📄 Likuma teksts
Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.107
Rīgā 2015.gada 24.februārī (prot. Nr.10 22.§)
Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība(Noteikumu nosaukums MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
Izdoti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma
11.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība.
2
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
2. Šo noteikumu 1. punktā minēto personu uzraudzības (turpmāk – uzraudzība) mērķi sasniedz, motivējot nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto (turpmāk – nosacīti atbrīvotais), nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu (turpmāk – nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais) vai personu, kurai piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība (turpmāk – persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība), ievērot vispārpieņemtās sociālās, morāles un tiesību normas, sniedzot atbalstu kriminogēna rakstura problēmu risināšanā un kontrolējot kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto, prokurora uzlikto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.
3
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
3. Nosacīti notiesātais, nosacīti atbrīvotais, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais un persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība (turpmāk – probācijas klients), pēc dienesta amatpersonas (turpmāk – amatpersona) pieprasījuma tās noteiktajā termiņā iesniedz informāciju par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto, prokurora uzlikto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju.
4
4. (Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
5
5. Probācijas klienta uzraudzību nodrošina dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa (turpmāk – struktūrvienība), kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta deklarētā dzīvesvieta. Ja probācijas klientam nav deklarētas dzīvesvietas, probācijas klienta uzraudzību nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas viņa dzīvesvieta.
6
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
6. Ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, tā uzraudzību nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas pieņēmusi lēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.
7
7. Pamatojoties uz probācijas klienta pamatotu iesniegumu, uzraudzību var nodrošināt cita struktūrvienība.
8
8. Dienests probācijas klientam adresētos dokumentus paziņo vienā no šādiem veidiem:
8.1. izsniedz probācijas klientam personīgi;
8.2. nosūta uz probācijas klienta dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi, izmantojot pasta pakalpojumus;
8.3. nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja probācijas klientam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts;
8.4. nosūta uz probācijas klienta norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu;
8.5. informē probācijas klientu par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.
9
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
8.1 Ja probācijas klientam dokumentu izsniedz personīgi, probācijas klients dokumenta saņemšanu apliecina ar parakstu.
10
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
8.2 Ja dokumentus paziņo šo noteikumu 8.4. un 8.5. apakšpunktā minētajā veidā, dienests vienlaikus nodrošina to pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja probācijas klientam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
11
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
2. Nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto uzraudzība
2.1. Uzraudzības organizēšana
9. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, ierodoties pieteikties uzraudzības uzsākšanai:
9.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
9.2. sniedz personas datus apstrādei;
9.3. norāda dzīvesvietas adresi un korespondences saņemšanas adresi, kā arī citu kontaktinformāciju.
12
10. Kad nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ieradies pieteikties uzraudzības uzsākšanai, amatpersona:
10.1. pārliecinās par nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā identitāti;
10.2. iegūst un apstrādā nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā personas datus;
10.3. izskaidro nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tiesības, kā arī amatpersonas tiesības;
10.4. izskaidro tiesas nolēmuma būtību;
10.5. izskaidro kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos pienākumus un iespējamās sekas, ja tie netiek pildīti;
10.6. izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.
13
11. Lēmumu par pienākumu noteikšanu nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam (turpmāk – lēmums par pienākumu noteikšanu) pieņem divas amatpersonas, ņemot vērā:
11.1. tiesas nolēmumā iekļauto informāciju;
11.2. izvērtēšanas ziņojumā iekļauto informāciju un ieteiktos pienākumus;
11.3. iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi;
11.4. cietušā intereses;
11.5. noteiktos līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;
11.6. piemērotos drošības līdzekļus.
14
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
12. Lēmumā par pienākumu noteikšanu norāda:
12.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
12.2. struktūrvienību un amatpersonas, kuras nosaka pienākumus;
12.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru tiek noteikti vai atcelti pienākumi;
12.4. pienākumus un pienākumu noteikšanas pamatojumu;
12.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – atceļamos pienākumus un to atcelšanas pamatojumu;
12.6. iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.
15
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
13. Amatpersona sagatavo pielikumu lēmumam par pienākumu noteikšanu. Pielikumā ietver informāciju par lēmumā noteikto pienākumu izpildes kārtību.
16
14. Amatpersona nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izskaidro noteiktos pienākumus, tiesības un iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.
17
15. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētajiem pienākumiem, savām tiesībām un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
18
16. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais paraksta lēmumu par pienākumu noteikšanu, apliecinot, ka ir iepazinies ar lēmumā noteiktajiem pienākumiem, to izpildes kārtību un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu lēmuma par pienākumu noteikšanu eksemplāru kopā ar tā pielikumu izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
19
17. Ja lēmumu par pienākumu noteikšanu nav iespējams pieņemt pirmajā nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizē, amatpersonas lēmumu pieņem un ar lēmuma pieņemšanu saistītās darbības veic septiņu dienu laikā pēc pirmās ierašanās reizes.
20
18. Par katru nākamo ierašanās reizi amatpersona nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izsniedz uzaicinājumu. Amatpersona var noteikt ierašanās laiku struktūrvienībā darbdienās no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00.
21
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
19. Uzaicinājumā norāda:
19.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
19.2. struktūrvienību, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas;
19.3. datumu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas struktūrvienībā;
19.4. amatpersonu, pie kuras nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas;
19.5. amatpersonas tālruņa numuru un e-pasta adresi;
19.6. uzaicinājuma mērķi;
19.7. neierašanās iespējamās sekas;
19.8. informāciju, ka struktūrvienībā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu.
22
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
19.1 Amatpersona klātienes tikšanos ar nosacīti notiesāto vai nosacīti atbrīvoto var aizstāt ar attālinātu videosaziņu. Pieņemot lēmumu par attālinātu videosaziņu, amatpersona ņem vērā:
19.1 1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā riska un vajadzību novērtējumu;
19.1 2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā iespēju nodrošināt drošu un netraucētu videosaziņu;
19.1 3. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā iespēju nodrošināt dokumentu attālinātu iesniegšanu un parakstīšanu;
19.1 4. dienesta noteiktos pienākumus;
19.1 5. uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
19.1 6. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā sadarbību ar dienestu kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanā.
23
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
20. Amatpersona sešu nedēļu laikā pēc pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā veic attiecīgās personas riska un vajadzību novērtējumu. Atkārtotu riska un vajadzību novērtējumu veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos.
24
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
20.1 Līdz riska un vajadzību novērtējuma pabeigšanai amatpersona visas sarunas, kuras attiecas uz nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā uzraudzību, norāda sarunas aprakstā. Informācijas sniedzējs ar parakstu apliecina, ka sarunas aprakstā ietvertā informācija atbilst sarunā paustajam.
25
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
20.2 Pēc riska un vajadzību novērtējuma pabeigšanas amatpersona sarunas aprakstu sagatavo tad, ja sarunas laikā tiek iegūta būtiska informācija, kas var kļūt par pamatu uzraudzības satura maiņai.
26
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
20.3 Sarunas aprakstu ar probācijas klientu var nesagatavot, ja probācijas klients piekrīt sarunas ierakstam un saruna tiek ierakstīta.
27
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
21. Riska un vajadzību novērtējumu var neveikt, ja no pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā līdz uzraudzības perioda beigām ir mazāk par astoņām nedēļām.
28
22. Pēc riska un vajadzību novērtējuma veikšanas amatpersona:
22.1. pārskata nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteiktos pienākumus;
22.2. atkārtoti izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.
29
23. Šo noteikumu 11. punktā minētās amatpersonas pieņem jaunu lēmumu par pienākumu noteikšanu, ja atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam ir nepieciešams:
23.1. noteikt pienākumus;
23.2. noteiktos pienākumus pilnīgi vai daļēji atcelt.
30
24. Pieņemot šo noteikumu 23. punktā minēto lēmumu, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 11., 12., 13., 14. un 16. punktu.
31
25. Katrs jauns lēmums par pienākumu noteikšanu atceļ iepriekšējo lēmumu, tai skaitā šo noteikumu 26. punktā minēto lēmumu.
32
26. Ja atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam var atcelt visus iepriekš noteiktos pienākumus un nav nepieciešams noteikt jaunus pienākumus, šo noteikumu 11. punktā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par pienākumu atcelšanu.
33
27. Lēmumā par pienākumu atcelšanu norāda:
27.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
27.2. struktūrvienību un amatpersonas, kuras atceļ pienākumus;
27.3. tā lēmuma datumu un numuru, ar kuru pienākumi noteikti;
27.4. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pienākumi tiek atcelti;
27.5. pienākumu atcelšanas pamatojumu.
34
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
28. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar lēmumu par pienākumu atcelšanu. Vienu lēmuma eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
35
29. Divu nedēļu laikā pēc riska un vajadzību novērtējuma veikšanas amatpersona sadarbībā ar nosacīti notiesāto vai nosacīti atbrīvoto sagatavo uzraudzības plānu.
36
30. Sagatavojot uzraudzības plānu, amatpersona ņem vērā:
30.1. riska un vajadzību novērtējumu;
30.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā individuālās vajadzības un iespējas;
30.3. iespējamos pasākumus kriminogēna rakstura problēmu risināšanai;
30.4. dienesta noteiktos pienākumus.
37
31. Uzraudzības plānā norāda:
31.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
31.2. uzraudzības periodam noteiktos mērķus;
31.3. pasākumus, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu uzraudzības periodam noteiktos mērķus;
31.4. pasākumu veikšanas intensitāti;
31.5. pasākumu veikšanas termiņu.
38
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
32. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar uzraudzības plānu. Vienu uzraudzības plāna eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
39
33. Uzraudzības plānu var nesagatavot, ja:
33.1. no pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā līdz uzraudzības perioda beigām ir mazāk par astoņām nedēļām;
33.2. nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts ļoti zems uzraudzības un atbalsta līmenis.
40
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
33.1 Šo noteikumu 33. punktā minētajā gadījumā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izvirzītos mērķus un pasākumus to sasniegšanai norāda sarunas aprakstā.
41
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
34. Jaunu uzraudzības plānu sagatavo, ja:
34.1. uzraudzības plānā noteiktie pasākumi ir izpildīti un ir nepieciešams noteikt jaunus pasākumus;
34.2. uzraudzības plānā noteiktie pasākumi nemazina nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmas;
34.3. ir mainījušās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmas;
34.4. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ir lūdzis veikt grozījumus uzraudzības plānā un amatpersona ir pieņēmusi lēmumu grozīt uzraudzības plānu.
42
35. Katrs jauns uzraudzības plāns atceļ iepriekšējo uzraudzības plānu.
43
2.2. Kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto un dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtība
2.2.1. Kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto pienākumu izpildes kārtība
36. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā paziņo amatpersonai par dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņu, sniedzot šādu informāciju:
36.1. dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņas iemesls;
36.2. ja maina dzīvesvietu, – jaunās dzīvesvietas adrese un dzīvesvietas maiņas datums;
36.3. ja maina darbavietu, – jaunās darbavietas nosaukums, adrese, darba uzsākšanas datums;
36.4. ja maina izglītības iestādi, – jaunās izglītības iestādes nosaukums, adrese un mācību uzsākšanas datums.
44
37. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas.
45
38. Šo noteikumu 37. punktā minētajā iesniegumā norāda:
38.1. izbraukšanas mērķi;
38.2. plānoto izbraukšanas un atgriešanās datumu;
38.3. adresi, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais uzturēsies;
38.4. citu kontaktinformāciju.
46
39. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 38. punktā minēto informāciju.
47
40. Amatpersona 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 37. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
40.1. atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām;
40.2. neatļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām.
48
41. Šo noteikumu 40. punktā minētajā lēmumā norāda:
41.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
41.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;
41.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.
49
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
42. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 41. punktā minētajai informācijai norāda:
42.1. laikposmu, uz kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam tiek dota atļauja izbraukt ārpus dzīvesvietas;
42.2. adresi, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzturas;
42.3. darbības, kas nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāveic saistībā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.
50
43. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 41. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.
51
44. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.
52
45. Dienesta vadītājs 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 44. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
45.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;
45.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām.
53
46. Šo noteikumu 45. punktā minētajā lēmumā norāda:
46.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
46.2. apstrīdēto lēmumu un tā saturu;
46.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.
54
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
47. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 46. punktā minētajai informācijai norāda šo noteikumu 42.1., 42.2. un 42.3. apakšpunktā minēto informāciju.
55
2.2.2. Dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtība
48. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, viņam jānovērš iespējamie šķēršļi, kas varētu traucēt amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktajā laikā. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par pienākuma nepildīšanu.
56
48.1 Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, bet amatpersona ir devusi atļauju darba pienākumus veikt aizliegumā noteiktajā laikā saistībā ar to, ka nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais jau līdz uzraudzības uzsākšanai ir bijis nodarbināts darba vietā, kas nav veicinājusi un neveicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina nepieciešamību strādāt aizliegumā noteiktajā laikā.
57
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
49. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ ir atstājis dzīvesvietu aizliegumā noteiktajā laikā.
58
50. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums mainīt dzīvesvietu bez dienesta piekrišanas, rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut mainīt dzīvesvietu nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās dzīvesvietas maiņas.
59
51. Šo noteikumu 50. punktā minētajā iesniegumā norāda:
51.1. dzīvesvietas maiņas pamatojumu;
51.2. plānotās dzīvesvietas adresi;
51.3. datumu, ar kuru nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais plāno mainīt dzīvesvietu;
51.4. tiesisko pamatu dzīvot plānotajā dzīvesvietā.
60
52. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 51. punktā minēto informāciju.
61
53. Amatpersona 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 50. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
53.1. atļaut mainīt dzīvesvietu;
53.2. neatļaut mainīt dzīvesvietu.
62
54. Šo noteikumu 53. punktā minētajā lēmumā norāda:
54.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
54.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;
54.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.
63
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
55. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 53.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 54. punktā minētajai informācijai norāda jaunās dzīvesvietas adresi.
64
56. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 54. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.
65
57. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.
66
58. Dienesta vadītājs 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 57. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
58.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;
58.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut mainīt dzīvesvietu.
67
59. Šo noteikumu 58. punktā minētajā lēmumā norāda:
59.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
59.2. apstrīdētā lēmuma saturu;
59.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.
68
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
60. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 59. punktā minētajai informācijai norāda jaunās dzīvesvietas adresi.
69
61. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, amatpersona nosaka sabiedriskās vietas, kurās nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nedrīkst uzturēties.
70
62. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ nav ievērojis aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās.
71
63. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedzis nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, kuram noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, amatpersona var atļaut viņam noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā.
72
64. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, kuram noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, iesniedz ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās uzturēšanās sabiedriskajā vietā. Iesniegumā norāda:
64.1. sabiedrisko vietu, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams uzturēties;
64.2. dienu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā;
64.3. uzturēšanās mērķi.
73
65. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 64. punktā minēto informāciju.
74
66. Amatpersona piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 63. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
66.1. atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā;
66.2. neatļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā.
75
67. Šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minēto lēmumu pieņem, ja:
67.1. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nav pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus un ir par to brīdināts;
67.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā uzturēšanās noteiktā sabiedriskajā vietā var apdraudēt sabiedrības drošību;
67.3. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā uzturēšanās noteiktā sabiedriskajā vietā var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
76
68. Šo noteikumu 66. punktā minētajā lēmumā norāda:
68.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
68.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;
68.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums;
68.4. amatpersonas pieņemto lēmumu;
68.5. informāciju par to, ka saskaņā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošu likumu lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
77
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
69. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 68. punktā minētajai informācijai norāda sabiedrisko vietu, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts uzturēties, kā arī datumu un laiku, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā.
78
70. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 68. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu.
79
71. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, amatpersona nosaka konkrētus cilvēkus, ar kuriem nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam aizliegts sazināties.
80
72. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, nepieciešams ar tiem sazināties, lai novērstu ar noziedzīgu nodarījumu saistītās sekas, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais to saskaņo ar amatpersonu un saziņu veic ar amatpersonas starpniecību vai amatpersonas klātbūtnē.
81
73. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, bet nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais jebkādā tiešā vai netiešā veidā (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) sazinās ar tiem, tas ir uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
82
74. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez dienesta atļaujas, amatpersona nosaka aizliegumu izbraukt no Latvijas Republikas vai noteiktas Latvijas Republikas administratīvi teritoriālās vienības.
83
75. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez dienesta atļaujas, rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas.
84
76. Šo noteikumu 75. punktā minētajā iesniegumā norāda:
76.1. izbraukšanas mērķi;
76.2. plānoto izbraukšanas un atgriešanās datumu;
76.3. adresi, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais uzturēsies;
76.4. kontaktinformāciju.
85
77. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 76. punktā minēto informāciju.
86
78. Amatpersona 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 75. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
78.1. atļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas;
78.2. neatļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas.
87
79. Šo noteikumu 78. punktā minētajā lēmumā norāda:
79.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
79.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;
79.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.
88
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
80. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 79. punktā minētajai informācijai norāda:
80.1. laikposmu, uz kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam tiek dota atļauja izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas;
80.2. adresi, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzturas;
80.3. darbības, kas nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāveic saistībā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.
89
81. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 78.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 79. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.
90
82. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 78.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.
91
83. Dienesta vadītājs 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 82. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
83.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;
83.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas.
92
84. Šo noteikumu 83. punktā minētajā lēmumā norāda:
84.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
84.2. apstrīdētā lēmuma saturu;
84.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.
93
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
85. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 83.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 84. punktā minētajai informācijai norāda šo noteikumu 80.1., 80.2. un 80.3. apakšpunktā minēto informāciju.
94
86. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts aizliegums lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas, amatpersona alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu lietošanu pārbauda normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā.
95
87. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts pienākums saskaņot ar amatpersonu pārvietošanās maršrutu, amatpersona sagatavo:
87.1. maršruta lapu, norādot pārvietošanās maršrutu;
87.2. maršruta lapu, norādot maršrutu, pa kuru aizliegts pārvietoties.
96
88. Šo noteikumu 87.1. apakšpunktā minētajā maršruta lapā norāda:
88.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
88.2. laikposmu, uz kuru tiek sagatavota maršruta lapa;
88.3. aktivitātes, kuras nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais plāno apmeklēt;
88.4. katras plānotās aktivitātes intensitāti, attālumu no dzīvesvietas, ilgumu;
88.5. pārvietošanās veidu;
88.6. laikposmu, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jānokļūst aktivitātes vietā;
88.7. maršrutu, pa kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāpārvietojas.
97
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
89. Šo noteikumu 87.2. apakšpunktā minētajā maršruta lapā norāda:
89.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
89.2. laikposmu, uz kuru tiek sagatavota maršruta lapa;
89.3. maršrutu vai teritoriju, pa kuru nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nedrīkst pārvietoties;
89.4. laikposmu, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nedrīkst pārvietoties pa maršrutu vai teritoriju;
89.5. pārvietošanās veidu.
98
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
90. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais paraksta pārvietošanās maršruta lapu. Vienu maršruta lapas eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
99
91. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais neievēro maršruta lapā noteikto, tas ir uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
100
92. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ nav ievērojis maršruta lapā noteikto.
101
93. Jaunu maršruta lapu sagatavo, ja:
93.1. beidzies laikposms, uz kuru tika sagatavota šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktā minētā maršruta lapa;
93.2. jāveic izmaiņas iepriekš saskaņotajā maršrutā.
102
94. Jauna maršruta lapa atceļ iepriekšējo maršruta lapu.
103
95. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts pienākums piedalīties probācijas programmā, amatpersona viņu norīko dalībai probācijas programmā un sagatavo nodarbību grafiku. Vienu norīkojuma un nodarbību grafika eksemplāru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izsniedz personīgi, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
104
(MK 15.11.2022. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
96. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 718)
105
97. Nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir pienākums apmeklēt probācijas programmas nodarbības atbilstoši amatpersonas sagatavotajam nodarbību grafikam, ievērot programmā izvirzītos noteikumus un prasības, līdzdarboties programmas nodarbībās, kā arī programmas īstenošanas vietā un laikā neatrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibumā.
106
98. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais neapmeklē probācijas programmas nodarbības, amatpersona viņu var atskaitīt no konkrētās probācijas programmas un atkārtoti iesaistīt probācijas programmā.
107
99. Nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā neierašanās uz probācijas programmas nodarbību bez attaisnojoša iemesla, probācijas programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas nodarbības norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
108
100. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus, viņam jānovērš iespējamie šķēršļi, kas var traucēt amatpersonai pārbaudīt aizliegto priekšmetu iegādes, nēsāšanas vai glabāšanas faktu. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai kontrolēt pienākuma izpildi, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
109
101. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm, amatpersona nosaka šādus objektus, vietas vai iestādes, kā arī attālumu, kādā viņš drīkst pietuvoties attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei.
110
102. Jebkura tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei tuvāk par amatpersonas lēmumā norādīto attālumu, kas nav saistīta ar nepārvaramas varas izraisītiem apstākļiem vai ar galēju nepieciešamību, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
111
103. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas vai galējas nepieciešamības dēļ nav ievērojis aizliegumu tuvoties noteiktajam objektam, vietai vai iestādei.
112
104. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedzis nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, kuram noteikts aizliegums tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm, amatpersona var atļaut viņam noteiktā dienā un laikā tuvoties attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei.
113
105. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā tuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz 10 dienas pirms plānotās tuvošanās attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei. Iesniegumā norāda:
105.1. noteiktu objektu, vietu vai iestādi, kurai nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams tuvoties;
105.2. dienu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams tuvoties noteiktajam objektam, vietai vai iestādei;
105.3. tuvošanās mērķi.
114
106. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 105. punktā minēto informāciju.
115
107. Amatpersona piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 104. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
107.1. atļaut noteiktā dienā un laikā tuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei;
107.2. neatļaut noteiktā dienā un laikā tuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei.
116
108. Šo noteikumu 107.2. apakšpunktā minēto lēmumu pieņem, ja:
108.1. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nav pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus un ir par to brīdināts;
108.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei var apdraudēt sabiedrības drošību;
108.3. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
117
109. Šo noteikumu 107. punktā minētajā lēmumā norāda:
109.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
109.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;
109.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums;
109.4. informāciju par to, ka saskaņā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošu likumu lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
118
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
110. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 109. punktā minētajai informācijai norāda objektu, vietu vai iestādi, kurai nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts tuvoties, kā arī datumu un laiku, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts tuvoties attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei.
119
111. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 107.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 109. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu.
120
112. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts pienākums kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt dienesta norādīto speciālistu, amatpersona norāda attiecīgo speciālistu, kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāapmeklē, un laiku, no kura nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzsāk apmeklēt attiecīgais speciālists.
121
113. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma uzrāda dokumentu, kas apliecina dienesta norādītā speciālista apmeklējumu. Minētā apliecinājuma trūkums vai nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā atteikums to uzrādīt uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
122
114. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts pienākums pildīt dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais atbilstoši amatpersonas norādījumiem sniedz informāciju par pienākuma izpildes gaitu. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
123
2.3. Nosacīti atbrīvoto uzraudzība, kuriem noteikta elektroniskā uzraudzība
115. Ja nosacīti atbrīvotajam noteikta elektroniskā uzraudzība, to organizē un īsteno saskaņā ar šo noteikumu 2.1. apakšnodaļā, 36. punktā un 2.2.2. apakšnodaļā minēto kārtību, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos izņēmumus.
124
116. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ierodoties pieteikties uzraudzības uzsākšanai, papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam sniedz elektroniskās uzraudzības grafika sastādīšanai nepieciešamo informāciju.
125
117. Kad nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ieradies pieteikties uzraudzības uzsākšanai, amatpersona papildus šo noteikumu 10. punktā minētajam:
117.1. iegūst informāciju, kas nepieciešama elektroniskās uzraudzības grafika sagatavošanai;
117.2. sagatavo elektroniskās uzraudzības grafiku;
117.3. nosaka un saskaņo ar nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, datumu un laiku, kad minētā nosacīti atbrīvotā dzīvesvietā tiks uzstādīta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija un viņa ķermenim tiks piestiprināta elektroniskās uzraudzības aproce.
126
118. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, paraksta elektroniskās uzraudzības grafiku, apliecinot, ka ir iepazinies ar elektroniskās uzraudzības grafiku un apņemas to ievērot. Vienu elektroniskās uzraudzības grafika eksemplāru izsniedz nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
127
118.1 Katru nākamo ierašanās reizi struktūrvienībā nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, amatpersona nosaka elektroniskās uzraudzības grafikā vai šo noteikumu 18. punktā minētajā kārtībā.
128
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
119. Elektroniskās uzraudzības grafikā norāda:
119.1. elektroniskās uzraudzības grafika numuru;
119.2. elektroniskās uzraudzības grafika sagatavošanas datumu;
119.3. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, lietas uzskaites numuru;
119.4. amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, e-pasta adresi;
119.5. dienesta elektroniskās uzraudzības centra (turpmāk – elektroniskās uzraudzības centrs) tālruņa numuru;
119.6. laikposmu, uz kuru sagatavots elektroniskās uzraudzības grafiks;
119.7. vienu vai vairākas aktivitātes, kuru īstenošana nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ir obligāta;
119.8. datumu vai dienu un laikposmu, kad nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, jāīsteno šo noteikumu 119.7. apakšpunktā minētās aktivitātes;
119.9. šo noteikumu 119.7. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanas adresi vai vietu.
129
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
119.1 Elektroniskās uzraudzības grafikā papildus šo noteikumu 119.7. apakšpunktā minētajām aktivitātēm var norādīt vienu vai vairākas izvēles aktivitātes, kuru īstenošana nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nav obligāta.
130
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
119.2 Nosakot šo noteikumu 119.7. apakšpunktā un 119.1 punktā minētās aktivitātes, amatpersona papildus kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajiem kritērijiem, kas tiek ņemti vērā, nosakot pārvietošanās brīvības ierobežojumus, izvērtē:
119.2 1. tiesas nolēmumā ietverto informāciju;
119.2 2. izvērtēšanas ziņojumā ietverto informāciju;
119.2 3. nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, noteiktos pienākumus;
119.2 4. laiku, kas nepieciešams nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, pamatvajadzību nodrošināšanai;
119.2 5. nepieciešamos pasākumus kriminālsoda – sabiedriskais darbs – izpildes ietvaros, ja nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ir piemēroti divi pamatsodi – brīvības atņemšana un sabiedriskais darbs;
119.2 6. brīvības atņemšanas iestādē pavadīto laiku un tās brīvības atņemšanas iestādes veidu, no kuras nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ir atbrīvots;
119.2 7. elektroniskajā uzraudzībā pavadīto laiku un sadarbību ar dienestu kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanā;
119.2 8. citu būtisku informāciju.
131
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 718)
120. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir īstenojis šo noteikumu 119.7. apakšpunktā un 119.1 punktā minētās aktivitātes.
132
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
121. Jaunu elektroniskās uzraudzības grafiku sagatavo, pirms ir beidzies laikposms, uz kuru sagatavots iepriekšējais elektroniskās uzraudzības grafiks.
133
122. Ja nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ārpus elektroniskās uzraudzības grafikā noteiktā ierašanās laika struktūrvienībā kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētajos gadījumos ir nepieciešams iesniegt struktūrvienībā rakstisku iesniegumu ar lūgumu grozīt elektroniskās uzraudzības grafiku, nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, sazinās ar amatpersonu un vienojas par laiku, kad viņš drīkst atstāt dzīvesvietu, lai ierastos struktūrvienībā.
134
123. Šo noteikumu 122. punktā minētajā gadījumā amatpersona veic izmaiņas elektroniskās uzraudzības sistēmā esošā elektroniskās uzraudzības grafika datos.
135
124. Saņemot šo noteikumu 122. punktā minēto iesniegumu, amatpersona nekavējoties:
124.1. pārrunā ar nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nepieciešamību veikt grozījumus elektroniskās uzraudzības grafikā;
124.2. izvērtē lūguma pamatotību;
124.3. ja lūgums ir pamatots, veic izmaiņas elektroniskās uzraudzības sistēmā esošā elektroniskās uzraudzības grafika datos;
124.4. sagatavo elektroniskās uzraudzības grafiku atbilstoši veiktajām izmaiņām.
136
125. Katrs jauns elektroniskās uzraudzības grafiks atceļ iepriekšējo elektroniskās uzraudzības grafiku.
137
126. Ja lūgums, ko šo noteikumu 122. punktā minētajā iesniegumā izteicis nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nav pamatots un amatpersona pēc minētā iesnieguma izskatīšanas neveic grozījumus elektroniskās uzraudzības grafikā, amatpersona par to, norādot pamatojumu, rakstiski informē nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība.
138
127. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, drīkst atrasties ārpus dzīvesvietas tikai elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē un norādītās aktivitātes ietvaros.
139
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
128. Elektroniskās uzraudzības bāzes staciju nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietā uzstāda un elektroniskās uzraudzības aproci (turpmāk – elektroniskās uzraudzības ierīces) viņa ķermenim piestiprina ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc viņa ierašanās struktūrvienībā.
140
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
129. Ierodoties nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietā, amatpersona:
129.1. izskaidro un izsniedz elektroniskās uzraudzības ierīču lietošanas noteikumus;
129.2. uzstāda elektroniskās uzraudzības bāzes staciju;
129.3. pārbauda elektroniskās uzraudzības ierīču darbību;
129.4. sastāda elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktu;
129.5. piestiprina elektroniskās uzraudzības aproci viņa ķermenim.
141
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
130. (Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
142
131. Elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktu paraksta amatpersona un nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība. Vienu elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas akta eksemplāru izsniedz nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, bet otru pievieno probācijas klienta lietai. Parakstot elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktu, nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, apliecina, ka:
131.1. viņam ir izsniegtas un uzstādītas elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktā minētās ierīces;
131.2. viņam ir izsniegti un izskaidroti elektroniskās uzraudzības ierīču lietošanas noteikumi;
131.3. viņš apņemas nebojāt elektroniskās uzraudzības ierīces un nodrošināt to nepārtrauktu darbību.
143
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
132. Elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktā norāda:
132.1. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
132.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura uzstādījusi elektroniskās uzraudzības ierīces;
132.3. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietas adresi, kurā ir uzstādītas elektroniskās uzraudzības ierīces;
132.4. elektroniskās uzraudzības ierīces identificējošu informāciju;
132.5. datumu, kurā uzstādītas elektroniskās uzraudzības ierīces.
144
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
133. Elektroniskās uzraudzības termiņš sākas ar brīdi, kad amatpersona ir piestiprinājusi elektroniskās uzraudzības aproci atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermenim.
145
134. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nekavējoties informē elektroniskās uzraudzības centru, kas tālāk šo informāciju paziņo amatpersonai, ja viņš:
134.1. obligātās aktivitātes ietvaros neatstāj dzīvesvietu elektroniskās uzraudzības grafikā noteiktajā laikā, neīsteno aktivitāti atbilstoši elektroniskās uzraudzības grafikā noteiktajam laikam un vietai, atgriežas dzīvesvietā agrāk vai vēlāk, nekā tas ir noteikts elektroniskās uzraudzības grafikā, vai neatgriežas dzīvesvietā;
134.2. izvēles aktivitātes ietvaros atstāj dzīvesvietu agrāk, nekā tas ir noteikts elektroniskās uzraudzības grafikā, neīsteno aktivitāti atbilstoši elektroniskās uzraudzības grafikā noteiktajam laikam un vietai, atgriežas dzīvesvietā vēlāk, nekā tas ir noteikts elektroniskās uzraudzības grafikā, vai neatgriežas dzīvesvietā.
146
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
135. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, šo noteikumu 134. punktā minētajā gadījumā nesazinās ar elektroniskās uzraudzības centru, elektroniskās uzraudzības centrs nekavējoties sazinās ar nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, lai noskaidrotu šādas rīcības iemeslus, un paziņo par to amatpersonai.
147
135.1 Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, obligātās aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē, tas ir uzskatāms par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto ar elektronisko uzraudzību saistīto pienākumu nepildīšanu.
148
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
135.2 Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, izvēles aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē vai arī dzīvesvietā, tas ir uzskatāms par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto ar elektronisko uzraudzību saistīto pienākumu nepildīšanu.
149
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 325 redakcijā)
136. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, rakstiski informē amatpersonu, ja viņa dzīvesvietā plāno pastāvīgi uzturēties personas, kuras nav devušas savu piekrišanu elektroniskās uzraudzības veikšanai pirms elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietā, un norāda minētās personas un datumu, ar kuru tās plāno pastāvīgi uzturēties viņa dzīvesvietā.
150
137. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, rada šķēršļus piekļūt savā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas, šāda rīcība ir uzskatāma par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto ar elektronisko uzraudzību saistīto pienākumu nepildīšanu. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vai personas, kuras dzīvo viņa dzīvesvietā, rada šķēršļus piekļūt šajā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas, amatpersona pieaicina Valsts policijas pārstāvi.
151
138. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, var lūgt atļaut mainīt dzīvesvietu šo noteikumu 50. un 51. punktā minētajā kārtībā.
152
139. Dienests izskata iesniegumu, ko iesniedzis nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, un jautājumu par dzīvesvietas maiņu izlemj šo noteikumu 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59. un 60. punktā minētajā kārtībā, papildus izvērtējot plānotās dzīvesvietas atbilstību elektroniskās uzraudzības piemērošanai atbilstoši kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību.
153
140. Amatpersona pieņem lēmumu atļaut mainīt dzīvesvietu, ja nav kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteikto šķēršļu dzīvesvietas maiņai un plānotā dzīvesvieta atbilst elektroniskās uzraudzības piemērošanai atbilstoši kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību.
154
141. Ja amatpersona pieņem lēmumu atļaut mainīt dzīvesvietu, lēmumā papildus norāda datumu un laiku, kad elektroniskās uzraudzības ierīces tiks izņemtas no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, sākotnējās dzīvesvietas un uzstādītas viņa jaunajā dzīvesvietā.
155
142. Šo noteikumu 141. punktā minētajā lēmumā norādītajā datumā un laikā elektroniskās uzraudzības ierīces tiek izņemtas no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, sākotnējās dzīvesvietas un uzstādītas viņa jaunajā dzīvesvietā šo noteikumu 129.2., 129.3., 129.4. apakšpunktā, 131., 132., 148., 149. un 150. punktā minētajā kārtībā.
156
143. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nekavējoties rakstiski informē amatpersonu par šķēršļiem, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība viņa dzīvesvietā var kļūt neiespējama. Ja minēto apstākļu dēļ nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ir nepieciešams mainīt dzīvesvietu, viņš šajā apakšnodaļā norādītajā kārtībā iesniedz amatpersonai lūgumu atļaut mainīt dzīvesvietu.
157
144. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, atsauc savu piekrišanu elektroniskai uzraudzībai vai apstākļos, kādos viņš dzīvo, vairs nav iespējama elektroniskās uzraudzības īstenošana, amatpersona rīkojas šo noteikumu 195. punktā minētajā kārtībā.
158
145. Amatpersona noņem elektroniskās uzraudzības aproci no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermeņa un izņem elektroniskās uzraudzības bāzes staciju no viņa dzīvesvietas pēdējā elektroniskās uzraudzības termiņa dienā vai šo noteikumu 196. punktā minētajā gadījumā.
159
146. Ja nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, beidzies elektroniskās uzraudzības termiņš, viņa uzraudzību līdz neizciestās soda daļas beigām turpina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nosacīti atbrīvoto uzraudzību bez elektroniskās uzraudzības.
160
147. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, elektroniskās uzraudzības laikā ir priekšzīmīgi pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un dienesta noteiktos pienākumus un ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, saskaņā ar kuru ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, amatpersona var nosūtīt tiesai iesniegumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu. Iesniegumā norāda:
147.1. krimināllietas numuru;
147.2. tiesas lietvedības numuru;
147.3. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu, kā arī dzīvesvietas adresi;
147.4. struktūrvienību, kas uzrauga nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība;
147.5. uzraudzības gaitas aprakstu;
147.6. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru amatpersona lūdz atcelt elektronisko uzraudzību;
147.7. lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu.
161
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
148. Amatpersona sagatavo elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktu, ja:
148.1. no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietas tiek izņemta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija;
148.2. no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermeņa tiek noņemta elektroniskās uzraudzības aproce.
162
149. Elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktā norāda:
149.1. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;
149.2. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietas adresi;
149.3. elektroniskās uzraudzības ierīces identificējošu informāciju;
149.4. datumu, kurā elektroniskās uzraudzības ierīces tiek izņemtas;
149.5. elektroniskās uzraudzības ierīču tehniskā stāvokļa novērtējumu.
149.6. (svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
163
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)
150. Elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktu paraksta amatpersona, kā arī nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, apliecinot, ka no viņa dzīvesvietas ir izņemta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija vai no ķermeņa ir noņemta elektroniskās uzraudzības aproce. Vien …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.