoši viņa ieguldījumam uzņēmuma attīstībā. Vienlaikus šāds stimuls būtu vērtējams kā efektīvs līdzeklis, kā motivēt darbiniekus nepamest uzņēmumu, kamēr nav pabeigta produkta vai pakalpojuma ar augstu tehnoloģisko vērtību izstrāde, sasniedzot uzņēmuma mērķi. Vienlaikus jānorāda, ka akciju (kapitāldaļu) opciju realizēšanai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību Komerclikumā nav piemērota regulējuma. 5) kvalificēta darbaspēka piesaistes problēma - strauji augošos uzņēmumos vērojama īpaša nepieciešamība piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, taču šiem uzņēmumiem bieži trūkst papildu finanšu resursu, lai šādiem darbiniekiem maksātu atbilstošas algas, kā arī šie darbinieki pieprasa pilnas sociālās garantijas. Papildus strauji augošiem uzņēmumiem bieži nākas piesaistīt augsti kvalificētu darba spēku no trešajām valstīm, taču lai iegūtu šiem darbiniekiem vīzu un uzturēšanās atļauju paiet ievērojams laika periods, kas kavē biznesa ideju attīstību. Šī problēma īpaši izteikta ir IKT jomā. Informāciju par šobrīd Latvijā pieejamajām kvalificēta darba spēka piesaistes procedūrām var skatīt 2.pielikumā. Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada pozīcijas ziņojumā par darbaspēka pieejamības kvalitāti ir uzsvērusi, ka būtiski ir risināt jautājumu par ārvalstnieku ar augstāko izglītību piesaisti. Šobrīd uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtība nosaka, ka ārzemniekam, kuru paredzēts nodarbināt Latvijas Republikā nereglamentētā profesijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir iesniedzams izglītības dokuments, kas apliecina trīs gadu pieredzi profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku. Tādējādi praktiski nav iespējams konkrētā amatā nodarbināt darbinieku, kurš ir ieguvis augstāko izglītību ar veicamo darbu nesaistītā jomā, bet attiecīgajā profesijā viņš nav ieguvis vismaz 3 gadu pieredzi. Līdz ar to būtu nepieciešams paredzēt, ka pietiekams pamats ārvalstnieka nodarbināšanai Latvijā ir augstākās izglītības iegūšanas dokuments jebkurā pasaules valstī, šo izglītību nesaistot ar profesiju, kurā ārvalstnieks būs nodarbināts un kā alternatīvo kritēriju saglabājot darba pieredzes iegūšanu konkrētajā jomā; 6) uzņēmējdarbības izbeigšanas ilgstošās administratīvās procedūras - lai veicinātu jaunu ideju attīstību strauji augošiem uzņēmumiem, nepieciešams radītu atbilstošus apstākļus uzņēmuma operatīvai rīcībai, ja ideja kļūst dzīvot nespējīga, lai ļautu neveiksmīgajam uzņēmumam maksimāli ātri pievērsties jaunas idejas attīstībai. Šobrīd uzņēmējdarbības izbeigšanas process var ieilgt no 3 mēnešiem līdz pat vienam gadam, tādējādi ne tikai tiek veidotas nesamērīgas izmaksas, slēdzot uzņēmējdarbību, bet arī tiek kavēta saistību izpilde pret uzņēmuma kreditoriem, ja tādi ir; Jāatzīmē, ka šādi uzņēmumi 10% gadījumu veiksmīgi realizē savus projektus. Attiecīgi secināms, ka no valsts skatu punkta nav pareizi ilgstoši uzturēt šādu uzņēmumu turpmāku darbību un izrietošās saistības. 3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji Uzņēmējdarbības uzsācējs - saimnieciskās darbības veicējs (komersants vai fiziska persona) pirmajos 3 darbības gados ar mazu nodarbināto skaitu 5. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, ik gadu tiek reģistrēti ap 10 000 jauni uzņēmumi (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) Esošās problēmas: 1) augstas darbaspēka izmaksas - lielāko daļu izdevumu uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā veido darbaspēka izmaksas, līdz ar to darbaspēka nodokļi ir tiešā veidā ietekmē šo uzņēmumu brīvo apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Jāņem vērā, ka uzņēmums, uzsākot komercdarbību, visbiežāk strādā bez peļņas, jo ir jāpaiet noteiktam laikam, lai uzņēmums sāktu atpelnīt ieguldījumus. Papildus, šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmā pastāv ierobežojums darba algas samaksas noteikšanai, kas liedz atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai noteikt atbilstošu darba samaksu darbiniekiem; 2) nepiemērots nodokļa režīms pirmajos 3 saimnieciskās darbības gados - uzņēmumos, lai attīstītu biznesa ideju, papildus darbaspēka nodokļiem, ir maksājami ienākumu nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - IIN), UIN), kas attīstot noteiktu produktu vai pakalpojumu dažādās to attīstības stadijās (testēšana, prototipu izstrāde, noteikta apjoma produktu izstrāde/ražošana) uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā rada papildus nodokļu slogu un ietekmē šī uzņēmuma dzīvotspēju. Visbiežāk uzņēmums pirmajos saimnieciskās darbības gados izmanto aizņemtos vai īpašnieka līdzekļus no kuriem attiecīgi tiek veikti nodokļu maksājumi. 3) sociālo garantiju līmenis - darbaspēkam svarīgas ir sociālās garantijas, kas spēkā esošajā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā ir ierobežotas, savukārt vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā tiek maksātas algas, kas nesasniedz minimālo sociālo garantiju līmeni - tikai 20% no vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā esošajiem uzņēmumiem maksā bruto algu, kas sasniedz 200 euro/mēnesī. Vienlaikus jānorāda, ka 2017.gada 1.janvārī stājas spēkā likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"; 4) profesionālās pieredzes trūkums - nereti biznesa idejas attīstībai ir nepieciešama dažāda līmeņa speciālistu piesaiste konsultāciju saņemšanai, bieži šāds speciālistu klāsts ir grūti atrodams vai arī rada ievērojamas izmaksas; 5) uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksu apmērs - valsts nodevas, licenču iegūšana u.tml.; 6) straujš UIN, IIN sloga apmēra palielinājums - šobrīd esošais nodokļa režīms (t.sk., mikrouzņēmumu nodokļa izmantošanas gadījumā) paredz krasu nodokļa sloga pieaugumu palielinoties uzņēmuma ienākumiem (izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic pamatlīdzekļu iegādi), kas ietekmē uzņēmuma maksātspēju. Lai sniegtu iespēju jauniem uzņēmumiem attīstīties ar stabilu attīstības tempu, īpaši svarīgs ir pārejas periods, kurā būtu iespēja maksāt nodokļus ar samazinātām likmēm; 7) grāmatvedības nodokļu uzskaites prasību sarežģītība (t.sk., sabiedrība ar ierobežotu atbildību nevar veikt grāmatvedību pēc vienkāršotās uzskaites, turklāt dažkārt uzņēmumu īpašniekiem nav izpratnes par nepieciešamo dokumentāciju un grāmatvedības prasībām, līdz ar to ir jāalgo par papildus līdzekļiem grāmatveža pakalpojumi vai jāpavada ilglaicīgi pie visa normatīvā regulējuma apzināšanas un jāizpilda tajos noteiktās prasības; 3.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) Mazi un mikro uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) - saimnieciskās darbības veicējs un komersants ar mazu nodarbināto skaitu un apgrozījumu (ieņēmumiem) Pēc VID datiem, 2014.gadā bija 31 258 komersanti ar ikgadēju apgrozījumu līdz 20 000 euro (17 300 UIN maksātāji + 13 958 MUN maksātāji) jeb ~ 34 % no 91 233 nodokļu maksātājiem Esošās problēmas: 1) augsts ēnu ekonomikas attīstības risks; 2) zema produktivitāte - visbiežāk mikro un maziem uzņēmumiem ir zems produktivitātes potenciāls un tie ir vērsti uz minimālu ienākumu gūšanu sava labklājības līmeņa nodrošināšanai. Ar 2009.gada 30.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.748 apstiprinātās Koncepcijas par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādējādi palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā. Minēto mērķu sasniegšanai tika izstrādāts un 2010.gadā spēkā stājās Likums "Par mikrouzņēmumu nodokli". 3) grāmatvedības uzskaites sarežģītība un administratīvais slogs - mikro un mazo uzņēmumu darbība pēc būtības ir vienkāršoti izprotama un nav sarežģīta tās ieņēmumu un izdevumu uzskaitē. Vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības, kas rada administratīvu slogu mikro un mazās uzņēmējdarbības veikšanai. Līdz ar to šādu uzņēmumu produktivitātes nodrošināšanai būtiski ir iespēju robežās samazināt uzņēmuma administratīvo pienākumu (t.s. ne ar ienākumu gūšanu saistīto darbību) apjomu, vienkāršojot grāmatvedības uzskaites prasības un atskaišu iesniegšanu; 4) augstas darbaspēka izmaksas - lielāko daļu izdevumu veido darbaspēka izmaksas, līdz ar to darbaspēka nodokļi ir tiešā veidā ietekmē šo uzņēmumu brīvo apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Jāņem vērā, ka šajā segmentā strādājošo uzņēmuma peļņai var būt arī sezonāls raksturs. Papildus, šobrīd esošajā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā pastāv ierobežojums darba algas samaksas noteikšanai, kas liedz atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai noteikt atbilstošu darba samaksu par veikto darbu darbiniekiem; 5) darbaspēka piesaistes sezonalitāte - darbinieku skaits, ņemot vērā darba specifiku, var sasniegt 5 darbinieku skaitu, p., zemniecības darbi. Šobrīd esošajā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā pastāv ierobežojumi šāda tipa uzņēmējdarbības veikšanai. 6) augsts uzņēmuma nodokļu slogs - t.sk., UIN (izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic pamatlīdzekļu iegādi), IIN u.c. 4. Starptautiskā prakse Ņemot vērā, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence, katra Eiropas Savienības dalībvalsts ir pielāgojusi nodokļu sistēmu atbilstoši tās tautsaimniecības struktūrai un vajadzībām. Dalībvalstis izstrādā risinājumus uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai, kas sevī ietver dažādus nodokļu risinājumus (piem., samazinātas UIN likmes, nodokļu kredītus vai IIN likmes, bet tikai atsevišķos gadījumos tiek piemērotas samazinātas valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) likmes, vienlaikus tiek atvieglotas grāmatvedības prasības). Tāpat ir identificējama prakse, ka nodokļu apmērs tiek sadalīts pa jomām (vispārīgs iedalījums, ne detalizēts), vai arī tiek piemērotas nodokļu atlaides atkarībā no noteiktā atlīdzības apmēra. Informāciju par nodokļu atbalsta stimuliem uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu var skatīt 3.pielikumā. 5. Piedāvātie risinājumi Ekonomikas ministrijas ieskatā ir nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz turpmākus atvieglojumu ne tikai uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem uzņēmumiem, bet arī tiem uzņēmumiem, kas šobrīd darbojas mikro uzņēmuma nodokļa maksāšanas statusā. Pretējā gadījumā pastāvēs augsts risks, ka šie uzņēmumi nebūs spējīgi turpināt komercdarbību normālajā nodokļu maksāšanas režīmā, ņemot vērā to mazo apgrozījumu (ieņēmumus) un peļņu, un tādejādi tiks atstāta negatīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību un valsts budžeta ilgtspēju. Norādāms, ka šis ir konceptuāls ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem uzņēmējdarbības uzsākšanai un mikro vai mazajai uzņēmējdarbībai, attiecīgi konkrētas normas, ierobežojumus vai detalizētu īstenošanas mehānismu iespējams noteikt pie attiecīgā likumprojekta vai Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanas. 5.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi Vīzija: Latvija strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēle Nr.1. Baltijas valstīs. Sasniedzamais mērķis: 20 + uzņēmumi ik gadu (piesaistīti 120 augsti kvalificēti darbinieki). Atvieglojumi 1. risinājums - ieviest atbalsta pasākumu - minimālo fiksēto maksājumu par katru nodarbināto, kā arī izstrādāt Strauji augošu uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmumu) likumu un atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei 2. risinājums - alternatīvais - ieviest UIN nodokļa kredītu 45% ieguldījumiem P&A • Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma: 1) neierobežot darba algas apmēru 2) atvieglot ārzemju kvalificēta darba spēka pieņemšana darbā Latvijas strauji augošajos uzņēmumos 3) pilnveidot akciju (kapitāldaļu) opciju/ personāldaļas regulējumu attiecībā uz darbiniekiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību 4) atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauju augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru 5) aktīvāk informēt, skaidrot, popularizēt darbaspēka no trešajām valstīm pieņemšanas procedūras Latvijā Galvenais uzdevums abiem piedāvātajiem risinājumiem ir veicināt pētniecību privātajā sektorā, radīt inovāciju un nodrošināt strauji augošo uzņēmumu izaugsmi, samazinot darbības uzsākšanas izmaksas tiem jaunajiem uzņēmumiem (juridiskām personām), kas vēlas darboties pētniecības un inovācijas jomā, vienlaikus atvieglot procesu ar augsti kvalificēta darbaspēka iesaisti saistītos jautājumus, un tādējādi nodrošināt potenciāli augstākas pievienotās vērtības atdevi. 1.risinājums - minimālā fiksētā maksājuma ieviešana par katru nodarbināto, Strauji augošu uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmums) likumprojekta izstrāde un atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei Risinājums paredz ieviest divu veidu atbalsta pasākumus: 1) ieviest strauji augošam tehnoloģiju uzņēmumam maksāt fiksētu maksājumu par katru nodarbināto, piemēram, mēneša maksājums 2 minimālo VSAOI apmērā (252,26 euro), algas apmēram nepārsniedzot 4050 euro mēnesī (alga virs 48 600 euro gadā). Gadījumā, ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 euro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums tiek novirzīts VSAOI nomaksai. Uzņēmums nemaksā IIN, UIN. - Vienlaikus paredzot, ja strauji augošā uzņēmumā par darba ņēmēju tiek veikts iepriekš minētais fiksētais maksājums, tad no starpības starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķinātie bruto ienākumu algas aprēķinātā obligāto iemaksu objekta un šā panta pirmajā daļā fiksēto maksājuma objektu minētajam darba ņēmējam ar darba devēja starpniecību ir pienākums veikt papildus obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai veikt iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (jeb 3.līmenī), no iepriekš minētās starpības ne mazāk kā 10 procentus. - Attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts fondēto pensiju likumā u.c. ar darbaspēka apliekamo nodokli saistītajos likumos. 2) izstrādāt Strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmumu) likumu. 3) gadījumos, kad darbinieks nav gatavs strādāt ar zemu sociālo nodrošinājumu, nepieciešams izstrādāt un nodrošināt tādu valsts atbalsta programmu, kurā būtu iespējams saņemt atbalstu jaunu tieši augsti kvalificēto darbinieku piesaistei (piemēram, paredzot līdzfinansējuma intensitāti 45% apmērā no darba algas bruto). Jāņem vērā, ka augsti kvalificēta darbaspēka piesaistes mērķis ir sniegt ieguldījumu pētniecības un attīstībā, kas sekmē inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un tehnoloģiju attīstību.5 Attiecīgi nepieciešams Ministru kabineta noteikumu projektu, kas ietver jaunu atbalsta programmas veidu "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei", veicot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2.pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai". Tādējādi tiktu atrisināta augstā nodokļu sloga problēma strauji augošiem uzņēmumiem to darbības sākumposmā, un vienlaikus gadījumos, kad būtu nepieciešams nodrošināt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti ar atbilstošām sociālajām garantijām, iespējama papildus atbalsta saņemšana. Vienlaikus attiecīgo risinājumu nepieciešams izvērtēt saskaņā ar Eiropas Padomes Rīcības kodeksa kritērijiem, lai pārliecinātos, ka paredzētie nodokļu pasākumi nav kaitīgi Eiropas Padomes Rīcības kodeksa izpratnē. Atbalsta programmu - fiksēto maksājumu par katru nodarbināto un atbalstu jaunu augsti kvalificēto darbinieku piesaistei, piešķir uz 1 gadu. Katrā nākamajā gadā uzņēmums atbildīgajai iestādei paziņo par vēlmi turpināt dalību atbalsta pasākumā. Gadījumā, ja nākamajā saimnieciskās darbības gadā uzņēmums atbilst izvirzītajiem kritērijiem, atbildīgā iestāde atbalstu piešķir atkārtoti (līdz kamēr iestājas viens no ierobežojumiem - tiek sasniegts de minimis slieksnis vai sākas uzņēmuma saimnieciskās darbības 6.gads). Uzņēmuma atbilstības nosacījumi - lai ņemtu dalību vienā no atbalsta programmām, uzņēmumam ir jāatbilst visiem nosacījumiem: 1) uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju, piesaistot riska kapitālu jeb t.s. trešās puses6, investīcijas vismaz 30 000 euro apmērā (katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā uzņēmums piesaistījis riska kapitāla investīcijas (aizņēmuma veidā vai veicot ieguldījumus pamatkapitālā) vismaz 30 000 euro apmērā). Nākotnē, potenciāli skatāms jautājums arī par akseleratoru iesaisti; 2) komersants ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā; 3) saimnieciskā darbība pirmajos 5 gados, kopš reģistrēšanas (attiecīgi atbalsts tiek sniegts šajos pirmajos 5 gados); 4) apgrozījuma (ieņēmumu) summa 5 gados - ne vairāk 5 milj. euro; 5) apgrozījuma (ieņēmumu) summa pirmajos 2 darbības gados nepārsniedz 200 000 euro; 6) peļņa netiek sadalīta dividendēs; 7) komersants nav apvienots ar citu komersantu vai sadalīts (t.sk., nav vertikāli integrēts), un tā pamatkapitāla daļas (akcijas) nav atsavinātas (atsavināšana neattiecas uz kvalificētā riska kapitāla investoru); 8) atbilst vismaz vienai no šādām inovatīvām pazīmēm: i. uzņēmumam ir nostiprinātas rūpnieciskās īpašumtiesības uz jaunu produktu vai tehnoloģiju; ii. vismaz 70% no nodarbinātajiem ir maģistra/doktora grāds; iii. pētniecībai un attīstībai novirzīti vismaz 50% no izdevumiem. Skaidrojam, ka riska kapitālistu pieslēgšana ir kā autorizācijas rīks, ka biznesa projektam ir potenciāls attīstīties, attiecīgi valstij nav jāiegulda nesamērīgi resursi biznesa plānu vērtēšanai, lai lemtu par turpmāku atbalsta statusa iegūšanu. Tāpat būtiski ir nepadarīt smagnēju un dubultas pārraudzības/ kontroles sistēmu - piemēram, ja privātajā sektorā jau pārliecinās par biznesa projekta dzīvotspēju vai inovāciju, tad valsts pārvaldei nebūtu jāpārliecinās par to atkārtoti. Atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei piešķiršanas papildus, iepriekš minētajam, nosacījumi7: 1) atbalstu piešķir inženieru, zinātnieku vai citu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei konkrētam komersantam, ja atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm8: a. darbiniekam ir vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju; b. vai darbiniekam vismaz 5 gadu profesionālā pieredze attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē; 2) augsti kvalificētais darbinieks netiek nodarbināts pie cita uzņēmuma ne pastāvīgā darbā, ne terminēti, vai arī tam nepieder uzņēmums (tas nav valdes loceklis vai dalībnieks citā uzņēmumā); 3) līdzšinējā prakse un nozares organizāciju ekspertu viedoklis ir, ka augsti kvalificētajam darbaspēkam tiek nodrošināta alga, kas lielāka nekā vidējā alga tautsaimniecībā (vidējā alga valstī 2016.gada I ceturksnī - 827 euro); 4) atbalstāmās izmaksas - projekta īstenošanas personāla izmaksas - atalgojums piesaistītajam darbiniekam (darba alga, ieskaitot slimības naudu (darba nespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs), ikgadējo atvaļinājumu, papildatvaļinājumu un atvaļi­nā­juma kompensāciju) un darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie darba ņēmēja labā obligāti veicamie maksājumi. 5) Augsti kvalificēta darbaspēka piesaistes mērķis ir sniegt ieguldījumu pētniecības un attīstībā, kas sekmē inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību saskaņā ar 1.2.1.2.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" noteikto mērķi (konkrētu pētniecisku aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei). → Valsts atbalsta veids: atbalsta programmā atbalsta saņemšanas slieksnis, kur saimnieciskās darbības veicējam de minimis slieksnis - 200 000 euro 3 gados. Šobrīd secināms, ka atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei ieviešanu iespējams īstenot, plānojot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" paredzot vēl vienu atbalsta veidu - "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei". Uzņēmumu uzraudzība: Apkopojot iepriekš minēto, uzņēmumu pārbaudi un atbilstību praksē plānots veikt trīs soļos: 1. riska kapitāla iesaiste jeb pirmais atbilstības nosacījums, kad uzņēmums var izmantot plānoto atbalstu strauji augošajiem uzņēmumiem - šo soli veic uzņēmums neatkarīgi, vai tam ir plānots izmantot iespēju veikt fiksēto maksājumu un/vai saņemt atbalstu atbalsta pasākumu ietvaros. T.i., uzņēmums piesaista savam biznesa projektam riska kapitāla investīciju vismaz 30 000 euro apmērā; Gadījumā, ja riska kapitāla investors nav reģistrēts Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijā, var izskatīt nepieciešamību organizēt komisiju, kas pieņem lēmumu, vai izvēlētais investors atbilst uzticama investora pazīmēm. Tāpat nepieciešams paredzēt iespēju Komisijas sastāvā piesaistīt ārējus ekspertus, lai vērtētu, piemēram, tādu aspektu kā naudas izcelsme. Minētās komisijas ieviešanu pamato nepieciešamība pieņemt lēmumus par investoriem, kas nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā. 2. pieteikšanās fiksēta maksājuma veikšanai: 2.1. uzņēmums atbildīgajai iestādei (plānots, ka atbildīgā iestāde būtu Ekonomikas ministrijas resors) iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai un attiecīgo riska kapitāla investīcijas apliecinājumu (Komisijas lēmums, ja ir secināts, ka investors nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā). 2.2. atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai uzņēmums atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. 2.3. uzņēmums pēc apstiprinoša lēmuma saņemšanas vēršas VID un attiecīgi piesaka sevi šī fiksētā maksājuma režīmam, 2.4. VID, balstoties uz atbildīgās iestādes pieņemto lēmumu, piešķir pieprasīto atbalstu - nodokļu atlaidi. 3. atbalsta programma augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei : 3.1. uzņēmums iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai un attiecīgo riska kapitāla investīcijas apliecinājumu (Komisijas lēmums, ja ir secināts, ka investors nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā) atbildīgajai iestādei ar mērķi piesaistīt papildu finansējumu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei. 3.2. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai uzņēmums atbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un gadījumā, ja atbilst - piešķir uzņēmumam pieprasīto atbalstu. Atbalsta pasākumu de minimis uzskaiti un uzraudzību veic Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" atbalsta "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaiste" ietvaros, paredzot tam administrēšanas izdevumus. Finansējuma avots: 3 milj. euro no Eiropas Savienības struktūrfonda (ERAF) līdzekļiem (EM pārziņā esošais darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" - jauna atbalsta veida ieviešanai). 2.risinājums - alternatīvais - UIN nodokļa kredīts 45% ieguldījumiem P&A Risinājums paredz uzņēmumam saimnieciskās darbības pirmajos gados, kad vēl nav peļņas, bet tiek veiktas investīcijas, sniegt iespēju saņemt nodokļa kredītu par investīcijām P&A9. Nodokļa kredīts tiek aprēķināts procentuāli no P&A izdevumiem un tiek novirzīts VSAOI un IIN izmantošanai turpmākajos darbības gados. Atbilstoši likumam "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem P&A izdevumiem: 1) par zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla definīcijai atbilstoša darbinieka izmaksām, kas tieši attiecināmas uz pētniecības un attīstības izstrādnes darbu; 2) par atlīdzības summu par pētniecības pakalpojumiem, kas saņemti no zinātniskās institūcijas, kura reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā, vai tai pielīdzināmas zinātniskās institūcijas, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ja pētniecības pakalpojumi ir tieši saistīti ar nodokļa maksātāja veikto pētniecības un attīstības darbu; 3) par atlīdzības summu par testēšanas, sertificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, kas nepieciešami jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei un ko sniegusi sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūcija, kura akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā vai tai pielīdzināmā institūcijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā. Uzņēmuma atbilstības nosacījumi - lai iegūtu šo stimulu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem: 1) uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju, piesaistot attiecīgajā taksācijas gadā riska kapitālu jeb t.s. trešās puses, investīcijas vismaz 30 000 euro apmērā; 2) Komersants ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā; 3) saimnieciskā darbība pirmajos 5 gados, kopš reģistrēšanas (attiecīgi atbalsts tiek sniegts šajos pirmajos 5 gados); 4) apgrozījuma (ieņēmumu) summa 5 gados - ne vairāk 5 milj. euro; 5) apgrozījuma (ieņēmumu) summa pirmajos 2 darbības gados nepārsniedz 200 000 euro; 6) peļņa netiek sadalīta dividendēs; 7) uzņēmums nav iegūts apvienošanas, sadalīšanas vai atsavināšanas procesā; 8) atbilst vismaz vienai no šādām inovatīvām pazīmēm: i. uzņēmumam ir nostiprinātas rūpnieciskās īpašumtiesības uz jaunu produktu vai tehnoloģiju; ii. vismaz 70% no nodarbinātajiem ir maģistra/doktora grāds; iii. pētniecībai un attīstībai novirzīti vismaz 50% no izdevumiem. →  Atbalsta saņemšanas slieksnis (de minimis slieksnis - 200 000 euro 3 gados) Uzņēmumu uzraudzība: uzņēmumu pārstāvošas organizācijas komisija, kuras sastāvā ietilpst VID un EM pārstāvji, vai, piemēram, biznesa inkubatori (kas attiecīgi padara apgrūtinātu verifikācijas procesu un papildus budžeta izdevumus, bez plānotajiem finanšu līdzekļiem UIN kredītam). →  Jāatzīmē, ka šī risinājuma izvēles gadījumā, starptautiskā prakse liecina, ka 2-3 gadu laikā, lai arī ir liels pieprasījums pēc minētās programmas, tas lielā mērā skar valsts budžeta kapacitāti. Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma: 1) neierobežot darba algas apmēru; 2) atvieglot ārzemju kvalificēta darba spēka pieņemšana darbā Latvijas strauji augošajos uzņēmumos: a. paredzēt, ka pietiekams pamats augsti kvalificēta ārvalstnieka nodarbināšanai Latvijā ir augstākās izglītības iegūšanas dokuments jebkurā pasaules valstī, attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē, un kā alternatīvo kritēriju noteikt, ka darbiniekam ir vismaz 5 gadu profesionālā pieredze attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē; 3) izskatīt iespēju pilnveidot akciju (kapitāldaļu) opciju/personāldaļu regulējumu attiecībā uz darbiniekiem - nepieciešamības gadījumā precizēt Komerclikuma normas, nosakot kārtību kādā darbinieki SIA var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" normas, nosakot kādos gadījumos akciju opcijas uzskatāmas par objektu, ko apliek ar darbaspēka nodokļiem ; Jāatzīmē, ka Valdības rīcības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu N.275) 5.3.1.pasākums jau paredz akciju opciju regulējuma pārskatīšanu, t.sk., SIA gadījumā; 4) izskatīt iespēju atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauju augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru: a. nepieciešamības gadījumā precizēt Komerclikuma normas: i. par kreditoru informēšanu, nosakot, ka ar kreditoru piekrišanu šo termiņu var samazināt līdz 1 mēnesim (līdzīgi kā jau pašreiz ir noteikts 324.panta 4.daļā gadījumiem, kad sabiedrībai nav zināmu kreditoru); ii. par likvidācijas sākuma finanšu pārskatu, nosakot, ka, ja ir saņemta visu kreditoru rakstiska atteikšanās no prasījumiem (e-paraksts vai notariāls apliecinājums), tad likvidācijas sākuma finanšu pārskats nav jāsastāda un uzreiz var sastādīt likvidācijas slēguma finanšu pārskatu; iii. par sabiedrības atlikušās mantas sadali, nosakot, ka mantu drīkst sadalīt pirms 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem vai visi sabiedrības kreditori ir rakstiski atteikušies no saviem prasījumiem pret sabiedrību; b. pārskatīt likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un izskatīt iespēju noteikt, ka strauji augošu uzņēmumu gadījumā, ja kreditori atsakās no prasījumiem, tas netiek uzskatīts par ienākumu, kas apliekams ar UIN; c. papildus, pārskatīt VID kārtību attiecībā uz šiem uzņēmumiem nodrošinot dokumentu izskatīšanu maksimāli īsā laikā. 5) aktīvāk informēt, skaidrot, popularizēt darbaspēka no trešajām valstīm pieņemšanas procedūras: a. izveidot un izplatīt vienkāršus informatīvos materiālus (ceļakarti/ rokasgrāmatu u.tml.); b. izanalizēt Latvijas imigrācijas priekšrocības un popularizēt tās, it īpaši imigrācijas mērķauditorijās (studenti, zinātnieki, IT, inženieri u.c.); c. skaidrot imigrācijas procedūras vietējiem uzņēmējiem, kuriem varētu būt nepieciešami ārvalstu profesionāļi. 5.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji Vīzija: nodrošināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugumu Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem, kas līdzvērtīgs Baltijas valstīm. Sasniedzamais mērķis: 60 ekon. aktīvi uzņēmumi/ 1000 iedz. 2020.gadā.10 Atvieglojumi 1. risinājums - ieviest pakāpeniskas izaugsmes stimulu un turpināt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbību līdz 2019.gada 1.janvārim 2. risinājums - alternatīvais - saglabāt Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, ierobežojot nozares, kurās var veikt saimniecisko darbību • Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma: 1) noteikt vienkāršotu grāmatvedības nodokļu atskaišu iesniegšanu VID, t.i., ceturkšņa atskaites, vienkāršota atskaites forma Abiem piedāvātajiem risinājumiem galvenais uzdevums ir turpināt veicināt ekonomisko aktivitāti valstī, vienlaikus risinot sociālo garantiju jautājumu ilgtermiņā. 1.risinājums - Pakāpeniskas izaugsmes stimuls Risinājums paredz uzņēmējdarbības uzsācējiem noteikt nodokļa režīmu (UIN, VSAOI, IIN, riska nodevu), kas paredz atvieglotu nodokļa slogu darbības pirmajos trīs gados: 1) izstrādāt attiecīgu likumu, kas uzņēmējdarbības uzsācējiem paredz tiesības saņemt nodokļu atbalstu, piem.: - 75% no minimālā VSAOI un 3% no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības pirmajos 4 ceturkšņos. Vienlaikus pie konkrēta likumprojekta izstrādes nepieciešams vēlreiz vērtēt, vai nav saglabājams Ekonomikas ministrijas līdz šim piedāvātais priekšlikums noteikt 10% nodokli no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības pirmajos 4 ceturkšņos (10% ir VSAOI maksājums par uzņēmumā esošajiem darbiniekiem); - 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības 5-8.ceturksnī; - 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības 9-12.ceturksnī; Gadījumā, ja darbinieka alga pārsniedz valstī noteikto 2 minimālo mēnešalgu apjomu (740 euro), tad no starpības starp darbinieka algu un aprēķināto VSAOI objektu, darbiniekam būtu pienākums veikt papildus VSAOI iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai veikt iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (jeb 3.līmenī), no iepriekš minētās starpības iemaksājot ne mazāk par 10%. Attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus ar darbaspēka apliekamo nodokļu saistītajos likumos - likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". 2) tāpat jaunajā regulējumā ir jāiekļauj normas, kas ierobežo ārpakalpojuma izveidošanas riskus; 3) papildus, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko regulējumu, nepieciešams paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto Mikrouzņēmumu nodokļa likumu vēl 2 gadus - līdz 2019.gada 1.janvārim (pēc kā mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts), saglabājot tiem paredzēto lēmumu, ka 2017.gadā VSAOI jāveic no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta (šobrīd tas veido 126,13 euro, kas ir aprēķināts no minimālās darba algas 370 euro) 75% apmērā, bet ar 2018.gada 1.janvāri VSAOI, un abos gados saglabājot mikrouzņēmumu likmi 5% apmērā, pēc kura tiem iestājas pienākums pāriet vispārīgajā vai jebkurā no valstī noteiktajiem nodokļu maksāšanas režīmiem (aizliegums pieteikties pakāpeniskās izaugsmes stimulam). Uzņēmuma atbilstības nosacījumi - lai iegūtu šo stimulu, uzņēmumam ir jāatbilst visiem nosacījumiem: Atbilstības nosacījumi: 1) fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, un komersants, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā; 2) saimnieciskā darbība - pirmie 3 gadi, kopš reģistrēšanas; 3) saimnieciskās darbības gada apgrozījuma summa nepārsniedz 50 000 euro; Norādāms, ka būtiski ir saglabāt pietiekami plašu apgrozījuma slieksni, lai novērstu patieso ienākumu gūšanas neuzrādīšanas risku. 4) darbinieku skats pamatā ir 5, bet, ņemot vērā sezonālo tendenci, tiek pieļauta iespēja nodarbināto skaitu līdz 7-10 darbiniekiem (nosakāms pie normatīvā regulējuma izstrādes); 5) apsverams ir darba algas nosacījums - 750 euro mēnesī (limits, ja nepieciešams, nosakāms pie normatīvā regulējuma izstrādes); 6) persona iepriekš nav izmantojusi šo uzņēmējdarbības uzsākšanas režīmu 5 gadus t.sk., (kontrole pēc personu kodiem - attiecas gan uz uzņēmuma īpašnieku, gan darbinieku. Attiecībā uz darbinieku - pēc līdzīga principa kā šobrīd MUN režīmā darba devējs informē darba ņēmēju, tāpat arī, izmantojot šo stimulu, ar darba līgumu darba ņēmējs tiek informēts). Nākotnē potenciāli ir jālemj arī par iespēju VID noteikt tiesības ļaut nodokļu maksātājam atkārtoti izmantot minēto režīmu, ja izvērtējot visus riska faktorus neizpildās nodokļu optimizēšanas pazīme; 7) uzņēmums nav iegūts apvienošanas, sadalīšanas vai atsavināšanas procesā. Uzņēmumu uzraudzība: VID (uzraudzības modelis līdzīgs šobrīd spēkā esošajam mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam). →  Valsts atbalsta izvērtējums: Atbilstoši Komisijas paziņojumam par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.4.6.apakšpuktam piedāvātais nodokļu režīms nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo piedāvātam nodokļu režīmam nepiemīt selektīvs raksturs, proti, piedāvātais nodokļu režīms ir vispārēji attiecināms. Līdz ar to, ņemot vērā faktu, ka minētais nodokļu režīms izpilda visas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.4.6.apakšpukta prasības, piedāvātais nodokļu režīms nevarētu tikt uzskatīts par valsts atbalstu. Papildus skaidrojam, ka piedāvātais risinājuma variants ir izstrādāts ar mērķi mazināt administratīvo slogu jaundibinātiem uzņēmumiem. 2.risinājums - alternatīvais - Mikrouzņēmumu nodokļa likums, ierobežojot nozares, kurās var veikt saimniecisko darbību Risinājums paredz saglabāt pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un saistītajos tiesību aktos, t.sk., ar vai bez nozaru ierobežojumiem nozarēm, kurās var veikt saimniecisko darbību: 1) sašaurināt mikrouzņēmumu nodokļa tvērumu, izslēdzot no tā VSAOI, nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis ietver UIN un IIN, t.sk., IIN daļu par darbinieku (arī īpašnieku), kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu; 2) mainīt mikrouzņēmumu nodokļa likmi: - mikrouzņēmuma apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 7000 euro - 5 %, - mikrouzņēmuma apgrozījumam (ieņēmumiem) no 7000,01 līdz 100 000,00 euro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas - 5 %, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 8 %; - mainīt mikrouzņēmumu nodokļa sadali pa budžeta kontiem: izslēgt VSAOI kontu un novirzīt lielāko daļu mikrouzņēmumu nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. 3) noteikt nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, tāpēc ka nodokļa režīma piemērošana attiecīgajās nozarēs neatbilst šā likuma mērķim (2.panta 12.daļa) 4) ar 2017.gada 1.janvāri par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem VSAOI jāveic no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta (šobrīd tas veido 126,13 euro, kas ir aprēķināts no minimālās darba algas 370 euro) 75% apmērā, bet ar 2018.gada 1.janvāri 100% apmērā. Jāatzīmē, ka arī pārējiem mikrouzņēmumiem šāda minimālā VSAOI nomaksa būs veicama obligātā kārtībā. Tādējādi līdz ar minimālā obligātā VSAOI ieviešanu likumdevējs ir plānojis būtiski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālo garantiju līmeni, kā arī samazināt darba nodokļu plaisu starp nozarē vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem. Papildus informāciju par turpmāk paredzētajām izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā skatīt šā ziņojuma 4.pielikumā. ⇒ Atbilstoši Ekonomikas ministrijas aplēsēm - ne vairāk kā 5000 uzņēmumi gadā ⇒ Ieviešot minimālo VSAOI un nosakot 5% nodokļa apmēru mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, tas radīs vairāk kā 20% lielu nodokļu slogu esošajiem mikro uzņēmumu nodokļa maksātājiem. ⇒ Ieviešot minimālo VSAOI modeli un mainot likmi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits samazināsies no 46000 uzņēmumiem uz ~ 20000 uzņēmumiem. Savukārt ierobežojot 37 nozares, ir sagaidāms, ka šo režīmu praktiski varēs izmantot pakalpojumu nozares uzņēmumi, jo šiem uzņēmumiem nav lielu izdevumu. Attiecīgi tas 3 gadu laikā samazinātu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo uzņēmumu skaitu līdz 5000-7000 uzņēmumiem. Uzņēmumu uzraudzība: VID. Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma attiecīgajā normatīvajā aktā: 1) vienkāršot nodokļa deklarāciju iesniegšanu VID, piemēram, nodrošināt iespēju ceturkšņa deklarāciju iesniegšanai. 5.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem)  Vīzija: veicināt dzīves stila uzņēmējdarbību Latvijā. Sasniedzamais mērķis: 1000 jauni uzņēmēji. Atvieglojumi 1. risinājums - saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļu maksāšanas režīmus un noteikt tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī ieviest patentmaksu 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3 2. risinājums - alternatīvais - pastāvīgi sakārtot identificētās atsevišķās jomas, kur pastāv augsts ēnu ekonomikas risks 3.risinājums - alternatīvais - ieviest tiesības VID slēgt civiltiesisku līgumu ar katru uzņēmumu par nodokļu nomaksas apmēru (balstīts uz kritērijiem un nodokļa rāmi) Papildus atvieglojums neatkarīgi no risinājuma: saglabāt vienkāršotu grāmatvedības uzskaites un nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību VID. Galvenais uzdevums piedāvātajiem priekšlikumiem ir radīt priekšnosacījumus, lai paši mazākie uzņēmējdarbības veicēji var veikt saimniecisko darbību, neradot būtisku slogu uz valsts un pašvaldību sociālo budžetu (p., pabalstu izsniegšana kā sociāli maznodrošinātām personām). 1.risinājums - līdzšinēji piedāvāto nodokļu maksāšanas režīmu saglabāšana un normatīva regulējuma precizēšana par tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī patentmaksas ieviešana 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3 Šobrīd normatīvais regulējums paredz dažādus nodokļa nomaksas režīmus saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas ar mazu apgrozījumu (ieņēmumiem) gadā: 1) saimnieciskās darbības veicēji, kuri reģistrējuši saimniecisko darbību -apliekamais ienākuma nodoklis (IIN, bet izpildoties kritērijiem kļūst arī par VSAOI maksātājiem); 2) patentmaksas, t.sk., samazinātā patentmaksa (VSAOI un IIN); 3) personu, kuras VID ir paziņojušas par to, ka nereģistrēs saimniecisko darbību, apliekamais ienākuma nodoklis (IIN); 4) personu ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma pakalpojumiem, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis līdz 3000 euro (netiek aplikti ar VSAOI, IIN): 5) tāpat minētajā kategorijā daļēji ietilpst sezonas laukstrādniekiem apliekamo ienākuma nodokli (izpildoties kritērijiem ietver arī VSAOI). Informāciju par uzskaitītajiem nodokļa maksāšanas režīmiem skatīt šā ziņojuma 4.pielikumā. Ņemot vērā, ka šī ir augsta riska ēnu ekonomikas grupa un vienlaikus pastāv izteikta sociālo garantiju problēma, risinājums paredz: 1) saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļa maksāšanas režīmus; 2) izstrādāt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un, ja nepieciešams, papildus normatīvajos aktos, kas paredz ar 2018.gada 1.janvāri: - tikai uzņēmējdarbības paziņoš …