Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"

Ministru kabineta rīkojums Nr. 566 Rīgā 2016. gada 29. septembrī (prot. Nr. 48

52. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"

3.1. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un līdz 2016. gada 29. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iekļaušanai 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paketē jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu;

3.2. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju izstrādāt un līdz 2016. gada 4. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā iekļaušanai 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paketē likumprojektus par grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts fondēto pensiju likumā un citos ar darbaspēka nodokli saistītajos likumos, ja nepieciešams, paredzot noteikt iespēju jaunuzņēmumiem par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto maksājumu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.3. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju izstrādāt un līdz 2016. gada 11. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas ietver jaunu atbalsta programmas veidu "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei", veicot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A"

1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai";

3.4. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām līdz 2016. gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīt iespēju izdarīt Komerclikumā grozījumus, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas, un, ja nepieciešams, līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā izskatīšanai Ministru kabinetā;

3.5. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām līdz 2016. gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīt iespēju izdarīt Komerclikumā grozījumus, kas paredz atvieglot tādu uzņēmumu likvidēšanas procedūru, kuri atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, - precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali, un, ja nepieciešams, līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Ministru kabineta 2016. gada 29. septembra rīkojums Nr. 566) Konceptuāls ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"

Satura rādītājs Ievads 1. Latvijas uzņēmumu profils 2. Esošie uzņēmumi un tiem sniegtais atbalsts 3. Identificētās problēmas 3.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi 3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji 3.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) 4. Starptautiskā prakse 5. Piedāvātie risinājumi 5.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi 5.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji 5.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) 6. Piedāvātais konceptuālais risinājums 6.1. Turpmāk nepieciešamie stimuli 6.2. Piedāvātā koncepta identificētie riski un ieguvumi 6.3. Ietekme uz budžetu Ievads Tautsaimniecības attīstības balsts ir konkurētspējīgi un inovatīvi uzņēmumi, kas rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas attiecīgi ir eksporta dzinējspēks un iedzīvotāju labklājības līmeņa priekšnosacījums.

Uzņēmējdarbības uzsācēji, t.i., strauji augoši un jaunie uzņēmumi, ir nozīmīgs jaunu darba vietu radīšanas un inovācijas avots. Šiem uzņēmumiem ir liela nozīme Latvijas un Eiropas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Būtiski veidot tādu uzņēmējdarbības ekosistēmu1, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei, tostarp internacionalizācijai, līdz ar to svarīgi nodrošināt, ka šiem uzņēmumiem tiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas piekļūt kapitālam un finansējumam visos uzņēmuma attīstības posmos.

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.50 50.§ 3.punkta uzdevumu - Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības uzsācējiem to sākotnējās darbības posmā un grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem), paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Apskatot statistikas datus pa Latvijas reģioniem, vērojams, ka lielākā aktivitāte ir Rīgas reģionā, tai seko Vidzemes reģions, savukārt viszemākā aktivitāte ir Latgales reģionā. Tāpat vērojams, ka bezdarba līmenis viszemākais ir Rīgas reģionā, bet visaugstākais ir Latgales un Kurzemes reģionā (skat.

1.tabulu).

1.tabula MVU Latvijā un reģionos Bezdarba līmenis 2016.g. aprīlī, % Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaita sadalījums atbilstoši komercdarbības formai, 2014.gadā Kopā Pašnodarb. personas Individ. komersanti Komerc- sabiedrības Zemnieku un zvejnieku saimniecības skaits uz 1000 iedz.

Rīgas reģions 5,3 68 605 13 994 1 786 52 769 56 107 Pierīgas reģions 5,6 27 700 9 580 1 166 15 405 1 549 75 Vidzemes reģions 9,5 16 065 7 565 752 5 382 2 366 80 Kurzemes reģions 10,8 18 087 8 175 1 261 6 798 1 853 70 Zemgales reģions 8,8 15 580 6 349 1 046 5 965 2 220 64 Latgales reģions 18,8 24 732 9 839 1 376 5 183 2 323 66 Latvijā 8,8 170 769 55 502 7 387 91 476 10 367 83* Datu avots: CSP; * Eurostat - 50 ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem Pēdējo 12 gadu laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir konstanti audzis. 2001.gadā tie bija 17 uzņēmumi, 2011.gadā 69 uzņēmumi, 2012.gadā 75 uzņēmumi, 2013.gadā 77 uzņēmumi un 2014.gadā jau 83 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, līdz ar to pēdējos 5 gados vērojams stabils kāpums.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) datiem, jauni uzņēmumi (ne strauji augoši) Latvijā 3 gadu periodā sasniedz līdz 20 000 - 40 000 euro apgrozījumu (ieņēmumiem) un pamatā nodrošina vidēji 3-5 darba vietas uzņēmumos, savukārt sezonāla rakstura saimnieciskajai darbībai ir tendence paplašināt uz noteiktu laiku darbinieku skaitu līdz 10 darbiniekiem.

Attiecībā uz strauji augošu uzņēmumu, kas ir jaunu ideju radītāji, jāmin, ka to īpatsvars šobrīd ir niecīgs, pēc Labs of Latvia 2015.gada datiem, ir identificēti 240 uzņēmumi (darbinieku skaits nav zināms). Salīdzinoši Lietuvā to ir 220, kuros nodarbina 450 darbiniekus, bet Igaunijā - 420, kuros nodarbina 2145 darbiniekus.

Jāņem vērā arī strauji augošu uzņēmumu pazīme - vairumā gadījumu tie savas darbībās uzsākšanā piesaista dažādas investīcijas gan no riska kapitālistiem, gan biznesa eņģeļiem un citiem avotiem. Pēc Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" pieejamās informācijas Riska kapitāla fondi, ar ko Altum ir noslēdzis līgumus, no 2010.gada beigām līdz 2015.gadā beigām ir veikuši ieguldījumus 149 uzņēmumos. Investīciju summas svārstās no 35 000 euro līdz 2,75 milj. euro. 12 uzņēmumos investētais apjoms ir pārsniedzis 1 miljonu euro. Vidējais investīciju apjoms 200 000 euro. Papildus jāatzīmē, ka nav pieejama precīza statistika par biznesa eņģeļu veiktajām investīcijām un to apjomiem, bet ir droši pieņemt, ka vidējais investīciju apjoms ir krietni mazāks par 200 000 euro.

Savukārt apskatot ekonomikas attīstību no ēnu ekonomikas prizmas, jāmin, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2014.gadā Latvijā sasniedza aptuveni 24% no IKP, kas ir divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un attiecīgi 13,2% no IKP.

Jānorāda, ka strauji augošu uzņēmumu kategorijas uzņēmumiem no visiem Latvijā jaundibinātajiem uzņēmumiem ir vislielākais potenciāls radīt ar pievienoto vērtību produktus, kas ir tautsaimniecības dzinējspēks un konkurētspējas priekšnosacījums.

Šīm trim kategorijām šobrīd no valsts puses ir pieejams dažāda veida atbalsts:

Taču apzinot šī brīža uzņēmējdarbības uzsācēju, īpaši strauju augošu uzņēmumu, un mazo uzņēmējdarbības veicēju vajadzības, kā arī ekonomikas attīstības tendences (ņemot vērā arī ēnu ekonomikas faktoru), ir vērojams, ka minētie atbalsta instrumenti nav pietiekami specifisku problēmu risināšanai.

Kopumā ir identificējamas vienotas tendences, kas raksturo uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmējdarbības veicēju ekosistēmu šodien:

Vienlaikus pastāv specifiskas nianses katrā no uzņēmumu kategorijām.

3.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums - Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot un pārdodot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību.

Vienlaikus uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas.2 Sākotnēji netiek gūta peļņa.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm3: ik gadu tie ir 100 uzņēmumi Identificētās problēmas:

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms paredz ne tikai apgrozījuma (ieņēmumu) ierobežojumu, bet arī darbinieku algas ierobežojumus - 720 euro/mēnesī, kas ir zem vidējās algas tautsaimniecībā (vidējā alga valstī 2016.gada I ceturksnī - 827 euro4), tādējādi liegts algot augsti kvalificētus darbiniekus, piemēram, programmētājus.

Termiņš, kurā attīstās attiecīgās jomas uzņēmums, var atšķirties no 1 līdz 10 gadiem, vidēji 3-5 gadi, piemēram, IT sektors vai medicīnas joma;

Kā viens no darbinieku motivācijas stimuliem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību varētu būt iespēja turēt t.s. akciju (kapitāldaļu) opcijas, kas ļautu šādu uzņēmuma veiksmes gadījumā atalgot darbinieku ilgtermiņā, tādejādi motivējot darbinieku atbilstoši viņa ieguldījumam uzņēmuma attīstībā. Vienlaikus šāds stimuls būtu vērtējams kā efektīvs līdzeklis, kā motivēt darbiniekus nepamest uzņēmumu, kamēr nav pabeigta produkta vai pakalpojuma ar augstu tehnoloģisko vērtību izstrāde, sasniedzot uzņēmuma mērķi. Vienlaikus jānorāda, ka akciju (kapitāldaļu) opciju realizēšanai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību Komerclikumā nav piemērota regulējuma.

Papildus strauji augošiem uzņēmumiem bieži nākas piesaistīt augsti kvalificētu darba spēku no trešajām valstīm, taču lai iegūtu šiem darbiniekiem vīzu un uzturēšanās atļauju paiet ievērojams laika periods, kas kavē biznesa ideju attīstību. Šī problēma īpaši izteikta ir IKT jomā.

Informāciju par šobrīd Latvijā pieejamajām kvalificēta darba spēka piesaistes procedūrām var skatīt 2.pielikumā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada pozīcijas ziņojumā par darbaspēka pieejamības kvalitāti ir uzsvērusi, ka būtiski ir risināt jautājumu par ārvalstnieku ar augstāko izglītību piesaisti. Šobrīd uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtība nosaka, ka ārzemniekam, kuru paredzēts nodarbināt Latvijas Republikā nereglamentētā profesijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir iesniedzams izglītības dokuments, kas apliecina trīs gadu pieredzi profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku. Tādējādi praktiski nav iespējams konkrētā amatā nodarbināt darbinieku, kurš ir ieguvis augstāko izglītību ar veicamo darbu nesaistītā jomā, bet attiecīgajā profesijā viņš nav ieguvis vismaz 3 gadu pieredzi. Līdz ar to būtu nepieciešams paredzēt, ka pietiekams pamats ārvalstnieka nodarbināšanai Latvijā ir augstākās izglītības iegūšanas dokuments jebkurā pasaules valstī, šo izglītību nesaistot ar profesiju, kurā ārvalstnieks būs nodarbināts un kā alternatīvo kritēriju saglabājot darba pieredzes iegūšanu konkrētajā jomā;

Jāatzīmē, ka šādi uzņēmumi 10% gadījumu veiksmīgi realizē savus projektus. Attiecīgi secināms, ka no valsts skatu punkta nav pareizi ilgstoši uzturēt šādu uzņēmumu turpmāku darbību un izrietošās saistības.

3.2.

Uzņēmējdarbības uzsācēji Uzņēmējdarbības uzsācējs

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, ik gadu tiek reģistrēti ap 10 000 jauni uzņēmumi (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) Esošās problēmas:

Papildus, šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmā pastāv ierobežojums darba algas samaksas noteikšanai, kas liedz atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai noteikt atbilstošu darba samaksu darbiniekiem;

3.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) Mazi un mikro uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) - saimnieciskās darbības veicējs un komersants ar mazu nodarbināto skaitu un apgrozījumu (ieņēmumiem) Pēc VID datiem, 2014.gadā bija 31 258 komersanti ar ikgadēju apgrozījumu līdz 20 000 euro (17 300 UIN maksātāji + 13 958 MUN maksātāji) jeb ~ 34 % no 91 233 nodokļu maksātājiem Esošās problēmas:

Ar 2009.gada 30.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.748 apstiprinātās Koncepcijas par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādējādi palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā. Minēto mērķu sasniegšanai tika izstrādāts un 2010.gadā spēkā stājās Likums "Par mikrouzņēmumu nodokli".

Līdz ar to šādu uzņēmumu produktivitātes nodrošināšanai būtiski ir iespēju robežās samazināt uzņēmuma administratīvo pienākumu (t.s. ne ar ienākumu gūšanu saistīto darbību) apjomu, vienkāršojot grāmatvedības uzskaites prasības un atskaišu iesniegšanu;

Jāņem vērā, ka šajā segmentā strādājošo uzņēmuma peļņai var būt arī sezonāls raksturs.

Papildus, šobrīd esošajā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā pastāv ierobežojums darba algas samaksas noteikšanai, kas liedz atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai noteikt atbilstošu darba samaksu par veikto darbu darbiniekiem;

Tāpat ir identificējama prakse, ka nodokļu apmērs tiek sadalīts pa jomām (vispārīgs iedalījums, ne detalizēts), vai arī tiek piemērotas nodokļu atlaides atkarībā no noteiktā atlīdzības apmēra.

Informāciju par nodokļu atbalsta stimuliem uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu var skatīt 3.pielikumā.

Norādāms, ka šis ir konceptuāls ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem uzņēmējdarbības uzsākšanai un mikro vai mazajai uzņēmējdarbībai, attiecīgi konkrētas normas, ierobežojumus vai detalizētu īstenošanas mehānismu iespējams noteikt pie attiecīgā likumprojekta vai Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanas.

5.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi Vīzija: Latvija strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēle Nr.1. Baltijas valstīs. Sasniedzamais mērķis: 20 + uzņēmumi ik gadu (piesaistīti 120 augsti kvalificēti darbinieki).

Atvieglojumi 1. risinājums - ieviest atbalsta pasākumu - minimālo fiksēto maksājumu par katru nodarbināto, kā arī izstrādāt Strauji augošu uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmumu) likumu un atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei 2. risinājums - alternatīvais

1.risinājums - minimālā fiksētā maksājuma ieviešana par katru nodarbināto, Strauji augošu uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmums) likumprojekta izstrāde un atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei Risinājums paredz ieviest divu veidu atbalsta pasākumus:

1.2.1.1.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2.pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai".

Tādējādi tiktu atrisināta augstā nodokļu sloga problēma strauji augošiem uzņēmumiem to darbības sākumposmā, un vienlaikus gadījumos, kad būtu nepieciešams nodrošināt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti ar atbilstošām sociālajām garantijām, iespējama papildus atbalsta saņemšana. Vienlaikus attiecīgo risinājumu nepieciešams izvērtēt saskaņā ar Eiropas Padomes Rīcības kodeksa kritērijiem, lai pārliecinātos, ka paredzētie nodokļu pasākumi nav kaitīgi Eiropas Padomes Rīcības kodeksa izpratnē.

Atbalsta programmu - fiksēto maksājumu par katru nodarbināto un atbalstu jaunu augsti kvalificēto darbinieku piesaistei, piešķir uz 1 gadu. Katrā nākamajā gadā uzņēmums atbildīgajai iestādei paziņo par vēlmi turpināt dalību atbalsta pasākumā. Gadījumā, ja nākamajā saimnieciskās darbības gadā uzņēmums atbilst izvirzītajiem kritērijiem, atbildīgā iestāde atbalstu piešķir atkārtoti (līdz kamēr iestājas viens no ierobežojumiem - tiek sasniegts de minimis slieksnis vai sākas uzņēmuma saimnieciskās darbības 6.gads).

Uzņēmuma atbilstības nosacījumi - lai ņemtu dalību vienā no atbalsta programmām, uzņēmumam ir jāatbilst visiem nosacījumiem:

Nākotnē, potenciāli skatāms jautājums arī par akseleratoru iesaisti;

Skaidrojam, ka riska kapitālistu pieslēgšana ir kā autorizācijas rīks, ka biznesa projektam ir potenciāls attīstīties, attiecīgi valstij nav jāiegulda nesamērīgi resursi biznesa plānu vērtēšanai, lai lemtu par turpmāku atbalsta statusa iegūšanu. Tāpat būtiski ir nepadarīt smagnēju un dubultas pārraudzības/ kontroles sistēmu - piemēram, ja privātajā sektorā jau pārliecinās par biznesa projekta dzīvotspēju vai inovāciju, tad valsts pārvaldei nebūtu jāpārliecinās par to atkārtoti.

Atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei piešķiršanas papildus, iepriekš minētajam, nosacījumi7:

Šobrīd secināms, ka atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei ieviešanu iespējams īstenot, plānojot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A"

1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" paredzot vēl vienu atbalsta veidu - "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei".

Uzņēmumu uzraudzība:

Apkopojot iepriekš minēto, uzņēmumu pārbaudi un atbilstību praksē plānots veikt trīs soļos:

Gadījumā, ja riska kapitāla investors nav reģistrēts Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijā, var izskatīt nepieciešamību organizēt komisiju, kas pieņem lēmumu, vai izvēlētais investors atbilst uzticama investora pazīmēm. Tāpat nepieciešams paredzēt iespēju Komisijas sastāvā piesaistīt ārējus ekspertus, lai vērtētu, piemēram, tādu aspektu kā naudas izcelsme. Minētās komisijas ieviešanu pamato nepieciešamība pieņemt lēmumus par investoriem, kas nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā.

2.1. uzņēmums atbildīgajai iestādei (plānots, ka atbildīgā iestāde būtu Ekonomikas ministrijas resors) iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai un attiecīgo riska kapitāla investīcijas apliecinājumu (Komisijas lēmums, ja ir secināts, ka investors nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā).

2.2. atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai uzņēmums atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

2.3. uzņēmums pēc apstiprinoša lēmuma saņemšanas vēršas VID un attiecīgi piesaka sevi šī fiksētā maksājuma režīmam, 2.4. VID, balstoties uz atbildīgās iestādes pieņemto lēmumu, piešķir pieprasīto atbalstu - nodokļu atlaidi.

3.1. uzņēmums iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai un attiecīgo riska kapitāla investīcijas apliecinājumu (Komisijas lēmums, ja ir secināts, ka investors nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā) atbildīgajai iestādei ar mērķi piesaistīt papildu finansējumu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei.

3.2. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai uzņēmums atbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un gadījumā, ja atbilst - piešķir uzņēmumam pieprasīto atbalstu.

Atbalsta pasākumu de minimis uzskaiti un uzraudzību veic Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" atbalsta "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaiste" ietvaros, paredzot tam administrēšanas izdevumus.

Finansējuma avots: 3 milj. euro no Eiropas Savienības struktūrfonda (ERAF) līdzekļiem (EM pārziņā esošais darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A"

1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" - jauna atbalsta veida ieviešanai).

2.risinājums - alternatīvais - UIN nodokļa kredīts 45% ieguldījumiem P&A Risinājums paredz uzņēmumam saimnieciskās darbības pirmajos gados, kad vēl nav peļņas, bet tiek veiktas investīcijas, sniegt iespēju saņemt nodokļa kredītu par investīcijām P&A9. Nodokļa kredīts tiek aprēķināts procentuāli no P&A izdevumiem un tiek novirzīts VSAOI un IIN izmantošanai turpmākajos darbības gados.

Atbilstoši likumam "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem P&A izdevumiem:

Uzņēmuma atbilstības nosacījumi - lai iegūtu šo stimulu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem:

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma:

Jāatzīmē, ka Valdības rīcības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu N.275) 5.3.1.pasākums jau paredz akciju opciju regulējuma pārskatīšanu, t.sk., SIA gadījumā;

5.2.

Uzņēmējdarbības uzsācēji Vīzija: nodrošināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugumu Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem, kas līdzvērtīgs Baltijas valstīm. Sasniedzamais mērķis: 60 ekon. aktīvi uzņēmumi/ 1000 iedz. 2020.gadā.10 Atvieglojumi 1. risinājums - ieviest pakāpeniskas izaugsmes stimulu un turpināt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbību līdz 2019.gada 1.janvārim 2. risinājums - alternatīvais

1.risinājums - Pakāpeniskas izaugsmes stimuls Risinājums paredz uzņēmējdarbības uzsācējiem noteikt nodokļa režīmu (UIN, VSAOI, IIN, riska nodevu), kas paredz atvieglotu nodokļa slogu darbības pirmajos trīs gados:

Vienlaikus pie konkrēta likumprojekta izstrādes nepieciešams vēlreiz vērtēt, vai nav saglabājams Ekonomikas ministrijas līdz šim piedāvātais priekšlikums noteikt 10% nodokli no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības pirmajos 4 ceturkšņos (10% ir VSAOI maksājums par uzņēmumā esošajiem darbiniekiem);

Gadījumā, ja darbinieka alga pārsniedz valstī noteikto 2 minimālo mēnešalgu apjomu (740 euro), tad no starpības starp darbinieka algu un aprēķināto VSAOI objektu, darbiniekam būtu pienākums veikt papildus VSAOI iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai veikt iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (jeb 3.līmenī), no iepriekš minētās starpības iemaksājot ne mazāk par 10%. Attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus ar darbaspēka apliekamo nodokļu saistītajos likumos - likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Uzņēmuma atbilstības nosacījumi - lai iegūtu šo stimulu, uzņēmumam ir jāatbilst visiem nosacījumiem:

Atbilstības nosacījumi:

Norādāms, ka būtiski ir saglabāt pietiekami plašu apgrozījuma slieksni, lai novērstu patieso ienākumu gūšanas neuzrādīšanas risku.

Nākotnē potenciāli ir jālemj arī par iespēju VID noteikt tiesības ļaut nodokļu maksātājam atkārtoti izmantot minēto režīmu, ja izvērtējot visus riska faktorus neizpildās nodokļu optimizēšanas pazīme;

Uzņēmumu uzraudzība: VID (uzraudzības modelis līdzīgs šobrīd spēkā esošajam mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam). → Valsts atbalsta izvērtējums: Atbilstoši Komisijas paziņojumam par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.4.6.apakšpuktam piedāvātais nodokļu režīms nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo piedāvātam nodokļu režīmam nepiemīt selektīvs raksturs, proti, piedāvātais nodokļu režīms ir vispārēji attiecināms. Līdz ar to, ņemot vērā faktu, ka minētais nodokļu režīms izpilda visas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.4.6.apakšpukta prasības, piedāvātais nodokļu režīms nevarētu tikt uzskatīts par valsts atbalstu.

Papildus skaidrojam, ka piedāvātais risinājuma variants ir izstrādāts ar mērķi mazināt administratīvo slogu jaundibinātiem uzņēmumiem.

2.risinājums - alternatīvais - Mikrouzņēmumu nodokļa likums, ierobežojot nozares, kurās var veikt saimniecisko darbību Risinājums paredz saglabāt pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un saistītajos tiesību aktos, t.sk., ar vai bez nozaru ierobežojumiem nozarēm, kurās var veikt saimniecisko darbību:

Jāatzīmē, ka arī pārējiem mikrouzņēmumiem šāda minimālā VSAOI nomaksa būs veicama obligātā kārtībā.

Tādējādi līdz ar minimālā obligātā VSAOI ieviešanu likumdevējs ir plānojis būtiski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālo garantiju līmeni, kā arī samazināt darba nodokļu plaisu starp nozarē vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem.

Papildus informāciju par turpmāk paredzētajām izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā skatīt šā ziņojuma 4.pielikumā. ⇒ Atbilstoši Ekonomikas ministrijas aplēsēm - ne vairāk kā 5000 uzņēmumi gadā ⇒ Ieviešot minimālo VSAOI un nosakot 5% nodokļa apmēru mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, tas radīs vairāk kā 20% lielu nodokļu slogu esošajiem mikro uzņēmumu nodokļa maksātājiem. ⇒ Ieviešot minimālo VSAOI modeli un mainot likmi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits samazināsies no 46000 uzņēmumiem uz ~ 20000 uzņēmumiem. Savukārt ierobežojot 37 nozares, ir sagaidāms, ka šo režīmu praktiski varēs izmantot pakalpojumu nozares uzņēmumi, jo šiem uzņēmumiem nav lielu izdevumu. Attiecīgi tas 3 gadu laikā samazinātu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo uzņēmumu skaitu līdz 5000-7000 uzņēmumiem.

Uzņēmumu uzraudzība:

VID.

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma attiecīgajā normatīvajā aktā:

5.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) Vīzija: veicināt dzīves stila uzņēmējdarbību Latvijā. Sasniedzamais mērķis: 1000 jauni uzņēmēji.

Atvieglojumi 1. risinājums - saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļu maksāšanas režīmus un noteikt tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī ieviest patentmaksu 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3 2. risinājums - alternatīvais

Galvenais uzdevums piedāvātajiem priekšlikumiem ir radīt priekšnosacījumus, lai paši mazākie uzņēmējdarbības veicēji var veikt saimniecisko darbību, neradot būtisku slogu uz valsts un pašvaldību sociālo budžetu (p., pabalstu izsniegšana kā sociāli maznodrošinātām personām).

1.risinājums - līdzšinēji piedāvāto nodokļu maksāšanas režīmu saglabāšana un normatīva regulējuma precizēšana par tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī patentmaksas ieviešana 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3 Šobrīd normatīvais regulējums paredz dažādus nodokļa nomaksas režīmus saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas ar mazu apgrozījumu (ieņēmumiem) gadā:

Informāciju par uzskaitītajiem nodokļa maksāšanas režīmiem skatīt šā ziņojuma 4.pielikumā.

Ņemot vērā, ka šī ir augsta riska ēnu ekonomikas grupa un vienlaikus pastāv izteikta sociālo garantiju problēma, risinājums paredz:

Lai nodarbinātu saimnieciskajā darbībā vairāk par vienu darbinieku, tiek noteikti šādi nodokļa maksāšanas nosacījumi: i. 1 darbinieks: pieļaujamais apgrozījums - 1000 euro mēnesī (jeb 12 000 euro gadā) un nomaksājamā patentmaksa (VSAOI un IIN) - 150 euro apmērā; ii. 2 darbinieki: pieļaujamais apgrozījums - 1500 mēnesī (jeb 18 000 euro gadā) un nomaksājamā patentmaksa (VSAOI un IIN) - 150 euro apmērā un minimālo VSAOI par otro darbinieku - šobrīd tas veido 126,13 euro, (aprēķināts no minimālās darba algas 370 euro); iii. 3 darbinieki: pieļaujamais apgrozījums - 2000 mēnesī (jeb 24 000 euro gadā) un nomaksājamā patentmaksa (VSAOI un IIN) - 150 euro apmērā un divas minimālās VSAOI par otro un trešo darbinieku - kopā 252,26 euro;

Jāņem vērā, ka priekšlikums neparedz iespēju izmantot šo režīmu saimnieciskās darbības gadījumā, kad maksimālais apgrozījums tiek sasniegts īsākā laika periodā.

Personas atbilstības nosacījumi - lai veiktu noteiktu nodokļa maksāšanas režīmu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem.

Atbilstības nosacījumi:

Papildus nosacījumi ir izskatāmi un turpmāk virzāmi pie attiecīgo normatīvo aktu sagatavošanas.

Jāatzīmē, ka ar šo netiek plānots atcelt vai grozīt nosacījumus šobrīd esošajiem patentmaksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr.1531 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā noteikumiem".

Taču plānotās izmaiņas paredzēs iespēju minētajiem patentmaksātājiem pieteikties šim maksājumu veidam.

Uzņēmumu uzraudzība: VID (tiek paredzēts līdzšinējais uzraudzības modelis).

Jāatzīmē, ka minētais risinājums rada priekšnosacījumus biežai normatīvo aktu grozījumu veikšanai, kas mazina tiesisko paļāvību mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem un var būtiski skart to dzīvotspējas nosacījumus.

Personas atbilstības nosacījumi - lai veiktu noteiktu nodokļa maksāšanas režīmu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem.

Atbilstības nosacījumi:

Uzņēmumu uzraudzība: VID (tiek paredzēts līdzšinējais uzraudzības modelis).

Plānots, ka VID konstatējot (piemēram, audita veikšanas laikā) noteiktas riska pazīmes konkrētam uzņēmumam, kas ir ēnu ekonomikas paaugstināta riska grupā, var piedāvāt vienoties nodokļu maksātājam par noteikta attiecīgo nodokļu apmēra nomaksu (kas var atšķirties jeb būt zemāks no vispārīgajā režīmā nomaksājamā nodokļa apmēra), ņemot vērā šī nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājus.

Šāda risinājuma izvēles gadījumā, nepieciešams izstrādāt noteiktus kritērijus/ vadlīnijas jeb kārtību, kuru VID būtu nepieciešams ievērot gadījumos, kad tiek lemts par civiltiesiska līguma slēgšanu.

Ņemot vērā, ka civiltiesisko līgumu slēgšanas gadījumā starp VID un nodokļu maksātāju pastāv augsts korupcijas risks, tad būtiska ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) iesaiste un uzraudzība VID darbībā.

Uzņēmumu uzraudzība: VID (un KNAB).

VID, atbilstoši savām riska metodēm un kontroles sistēmai, analizē uzņēmumu saimniecisko darbību un nomaksāto nodokļu apmēru, kas noteikts attiecīgajā likumā noteiktajam ietvaram, un riska gadījumos piedāvā uzņēmumam slēgt vienošanos - civiltiesisku darījumu, kā rezultātā ne tikai netiek piemēroti administratīvie sodi par attiecīgā nodokļa nepilnīgu nomaksu, bet arī tiek veicināta patieso ienākumu uzrādīšana un attiecīgi godprātīga nodokļu nomaksa. Par šādiem uzņēmumiem, piemēram var vest reģistru - jeb noteikta statusa uz laiku piešķiršana, līdzīgi kā Padziļinātās sadarbības programmas11 ietvaros.

KNAB atbilstoši savam kompetences ietvaram veic darbības, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu VID, KNAB darbību attiecinot tikai uz VID darbības tiesiskumu.

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma:

Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar nodokļu nomaksas režīma noteikšanu strauji augošiem uzņēmumiem ir nepieciešams stāties spēkā ar 2017.gada 1.janvāri, ņemot vērā iepriekš minēto Ministru kabinetā noteikto uzdevumu, kā arī tādējādi nodrošinot tiesisko paļāvību un laicīgu nepieciešamo atbalsta stimulu ieviešanu veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas darbībai.

6.2. Piedāvātā koncepta identificētie riski un ieguvumi 2.tabula Ieguvumi Riski Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi

Minimālā fiksētā nodokļa maksājuma veicēji Saskaņā ar EM aplēsēm tie ik gadu tie ir 80 uzņēmumi, kas būtu ieinteresēti minētā nodokļa maksājuma veikšanā.

Aprēķinos izmantotais pieņēmums - jaunajā uzņēmumā strādā vismaz 2 darbinieki, uz kuriem varētu attiecināt nodokļa maksājumu 252.26 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka par 160 darbiniekiem 1 gada laikā valsts budžetā plānoti ieņēmumi 483840 euro apmērā.

Norādāms, ka neatkarīgi, minētie darbinieki ir nodrošināti lielākā apmērā nekā valstī noteiktās minimālās sociālās garantijas (t.i., valstī noteiktais minimālais VSAOI ir 122 euro/mēnesī).

Paredzami izdevumi atbalsta administrēšanai, kas saistīti ar strauji augošu uzņēmumu reģistra un kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta izveidi, uzturēšanu un nepieciešamajiem cilvēkresursiem iesniegto atbalsta pieteikumu izvērtēšanai. Plānotie izdevumi aptuveni 25 000 EUR gadā.

Atbalsta programma augsti kvalificētu darbinieku piesaistei Ņemot vērā, ka atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei ietvaros ir plānots atbalstīt tikai tos strauji augošos uzņēmumus, kas maksā virs vidējās algas valstī, no 75 identificētajiem strauji augošiem uzņēmumiem tika identificēti 20 uzņēmumos, kuros vidējā alga uzņēmumā augsti kvalificētajam darbaspēkam pārsniedz vidējo algu valstī un vienlaikus tie atbilst 5 gadu darbības termiņam.

Vidējā alga šajos 20 uzņēmumos ir 1 600 euro. Šo uzņēmumu nomaksātais IIN vidēji ir 980 tūkst. euro un VSAOI vidēji ir 1,4 milj. euro, kas veido no 80% no visu apskatīto start-up nomaksātajiem darba spēka nodokļiem.

Nepieciešamais finansējuma apmērs atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei un administrēšanai- 3 milj. euro. Aprēķinos izmantotais pieņēmums - 20 uzņēmumos tiks nodarbināti 120 augstas kvalifikācijas darbinieki jeb 6 darbinieki vienā uzņēmumā un finansējuma intensitāte vienam darbiniekam - 45% no darba algas, kas ir lielāka par valstī noteikto vidējo darba algu, bet ne vairāk kā 700 euro vienam darbiniekam mēnesī. Vienam uzņēmumam maksimālais atbalsts sniegšanas termiņš ir līdz 5 gadiem, un nepārsniedzot uzņēmuma 5 gadu vecumu.

Attiecīgi no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A"

1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2.pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" nepieciešams pārdalīt 3 miljonus euro uz - plānotais izdevumu grafiks: 2017.gadā - 1 milj. euro; 2018.gadā - 1 milj. euro; 2019.gadā - 1 milj. euro;

Vienlaikus plānojams, ka 2020.gadā valsts budžetā tiks samaksāti papildus 2,5 milj. euro no jaunajiem strauji augošajiem uzņēmumiem.

6.3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji:

Pakāpeniskas izaugsmes stimuls Saskaņā ar VID datiem, 2014.gadā tika nodibināti 5370 uzņēmumi, kas uzsāka darbību Mikrouzņēmuma nodokļa režīmā*.

Kopumā šie uzņēmumi (komersanti) 2014.gadā (savā pirmajā saimnieciskās darbības gadā) nodokļos nomaksāja 2,68 milj. euro. Vidējais apgrozījums pirmajā saimnieciskās darbības gadā bija 11 798,62 euro. Vidēji nodokļos katrs komersants nomaksāja 636,70 euro.

Aprēķinos izmantotais pieņēmums - pieņemot, ka uzņēmumi, kas uzsākot saimniecisko darbību jaunajā regulējumā reģistrēsies kā uzņēmējdarbības uzsācēji (ar vidējo apgrozījumu 11 798,64 jaunajā nodokļu režīmā pirmajā saimnieciskās darbības gadā) valsts budžetā iemaksās 1 179,86 euro, kas ir gandrīz 2 reizes vairāk nekā būtu nomaksāts visos nodokļos kopumā darbojoties Mikrouzņēmuma nodokļa režīmā.

T.i., pieņemot, ka tie ik gadu būs papildus 3 000 jauni uzņēmumi:

Paredzami izdevumi atbalsta administrēšanai, kuri saistīti ar atbilstošām izmaiņām VID informācijas sistēmās un nepieciešamajiem cilvēkresursiem, bet to apmēru novērtēt varēs tikai pēc iespējamo atbalsta pasākumu precizēšanas.

Esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji T.i., pieņemot, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pāries uz jauno maksāšanas režīmu un to saimnieciskās darbības apgrozījums paliks nemainīgs kā pirmajā gadā:

6.3.3. Uzņēmumi ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu (ieņēmumiem):

Ņemot vērā, ka risinājumu attiecībā uz uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu (ieņēmumiem) ir plānots virzīt 2018.gada likumprojekta paketē, netiek paredzēta ietekme uz 2017.gada valsts pamatbudžeta, speciālā vai pašvaldību budžeta ieņēmumu vai izdevumu pozīcijām.

Vienlaikus ar 2018.gada 1.janvāri plānojams, ka plānotie jaunie 1000 uzņēmēji valsts budžetā veiks iemaksas (patentmaksu) 1 800 000 euro apmērā turpmāko trīs gadu periodā (2018.-2020.gads).

1 Šeit un turpmāk konceptuālajā ziņojumā termins "uzņēmējdarbības ekosistēma" lietots kontekstā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD uzņēmējdarbības ekosistēmas skaidrojumu: https://www.oecd.org/employment/leed/ INTERNATIONAL%20ECOSYSTEM%20WORKSHOP_SUMMARY%20REPORT.pdf 2 Jāņem vērā, ka šādi uzņēmumi parasti tiek veidoti ar mērķi tos pārdod vai komercializēt tālāk.

3 Ekonomikas ministrijas aplēsēs tika izmantots strauji augošo uzņēmumu asociāciju ekspertu viedoklis 4 Dati ņemti no CSP datu bāzes: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__dsamaksa/DS0020c_euro.px/ table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 5 Atbilstoši Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem par uzņēmumos, kas atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, vidēji mēnesī par 1 darbinieku ar darba algu saistītos nodokļos tiek nomaksāti 857 euro (vidējā darba alga 1600 euro).

6 Riska kapitālisti - atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma noteiktajam tvērumam, vai citi starptautiski atzīti ieguldītāji, kas veikuši investīciju pamatkapitālā. Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija veic šo riska kapitāla investoru reģistrēšanu un uzrauga to darbību.

7 Atbalsta piešķiršanas nosacījumi var tikt papildināti MK noteikumu par atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei izstrādes laikā 8 Pašlaik augsti kvalificētu darbinieku tiesiskā regulējuma jautājums tiek risināts veicot grozījumus "Imigrācijas likumā"

9 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD rekomendācija Latvijai pārskatīt iespēju ieviest UIN kredītus pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) ieguldījumiem, iepretim esošajam UIN P&A stimulam.

10 Saskaņā ar Eurostat datiem 2014.gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 50 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, savukārt Lietuvā 60 un attiecīgi Igaunijā 61 aktīvs uzņēmums.

Ņemot vērā statistikas datus Latvijai nepieciešams līdz 2018.gadam palielināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem līdz 55 uzņēmumiem un 2020.gadā sasniegt Baltijas valstu vidējo līmenī, t.i. 60 aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem.

11 Informācija par Padziļinātās sadarbības programmu vienkopus pieejama Finanšu ministrijas interneta mājas lapā:http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/noderiga_informacija/padzilinata_sadarbibas_programma/dalibnieku_registrs/ 12 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1 Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 1.pielikums Valsts sniegtais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu Valsts sniegtais atbalsts uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai:

11.10 panta pirmā daļa), par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā saimnieciskās darbības jomā (Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 1.panta pirmās daļas 5.punkts, 11.10 panta otrā daļa);

Atbilstoši likumam "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem izdevumiem:

AS "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" piedāvātie finanšu instrumenti:

Atbalstu starta aizdevumu veidā var saņemt Latvijas iedzīvotājs (vismaz 18 gadus vecs), kurš vēlas uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību, ja tas ir:

Atbalsta apjoms vienam komersantam - 2 000-150 000 eiro, atmaksas termiņš nevar pārsniegt 8 gadus.

Papildus informācijas avoti: • http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/biznesa-uzsacejiem/starta-programma/par-starta-programmu/,

Aizdevumu izsniedz:

Mikroaizdevuma summa - līdz 14 300 eiro (apgrozāmiem līdzekļiem līdz 7 200 eiro), maksimālais termiņš līdz 5 gadi (mikrouzņēmums var saņemt vairākus mikroaizdevumus, bet ne biežāk kā reizi gadā). Aizdevums nevar būt lielāks par 135% no piedāvātā nodrošinājuma vērtības.

Papildus informācijas avoti: • http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/biznesa-uzsacejiem/mikrokrediti-1/par-programmu/,

Aizdevumu var saņemt - mikro, mazie un vidējie uzņēmumi.

Finansiālā atbalsta iespējas:

Papildus informācijas avoti: • http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi/mvu-mikrokrediti/par-programmu/,

Aizdevumu var saņemt - mazie, vidējie komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuriem ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ.

Aizdevuma summa - līdz 3 850 000 eiro kopējā apmērā (no tiem 2 850 000 eiro investīcijas aizdevuma maksimālā summa, 1 000 000 eiro vai līdz 2 850 000 eiro zvejas un akvakultūras projektos apgrozāmo līdzekļu aizdevuma maksimālā summa) vienam saimnieciskās darbības veicējam.

Aizdevumu termiņš investīciju aizdevumiem no 2 līdz 15 gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem no 2 līdz 5 gadiem.

Papildus informācijas avoti: • http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi/mvu-izaugsmes-aizdevumi/par-programmu/,

5.1. BaltCap Latvijas riska kapitāla fonds - nodrošina attīstības finansējumu Latvijā bāzētiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar ievērojamu izaugsmes potenciālu, lai ieviestu dzīvē inovatīvas, dzīvotspējīgas un uz eksportu orientētas biznesa idejas.

Finansējumu var saņemt - Latvijā bāzēti mikro, mazie un vidējie uzņēmumi.

Finansējuma apjoms - ieguldījumu uzņēmumu kapitālos apjomā no 0,3 līdz 3 miljoniem eiro vienā uzņēmumā ar mērķi izveidot diversificētu portfeli, kas sastāvētu no 15-20 investīcijām.

Papildus informācijas avoti: www.baltcap.com 5.2. FlyCap Latvijas riska kapitāla fonds - FlyCap fonds papildus izaugsmes stadijas uzņēmumu finansēšanai 20-30% fonda līdzekļu plāno ieguldīt jaundibinātos uzņēmumos, kuriem jau ir izstrādāts biznesa modelis un pārbaudīta produkta dzīvotspēja, piesaistot pirmos klientus.

Finansējumu var saņemt - Latvijas uzņēmumi, kuriem ir ieņēmumi un pelnītspējīgs modelis, kā arī jaundibināti uzņēmumi, kuriem ir pierādīts biznesa modelis.

Finansējuma apjoms - (maksimālais investīciju apjoms vienā uzņēmumā) līdz 1,5 miljoni eiro.

Papildus informācijas avoti: www.flycap.lv 5.3. ZGI-3 riska kapitāla fonds - mērķis ir finansiāli atbalstīt ideju autorus, kuriem produkts ir tikai izstrādes stadijā, gan piešķirt finansējumu idejas/produkta izstrādei un prototipa izveidošanai, gan piešķirt sākuma kapitālu jauniem uzņēmumiem, kā arī izaugsmes kapitālu esošiem uzņēmumiem.

Finansējumu var saņemt - ideju autori (plāno izstrādāt produkta prototipu), uzņēmumi, kuri jau pabeiguši produktu izstrādes posmu un vēlas virzīt produktu tirgū ar mērķi palielināt apjomus.

Finansējuma apjoms - (maksimālais investīciju apjoms vienā uzņēmumā) līdz 1,5 miljoni eiro.

Papildus informācijas avoti: www.zgi.lv 5.4. Expansion Capital riska kapitāla fonds

Finansējumu var saņemt - Latvijas mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, kuri jau pabeiguši produktu izstrādes posmu un kuriem nepieciešams finansējums, lai sāktu komerciālu ražošanu, agresīvāku mārketingu un produkta realizāciju.

Finansējuma apjoms - 100 000-1,5milj. eiro vienam uzņēmumam.

Papildus informācijas avoti: www.excap.lv 5.5. Imprimatur Capital sēklas un uzsākšanas kapitāla fonds - nodrošina agrīnas stadijas finansējumu (investīcijas turpināsies līdz 2016.gada vidum).

Finansējumu var saņemt - inovatīvi mikro, mazie un vidējie tehnoloģiju uzņēmumi ar starptautisku izaugsmes potenciālu.

Finansējuma apjoms - līdz 200 000 eiro vienam uzņēmumam.

Papildus informācijas avoti: www.icfm.lv Atbalsts biznesa uzsākšanai un attīstībai:

Papildus jāatzīmē, ka visā Eiropā strauji izplatās pūļa finansējuma (crowdfunding) aktivitāte, kas caur platformām tiek atbalstīti dažāda veida biznesa ideju projekti, īpaši strauji augošiem uzņēmumiem, savukārt Latvijā šāda veida atbalsts vēl nepastāv, bet tiek gatavots normatīvais regulējums šāda finanšu rīka pieejamības nodrošināšanai.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 2.pielikums Kvalificēta darba spēka piesaistes procedūras Latvijā ir izšķiramas divu veidu kvalificēta darbaspēka piesaistes procedūras.

ES zilās kartes pieprasīšanas pamats - ārzemnieks ir ieguvis augstāko izglītību, tiks nodarbināts atbilstošā specialitātē un viņa darba samaksa nebūs zemāka par valstī vidējo darba algu, piemērojot koeficientu 1.5 (1227 EUR mēnesī). Papildu nosacījums

Procedūra un termiņi:

Iesniedzamie dokumenti:

1.1. Izsaukumam:

1.2. Uzturēšanās atļaujai:

Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgs ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

Uzturēšanās atļaujas termiņš - uz laiku līdz pieciem gadiem (atkarībā no darba līguma termiņa), bet atļauja jāreģistrē vienu reizi gadā.

Iesniedzamie dokumenti:

1.1. Izsaukumam:

1.2. Uzturēšanās atļaujai:

Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgs ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

Uzturēšanās atļaujas termiņš - uz laiku līdz pieciem gadiem (atkarībā no darba līguma termiņa), bet atļauja jāreģistrē vienu reizi gadā.

Būtiskākās atšķirības ES zilās kartes pieprasītājiem un pārējiem nodarbinātajiem ES zilās kartes priekšrocības:

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 3.pielikums Starptautiskā prakse nodokļu atbalsta stimuliem Līdzšinējā praksē Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīs tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, kas paredz samazinātas UIN likmes, nodokļu kredītus vai IIN likmes, kā arī atvieglotas grāmatvedības prasības, bet tikai atsevišķos gadījumos tiek piemērotas samazinātas sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes.

Austrijā gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas tiek apliktas ar ienākuma nodokli. UIN standarta likme ir 25%, tomēr uzņēmumiem, kuri darbojas ar zaudējumiem vai to peļņa nav pietiekami liela, ir jāmaksā minimālais UIN - 1750 euro, 3500 euro vai 5452 euro, atkarībā no uzņēmuma juridiskā statusa vai nozares. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir noteiktas atvieglotas prasības grāmatvedības kārtošanā. Mazajiem uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 50, bilances vērtība nav lielāka par 4,84 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 9,68 milj. euro) nav nepieciešams gatavot operatīvos pārskatus (Statement of affairs), kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķins nav obligāts. Savukārt vidējiem uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 250, bilances vērtība nav lielāka par 19,25 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 38,5 milj. euro) ir samazinātas prasības peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei (gada pārskatam) un tā pielikumiem. Pašnodarbinātās personas maksā IIN, kas atkarīgs no faktiskajiem ienākumiem - 0%, ja ienākumi nepārsniedz 11 000 euro, 36,5%, ja ienākumi ir no 11 000 euro līdz 25 000 euro, 43,2%, ja ienākumi ir no 25 000 līdz 60 000 euro un 50%, ja ienākumi pārsniedz 60 000 euro gadā.

Beļģijā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru ar UIN apliekamais ienākums nepārsniedz 322 500 euro, piemēro samazināto-progresīvo UIN, kurš var sasniegt no 24,25% līdz 34,5% (standarta likme 33,9%). Tāpat mazajiem un vidējiem ir ieviesti arī citi atvieglojumi: 1) papildus izmaksas, kas ir saistītas ar aktīvu iegādi var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās; 2) aktīvu iegādes pirmā gada vērtība var tikt norakstīta pilnā apmērā, nevis rēķinot atlikušās gada dienas; 3) ieguldījumus drošībā mazie uzņēmumi var norakstīt 120% apmērā; 4) nepietiekamu avansa maksājumu gadījumā, mazie uzņēmumi trīs gadus nav pakļauti nodokļu pieaugumam. Pašnodarbināto ienākuma iekļauj kopīgajā personas gada ienākumā, un apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

Francijā mikrouzņēmumiem ir īpašs nodokļu maksāšanas režīms, kas sevī ietver gan vienkāršotu nodokli, gan atvieglotas grāmatvedības prasības un ir piemērojams tikai komersantiem (sole trader), kas nav juridiskas personas. Vienkāršoto nodokļu režīmu var piemērot komersanti ar noteiktu gada apgrozījumu, kuru maksimālie sliekšņi var būt atkarīgi no saimnieciskās darbības veida. Francijā ir pieejami divu veidu nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem:

Saimnieciskā darbība Tirdzniecība Pakalpojumi Profesionālā darbība Maksimālais apgrozījuma slieksnis 82 200 euro 32 900 euro 32 900 euro Atskaitāmā izdevumu daļa 71% 50% 34%

Saimnieciskā darbība Sociālo apdrošināšanas iemaksu likme IIN likme Kopējā likme Tirdzniecība 14,2% 1% 15,2% Pakalpojumi 24,8%/24,9% 1,7% 26,5%/26,6% Profesionālā darbība 24,8% 2,2% 27%/25,7% Lietuvā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir IIN maksātājas, ir iespēja izvēlēties starp diviem nodokļu režīmiem: fiksēto ienākuma nodokli (maksātājs iegādājas saimnieciskās darbības jeb biznesa apliecību) un vispārējo nodokļu režīmu.

Vispārējā nodokļu režīma maksāšanas kārtībā komersantiem ir iespēja piemērot 5% IIN likmi, ja to gada ienākumi nepārsniedz 290 000 euro, to darbinieku skaits nepārsniedz 10, kā arī īpašniekam nepieder vairāk kā 50% citu uzņēmumu kapitāldaļas.

Polijas mazie uzņēmumi - IIN maksātāji, var izvēlēties starp vispārējo režīmu un trīs veidu speciālajiem nodokļu režīmiem mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem - nodoklis, kas bāzēts uz apgrozījumu, vienotās summas nodoklis (pēc būtības patents), kura apmērs noteikts, pamatojoties uz dažādiem indikatoriem (t.s. "nodokļa kartes"), vai speciālās lauksaimnieciskās darbības nodoklis. Atbilstoši vispārējam IIN režīmam saimnieciskās darbības veicēji maksā nodokli pēc progresīvas nodokļu likmju skalas 18% - 32% apmērā (kopš 2009.gada).

Par mazajiem nodokļu maksātājiem uzskata maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 1,2 milj. euro. Šādu uzņēmumu darbības veicināšanai vispārējais nodokļu režīms paredz tādus pasākumus kā vienkāršota grāmatvedības uzskaites vešana, iespēja izmantot naudas plūsmas metodi, paātrinātā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana, avansa maksājumi reizi ceturksnī, iespējama nodokļa samaksas termiņa atlikšana.

Mazie uzņēmumi - var arī izvēlēties kādu no vienkāršotajiem nodokļu režīmiem:

Šiem maksātājiem arī izvirzīta prasība izmantot kases aparātus un tiem ir jāsniedz tikai gada ienākumu deklarācija, savukārt avansa maksājumi tiek veikti reizi mēnesī vai reizi ceturksnī.

Aprakstīto režīmu nevar izmantot farmācijas nozarē, akcīzes preču ražotāji, nodokļu konsultanti, arhitekti, advokāti, reklāmas nozarē strādājošie.

Speciālās lauksaimnieciskās darbības nodoklis. - šo nodokļa režīmu piemēro īpaša veida lauksaimnieciskajai darbībai, piemēram, dārzkopībai siltumnīcās, kažokzvēru vai laboratorijas dzīvnieku audzēšanai. Nodokļa režīms ir balstīts uz tādiem rādītājiem kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vai dzīvnieku skaits un gada peļņas normu attiecīgajā darbības veidā (piemēram, dekoratīvo augu audzēšana siltumnīcās - 1,75 eiro/m2).

Maksātāji deklarāciju iesniedz vienreiz gadā, bet maksājumus veic reizi mēnesī. Neatkarīgi no darbības apjoma šiem maksātājiem netiek izvirzīta prasība veikt grāmatvedības uzskaiti.

Attiecībā uz sociālo apdrošināšu iemaksām, piemēram, Vācijā ir noteikts minimālais ienākumu līmenis, no kura sociālie maksājumi veicami, pat, ja reālie ienākumi ir zemāki.

Šāda pieeja ir arī Igaunijā, kur maksājama sociālā apdrošināšana vismaz no minimālās algas arī personām ar nepilnu darba slodzi.

Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus lielā daļā valstu tiek piedāvāti nodokļu samazinājumi, atbrīvojumi vai nodokļu kredīti. Piemēram, lai sniegtu atbalstu pētniecībā, attīstībā un inovācijā Francija piedāvā nodokļu kredītu maziem un vidējiem uzņēmumiem kā paplašinātu vispārējās pētniecības kredītu (Crédit d'impôt innovation). Atbilstoši kredīta nosacījumiem nodokļa maksātājs var saņemt atbalstu izdevumiem, kas saistīti ar pētījumiem jaunos produktos. Gada ietvaros ir attiecināmas līdz 400 000 euro izmaksas ar 20% likmi izdevumiem.

Francija piedāvā arī nodokļu kredītu jauniem inovatīviem uzņēmumiem (Jeunes Entreprises Innovantes), ja izdevumi pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 15% no kopējām izmaksām.

Šo atbalsta mehānismu Eiropas Komisija 2014.gadā atzinusi kā labāko praksi, jo tas sekmē inovāciju ieviešanu un ļauj sniegt tūlītēju atbalstu.

Dānijas uzņēmējiem ir pieejams nodokļu kredīts pētniecībai un attīstībai un tas neparedz ierobežojumus attiecībā uz uzņēmuma lielumu, lai gan visbiežāk šādu atbalsta mehānismu izmanto tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Ja uzņēmumam no izdevumiem, kas saistīti ar pētniecību un attīstību ir nodokļu zaudējumi (līdz 25 milj. DDK), tas var novirzīt nodokļu vērtību deficītā (līdz 5,87 milj. DKK), līdz ar to zaudējumi var tikt pārnesti un samazināti, pamatojoties uz faktiski veiktajiem izdevumiem.

Nīderlandē maziem un vidējiem uzņēmumiem vai start-upiem ir pieejama atbalsta programma the Wet Bevordering Speur - en Ontwikkelingswerk (WBSO), kas nodrošina, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuri darbojas pētniecībā un attīstībā ar nodokļa kredīta palīdzību var saņemt darbaspēka nodokļa atlaides.

Atbalsta programmai var pieteikties trīs reizes gadā, programma paredzēta informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, lai attīstītu tehnoloģiski jaunus produktus vai programmatūras, kā arī zinātnes tehnoloģiskiem pētījumiem.

Atlīdzības izmaksas Nodokļa atlaide % <350 000,00 32% <350 000,00 start-up uzņēmumi 40% >350 000,00 16% Lai sekmētu inovācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Nīderlande ir izstrādājusi arī īpašu atbalsta mehānismu, saskaņā, ar kuru ienākumiem, kas rada nemateriālos aktīvus un kas pārsniedz saistītos pētniecības un attīstības izdevumus tiek piemērota 5% nodokļa likme. Minētā atbalsta programma paredz, ka gada ietvaros izdevumiem līdz 25 000 euro nav nepieciešams pierādīt to pamatotību.

Itālija ir izstrādājusi īpašu start-up atbalsta programmu uzņēmumiem, kas ražo, attīsta un pārdod inovatīvas preces vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Lai pretendentu uz atbalstu uzņēmumam ir jāatbilst kādai inovatīvai pazīmei, kā, piemēram, nodrošinot, ka 15% no izdevumiem tiek novirzīti zinātnei un attīstība, papildus tam jānodrošina, ka uzņēmums darbojas mazāk nekā piecus gadus, gada apgrozījums ir mazāks par 5 milj. euro, uzņēmuma peļņa netiek sadalīta, u.c.

Atbalsta programma nodrošina nodokļu atlaidi par augsti kvalificēta darbaspēka nodarbināšanu, bezmaksas reģistrāciju uzņēmuma reģistrā, valsts garantijas banku kredītiem līdz 2,5 milj. euro apmērā, iespēju samazināt kapitālu 2 finanšu gados pēc gada, kad bijuši zaudējumi, u.c.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 4.pielikums Esošie nodokļu atvieglojumu režīmi mikro un mazai uzņēmējdarbībai Latvijā pastāv šādi nodokļu maksāšanas režīmi mikro un mazās uzņēmējdarbības veikšanai:

Mikrouzņēmuma nodokli var maksāt, ja:

Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu (ieņēmumus).

Mikrouzņēmumu nodokļa likmes:

Ja mikrouzņēmums pārsniedz vienu no mikrouzņēmumam noteiktajiem kritērijiem, piemēro papildlikmi 20%. ! Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, trīs gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

2017.gada 1.janvārī stājas spēkā likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Sākot ar 2017.gadu, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam:

Sākot ar 2018.gadu, mikrouzņēmuma apgrozījumam, kas no gada sākuma pārsniedz 7000,01 eiro, bet nepārsniedz 100 000 eiro:

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs (turpmāk - laukstrādnieks) ir fiziskā persona, kuru lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un tiek ievēroti visi turpmākie nosacījumi:

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis tiek ieskaitīts budžetā šādā sadalījumā:

90 % - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, 10 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.2

Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu Samazināto patentmaksu var maksāt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš nav mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā.3 Ierobežojumi patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājiem:

Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Patentmaksu / samazināto patentmaksu ieskaita internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos divu darbdienu laikā pēc iesnieguma par patentmaksas maksāšanu iesniegšanas VID.

Saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa / samazinātā patentmaksa, nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, Savukārt gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas gadījumā, tajā nenorāda ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa / samazinātā patentmaksa.

Pašnodarbināta persona veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kad mēneša ienākumi (ieņēmumi, no kuriem atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra - 370 eiro mēnesī4.

Ja ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem), fiziskajai personai ir pienākums par to informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas:

Ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (ienākums nevar pārsniegt 3000 eiro gadā), veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti brīvā formā un, ja ienākumi gadā pārsniedz 3000 eiro, reģistrē saimniecisko darbību

Ja ienākumu gūst no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas:

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 1 Izmantotais informācijas avots: http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/noderigi/sezonas-stradnieki/ un https://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materi%C4%81li/vsaoi/2015/aprilis/27.03.2015_met_laukstradn.doc 2 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1 3 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1 4 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1