Zaudējis spēku - Par Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju

Zaudējis spēku - Par Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Precizēts 19.08.1998., Latvijas Vēstnesis Nr.238/239 (1299/1300) Tieslietu ministrija Rīkojums Nr.1-1/80 Rīgā 1998.gada 10.jūlijā Par Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju 1. Apstiprināt 09.07.1998. "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcijas" redakciju. 2. Uzdot valsts sekretāram A.Maldupam un ministra palīdzei I.Auziņai iesniegt "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcijas" jauno redakciju publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 3. Atzīt par spēku zaudējušu 15.05.1996. "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju". 4. Kancelejas vadītājas v.i. R.Novikai iepazīstināt A.Maldupu un I.Auziņu ar šā rīkojuma saturu. Ministrs Dz.Rasnačs Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcija Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde Latvijas Republikā tiesu izpildītāju kantoros notiek saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa un šīs instrukcijas noteikumiem Saturā I. Tiesu izpildītājs, viņa tiesības, pienākumi un atbildība. II. Izpildu dokumenti, to iesniegšana izpildei. III. Tiesu izpildītāju darbības vispārīgie noteikumi. IV. Izpildīšanas darbību atlikšanas apturēšana, izbeigšana. Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam. V. Spriedumu izpildīšana attiecībā uz fiziskām [U2]personām, vispārīgie noteikumi. VI. Parādnieka kustamas mantas arests. VII. Mantas glabāšana. VIII. Arestētās kustamas mantas realizācija. IX. Nekustamā īpašuma arests. X. Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē. Izsoles kārtība. XI. Izsoles akta apstiprināšana. XII. Nekustamā īpašuma izsoles pasludināšana par nenotikušu, tā sekas. Nekustamā īpašuma izsoles atzīšana par spēkā neesošu. XIII. Sprieduma, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, izpildīšana. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam. XIV. Spriedumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu. XV. Uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas izmaksas kārtība, ja piedzinējs dzīvo ārvalstīs. XVI. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpildīšana par mantas konfiskāciju. XVII. Spriedumu izpilde par izlikšanu no telpām. XVIII. Piedziņas vēršana uz darba algu un citiem ienākumiem. XIX. Mantojuma apsardzība un tiesas sprieduma izpildīšana mantojuma lietās. XX. Piedziņas vēršana uz naudas summām un parādnieka mantu, kas atrodas pie trešām personām. XXI. Sprieduma izpildīšana attiecībā uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iestādēm un organizācijām. XXII. Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem. Ar spriedumu izpildi saistītie izdevumi, to aprēķināšana. XXIII. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesības, to aizsardzība, izpildot tiesas spriedumus. XXIV. Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība. XXV. Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība. XXVI. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība. I. Tiesu izpildītājs, viņa tiesības, pienākumi un atbildība 1. Tiesu un citu institūciju nolēmumus, kas minēti Latvijas Civilprocesa kodeksa 346. pantā, izpilda tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji. 2. Tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas struktūrvienības - Tiesu izpildītāju departamenta - darbinieki. Tiesu izpildītāji strādā tiesu izpildītāju kantoros, kurus izveido Tieslietu ministrija. Kantora darbu vada ieceltais vecākais tiesu izpildītājs. (Likuma "Par tiesu varu" 109., 110. panti). 3. Par tiesu izpildītāju var būt Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 21 gadu vecumu, un kuram ir vismaz vidējā izglītība. 4. Par tiesu izpildītājiem nevar būt personas: 1. pret kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana, iztiesāšana; 2. kuras agrāk notiesātas par tīšiem noziegumiem, arī tad, ja to sodāmība dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā. 5. Tiesu izpildītāju darbā pieņem tieslietu ministrs ar pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Beidzoties pārbaudes laikam, kantora vadītājs paziņo Tiesu izpildītāju departamentam, vai tiesu izpildītājs var pildīt šo darbu. 6. Tiesu izpildītājam, izpildot spriedumus un nolēmumus, jāievēro likumi, precīzi jāizpilda Latvijas Civilprocesa kodeksa un Tieslietu ministra apstiprinātas instrukcijas noteikumi. Tiesu izpildītājam pēc personīgās iniciatīvas jāveic visi ar likumu atļautie pasākumi, lai pareizi un savlaicīgi izpildītu tiesu un citu iestāžu nolēmumus, jāizskaidro pusēm to tiesības un pienākumi un jāpalīdz viņām aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses 7. Tiesu izpildītāju prasījumi, izpildot tiesu nolēmumus, ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā. Tiesu izpildītājs, veicot izpildu darbības, ir tiesīgs: 1. izsaukt pie sevis parādnieku, lai iepazīstinātu ar izpildu dokumentu un pieprasītu nepieciešamos paskaidrojumus lietā, pieprasot viņa mutiskus vai rakstveida paskaidrojumus, izziņas, dokumentus, arī personību apliecinošus dokumentus; 2. uzaicināt pie sevis piedzinēju, trešās personas, lai risinātu ar nolēmuma izpildi saistītos jautājumus; 3. pieprasīt no juridiskām un fiziskām personām, kuras nepiedalās sprieduma izpildē, mutisku un rakstveida informāciju, kas nepieciešama sprieduma izpildei; 4. atvērt kā arī ieiet parādnieka aizņemtajās telpās un glabātuvēs, veikt to apskati. 8. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs pieprasīt tiesībsargājošo institūciju palīdzību savu darba pienākumu veikšanai. 9. Tiesu izpildītājs, papildus viņam noteiktajai un valsts garantētajai algai, var saņemt atlīdzību, saskaņā ar Latvijas CPK 375. pantu un Tieslietu ministra apstiprinātajiem noteikumiem. 10. Tiesu izpildītāju var saukt pie atbildības likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Disciplinārsodus tiesu izpildītājiem uzliek tieslietu ministrs. II. Izpildu dokumenti, to iesniegšana izpildei 11. Izpildu dokumenti ir (CPK 347.p.): 1. izpildu raksti, kas izsniegti pamatojoties uz: a) tiesu spriedumiem un tiesu vai tiesnešu lēmumiem civillietās un krimināllietās, b) tiesas apstiprinātiem mierizlīgumiem, c) šķīrējtiesu (arbitrāžu) spriedumiem, d) ārvalstu tiesu spriedumiem; 2. apliecības, ko darba strīdos izdevušas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darba strīdu komisijas; 3. lēmumi, ko pieņēmušas institūcijas un amatpersonas administratīvo pārkāpumu lietās un lietās par piedziņu izdarīšanu bezstrīdus kārtībā. 12. Izpildu rakstā jābūt visiem CPK 350. pantā norādītajiem rekvizītiem: 1. tās tiesas nosaukums, kas izsniegusi izpildu rakstu; 2. lieta, kurā izsniegts izpildu raksts; 3. sprieduma taisīšanas laiks; 4. sprieduma rezolutīvā daļa; 5. sprieduma likumīgā spēkā stāšanās laiks; 6. izpildu raksta izsniegšanas laiks; 7. piedzinēja un parādnieka nosaukums un viņu adreses. Izpildu raksta saturam jāatbilst sprieduma rezolutīvajai daļai. Sprieduma rezolutīvā daļā jābūt norādītām konkrētām darbībām, kuras veicamas tiesu izpildītājam (piemēram: "piedzīt parādu, izdarīt mantas apraksti, izlikt no dzīvojamās telpas, konfiscēt mantu, izņemt un nodot mantu" un tamlīdzīgi). 13. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt piedzinēju iesniegt vienlaicīgi ar izpildu rakstu arī tiesas nolēmuma apstiprinātu norakstu. 14. Lēmumam administratīvā pārkāpuma lietā jāsatur APK 274. pantā norādītie rekvizīti: 1. lēmumu pieņēmušās institūcijas (amatpersonas) nosaukums; 2. lietas izskatīšanas datums; 3. ziņas par personu (personas kods, darba vieta), uz kuru attiecas izskatāmā lieta; 4. lietas izskatīšanā konstatēto apstākļu izklāsts; 5. norādījums uz normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu; 6. lietā pieņemtais lēmums. 15. Izpildrakstu piedzinējs var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no dienas, kad tiesas nolēmums stājies spēkā (CPK 353.p.). Ja tiek piedzīti periodiski maksājumi, tad izpildu dokuments saglabā savu spēku visa perioda laikā, uz kuru piespriesti maksājumi. Termiņa tecējums (10 gadi) sākas no katra maksājuma termiņa izbeigšanas dienas (CPK 354.p.). Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvā pārkāpuma rīka vai tiešā objekta konfiskāciju piespiedu izpildei var tikt nodots trīs mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpilde bijusi apturēta saskaņā ar APK 283. pantu, tad noilguma laiks tiek apturēts līdz sūdzības vai protesta izskatīšanas dienai (APK 296.p.). Darba strīdus komisijas izdotā apliecība iesniedzama tiesu izpildītājam piespiedu izpildei trīs mēnešu laikā no tās izdošanas dienas ("Nolikums par darba strīdu komisiju" 38. punkts). 16. Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildīšanai. Tas tiek pārtraukts arī ar daļēju nolēmuma izpildīšanu. 17. Izpildu dokumentus, kuriem noilguma termiņš beidzies, tiesu izpildītājs izpildei nepieņem. Piedzinējam jautājums par nokavētā termiņa atjaunošanu izpildu dokumenta iesniegšanai izpildīšanai jārisina saskaņā ar CPK 355. panta noteikumiem. III. Tiesu izpildītāju darbības vispārīgie noteikumi 18. Tiesu izpildītājs izpilda tiesas un citu institūciju nolēmumus, pēc to stāšanās likumīgā spēkā. Tiesu izpildītājs var stāties pie sprieduma, kurš nav stājies likumīgā spēkā, nekavējošas izpildes tikai tad, ja uz to norādīts tiesas spriedumā vai par to pieņemts tiesas lēmums. 19. Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstiska pieteikuma vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Ja nav izpildu dokumenta, izpildu darbības nav pieļaujamas. 20. Tiesu izpildītājs spriedumus un lēmumus izpilda pēc parādnieka dzīves vietas vai pēc tā mantas atrašanās vietas, juridiskās personas reģistrācijas vietas vai tās mantas atrašanās vietas. 21. Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic sava apkalpojamā iecirkņa robežās. Ar kantora vadītāja atļauju un nepieciešamības gadījumos, izpildu darbības var tikt izdarītas tiesu izpildītāju kantora apkalpojamā rajona robežās. Ar Tiesu izpildītāju departamenta direktora rakstveida atļauju vai tieslietu ministra pavēli tiesu izpildītājs veic izpildu darbības jebkura rajona vai pilsētas teritorijā. 22. Atpūtas dienās (sestdienās, svētdienās un svētku dienās) sprieduma izpildīšana tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos. Spriedumu izpildīšana netiek uzsākta nakts laikā (no plkst. 23 līdz 7) 23. Izpildu dokumentu citam tiesu izpildītāju kantorim tiesu izpildītājs nosūta šādos gadījumos: 1. ja parādnieks - fiziska persona - pārvietojies uz dzīvi citā rajonā, ir konstatēta parādnieka mantas neesamība un viņa precīza adrese ir zināma, 2. ja citā rajonā atrodas parādnieka - fiziskas vai juridiskas personas manta, uz kuru var tikt vērsta parāda piedziņa un ir konkrēti zināma šīs mantas atrašanās vieta. 24. Tiesas nolēmumu izpildes termiņi skaitāmi no brīža, kad izpildu dokuments nodots izpildei tiesu izpildītājam, un ir sekojoši: 1. nekavējoties izpildāmo tiesas nolēmumu izpilde, uzsākama 5 dienu laikā, 2. 4 mēnešu laikā, ja nolēmuma izpilde nav saistīta ar nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē. 25. Izpildu dokumenti, pēc kuriem saskaņā ar likumu, no parādniekam izmaksājamās darba algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem var izdarīt ieturējumus, ja zināma parādnieka darba vieta, jānosūta 10 dienu laikā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas dienas vai dienas, kad tiesu izpildītājam kļuvusi zināma parādnieka darba vieta. 26. Tiesu izpildītājs, stājoties pie tiesas nolēmuma izpildīšanas pirmo reizi, izsniedz vai nosūta pa pastu parādniekam priekšlikumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 5 dienu laikā. (CPK 364.p.) Ja tiesas nolēmumā ir noteikts ilgāks vai konkrēts izpildes termiņš, tad labprātīgai izpildei tiek dots tāds termiņš, kāds norādīts nolēmumā. Priekšlikums nav jāizsniedz, ja tiesa vai tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, ka spriedums ir izpildāms nekavējoties. Priekšlikumu labprātīgai sprieduma izpildei parādniekam pret parakstu izsniedz tiesu izpildītājs, piedzinējs vai, pēc tiesu izpildītāju lūguma, arī pašvaldības, policijas pārstāvji un citas personas. Ja parādnieks nav sastopams mājās, tad priekšlikumu izsniedz kādai kopā ar viņu dzīvojošai pilngadīgai personai. Personai, kas saņem priekšlikumu, parakstoties par tā saņemšanu, jānorāda savs vārds un uzvārds, saņemšanas datums, kā arī attiecības pret parādnieku (piem., vīrs, māte, dēls) vai ieņemamais amats (piem., prezidents, sekretāre). Ja parādnieks atsakās priekšlikumu saņemt vai parakstīties par tā saņemšanu, tiesu izpildītājs vai persona, kas priekšlikumu piegādā, vismaz vienas pieaicinātas personas klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt priekšlikumu nav šķērslis tiesas nolēmuma piespiedu izpildīšanai. Izsniedzot priekšlikumu, parādnieks tiek rakstiski brīdināts, ka neizpildot spriedumu labprātīgi, no parādnieka tiks piedzīti visi izdevumi, kas būs saistīti ar sprieduma izpildīšanu piespiedu kārtā. 27. Nolēmumu piespiedu izpildīšanu izdara pēc tam, kad notecējis labprātīgai izpildīšanai dotais termiņš. 28. Nepieciešamības gadījumā, vienlaicīgi ar priekšlikuma izsniegšanu, tiesu izpildītājs var uzlikt parādnieka mantai arestu. Ja ir apstākļi, kas norāda, ka parādnieks mantu var noslēpt, pārdot, izvest vai iznīcināt, tiesu izpildītāja pienākums ir vienlaicīgi ar priekšlikuma izsniegšanu aprakstīt parādnieka mantu un nodot to glabāšanā. 29. Ja izpildāmais spriedums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kas lietu izspriedusi, izskaidrot spriedumu (CPK 362.p.). 30. Ja ir apstākļi, kas apgrūtina sprieduma izpildīšanu, vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu tiesai (tiesnesim), kas taisījis spriedumu lietā, izskatīt jautājumu par izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu (CPK 363.p.). 31. Ja parādnieks spriedumu nav izpildījis noteiktajā labprātīgās izpildes termiņā, tiesu izpildītājs stājas pie tiesas nolēmuma piespiedu izpildes. Piespiedu izpildes līdzekļi ir sekojoši (CPK 366.p.): 1. piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot, 2. piedziņas vēršana uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākuma veidiem, 3. piedziņas vēršana uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām personām, 4. tiesas spriedumā norādīto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam, 5. citi līdzekļi, kas norādīti tiesas nolēmumā. 32. Izdarot izpildīšanas darbības, tiesu izpildītājs ir tiesīgs ieiet parādnieka aizņemtajās telpās un apskatīt viņa glabātuves (pieliekamos, pagrabus, šķūņus, noliktavas, skapjus, kastes un tml.). Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju šajās telpās, to atvēršana izdarāma divu pieaicināto personu klātbūtnē. Ja nepieciešams, tiek pieaicināts policijas pārstāvis. Tiesu izpildītājam nav tiesību veikt parādnieka personas kratīšanu. IV. Izpildīšanas darbību atlikšana, apturēšana, izbeigšana, izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam 33. Jautājumus par izpildīšanas lietvedības apturēšanu vai izbeigšanu izskata tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments. Tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kuru noformē rakstveidā un šī lēmuma norakstu nosūta parādniekam, piedzinējam, trešajām personām, kas piedalās lietā, zināšanai, triju dienu laikā. Piedzinējs un parādnieks šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā (CPK 373.p.). 34. Izpildīšanas darbību atlikšanu, apturēšanu, izbeigšanu tiesu izpildītājs ir tiesīgs izdarīt tikai šādos likumā noteiktos gadījumos: 1. atlikt izpildīšanas darbību izdarīšanu var tikai pēc piedzinēja pieteikuma vai uz tiesneša lēmuma pamata (CPK 368.p.). 2. apturēt izpildīšanas lietvedību tiesu izpildītājs var CPK 370.panta noteiktajos gadījumos: a) ja juridiska persona, kas ir parādnieks, izbeidzas; b) ja parādnieks atrodas ārstniecības iestādē; c) ja iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāju rīcību; d) ja parādnieku meklē saskaņā ar CPK 360.p. 3. pienākums apturēt izpildīšanas lietvedību tiesu izpildītājam ir CPK 369. panta norādītajos gadījumos: a) ja parādnieks miris un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu; b) ja parādnieks zaudējis rīcībspēju; c) ja parādnieks atrodas LR Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā un ja attiecīgu lūgumu izteicis piedzinējs, kas atrodas LR Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā; d) ja iesniegta prasība par aresta noņemšanu mantai; e) ja parādnieks apstrīd prasības kārtībā izpildīšanas dokumentu un ja tādu apstrīdēšanu pieļauj likums; f) ja iesniegta sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā; g) ja ir tiesneša lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu (CPK 3448.p.) h) ja ir Senāta rīcības sēdes lēmums par sprieduma izpildes apturēšanu (CPK 3331.p.) i) ja aprakstītās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas bilances vērtība ir mazāka par parāda summu; j) ja likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju, izņemot par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. 4. izpildīšanas lietvedību tiesu izpildītājs izbeidz CPK 372.pantā noteiktajos gadījumos: a) piedzinējs atteicies no piedziņas; b) ja piedzinējs un parādnieks noslēguši mierizlīgumu; c) ja pēc tā pilsoņa nāves, kurš bijis piedzinējs vai parādnieks, prasījums vai pienākums nevar pāriet uz mirušās personas tiesību pārņēmēju; d) ja šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš; e) ja atcelts attiecīgās iestādes lēmums, uz kura pamata izdots izpildu dokuments; f) ja likumā noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, kas reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, vai arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu. Izbeidzot izpildīšanas lietvedību, visi tiesu izpildītāja pieņemtie izpildīšanas līdzekļi, dotie rīkojumi, norādījumi, uzliktie aresti mantai izpildu lietā - tiek atcelti. 35. Izpildīšanas lietvedības apturēšanas termiņi: 1. līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai vai līdz pārstāvja iecelšanai rīcības nespējīgam parādniekam, ja a) parādnieks miris un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, b) parādnieks zaudējis rīcībspēju, c) juridiska persona, kas ir parādnieks izbeidzas; 2. līdz brīdim, kad izbeidzas piedzinēja vai parādnieka atrašanās laiks aktīvajā militārajā dienestā; 3. kamēr izrakstās no ārstniecības iestādes, ja parādnieks atrodas ārstniecības iestādē; 4. līdz parādnieka atrašanai, ja parādnieku meklē saskaņā ar Latvijas CPK 360.pantu; 5. līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums par atteikšanos apmierināt prasību vai sūdzību, ja a) iesniegta prasība par aresta noņemšanu mantai, b) parādnieks prasības kārtībā apstrīd izpildīšanas dokumentu un tādu apstrīdēšanu pieļauj likums, c) iesniegta sūdzība par administratīvo iestāžu rīcību sakarā ar naudas soda uzlikšanu; 6. ja iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību līdz tam brīdim, kad sūdzību izlemj Tiesu izpildītāju departamenta direktors, vai direktora atteikums apmierināt sūdzību ir izskatīts tiesā un pieņemts lēmums; 7. līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā, ja izpilde apturēta pamatojoties uz Senāta rīcības sēdes lēmumu; 8. līdz brīdim, kad taisīts tiesas spriedums uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības ) maksātnespējas lietā; 9. līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodošanai viņai. 36. Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, tiesu izpildītājs var izsniegt atpakaļ piedzinējam tikai CPK 374.panta norādītajos gadījumos: 1. pēc piedzinēja pieteikuma; 2. ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu; 3. ja piedzinējs atteicies paturēt sev mantu, kas nav pārdota, izpildot spriedumu, vai saņemt parādniekam izņemtos noteiktos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā; 4. ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā, vai tur neatrodas viņa manta, izņemot CPK 360. pantā paredzētos gadījumus. Tiesu izpildītāja sastādīto aktu (šā punkta 2., 3., 4 apakšpunkts) pārbauda un apstiprina tiesnesis. V. Spriedumu izpildīšana attiecībā uz fiziskām personām, vispārīgie noteikumi 37. Piedziņu no fiziskām personām vērš kā uz atsevišķo mantu, tā arī uz viņa daļu kopīpašumā, bet likumā noteiktajos gadījumos arī uz laulāto kopīgo mantu vai laulāto mantas kopībā ietilpstošo mantu. 38. Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un ja piedziņas apmēri nepārsniedz mēneša darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas to daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu. Ja piedziņas apmērs pārsniedz divas MK noteiktās minimālās mēnešalgas, piedziņa vēršama uz parādnieka mantu, nepārbaudot parādnieka ieņēmumu avotus. Šajos gadījumos izpildu dokumentu nosūta uz uzņēmumu, iestādi vai organizāciju pēc attiecīgo ienākumu saņemšanas vietas, parāda summas ieturēšanai. 39. Izpildot nolēmumus attiecībā uz fiziskām personām, piedziņu nevar vērst uz mantu, kas uzskaitīta Latvijas Republikas CPK pielikumā Nr.1. 40. Vēršot piedziņu uz parādnieka mantu jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļu -100.p. viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām. Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. 41. Parādnieka manta aprakstāma apjomā, kas nepieciešams, lai piedzītu izpildu dokumentā norādīto summu un ar izpildīšanu saistītos izdevumus ( sludinājuma ievietošana, transporta izdevumi u.c.), kā arī atlīdzību tiesu izpildītājam piecu procentu apmērā no summas, ko viņš piedzinis. VI. Parādnieka kustamas mantas arests 42. Parādnieka kustamas mantas arests izpaužas: 1. mantas aprakstīšanā, 2. aprakstītās mantas novērtēšanā, 3. mantas nodošana glabāšanā, 4. aizlieguma pasludināšanā ar to rīkoties (CPK 378.p.). 43. Mantas aprakstes akts (CPK 380.p.) tiek sastādīts uz noteiktas formas veidlapas, kurā jānorāda: 1. tiesu izpildītāju kantora nosaukums, tiesu izpildītāja, kas sastāda aktu, vārds, uzvārds; izpildu lietas numurs, kurā akts tiek sastādīts; akta sastādīšanas vieta un laiks, 2. lietas, kurā izsniegts izpildu dokuments, numurs, piedziņas summa, tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu, piedzinēja un parādnieka nosaukums vai vārds un uzvārds, 3. fizisko personu, kuras piedalās pie mantas aprakstes, vārdi un uzvārdi, adreses vai juridiskās personas pilnvarnieka vārds, uzvārds un ieņemamais amats, 4. katra aktā ierakstītā priekšmeta tiešs nosaukums, īss raksturojums, atšķirības pazīmes, novērtējums, visas aprakstītās mantas kopējā vērtība, 5. ja aprakstītie priekšmeti tiek aizzīmogoti, par to aktā tiek izdarīta atzīme, 6. fiziskās personas - mantas glabātāja vārds, uzvārds, adrese, 7. parādnieka, piedzinēja vai citu personu, kuras piedalījušās mantas aprakstē, iebildumi, piezīmes u.c., tiesu izpildītāju rīkojumi par tiem, 8. atzīme par tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu parādniekam un citām personām, 9. atzīme par pienākumu izskaidrošanu mantas glabātājam - glabāt mantu un atbildības iestāšanos, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj, apmaina. 44. Mantas aprakstes aktu paraksta tiesu izpildītājs, parādnieks vai tā pilnvarots pārstāvis, tā neesamības gadījumā pieaicinātās personas, piedzinējs (pilnvarots pārstāvis), mantas glabātājs un citas personas, kas bijušas klāt mantas aprakstē. Ja kāda no personām, izņemot mantas glabātāju, atsakās no paraksta, par to aktā tiek izdarīta attiecīga atzīme. 45. Mantas aprakstes aktu pārbauda un apstiprina vecākais tiesu izpildītājs ar savu parakstu un kantora apaļo zīmogu 5 dienu laikā no sastādīšanas brīža, norādot apstiprināšanas datumu. 46. Mantas aprakstes akts tiek sastādīts divos eksemplāros - pirmais eksemplārs (oriģināls) paliek izpildu lietā, otrais tiek izsniegts parādniekam pret parakstu uz akta oriģināla. Ja aprakstītā manta tiek nodota glabāšanā nevis parādniekam, bet citai personai, akts tiek sastādīts trijos eksemplāros, no kuriem trešais eksemplārs tiek izsniegts mantas glabātājam. Nepieciešamības gadījumā kopija tiek izsniegta piedzinējam. 47. Katrai aprakstāmai mantai jābūt īsam raksturojumam- vizuālajam aprakstam, svaram, skaitam, mēram, nosaukumam u.c. īpašībām, pēc kurām aprakstītā manta identificējama. Aprakstot kustamo mantu, jāatšķir jaunas no lietotām, lietošanai derīgās no nederīgām. Piezīme: Vērtslietas, juvelierizstrādājumi, vērtspapīri un valūta ievietojama iesaiņojumā, sainis aizzīmogojams nostiprinot ar tiesu izpildītāja un liecinieku parakstiem (to atšifrējumiem) datumu. 48. Pirms mehāniskā transporta līdzekļa aprakstes, tiesu izpildītājs var uzlikt liegumu autotransporta pārreģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai lauksaimniecības tehnikas pārreģistrācijai Tehniskās uzraudzības inspekcijā. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes gaitā tiesu izpildītājam jāpārliecinās par aprakstāmā autotransporta, lauksaimniecības tehnikas piederību parādniekam. 49. Uzliekot arestu mehāniskā transporta līdzeklim aktā papildus iepriekš minētajam tiek norādīts: 1. autotransporta modelis, valsts reģistrācijas numurs, tā krāsa, izlaiduma gads, automašīnas atrašanās vieta, autotransporta tehnisko datu (ne)atbilstība tehniskajā pasē (talonā) atzīmētajiem, ja to iespējams konstatēt, 2. piezīmes par redzamajiem defektiem, 3. autotransporta līdzekļa atslēgu komplekta, tehniskās pases (talona) glabātāja vārds, uzvārds, adrese. 50. Ja, aprakstot parādniekam piederošo kustamo mantu, citas personas piesaka savas īpašuma tiesības uz šo mantu, mantas aprakste tiek veikta, izdarot atzīmi aktā. Ieinteresētajai personai tiek izskaidrotas tiesības griezties tiesā CPK 436.p. kārtībā ar prasības pieteikumu par aresta noņemšanu. 51. Parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kādiem priekšmetiem vispirms jāvērš piedziņa, par ko aktā izdarāma atzīme. Šis pieteikums ir apmierināms, ja tas nekavē nolēmuma savlaicīgu un pilnīgu izpildi (CPK 379.p.). 52. Tiesu izpildītājs nerisina jautājumu par iespējamību saglabāt citām personām tiesības, kuras izriet no līguma starp mantas īpašnieku un personām, pie kurām mantas atrodas. Šajā gadījumā jautājumu par mantas izņemšanu izšķir tiesa (CPK 411.p.). Parādnieka mantas novērtēšana (CPK 381.p.). 53. Parādnieka mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, ievērojot nolietošanās pakāpi. Aprakstot juridiskas personas kustamo mantu, tiesu izpildītājs var vadīties pēc kustamā īpašuma kartiņām, kurās atspoguļojas katras aprakstāmās mantas pašreizējā bilances vērtība, nolietojuma pakāpe u.c. rādītāji. Ja atsevišķu priekšmetu (piem., vērtslietas, juvelierizstrādājumi, vērtspapīri, valūta u.c.) novērtēšana tiesu izpildītājam sagādā grūtības vai ja parādnieks vai piedzinējs iebilst pret tiesu izpildītāja izdarīto novērtējumu, tiek pieaicināts licenzēts eksperts vai speciālists, kuram ir zināšanas vai pieredze attiecīgajā jomā, mantas vērtības noteikšanai. Izdevumus, kuri radušies veicot novērtēšanu, sedz parādnieks vai tos piedzen no parādnieka pēc tiesneša lēmuma (CPK 375.p.). VII. Mantas glabāšana (CPK 382.p.) 54. Pēc mantas aprakstīšanas tā pret parakstu tiek nodota fiziskas personas glabāšanā. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs iecelt mantas glabātāju pēc saviem ieskatiem. Par mantas glabātāju var būt: 1. parādnieks, 2. piedzinējs, 3. citas personas, ko iecēlis tiesu izpildītājs. 55. Ja mantas glabātājs nav parādnieks vai viņa ģimenes loceklis, tas saņem atlīdzību par viņam nodotās mantas glabāšanu, kuras apmēru nosaka tiesnesis. Lēmumā noteikto aprēķinu ietver sprieduma izpildīšanas nepieciešamo izdevumu tāmē. 56. Mantas glabātājs var lietot šo mantu, ja pēc mantas īpašībām tās lietošana mantu neiznīcina, nemazina tās vērtību un to nav aizliedzis lietot tiesu izpildītājs. 57. Mantas aprakstes aktā tiek norādīti glabātāja vārds, uzvārds, dzīves vieta. Mantas glabātājam pret parakstu tiek izsniegts mantas aprakstes akts, viņam tiek izskaidrota mantas glabāšanas kārtība, atbildība pēc LR KK 178.p. par aprakstītās vai arestētās mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu, kā arī viņš tiek brīdināts par civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. 58. Ja tiesu izpildītājs ir konstatējis, ka glabāšanā nodotā manta noslēpta, apmainīta, realizēta un tml., viņš par to sastāda attiecīgu aktu. Noformētos materiālus nosūta prokuratūrai jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību (CPK 384.p.). VIII. Arestētās kustamas mantas realizācija 59. Kustamā manta nododama realizācijai (390 p. III daļa): 1. ne ātrāk par 5 dienām no mantas aprakstes dienas, 2. mēneša laikā no aresta uzlikšanas mantai. Parādnieks tiesīgs minētā termiņā tiesu izpildītāja uzraudzībā realizēt aprakstīto mantu parāda dzēšanai par cenu, kas nav zemāka par mantas aprakstes aktā norādīto novērtējumu (CPK 390.p. III daļa). 60. Ja arests uzlikts produktiem vai citām lietām, kas ātri bojājas un nav iespējams nodrošināt to saglabāšanu, aprakstītā manta jāizņem un jānodod realizācijai nekavējoties, par ko tiesu izpildītājs sastāda mantas izņemšanas aktu. Par pārdoto preci saņemtās naudas summas iemaksājamas tiesu izpildītāju kantora rēķinā. (CPK 390.p. IV daļa). 61. Atkarībā no aprakstītās kustamās mantas veida un aresta pamata mantu realizē (CPK 387.p.): 1. tiesu izpildītājs, 2. tirdzniecības organizācijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, 3. finansu iestādes (Valsts Ieņēmumu dienests ) CPK 388.p. paredzētajos gadījumos - izpildu lietās par mantas konfiskāciju, 4. fondu birža - CPK 389.p. paredzētajos gadījumos. 62. Sākotnējā cena, par kādu manta realizējama vai nododama realizācijai (CPK 390.p. I daļa): 1. manta realizējama par cenu, kas nav zemāka par mantas aprakstes aktā norādīto, 2. ja nepieciešamības gadījumā mantas vērtības noteikšanai pieaicināts eksperts, manta realizējama par cenu, kura nav zemāka par eksperta slēdzienā norādīto. Mantas realizācijas procesā pārdodamās mantas cena var mainīties: a) var tikt samazināta (CPK 390.p. VI daļa un 396.p. II daļa), mantu pārcenojot, b) var tikt pārsolīts sākotnējais novērtējums ( pārdodot izsolē šīs instrukcijas noteiktā kārtībā). 63. Kustamas mantas realizācijas veidi: 1. publiskā apgrozībā esošie vērtspapīri, kapitāldaļas un akcijas nododamas realizācijai Rīgas fondu biržā 2. valsts vērtspapīri nododami piedzinējam par cenu, par kādu viņš ar parādnieku vienojas jeb pārdodami par cenu, par kādu tie kotējas Rīgas fondu biržā, 3. pārējo uzņēmējsabiedrību akcijas un kapitāldaļas realizē attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijas, 4. ar tirdzniecības uzņēmumu ( uzņēmējsabiedrību) starpniecību (sastādot līgumu par mantas nodošanu realizācijai), 5. pārdodot piespiedu izsolē (Civillikuma 2074.p. un 2076.p.) - aizpildot izsoles lapu. 64. Mantas realizācija ar tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) starpniecību, notiek sekojošā kārtībā: 1. tiesu izpildītājs nodod un tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvis pieņem realizācijai aprakstīto kustamo mantu, 2. par mantas nodošanu realizācijā sastādāms līgums, 3. līgumā par mantas nodošanu realizācijā norādāms: a) sastādīšanas vieta un laiks, b) izpildu lietas numurs, izpildu dokumenta numurs, datums, izdevējs, c) datums, kad manta nodota realizācijai, d) mantas realizētāja (juridiskās personas )nosaukums, atrašanās vieta, Uzņēmuma reģistra reģistrācijas numurs, e) realizācijai nododamo mantu sīks uzskaitījums (nosaukums, veids, pazīmes, kopējais skaits) f) katra priekšmeta cena, par kādu nodod realizācijai, g) kopējā summa, par kādu manta nodota realizācijai, h) līguma īpašie nosacījumi (nepārvarama vara, atbildība par mantu bojāšanos, nozaudēšanu, līgumsaistību neizpildīšanu u.c.), i) ziņas par tiesu izpildītāju, kurš nodeva mantu realizācijai (kura kantora tiesu izpildītājs, vārds , uzvārds), j) ziņas par mantas pieņēmēju ( vārds, uzvārds, darba vieta, ieņemamais amats), k) pušu paraksti, to atšifrējumi, zīmogu nospiedumi, 4. mantas realizētāja pienākumi: a) informēt tiesu izpildītāju kantori par mantas realizācijas gaitu un pārdošanas rezultātā saņemtajām naudas summām, b) par realizēto mantu ieņemtās naudas summas 3 dienu laikā no pārdošanas dienas iemaksāt tiesu izpildītāju kantora rēķinā (CPK 390.p. V daļa). Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev pēc pārcenošanas summas. Ja piedzinējs no mantas atsakās, to nodod atpakaļ parādniekam. 65. Arestētās kustamās mantas pārcenošanas termiņi un pamats, realizējot to komisijā. 1. Ja kustamā manta mēneša laikā nav pārdota, piedzinējam tiesības to paturēt par sākumcenu. Ja piedzinējs atsakās mantu paturēt, izdarāma pārcenošana, nocenojot mantu ne vairāk kā par 40% no pārdošanas sākumcenas. Ja manta nav pārdota pēc pirmās pārcenošanas un piedzinējs atsakās paturēt pārcenoto mantu, var veikt atkārtotu pārcenošanu līdz iespējamai pārdošanas cenai. 2. Par pārcenošanas vietu un laiku tiesu izpildītājam jāinformē piedzinēju(us) un parādnieku. Ja puses neierodas tiesu izpildītāja noteiktā vietā un laikā vai to pieaicināšana reāli nav iespējama, pārcenošana izdarāma bez pušu klātbūtnes, izdarot attiecīgu atzīmi pārcenošanas aktā. Par izdarīto pārcenošanu tiesu izpildītājam jāinformē parādnieku un piedzinēju(us) (CPK 390.p. VI daļa), par ko izdarāma atzīme izpildu lietā. 66. Kustamas mantas pārdošana izsolē notiek sekojošā kārtībā: 1. Kustamo lietu izsoli tiesu izpildītājs izziņo vismaz 7 dienas iepriekš. Paziņojumu par izsoli izliek pie tiesu izpildītāju kantora un tās mājas, kurā notiks izsole. Par paziņojumu novietošanu izdarāma atzīme izpildu lietā. 2. Paziņojumā norādāms sekojošais: a) tiesu izpildītāju kantoris, kurš izsludina izsoli, b) pārdodamie priekšmeti, to novērtējums, c) pārdošanas laiks un vieta, d) parādnieka vārds, uzvārds e) adrese vai tālruņa numurs, kurā pretendenti var saņemt sīkāku informāciju un pieteikties, f) izsoles kārtas numurs. Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par izsoli var uz sava rēķina ievietot laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt pa radio vai televīzijā. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējam. 3. personas, kurām nav tiesību piedalīties izsolīšanā uzskaitītas CPK 393.pantā (Civillikuma 2077. pants). 4. kustamas mantas izsolīšana: a) izsole sākas no pārdodamās kustamās mantas novērtējuma summas, kura norādīta paziņojumā un pārdodama tam, kurš sola vairāk (Civillikuma 2073.p.), b) ja pārdodamas daudzas mantas, izsole var ilgt divas vai vairākas dienas, c) secību, kādā mantas tiks izsolītas, nosaka tiesu izpildītājs (Civillikums 2075.p.), d) ja vairāku dienu organizētā izsolē kāda manta pirmā dienā netika pārdota, tās izsolīšanu var turpināt nākošās dienās (pirmā dienā neviens nepārsolīja novērtējuma summu), e) personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa jāsamaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izsoles. 5. par katru izsolē pārdoto kustamo mantu aizpildāma izsoles lapa (veidlapa t.i. Nr.16). 6. kustamās mantas izsoles pasludināšana par nenotikušu: a) ja izsolē ieradies viens pircējs, b) līdz izsoles sākumam pretendenti nav pieteikušies, c) neviens no tiem, kas ieradušies nesola vairāk par izsoles sākumcenu, d) ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu summu, par kuru tas mantu nopircis. Ja kustamas mantas pirmā izsole pasludināta par nenotikušu un divu nedēļu laikā nav saņemts piedzinēja pieteikums paturēt mantu par izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. 67. Otrajā izsolē kustamās lietas var pārdot arī zem novērtējuma summas ar noteikumu, ka nosolītās summas ir jāsamaksā uzreiz. Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu vai nav pārdotas visas arestētās kustamās lietas un nav saņemts piedzinēja pieteikums paturēt tās par sākumcenu, kustamām lietām arests noņemams un manta atdodama parādniekam. Par mantas nodošanu piedzinējam parāda dzēšanai sastādāms akts, tajā norādot nododamo mantu nosaukumu un pēdējo novērtējumu. Ja mantas vērtība pārsniedz piedziņas summu, tad šī starpība iemaksājama kantora rēķinā IX. Nekustamā īpašuma arests 68. Lai varētu vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs noskaidro (CPK 385.p.): 1. nekustamā īpašuma piederību, 2. nekustamā īpašuma vērtību, 3. vai nekustamam īpašumam nav apgrūtinājumi vai atsavināšanas aizliegums. 69. Tiesu izpildītājs izdara oficiālu pieprasījumu Zemesgrāmatu nodaļai vai parādniekam pieder nekustamais īpašums. Ja tāds ir reģistrēts, tad pieprasa sniegt arī ziņas par īpašuma vērtību un apgrūtinājumiem, ja tādi ir. Ja Zemesgrāmatu nodaļā nekustamais īpašums nav reģistrēts, šāds pieprasījums par nekustamā īpašuma piederību parādniekam izdarāms no Valsts Zemes dienesta vai no attiecīgās pašvaldības. Vienlaicīgi ar pieprasījumu nosūtāms paziņojums par lieguma uzlikšanu visa veida nekustamā īpašuma pārreģistrācija un apgrūtināšanai ar lietu tiesībām. 70. Tikai tad, kad tiesu izpildītājs ir saņēmis izziņu par nekustamā īpašuma piederību parādniekam, tiek uzlikts arests šim īpašumam. 71. Ja nekustamā īpašuma vērtību nav iespējams noskaidrot vai esošais tās novērtējums neatbilst reālajai tirgus vērtībai, tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma novērtēšanai pieaicina licenzētus ekspertus. Izmaksas tiek segtas uz parādnieka rēķina. 72. Nekustamā īpašuma arests izpaužas: 1. īpašuma aprakstīšanā uz mantas aprakstes akta veidlapas, 2. aizlieguma pasludināšanā ar to rīkoties, 3. nododot to glabāšanā. 73. Nekustamā īpašuma aprakste izdarāma saskaņā ar CPK 379.panta un šīs instrukcijas noteikumiem. 74. Pēc aresta uzlikšanas tiesu izpildītājs nosūta Zemesgrāmatu nodaļai, pašvaldībai vai Valsts Zemes dienestam pēc nekustāmā īpašuma atrašanās vietas paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu , atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Kopā ar šo paziņojumu tiek nosūtīts tiesu izpildītāja sastādītā akta noraksts, kas apstiprināts ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu, un tiesas nolēmuma noraksts vai izraksts no tā. 75. Ja tiesu izpildītājam ir zināms hipotekārais kreditors, tad par ieķīlātā nekustamā īpašuma arestu tam nekavējoties jāpaziņo. 76. Parādniekam vai piedzinējam ir tiesības pirms izsoles izsludināšanas pieprasīt pārdodamā nekustamā īpašuma jaunu novērtējumu. Novērtējuma izmaksas sedz novērtējuma pieprasītājs, iemaksājot tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā šo summu pirms īpašuma novērtēšanas. Šādos gadījumos nekustamā īpašuma novērtēšanai tiesu izpildītājs pieaicina licenzētus ekspertus. X. Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē. Izsoles kārtība 77. Parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, uz kuru vērsta piedziņa, tiesu izpildītājs pārdod tikai publiskā izsolē.(CPK 391.p.). 78. Ja piecu dienu laikā pēc mantas aprakstes akta sastādīšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja rīcību vai pieteikti civiltiesiskie strīdi, kas saistīti ar šo īpašumu, tiesu izpildītājs nosaka izsoles dienu. 79. Ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par desmit tūkstošiem latu, tiesu izpildītājs izziņo izsoli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles. Ja vērtība pārsniedz desmit tūkstošus, bet nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izsoles. Ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izsoles. 80. Sludinājumi par izsoli jāpublicē Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", jānovieto pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja kantorī. Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par nekustamā īpašuma izsoli var uz sava rēķina ievietot citos laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt radio un televīzijā. 81. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli jānorāda: 1. pārdodamā nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja nekustamā īpašuma īpašnieks un piedzinējs ir juridiska persona,- tās nosaukums un adrese; 2. pārdodamā īpašuma īss apraksts un atrašanās vieta; 3. nekustamā īpašuma novērtējums; 4. hipotekārie kreditori un viņu prasījumi; 5. norādījums, ka visām personām, kurām uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir tiesības, kas novērš tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas tiesības līdz izsoles dienai; 6. kura izsole pēc kārtas tā ir; 7. kura rajona (pilsētas) kantora tiesu izpildītājs izdarīs izsoli, tiesu izpildītāju kantora adrese; 8. pārdošanas laiks un vieta; 9. nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā tiesu izpildītāja kantora rēķinā kredītiestādē. 82. Par nekustamā īpašuma izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo līdzīpašniekiem, piedzinējiem un hipotekārajiem kreditoriem. 83. Piedalīties izsolīšanā nav tiesību parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas aprakstē vai kas izdara tās pārdošanu, kā arī izsolē klātesošajiem policijas un pašvaldības pārstāvjiem.(CPK 393.p.) 84. Izsole notiek sekojošā kārtībā (CPK 394.p.): Personām, kas vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā tiesu izpildītāju kantora rēķinā kredītiestādē summa desmit procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma. Summu, ko iemaksājusi persona, kura nopirkusi izsolē nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma summā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iepriekš iemaksātās summas pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ, izrakstot čeku naudas saņemšanai kredītiestādē. Izsole sākas no novērtējuma summas vai no to prasījumu (sprieduma izpildīšanas izdevumu, nodokļu parādu, agrāk zemesgrāmatā ierakstītu hipotekāro parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības pret visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām. Ja bez zemesgrāmatā agrāk ierakstītā ķīlas ņēmēja piekrišanas zemesgrāmatā ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas, pārdodot īpašumu šā ķīlas ņēmēja piedziņas apmierināšanai vai tāda kreditora piedziņas apmierināšanai, kuram ir priekšrocības salīdzinājumā ar ķīlas ņēmēju, var ietekmēt minētā ķīlas ņēmēja apmierinājuma apmēru, tad pēc ķīlas ņēmēja lūguma, kas izteikts pirms izsoles dienas, nekustamais īpašums tiek izsolīts ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums vai nu atstājams, vai dzēšams. Bet, ja ir tādi solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan apgrūtinājumu atstājot, gan dzēšot, tad šis īpašums paliek solītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams tikai tad, ja cena pārsniedz ne vien augstāko cenu , kāda solīta ar nosacījumu, ka apgrūtinājums atstājams, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocības salīdzinājumā ar tā ķīlas ņēmēja prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt šādu divkāršu izsoli. 85. Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles beigām jāiemaksā visa summa, par kuru viņš nekustamo īpašumu nosolījis, atskaitot summu, kas iemaksāta pirms izsoles. 86. Ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu no viņa pienākošos summu, tad pirms izsoles iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiesas ceļā konstatē, ka pircējam nav bijis tiesības piedalīties izsolē. 87. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. XI. Izsoles akta apstiprināšana (CPK 397.p.) 88. Pēc tam, kad pircējs tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā ir iemaksājis visu summu par nopirkto īpašumu, tiesu izpildītājs izsniedz pircējam izsoles lapu, kuru ir apstiprinājis kantora vadītājs ar parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu. 89. Desmit dienu laikā no dienas, kad pircējs ir iemaksājis visu summu par nopirkto īpašumu, tiesu izpildītājs iesniedz tiesā izpildu lietu ar pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda saskaņā ar Latvijas CPK 397. pantu. XII. Nekustamā īpašuma izsoles pasludināšana par nenotikušu, tā sekas. Nekustamā īpašuma izsoles atzīšana par spēkā neesošu 90. Tiesu izpildītājs izsoli pasludina par nenotikušu: 1. ja izsolē pircēji nav ieradušies, 2. ja izsolē ieradies tikai viens pircējs, 3. ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par nekustamā īpašuma sākumcenu, 4. ja pircējs viena mēneša laikā neiemaksā visu summu, par kuru tas nekustamo īpašumu nopircis. 91. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu. Ja izsole ir pasludināta par nenotikušu un piedzinējs vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu, viņam divu nedēļu laikā no dienas, kad izsole pasludināta par nenotikušu, ir jāpaziņo rakstiski par to tiesu izpildītāju kantorim. Pēc šāda pieteikuma saņemšanas tiesu izpildītājs desmit dienu laikā iesniedz tiesā pieteikumu ar lūgumu izskatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz piedzinēja vārda. Ja ir bijuši izdevumi, kas saistīti ar sprieduma izpildi, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, ko iesniedz tiesnesim lēmuma pieņemšanai par sprieduma izpildīšanas izdevumu piedziņu. 92. Ja tāds pieteikums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Otrajā izsolē nekustamo īpašumu piedāvā par cenu, kas atbilst 75% no sākumcenas pirmajā izsolē. Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav divu nedēļu laikā paziņojis, ka vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, vai nav lūdzis noteikt trešo izsoli, arests nekustamajam īpašumam tiek noņemts. Trešo izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet nekustamais īpašums tiek piedāvāts par cenu, kas atbilsts 60% no sākumcenas pirmajā izsolē. 93. Jautājumu par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu izskata tiesa, saskaņā ar CPK 397. panta IV daļas noteikumiem. XIII. Sprieduma, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, izpildīšana. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam 94. Izpildot tiesas spriedumu, ar kuru parādniekam piespriests izpildīt noteiktas darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats (piemēram: pavēles izdošana no darba devēja puses par konkrētas personas atjaunošanu darbā iepriekšējā amatā; konkrēta ieraksta izdarīšana no darba devēja puses bijušā darbinieka darba grāmatiņā), tiesu izpildītājs izsniedz pret parakstu vai ierakstītā vēstulē nosūta parādniekam priekšlikumu labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu 5 dienu laikā. Ja minētajā termiņā parādnieks neizpilda spriedumu, tiesu izpildītājs par sprieduma neizpildi sastāda aktu un to nodod ar ziņojumu tiesai , kas taisījusi spriedumu, jautājuma izlemšanai par naudas soda uzlikšanu parādniekam. Naudas soda uzlikšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt tiesas spriedumā paredzētās darbības, t.i. sprieduma neizpildīšanas gadījumā pēc naudas soda uzlikšanas, tiesu izpildītājs atkārtoti pārbauda sprieduma izpildi (CPK 398.p.). Šāda spriedumu izpildes kārtība ir attiecināma arī uz tiem spriedumiem, kur parādnieks ir valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas, vai to amatpersonas, kuru rīcība (lēmums) pārsūdzēta. 95. Izpildot tiesas spriedumu, ar kuru parādniekam piespriests izpildīt noteiktas darbības, kuras var izpildīt arī piedzinējs un, ja tas ir noteikts tiesas spriedumā (piemēram: kokmateriālu pārvietošana uz kādu noteiktu teritoriju; starpsienas nojaukšana kādā konkrētā dzīvojamā platībā; akas aizbēršana), tiesu izpildītājs parādniekam izsniedz priekšlikumu par sprieduma labprātīgu izpildi un to kontrolē. Ja sastādīts akts par sprieduma neizpildīšanu, tiesu izpildītājs, informē piedzinēju, ka viņš ir tiesīgs izdarīt spriedumā norādītās darbības uz parādnieka rēķina. (CPK 203.pants). Ja piedzinējs piekrīt veikt šīs izpildu darbības uz parādnieka rēķina, bet spriedumā par to nav norādīts, tiesu izpildītājs lūdz tiesu, kas taisījusi spriedumu, izskatīt šo jautājumu LCPK 363. panta kārtībā t.i. par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu. Pušu iesniegumi tiesā izskatāmi LCPK 208. panta kārtībā. Ja piedzinējs nepiekrīt veikt izpildu darbības, kuras ar tiesas spriedumu jāpilda parādniekam, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, kuru iesniedz tiesai (CPK 398.p.). 96. Ja ar tiesas spriedumu parādniekam ir uzlikts par pienākumu nodot konkrētus priekšmetus piedzinējam, tiesu izpildītājs dod iespēju parādniekam spriedumu izpildīt labprātīgi 5 dienu laikā (LCPK 399.pants). Labprātīgas neizpildīšanas gadījumā, tiesu izpildītājs veic mantu piespiedu izņemšanu izpildu rakstā norādītajā adresē klātesot parādniekam vai tā pārstāvim, vismaz vienam lieciniekam, nepieciešamības gadījumā arī policijas pārstāvim. Ja parādnieks vai viņa pārstāvis brīdināts par mantu izņemšanas vietu, dienu, laiku, bet tiesu izpildītāja norādītajā vietā, dienā, laikā neierodas, par neierašanās iemesliem nepaziņojot tiesu izpildītājam, mantu izņemšana izdarāma bez parādnieka vai viņa pārstāvja klātbūtnes, pieaicinot vismaz vienu liecinieku, un ēkas, būves īpašnieku vai to pārstāvi. Ja mantas izņemšanas laikā parādnieks atsakās piedalīties pie izpildāmajām darbībām, par to sastāda aktu un turpina darbības. Par priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, sastādāms akts 3 eksemplāros. Akta oriģināls tiek pievienots izpildu lietai, viens akta noraksta eksemplārs tiek izsniegts piedzinējam, otrs - parādniekam. Aktu paraksta visas pieaicinātās personas. 97. Ja sprieduma izpildes gaitā tiek konstatēts, ka piedzinējam nododamie priekšmeti pēc izpildu rakstā norādītās adreses neatrodas, un parādnieks atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu, tiesu izpildītājs par šo faktu sastāda aktu un ar ziņojumu nodod to izskatīšanai tiesai, kas taisījusi spriedumu, jautājuma izskatīšanai par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu (CPK 208., 363.p.p.). 98. Ja konstatē, ka piedzinējam nododamās mantas nav, bet spriedumā ir norādīta mantas vērtība, tiesu izpildītājs sastāda aktu par mantas neesamību un veic izpildu darbības norādītās summas piedziņai (CPK 202.p.). 99. Ja konstatē, ka piedzinējam nododamie priekšmeti ir bojāti vai kļuvuši nevērtīgi, un piedzinējs atsakās tos pieņemt, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu. Pieteikums kopā ar aktu izskatīšanai iesniedzams tiesai (CPK 208., 363.p.p.). XIV. Spriedumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu 100. Tiesas spriedums par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu izpildāms nekavējoties (CPK 211.p.). 101. Tiesu izpildītājs piedziņu veic pēc uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja dzīves vai darba vietas. 102. Uzturlīdzekļi (alimenti) ieturami tieši tādā apmērā un veidā, kā tas noteikts izpildu dokumentā. Piemēram -attiecīgās daļas apmērā no darba algas vai citiem ienākumiem vai konkrētā naudas summā ik mēnesi. 103. Ieturējumu apmēru no algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa ieturēšanas (CPK 402.p.). 104. Izpildu raksti par alimentu piedziņu daļas apmērā pildāmi sekojoši: 1. ja parādnieks strādā - darba vietas grāmatvedībai tiesu izpildītājs nosūta izpildu rakstu, pavadvēstulē norādot uzturlīdzekļu (alimentu) ieturēšanas kārtību. 2. ja parādnieks nestrādā vai nav zināma viņa darba vieta - alimentu parāds aprēķināms izpildu rakstā norādītās daļas apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas attiecīgā laika periodā. Ja tiek iesniegts dokuments, kas apliecina darba algas apmēru par šo periodu, izdarāms alimentu parāda pārrēķins. 105. Ja ar tiesas spriedumu piedzīto uzturlīdzekļu maksājumi konkrētas naudas summas apmērā izdarāmi ik mēnesi, parāds aprēķināms par katru mēnesi, kurā maksājumi nav izdarīti. 106. Uzturlīdzekļu (alimentu) parāds pēc tiesas noteikto periodisko maksājumu termiņa izbeigšanās (bērna pilngadība u.c.) piedzenams kā parāds CPK noteiktajā vispārējā kārtībā (saskaņā ar CPK 429. pantu tā ir 4. kārtas piedziņa). 107. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja darba vieta zināma, izpildu raksts piedziņai nosūtāms 10 dienu laikā. Ja uzturlīdzekļi (alimenti) nav regulāri maksāti, pavadvēstulē jānorāda aprēķinātais uzturlīdzekļu (alimentu) parāds, kā arī tā dzēšanas kārtība - ieturot 50% no parādnieka algas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem. 108. Par izpildu dokumenta nosūtīšanu ieturējumu izdarīšanai tiesu izpildītājs obligāti informē piedzinēju. 109. Ja parādnieks nestrādā, alimentus labprātīgi nemaksā, tiesu izpildītājs rakstveidā var brīdināt parādnieku pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118. panta (izvairīšanās no bērnu uzturēšanas) vai 119.p. ( bērnu izvairīšanās no vecāku uzturēšanas) un dot termiņu parāda nomaksai. 110. Ja tiesas piespriestos uzturlīdzekļus (alimentus) nav iespējams ieturēt no darba algas vai citiem ienākumiem un parāds nav nomaksāts, tā dzēšanai piedziņa vēršama uz parādnieka mantu. 111. Alimentu piedziņas lietās, ja parādnieks pēc izsaukuma neierodas pie tiesu izpildītāja vai nesniedz nepieciešamās ziņas, tiesu izpildītājs var lūgt tiesnesi pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā ar policijas palīdzību (CPK 361.p.). 112. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā un tiesu izpildītāja norādītā termiņā nav nomaksājis parādu, ir piedzinēja iesniegums par parādnieka saukšanu pie kriminālatbildības, tiesu izpildītājs nosūta ziņojumu (Kriminālprocesa kodekss 107. panta 2. apakšpunkts) un pārējos nepieciešamos izpildu lietas materiālu norakstus tiesai vai Iekšlietu iestādei pēc izpildes vietas jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu pret parādnieku pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118. panta vai 119. panta. Tiesu izpildītāja pienākumos neietilpst parādnieka iekārtošana darbā. 113. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja dzīves vieta nav zināma, pamatojoties uz piedzinēja iesniegumu, tiesu izpildītājs iesniedz tiesnesim nepieciešamos materiālus lēmuma pieņemšanai par parādnieka meklēšanu ar Iekšlietu iestāžu palīdzību (CPK 360.p). Par materiālu nosūtīšanu tiesai vai Iekšlietu iestādei krimināllietas ierosināšanai vai parādnieka meklēšanas pasludināšanai tiesu izpildītājs informē piedzinēju. Uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja meklēšanas laikā tiesu izpildītājam ir tiesības apturēt izpildīšanas lietvedību (CPK 370.p. 6. apakšpunkts). 114. Ja saņemts tiesas vai Iekšlietu iestādes atteikums ierosināt krimināllietu pret parādnieku, piedzinējs ir tiesīgs šo atteikumu pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa kodeksa 112.p.). 115. lzpildu rakstu par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu tiesu izpildītājs izsniedz atpakaļ piedzinējam: 1. ja tiesu izpildītāju kantorī saņemts uzturlīdzekļu (alimentu) piedzinēja iesniegums par izpildu dokumenta atsaukšanu (CPK 374.p. 1.apakšpunkts). 2. ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs labprātīgi pilda tiesas spriedumu un nav uzturlīdzekļu (alimentu) parāda, par ko izpildu lietā ir apstiprinoši dokumenti, 3. ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā, viņam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu, (par ko sastādīts akts) un nav piedzinēja iesnieguma par krimināllietas ierosināšanu, 4. ja piedzinējs nav pārsūdzējis Kriminālprocesa kodeksa 112.panta kārtībā tiesas vai iekšlietu iestādes atteikumu ierosināt krimināllietu un parādniekam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu uzturlīdzekļu (alimentu) parāda dzēšanai. 116. Izpildu dokumenti par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu saglabā savu spēku atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītāju kantorī visa perioda laikā, par kuru periodiskie maksājumi piespriesti (CPK 353.p. 2.daļa). 117. Izpildu dokumenta izsniegšana piedzinējam nav šķērslis izpildu raksta atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītāju kantorim (CPK 374.p. 3.daļa), ja piedzinējs norāda parādnieka darba vietu vai viņa mantas atrašanās vietu. XV. Uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas un izmaksas kārtība, ja piedzinēja(s) dzīvo ārvalstī 118. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) saņēmējs dzīvo ārvalstī, uzturlīdzekļi (alimenti) piedzenami no dienas, kad izpildu raksts iesniegts tiesu izpildītāju kantorī, ja ar tiesas lēmumu nav noteikta cita ieturējumu izdarīšanas kārtība un termiņš. Piezīme. Latvijas Republikas tiesu izdotie izpildu raksti pieņemami izpildē bez atsevišķa tiesas lēmuma, ārvalsts tiesas spriedums pieņemams izpildīšanai tikai pēc apstiprināšanas LR tiesā. 119. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, izpildu dokuments izsniedzams piedzinējam. Piezīme. LR tiesas spriedumu nodošanu izpildei ārvalstīs nosaka starpvalstu līgumi. 120. Ja lietā par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu viena puse izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, piedzinējam vai parādniekam tiesības griezties tiesā CPK 208.p. noteiktā kārtībā (sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšana) ar prasību noteikt atlikušo uzturlīdzekļu (alimentu) maksājumu kopējo apmēru un samaksas kārtību. Tiesas noteiktā summa iemaksājama tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā un izmaksājama piedzinējai(am) saskaņā ar tiesas lēmumu- visa vai pa daļām katru mēnesi. 121. Gadījumos, kad LR nav noslēgts līgums par pasta pārvedumiem ar ārvalsti un uzturlīdzekļi (alimenti) tiek iemaksāti tiesu izpildītāju kantora rēķinā, uzturlīdzekļus (alimentus) ārvalstī dzīvojošā persona var saņemt šādi: 1. personīgi ierodoties tiesu izpildītāju kantorī, 2. naudas saņemšanai pilnvarojot citu personu, 3. atverot personīgo rēķinu savas valsts kredītiestādē, kurai ir korespondentlīgums ar to Latvijas kredītiestādi, kura apkalpo tiesu izpildītāju kantora rēķinu. XVI. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpildīšana par mantas konfiskāciju (CPK 433.p.) 122. Mantas konfiskācija ir personas īpašumā esošās visas mantas vai tās daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības. 123. Notiesātā mantas konfiskācija izpaužas mantas aprakstīšanā un nodošanā Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim tās realizācijai. 124. Pildot tiesas spriedumu par konfiskāciju, mantas aprakste izdarāma saskaņā ar šīs Instrukcijas sadaļas noteikumiem. Izdarot mantas apraksti jāņem vērā, ka aktā nav iekļaujama manta, uz kuru nevar vērst piedziņu sakarā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 1. pielikumu. Notiesātā manta var būt aprakstīta arī iepriekšējās izmeklēšanas laikā, ko veicis izziņas izdarītājs vai prokurors. 125. Tiesas spriedumā noteiktā mantas konfiskācija tiek izdarīta tikai pēc tam, kad apmierināti visi civiltiesiskie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu iepriekšējās izmeklēšanas iestādes …