Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija rīkojumā Nr. 337 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.–2023. gadam". Precizējot iepriekš p

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija rīkojumā Nr. 337 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.–2023. gadam". Precizējot iepriekš publicēto Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Par Attīstības sadarbības politikas plāna 2021.-2023. gadam un tā pielikuma publicēšanu Lūdzam publicēt Attīstības sadarbības politikas plāna 2021.-2023. gadam un tā pielikuma konsolidēto redakciju (atbalstīta ar Ministru kabineta 2022. gada 29. marta rīkojumu Nr. 200 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija rīkojumā Nr. 337 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.-2023. gadam"") ("Latvijas Vēstnesis"", 31.03.2022., 64. nr.). Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja I. Gailīte (Ministru kabineta 2021. gada 18. maija rīkojums Nr. 337) Attīstības sadarbības politikas plāns 2021.-2023. gadam (Grozīts ar MK 29.03.2022. rīkojumu Nr. 200) Izmantoto saīsinājumu saraksts ANO Apvienoto Nāciju Organizācija CAEP Eiropas Savienības-Centrālāzijas izglītības platforma CIVICUS Starptautiskā NVO apvienība par pilsonisko sabiedrību CONCORD Eiropas nacionālo attīstības sadarbības un humānās platformu apvienība ECTS Eiropas Kredītu pārneses un uzkrāšanas sistēma ES Eiropas Savienība IAM Ilgtspējīgas attīstības mērķi IBM Integrēta robežu pārvaldība Forus starptautisks nacionālo NVO platformu tīkls LAPAS Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" LPS Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" NAP2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam  NKI nacionālais kopienākums NVO nevalstiskās organizācijas OAP oficiālā attīstības palīdzība OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD DAC OECD Attīstības palīdzības komiteja PBG Pasaules Bankas grupa PSO Pilsoniskās sabiedrības organizācijas SAA PBG Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA) VAV Vismazāk attīstītās valstis I. Plāna kopsavilkums Attīstības sadarbības politikas plāns 2021.-2023. gadam (turpmāk - Plāns) ir izstrādāts, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu. Plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, lai sekmētu 2021. gada 14. aprīlī pieņemtajās Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa "veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā" sasniegšanu, īstenojot attīstības sadarbību tiesiskuma veicināšanas, publiskās pārvaldes attīstības un tās spēju stiprināšanas, uzņēmējdarbības attīstības, dzimumu līdztiesības, demokrātiskas līdzdalības veicināšanas un pilsoniskās sabiedrības attīstības, izglītības, kā arī klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās. Tādejādi Plāns stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu un īsteno Latvijas ārpolitiskās intereses, kas noteiktas ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Pamatnostādnes un Plāns ir izstrādāts laikā, kad pasauli skārusi globālā COVID-19 pandēmija, kas rada iepriekš nepieredzētus izaicinājums globālajai veselībai un sociālekonomiskajai stabilitātei. Vienlaikus Latvijas kaimiņvalstī, Baltkrievijā, notikušās prezidenta vēlēšanas un tām sekojošie notikumi aktualizējuši nepieciešamību pārskatīt kā Latvijas, tā starptautisko donoru līdzšinējo sadarbību ar Baltkrieviju, veicinot baltkrievu tautas izrādīto vēlmi nostāties uz demokrātisko reformu ceļa. Saskaņā ar Pamatnostādnēm galvenās Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet no IAM. Kā prioritāri tiek identificēti 16.IAM Miers, taisnīgums un stipras un iekļaujošas institūcijas, 5.IAM Dzimumu līdztiesība, 4.IAM Kvalitatīva izglītība, 8.IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme, 13.IAM Klimata rīcība un 17.IAM Sadarbība mērķu īstenošanai. Tematisko prioritāšu īstenošanā Latvija īpaši pievērsīs uzmanību digitalizācijai kā attīstības veicinātajam un atbalstīs inovatīvus un pārbaudītus digitālus risinājumus, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu. Savukārt ģeogrāfiskās prioritātēs saglabāsies ES Austrumu partnerības valstis (īpaši Gruzija, Moldova, Ukraina, kā arī Baltkrievija) un Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna). Vienlaikus, palielinoties finansējuma apmēram, Latvija pirmo reizi kā prioritāti noteiks atbalsta sniegšanu citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm), sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas attīstības sadarbības politikas saistības atbalstīt arī vismazāk attīstītās valstis (turpmāk - VAV). Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes, attiecīgi OAP finansējums, veidojas no divpusējos un daudzpusējos formātos īstenotām aktivitātēm. Daudzpusējais formāts, kas veido gandrīz 90% no kopējā apjoma, galvenokārt ietver starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, kā arī iemaksas ANO aģentūrās un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un reģionus, veicināt Latvijas redzamību. Savukārt Latvijas OAP divpusējā formātā veido aptuveni 10% no kopējā apjoma un tā ietver Ārlietu ministrijas budžeta programmu "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" paredzētos līdzekļus; citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu un ad hoc veidā sniegto atbalstu un humāno palīdzību. Plānā iekļautās darbības (Ārlietu ministrijas un nozaru ministriju) strukturētas atbilstoši sešiem Pamatnostādņu rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem: 1. Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu risināšanā: Šajā rīcības virzienā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēts novirzīt lielāko daļu no Ārlietu ministrijas budžeta programmā "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" piešķirtajiem līdzekļiem (saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2021. gadam" 2021. gadā piešķirts finansējums EUR 583 813 apmērā, saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam" 2022. gadā piešķirts finansējums EUR 1 363 813 un saskaņā ar likumu "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" 2023. gadā plānots finansējums EUR 1 663 813 apmērā), lai īstenotu šādus pasākumus. Pirmkārt, rīkotu granta projektu konkursus: 1) attīstības sadarbības projektu īstenošanai ES Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu atbalstam un, palielinoties finansējuma apmēram, citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm); 2) līdzfinansējuma piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem starptautiskajiem palīdzības finansētājiem; 3) īstenotāju priekšizpētes vizīšu īstenošanai. Otrkārt, īstenotu ilgtermiņa attīstības sadarbības projektus atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projektus, kuru īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apmērā. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos Daudzpusējos formātos plānots turpināt iesaistošu pozīciju izstrādi par aktuālajiem attīstības sadarbības jautājumiem, stiprināt dialogu ar Saeimu. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību Atbilstoši Pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija ar šo Plānu veicina Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību. Viens no būtiskākajiem šī virziena uzdevumiem būs veicināt Latvijas iesaisti lielapjoma ES un citu donoru finansētos attīstības sadarbības projektu īstenošanā un ar to saistīto funkciju integrēšanu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbā, ceļot aģentūras kapacitāti un profesionalitāti. 2021.-2023. gada Plānā līdz ar Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas plānošanu ietverti arī 64 attīstības sadarbības pasākumi, ko attīstības valstīs plāno īstenot 10 Latvijas publiskās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestāžu aktivitātes veido ievērojamu Latvijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma daļu, svarīgi veicināt šo aktivitāšu sasaisti ar Ārlietu ministrijas plānoto politiku. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem Ārlietu ministrija turpinās darbu pie atbalstīto projektu izvērtēšanas sistēmas stiprināšanas, ieviesīs daudzgadu plānošanu, tādejādi paaugstinot prognozējamību un paredzot elastību divpusējā attīstības sadarbības finansējuma apguvē, vienlaikus nodrošinās spēju ātri un efektīvi reaģēt mūsdienu mainīgos apstākļos. Sniedzot Latvijas atbalstu, tiks izvērtēti, novērsti un pārvaldīti riski, īpaši korupcijas jomā, kā arī pilnveidota partnervalstu vajadzību novērtēšana, lai caurskatāmi noteiktu prioritātes un izvēlētos atbilstošāko atbalsta instrumentu. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai Ārlietu ministrija regulāri atjauninās un papildinās aktuālo informāciju attīstības sadarbības jomā ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī turpinās dialogu ar partneriem projektu īstenotājiem un interesentiem. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu plašās mērķa grupās, papildus Ārlietu ministrijas aktivitātēm šim mērķim tiek paredzēts šī plāna II sadaļas tabulā "Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta sadalījums" 3.1. punktā plānotais atbalsts. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt plašu PSO, skolu, bibliotēku, augstskolu, jaunatnes centru un citu partneru iesaisti, šīs aktivitātes plānots īstenot sadarbībā ar biedrību "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS). LAPAS, kas apvieno nevalstiskās organizācijas (36), kas strādā attīstības sadarbības un globālās izglītības jomā, kam ir ilggadēja pieredze izpratnes par attīstības sadarbību veicināšanā un projektu ieviešanā attīstības valstīs. No Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas 2021. gadā un turpmākos gados plānots sniegt arī tiešfinansējumu LPS un LAPAS dalībai ES un starptautisko organizāciju PSO platformās, kā arī LAPAS dalība starptautiski nozīmīgos forumos. 6. Stiprināt visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē Attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā Ārlietu ministrija sadarbojas ar atbildīgajām publiskās pārvaldes institūcijām, PSO un privāto sektoru, stiprinot sinerģiju starp attīstības sadarbības, ārpolitikas un drošības politikas īstenošanai pieejamiem instrumentiem. Projektu īstenotāji tiek aicināti veicināt korporatīvās sociālas atbildības principu ievēršanu. Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome izskatīja un konceptuāli saskaņoja Plānu, kā arī 2022. gada 19. janvāra Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēdē konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas piedāvāto budžeta programmas 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma sadalījumu 2022.-2023. gadam un atbilstošu Plāna grozījumu virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā. II. Esošās situācijas raksturojums Attīstības sadarbības politikas plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Pamatnostādnēm un saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 6. panta pirmo daļu, un nosaka Ārlietu ministrijas 2021.-2023. gada budžetā piešķirtā attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu, kā arī ietver īstenojamo pasākumu aprakstus ne tikai par Ārlietu ministrijas finansētajām aktivitātēm, bet veicina attīstības sadarbības saskaņotību plašākā mērogā, iekļaujot publiskās pārvaldes iestāžu īstenotās aktivitātes ārpus Ārlietu ministrijas budžeta. Palielinoties finansējumam apmēram, Latvija pirmo reizi kā prioritāti noteiks atbalsta sniegšanu citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm), sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas attīstības sadarbības politikas saistības atbalstīt arī VAV. Ārlietu ministrijas budžetā divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai 2021. gadā piešķirti EUR 583 813, t.sk. papildus ar atsevišķu lēmumu piešķirti 120 000 EUR atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai. Savukārt 2022.-2023. gadā saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam" 2022. gadā piešķirts finansējums EUR 1 363 813 apmērā un saskaņā ar likumu par "Vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" 2023. gadā - EUR 1 663 813, 2024. gadā - EUR 1 863 813 apmērā. Ar piešķirto finansējumu 2021. gadā tiks turpinātas jau aizsāktās sadarbības aktivitātes un atbalstītas jaunas attīstības sadarbības iniciatīvas. Stratēģiskie attīstības sadarbības projekti iekļauti Plānā atbilstoši Pamatnostādnēs iekļautiem kritērijiem par pasākumu tiešu iekļaušanu Plānā: 1) Projekti atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (t.sk., ārpolitika, drošība, ekonomika) un ģeopolitiskajai situācijai; 2) Trīspusējās sadarbības projektu un/vai aktivitāšu īstenošana, kam piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50 % apjomā, t.sk. projekti, kas ir izvērtēšanas procesā; 3) Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei. Izvērtējot aktuālo situāciju, Ārlietu ministrija var pieņemt lēmumu par stratēģiskā attīstības sadarbības projekta īstenošanu 2022. un 2023. gadā, kas nav iekļauts Plānā. Līgumi par stratēģisko attīstības sadarbības projektu īstenošanu var tikt slēgti uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, vadoties no līguma slēgšanas brīdī spēkā esošā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma, paredzot ikgadēju projekta ieviešanas gaitas izvērtēšanu, ka arī prasību projekta īstenotājiem katru gadu sniegt informāciju par nākamajā gadā plānotajām aktivitātēm un to izmaksām. Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta sadalījums 2021. gads 2022. gads 2023. gads 1. Projektu konkursi   1.1. Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam 240 013 924 410 1  173 813 1.2. Granta projektu konkurss atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai 120 000 - - 1.3. Līdzfinansējuma konkurss PSO globālās izglītības un attīstības sadarbības projektiem. 25 800 40 000 50 000 1.4. Granta projektu konkurss priekšizpētes vizīšu īstenošanai 0 15 000 20 000 2. Politikas plānā iekļautie projekti, t.sk., projekti ar donoru līdzfinansējuma piesaisti 2.1. Līdzfinansējums projektam Ukrainas atbalstam integrācijai Eiropas vienotajā tirgū, līdzfinansējumu piesaistot no ASV attīstības sadarbības atbalsta fonda (DCP). 20 000 14 403 - 2.2. Līdzfinansējums apmācību programmai ES Kaimiņpolitikas valstu, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem, līdzfinansējumu piesaistot no ASV attīstības sadarbības atbalsta fonda (DCP). 50 000 70 000 70 000 2.3. Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos. 46 500 50 000 50 000 2.4. Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "Jauno profesionāļu apmācības programma" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. 30 000 40 000 40 000 2.5. Līdzfinansējums Gruzijas, Ukrainas un Moldovas Augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes celšanai starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu (ISSAI) integrācijas procesā. Projekts tiek īstenots kopā ar Zviedrijas Karalisti. 8 500 23 000 23 000 2.6. Moldovas un Ukrainas Konstitucionālo tiesu juridiskā dienesta kapacitātes stiprināšana 14 500 20 000 2.7. ES - Centrālāzijas sadarbība izglītības jomā, t.sk., ar Izglītības platformas projektu saistītu pasākumu īstenošana1. Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs. 8 000 10 000 10 000 2.8. Līdzfinansējums projektam Uzbekistānā publisko pakalpojumu pieejamības veicināšanai reģionos sievietēm un citām iedzīvotāju grupām ievainojamās situācijās, līdzfinansējumu piesaistot no Eiropas Savienības (caur ANO Attīstības programmu) 25 000 25 000 2.9. Latvijas īstenotāju pilotprojekts ekspertīzes nodošanai Uzbekistānā pārvaldības un likuma varas atbalstam, t.sk. digitalizācijas un dzimumu līdztiesības jomās 70 000 100 000 2.10. Lauksaimniecības konsultāciju sistēmas stiprināšana mazajiem un vidējiem lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem Ukrainā un Moldovā, līdzfinansējumu piesaistot no ASV attīstības sadarbības atbalsta fonda (DCP) 40 000 40 000 3. Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem un sabiedrības informēšanas pasākumiem 3.1. Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. Atbalsts sabiedrības informēšanas pasākumiem, tematiskajām apmācībām, semināriem un diskusijām. 14 000 14 000 14 000 3.2. Atbalsts Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju spēju stiprināšanai, t.sk. drošības un projektu uzraudzības jomās. 16 000 16 000 4. Tiešfinansējums PSO 4.1. Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) (dalības maksa starptautiskajās organizācijās (CONCORD, CIVICUS, Forus), dalība starptautiski nozīmīgos forumos). 1 500 7 000 7 000 4.2. Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (LPS) (dalības maksa ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai). 5 000 5 000 5 000 Ārlietu ministrija, izvērtējot kārtējam gadam budžeta programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" pieejamo finansējuma apmēru, kura izmaiņas var ietekmēt dažādi apstākļi, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu, vadīsies pēc šādiem principiem: 1. Gadījumā, ja kārtējā gadā nav iespējams īstenot kādu no aktivitātēm (1.3. aktivitāte - 4.2. aktivitāte) vai to īstenošanai ir nepieciešams mazāks finansējums, no šo aktivitāšu īstenošanas palicis neizmantots finansējums vai Ārlietu ministrijas budžeta ietvaros attīstības sadarbības politikas īstenošanai tiek pārdalīts papildus finansējums, tas prioritārā kārtībā tiks novirzīts 1.1.aktivitātei "Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam", ja granta projektu konkurss nav noslēdzies, vai atbilstoši Starptautiskās palīdzības likuma 5.pantam saskaņā ar Ārlietu ministrijas lēmumu tiks pārdalīts citām attīstības sadarbības aktivitātēm. Prioritārās aktivitātes finansējuma novirzīšanai augstāk minētajos gadījumos tiks izvēlētas atbilstoši Starptautiskās palīdzības likuma 5. pantā identificētajiem starptautiskās palīdzības apstiprināšanas instrumentiem, kā arī Pamatnostādnēs noteiktajam. 2. Gadījumā, ja likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam" finansējums attīstības sadarbības politikas īstenošanai Ārlietu ministrijas budžetā tiek palielināts, papildu finansējums galvenokārt tiks novirzīts 1.1. aktivitātei "Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam", paplašinot atbalsta ģeogrāfiju atbilstoši Pamatnostādnēm un paredzot iespēju sludinātu konkursu divu un trīs gadu projektiem, kā arī citām attīstības sadarbības aktivitātēm. Līgumi ar granta projektu īstenotājiem tiks slēgti, vadoties no līguma slēgšanas brīdī spēkā esošā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma; 3. Gadījumā, ja likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam"plānotais finansējums attīstības sadarbības politikas īstenošanai Ārlietu ministrijas budžetā tiek samazināts, kā rezultātā nav iespējams īstenot visus Plānā ietvertos projektus, Ārlietu ministrija, izvērtējot pieejamo finansējuma apmēru un prioritārās jomas, var pieņemt lēmumu noteiktus pasākumus neīstenot. Plāns ir sagatavots, ievērojot Pamatnostādņu 2. daļā aprakstītos starptautiskos, ES un Latvijas plānošanas dokumentus, t.sk. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, Dienaskārtību 2030, kā arī Eiropas Vienprātību par Eiropas Savienības attīstības politiku. Īstenojot Plānā noteiktos pasākumus, var tikt noteikti ierobežojumi atbalstāmo projektu jomām un/vai partneru lokam, ja kādā no saņēmējvalstīm pasliktinās situācija /tiek novēroti pārkāpumi likuma varas, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā. Plāna mērķis Noteikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa - sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību - sasniegšanu. Pamatnostādnēs ietvertie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 2027.gada beigās 1. Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši partnervalstu vajadzībām2 - 65% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti labas pārvaldības, tiesiskuma un demokrātiskas līdzdalības veicināšanai; - 20% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai; - 16% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti ar galveno mērķi vai svarīgu mērķi veicināt dzimumu līdztiesību; - 30% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti, atbalstot valsts pārvaldes, sabiedrības vai ekonomikas digitalizāciju; - 30% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti ar galveno vai svarīgu mērķi mazināt vai pielāgoties klimata pārmaiņām; - 80% no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti projektiem ar partnervalstu pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaisti; - 20% ĀM pārvaldītās divpusējās OAP izlietoti partnervalstu atbalstam ārpus ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģioniem 2. Pildot starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030.gadam - OAP apjoms no NKI - 0.23%3 - Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējuma apjoms veido 463 813 EUR4 (Ārlietu ministrijas pārvaldītais); - ĀM pārvaldītais divpusējais OAP, kas novirzīts humānai palīdzībai ir lielāks par 10%; - projektos piesaistītais citu donoru finansējums attiecībā pret ĀM pārvadīto divpusējās OAP finansējumu sasniedz 300%; - ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas PSO un pašvaldību īstenotajiem ES un citu donoru finansētajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem sasniedz 10% no projekta kopējā finanšu apjoma; 3. Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai - 85% sabiedrības uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm,5 1. Pamatnostādņu rīcības virziens 1. Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu risināšanā 1.1.uzdevums. Īstenot ĀM grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, tiekties PSO sektora īstenotajiem projektiem novirzīt 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 1. Granta projektu īstenošana atbilstoši partnervalstu vajadzībām; tiecoties novirzīt 50% finansējuma PSO Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši Pamatnostādņu 1.2.sadaļā noteiktajām prioritārajām partnervalstīm un jomām. Īstenoti 6-10 granta projekti (20 000-60 000 EUR vienam projektam). Ārlietu ministrija Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads. 2. Granta projektu konkurss atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši likuma Par valsts budžetu 2021.gadam Īstenoti 4-5 granta projekti (15 000 - 40 000 EUR vienam projektam) Ārlietu ministrija Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem 2021.gada 2.pusgads 21. Granta projektu konkurss priekšizpētes vizīšu īstenošanai Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu Notikušas priekšizpētes vizītes Ārlietu ministrija Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads. 1.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju, efektivitāti un redzamību Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 3. Projekts Ukrainas atbalstam "E-konsultanta" izveide Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem", ar līdzfinansējumu no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. Projekta ietvaros tiks izveidota tiešsaistes mācību platforma Ukrainas mazajiem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmējiem/ražotājiem un lauku attīstības konsultantiem - "E-konsultants" par tirgus nosacījumiem un noieta potenciālu ES tirgos, lai palielinātu zināšanas un eksporta iespējas Ukrainas lauksaimniecības nozarē. Triju mācību moduļu satura un mācību satura grafiskā dizaina izveide. Projekta personāla (konsultantu) 4 dienu apmācība darbam ar platformu (apmācīti vismaz 15 konsultanti). Platformas tehniskā izstrāde un ieviešana darbībā, dalībnieku reģistrēšana un ievadīšana mācību procesā (vismaz 200 dalībnieku). Rezultātu analīze. Ārlietu ministrija Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2021.gada 1.pusgads 4. Projekts "Atbalsts Ukrainas integrācijai Eiropas vienotajā tirgū izmantojot Latviju kā izejas punktu." Projekta galvenais mērķis ir Ukrainas integrāciju Eiropas vienotajā tirgū, stiprinot izpratni un zināšanas par Latvijas tirgu (importa regulējums, juridiskie aspekti, nodokļi), Eiropas Savienības regulējumu; veicināt efektīvu iesaistīšanos dialogā ar lēmumu pieņēmējiem politiskā līmenī; veicināt eksportu un biznesa attiecības starp Latvijas un Ukrainas nevalstiskajām organizācijām, kā arī, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Divu tiešsaistes semināru sesiju organizēšanas par importa noteikumiem, juridiskiem aspektiem, nodokļiem un par godīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vides un tirdzniecības veidošanu, tai skaitā interešu aizstāvēšana politiku veidošanā. Divu mācību vizīšu ietvaros pieredzes nodošana 30 MVU un NVO sektoru pārstāvjiem. Ārlietu ministrija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2022.gada 2.pusgads 5. Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu un Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem Programmas ietvaros Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jaunie līderi apguvuši 5 mācību programmas par ES un starptautiskajām tiesībām, ekonomiku, politiku un finanšu jautājumiem, kā arī iepazinušies ar Latvijas kā ES dalībvalsts zināšanām un pieredzi, apmeklējuši ES un starptautiskās institūcijas. Veicināta reģionu savstarpējā sadarbība un attīstīts absolventu sadarbības tīkls. 2021.gadā plānots īstenot tiešsaistes intensīvo programmu, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai 2022., 2023.gadā atsākt klātienes programmu. Projekta vispārējais mērķis ir nodrošināt mācības (100 tiešsaistes vai 10 klātienes programma) pārstāvjiem no Eiropas Kaimiņpolitikas, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstīm, sniedzot vispusīgu un starpdisciplināru ieskatu par Eiropas Savienības tiesisko, politisko un ekonomisko darbību. Ārlietu ministrija Rīgas Juridiskās augstskola 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 6. Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk., citu donoru ad hoc projektos Latvijas pieredze ES normatīvā regulējuma ieviešanā un demokrātijas procesā, tai skaitā sadarbībā ar citiem starptautiskajiem donoriem, nodota partnervalstīm, ieguldot to ilgtspējīgā attīstībā. Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits. Ārlietu ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts kontrole, , citi īstenotāji atkarībā no realizētajiem projektiem 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 7. Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "Jauno profesionāļu apmācību programma Ukrainas studentiem Latvijas Universitātē - "Eiropas Savienības studijas - iekšpolitika un ārpolitika"" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. Studenti ir ieguvuši 24 ECTS kredītpunktus un praktisku pieredzi politiskā diskursa attīstībā, t.sk. par pretkorupcijas jautājumiem un starpkultūru izglītību. Turpināti kopīgi projekti un parakstīti jauni sadarbības līgumi starp Ukrainas augstskolām un Latvijas Universitāti par sadarbību reģionālās attīstības problēmu risināšanas un Eiropas integrācijas veicināšanas pētniecībā un studiju attīstībā. Izsniegtas studentu apliecības Ukrainas studentiem: 2021.gads -15 2022.gads -15 2023.gads -15 Ārlietu ministrija Latvijas Universitāte 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 8. Gruzijas, Ukrainas un Moldovas Augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes celšana starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu (ISSAI) integrācijas procesā. Atbalsts atbilstošu reformu īstenošanā, nodrošinot institūciju stratēģiskās plānošanas pilnveidi, sadarbības aspektus un ARI neatkarības principu stiprināšanu. - Finanšu revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un finanšu revīzijas praktiskie aspekti, valsts saimnieciskā gada pārskata revīzija (valsts budžeta izpilde) u.c.; - Lietderības revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un tās praktiskie aspekti; - Atbilstības revīzijas un revīzijas specifiskās nozarēs (jo īpaši IT sistēmas) u.c. - darba grupu organizēšana revīziju pilnveidošanas jomā - īstenojot partnerībā ar starptautisko donoru - Zviedrijas Karalisti. Darba grupā iesaistās revidenti, ar praktisku gadījuma analīzi (case study). Vismaz 2 apmācību semināru, konsultatīvā atbalsta pasākumu organizēšana katrā no partnervalstīm, tai skaitā, veidojot praktiskās apmācības partnerība ar citām donorvalstīm (Zviedrijas Karalistes ARI) arī Latvijā un Zviedrijā (apmācītas vismaz 40 revīzijas darbā iesaistītās personas). Ārlietu ministrija Valsts kontrole 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 9. Moldovas un Ukrainas Konstitucionālo tiesu juridiskā dienesta kapacitātes stiprināšana Stiprināt valstu Konstitucionālo tiesas juristu profesionālās zināšanas un tiesas spējas konsekventi veikt konstitucionālo ekspertīzi, piemērot starptautisko cilvēktiesību normas un tiesu praksi cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. Katru gadu tiks organizētas divas grupas, kurās Satversmes tiesas eksperti nodos pieredzi un zināšanas. Ārlietu ministrija Satversmes tiesa 2021.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 10. ES - Centrālāzijas sadarbība izglītībā, tajā skaitā, pieredzes apmaiņa par izglītības reformu aktuālajiem jautājumiem. Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs, tostarp, nodrošinot pēctecību starp Eiropas Savienības - Centrālāzijas izglītības platformas (CAEP) II fāzi un nākamā perioda programmu. Katru gadu notiek vismaz 1 pasākums Eiropā vai Centrālāzijas valstīs ar Latvijas ekspertu iesaisti. Ārlietu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm (atkarībā no satura) 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 11. Līdzfinansējuma piešķiršana PSO, kas ieguvušas finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem, t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu īstenošanai Nodrošināts līdzfinansējums vismaz vienam projektam ar starptautisko donoru līdzfinansējumu. Prioritāri tiks atbalstīti attīstības sadarbības projekti Īstenoto projektu skaits. Ārlietu ministrija Atkarībā no konkursa rezultātiem 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 111. Uzbekistānas publisko pakalpojumu pieejamības veicināšana reģionos sievietēm un citām iedzīvotāju grupām ievainojamās situācijās Paaugstināt nevalstisko organizāciju kapacitāti valsts pakalpojumu nodrošināšanā sievietēm un citām iedzīvotāju grupām ievainojamās situācijās lauku apvidos Uzbekistānā un veicināt sieviešu konsultatīvo grupu izveidi. Izveidoti 5 sieviešu konsultatīvās grupas 5 reģionos, valsts pakalpojumu centros. Ap 140 cilvēku ieguvuši zināšanas par iesaistīt iedzīvotāju problēmu risināšanā, kā veidot pakalpojumu pieejamību un ilgtspēju cilvēkiem, kas atrodas ievainojamās situācijās. Izstrādātas rekomendācijas par dzimtes perspektīvas iekļaušanu lēmumu pieņemšanā, dažādības vadību pakalpojumu nodrošināšanā un citām pašu iedzīvotāju definētām tēmām, par kurām tiks novadītas apmācības. Ārlietu ministrija Centrs MARTA 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 11.2 Latvijas īstenotāju pilotprojekts ekspertīzes nodošanai Uzbekistānā pārvaldības un likuma varas atbalstam, t.sk. digitalizācijas un dzimumu līdztiesības jomās Sniegts atbalsts Uzbekistānai labas pārvaldības un likuma varas jomās, veidojot sinerģijas ar galvenajiem spēlētajiem sektorā no ES. Īstenots pilotprojekts, atbilstoši Uzbekistānas no, iesaistot plašu Latvijas attīstības sadarbības spēlētāju loku Uzbekistānas atbalstam. Ārlietu ministrija Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 11.3 Lauksaimniecības konsultāciju sistēmas stiprināšana mazajiem un vidējiem lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem Ukrainā un Moldovā Mazo un vidējo lauksaimnieku konkurētspējas veicināšana, izmantojot Lauku demonstrējumu metodi inovāciju un zināšanu pārnesei augkopībā un lopkopībā un eksporta iespējas veicināšana Zināšanu un dažādu inovatīvu metožu pārnese, organizējot apmācības un sniedzot atbalstu tehniskām izstrādēm. Lauku demonstrējumu ierīkošanas metodoloģijas izstrāde, tālmācības moduļa izstrāde demonstrējumu metodoloģiskajā vadībā, tiešsaistes mācību sesijas īstenošana, konsultantu zināšanu un pieredzes apmaiņas braucieni uz Latviju praktiskām mācībām (20 dalībnieki), noslēguma konferences īstenošana Ārlietu ministrija Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 1.4. uzdevums. Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās novērošanas un konsultāciju misijās, kā arī dalību kā ekspertiem starptautiskās iniciatīvās (piemēram, projektos, novērtējumos) attīstības valstīs6 Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 12. Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu dalība ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia). Veicot novērošanu, nodrošināts stabils drošības līmenis. ES misijās 2021.gadā, atbilstoši 2021. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem, atradās 5 Valsts policijas amatpersonas un 2 Valsts robežsardzes amatpersonas. ES misijās 2022. gadā, atbilstoši uz 2022. gada 22. februāri pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem, atrodas 6 Valsts policijas amatpersonas un 1 Valsts robežsardzes amatpersonas. Samazinās incidentu skaits uz administratīvās līnijas ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā. Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija (Valsts policija, Valsts robežsardze) 31.12.2023. 13. Attīstīt divpusējo sadarbību ar Gruzijas Ārkārtas situāciju pārvaldīšanas dienestu civilās aizsardzības un ugunsdrošības jomās Izpētītas iespējas organizēt ekspertu apmaiņu sākot ar 2022.gadu, apzināti eksperti, organizētas ekspertu pieredzes apmaiņas, uzlabotas ekspertu zināšanas un stiprināta drošība politiku reģionā. Stiprinātas Gruzijas puses spējas ieviest un īstenot tādus standartus civilās aizsardzība un ugunsdrošības jomās, kas atbilst ES standartiem 2 ekspertu apmaiņas vizītes ES Kopienas civilās aizsardzības mehānisma Ekspertu apmaiņas programmas ietvaros Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) 31.12.2023. 1.5. uzdevums. Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības sniegšanā, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanā un sasaisti starp humāno palīdzību un attīstības sadarbību Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 14. Valsts robežsardzes dalības FRONTEX Aģentūras organizētajās starptautiskajās operācijās nodrošināšana Nodrošināt palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm ārējo robežu pārvaldīšanā un robežkontrolē, kā arī veicināt sadarbību starp robežkontroles iestādēm katrā Eiropas Savienības valstī, sniedzot tām tehnisko atbalstu Īstenoto starptautisko operāciju skaits Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) 31.12.2021. 31.12.2022. 31.12.2023. 15. Valsts robežsardzes helikoptera Agusta-Bell 206B III (reģ. zīme YL-HMO) nodošana Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijai, apmācību un prakses nodrošināšana, pieredzes nodošana un atbalsts tehniskās apkopes organizācijas izveidošanā Tiek nodrošināta pieredzes un ekspertīzes nodošana, prakse Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas amatpersonām Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldē Tehniskās apkopes organizācijas izveidošana Gruzijā, apmācīti Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas aviācijas jomas eksperti, nodrošināta prakse inženiertehnis- kajam personālam Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) 2023.gada 2.pusgads 16. Sagatavot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus humānās palīdzības sniegšanai7. Netiek plānots, atkarīgs no nepieciešamības un resursu pieejamības. Atkarībā no nepieciešamības un resursu pieejamības. Nozaru ministrijas Valsts materiālo rezervju glabātāji Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu 2.Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos 2.1. uzdevums. Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši Latvijai prioritārajās jomās (skat. Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 1.2. apakšnodaļu) Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 17. Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, PSO un pašvaldībām Latvijas nacionālo pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības politikas dienaskārtības jautājumiem. Ārlietu ministrijas gatavotās pozīcijas par starptautiskajiem attīstības politikas jautājumiem saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām un organizācijām. Saskaņoto pozīciju, informatīvo ziņojumu skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2023. 18. Uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem. Saeima iesaistās attīstības sadarbības politikas mērķu un prioritāšu definēšanā. Tikšanos skaits ar Saeimas pārstāvjiem. Ārlietu ministrija 31.12.2023. 2.2. uzdevums. Nodrošināt Latvijas iesaisti ES attīstības sadarbības plānošanā, jo īpaši kopīgās plānošanas, programmēšanas, īstenošanas un izvērtēšanas procesos Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 19. Dalība ES Kopīgā plānošanā. Latvijas vēstniecību dalība un Latvijas interešu aizstāvība ES delegāciju partnervalstīs rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu un kopīgu projektu īstenošanu. Ārlietu ministrijas pārstāvju dalība EK rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu. Sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2023. 20. Latvijas interešu pārstāvēšana ES attīstības sadarbības politikā. Dalība ES sanāksmēs (t.sk. ministru līmeņa sanāksmes) un diskusijās par Latvijai prioritāriem jautājumiem. Ministru līmeņa sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija 31.12.2023. 2.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas iesaisti ANO struktūrās jautājumos, kas skar Latvijas attīstības sadarbības prioritātes, un attīstīt sadarbību ar ANO attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā prioritārajās partnervalstīs un citās attīstības valstīs Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 21. Dalība ANO pasākumos par Latvijai prioritārajām tēmām Dalība ANO sanāksmēs, paužot Latvijas viedokli prioritāros jautājumus. Sanāksmju skaits. Ārlietu ministrija Nozaru ministrijas 31.12.2023. 22. Latvijas organizēti mācību semināri par pasākumu ieviešanu oglekļa mazietilpīgai attīstībai partnervalstīs Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošana un atbalsta sniegšana partnervalstīm Latvijas pienākumu attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīgumu īstenošana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs; Fizikālās enerģētikas institūts 2023.gada 2.pusgads 23. Veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu dalībvalstīs, atbalstot projektus un aktivitātes, kas vērstas uz dinamiskas kultūras vides attīstību Atbalstīta UNESCO Starptautiskā fonda kultūras daudzveidībai darbība Veikta brīvprātīgā iemaksa UNESCO Starptautiskajā fondā kultūras daudzveidībai (International Fund for Cultural Diversity) Kultūras ministrija UNESCO LNK 31.12.2023. 2.4. uzdevums. Nodrošināt OECD Attīstības sadarbības komitejas (turpmāk - OECD DAC) standartu un labās prakses pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 24. Nodrošināta līdzdalība atklātajās OECD DAC un ekspertu sanāksmēs. Uzlabota attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste attīstības finansējuma politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā atbildīga un uzticama attīstības sadarbības sniedzēja tēls. Sanāksmju skaits, pārņemtā labā prakse. Ārlietu ministrija 31.12.2023. 2.5. uzdevums. Sniegt ieguldījumu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanā ar starptautisko finanšu institūciju palīdzību Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 25. Latvijas dalība IDA resursu 20. papildināšanā (IDA20) Iemaksa IDA20 saskaņā ar apstiprināto grafiku Saistību apliecinājums par iemaksu IDA20, veikta iemaksa Finanšu ministrija 31.12.2022. 26. Latvijas dalība IDA resursu 17., 18. un 19. papildināšanā (IDA17, IDA18, IDA19). Iemaksas IDA17, IDA18 un IDA19 saskaņā ar apstiprināto grafiku. Veiktas iemaksas Finanšu ministrija 31.12.2023. 27. Latvijas dalība Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā Iemaksas Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā, veicot iemaksas saskaņā ar koriģēto grafiku. Veikta iemaksa Finanšu ministrija 31.12.2023. 28. Pasaules Bankas grupas institūciju pamatkapitāla palielināšana atbilstoši 2018. gada lēmumam Iemaksas Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas vispārējā un selektīvajā kapitāla palielināšanā un Starptautiskās Finanšu korporācijas vispārējā kapitāla palielināšanā. Veiktas iemaksas Finanšu ministrija 31.12.2023. 3.Rīcības virziens Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību 3.1. uzdevums. Veicināt Latvijas iesaisti lielapjoma ES un citu donoru finansētos attīstības sadarbības projektu īstenošanā, ar to saistītās funkcijas integrējot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) darbā un veicot ES pīlāru izvērtējumu Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 29. Vienota valsts pārvaldes iestāžu ekspertīzes jomu un ar to saistīto speciālistu kataloga/datu bāzes izveide un uzturēšana. Izveidota valsts pārvaldes iestāžu ekspertu datu bāze. Datu bāzes izstrāde. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) Ārlietu ministrija 31.12.2023. 30. Konsultatīvs un metodisks atbalsts valsts pārvaldes iestādēm u.c. interesentiem par attīstības sadarbības un Twinning projektu sagatavošanu un ieviešanu un cits metodiskais atbalsts. Sniegts atbalsts un konsultācijas valsts pārvaldes darbiniekiem u.c. interesentiem par ES finansēto attīstības sadarbības un Twinning projektu pieteikumu sagatavošanu, partneru meklēšanu un īstenošanu. Atbalstu saņēmušo institūciju un organizāciju skaits. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) Ārlietu ministrija, Valsts administrācijas skola 31.12.2023. 31. Eiropas Komisijas akreditācijas process pilntiesīgas attīstības aģentūras statusa iegūšanai. Visaptveroša deviņu pīlāru novērtējuma veikšana, lai CFLA varētu pilntiesīgi strādāt ar ES līdzekļiem netiešās pārvaldības. režīmā. Pēc Eiropas Komisijas akcepta pīlāru akreditācijas uzsākšanai noslēgts ārpakalpojuma līgums par akreditācijas auditu. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) Ārlietu ministrija 31.12.2023. 32. Informācijas nodrošināšana potenciālajiem projektu īstenotājiem par EuropeAid, Twinning u.c. projektu uzsaukumiem, projektu pieteikumu iesniegšanas kārtību, prasībām. Nodrošināta informācijas pieejamība CFLA mājaslapā un informācija semināru un konsultāciju veidā potenciālajiem projektu īstenotājiem par projektu konkursu uzsaukumiem. Īstenoto un koordinēto informēšanas pasākumu un dalībnieku skaits. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) Ārlietu ministrija 31.12.2023. 3.2. uzdevums. Nodrošināt CFLA kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi sniegt atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju kopienai Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 33. Izmaiņu veikšana CFLA darbību regulējošos normatīvajos aktos (nolikums, reglaments, darbības stratēģija). Iestādes funkcijām atbilstoši CFLA darbību regulējošie normatīvie akti. Grozīto normatīvo aktu skaits. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija 31.12.2022. 34. Dalība Eiropas Attīstības sadarbības aģentūru sadarbības tīklā (Practitioners Network for European Development Cooperation(PN)). Kvalitatīvas un efektīvas līdzdalības nodrošināšana Eiropas Attīstības sadarbības aģentūru sadarbības tīklā. Nodrošināta regulāra dalība PN pasākumos. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) 31.12.2023. 35. CFLA kapacitātes stiprināšana, nodrošinot pieredzes apmaiņu ar citu ES dalībvalstu attīstības sadarbības aģentūrām, pārņemot to labās prakses piemērus un pilnveidojot kontaktu un sadarbības tīklus. Kompetenti, zinoši un profesionāli darbinieki, kas kvalitatīvi sniedz atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju kopienai. Darbinieku skaits, kas piedalījušies dažādās apmācībās, pieredzes apmaiņās u.c. Finanšu ministrija (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras) Ārlietu ministrija 31.12.2023. 3.3. uzdevums. Nodrošināt ĀM, tostarp diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi veikt Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanu, īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tajā skaitā, sniedzot nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 36. Semināri saistībā ar OECD ziņojuma un rekomendāciju izstrādi par attīstības sadarbības stratēģisko plānošanu, programmēšanu, uzraudzību un privātā sektora iesaisti, kā arī atbalsts projektu īstenotājiem drošības un projektu uzraudzības, u.c. jomās. Sadarbībā ar OECD ekspertiem organizētā seminārā pilnveidotas Ārlietu ministrijas politikas plānotāju un Attīstības sadarbības konsultatīvās padomes locekļu (vai deleģēto ekspertu) zināšanas par attīstības sadarbības politikas plānošanu un ar īstenošanu saistītiem jautājumiem, kas būtu izmantojamas, izstrādājot Attīstības sadarbības politikas plānu 2024.-2026.gadam. Semināra dalībnieku skaits Ārlietu ministrija 2023.gads 3.4. uzdevums. Nodrošināt Latvijas (ĀM un valsts pārvaldes institūciju) divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu atbilstību pamatnostādnēs definētajām prioritātēm un principiem Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 37. Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma sagatavošana. Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma projekta izstrāde, lai attīstītu ciešāku sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu, kuras pārvietojas starp abām valstīm, sociālās drošības tiesības uz pabalstiem un pensijām. Līguma izstrāde Labklājības ministrija 31.12.2023. 38. Latvijas valsts stipendijas studijām, pētniecībai un dalībai starptautiskajās vasaras skolās Piešķirtas Latvijas valsts stipendijas studijām, pētniecībai un dalībai starptautiskajās vasaras skolās pārstāvjiem no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību vai starpministriju līgumi, kas paredz stipendiju piešķiršanu, t.sk., Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Ukrainas un Uzbekistānas. Stipendiju skaits: 2021.gads -150 2022.gads - 150 2023.gads - 150 Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) Izglītības un zinātnes ministrija 2021.gada 1.pusgads 2022.gada 1.pusgads 2023.gada 1.pusgads 39. Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā Kopīgo pētniecības projektu īstenošana 2021.-2022.gadā, kuri tika apstiprināti 2020.gada 17.decembra Latvijas un Ukrainas Zinātnes un tehnoloģiju programmas apvienotās komisijas sēdes ietvaros. Kopīgo projektu skaits: 2021.gads - 6 2022.gads - 6 2023.gads - atkarībā no programmas norises Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) Izglītības un zinātnes ministrija 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 40. Projekta "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā un Afganistānā" (BOMCA 10) īstenošana Projekta mērķi no 2021.-2025. gadam ir vispārēja drošības uzlabošana Centrālāzijā un Afganistānas ziemeļu daļā, kas robežojas ar Centrālās Āzijas valstīm, atbalsts šo valstu savstarpējās tirdzniecības un tranzīta vienkāršošanai, migrācijas plūsmu kontrolei, kā arī sadarbības stiprināšana nelikumīgas preču un personu pārvietošanas mazināšanai. Izstrādāti efektīvi mehānismi integrētai valsts robežu pārvaldībai un migrācijas plūsmu pārvaldībai, samazinājies nelikumīgi pārvietotu preču apjoms, samazinājies nelikumīgi pārvietotu personu skaits, nodrošināta efektīvu procedūru ieviešana valsts robežas šķērsošanas vietās, mazināti kontrabandas riski. Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests), Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) 2021.-2025.g. 41. Atbalsts Ukrainai, konsultējot un organizējot seminārus par sabiedrības noturības stiprināšanu un iesaisti valsts aizsardzībā Ukrainas valsts iestāžu pārstāvjiem Organizēto semināru skaits Aizsardzības ministrijas 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 42. Informatīvs, loģistisks un konsulārs atbalsts valsts pārvaldes iestāžu, PSO īstenotajām aktivitātēm/ pasākumiem attīstības sadarbības jomā. Veicināta savlaicīga un profesionāla attīstības sadarbības projektu īstenošana. Sniegts atbalsts 3-5 valsts pārvaldes iestāžu, PSO rīkotajiem pasākumiem attīstības sadarbības jomā. Ārlietu ministrija Valsts pārvaldes iestādes, PSO, sociālie partneri 2023.gads 3.5. uzdevums. Nodrošināt apstākļus starpnozaru sadarbībai un stimulēt partnerību veidošanu attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai Nr. P.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 43. Atbalsts LAPAS dalībai starptautiskās NVO platformās un dalībai starptautiski nozīmīgos forumos. Biedra nauda līdzdalības CONCORD, CIVICUS un Forus nodrošināšanai un dalība starptautiski nozīmīgos forumos. Veiktas iemaksas un nodrošināta dalība. Ārlietu ministrija LAPAS 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 44. Atbalsts LPS dalībai ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. Dalība ES pašvaldību platformā, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Īstenoti sabiedrības (pašvaldību) informēšanas pasākumi. Iesniegti pašvaldību un LPS attīstības sadarbības projekti projektu konkursos. Īstenoto un koordinēto sabiedrības un pašvaldību informēšanas pasākumu un dalībnieku skaits. LPS sanāksmju skaits, kurās uzrunāti attīstības sadarbības jautājumi. Iesniegto/apstiprināto attīstības sadarbības projektu skaits. Ārlietu ministrija LPS 2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2.pusgads 2023.gada 2.pusgads 45. Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Moldovas Lauksaimniecības, reģionālās attīstības un vides ministrijas līguma par sadarbību reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās izstrāde, noslēgšana un īstenošana Panākta abpusēja vienošanās par līguma tekstu, līguma parakstīšana. Pieredzes un zināšanu apmaiņa, kopīgu iniciatīvu īstenošana reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās, t.sk. izvērtējot attīstības sadarbības finansējuma piesaistes iespējas. Pieredzes un zināšanu apmaiņa, kopīgu iniciatīvu īstenošana reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās, t.sk. izvērtējot attīstības sadarbības finansējuma piesaistes iespējas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 31.12.2023. 46. Eiropas Komisijas iniciatīvas "Labāka apmācība drošākai pārtikai" ietvaros organizētās un īstenotās mācības par Eiropas Savienības likumdošanas Piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un fitosanitārajā jomā Projekta ilgtermiņa mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu spējas ieviest un īstenot ES standartus jomās, uz kurām attiecas šis projekts (pārtikas aprites tiesību akti, dzīvnieku barības tiesību akti, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī augu veselības noteikumi). Projekta ietvaros tiks organizētas apmācības, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm sasniegt atbilstošos ES standartus pārtikas drošības un dzīvnieku barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības vai augu aizsardzības un augu veselības jomās 18 trīs dienu semināri (ar aptuveno dalībnieku skaitu 540) dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. Ilgtspējīgas apmācības un tehniskās palīdzības misijas kopumā 300 darba dienu apmērā dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) Itālijas uzņēmums Opera SRL (OPERA) "Bruno Ubertini" Lombardijas un Emīlijas Romagnas eksperimentālais zooprofiliskais institūts (IZSLER) 2022.gada 1.pusgads 47. Tālākas SPS un pārtikas drošības sistēmas attīstības nodrošināšana Gruzijā -//Twinning ref.: GE 18 ENI AG 07 19 Projekta galvenais uzdevums ir apgūt funkcionējošu tirgus ekonomiku un veiksmīgi konkurēt ES tirgū, saglabājot patērētāju aizsardzību un sasniedzot augstus pārtikas nekaitīguma standartus. Savukārt specifiskais mērķis ir uzlabot kompetento iestāžu kapacitāti pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā, lai īstenotu ES acquis. Stiprinātas Gruzijas Nacionālās pārtikas aģentūras administratīvās un darbības spējas, lai nodrošinātu efektīvu attiecīgo tiesību aktu tuvināšanu; stiprinātas centrālā un reģionālā līmeņa institucionālās spējas nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, veterināros un fitosanitāros jautājumus un ievērot higiēnas un drošības standartus primārajā ražošanā; atbalstīta pārtikas nekaitīguma, veterināro un fitosanitāro tiesību aktu ieviešana. Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) Valsts augu aizsardzības dienests Igaunijas Veterinārā un pārtikas pārvalde Zviedrijas Lauksaimniecības pārvalde 2022.gada 2.pusgads 48. Sanitāro un fitosanitāro (SPS) pasākumu stiprināšana Azerbaidžānā -//Twinning ref.: AZ 17 ENI AG 01 20  Veicināta tirgū pieejamo pārtikas un dzīvnieku barības produktu drošība, tuvinot to Eiropas Savienības standartiem, palielinātas eksporta iespējas, panākot lielāku atbilstību sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem; uzlabota Azerbaidžānas Pārtikas drošības aģentūras kapacitāte pārtikas un fitosanitārās likumdošanas izstrādes un ieviešanas jomā, sevišķi attiecībā uz augu izcelsmes pārtikas un dzīvnieku barības produktiem. Nacionālā sekundārā likumdošana pārtikas drošības jomā augu izcelsmes produktiem vairāk harmonizēta ar ES Acquis; izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi likumdošanas ietvaram un sistēmai saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju un lietošanas uzraudzību, ir apmācīts personāls šo funkciju veikšanai atbilstoši ES Regulām un Direktīvām; izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi monitoringa programmai saistībā ar pesticīdu atliekām, smagajiem metāliem, mikotoksīniem un citām nevēlamām/ aizliegtām vielām augu izcelsmes produktos (sevišķi attiecībā uz eksportam paredzētajiem produktiem) - kā arī nodrošināts atbalsts monitoringa programmas īstenošanā un izstrādātas atbilstošas laboratoriskās metodes un apmācīts personāls; izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi uz IT risinājumiem bāzētas augu aizsardzības un fitosanitārās sistēmas izstrādei. Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības dienests) Pārtikas un veterinārais dienests Lietuvas Zemkopības ministrijas Valsts augu die …