Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas

Īsumā

Šis tiesību akts nosaka kārtību, kādā tiek izveidotas un uzturētas nacionālās sistēmas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai, prognozēm un ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas nodrošina datu vākšanu un ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti.

Ko tas regulē

  • Kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanas nacionālā sistēma.
  • Kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma.
  • Kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Kam tas attiecas

  • Valsts iestādēm, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Centrālajai statistikas pārvaldei.
  • Komersantiem, kas nodarbojas ar cementa ražošanu, čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu, notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu, elektroenerģijas ražošanu (ja jauda > 100 MW), dabasgāzes sadali, pārvadi un uzglabāšanu, kā arī biogāzes ražošanu.

Galvenie punkti

  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilnveido un koordinē siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu.
  • Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu, rūpnieciskajiem procesiem un atkritumu apsaimniekošanu.
  • Komersanti, kas ražo cementu, čugunu, tēraudu, dzelzs sakausējumus, notekūdeņu dūņu gāzi, vai elektroenerģiju (ja jauda > 100 MW), katru gadu līdz 1. maijam iesniedz informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem.
  • Dabasgāzes sistēmu operatori katru gadu līdz 5. janvārim iesniedz iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītājus un līdz 1. aprīlim iesniedz citus datus.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī (prot. Nr. 54
  3. §) Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
  4. panta otrās daļas
  5. punktu I. Vispārīgie jautājumi
  6. Noteikumi nosaka: 1.
  7. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanas nacionālā sistēma; 1.
  8. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma; 1.
  9. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām. 2
  10. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
  11. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija), Kioto protokola, Parīzes nolīguma,
  12. gada
  13. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999) un
  14. gada
  15. augusta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – regula 2020/1208), prasībām; 2.
  16. siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts rīcībpolitikas un pasākumus atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām; 2.
  17. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, to nenoteiktībām, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām; 2.
  18. ziņojums par siltumnīcefekta gāzu prognozēm – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēm, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formā atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un regulas 2020/1208 prasībām; 2.
  19. darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas); 2.
  20. primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus; 2.
  21. sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus; 2.
  22. emisijas faktors – lielums, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību; 2.
  23. nenoteiktība – informācijas trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību; 2.
  24. galvenās kategorijas – kategorijas, kurām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā ir būtiska ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes absolūto līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes tendencēm vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste dzīvo augu biomasā meža zemēs, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas); 2.
  25. nozaru eksperti – eksperti, ko deleģējušas nacionālajā inventarizācijas sistēmā iesaistītās institūcijas. 3 II. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma
  26. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma) pilnveido un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 4
  27. Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 5
  28. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs): 5.
  29. katru gadu līdz
  30. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu
  31. pielikuma
  32. tabulas 1.
  33. apakšpunktā minēto informāciju par darbību datiem; 5.
  34. katru gadu līdz
  35. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  36. pielikuma
  37. tabulas
  38. punktā minēto informāciju par darbību datiem; 5.
  39. katru gadu līdz
  40. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1.,
  41. un
  42. pielikumu, regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas
  43. panta
  44. punkta "a" apakšpunktu; 5.
  45. sagatavo nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā atbilstoši regulā 2020/1208 noteiktajam saturam, ņemot vērā šo noteikumu 5.3., 12.2., 20.
  46. un 20.
  47. apakšpunktā norādīto informāciju. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ietver: 5.4.
  48. siltumnīcefekta gāzu emisiju, oglekļa dioksīda piesaistes un aprēķinu aprakstu no
  49. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī jebkuru aprēķina izmaiņu aprakstu; 5.4.
  50. specifiskās metodoloģijas, pieņēmumu, emisijas faktoru un darbību datu aprakstus, atsauces un informācijas avotus; 5.4.
  51. galveno kategoriju aprēķinus un aprakstu; 5.4.
  52. informāciju par nenoteiktību aprēķiniem; 5.4.
  53. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām; 5.4.
  54. nacionālās sistēmas un tās izmaiņu aprakstu; 5.
  55. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu
  56. pielikuma
  57. tabulu. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā; 5.
  58. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 IX pielikumu; 5.
  59. aizpilda šo noteikumu
  60. pielikumu un regulas 2020/1208 VII, VIII un X pielikumu; 5.
  61. katru gadu līdz
  62. decembrim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 5.4., 5.5., 5.
  63. un 5.
  64. apakšpunktā minēto informāciju; 5.
  65. apkopo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus atbilstoši regulas 2020/1208
  66. pantam un VI pielikumam, ņemot vērā šo noteikumu 6.3., 12.3., 19.
  67. un 20.
  68. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz
  69. jūlijam iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 5.
  70. uztur un administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai (turpmāk – integrētā datubāze); 5.
  71. katru gadu līdz
  72. augustam sadarbībā ar šo noteikumu 12.,
  73. un
  74. punktā minētajām institūcijām sagatavo inventarizācijas uzlabojuma plānu, kurā ietver informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa plānotajiem uzlabojumiem un iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. 6
  75. Centrālā statistikas pārvalde: 6.
  76. apkopo un katru gadu līdz
  77. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu
  78. pielikuma
  79. un
  80. tabulā un
  81. pielikuma 12.,
  82. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu
  83. pielikumu; 6.
  84. katru gadu līdz
  85. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  86. pielikuma
  87. tabulas
  88. punktā minēto informāciju par darbību datiem; 6.
  89. sagatavo un katru gadu līdz
  90. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu: 6.3.
  91. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā – aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecības un produktu lietošanas sektoru; 6.3.
  92. Fizikālās enerģētikas institūtā un Ekonomikas ministrijā – aptuveno energobilanci; 6.3.
  93. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru; 6.3.
  94. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" – pieejamos darbību datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru. 7
  95. Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE
  96. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE
  97. red. kods 24.10) un notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu, kā arī komersanti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu (NACE
  98. red. kods 35) un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 100 MW, katru gadu līdz
  99. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu
  100. pielikuma 1., 2., 7, 9.,
  101. un
  102. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus. 8
  103. Dabasgāzes sadales sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operatori un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators sagatavo un katru gadu līdz
  104. janvārim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu
  105. pielikuma
  106. tabulu un līdz
  107. aprīlim iesniedz datus saskaņā ar šo noteikumu
  108. pielikuma 3.,
  109. un
  110. tabulu. 9
  111. Komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, katru gadu līdz
  112. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā apkopošanai šo noteikumu
  113. pielikuma
  114. tabulā minēto informāciju par biogāzes ražošanu. 10
  115. Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz
  116. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu
  117. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā kalendāra gadā. 11
  118. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz
  119. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu
  120. pielikuma
  121. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem. 12
  122. Fizikālās enerģētikas institūts sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā: 12.
  123. līdz
  124. novembrim – šo noteikumu
  125. pielikuma
  126. tabulas
  127. punktā minēto informāciju par darbību datiem; 12.
  128. līdz
  129. decembrim: 12.2.
  130. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par transporta sektoru, apkopotus vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu
  131. pielikumā minēto informāciju, regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas
  132. panta
  133. punkta "a" apakšpunktu; 12.2.
  134. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas
  135. panta
  136. punkta "a" apakšpunktu; 12.2.
  137. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā; 12.2.
  138. atbilstoši kompetencei informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu
  139. pielikuma
  140. un
  141. tabulu. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā; 12.
  142. līdz
  143. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.
  144. apakšpunktā minēto informāciju. 13
  145. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo un katru gadu līdz
  146. oktobrim iesniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo noteikumu
  147. pielikuma
  148. tabulas
  149. punktā minēto informāciju par darbību datiem. 14
  150. Lauku atbalsta dienests sagatavo un katru gadu līdz
  151. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  152. pielikuma
  153. tabulas
  154. punktā minēto informāciju par iepriekšējā gada darbību datiem. 15
  155. Valsts meža dienests sagatavo un katru gadu līdz
  156. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  157. pielikuma
  158. tabulas
  159. punktā minēto informāciju par darbību datiem. 16
  160. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo un katru gadu līdz
  161. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  162. pielikuma
  163. tabulas
  164. punktā minēto informāciju par darbību datiem. 17
  165. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavo un katru gadu līdz
  166. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  167. pielikuma
  168. tabulas
  169. punktā minēto informāciju par darbību datiem. 18
  170. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Valsts vides dienestu sagatavo un katru gadu līdz
  171. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu
  172. pielikuma
  173. tabulas
  174. punktā minēto informāciju par darbību datiem. 19
  175. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sagatavo un katru gadu iesniedz: 19.
  176. līdz
  177. oktobrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – šo noteikumu
  178. pielikuma
  179. tabulas
  180. un
  181. punktā minēto informāciju par darbību datiem; 19.
  182. līdz
  183. decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā: 19.2.
  184. siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu
  185. pielikuma
  186. tabulas
  187. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas
  188. panta
  189. punkta "a" apakšpunktu; 19.2.
  190. oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas
  191. gada
  192. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz
  193. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), ņemot vērā šo noteikumu
  194. pielikuma
  195. tabulas
  196. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulu 2020/1208; 19.2.
  197. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208
  198. pantu; 19.
  199. līdz
  200. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.
  201. apakšpunktā minēto informāciju. 20
  202. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā: 20.
  203. līdz
  204. decembrim: 20.1.
  205. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus vienotā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu
  206. pielikuma
  207. tabulas
  208. punktā norādīto informāciju, regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas
  209. panta
  210. punkta "a" apakšpunktu; 20.1.
  211. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas
  212. panta
  213. punkta "a" apakšpunktu; 20.1.
  214. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā; 20.
  215. līdz
  216. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.
  217. apakšpunktā minēto informāciju. 21
  218. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18.,
  219. un
  220. punktā minētās institūcijas katru gadu līdz
  221. decembrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes iespējamajām nenoteiktībām (procentos). Informāciju iesniedz atbilstoši regulas 2020/1208 X pielikumam. 22
  222. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: 22.
  223. regulāri veic nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu inventarizācijas nacionālo sistēmu, un koordinē šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18.,
  224. un
  225. punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā; 22.
  226. izskata apkopoto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu atbilstību apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 18/CMA.1, 5/CMA.3; 22.
  227. izskata nacionālā inventarizācijas ziņojuma atbilstību regulai 2020/1208 un konvencijas
  228. panta
  229. punkta "a" apakšpunktam; 22.
  230. apkopo informāciju par indikatoriem atbilstoši regulas 2020/1208 XI pielikumam; 22.
  231. izskata un, ja nepieciešams, papildina inventarizācijas uzlabojumu plānu, kā arī nosūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai šo noteikumu
  232. punktā minētajām institūcijām; 22.
  233. izskata aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju; 22.
  234. ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā; 22.
  235. koordinē starptautiskās pārbaudes, tai skaitā atbilžu sagatavošanu un to iesniegšanu; 22.
  236. līdz
  237. jūnijam iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei apkopojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem. 23 III. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma
  238. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 24
  239. Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija. 25
  240. Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata rīcībpolitikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  241. un
  242. panta, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–
  243. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķa (līdz
  244. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma. 26
  245. Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz
  246. gada
  247. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā: 26.
  248. turpmāko 30 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu
  249. pielikuma 1., 2., 3., 4.,
  250. un
  251. punktu; 26.
  252. šo noteikumu 26.
  253. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu. 27
  254. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu sagatavo un līdz
  255. gada
  256. septembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā: 27.
  257. enerģētikas un būvniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu
  258. pielikumu; 27.
  259. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai. 28
  260. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 3.,
  261. un
  262. panta nosacījumiem, tai skaitā lai aprēķinātu šo noteikumu
  263. punktā minētās prognozes, novērtētu rīcībpolitiku, pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–
  264. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25.,
  265. un
  266. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības. 29
  267. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi. 30
  268. Satiksmes ministrija sagatavo un līdz
  269. gada
  270. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā: 30.
  271. transporta nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu
  272. pielikumu; 30.
  273. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai. 31
  274. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" sagatavo un līdz
  275. gada
  276. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā: 31.
  277. lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu
  278. pielikumu; 31.
  279. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai. 32
  280. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli, lai prognozētu nozares attīstības rādītājus un siltumnīcefekta gāzu prognozes, kā arī noteiktu sociālekonomiskās un klimata politikas ietekmes. 33
  281. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" izveido un uztur modelēšanas sistēmu saimnieciskās darbības, tai skaitā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, lai veiktu prognozes, kur nodrošināta sasaiste ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas darbību datu kopas. 34
  282. Valsts vides dienests sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Kūdras asociāciju sagatavo un līdz
  283. gada
  284. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apsaimniekotu mitrāju rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu
  285. pielikumu. 35
  286. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz
  287. gada
  288. maijam un turpmāk reizi divos gados nosūta Satiksmes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Fizikālās enerģētikas institūtam šo noteikumu
  289. punktā minētās makroekonomikas rādītāju prognozes. Minētās prognozes izmanto nozaru rādītāju prognožu sagatavošanā. 36
  290. Fizikālās enerģētikas institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo: 36.
  291. sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus enerģētikas, rūpniecisko procesu un transporta sektoriem, izmantojot šo noteikumu 26.,
  292. un
  293. punktā minēto informāciju; 36.
  294. siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz
  295. gada
  296. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā. 37
  297. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo: 37.
  298. sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas regulā 2018/841, izmantojot šo noteikumu
  299. punktā un
  300. pielikumā minēto informāciju; 37.
  301. siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz
  302. gada
  303. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā. 38
  304. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo: 38.
  305. sekundāros datus un prognožu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības darbībām, izmantojot šo noteikumu
  306. punktā un
  307. pielikumā minēto informāciju; 38.
  308. siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz
  309. gada
  310. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā. 39
  311. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs: 39.
  312. sagatavo un līdz
  313. gada
  314. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā primāros datus – atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes saskaņā ar šo noteikumu
  315. pielikumu; 39.
  316. sagatavo sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām, izmantojot šo noteikumu
  317. punktā minēto informāciju; 39.
  318. sagatavo un līdz
  319. gada
  320. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām, kas paredzēts nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei; 39.
  321. uztur un administrē integrētās datubāzes siltumnīcefekta gāzu prognožu daļu; 39.
  322. sagatavo ziņojuma projektu par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, izmantojot nozaru ekspertu sagatavoto informāciju atbilstoši šo noteikumu 36., 37., 38.,
  323. punktam un 48.
  324. un 48.
  325. apakšpunktam, un veic šo noteikumu IV sadaļā minētās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras; 39.
  326. šo noteikumu 39.
  327. apakšpunktā minēto ziņojuma projektu līdz
  328. gada
  329. oktobrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 39.
  330. iestrādā šo noteikumu 39.
  331. apakšpunktā minētajā ziņojuma projektā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu
  332. punktā minētajām ministrijām, un līdz
  333. gada
  334. novembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz precizēto ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 39.
  335. pamatojoties uz šo noteikumu 39.
  336. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz
  337. gada
  338. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz pārskatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 39.
  339. pamatojoties uz šo noteikumu 39.
  340. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo nacionālā ziņojuma projektu saskaņā ar konvencijas
  341. pantu, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz
  342. gada
  343. septembrim un turpmāk katru ceturto gadu iesniedz nacionālā ziņojuma projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 39.
  344. iestrādā šo noteikumu 39.
  345. apakšpunktā minētajā pārskatā un 39.
  346. apakšpunktā minētajā ziņojumā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu
  347. punktā minētajām ministrijām, un līdz attiecīgā gada
  348. decembrim precizēto pārskatu un ziņojumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. 40
  349. Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz
  350. gada
  351. oktobrim un turpmāk katru otro gadu sagatavo jutīguma analīzes rezultātus ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši regulā 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām, minētos rezultātus iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. 41
  352. Fizikālās enerģētikas institūts līdz
  353. gada
  354. janvārim un turpmāk katru otro gadu, sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", izstrādā un atjauno siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēšanas ilgtermiņa scenārijus līdz
  355. gadam un turpmākajiem gadiem un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–
  356. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
  357. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu. 42
  358. Lai izpildītu šo noteikumu
  359. punktā noteikto uzdevumu, līdz
  360. gada
  361. novembrim un turpmāk katru otro gadu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā siltumnīcefekta gāzu prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, Parīzes nolīgumam un regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  362. un
  363. pantam. 43
  364. Sākot ar
  365. gadu, katru gadu līdz
  366. augustam Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrijasniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai sagatavotu šo noteikumu 44.
  367. apakšpunktā minēto ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu
  368. pielikumu, kas attiecas uz informāciju par iepriekšējā gada finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņu jomu. 44
  369. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: 44.
  370. šo noteikumu 39.
  371. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz
  372. gada
  373. oktobrim un turpmāk katru otro gadu nosūta izskatīšanai šo noteikumu
  374. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņš ir 20 darbdienas; 44.
  375. šo noteikumu 39.
  376. apakšpunktā minēto pārskatu un 39.
  377. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz
  378. gada
  379. novembrim nosūta izskatīšanai šo noteikumu
  380. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņš ir 20 darbdienas; 44.
  381. līdz
  382. gada
  383. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem sagatavo informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  384. pantu, lai novērtētu nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu; 44.
  385. līdz
  386. gada
  387. jūlijam un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  388. pantu un regulas 2020/1208 II pielikumu; 44.
  389. līdz
  390. gada
  391. septembrim un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  392. pantu un regulas 2020/1208
  393. pantu un II, IV, V pielikumu. 45 IV. Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības
  394. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk – kvalitātes procedūras) programma (turpmāk – kvalitātes programma) nodrošina inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu atbilstību konvencijas un Parīzes nolīguma kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 4., 5., 6., 12., 20., 21., 24., 36., 37.,
  395. un
  396. punktā minētajām institūcijām. 46
  397. Kvalitātes programmu izstrādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un šo noteikumu
  398. un
  399. punktā minēto darba grupu ekspertiem triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc saskaņošanas ar šo noteikumu
  400. punktā minēto uzraudzības komiteju kvalitātes programmu ar rīkojumu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Kvalitātes programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados. 47
  401. Kvalitātes programmā ietver informāciju par: 47.
  402. ikgadējai inventarizācijai un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem; 47.
  403. vispārējām un specifiskām kvalitātes pārbaudes procedūrām un to īstenošanas formām; 47.
  404. kvalitātes procedūru veidlapu aizpildīšanu; 47.
  405. uzlabojumu plāna izstrādi; 47.
  406. dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību. 48
  407. Pamatojoties uz kvalitātes programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu inventarizācijai un katru otro gadu prognozēm sagatavo kvalitātes plānu. Kvalitātes plānu saskaņo ar šo noteikumu 5., 12., 20., 21., 24., 36., 37.,
  408. un
  409. punktā minētajām institūcijām. Kvalitātes plānā iekļauj: 48.
  410. kvalitātes kontroles procedūras; 48.
  411. kvalitātes nodrošināšanas procedūras; 48.
  412. instrukcijas ikgadējās inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai; 48.
  413. laika grafiku kvalitātes procedūru veikšanai un norāda atbildīgās institūcijas; 48.
  414. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras. 49
  415. Kvalitātes programma un kvalitātes plāns ir saistošs visām inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanā iesaistītajām institūcijām. 50
  416. Pamatojoties uz pēdējās inventarizācijas starptautiskajiem un nacionālajiem izvērtējumiem, nozaru eksperti sagatavo un katru gadu līdz
  417. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā plānotos uzlabojumus, nepieciešamos pētījumus un to pamatojumu kopējā inventarizācijas uzlabojumu plāna apkopošanai. Uzlabojumu plāna gala versiju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu līdz
  418. oktobrim nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. 51
  419. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī inventarizācijas nacionālās sistēmas un prognožu nacionālās sistēmas darbību un efektivitāti. 52 V. Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām
  420. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un iestādēm
  421. gadā un turpmāk reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanai Eiropas Komisijā un konvencijas sekretariātā saskaņā ar regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  422. panta
  423. punktu un atbilstoši regulas 2020/1208
  424. panta un Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumam 18/CMA.
  425. 53
  426. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringu atbilstoši regulas 2020/1208
  427. panta un
  428. pielikuma prasībām un šo noteikumu
  429. pielikuma
  430. un
  431. tabulai. Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītāji var tikt precizēti pēc nepieciešamības. 54
  432. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz
  433. gada
  434. janvārim un turpmāk reizi divos gados sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai aprakstu par klimata pārmaiņu monitoringa rādītājiem saskaņā ar
  435. pielikuma
  436. tabulu. 55
  437. Dabas aizsardzības pārvalde, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts augu aizsardzības dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Valsts meža dienests, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Satiksmes ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz
  438. gada
  439. aprīlim un turpmāk katru gadu sagatavo un pēc pieprasījuma iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītājus saskaņā ar šo noteikumu
  440. pielikuma
  441. tabulu. 56
  442. Līdz
  443. gada
  444. janvārim un turpmāk katru gadu Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija pēc pieprasījuma iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā: 56.
  445. īstenotajiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; 56.
  446. īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem izlietoto finansējumu; 56.
  447. apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem. 57
  448. Līdz
  449. gada
  450. janvārim un turpmāk katru gadu pašvaldības iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā izstrādātajām stratēģijām un plāniem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem. 58 VI. Ziņošanas kārtība
  451. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ievieto: 58.
  452. Eiropas Vides aģentūras uzturētajā ziņošanas e-platformā: 58.1.
  453. katru gadu līdz
  454. janvārim: 58.1.1.
  455. sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999 un konvencijas
  456. panta
  457. punkta "a" apakšpunktam; 58.1.1.
  458. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no
  459. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2); 58.1.1.
  460. aizpildītu regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X un XI pielikumu; 58.1.1.
  461. informāciju par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem saskaņā ar regulas 2020/1208 XII pielikumu; 58.1.
  462. katru gadu līdz
  463. martam: 58.1.2.
  464. pilnīgus un atjauninātus inventarizācijas datus; 58.1.2.
  465. aizpildītu regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X un XI pielikumu, ja tajos bija nepieciešams izdarīt izmaiņas pēc
  466. janvāra; 58.1.
  467. katru gadu līdz
  468. septembrim – kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm saskaņā ar regulas 2020/1208
  469. pantu un III, IV, V pielikumu, kas apkopota vienotā ziņošanas tabulā; 58.1.
  470. sākot ar
  471. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz
  472. martam – EK iesniedz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  473. pantu; 58.1.
  474. sākot ar
  475. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz
  476. martam – ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognozēm, rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā ar regulas 2020/1208 36.,
  477. un
  478. pantu; 58.1.
  479. katru gadu līdz
  480. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par iepriekšējo kalendāra gadu (x – 1) atbilstoši regulas 2020/1208
  481. pantam; 58.1.
  482. katru gadu līdz
  483. jūlijam – ja nepieciešams, ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem atbilstoši regulas 2020/1208
  484. pantam; 58.1.
  485. sākot ar
  486. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz
  487. decembrim – šo noteikumu 39.
  488. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank">018/1999; 58.1.
  489. sākot ar
  490. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz
  491. decembrim – šo noteikumu 39.
  492. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999; 58.1.
  493. sākot ar
  494. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz
  495. martam – ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar regulu 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999; 58.1.
  496. sākot ar
  497. gadu un turpmāk katru gadu līdz
  498. jūlijam – ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999/oj/?locale=LV" REL="noopener noreferrer" TARGET="_blank"> 2018/1999
  499. pantu un regulas 2020/1208 II pielikumu; 58.
  500. konvencijas sekretariāta ziņošanas portālos: 58.2.
  501. katru gadu līdz
  502. aprīlim – nacionālo inventarizācijas ziņojumu (apkopotus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus vienotā ziņošanas tabulā); 58.2.
  503. sākot ar
  504. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz
  505. decembrim – šo noteikumu 39.
  506. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 2/CP.17, 18/CMA.1; 58.2.
  507. sākot ar
  508. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz
  509. decembrim – šo noteikumu 39.
  510. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar konvencijas
  511. pantu. 59
  512. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas izvērtējums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, nosūta izvērtējumu šo noteikumu 5., 6., 11.,
  513. un
  514. punktā minētajām institūcijām. Piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas attiecīgās institūcijas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma precizēšanai. 60
  515. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz
  516. janvārim nosūta šo noteikumu
  517. un
  518. punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu
  519. punktā minētajiem nosacījumiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ievieto nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu savā tīmekļvietnē sabiedrības apspriešanai. 61
  520. Šo noteikumu
  521. un
  522. punktā minētās institūcijas 20 darbdienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus un atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu. 62
  523. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu
  524. punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, šo noteikumu 5., 12.,
  525. un
  526. punktā minētās institūcijas precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus. 63
  527. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 5., 12.,
  528. un
  529. punktā minētajām institūcijām 14 darbdienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā. 64
  530. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma, siltumnīcefekta gāzu datu, ziņojumu par politikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm gala versijas un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām savās tīmekļvietnēs. 65 VII. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība
  531. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izveido siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komiteju (turpmāk – uzraudzības komiteja). Uzraudzības komitejā iekļauj šo noteikumu
  532. un
  533. punktā minēto institūciju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjus. 66
  534. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz
  535. jūnijam rīko inventarizācijas ekspertu darba grupas sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus. 67
  536. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu. 68
  537. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sākot ar
  538. gadu, katru gadu līdz
  539. septembrim rīko ekspertu darba grupai, kura iesaistīta ziņojuma sagatavošanā par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus. 69 Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒ veselības ministrs D. Pavļuts
  540. pielikums Ministru kabineta
  541. gada
  542. oktobra noteikumiem Nr. 675 Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem I. Ikgadējai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai nepieciešamie dati par laikposmu no
  543. gada līdz iepriekšējam kalendāra gadam
  544. tabulaSiltumnīcefekta gāzu emisiju avoti un CO2 piesaistes kategorijas saskaņā ar konvencijas līgumslēdzēju pušu lēmumiem (vienotās ziņošanas tabulas kategorijas)Darbības dati/parametrs/aprēķiniAtbildīgās institūcijas/datu avoti
  545. Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā dati1.A.
  546. Enerģētika:a) elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana;b) naftas pārstrāde;c) cietā kurināmā ražošana un citas enerģijas nozares- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, teradžoulos (turpmāk – TJ)- Datu nenoteiktība, procenti (turpmāk – %)Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP)- Notekūdeņu gāzes patēriņš, m3- Gada vidējais metāna sastāvs notekūdeņu gāzē, %CSP/notekūdeņu dūņu gāzes ražotāji un lietotāji- AprēķiniLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC)1.A.
  547. Apstrādes rūpniecība:a) dzelzs un tērauda ražošana;b) krāsaino metālu ražošana;c) ķīmisko vielu ražošana;d) papīra, papīra izstrādājumu ražošana un apdruka;e) pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana;f) nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana;g) citas nozares un būvniecība- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC1.
  548. Transportsa) vietējā aviācija- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Lidmašīnu kustība Latvijas komerciālajās lidostās:• pacēlušās lidmašīnas (norāda datus iekšzemes satiksmē);• nolaidušās lidmašīnas (norāda datus iekšzemes satiksmē)- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniFizikālās enerģētikas institūts (turpmāk – FEI)b) ceļu transports- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- Minimālās un maksimālās vidējās mēneša temperatūrasLVĢMC- Transportlīdzekļu statistika:• vieglo automašīnu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma vai emisiju klasēm (euro IV

(4)un augstāk), izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma (mazāki par 1,4 l, 1,4–2,0 l un lielāki par 2,0 l);• kravas automašīnu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma un/vai emisiju klasēm, izmantotās degvielas veida, kravnesības;• motociklu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma un motora tilpuma.Pārskats reizi trijos gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglajām automašīnām, kravas automašīnām, autobusiem- Datu nenoteiktība, %Satiksmes ministrija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"- Aprēķiniem izmanto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT modeliFEIc) dzelzceļš- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniFEId) vietējā kuģniecība- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP/saskaņā ar ekspertu pētījumu*- AprēķiniFEIe) cita (norādīt, kāda)- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniFEI1.A.4. Citas nozares:
  1. a)komerciālais un sabiedriskais sektors, patērētājib) mājsaimniecībasc) lauksaimniecība/ mežsaimniecība/ zivsaimniecība- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Dīzeļdegvielas un benzīna patēriņš NACE 01 un NACE 02 griezumā, TJ- Reizi piecos gados – mājsaimniecību apsekojuma dati- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija)- Energoresursu patēriņš no militārajām darbībām, kas tiek izdalīts no energobilances sektora "pārējie patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors (NACE 33, 36–39, 45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82, 84–88, 90–96, 99)", TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC1.A(
  2. b)Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes – vispārējā pieeja- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC1.A(
  3. d)Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana nolūkiem, kas nav saistīti ar enerģētiku- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas- Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums, TJ- Valstī gadā izmantotais akmeņogļu un koksa daudzums, TJ- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC- Dati par dabasgāzes noplūdēm (aktivitātes dati (m3) un emisijas (kt))- Dati par automašīnām, kas izmanto gāzi (skaits)- Datu nenoteiktība, %Dabasgāzes sadales sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorsCSPFEI- AprēķiniLVĢMC1.C. Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Lidmašīnu kustība Latvijas komerciālajās lidostās:• pacēlušās lidmašīnas (norāda datus starptautiskajā satiksmē);• nolaidušās lidmašīnas (norāda datus starptautiskajā satiksmē)- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniFEI2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošanaA. Minerālu rūpniecība- Saražotā produkcija (cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi), tonnas (dati no Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ikgadējiem emisiju ziņojumiem (turpmāk – ES ETS ikgadējie ziņojumi))- Izmantotās izejvielas (kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potašs), tonnas (ES ETS ikgadējiem ziņojumiem)- Datu nenoteiktība, %Šo noteikumu 2. pielikumā minētie komersanti- AprēķiniLVĢMCC. Metālrūpniecība- Izmantotais kaļķakmens, dolomīts, kaļķis, kokss, čuguns un čuguna lūžņi, oglekļa elektrodi, t- Datu nenoteiktība, %Šo noteikumu 2. pielikumā minētie komersantiD. Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana- NMGOS saturošo ķīmisko produktu saražotais un importētais apjoms, t- NMGOS faktiskās emisijas, t- Datu nenoteiktība, %LVĢMC- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Izmantotais smērvielu daudzums transporta vajadzībām, TJ- Izmantotais urīnvielas daudzums transporta vajadzībām, kt- Datu nenoteiktība, %FEI- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā*, TJ- Eksportētais, importētais un saražotais ķīmisko produktu un bitumena apjoms konkrētiem uzņēmumiem pēc LVĢMC pieprasījuma noteiktās grupās, t- Uguņošanas ierīču izmantošana (KN kodi: 36041000 un 36049000) – dati par eksportu un importu, kg- Tabakas sadegšana (KN kodi: 24021000, 24022000, 24022010,24022090, 24022100, 24029000)-dati par eksportu un importu, kg- Kasetnes un uzpildes flakoni (uzpildīti) elektroniskajām cigaretēm (KN kodi: 38249956 un 38249957) – dati par eksportu un importu, kg- Datu nenoteiktība, %CSP/LVĢMC- AprēķiniLVĢMCF. Izmantotie produkti ozona slāni noārdošu vielu (OSNV) aizvietošanai- Izmantotais fluorēto gāzu apjoms, kg (no ozona slāni noārdošo vielu un fluorēto gāzu datubāzes)- Fluorēto gāzu daudzums celtniecības un amortizācijas putās, tonnas (no Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzes)- Datu nenoteiktība, %Komersanti/LVĢMC- Iedzīvotāju skaits Latvijā, skaits- Mājsaimniecību skaits Latvijā- Importēto mājsaimniecības ledusskapju skaits Latvijā- Importēto mājsaimniecības saldētavu skaits- Datu nenoteiktība, %CSP- Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits sadalījumā pa tehnoloģijām un auto klasēm- Jauno reģistrēto transportlīdzekļu skaits- Datu nenoteiktība, %FEI- Fluorēto gāzu daudzums medicīniskajos inhalatoros, g- Izplatītais medicīnisko inhalatoru skaits gadā- Datu nenoteiktība, %Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – ZVA)- AprēķiniLVĢMCG. Citu produktu ražošana un izmantošana- Sēra heksafluorīda daudzums elektriskajās iekārtās sadalījumā pa augstsprieguma (HV) un vidēja sprieguma (MV) iekārtām, kg- Datu nenoteiktība, %Komersanti/LVĢMC- Ievestais un realizētais slāpekļa oksīda daudzums anestēzijas vajadzībām, pretsāpju līdzekļos un veterinārijā, t- Datu nenoteiktība, %ZVA- AprēķiniLVĢMCH. Citas emisijas- Saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums, t- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLVĢMC3. LauksaimniecībaA. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesiB. Kūtsmēslu apsaimniekošanaC. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme- Lauksaimniecības dzīvnieku un putnu skaits kopā, vecuma un produktivitātes grupās, tūkstošos:• slaucamās govis;• pārējie liellopi, kas vecāki par 2 gadiem;• 1–2 gadus veci liellopi, teļi un jaunlopi līdz 1 gada vecumam;• sivēni līdz 50 kg;• vaislas jauncūkas un nobarojamās cūkas;• sivēnmātes un kuiļi;• aitas;• kazas;• zirgi;• dējējvistas;• broileri;• zosis;• pīles;• tītari;• citi mājputni;• truši;• kažokzvēri- Briežu skaits kopā, tūkstošos- Vidējais piena izslaukums valstī no vienas govs, kgLauksaimniecības datu centrsCSP- Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadāLatvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU)- Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, %- Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā izmantotās pļavas un ganības), tūkst. ha- Sējumu platības pa lauksaimniecības kultūraugu grupām, tūkst. ha- Lauksaimniecības kultūraugu ražība, t/ha- Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t- Slāpekļa minerālmēslu izmantošana pa minerālmēslu veidiem, kg- Organiskā mēslojuma (kūtsmēsli, digestāts, salmi, komposts u. c. organiskais mēslojums) izmantošana, tCSPLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – LVMI Silava)- Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, t sausnasLVĢMC- Organiskās augsnes, ha (histosols)LBTU/LVMI Silava- Aluviālās augsnes, haLVMI Silava- Datu nenoteiktība, %CSP/LBTU/LVMI Silava- AprēķiniLBTUD. Kaļķošana- Izmantotais kaļķošanas materiāls, t/gadā- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLBTUE. Karbamīda izmantošana- Izmantotais karbamīda daudzums, t/gadā- Datu nenoteiktība, %CSP- AprēķiniLBTU4. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM)4.1. Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas matrica- Darbību dati par zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu no 1990. gada, ha- Datu nenoteiktība, %LVMI SilavaDarbību datu avoti oglekļa uzkrājuma izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju raksturošanai4.A. Meža zeme4.B. Aramzemes4.C. Ilggadīgie zālāji un ganības4.D. Mitrāji4.E. Apdzīvotas vietas4.F. Citas zemes- Zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, tajā skaitā organisko un minerālaugšņu platība zemes izmantošanas veidu griezumā, tajā skaitā telpiskie dati, haLVMI Silava- Kokaudžu un ārpus meža augošu koku un to grupu taksācijas rādītāji Meža resursu monitoringa (MRM) parauglaukumu un to sektoru griezumā, tajā skaitā meža tips, ja identificēts; valdošā koku suga; valdaudzes koku vecums gados; kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu vidējā koka caurmērs (
  4. cm)un augstums (m); kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu biezums (gab. ha-1), kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu šķērslaukums (m2 ha-1); kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu krāja (m3 ha-1), stumbra, virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; pameža un paaugas koku un zemsedzes augu biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; oglekļa ienese augsnē ar kokaudzes nobirām un pazemes biomasu, kā arī zemsedzes augu atliekām (tonnas C ha-1 gadā); iepriekšējā MRM ciklā uzmērīto koku likteņi, tajā skaitā krāja (m3 ha-1), virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; potenciālais krājas pieaugums (m3 ha-1 gadā) un ar to saistītās biomasas (tonnas sausnas ha-1 gadā) un oglekļa (tonnas C ha-1 gadā) uzkrājuma pieaugums kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu griezumā ar atbilstošiem telpiskiem datiem MRM parauglaukumu un sektoru griezumā- Datu nenoteiktība, %LVMI Silava- Kūdras un kūdras produktu eksports, imports un izmantošana enerģētikā, t sausnasCSP- Oglekļa uzkrājumu izmaiņu novērtēšanai dzīvajā un nedzīvajā kokaugu biomasā kokiem un krūmiem apaugušās ūdenskrātuvēm un ūdenstecēm piegulošās platībās – kopējā platība, ha;bruto krājas pieaugums, milj. t C;dabiskais atmirums, milj. t C;mežizstrāde, milj. t C, m3LVMI Silava (MRM)- Lauku reģistra informācija par audzētajām lauksaimniecības kultūrām un saņemtajiem atbalsta veidiem oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai augsnē aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un ganībās, tajā skaitā telpiskie datiLauku atbalsta dienests- Kūlas ugunsgrēku platība, tajā skaitā telpiskie dati par izdegušajām platībām, haValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests- Meža ugunsgrēku platība, ha- Telpiskie dati par ugunsgrēkos cietušajām platībām, tajā skaitā meža tips, valdošā suga, valdaudzes koku vecums un kopējā krāja, m3 ha1Valsts meža dienests- Mežizstrādes atlieku un celmu izmantošana, tajā skaitā atstāšana cirsmā, dedzināšana un vākšana biokurināmā sagatavošanai, t sausnasVMD- Kūtsmēslu un citu organisko atlikumu izmantošana lauksaimniecībā, fiziskās tonnasCSP- Meliorācijas sistēmu, tajā skaitā drenāžas sistēmu, kolektoru, grāvju un noteku aktualizēta telpiskā informācija, izbūves un pēdējās rekonstrukcijas gadsValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"Darbību datu avoti kategorijā4.G. Nocirstās koksnes produkti- Koksnes produktu ražošana, eksports un imports atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam klasifikatoram, t gadāZemkopības ministrijaPapildu darbību datu avoti kategorijā 4.D. Mitrāji- Oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai mitrājos: platības (ha), kurās notiek kūdras ieguve, un ģeotelpisko vienību dati par zemes dzīļu izmantošanas licenci derīgo izrakteņu ieguvei (ieguves vietas), t (ja nosacītais mitrums ir 40 %)LVĢMCVVDLVMI Silava- Oglekļa uzkrājumu izmaiņu novērtēšanai appludinātās zemēs:• kopējā appludinātā platība, ha;• organisko augšņu platība, ha;• minerālaugšņu platība, haLVMI Silava- Oglekļa uzkrājumu izmaiņu novērtēšana zemēs, kas pārveidotas par citiem mitrājiem (renaturalizēti mitrāji):• kopējā platība, organisko augšņu platība, ha;• minerālaugšņu platība, tajā skaitā telpiskie dati, haLVĢMC sadarbībā ar VVDOglekļa uzkrājuma izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķini:4.A. Meža zeme4.B. Aramzemes4.C. Ilggadīgie zālāji un ganības4.D. Mitrāji4.E. Apdzīvotas vietas4.F. Citas zemes- Oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam, tajā skaitā oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvo kokaugu virszemes stumbra, vainaga un pazemes biomasā (tonnas C gadā), oglekļa uzkrājums ikgadējā kokaugu dabiskajā atmirumā vainaga, stumbra un pazemes biomasā (tonnas C gadā) un izvesto koku vainaga, stumbra un pazemes biomasā, kā arī oglekļa uzkrājuma izmaiņas pameža, paaugas un zemsedzes augu biomasā (tonnas C gadā)- Datu nenoteiktība, %LVMI Silava- Oglekļa uzkrājuma izmaiņas nedzīvajā zemsegā- Datu nenoteiktība, %LVMI Silava- Tiešo N2O emisiju aprēķini slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā ārpus lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mainoties oglekļa uzkrājumam augsnē ārpus lauksaimniecībā izmantojamām zemēm atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumamLVMI Silava- Augsnes radīto CH4 un N2O emisiju (N2O emisijas no augsnes ārpus aramzemēm un zālājiem) aprēķini atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumamLVMI Silava- Mežizstrādes atlieku sadedzināšanas un kūlas ugunsgrēku rezultātā radušos CH4, N2O, CO2, CO, NOx un NMVOC emisiju aprēķini atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumamLVMI SilavaOglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini kategorijā4.G. Nocirstās koksnes produkti- Oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini koksnes produktos atbilstoši vienotās tabulas formātā izdalītajām koksnes produktu kategorijāmLVMI Silava4.2. ZIZIMM uzskaites kategorijas atbilstoši regulai 2018/841Apmežota zemeAtmežota zemeApsaimniekota meža zemeApsaimniekota aramzemeApsaimniekoti zālājiNo 2026. gada apsaimniekoti mitrāji - Platība, kas raksturo meža, aramzemju, ilggadīgo zālāju un ganību apsaimniekošanu, apmežošanu un atmežošanu no 1990. gada, ha- Datu nenoteiktība, %LVMI Silava - Meža valsts reģistra informācija, tajā skaitā telpiskie dati, kas raksturo platības, kurās pārskata periodā veikta zemes transformācija par meža zemi, mežizstrāde vai jaunaudžu kopšanas cirte vai meža atjaunošana, kas apliecina mērķtiecīgu meža apsaimniekošanuVMD - Kokaugu stādījumi (valdošā suga, ierīkošanas gads), tajā skaitā telpiskie datiLAD - Zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, ha- Telpiskā informācija organisko un minerālaugšņu griezumā- Datu nenoteiktība, %LVMI Silava - Kokaudžu un ārpus meža augošu koku un to grupu taksācijas rādītāji meža resursu monitoringa (MRM) parauglaukumu un to sektoru griezumā, tajā skaitā meža tips, ja identificēts; valdošā koku suga; valdaudzes koku vecums gados; kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu vidējā koka caurmērs (
  5. cm)un augstums (m); kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu biezums (gab. ha-1), kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu šķērslaukums (m2 ha-1); kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu krāja (m3 ha-1), stumbra, virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; pameža un paaugas koku un zemsedzes augu biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; oglekļa ienese augsnē ar kokaudzes nobirām un pazemes biomasu, kā arī zemsedzes augu atliekām (tonnas C ha-1 gadā); iepriekšējā MRM ciklā uzmērīto koku likteņi, tajā skaitā krāja (m3 ha-1), virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; potenciālais krājas pieaugums (m3 ha-1 gadā) un ar to saistītās biomasas (tonnas sausnas ha-1 gadā) un oglekļa (tonnas C ha-1 gadā) uzkrājuma pieaugums kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu griezumā ar atbilstošiem telpiskiem datiem MRM parauglaukumu un sektoru griezumā- Datu nenoteiktība, %LVMI Silava - Tiešo N2O emisiju aprēķini slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā un mainoties oglekļa uzkrājumam augsnē platībās, kas nav aramzeme vai zālājiLVMI Silava - Augsnes radīto CH4 un N2O emisiju aprēķiniLVMI Silava - Mežizstrādes atlieku sadedzināšanā, meža un kūlas ugunsgrēku rezultātā radušos CH4, N2O, CO2, CO, NOx un NMVOC emisiju aprēķiniLVMI Silava5. Atkritumu apsaimniekošanaA. Atkritumu poligoni un izgāztuves- Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no datubāzes "3–Atkritumi")- Dati par atgūto CH4 no atkritumu poligoniem un izgāztuvēm- Datu nenoteiktība, %LVĢMC/komersanti/CSPB. Atkritumu bioloģiskā apstrāde- Kompostētais atkritumu daudzums (no datubāzes "3–Atkritumi")- Biogāzes stacijās pārstrādātais organisko atkritumu daudzums (no datubāzes "3–Atkritumi")- Datu nenoteiktība, %LVĢMCC. Atkritumu sadedzināšana- Dati no datubāzes "3–Atkritumi"- Dati no Latvijas krematorijām- Datu nenoteiktība, %LVĢMC/komersantiD. Notekūdeņu apstrāde- Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstoši- Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no datubāzes "2–Ūdens")- Datu nenoteiktība, %CSP/LVĢMC AprēķiniLVĢMC6. Galveno kategoriju noteikšanaLVĢMC7. Pārrēķini (skaidrojošā informācija)Iesaistītās institūcijas/LVĢMC8. Emisiju un darbību datu neprecizitātesIesaistītās institūcijas/LVĢMCPiezīme. * Energoresursu patēriņš CSP energobilances formātā teradžoulos (TJ) ar papildu sadalījumiem:1) sadalot attiecīgos energobilances sektorus pa likuma "Par piesārņojumu" 2. un 4. pielikumā minētajām darbībām, t. i., sadalot ETS un ne-ETS, izdalot energoresursu patēriņu pašražotājiem, norādot pašu vajadzībām izmantoto enerģiju un saražoto pārdoto enerģiju (elektroenerģiju un siltumenerģiju) pēc energoresursa veida attiecīgajos sektoros;2) veicot ETS un ne-ETS patērētā kurināmā sadalījumu, kurināmā koksne tiek sadalīta sīkāk atbilstoši energobilances dalījumam (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas);3) izdalot no energobilances sektora – pārējie patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors (33, 36–39, 45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82, 84–88, 90–96, 99) – energoresursu patēriņu, kuru izmanto Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes kopējā atskaitīšanās formāta sektora 1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) emisiju aprēķiniem.II. Nepieciešamie ikgadējie rādītāji ziņošanai par laikposmu no 1990. gada līdz iepriekšējam kalendāra gadamIndikatori2. tabulaNr.p. k.Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītājiNumerators/denominatorsNorādes/definīcijas1.TRANSFORMĀCIJA B0Visi produkti – publisko un pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJPublisko un pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešajām personām (koģenerācija). Nav ietverta izlaide no stacijām, kurās ražo tikai siltumenerģiju. Publiskās termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumenerģiju) pārdošanai trešajām personām, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumenerģiju) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros2.TRANSFORMĀCIJA E0Visi produkti – pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJPašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešajām personām (koģenerācija). Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumenerģiju) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros3.RŪPNIECĪBA A1.1Bruto pievienotā vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euroBruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), citu veidu dzelzs un tērauda pirmējā apstrādē (NACE 27.3), čuguna liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52)4.RŪPNIECĪBA A1.2Bruto pievienotā vērtība – ķīmiskā rūpniecība, miljardos euroBruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24)5.RŪPNIECĪBA A1.3Bruto pievienotā vērtība – stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, miljardos euroBruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26)6.RŪPNIECĪBA A1.4Bruto pievienotā vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, miljardos euroBruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 15) un tabakas izstrādājumu (NACE 16) ražošanā7.RŪPNIECĪBA A1.5Bruto pievienotā vērtība – papīra rūpniecība un poligrāfija, miljardos euroBruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (NACE 21) un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (NACE 22)8.MĀJSAIMNIECĪBAS A0Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu platība, miljonos m2Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu kopējā platība9.PAKALPOJUMI B0Komercēku platība, miljonos m2Komercēku kopējā platība (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99)10.TRANSPORTS B0Ar dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, miljardos kmVisu ar tādiem dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus11.TRANSPORTS B0Ar benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, miljardos kmVisu ar tādiem benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus 2. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 675 Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu I. Rūpnieciskās produkcijas NACE 2. red. kodam 23.51 atbilstošo komersantu iesniedzamie datiDati par saražoto cementa klinkeru un tā sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.1. tabulaGadsIzejvielu maisījums, kas izmantots 1 t klinkera saražošanai (t)CaCO3 izejvielu maisījumā (%)CaO izejvielu maisījumā (%)Cementa krāsns putekļu karsēšanas zudumi (%)Cementa klinkera ķīmiskais sastāvs (gada vidējais rādītājs)SiO2 (%)Al2O3 (%)Fe2O3 (%)CaO (%)MgO (%)SO3 (%)Na2O (%)K2O (%)IR (%)Naeq (%) II. Rūpnieciskās produkcijas NACE 2. red. kodam 24.10 atbilstošo komersantu iesniedzamie datiSaražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā, oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.2. tabulaGadsSaražotā produkcija – neapstrādātais tērauds (t)IzejvielasOglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%)Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas)martena krāsnīselektrokrāsnīskokss (t)čuguns un čuguna lūžņi (t)metāllūžņi (t)izmantotajā čugunā un čuguna lūžņossaražotajā neapstrādātajā tēraudā III. Dabasgāzes sadales sistēmas, dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru iesniedzamie dati3. tabula[gads]Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avotsSiltumnīcefekta gāze (kt)CH4CO2N2ONMGOSNOxCOSO2Kontrolētās noplūdes 1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting) Nekontrolētās noplūdes 1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage) 4.1. Pārvade (Transmission) 4.2. Uzglabāšana (Storage) 1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution) 1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other) 6.1. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations) 6.2. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors) Kopējais noplūžu daudzums (
  6. kt)4. tabula[gads]Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avotsNoplūžu apjoms (m3)CH4CO2N2ONMGOSNOxCOSO2Kontrolētās noplūdes 1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting) Nekontrolētās noplūdes 1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage) 4.1. Pārvade (Transmission) 4.2. Uzglabāšana (Storage) 1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution) 1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other) 6.1. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations) 6.2. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors) Kopējais noplūžu daudzums (m3) 5. tabula[gads]Maģistrālo cauruļvadu apraksts, tai skaitā tehnoloģiskais aprakstsKopējais cauruļvadu garums, km Cauruļvadu materiāli un garums, km Cauruļvadu vidējie diametri spiediena klasēs, m: Sistēmas novērtējumsIerobežota noplūžu atklāšana un novēršana Plaša noplūžu atklāšana un novēršana Dabasgāzes uzglabāšanaSistēmas novērtējumsIerobežota noplūžu atklāšana un novēršana Plaša noplūžu atklāšana un novēršana Lielākā daļa darbību tiek veiktas, izmantojot augstas emisijas tehnoloģijas un praksi Darbības tiek veiktas, izmantojot zemas emisijas tehnoloģijas un darbības Sadales tīklu cauruļvadu apraksts, tai skaitā tehnoloģiskais aprakstsKopējais cauruļvadu garums, km Cauruļvadu materiāli un garums, km: Cauruļvadu vidējie diametri spiediena klasēs, m: Sistēmas novērtējumsTiek izmantoti mazāk nekā 50 % plastmasas cauruļvadu, un ir noplūžu noteikšanas un remonta programmas Tiek izmantoti vairāk nekā 50 % plastmasas cauruļvadu, un ir noplūžu noteikšanas un remonta programmas Iekārtu skaitsMājsaimniecībās, gab. Komerciālajā sektorā, gab. 6. tabulaDatiGadsOglekļa saturs %Zemākais sadegšanas siltums TJ/ktDabasgāzes blīvums t/1000m3 IV. Notekūdeņu dūņu gāzes (ražotāju un izmantotāju komersantu) iesniedzamie dati7. tabulaDatiGadsMetāna saturs gāzē (%)Sadedzinātās notekūdeņu dūņu gāzes daudzums (m3)Sadedzinātais notekūdeņu dūņu gāzes daudzums lāpā (m3) V. Biogāzes ražotāju komersantu iesniedzamie dati8. tabulaPārskata gads Biogāzes stacijas nosaukums Faktiskā atrašanās vieta Faktiskās atrašanās vietas koordinātas Uzstādītās iekārtas jauda, MW Saražotā biogāzeSaražotās biogāzes apjoms, tūkst. m3 Biogāzes patēriņš, tūkst. m3Elektroenerģijas ražošanai Siltumenerģijas ražošanai Biogāzes sastāvs (norāda precīzi metāna saturu u. c. informāciju, kopsummā jāsanāk 100 % gāzei) Zemākais sadegšanas siltums (GJ/
  7. t)Blīvums (t/1000m3) Izmantotās izejvielas tonnasSausnas saturs, %ĶSP saturs, %kukurūzas vai citas zaļmasas skābbarība graudu atsijas piena un pārtikas pārstrādes blakusprodukti (sūkalas, patēriņam nederīga pārtikas eļļa un tauki u. c.) augu izcelsmes pārstrādes blakusprodukti (patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli) kūtsmēsli (atsevišķie norādot pa lauksaimniecības dzīvnieku veidiem, uzglabāšanas laiku un veidu līdz nodošanai digestāta ražošanai)- cietie - šķidrie - citi sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas cits (norāda, kāds) Saražotais digestāts tonnas sausnas gadāC saturs sausnā, %N saturs sausnā, %Saražotā digestāta sastāvs (saražotā digestāta apjoms) Saražotā digestāta izmantošanatonnasm3 gadātonnas (pēc sausnas)lauksaimniecībā mežsaimniecībā citur (specifiski norādot) Piezīme.* Uzņēmumi aizpilda tikai tās ailes, kas ir saistošas.VI. Uzstādītās jaudas, kurināmā patēriņš, saražotā siltumenerģija un elektroenerģija elektrostacijāsElektrostacijās patērētais kurināmais, TJ9. tabulaElektrostacijaEnergoresursu veidsKopāKoģenerācijas iekārtaŪdenssildāmie katliTEC-1Kopā Dabasgāze Dīzeļdegviela … norādīt kurināmo TEC-2Kopā Dabasgāze Dīzeļdegviela … norādīt kurināmo Elektrostacijā saražotā elektroenerģija un siltumenerģija mēnešu griezumā, MWh10. tabulaElektrostacijaParametrsKopāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIITEC-1Saražotā elektroenerģija Saražotā siltumenerģija koģenerācijas iekārtā Saražotā siltumenerģija ūdenssildāmos katlos Elektroenerģijas pašpatēriņš TEC-2Saražotā elektroenerģija Saražotā siltumenerģija koģenerācijas iekārtā Saražotā siltumenerģija ūdenssildāmos katlos Elektroenerģijas pašpatēriņš Ķeguma HESSaražotā elektroenerģija Pašpatēriņš Rīgas HESSaražotā elektroenerģija Pašpatēriņš Pļaviņu HESSaražotā elektroenerģija Pašpatēriņš Pārējās HESSaražotā elektroenerģija Pašpatēriņš VESSaražotā elektroenerģija Pašpatēriņš Uzstādītā jauda pārskata gadā un plānotās izmaiņas turpmākajos 10 gados, MW11. tabulaElektrostacijaParametrsPārskata gads nn+1n+2n+3n+4n+5n+6n+7n+8n+9n+10TEC-1Bruto uzstādītā elektriskā jauda Neto uzstādītā elektriskā jauda Uzstādītā siltumenerģijas jauda koģenerācijas iekārtā Uzstādītā siltumenerģijas jauda ūdenssildāmos katlos TEC-2Bruto uzstādītā elektriskā jauda Neto uzstādītā elektriskā jauda Uzstādītā siltumenerģijas jauda koģenerācijas iekārtā Uzstādītā siltumenerģijas jauda ūdenssildāmos katlos Ķeguma HESBruto uzstādītā elektriskā jauda Rīgas HESBruto uzstādītā elektriskā jauda Pļaviņu HESBruto uzstādītā elektriskā jauda Pārējās HESBruto uzstādītā elektriskā jauda VESBruto uzstādītā elektriskā jauda ETS katlumāju un koģenerācijas staciju sadalījums pēc patērētā kurināmā veida, parādot skaitu, uzstādīto siltumenerģijas un elektrisko jaudu12. tabula Vispārējās lietošanasUzņēmumuskaitsuzstādītā elektriskā jauda, MWuzstādītā siltumenerģijas jauda, MWskaitsuzstādītā elektriskā jauda, MWuzstādītā siltumenerģijas jauda, MWPavisam1 Ogles Šķelda Dabasgāze Biogāze Kurināmā koksne un dabasgāze … Piezīme.1 Ja nepieciešams, tabula tiek papildināta ar citiem kurināmā veidiem.Informācija par pašražotāju koģenerācijas stacijām un katlumājām ETS un ne-ETS darbībām, kurās ir grupēta informācija pēc attiecīga NACE koda energobilances sektoriem13. tabulaKurināmā veidsIzmantotais kurināmais ražošanāSaražotā elektroenerģijaPārdotā siltumenerģijaPašu patēriņam saražotā siltumenerģijaelektroenerģijas ražošanapārdotās siltumenerģijas ražošanapašu patēriņam siltumenerģijas ražošanaNACE xxxPavisam1 Ogles Šķelda Dabasgāze Biogāze Kurināmā koksne un dabasgāze … NACE xxxPavisam1 Ogles Šķelda Dabasgāze Biogāze Kurināmā koksne un dabasgāze … Piezīme.1 Ja nepieciešams, tabula tiek papildināta ar citiem kurināmā veidiem. 3. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 675 Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N2O) apriti1. tabulaLatvijā realizētā N2O daudzums (t/
  8. g)II. Dati par fluorēto siltumnīcefekta gāzi norflurānu (HFC-134a) saturošajiem medicīniskajiem inhalatoriem2. tabulaZāļu (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukumsNorflurāna (HFC-134a) daudzums vienā vienībā (aerosola flakons) (g)Latvijā realizētais zāļu (aerosolu) iepakojumu skaits gadā (gab.)gads 4. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 675 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija par enerģētikas sektora datu saskaņu Kurināmā veidiSiltumnīcefekta gāzu inventarizācijā paziņotais patēriņš1Patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar regulu (EK) Nr. 2022/132 ziņotos datus2Absolūtā starpība3, 4Relatīvā starpība5, 6Starpību skaidrojumi7(TJ)8(TJ)9(TJ)10%11Šķidrais fosilais kurināmaisPrimārais kurināmaisJēlnafta Orimulsija Dabasgāzes kondensāti Sekundārais kurināmaisBenzīns Petrolejas tipa reaktīvā degviela Cita veida petroleja Slānekļa nafta Gāzeļļa/dīzeļdegviela Atlikumdegvieleļļa Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) Etāns Jēlbenzīns Bitumens Smērvielas Naftas kokss Rafinētavu ievadmateriāli Citi naftas produkti Cits šķidrais fosilais kurināmais Šķidrais fosilais kurināmais kopā Cietais fosilais kurināmaisPrimārais kurināmaisAntracīts Koksa ogles Citas bitumenogles Pusbitumenogles Lignīts Degslāneklis un bitumensmiltis Sekundārais kurināmaisBrūnogļu briketes un akmeņogļu briketes Koksēšanas krāšņu kokss/gāzes kokss Ogļu darva Cits cietais fosilais kurināmais Cietais fosilais kurināmais kopā Gāzveida fosilais kurināmaisDabasgāze (sausā gāze) Cits gāzveida fosilais kurināmais Gāzveida fosilais kurināmais kopā Atkritumi (frakcija, kas nav biomasa) Cits fosilais kurināmais Kūdra Kopā 1 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".2 Komisijas Regula (ES) 2022/132 (2022. gada 28. janvāris), ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku. Aizpilda Centrālā statistikas pārvalde.3 Siltumnīcefekta gāzu pārskatā paziņotais domājamais patēriņš, no kura atskaitīts domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2022/132 ziņotos datus.4 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".5 Absolūtā starpība, kas dalīta ar siltumnīcefekta gāzu pārskatā ziņoto domājamo patēriņu.6 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".7 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un Centrālā statistikas pārvalde.8 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.9 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.10 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.11 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata. 5. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 675 Prognozētie rādītāji 2025., 2030., 2035., 2040., 2050. gadam un turpmākajiem gadiem prognožu sagatavošanai Nr.p. kNozaru rādītājiAtbildīgā institūcijaI. Makroekonomika1.Iekšzemes kopprodukts, faktiskajās cenās, miljardos EUREkonomikas ministrija (turpmāk – EM)2.Iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, miljardos EUR un %EM3.Iedzīvotāju skaits, tūkst.EM4.Privātais patēriņš salīdzināmās cenās, miljardos EUREM5.Komerciālā un sabiedriskā sektora jeb terciārā sektora pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, milj. EUR un %)EM6.Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, miljardos EUR un %)EM6.1.pārtikas rūpniecībaEM6.2.vieglā rūpniecībaEM6.3.kokapstrādeEM6.4.papīra ražošana un poligrāfijaEM6.5.ķīmiskā rūpniecībaEM6.6.nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanaEM6.7.metālu un metāla izstrādājumu ražošanaEM6.8.elektrisko un optisko iekārtu ražošanaEM6.9mašīnu un iekārtu ražošanaEM6.10.transportlīdzekļu ražošanaEM6.11.pārējās nozaresEMII. Enerģētikas nozare7.Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš, PJ un/vai ktoeEM sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu (turpmāk – FEI)7.1.naftas produktiEM sadarbībā ar FEI7.2.dabasgāzeEM sadarbībā ar FEI7.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)EM sadarbībā ar FEI7.4.atjaunojamie energoresursiEM sadarbībā ar FEI7.4.1.biomasa (neietverot šķidro biodegvielu)EM sadarbībā ar FEI7.4.2.šķidrā biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols)EM sadarbībā ar FEI7.4.3.saules enerģijaEM sadarbībā ar FEI7.4.4.citi atjaunojamie energoresursi (piemēram, hidroenerģija, vēja, ģeotermālā enerģija)EM sadarbībā ar FEI7.5.citi energoresursiEM sadarbībā ar FEI7.6.neto elektroenerģijas imports (–/+)EM sadarbībā ar FEI8.Saražotā bruto elektroenerģija pēc energoresursa veida, GWhEM sadarbībā ar FEI8.1.no naftas produktiemEM sadarbībā ar FEI8.2.no dabasgāzesEM sadarbībā ar FEI8.3.no cietajiem kurināmajiem (piemēram, ogles, kokss, kūdra)EM sadarbībā ar FEI8.4.no atjaunojamiem energoresursiemEM sadarbībā ar FEI8.5.no citiem energoresursiemEM sadarbībā ar FEI9.Enerģijas pieprasījums pa nozarēmEM sadarbībā ar FEI9.1.enerģijas ražošana un pārvade, ktoe un/vai PJEM sadarbībā ar FEI9.1.1.naftas produktiEM sadarbībā ar FEI9.1.2.dabasgāzeEM sadarbībā ar FEI9.1.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)EM sadarbībā ar FEI9.1.4.atjaunojamie energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.1.5.citi energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.2.rūpniecība (ieskaitot būvniecību), ktoe un/vai PJEM sadarbībā ar FEI9.2.1.naftas produktiEM sadarbībā ar FEI9.2.2.dabasgāzeEM sadarbībā ar FEI9.2.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)EM sadarbībā ar FEI9.2.4.atjaunojamie energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.2.5.elektroenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.2.6.siltumenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.2.7.citi energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.3.komerciālais un sabiedriskais sektors jeb terciārais sektors, ktoe un/vai PJEM sadarbībā ar FEI9.3.1.naftas produktiEM sadarbībā ar FEI9.3.2.dabasgāzeEM sadarbībā ar FEI9.3.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)EM sadarbībā ar FEI9.3.4.atjaunojamie energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.3.5.elektroenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.3.6.siltumenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.3.7.citi energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.4.mājsaimniecības, ktoe un/vai PJEM sadarbībā ar FEI9.4.1.naftas produktiEM sadarbībā ar FEI9.4.2.dabasgāzeEM sadarbībā ar FEI9.4.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)EM sadarbībā ar FEI9.4.4.elektroenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.4.5.siltumenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.4.6.atjaunojamie energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.5.transports, ktoe un/vai PJEM sadarbībā ar FEI9.5.1.auto un aviācijas benzīnsEM sadarbībā ar FEI9.5.2.dīzeļdegvielaEM sadarbībā ar FEI9.5.3.citi naftas produktiEM sadarbībā ar FEI9.5.4.dabasgāzeEM sadarbībā ar FEI9.5.5.atjaunojamie energoresursiEM sadarbībā ar FEI9.5.6.elektroenerģijaEM sadarbībā ar FEI9.5.7.petrolejas veida reaktīvā degvielaEM sadarbībā ar FEI9.5.8.citi energoresursiEM sadarbībā ar FEIIII. Transports10.Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (autobusi, tramvaji, trolejbusi, dzelzceļš), milj. pasažierkilometruSatiksmes ministrija (turpmāk – SM) sadarbībā ar FEI11.Pasažieru apgrozība autotransportā, milj. pasažierkilometruSM sadarbībā ar FEI12.Kravu apgrozība autotransportā, milj. t/kmSM sadarbībā ar FEI13.Kravu apgrozība dzelzceļā, milj. t/kmSM13.1.tajā skaitā ar dīzeļlokomotīvēmSM13.2.ar elektrolokomotīvēmSMIV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā)14.Mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju, m2EM sadarbībā ar FEI15.Vidējā platība uz vienu nodarbināto komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, m2/nodarbinātoEM sadarbībā ar FEI16.Mājokļu skaits, 1000 mājokļuEM sadarbībā ar FEI17.Nodarbināto skaits komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, 1000 nodarbinātoEM sadarbībā ar FEIV. Lauksaimniecība18.Liellopi, tūkst.Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (turpmāk – LBTU)18.1.slaucamās govis, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU18.2.vidējais izslaukums no vienas govs, kgZM sadarbībā ar LBTU19.Aitas, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU20.Cūkas, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU21.Mājputni, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU22.Kazas, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU23.Zirgi, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU24.Kažokzvēri, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU25.Truši, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU26.Brieži, tūkst.ZM sadarbībā ar LBTU27.Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (šķidrā, cietā vai cita veida kūtsmēslu uzglabāšana, ganību periods (kopsumma 100 %)) pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %ZM sadarbībā ar LBTU27.1.slaucamo govju kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZM sadarbībā ar LBTU27.2.pārējo liellopu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZM sadarbībā ar LBTU27.3.aitu un kazu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZM sadarbībā ar LBTU27.4.cūku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZM sadarbībā ar LBTU27.5.mājputnu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZM sadarbībā ar LBTU28.Slāpekļa daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadāZM sadarbībā ar LBTU29.Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana:- aramzeme (t. sk. sējumu kopplatība)- ilggadīgie stādījumi- pļavas un ganībasZM sadarbībā ar LBTU un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" (turpmāk – SILAVA)30.Lauksaimniecības kultūru sējumu platība (
  9. ha)un saražotā produkcija:ZM sadarbībā ar LBTU30.1.kviešiZM sadarbībā ar LBTU30.2.miežiZM sadarbībā ar LBTU30.3.auzasZM sadarbībā ar LBTU30.4.rudziZM sadarbībā ar LBTU30.5.pārējie graudaugiZM sadarbībā ar LBTU30.6.pākšaugiZM sadarbībā ar LBTU30.7.tehniskās kultūrasZM sadarbībā ar LBTU30.8.kartupeļiZM sadarbībā ar LBTU30.9.dārzeņiZM sadarbībā ar LBTU30.10.lopbarības–zaļbarības kultūrasZM sadarbībā ar LBTU31.Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. tZM sadarbībā ar LBTU31.1.graudaugi (atsevišķi norādot kviešus, rudzus, miežus, auzas u. c.)ZM sadarbībā ar LBTU31.2.pākšaugiZM sadarbībā ar LBTU31.3.tehniskās kultūrasZM sadarbībā ar LBTU31.4.kartupeļiZM sadarbībā ar LBTU31.5.dārzeņiZM sadarbībā ar LBTU31.6.lopbarības–zaļbarības kultūrasZM sadarbībā ar LBTU32.Izmantotais slāpeklis ar minerālmēslojumu lauksaimniecības kultūru mēslošanai (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. tZM sadarbībā ar LBTU32.1.kviešiemZM sadarbībā ar LBTU32.2.miežiemZM sadarbībā ar LBTU32.3.auzāmZM sadarbībā ar LBTU32.4.rudziemZM sadarbībā ar LBTU32.5.citiem graudaugiemZM sadarbībā ar LBTU32.6.pākšaugiemZM sadarbībā ar LBTU32.7.tehniskajām kultūrāmZM sadarbībā ar LBTU32.8.kartupeļiemZM sadarbībā ar LBTU32.9.dārzeņiemZM sadarbībā ar LBTU32.10.lopbarības un zaļbarības kultūrāmZM sadarbībā ar LBTU33.Izmantotais kaļķošanas materiāls, tūkst. tZM sadarbībā ar LBTUVI. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība34.Apmežotā platība valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, haZM sadarbībā ar SILAVA35.Mežizstrāde ciršu veidu, valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, m3ZM sadarbībā ar SILAVA35.1.meža biokurināmā ieguve enerģētikas un neenerģētikas vajadzībām meža un nemeža zemē, m3ZM sadarbībā ar SILAVA35.2.Potenciālais krājas pieaugums koku sugu un meža tipu griezumā, m3ZM sadarbībā ar SILAVA36.Koksnes produkti, tonnas CZM sadarbībā ar SILAVA36.1.Oglekļa ienese koksnes produktos, tonnas CZM sadarbībā ar SILAVA36.2.oglekļa zudumi koksnes produktos, tonnas CZM sadarbībā ar SILAVA37.Nocirstas koksnes produktu krātuves pussadalīšanās periods, gadiZM sadarbībā ar SILAVA37.1.pusperiods: zāģēta koksneZM sadarbībā ar SILAVA37.2.pusperiods: koka paneļiZM sadarbībā ar SILAVA37.3.pusperiods: papīrsZM sadarbībā ar SILAVA38.Atmežotā platība meža tipu un zemes izmantošanas veidu griezumā, haZM sadarbībā ar SILAVA39.Slāpekļa mēslojuma izmantošana mežā, tonnas NZM sadarbībā ar SILAVA40.No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas meža zemēs, haZM sadarbībā ar SILAVA41.Jaunaudžu kopšana meža tipu un valdošās sugas griezumā, haZM sadarbībā ar SILAVA42.Bojāto (pēc meža ugunsgrēkiem, vējgāzēm vai citiem postījumiem) atjaunoto mežaudžu platība, haZM sadarbībā ar SILAVA43.Selekcionēta stādmateriāla izmantošana meža atjaunošanā valdošo sugu griezumā, haZM sadarbībā ar SILAVA44.Atjaunotu mazvērtīgo audžu platība sugu (pēc atjaunošanas) un meža tipu griezumā, haZM sadarbībā ar SILAVA45.No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, haZM sadarbībā ar SILAVA46.No jauna ierīkotie kokaugu stādījumi, tajā skaitā augļudārzi un īscirtmeta plantācijas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs, haZM sadarbībā ar SILAVA47.Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecības sektora zemes kategoriju maiņa sadalījumā pa zemes izmantošanas veidiem, meža tipiem un valdošajām koku sugām, haZM sadarbībā ar SILAVA48.Paredzētais kūdras ieguves apjoms ieguves vietu griezumā, t (pie nosacītā mitruma 40 %)VVD sadarbībā ar LKA un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (turpmāk – LVĢMC)49.Paredzētais rekultivācijas veids pēc kūdras ieguves beigāmVVD un pašvaldības sadarbībā ar LKA un LVĢMC50.Paredzētais rekultivācijas veids un laika grafiks ieguves vietām, kurām veikts un saskaņots IVNVides pārraudzības valsts birojsVII. Atkritumu saimniecība51.Radītais nebīstamo atkritumu daudzums, tVARAM sadarbībā ar LVĢMC52.Bioloģiski noārdāmo atkritumu daļa no kopējā atkritumu daudzuma, %VARAM sadarbībā ar LVĢMC53.Atkritumu daudzums un veids, kas noglabāti izgāztuvēs un atkritumu poligonos, tVARAM sadarbībā ar LVĢMC54.Sadedzināto atkritumu daudzums, tVARAM sadarbībā ar LVĢMC55.Kompostēto un biogāzes stacijās pārstrādāto atkritumu daudzums, tVARAM sadarbībā ar LVĢMC56.Atgūtais CH4 no atkritumu poligoniem un izgāztuvēmVARAM sadarbībā ar LVĢMCVIII. Notekūdeņu apsaimniekošana57.Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkalpoto iedzīvotāju skaits, cilv.VARAM sadarbībā ar LVĢMC58.Saražotais un izmantotais/izvietotais notekūdeņu dūņu daudzums, tVARAM sadarbībā ar LVĢMC59.Novadītais notekūdeņu daudzums, tūkst. m3VARAM sadarbībā ar LVĢMC60.Vidē novadītais slāpekļa paliekošais piesārņojums ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, tVARAM sadarbībā ar LVĢMCPiezīme.* Paredzētos rādītājus iesniedz par turpmākajiem gadiem līdz 2035. gadam un pievieno norādi par perspektīvu līdz 2050. gadam. 6. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 675 Atbalsts attīstības valstīm Piešķirtais finansiālais un tehnoloģiskais atbalsts1. tabulaGadsIestādes nosaukumsPubliskā finansējuma avotsAtbalsta aktivitātes nosaukums/programma/projektsPubliskā finansējuma summa, EURAtbalsta veids(divpusējais/daudzpusējais)Finansējuma veids(grants,investīcijas)Saņēmējs(valsts/reģions/fonds un citi)Aktivitātes mērķis(celtspēja, tehnoloģijas izstrāde un nodošana un citi)Aktivitātes sektorsSasaiste ar klimata pārmaiņu tēmu(tieša, netieša)Papildu informācija Plānotais finansiālais un tehnoloģiskais atbalsts2. tabulaGadsIestādes nosaukumsPubliskā finansējuma avotsAtbalsta aktivitātes nosaukums/programma/projekts)Publiskā finansējuma summa, EURAtbalsta veids(divpusējais/daudzpusējais)Finansējuma veids(grants/investīcija)Saņēmējs(valsts/reģions/fonds un citi)Aktivitātes mērķis(celtspēja, tehnoloģijas izstrāde un nodošana un citi)Aktivitātes sektorsSasaiste ar klimata pārmaiņu tēmu(tieša, netieša)Papildu informācija, ieskaitot citus ziņošanas avotus 7. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 675 Plānotie rādītāji ziņojumu sagatavošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas aktualizēšanai Klimata pārmaiņu monitoringa rādītāji1. tabulaNr.p. k.RādītājiAtbildīgā institūcijaI. Gaisa temperatūra1.Augsnes mitrums, procentosDiennakts maksimālās temperatūras maksimālā vērtība, °CDiennakts maksimālās temperatūras minimālā vērtība, °CDiennakts minimālās temperatūras maksimālā vērtība, °CDiennakts minimālās temperatūras minimālā vērtība, °CDiennakts vidējās temperatūras maksimālā vērtība, °CDiennakts vidējās temperatūras minimālā vērtība, °CDienas bez atkušņa, dienu skaitsKarstuma viļņu ilgums, dienu skaitsMinimālā gaisa temperatūra, °CSala dienas, dienu skaitsTropiskās naktis, skaitsVasaras dienas, dienu skaitsVeģetācijas perioda ilgums, dienu skaitsVidējā gaisa temperatūra, °CGaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības, °C un varbūtībaGaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības, °C un varbūtībaViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, °C un varbūtībaVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, °C un varbūtībaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, °CApkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra, dienu skaits un °CGaisa temperatūras vidējā amplitūda, °CGaisa temperatūras sadalījums pa stundām, °CLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC)II. Atmosfēras nokrišņi2.Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem, dienu skaitsDienas ar stipriem nokrišņiem, dienu skaitsGada kopējais nokrišņu daudzums, mmMaksimālais piecu diennakšu nokrišņu daudzums, mmMaksimālais vienas diennakts nokrišņu daudzums, mmMitro gadu īpatsvars, procentosSauso gadu īpatsvars, procentosSausuma periodu ilgums, dienu skaitsVienkāršots ikdienas nokrišņu intensitātes indekss, procentosDiennakts maksimālais atmosfēras nokrišņu daudzums, varbūtības, mm un varbūtībaLVĢMCIII. Vēja ātrums3.Bezvēja dienas, dienu skaitsMaksimālās vēja brāzmas, m/sVētrainās dienas, dienu skaitsVidējais vēja ātrums, m/sVēja slodžu analīze, N/m2LVĢMCIV. Sniega sega4.Vidējā sniega sega, cmLVĢMCV. Jūra5.Jūras sasalums, dienu skaitsJūras ūdens temperatūra, °CKrasta erozija, klaseVidējais jūras līmenis, cmLVĢMC6.Jūras ūdens paskābināšanāsLatvijas Hidroekoloģijas institūtsVI. Upes7.Plūdi upēs, varbūtībaLVĢMC8.EitrofikācijaLatvijas Hidroekoloģijas institūts / Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP)VII. Specializētie rādītāji9.Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā, hPaDiennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums, procentosGaisa relatīvā mitruma amplitūda, procentosSaules starojums uz dažādi orientētām virsmām, kWh/m2Grunts sasaluma analīze, grunts sasaluma dziļums, varbūtības u. c.LVĢMCKlimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāji2. tabulaNr.p. k.RādītājiAtbildīgā institūcijaI. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu joma1.Svešzemju vaskulāro augu sugasa) Svešzemju vaskulāro augu sugu skaitsb) Vidējā gada gaisa temperatūraa) DAPb) LVĢMCII. Ainavu plānošanas un tūrisma joma2.Apkalpoto personu skaita izmaiņas tūristu mītnēs ziemas mēnešos, decembris–februārisa) Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits kalendāra ziemas mēnešos, decembris–februārisb) Sala dienu skaitsc) Dienu skaits bez atkušņad) Vidējais dienu skaits ar sniega segue) Vidējais sniega segas biezums kalendāra ziemāa) Centrālās statistikas pārvalde (turpmāk – CSP)b–
  10. e)LVĢMC3.Izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma indekss ziemas sezonā, decembris–februārisa) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozījuma indekss kalendāra ziemas mēnešos, decembris–februārisb) Sala dienu skaitsc) Dienu skaits bez atkušņad) Vidējais dienu skaits ar sniega segue) Vidējais sniega segas biezums kalendāra ziemāa) CSPb–
  11. e)LVĢMC4.Izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma indekss, maijs un septembrisa) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozījuma indekss, maijs un septembrisb) Vasaras dienu skaitsc) Tropisko nakšu skaitsd) Veģetācijas perioda ilgumse) Maija un septembra vidējā gaisa temperatūraf) Kopējais nokrišņu daudzums maijā un septembrīa) CSPb–
  12. f)LVĢMC5.Tūristu mītņu izmantošanas tendences, maijs un septembrisa) Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits maijā un septembrīb) Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs maijā un septembrīc) Vasaras dienu skaitsd) Tropisko nakšu skaitse) Veģetācijas perioda ilgumsf) Maija un septembra vidējā gaisa temperatūrag) Kopējais nokrišņu daudzums maijā un septembrīa–
  13. b)CSPc–
  14. g)LVĢMCIII. Veselības un labklājības joma6.Stacionēto pacientu skaits ar diagnozēm saules apdegumi, karstuma un gaismas ietekme un neprecizēts drudzis uz 100000 iedzīvotājua) Stacionēto pacientu skaits ar diagnozēm saules apdegumi (L55), karstuma un gaismas ietekme (T67) un neprecizēts drudzis (R50.9)
  15. b)Iedzīvotāju skaits gada sākumāc) Maksimālā gaisa temperatūra kalendāra vasarā, jūnijs–augustsa) Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD)
  16. b)CSPc) LVĢMC7.Mirstības vispārīgais koeficients vasaras mēnešos, jūnijs–augustsa) Mirušo skaits kalendāra vasaras mēnešos, jūnijs–augustsb) Mirušo skaits gadāc) Maksimālā gaisa temperatūra kalendāra vasarā, jūnijs–augustsa–
  17. b)CSPc) LVĢMC8.Cilvēku saslimšana ar Laimas slimību – gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiema) Saslimšanas ar Laima slimību gadījumu skaitsb) Iedzīvotāju skaits gada sākumāc) Veģetācijas perioda ilgumsa) Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC)
  18. b)CSPc) LVĢMC9.Ērču aktivitātes (to relatīvā blīvuma uz 1 kilometru) izmaiņasSPKC10.Personu ar invaliditāti skaits, kurām invaliditātes cēlonis ir elpošanas sistēmas slimībasVeselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaIV. Lauksaimniecības un mežsaimniecības joma11.Ziemāju ražībaa) Ziemāju ražība, t/hab) Kopējais nokrišņu daudzums pērnā gada augustāc) Vidējā gaisa temperatūra pērnā gada augustā, septembrī un oktobrīd) Vidējais vēja ātrums attiecīgā gada jūlijāa) CSPb–
  19. d)LVĢMC12.Augu slimību vai kaitēkļu izmaiņasValsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD)13.Sojas platības, haCSP14.Invazīvo sugu izplatība, t. sk. flora un faunaVAAD15.Kokaugu produktivitāte, t. sk. koksnes pieaugums gadāLatvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"16.Dzīvnieku saslimšana ar kukaiņu, t. sk. invazīvo svešzemju kukaiņu, pārnestām dzīvnieku infekcijas slimībām, konstatēto gadījumu skaitsPVD, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais Institūts "BIOR"17.Slimību un kaitēkļu bojātā meža platība, haValsts Mežu dienests (turpmāk – VMD)18.Vējgāžu un snieglaužu bojātā meža platība, haVMD19.Pārlieka mitruma bojātā meža platība, haVMDV. Civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldības un ārkārtas palīdzības plānošanas joma20.Vidējā viena meža ugunsgrēka izdegšanas platība, haa) Kopējais meža ugunsgrēku skaits gadāb) Kopējā meža ugunsgrēkos nodegusī platība gadāc) Dienu skaits ar ugunsbīstamības indeksa vērtību >11,2 Priekuļos, Stendē un Zīlānosa) VMDb–
  20. c)LVĢMC21.Iedzīvotāju skaita īpatsvars dažādas atkārtojamības jūras vējuzplūdu apdraudētajās teritorijās no kopējā iedzīvotāju skaita, procentosa) Iedzīvotāju skaits gada sākumāb) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 10 % varbūtību (reizi 10 gados)
  21. c)Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 1 % varbūtību (reizi 100 gados)
  22. d)Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 0,5 % varbūtību (reizi 200 gados)
  23. e)Gada maksimālais ūdens līmenis Daugavgrīvāa) CSPb–
  24. e)LVĢMC22.Iedzīvotāju skaita īpatsvars dažādas atkārtojamības pavasara plūdu (palu) apdraudētajās teritorijās no kopējā iedzīvotāju skaita, procentosa) Iedzīvotāju skaits gada sākumāb) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 10 % varbūtību (reizi 10 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijāc) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 1 % varbūtību (reizi 100 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijād) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 0,5 % varbūtību (reizi 200 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijāe) Maksimālās sniega segas indikatora vērtība Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijāa) CSPb–
  25. e)LVĢMCVI. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas joma23.Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo melnā seguma, grants seguma un tiltu īpatsvara samazinājumsa) Kopgarums autoceļiem ar melno segumu, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti sliktsb) Kopgarums autoceļiem ar grants segumu, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti sliktsc) Kopējais tiltu skaits, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti sliktsSatiksmes ministrija24.Elektroenerģijas piegādes neplānoto pārtraukumu ilgums (SAIDI) (>3 min) uz vienu lietotāju, ārkārtas apstākļos (minūtes). Dati par sadales sistēmas operatoru, kurš apkalpo vairāk nekā 100 000 lietotājuSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija25.Elektroenerģijas piegādes neplānoto pārtraukumu (SAIFI) (>3 min) skaits uz vienu lietotāju, ārkārtas apstākļos (reizes). Dati par sadales sistēmas operatoru, kurš apkalpo vairāk nekā 100 000 lietotājuSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.