Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 414 Rīgā

1. gada
2. jūlijā (prot. Nr. 34
3. §) Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–
4. gadam
5. Apstiprināt Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu "Viena veselība" 2023.–
6. gadam (turpmāk – plāns). 2
7. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo un Zemkopības ministriju par līdzatbildīgo institūciju plāna īstenošanā, uzdevumu izpildes koordinēšanā un pārraudzībā. Veselības ministrijai izveidot ekspertu darba grupu, kas izvērtē plānā iekļauto uzdevumu izpildes gaitu. 3
8. Veselības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavot un veselības ministram līdz
9. gada
10. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna īstenošanas ietekmes izvērtējumu. 4
11. Veselības ministrijai un Zemkopības ministrijai plānā paredzēto pasākumu īstenošanu
12. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
13. gadā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai un turpmāk katru gadu izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5 Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministre L. Meņģelsone (Ministru kabineta
14. gada
15. jūlija rīkojums Nr. 414) Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība"
16. –
17. gadam ZIŅOJUMĀ LIETOTO TERMINU UN SAĪSINĀJUMU SARAKSTSAB–antibiotikasAKK–ārējā kvalitātes kontroleAL–antibakteriālie līdzekļiAML–antimikrobiālie līdzekļiAMR–antimikrobiālā rezistence / mikrobu rezistenceAMR datubāze–AMR izmeklējumu rezultātu un izolātu datubāzeAPP–antibakteriālo līdzekļu lietošanas pārraudzības programmaARHAI–ES uzraudzības tīkls "Antimicrobial Resistance and Healthcare-Associated Infections"ARPEC–pētījums par antibiotiku rezistenci un antibiotiku izrakstīšanu bērniem Eiropā (Antibiotic Resistance and Prescribing in European Children)ATĶ–anatomiski-terapeitiski ķīmisko vielu kodiĀPA–ārstu profesionālās asociācijasBARN–Baltijas Antibiotiku rezistences sadarbības tīkls (Baltic Antibiotic Resistance Collaborative Network)BIOR–Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", valsts zinātniskais institūtsCDC–ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for Disease Control and Prevention)CLSI–Klīnisko un laboratorisko standartu institūts (Clinical and Laboratory Standards Institute)CIA–cilvēku ārstēšanai būtiski nozīmīgas ABDDD–dienas definētā devaDID–DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienāDOTS–tiešās uzraudzības terapijaDV–dalībvalstisEARS-Net–ECDC Eiropas Antimikrobiālās rezistences uzraudzības tīklsECDC–Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control)EFSA–Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādeEK–Eiropas KomisijaEMA–Eiropas Zāļu aģentūraESAC-Net–ECDC Eiropas Antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkls (European Surveillance of Antimicrobial Consumption Network)ESAO–Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaESBLs–paplašināta spektra beta-laktamāzes (extended-spectrum beta-lactamases)ESVAC–Eiropas Veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība (European Surveillance of Veterinary Antimicrobial Consumption)EUCAST–Eiropas Antimikrobiālās jutības noteikšanas komisija (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing)Euro-GASP–Eiropas Gonokoku antimikrobiālās uzraudzības programmaFAO–Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (Food and Agriculture Organization)GLASS–Globālā antimikrobiālās rezistences uzraudzības sistēma (Global Antimicrobial Resistance Surveillance System)HALT–ECDC projekts par Eiropas ilgstošas aprūpes iestādēs iegūtām ar veselības aprūpi saistītām infekcām (Healthcare-Associated Infections in European Long-Term Care Facilities Project)IZM–Izglītības un zinātnes ministrijaKZS–kompensējamo zāļu sarakstsLBIA–Latvijas Bērnu infektologu asociācijaLDC–"Lauksaimniecības datu centrs", valsts aģentūraLĢĀA–Latvijas Ģimenes ārstu asociācijaLLĢĀA–Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLLKC–SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"LLSB–Latvijas Laboratoriju speciālistu biedrībaLBTU–Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāteLBTU LF–LBTU Lauksaimniecības fakultāteLBTU VMF–LBTU Veterinārmedicīnas fakultāteLMMA–Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijaLPA–Latvijas Pediatru asociācijaLSB–Latvijas Slimnīcu biedrībaLOSI–Latvijas Organiskās sintēzes institūtsLVB–Latvijas Veterinārārstu biedrībaLZP–Latvijas Zinātnes padomeMIC–minimālās inhibīcijas koncentrācijaMK–Ministru kabinetsMRSA–pret meticilīnu rezistents Staphylococcus aureusMR-TB–multirezistenta TBNRL–Nacionālā references laboratorijaNVD–Nacionālais veselības dienestsWOAH–Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (World Organisation for Animal Health)Pamatnostādnes–Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–
18. gadamPCU–populācijas korekcijas vienībasPlāns–Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–
19. gadamPSKUS–Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcaPVD–Pārtikas un veterinārais dienestsPVD VZRIS–PVD Veterināro zāļu reģistrācijas informācijas sistēmaPVO–Pasaules Veselības organizācijaRAKUS–Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcaRIVM–Nīderlandes Sabiedrības veselības un apkārtējās vides nacionālais institūtsRSU–Rīgas Stradiņa universitāteSPKC–Slimību profilakses un kontroles centrsSTRAMA–Zviedrijas stratēģiskā programma racionālai antimikrobiālo vielu lietošanai un rezistences uzraudzībaiSVAN–PVO Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumiTB–tuberkulozeTESSy–ECDC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības datorsistēma (European Surveillance System)VAP–ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija (ventilator associated pneumonia)VARAM–Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVASI–ar veselības aprūpi saistītas infekcijasVI–Veselības inspekcijaVISUMS–Valsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmaVM–Veselības ministrijaVRE–pret vankomicīnu rezistenti enterokokiWHONET–PVO izstrādāta informācijas sistēma un programmatūra antimikrobiālās rezistences uzraudzībai (WHO Collaborating Centre for Surveillance of Antimicrobial Resistance)ZM–Zemkopības ministrijaZVA–Zāļu valsts aģentūraSATURSI. KopsavilkumsII. Plāna mērķisIII. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija
20. rīcības virziens: AMR monitoringa pilnveidošana
21. rīcības virziens: Antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas, patēriņa, pieejamības, uzraudzības / uzskaites pilnveidošana, atbildīgas un piesardzīgas antimikrobiālo līdzekļu lietošanas veicināšana
22. rīcības virziens: Infekcijas slimību uzraudzība, kontrole un profilakses pilnveidošana
23. rīcības virziens: MR-TB izplatības ierobežošana sabiedrības veselībā
24. rīcības virziens: Institūciju sadarbības stiprināšana AMR jomā
25. rīcības virziens: Zinātnes un pētījumu veicināšana AMR jomā
26. rīcības virziens: Laboratoriju kapacitātes stiprināšana
27. rīcības virziens: Speciālistu izglītošanas, apmācības un sabiedrības informēšanas pilnveidošana par AMR jautājumiem sabiedrības veselības jomā.
28. rīcības virziens: Praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku apmācība un sabiedrības informētība par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomā.IV. AMR ierobežošanas un piesardzīgas AB lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–
29. gadam.I. KOPSAVILKUMSSabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-
30. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iezīmē antimikrobiālās rezistences izplatības risku mazināšanu kā vienu no svarīgiem nosacījumiem Pamatnostādnēs definētā apakšmērķa "Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību" sasniegšanai. Pamatnostādnēs iekļauts uzdevums "2.
31. Mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus", kas ietver vairākus apakšuzdevumus:1) Izstrādāt un īstenot cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides sektoram vienotu attīstības plānošanas dokumentu 2023.-
32. gadam antimikrobiālās rezistences izplatības ierobežošanai, lai nodrošinātu uzsāktās politikas ieviešanu un ilgtspējību, veicinātu principa "Viena veselība" ieviešanu antimikrobiālās rezistences ierobežošanā;2) Palielināt sabiedrības izpratni par antimikrobiālo rezistenci, organizējot informēšanas kampaņas;3) Izglītot ārstniecības personas par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu;4) Veicināt pētniecību antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes;5) Izglītot praktizējošus veterinārārstus un dzīvnieku turētājus par antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu."Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.-
33. gadam" (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, pamatojoties uz MK
34. gada
35. aprīļa sēdes protokola Nr. 19
36. §
37. punktu, ar kuru Veselības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir uzdots līdz
38. gada
39. martam iesniegt MK Plānu, iekļaujot tajā arī aktuālos pasākumus, kuri bija paredzēti, bet netika izpildīti 2019.-
40. gada periodā. Tādējādi šis pasākumu plāns ir turpinājums
41. gadā MK apstiprinātajam politikas plānošanas dokumentam "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2019.-
42. gadam", kurā ietvertie pasākumi netika īstenoti gan Covid-19 pandēmijas ietekmes, gan nepietiekamo resursu dēļ.Plānošanas dokuments tapis saskaņā ar EK izstrādāto Eiropas "Vienas veselības" pasākumu plānu antimikrobiālās rezistences (turpmāk – AMR) ierobežošanai un ietver visas starptautiski rekomendētās pamatnostādnes: veidot izpratni par antimikrobiālo rezistenci izglītošanas un apmācību veidā, veicināt uzraudzību un pētniecību, samazināt infekciju slimību incidenci, nodrošinot efektīvus higiēnas un infekciju uzraudzības pasākumus, optimizēt antimikrobiālo līdzekļu (turpmāk – AML) lietošanu cilvēku un veterinārajā medicīnā.[1] Jaunā Plāna versija izstrādāta, ņemot vērā arī Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Strukturālo reformu tehniskā atbalsta programmas "Vienas veselības" pasākumus AMR ierobežošanai Latvijā – saskaņā ar LATOHOP ("Support to the implementation of the One Health action plan for containing antimicrobial resistance in Latvia") ietvaros veidotās darba grupas priekšlikumiem par pasākumu prioritizāciju un pieejamajiem resursiem.1Plāna izstrādē tika iesaistīta AMR ierobežošanas komisija, kurā piedalās visas vadošās institūcijas, kas ir iesaistītas AMR jautājumu risināšanā gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības, gan vides aizsardzības jomās – VM, SPKC, NVD, ZVA, VI, Latvijas ģimenes ārstu asociācija, Latvijas lauku ģimenes ārstu āsociācija, PSKUS, RAKUS, BKUS, NRL, BIOR, Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija, ZM, PVD. Tāpat plāna izstrādē iesaistītas dzīvnieku veselības jomu pārstāvošas organizācijas un iestādes: LBTU VMF, LLKC, LDC, LVB.Plānā ir ietvertas arī LATOHOP ekspertu sniegtās rekomendācijas.Ņemot vērā to, ka AMR jomā situācijas izmaiņas notiek lēni, Plāna pasākumi ir balstīti uz "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāna "Viena veselība" 2019.-
43. gadam" ietvaros veikto situācijas analīzi un MK
44. gada
45. aprīlī pieņemto informatīvo ziņojumu "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāna "Viena veselība" 2019.-
46. gadam izpilde".II. PLĀNA MĒRĶISVeicināt mērķtiecīgu un efektīvu AMR attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu, nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības.Plāns ir izstrādāts, lai izmainītu antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumus, panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.III. SITUĀCIJAS IZPĒTE UN PROBLĒMU IDENTIFIKĀCIJA
47. rīcības virziens:AMR MONITORINGA PILNVEIDOŠANASABIEDRĪBAS VESELĪBAS JOMĀAMR uzraudzībai ik gadu tiek sniegti dati no European Antimicrobial Resistance Surveillance Network (EARS-net) tīklā esošajām laboratorijām par izolētajām baktērijām un to noteikto antibiotiku jutību.Patlaban EARS-net apkopo datus no laboratorijām, kas izmanto European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing (EUCAST) standartu. Pēc EARS-net adaptētiem datiem 2018.-
48. gadam redzams, ka Latvijā AMR rādītāji saglabājas samērā vienmērīgi (piemēram, pret karbapenēmiem rezistentie Acinetobacter spp.
49. gadā konstatēti 78,4 %,
50. gadā – 82,7 %, pret vankomicīnu rezistenti Enterococcus faecium
51. gadā – 35,4%,
52. gadā – 29,0 %, pret karbapenēmiem rezistentas Pseudomonas aeruginosa
53. gadā – 28,2 %,
54. gadā – 25,6 %), taču datu objektivitāte atkarīga no tīklā iesaistīto laboratoriju skaita un uzsējumu skaita, kas tiek izmeklēti.MK
55. gada
56. februāra noteikumi Nr.
57. "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" nosaka pienākumu ārstniecības iestādēm ziņot SPKC par epidemioloģiski nozīmīgu baktēriju konstatēšanas gadījumiem iestādē. Tomēr minētā ziņošanas sistēma nenodrošina pilnvērtīgu, visaptverošu un objektīvu informāciju par AMR izplatību valstī.AMR uzraudzību būtiski ietekmē zemais mikrobioloģisko izmeklējumu apjoms Latvijā (skat.
58. attēlu). Kā liecina ECDC2 dati, asins uzsējumu rādītājs uz 1 000 pacientu dienām Latvijā ir tikai 13,8, vēl zemāks rādītājs ir tikai Lietuvā un Bulgārijā, kamēr, piemēram, Igaunijā tas ir 35,8.1.attēls. Mikrobioloģisko izmeklējumu apjoms AMR noteikšanai Eiropas reģionā,
59. gads 3Pilnvērtīga AMR monitoringa nodrošināšanai sabiedrības veselības jomā ir identificētas šādas problēmas:
60. Ne vienmēr SPKC tiek iesniegti dati par AMR gadījumiem un ne vienmēr iesniegtie dati ir pietiekami kvalitatīvi, tādēļ nepieciešams:1.
61. paaugstināt ārstniecības iestāžu kompetenci ziņošanai par AMR gadījumiem;1.
62. paplašināt ziņošanai pakļaujamo mikroorganismu klāstu;1.
63. rast mehānismus, kas motivētu ārstniecības iestādes apkopot un sniegt SPKC informāciju par AMR gadījumiem iestādē;
64. Zems mikrobioloģisko izmeklējumu apjoms, tādēļ nepieciešams:2.
65. uzlabot ārstniecības personu izpratni par mikrobioloģiskās izmeklēšanas veikšanu;2.
66. veicināt pacientu izmeklēšanu uz AMR, tās identificēšanai:2.
67. izstrādāt rekomendācijas skrīningam;2.
68. veicināt ārstniecības personu iemaņas mikrobioloģiskajā izmeklēšanā;2.
69. pārskatīt pacientu finansēšanas principus.
70. Nepietiekama informācijas apmaiņa par AMR gadījumiem un to uzliesmojumiem starp ārstniecības iestādēm, laboratorijām, SPKC un starpsektoriem, tādēļ nepieciešams:3.
71. izveidot vienotu sistēmu AMR uzliesmojumu gadījumu risināšanai, īpaši, ja uzliesmojumā ir iesaistītas vairākas ārstniecības iestādes;3.
72. ieviest procedūras informācijas apmaiņai starp iestādēm un sektoriem.DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀZoonožu izplatību dzīvniekiem, zoonožu ierosinātāju un indikatorbaktēriju AMR uzraudzību, kā arī veterināro zāļu aprites uzraudzību valstī īsteno divas institūcijas: PVD un BIOR. PVD izstrādā zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzības programmas un sadrbībā ar BIOR īsteno tās, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.PVD veic zoonožu ierosinātāju un indikatorbaktēriju rezistences monitoringu saskaņā ar EK
73. gada
74. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1729 par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, nodrošinot Salmonella spp., Campylobacter un E. coli, tostarp enzīmproducējošo E. coli un Salmonella spp. (ESBLs, AmpC, karbapenemāzes) AMR uzraudzību mājputniem, liellopiem un cūkām. PVD sadarbībā ar BIOR uzraudzības programmu īsteno, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus un ES līdzfinansējumu Vienotā tirgus programmas ietvaros.PVD AMR monitoringa rezultātus ziņo EFSA, kas sadarbībā ar ECDC veido ziņojumu par AMR situāciju cilvēkiem, dzīvniekiem un pārtikā.Saskaņā ar EFSA ziņojumiem4; 5, dzīvnieku veselības jomā AMR līmenis Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropas valstīs, tomēr ir daži negatīvi izņēmumi, piemēram:1) broileru ganāmpulkos
75. gadā ir konstatēta kritiski augsta Campylobacter rezistence pret ciprofloksacīnu (100 %), pret nalidikskābi (100 %) un ļoti augsta rezistence pret tetraciklīnu (66 %);2) broileru ganāmpulkos
76. gadā ir konstatēta ļoti augsta E. coli rezistence pret ciprofloksacīnu (60 %), nalidikskābi (57 %) un augsta rezistence pret ampicilīnu (41 %);3) nobarojamo cūku ganāmpulkos
77. gadā E. coli rezistences līmenis saglabājas salīdzinoši zems; augsts rezistences līmenis ir tikai pret tetraciklīnu (27 %), savukārt Campylobacter ir ļoti augsts rezistences līmenis pret tetraciklīnu (64 %) un ciprofloksacīnu (5 %).Ierobežotā finansējuma dēļ Latvija izpilda tikai minimālās ES prasības zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistences monitoringam, bet netiek ņemti paraugi no teļiem un liellopiem kautuvēs, kā arī no tītara gaļas. Tāpat netiek apkopoti AMR dati par tādu slimību ierosinātāju, kas iegūti no klīniski slimiem dzīvniekiem. Lai iegūtu plašāku visaptverošu informāciju par AMR situāciju valstī dzīvnieku veselībā un pārtikas apritē, nepieciešams paplašināt mikroorganismu rezistences monitoringa valsts uzraudzības programmu.Ņemot vērā minēto, nav pieejami visaptveroši dati par AMR situāciju valstī dzīvnieku veselības jomā.Pilnvērtīga AMR monitoringa nodrošināšanai dzīvnieku veselības jomā identificēta šāda turpmākā rīcība:Nav pieejama visaptveroša informācija par AMR situāciju, ko iegūst no zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistences monitoringa programmas dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, tādēļ:
78. Jāpilnveido zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistences monitoringa programma, ievērojot dzīvnieku sugu tvērumu un paraugu skaitu.
79. Jāpaplašina AMR monitorings ar AMR noteikšanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem un AMR noteikšana lolojumdzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem.
80. rīcības virziens:ANTIMIKROBIĀLO LĪDZEKĻU IZPLATĪŠANAS, PATĒRIŅA, PIEEJAMĪBAS, UZRAUDZĪBAS / UZSKAITES PILNVEIDOŠANA, ATBILDĪGAS UN PIESARDZĪGAS ANTIMIKROBIĀLO LĪDZEKĻU LIETOŠANAS VEICINĀŠANACILVĒKU VESELĪBAS JOMĀKā liecina ECDC
81. gada
82. martā apkopotā informācija, Latvija ir to valstu vidū, kurās AB patēriņš ir zemāks nekā ES vidēji. Ja salīdzina AB patēriņu 2019.-
83. gados6, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmija (skat.
84. attēlu), Latvijā antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā ir samazinājies, bet pieaudzis slimnīcās. Tas skaidrojams ar to, ka pacientiem ar smagāku Covid-19 infekciju pievienojās bakteriālas infekcijas izraisītas komplikācijas, piemēram, pneimonija, un pacientu ārstēšanā bija jāizmanto AB. Tomēr būtu jāvērtē, vai visos šajos gadījumos AB izmantošana tiešām bijusi pamatota. Tāpat arī jāņem vērā fakts, ka Latvijā līdz šim nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu sistemātisku antibiotiku patēriņa uzraudzību slimnīcās.
85. attēls. Antibiotiku patēriņa izmaņu dinamika (%) 2019.,
86. gadāPapildus jāņem vērā, ka svarīgs ir ne tikai AB patēriņa apjoms, bet arī tas, cik lielā mērā tiek lietotas plaša spektra antibiotikas, kuras rada daudz ievērojamāku rezistences veidošanās risku. PVO ir antibiotiku klasifikācija (atkarībā no rezistences veidošanās riska), kurā noteikts antibiotiku saraksts ar zemu rezistences potenciālu, ar augstāku rezistences potenciālu un ļoti augstas rezistences potenciālu. Vadoties pēc šīs klasifikācijas, Latvijā apmēram 70 % lietoto antibiotiku atbilst zemākas rezistences potenciāla grupai, bet 30 % antibiotikas ir ar augstāku vai ļoti augstu rezistences potenciālu.Tiek spekulēts, ka Covid-19 pandēmija varētu būt ietekmējusi arī AMR datu kvalitāti vairāku faktoru dēļ, tā, piemēram, ietekmējot stacionēto pacientu profilu, antibiotiku izrakstīšanas paternus, laboratoriju ziņošanas kapacitāti un sabiedrības veselības intervences.7 ECDC, salīdzinot
87. un
88. gadu, ziņoja par antibiotiku patēriņa 15 % samazinājumu, galvenokārt primārajā aprūpē, kas varētu būt Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts.8 Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) ziņojuma "Antimikrobiālā rezistence ES/EEZ: Vienas veselības atbilde"
89. gada datiem, arī Latvijā ambulatoriem pacientiem vērojams antimikrobiālo līdzekļu patēriņa samazinājums, savukārt hospitālajā sektorā vērojamas tieši plaša spektra antibiotiku patēriņa pieauguma tendence,9 kas varētu būt saistāms ar lielāku AMR slogu slimnīcās.
90. attēls. Antibiotiku patēriņa tendences atkarībā no rezistences potenciāla (PVO AWaRe klasifikācija)Lai mazinātu antibiotiku ar augstu rezistences potenciālu lietošanu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, arī Latvijai, atbilstoši PVO un citu valstu piemēriem, nepieciešams izveidot vienotu Latvijas sabiedrības veselībai kritiski svarīgo antibiotiku sarakstu. Šādā sarakstā iekļauto antibiotiku lietošanai cilvēku ārstēšanā būtu nepieciešams stingrs pamatojums, un tiktu būtiski ierobežota to izmantošana arī dzīvnieku ārstēšanā.Antibakteriālo līdzekļu patēriņa ziņā sabiedrības veselības jomā Latvijā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:
91. Nav sistēmisku, objektīvu datu par antibiotiku patēriņu slimnīcās. Šādi dati pieejami tikai pētījumos, tādēļ nepieciešams izstrādāt rekomendācijas ārstniecības iestādēm par antibiotiku patēriņa uzraudzību, jāprecizē normatīvais regulējums AB patēriņa pilnveidošanai, jāizveido ārstniecības iestādēs AM patēriņa uzraudzības komandas un jāveic ārstniecības personu apmācība.
92. Nav pieejama pietiekami visaptveroša, sistēmiska informācija par sabiedrības antibiotiku lietošanas paradumiem, tādēļ objektīvai jautājuma izpētei nepieciešams rast iespēju aptaujas veikšanai.
93. Joprojām ir salīdzinoši augts antibiotiku patēriņš stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī konstatēti gadījumi, kad ārstniecības personas arī ambulatorajā praksē izraksta antibiotikas bez īpaša pamatojuma, tajā skaitā arī bērniem. Turklāt joprojām tiek lietotas AB ar augstu rezistences potenciālu. Līdz ar ko Latvijā jāadaptē Eiropas valstu piesardzīgas AB lietošanas labā prakse: jāpārskata AB kompensācijas principi; jāsagatavo rekomendācijas un jāizglīto ārstniecības personas par pareizu AB lietošanu, tajā skaitā pediatrijā; jāizveido kompetences centrs Latvijas sabiedrības veselībai.
94. Pieejamie dati par AM patēriņu Latvijā joprojām netiek izmantoti pietiekamā apjomā, lai vērtētu situāciju un sniegtu priekšlikumus politikas veidošanai, tādēļ nepieciešams veicināt datu, kas pieejami gan starptautiskajos tīklos, gan iegūti Latvijā veiktajos pētījumos, apkopošanu un efektīvāku analīzi.DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ
95. Antimikrobiālo līdzekļu patēriņa statistikaAntimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas uzskaiti un statistikas veidošanu dzīvnieku veselības jomā veic PVD saskaņā ar Ministru kabineta
96. gada
97. maija noteikumiem Nr. 336 "Informācijas apkopošanas un statistikas veidošanas kārtība veterināro zāļu aprites jomā".Visi veterināro zāļu vairumtirgotāji, kas strādā Latvijā, apkopo informāciju par valstī ievestajām un izplatītajām veterinārajām zālēm, tostarp antimikrobiālos līdzekļus saturošām veterinārajām zālēm, un regulāri to nosūta PVD. Savukārt PVD gada griezumā apkopotos un datu reģistrā ievadītos datus par valstī pārdotajām veterinārajām zālēm, tostarp antimikrobiālos līdzekļus saturošām veterinārajām zālēm, un informāciju par produktīvajiem dzīvniekiem paredzētajiem AML pārdošanas apjomiem valstī iesniedz EMA ESVAC projektā. ESVAC apkopo Eiropas valstu iesniegto informāciju un sagatavo ziņojumu par AML pārdošanas apjomiem valstīs.Nepieciešams pilnveidot statistikas datu apkopošanas sistēmu, kas ļautu veterināro zāļu vairumtirgotājiem pašiem datus par AML izplatīšanu ievietot kopējā datu bāzē. Tas savukārt ļautu PVD efektīvāk apkopot un analizēt statistikas datus par izplatītajiem AML, tādējādi pilnveidojot veterināro zāļu aprites kontroli, zoonožu un indikatorbaktēriju AMR monitoringu un zāļu atliekvielu kontroli dzīvnieku izcelsmes pārtikā.AML vidējo pārdoto apjomu valstī aprēķina pēc vienotas formulas, ņemot vērā aktīvās vielas daudzumu attiecībā pret dzīvnieku biomasu (tonnās) valstī, kas aprēķinātas PCU. Saskaņā ar ESVAC ziņojumu, Latvijā antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas apjomi (mg/PCU) ir starp zemākajiem ES valstu vidū (skat.
98. attēlu). AML izplatīšanas apjoms 2010.-
99. gadā valstī kopumā ir samazinājies. Visvairāk dzīvniekiem izplatītie AML Latvijā ir tetraciklīni un penicilīni.5.attēls. Antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomi LV, salīdzinot ar vidēji ES 2010.-2020.gadā (mg/PCU) (Avots: ESVAC, 2021)CIA (makrolīdu, kvinolonu, polikmiksīnu,
100. un
101. paaudzes cefalosporīnu) izplatīšanas apjoms dzīvnieku veselības jomā kopumā ir zemāks nekā ES, tomēr atsevišķu CIA izplatīšanas apjomi Latvijā pārsniedz vidējo rādītāju. Tā, piemēram, makrolīdu pārdošanas apjomi laikaposmā no
102. gada līdz
103. gadam pieauguši pieckārtīgi, bet trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnu pārdošanas apjomi pieauguši par 125 %, būtiski pārsniedzot ES valstu vidējo pārdošanas apjomu (skat.
104. attēlu).
105. attēls. Trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnu pārdošanas apjoms (mg/PCU) dzīvniekiem 2010.-2020.gadā Latvijā un vidēji ES (Avots: ESVAC, 2021)
106. Antimikrobiālo līdzekļu lietošana dzīvniekiemLīdz šim Latvijā netiek apkopti visaptveroši dati par AML lietošanu dzīvniekiem, izņemot tikai pārdošnas datus vairumtirdzniecības līmenī, kas nesniedz pietiekami precīzu informāciju par AML lietošanas paradumiem un apjomiem. Apkopotu datu neesamība par veterināro zāļu lietošanu saimniecību līmenī ievērojami apgrūtina situācijas izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu par atbilstošākajiem riska pārvaldības pasākumiem valstī, jo nav pieejami izejas dati, kas nepieciešami statistiski pamatotu AML lietošanas samazināšanas mērķu noteikšanai.Eiropas Parlamenta un Padomes
107. gada
108. decembra Regulā (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (turpmāk – Veterināro zāļu regula) noteikts, ka ikvienas valsts obligāts pienākums ir apkopot datus par dzīvniekiem lietotajiem AML saimniecību un dzīvnieku līmenī. Tādēļ, lai pilnvērtīgi apkopotu un izvērtētu datus par AML lietošanu saimniecību un dzīvnieku līmenī, vienlaikus neradot būtisku administratīvā sloga pieaugumu veterinārārstiem un dzīvnieku īpašniekiem, ir jānodrošina iespēja datus par dzīvniekiem izlietotajiem AML reģistrēt vienotā elektroniskā datu bāzē.Patlaban Veterināro zāļu regulas prasību nodrošināšanai PVD izstrādā jaunu Veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmu (VZRIS), kurā tiks reģistrēti ārstētie dzīvnieki un to ārstēšanā izmantotās veterinārās zāles, tostarp antimikrobiālie līdzekļi, kā arī noteikts ierobežojumu periods dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanai pārtikā, – vienkopus tiktu ietverta visa informāciju par veterinārajām zālēm, tostarp AML. Līdz ar ko, lai vienuviet varētu iegūt pilnīgu informāciju par dzīvniekiem lietotajām veterinārajām zālēm, būtu lietderīgi nodrošināt PVD informācijas sistēmas VZRIS savietojamību ar LDC lauksaimniecības dzīvnieku un novietņu datu bāzi, kurā tiek reģistrēti dati par lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanu un veselības statusu, tādējādi uzlabojot zāļu izplatīšanas un lietošanas izsekojamību līdz katram dzīvniekam, vienlaikus veicinot arī drošas pārtikas apriti. Tā kā PVD VZRIS tiks reģistrēti ārstētie dzīvnieki un to ārstēšanai izmantotie antimikrobiālie līdzekļi, tad sistēmā tiks noteikts arī ierobežojumu periods šo dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanai pārtikā. Tādējādi informācija tiks izmantota mērķtiecīgai riska pamatotas veterināro zāļu aprites uzraudzībai, novietņu uzraudzībai un atliekvielu monitoringam dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, kā arī ieteikumu sagatavošanai par AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu sabiedrības un profesionāļu informēšanai un apmācībām.
109. Antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanaVeterinārās zāles drīkst izplatīt tikai tās personas, kuras saņēmušas kompetentās iestādes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) veterinārfarmaceitiskās darbības veikšanai (ražošanai, vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai) vai praktizējošs veterinārārsts savas veterinārmedicīniskās prakses ietvaros.Patlaban veterinārajā aptiekā nav iespējams iegādāties recepšu veterinārās zāles pret elektronisko veterināro recepti. Savukārt Veterināro zāļu regulā ir paredzēts, ka var tikt izmantota arī veterinārā elektroniskā recepte. Tādēļ, ņemot vērā straujo e-vides attīstību un ES iniciatīvas, lai mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu antimikrobiālo līdzekļu izsekojamību un veicinātu e-dokumentu apriti, ir jāattīsta e-receptes sistēma PVD VZRIS ietvaros. Tāpat nepieciešams attīstīt iespēju izsekot un reģistrēt e-vidē veterināro zāļu, kas satur AML, izplatīšanu visos tās posmos: vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, dzīvnieku īpašnieks.
110. Antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga un atbildīga lietošana dzīvnieku veselības jomāDzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas, profilakses un biodrošības pasākumi, kas vērsti uz dzīvnieku infekcijas slimību savlaicīgu diagnostiku, ierobežošanu un profilaksi, kā arī piemēroti un dzīvnieku vajadzībām atbilstoši turēšanas un barošanas apstākļi ir iedarbīgākie rīki, lai samazinātu AML lietošanu.Praktizējošie veterinārārsti dzīvnieku ārstēšanai visbiežāk izmanto penicilīnus un tetraciklīnus, tomēr dažkārt kā pirmā izvēle tiek nozīmēti AML no cilvēku veselībai kritiski nepieciešamo AML (CIA) saraksta. Viens no AML nozīmēšanas iemesliem ir CIA salīdzinoši īsais zāļu izdalīšanās periods no dzīvnieka organisma, tātad – zemākas izmaksas dzīvnieku īpašniekam, kā arī īsāks ārstēšanas laiks, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš CIA lietošanas samazināšanas pasākumiem. Tāpat atšķirīga ir praktizējošo veterinārārstu pieeja tādu dzīvnieku slimību ārstēšanai un profilaksei, kam bieži tiek lietoti AML. Līdz ar ko, lai veicinātu vienotu pieeju šādu slimību ārstēšanai un profilaksei, kas būtu saskaņā ar veterināro zāļu (AML, vakcīnu u. c.) atbildīgas un piesardzīgas lietošanas principiem, nepieciešams pilnveidot ieteikumus konkrētu dzīvnieku slimību ierobežošanai un profilaksei.Veterināro zāļu regulā jau ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai ierobežotu CIA lietošanu, kā arī līdz minimumam ierobežotu AML profilaktisku un metafilaktisku lietošanu dzīvniekiem. Tomēr nepieciešams stiprināt arī nacionālos normatīvos aktus, nosakot AML izvēles pamatprincipus, pieprasot veterinārārstam pamatot AML izvēli, veikt diagnostiskus izmeklējumus un AML jutīguma noteikšanu pirms zāļu izrakstīšanas, nepieciešamības gadījumā nosakot arī ierobežojumus konkrētu AML lietošanai.Lai veicinātu AML piesardzīgu lietošanu ikdienā, ir izstrādātas Latvijas apstākļiem atbilstošas vadlīnijas, kas paredzētas gan praktizējošiem veterinārārstiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, gan veterināro zāļu apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. Vadlīnijas ietver AML izvēles sarakstu, lai mudinātu praktizējošos veterinārārstus kā pirmo izvēli lietot šaura spektra AML, kā arī vairāk izmantot AML jutīguma testus pirms zāļu izrakstīšanas. Šādas vadlīnijas ir regulāri jāpilnveido, balstoties uz datiem, kas iegūti gan zinātniskos pētījumos, gan veterināro zāļu aprites, gan AMR uzraudzības rezultātā.Identificētās problēmas un risinājumi dzīvnieku veselības jomā:
111. Patlaban netiek apkopoti un analizēti dati par AML lietošanu dzīvniekiem, tādēļ nepieciešams pilnveidot PVD VZRIS, lai reģistrētu datus par katram dzīvniekam izlietotajiem AB līdzekļiem.
112. Jāpilnveido PVD VZRIS, lai nodrošinātu veterināro zāļu izplatīšanas izsekojamību un reģistrēšanu e-vidē visos izplatīšanas posmos.
113. Jāpilnveido PVD VZRIS statistikas modulis valstī izplatīto veterināro zāļu statistikas datu apkopošanai, lai personām, kuras sniedz informāciju par veterināro zāļu izplatīšanu, nodrošinātu iespēju ievadīt informāciju VZRIS modulī nepastarpināti.
114. Dzīvnieku veselības jomā kā pirmā izvēle arī tiek lietoti trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīni, fluorohinoloni, makrolīdi un citi CIA. Lai veicinātu AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu, nepieciešams:4.
115. pilnveidot Latvijas apstākļiem atbilstošas vadlīnijas par AML piesardzīgu un atbildīgu lietošanu dzīvnieku veselības jomā, aktualizējot AML izvēles sarakstu;4.
116. izvērtēt nepieciešamību noteikt ierobežojumus atsevišķu AML lietošanai dzīvniekiem;4.
117. veicināt informācijas apmaiņu starp veterinārārstiem par labo praksi un piemērotākajām ārstēšanas metodēm konkrētu infekcijas slimību gadījumā.
118. Nepieciešams veicināt veterinārās e-receptes ieviešanu, to integrējot PVD VZRIS.
119. Ir jāatvieglo datu paziņošana par AML lietošanas blakusparādībām dzīvniekiem, tādēļ nepieciešams pilnveidot AML lietošanas izraisīto blakusparādību ziņošanas sistēmu e-vidē un nodrošināt iespēju ziņot, apkopot un analizēt informāciju, lai veicinātu AML piesardzīgas lietošanas principu ievērošanu ikdienā.
120. rīcības virziens:INFEKCIJAS SLIMĪBU UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PROFILAKSES PILNVEIDOŠANACILVĒKU VESELĪBAS JOMĀNozīmīgs pasākums, lai samazinātu AB patēriņu, ir infekcijas slimību profilakse. Sabiedrības veselības jomā īpaši svarīga ir ar veselības aprūpi saistītu infekcijas slimību ierobežošana. Tas ir ne tikai epidemioloģiskās drošības un higiēnas jautājums ārstniecības iestādēs, bet arī cieši saistīts ar pacientu drošību. Infekcijas slimību ierobežošanas pasākums ir arī vakcinācija, piemēram, vakcinācija pret gripu, jo arī gripas komplikāciju ārstēšanai bieži tiek izmantotas AB.MK
121. gada
122. februāra noteikumi Nr.
123. "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" ārstniecības iestādēs paredz virkni pasākumu ar veselības aprūpi saistītu infekcijas slimību uzraudzībai, uzskaitei un profilaksei. Tajā skaitā arī kompetentas infekcijas slimību kontroles komandas izveidi. Kā liecina infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumu epidemioloģiskā izmeklēšana, ko veic SPKC un VI, ne vienmēr minēto noteikumu prasības ārstniecības iestādēs ir ieviestas pietiekamā apjoma.Lai nodrošinātu pietiekami efektīvu infekcijas slimību uzraudzību un profilaksi, ārstniecības iestādes darbiniekiem jābūt labām zināšanām, izpratnei un iemaņām profilakses pasākumu veikšanā. Bieži vien šie pasākumi neprasa būtiskas izmaksas, kā, piemēram, pareiza roku mazgāšana, bet tas jādara regulāri un tad, kad nepieciešams.Infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un profilakses jomā ir identificētas šāds problēmas un risinājumi:
124. Ārstniecības iestādēs ne vienmēr pietiekamā apjomā ir ieviesti infekcijas slimību kontroles pasākumi, tādēļ šo pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt motivācijas sistēmu, kas mudinātu ārstniecības iestādes tos ievērot pilnā apjomā.
125. Ārstniecības personām ne vienmēr ir izpratne, zināšanas un iemaņas infekcijas slimību kontroles pasākumu īstenošanā, tādēļ nepieciešama rekomendāciju ieviešana par infekciju kontroli dažādos ārstniecības posmos, kas īpaši būtiskas – veicot invazīvas manipulācijas, kā arī nodrošināt ārstniecības iestāžu darbinieku regulāru izglītošanu infekcijas slimību profilakses jautājumos. DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀLaba dzīvnieku veselības pārvaldība ietver lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu drošos apstākļos, kad dzīvnieka īpašnieks cenšas novērst vai līdz minimumam samazināt iespēju ganāmpulkā ievazāt patogēno slimību ierosinātājus. Tā ir bioloģisko risku izvērtēšana, kā arī pasākumi, kas tiek izstrādāti un ieviesti saimniecībās, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatību ganāmpulkā. Tādēļ nepieciešams veicināt dzīvnieku īpašnieku izpratni par to, ka, nodrošinot dzīvniekiem atbilstošus turēšanas un barošanas apstākļus, ievērojot veselības, labturības un biodrošības prasības, kā arī nepieciešamības gadījumā veicot dzīvnieku vakcināciju, ir iespējams līdz minimumam samazināt AML lietošanu.Lielu ieguldījumu dzīvnieku veselības nodrošināšanā sniedz Eiropas Parlamenta un Padomes
126. gada
127. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (turpmāk – Dzīvnieku veselības regula), kas saskaņā ar "Vienas veselības" principu definē galvenos nosacījumus dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanā un profilaksē, tostarp, pasākumus AMR samazināšanai.
128. Dzīvnieku īpašnieku atbildībaVeselam dzīvniekam nav nepieciešamas zāles.Dzīvnieku īpašnieku izpratnei par dzīvnieku veselības rezultatīvu pārvaldību ir galvenā nozīme dzīvnieku veselības nodrošināšanā.Zināšanas par dzīvnieku veselību, tostarp par slimību simptomiem, sekām un iespējamiem profilakses līdzekļiem, biodrošību, AML atbildīgu lietošanu, labu lopkopības praksi, mijiedarbību starp dzīvnieku un cilvēku veselību un AMR, ir dzīvnieku veselības rezultatīvas pārvaldības priekšnosacījumi, kas ir būtiski, nodrošinot dzīvnieku slimību agrīnu konstatēšanu un novēršanu. Tāpēc dzīvnieku īpašniekiem un citām personām, kas darbojas ar dzīvniekiem, jāapgūst vai jāpapildina zināšanas.Lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku izpratni un zināšanas, nepieciešams pilnveidot labas lopkopības prakses vadlīnijas konkrētām dzīvnieku sugām, kas tiek turētas noteiktās turēšanas sistēmās.
129. BiodrošībaBiodrošība ir viens no galvenajiem profilakses rīkiem, lai novērstu vai samazinātu dzīvnieku infekcijas slimību izplatību. Biodrošības pasākumiem jābūt pietiekami elastīgiem un iedarbīgiem atbilstoši attiecīgajam ražošanas veidam un dzīvnieku sugām vai kategorijām, un tajos jāņem vērā vietējie apstākļi un tehniskās norises. Biodrošība ir labas investīcijas lauksaimnieciskajā ražošanā, kas ar laiku novērš dzīvnieku saslimšanas rezultātā radušās izmaksas.Mūsdienīga lopkopības prakse šodien nav iedomājama bez izpratnes par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu drošos apstākļos. Izstrādājot vietējiem apstākļiem piemērotus labas prakses ieteikumus, iespējams līdz minimumam samazināt dzīvnieku inficēšanās riskus un AML lietošanu dzīvnieku infekciju slimību vai to seku ārstēšanai. Tādēļ nepieciešams sagatavot biodrošības pasākumu vadlīnijas noteiktām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.
130. Ganāmpulka veselības plāns un dzīvniekveselības apmeklējumiDzīvnieku veselības rezultatīvu pārvaldību var nodrošināt, sadarbojoties dzīvnieku īpašniekiem, praktizējošiem veterinārārstiem un kompetentajām iestādēm. Patlaban tikai daļa lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieku (turētāju) sadarbojas ar praktizējošiem veterinārārstiem, kuri pārzina attiecīgo dzīvnieku un ganāmpulka veselības stāvokli, regulāri apmeklē dzīvniekus un nodrošina veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniegšanu.Dzīvnieku veselības regula paredz noteikt obligātus dzīvniekveselības apmeklējumus, ko pēc dzīvnieku īpašnieku iniciatīvas regulāri veiks praktizējoši veterinārārsti, tādējādi nodrošinot dzīvnieku veselības stāvokļa nepārtrauktu uzraudzību, konsultācijas par biodrošību un citiem ar dzīvnieku veselību saistītiem jautājumiem.Viens no ieteicamākajiem dzīvnieku veselības rezultatīvas pārvaldības veicināšanas veidiem ir ganāmpulka veselības plāns. Ganāmpulka veselības plānu būtu jāizstrādā dzīvnieku īpašniekam sadarbībā ar praktizējošu veterinārārstu, kurš pārzina ganāmpulka dzīvnieku veselības stāvokli, epidemioloģisko situāciju, turēšanas un ēdināšanas apstākļus un citus konkrētajam ganāmpulkam specifiskus jautājumus. Tādējādi tiktu sagatavots konkrētajam ganāmpulkam atbilstošākais ilgtermiņa pasākumu kopums, kas nodrošinātu visefektīvākos dzīvnieku turēšanas un izmantošanas apstākļus, tostarp slimību savlaicīgu konstatēšanu un profilaksi, piemērotu vakcināciju, kā arī AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu.Lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku un praktizējošu veterinārārstu izpratni par dzīvnieku veselības rezultatīvas pārvaldības nozīmi, nepieciešams nodrošināt informāciju, ieteikumus un apmācības par ganāmpulku veselības plāniem un dzīvniekveselības apmeklējumiem.
131. VakcinācijaDzīvnieku infekciju slimību profilaksē un kontrolē liela nozīme ir veterinārajām zālēm, piemēram, vakcīnām un AML. Latvijā dzīvnieku infekcijas slimību kontrole un profilakse tiek veikta saskaņā ar Dzīvnieku veselības regulu un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī dzīvnieku īpašniekiem pēc savas iniciatīvas, sadarbojoties ar praktizējošiem veterinārārstiem.Lai veicinātu izpratni par valstī izplatītajām infekcijas slimībām, kas apdraud dzīvniekus un sabiedrības veselību, būtu jāsagatavo un regulāri jāpilnveido rekomendācijas par valstī konstatētajām dzīvnieku infekcijas slimībām un vakcinācijas iespējām. Tikpat būtiska loma ir arī dzīvnieku īpašnieku izpratnei par dzīvnieku infekcijas slimību kontroles un profilakses, tostarp vakcinācijas, nozīmi un iespējām dzīvnieku veselības veicināšanā, ko iespējams nodrošināt, izglītojot arī dzīvnieku īpašniekus.Identificētās problēmas un risinājumi:
132. Nepieciešams izstrādāt biodrošības pasākumu vadlīnijas konkrētām dzīvnieku sugām vai kategorijām atbilstoši attiecīgajam ražošanas veidam, ņemot vērā vietējos apstākļus un tehniskās norises.
133. Nepieciešams sagatavot un pilnveidot rekomendācijas par valstī konstatētajām dzīvnieku infekcijas slimībām un vakcinācijas iespējām, lai nodrošinātu vienotu informāciju par dzīvnieku infekcijas slimību incidenci un to apkarošanas un profilakses iespējām valstī.
134. Nepieciešams sagatavot ieteikumus dzīvnieku ganāmpulku veselības plānu izstrādei, dzīvniekveselības apmeklējumiem, veicot dzīvnieku īpašnieku un praktizējošu veterinārārstu apmācību, kas nodrošinātu vienotu pieeju ganāmpulku veselības plānu sagatavošanai un dzīvniekveselības apmeklējumiem.
135. Nepieciešams pilnveidot labas lopkopības prakses vadlīnijas konkrētām dzīvnieku sugām, kas tiek turētas noteiktās turēšanas sistēmās, un veikt dzīvnieku īpašnieku apmācību par labu lopkopības praksi, lai nodrošinātu vienotu informāciju dzīvnieku īpašniekiem par dzīvnieku ēdināšanu, turēšanas apstākļiem, dzīvnieku kopšanu un citiem labas lopkopības prakses pamatprincipiem.
136. rīcības virziens:MR-TB IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANA SABIEDRĪBAS VESELĪBĀNeskatoties uz to, ka pēdējo 10 gadu laikā tuberkuloze Latvijā ir ļoti strauji samazinājusies, Latvija joprojām ir to valstu vidū, kurās turberkulozes izplatība ir salīdzinoši augsta. Lielākā sabiedrības veselības problēma ir rezistento tuberkulozes mikobaktēriju štammu, kuru ārstēšana ir ļoti apgrūtināta, veidošanās, kas ļoti smagas saslimšnas gadījumi izraisa nāvi. Īpaši augstu risku rezistentā tuberkuloze rada HIV inficētiem cilvēkiem.Lai ierobežotu rezistentās tuberkulozes izplatību, ir būtiski, lai maksimāli efektīva ārstēšana būtu nepārtraukta.MR-TB izplatības jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:
137. Nepieciešams uzlabot mājas aprūpes efektivitāti, lai mazinātu nepieciešamību aktīvās tuberkulozes pacientiem ārstēties slimnīcā. Tādēļ nepieciešams efektīvākais risinājums mājas aprūpes nodrošināšanai gadījumos, ja cilvēks ir mazāk līdzestīgs ārstēšanai vai nevar nokļūt ārstniecības iestādē nepieciešamās ārstēšanas saņemšanai. Līdz ar to, lai nodrošinātu sekmīgu TB ārstēšanu mājas apstākļos, jāievieš mūsdienu tehnoloģijas, kā, piemēram, video konsultācijas.
138. Nepieciešams sekmēt agrīnāku TB ārstēšanu, veicinot jaunāko PVO rekomendāciju ieviešanu TB ārstēšanai.
139. Lai veiktu efektīvāku rezistentās TB ārstēšanu, nepieciešams nodrošināt jaunākās paaudzes zāļu pieejamību pacientiem.
140. rīcības virziens:INSTITŪCIJU SADARBĪBA AMR JOMĀTā kā rezistentas baktērijas var izplatīties no dzīvniekiem uz cilvēkiem un otrādi, Plāna pamatā ir "Vienas veselības" visaptveroša pieeja, atzīstot, ka cilvēku un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas. Šāda pieeja paredz dažādus visaptverošus AMR problēmas risināšanas aspektus, tajā skaitā sabiedrības veselības, pārtikas nekaitīguma, vides, pētniecības un inovācijas, starptautiskās sadarbības, dzīvnieku veselības un labturības aspektu. Līdz ar to AMR ierobežošanas aktivitātēs iesaistījusies Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, Pārtikas un veterinārais dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte.2023.-
141. gada Plāna "Viena veselība" ietvaros tiek iekļauts arī vides sektors, kā arī ņemts vērā ekspertu izvirzītais priekšlikums par AMR kompetences centra izveidošanu. Lai mobilizētu resursus un nodrošinātu saskaņotas, mērķtiecīgas aktivitātes izvēlēto mērķu sasniegšanai, liela nozīme ir multidisciplinārās pieejas īstenošanai, kas balstīta starpsektoriālā un starpinstitucionālā sadarbībā, ko koordinētu viena iestāde, ko, atbilstoši kompetencei, šādas koordinējošās iestādes funkcija būtu jāuzņemas tieši SPKC. Tomēr SPKC kapacitāte Covid-19 pandēmijas laikā ir ievērojami samazinājusies. Tādēļ, lai stiprinātu SPKC darbību AMR jomā, noteikti jāstiprina arī SPKC kapacitāte AMR jomā. SPKC kapacitātes stiprināšana nebūtu saistīta ar jaunu amata vietu izveidi, bet esošo cilvēkresursu pārskatīšanu un uzdevumu pārdalīšanu iestādes ietvaros, kā arī darbinieku apmācību AMR jautājumos, izmantojot visas pieejamās iespējas, tai skaitā ECDC piedāvātās mācību iespējas, EK iniciatīvas un ekspertu tīklus, kā arī uzlabojot sadarbību ar Ziemeļvalstu sabiedrības veselības institūcijām, kas strādā AMR jomā, lai pārņemtu labāko pieredzi.Sadarbību un informācijas apmaiņu starp institūcijām un sektoriem nodrošina starpinstitūciju komisija AMR izplatības ierobežošanai. Covid-19 pandēmijas laikā komisijas darbība tika pilnībā apturēta, jo veselības sektoram, kas ir atbildīgs par komisijas darbu, nebija kapacitātes tās darbības uzturēšanai. Tā kā "Vienas veselības" jautājumi ir vienlīdz nozīmīgi ne tikai veselības, bet arī zemkopības sektoram, tajā skaitā zoonožu uzraudzības jomā, vitāli svarīgi, lai par starpsektoru komisijas darbību būtu vienlīdz atbildīgs gan veselības, gan zemkopības sektors. Tas veicinātu informācijas apmaiņu ne tikai ikdienas situācijās, bet arī uzliesmojumu izmeklēšanā. Turklāt pēdējo gadu pieredze apliecina arī vides jomas nozīmi (piemēram, ūdeņu piesārņojums ar rezistentiem mikroorganismiem vai antibiotikām, augsnes piesārņojums utml.). Līdz ar ko nepieciešams veikt vispusīgu situācijas analīzi, apvienojot gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības, gan vides veselības jomas datus un analizējot tos vienkopus.Institūciju un starpsektoru sadarbības jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:
142. Nav koordinējošas institūcijas "Vienas veselības" multisektoriālās sadarbības nodrošināšanai, tādēļ nepieciešams stiprināt SPKC kapacitāti šajā jomā.
143. Starpsektoru komisijas AMR izplatības ierobežošanai darbība nenodrošina pietiekamu informācijas apriti un sadarbību AMR jomā, tādēļ nepieciešams pārskatīt komisijas nolikumu un struktūru, kā arī paplašināt komisijas kompetenci gan informācijas apmaiņā un rīcību koordinācijā, gan pētniecības prioritāšu noteikšanā.
144. Nav pieejama visaptveroša informācija par AMR izplatību un riskiem valstī kopumā, kā arī nav vienotas izpratnes par dažādiem AMR jautājumiem un nav koordinētas rīcības to risināšanā, tādēļ nepieciešams uzsākt darbu pie vienota sistemātiska "Vienas veselības" ziņojuma, regulāri (reiz trijos gados) organizējot plašu strapsektoru konferenci problēmu, viedokļu, labās prakses un zināšanu apmaiņai.
145. Ir jārada priekšnoteikumi starpdisciplinārai "Viena veselība" pieejai AMR ierobežošanā, izvērtējot iespēju izveidot "Viena veselība" AMR ekselences centru.
146. rīcības virziens:ZINĀTNE UN PĒTĪJUMI AMR JOMĀLai nodrošinātu AMR izplatības risku apzināšanu un izvērtētu efektīvākos pasākumus AMR ierobežošanai, nepieciešami regulāri pētījumi. Plašs pētījumu klāsts tiek piedāvāts dažādu starptautisko tīklu ietvaros. Arī Latvijas speciālisti piedalās dažādos starptautiskos pētījumos, bet ne vienmēr pētījumu rezultāti tiek izmatoti politikas veidošanai, jo pētījumi politikas veidotājiem nav pieejami.Lai veicinātu pētījumu izmantošanu, nepieciešams uzlabot informācijas apriti par Latvijā veiktajiem pētījumiem un pētījumu rezultātu pieejamību dažādu sektoru un iestāžu pārstāvjiem. Lai veidotu sabiedrības un politiķu izpratni par AMR jautājumu aktualitāti, būtu jāveicina arī sabiedrības informēšana, saprotamā veidā skaidrojot un polpularisējot dažādu AMR jomā veikto pētījumu rezultātus.Zinātnes un pētījumu jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:
147. Nepieciešams vairāk pētījumu, kas dotu pamatu lēmumu pieņemšanai AMR jomā, tajā skaitā apzinātu AMR risku izplatību Latvijā, tādēļ nepieciešams rast resursus ne tikai pētījumu veikšanai, bet arī izstrādāt pētniecības metodes vides jomā.
148. Nepieciešams veicināt pētījumu rezultātu izmantošanu jaunu metožu AMR ierobežošanas ieviešanai, tādēļ gan speciālistiem, gan sabiedrībai un politikas veidotājiem jānodrošina informācijas pieejamība par pētījumu rezultātiem.
149. Nepieciešams stiprināt veterinārmedicīnas zinātnes iestāžu kapacitāti, nodrošinot uz pētījumiem balstītu ieteikumu izstrādi par alternatīvām metodēm (vakcinācija u. c.) dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē un šo ieteikumu ieviešanu praksē, kā arī, lai apzinātu efektīvāko imunizācijas sistēmu lauksaimniecības dzīvniekiem, nepieciešams pētījumus par epidemioloģisko situāciju valstī.
150. rīcības virziens:LABORATORIJU KAPACITĀTECILVĒKU VESELĪBAS JOMĀĻoti būtiska sekmīgai AMR uzraudzības nodrošināšanai ir tieši laboratoriju loma un iesaiste gan diagnostikā un rezistences monitoringā, gan arī pētījumu jomā. Latvijā cilvēku veselības jomā vadošā loma ir Nacionālajai references laboratorijai epidemioloģiskās drošības jomā, kuras pienākumi patlaban ir deleģēti Austrumu Klīniskās universitates slimnīcas laboratorijai. AMR jomā ECDC uztur vairākus nacionālo refences laboratoriju tīklus, kuru ietvaros notiek informācijas apmaiņa par AMR izmklējumu rezultātiem, rezistento mikroorganismu sekvenēšanu utml.Spēcīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībā AMR ierobežanas pasākumiem būtu jākļūst prioritāriem. Lai to sasniegtu, nepieciešams atbalsts laboratoriju un uzraudzības sistēmu stiprināšanai, vadlīniju izveidei un atjaunošanai, speciālistu apmācībai, infekciju prevencijas pasākumu stiprināšanai. Nacionālajai references laboratorijai epidmeiologiskās doršības jomā ir jāievieš jaunākās AMR diagnistikas metodes, tai skaitā jāstiprina tehnoloģijas sekvenēšanas jomā.Laboratoriju kapacitātes jomā identificētas šādas problēmas un risinājumi:
151. Nav pietiekama Nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā iesaiste AMR uzraudzībā, tādēļ laboratorijas darbā nepieciešams ieviest jaunākās metodes, tai skaitā gēnu sekvenēšanas jomā, kā arī nepieciešama references laboratorijas kapacitātes stiprināšana, veicinot laboratorijas speciālistu apmācību par jaunākajām metodēm AMR laboratoriskajā diagnostikā.
152. Nenotiek informācijas apmaiņa starp laboratorijām, kas iesaistītas AMR uzraudzībā, tādēļ nepieciešams apzināt laboratorijas, kas veic AMR noteikšanu, lai veicinātu šo laboratoriju iesaisti vienotā informācijas apmaiņas tīklā, tai skaitā ieviešot elektronisku informācijas apmaiņu.DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀBIOR ir nominēts kā NRL AMR jomā. Katru gadu BIOR veic pētījumus gan par dažādu patogēno baktēriju sastopamību dzīvnieku populācijā un to rezistenci pret AML, gan par valsts uzraudzības AMR izmeklējumiem, izmantojot mikroatšķaidīšanas metodi MIC un EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības (ECOFF). AMR uzraudzības rezultāti katru gadu tiek publicēti kā daļa no nacionālā ziņojuma, kas tiek iesniegts EFSA. Lai veicinātu AML atbildīgu un piesardzīgu izvēli, jārod iespēja arī rutīniem izmeklējumiem izmantot MIC metodi.AMR izmeklējumus dzīvnieku veselības jomā veic arī neatkarīgas laboratorijas, izmeklējumu rezultātus izmantojot tikai diagnostiskiem mērķiem. Arī šo laboratoriju izmeklējumu rezultātus nepieciešams apkopot, lai iegūtu visaptverošu informāciju par AMR situāciju valstī dzīvnieku veselības jomā, ietverot gan lauksaimniecības dzīvniekus, gan lolojuma (istabas) dzīvniekus, vienlaikus nodrošinot iegūto rezultātu salīdzināšanas iespēju. Tādēļ nepieciešams stiprināt laboratoriju kapacitāti un izveidot AMR datu bāzi, lai apkopotu salīdzināmus datus no visām laboratorijām, kas valstī izmeklē AMR dzīvnieku veselības jomā, tādējādi kopumā stiprinot AMR uzraudzību.BIOR kā NRL būtu jāizvērtē un jāievieš efektīvākās AMR un dzīvnieku bakteriālo infekciju ierosinātāju laboratoriskās diagnostikas metodes un antibiotikogrammas, ko pielietot veterinārmedicīnā. Lai nodrošinātu precīzus un salīdzināmus AMR izmeklējumu rezultātus, nepieciešams apmācīt / informēt citu laboratoriju personālu un praktizējošos veterinārārstus par paraugu ņemšanu un izmeklējumu veikšanu ar vienotām metodēm. Šo pienākumu veikšanai BIOR nepietiek finanšu kapacitātes, tādēļ nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.Identificētās problēmas un risinājumi dzīvnieku veselības jomā:
153. Jāstiprina NRL kapacitāte AMR laboratoriskās uzraudzības funkciju izpildei dzīvnieku veselības jomā.
154. Jāpilnveido AMR izmeklējumu datu apkopošana dzīvnieku veselības jomā, nodrošinot arī mikrobioloģijas laboratorijās un veterinārmedicīniskās prakses iestāžu laboratorijās veikto AMR izmeklējumu rezultātu pieejamību.
155. Nepieciešams uzturēt un pilnveidot AMR izmeklējumu rezultātu un izolātu datubāzi, tai skaitā zoonožu ierosinātāju izolātu, un nodrošināt AMR izmeklējumu rezultātu datubāzi uz NRL dzīvnieku veselības jomas bāzes.
156. Nepieciešams ieviest MIC metodi AMR noteikšanai rutīniem izmeklējumiem.
157. rīcības virziens:SPECIĀLISTU IZGLĪTOŠANAS, APMĀCĪBAS UN SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS PILNVEIDOŠANA PAR AMR JAUTĀJUMIEM SABIEDRĪBAS VESELĪBAS JOMĀŠajā politikas plānošanas dokumentā ietverto pasākumu īstenošanai ir nepieciešami zinoši speciālisti, kas nodrošinās to ieviešanu. Lai nodrošinātu ārstniecības personu apmācību par dažādiem AMR jautājumiem, risinājums ir vienota kompetences centra izveide kādā no ārstniecības iestādēm, kurai ir ne tikai liela pieredze, bet arī izveidota efektīva AMR ierobežošanas sistēma. PSKUS strādā viena no efektīvākajām un labākajām infekcijas slimību un antibiotiku patēriņa kontroles multidisciplinārajām komandām, kurā sadarbojas vairākas ārstniecības personas, tajā skaitā mikrobiologi un klīniskie farmaceiti. PSKUS speciālisti darbojas arī starptautiskos AMR uzraudzības tīklos un piedalās pētījumos. Ņemot vērā minēto, PSKUS ir vieta, kur var veidot AMR kompetences centru veselības aprūpes jomai, kas nodrošinātu arī citu ārstniecības iestāžu ārstniecības personu konsultēšanu, apmācību, rekomendāciju un vadlīniju izstrādi, kā arī uzturētu AMR uzraudzības jomā strādājošo ārstniecības iestāžu speciālistu tīklu.Lai AMR ierobežošanas pasākumi būtu efektīvi, svarīga ir arī sabiedrības izpratne. Kā liecina EUROBARAMETRA
158. gada aptaujas dati par AMR jautājumiem, tad tikai 27 % Latvijas iedzīvotāju saprot, ka AB nenogalina vīrusus, un tikai 28 % respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā ir dzirdējuši, ka AB nelieto saaukstēšanās gadījumā.Šie ir vieni no zemākajiem sabiedrības izpratnes rādītājiem jautājumā par AB lietošanu, līdz ar ko šajā jautājumā nepieciešama sabiedrības izpratnes maiņa (skat.
159. attēlu).
160. Vai antibiotikas nogalina vīrusus?
161. Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņemta informācija, ka antibiotikas nav izmantojamas saaukstēšanās gadījumā?
162. attēls. EIROBAROMETR pētījums par sabiedrības izpratni par AMR, 2020Speciālistu izglītošanā, apmācībā un sabiedrības informēšanā par AMR jautājumiem sabiedrības veselības jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:
163. Būtiska ir ārstniecības personu zināšanu pilnveide un izglītošana par AMR jautājumiem, tādēļ nepieciešams izveidot kompetences centru AMR jomā: jāievieš vienota metodika ārstniecības personu apmācībai, kā arī speciālistu izglītības programmās jāiekļauj AMR jautājumi.
164. Nepieciešams stiprināt ārstniecības iestādēs strādājošas AB patēriņa uzraudzības komandas, tādēļ nepieciešama klīniskā farmaceita un mikrobiologa darbības veicināšana ārstniecības iestādēs.
165. Sabiedrības izpratne par AB lietošanu Latvijā ir ļoti zema, jo sabiedrībai nav informācijas par AB atbildīgu un piesardzīgu lietošanu vai arī informācijas apjoms ir nepietiekams, tādēļ nepieciešams aktivizēt sabiedrības izglītošanas pasākumus gan Antibiotiku informācijas dienā, gan organizētos informēšanas pasākumos, tai skaitā izglītojot vecākus par AM atbildīgu lietošanu, un jāievieš AMR ierobežošanas jautājumi skolu izglītības programmās.
166. rīcības virziens:PRAKTIZĒJOŠU VETERINĀRĀRSTU UN DZĪVNIEKU ĪPAŠNIEKU APMĀCĪBA UN SABIEDRĪBAS INFORMĒTĪBA PAR AMR JAUTĀJUMIEM DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀAugstāko izglītību veterinārmedicīnā var apgūt LBTU VMF. Veterinārārsts ir viena no ES reglamentētajām profesijām. Prasības veterinārārsta izglītībai nosaka ES direktīva 2005/36/EC "Par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu". Veterinārmedicīnas apmācības programmas veterinārārsta kvalifikācijas iegūšanai nodrošina atbilstošas zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam ļauj pildīt visus veterinārārsta pienākumus tūlīt pēc diploma iegūšanas.Praktizējošu veterinārārstu un veterinārmedicīnas izglītības iestāžu studentu, dzīvnieku īpašnieku izglītošanai par AMR ierobežošanu dzīvnieku veselības jomā, kā arī sabiedrības un jomas profesionāļu informētība par AMR attīstības ierobežošanu, AML atbildīgu lietošanu, kā arī citiem dzīvnieku veselības jautājumiem ir būtiska nozīme AMR ierobežošanas pasākumu īstenošanā. Tādēļ LBTU VMF, LLKC un LVB, lai pilnveidotu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku (turētāju) apmācības par AMR ierobežošanu, ganāmpulku veselības plānu izstrādi, dzīvniekveselības apmeklējumiem, biodrošības pasākumiem, labas lopkopības prakses principiem, kā arī izstrādātu zinātniski pamatotas metodes un ieteikumus cīņai ar AMR un alternatīvu līdzekļu lietošanai (autogēnās vakcīnas u. c.), ir nepieciešama piesaistīt papildus finanšu līdzekļus.Identificētās problēmas un risinājumi:
167. Jāpilnveido veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku apmācība, kā arī sabiedrības informētība par AMR attīstības un izplatības mehānismiem un AML piesardzīgas un atbildīgas lietošanas principiem. Šim nolūkam nepieciešams turpināt:1.
168. praktizējošu veterinārārstu apmācību par AML piesardzīgu lietošanu;1.
169. dzīvnieku īpašnieku apmācību par veterināro zāļu atbildīgas lietošanas principiem un dzīvniekiem lietoto zāļu apriti;1.
170. konferenču, semināru u. c. pasākumu organizēšanu, sagatavojot informāciju presei, publikācijas veterinārmedicīnas jomas profesionāļiem un sabiedrībai.
171. Nepieciešams turpināt apmācību programmu izstrādi un praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku (turētāju) apmācību par lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku vakcinācijas plānu un veselības plānu izstrādi un biodrošības pasākumiem lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkos, kā arī labas lopkopības prakses principiem.IV. AMR IEROBEŽOŠANAS UN PIESARDZĪGAS AB LIETOŠANAS PLĀNS "VIENA VESELĪBA" 2023.–
172. GADAMPlāna mērķisVeicināt mērķtiecīgu un efektīvu AMR attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu, nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbībasPolitikas rezultāts un rezultatīvie rādītājiPolitikas rezultāts: Ierobežota antimikrobiālās rezistences attīstība un izplatība. Izmainīti antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumi, panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.Rezultatīvie rādītāji:Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas antibiotikas iegādājušies bez receptes (avots: Eirobarometra pētījums) –
173. gadā 5 % (9 %
174. gadā).Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pareiza izpratne par antibiotiku izmantošanu (%) (avots: Eirobarometra pētījums) – (
175. gadā 43 % iedzīvotāju ir izpratne par antibiotiku ietekmi uz vīrusiem, 66 % iedzīvotāju sniedz pareizu atbildi par antibiotiku lietošanu saaukstēšanās gadījumā, 85 % iedzīvotāju saprot, ka antibiotiku pārmērīga lietošana tās padara nefektīvas (attiecīgi – 26 %, 44 % un 79 %
176. gadā).
177. Rīcības virziensAMR monitoringa pilnveidošana1.
178. Sabiedrības veselības jomāNr. p.kPasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš1.1.1.Paaugstināt ārstniecības iestāžu atbildīgo personu kompetenci par kvalitatīvu AMR datu reģistrāciju, analīzi un izmantošanuUzlabota ārstniecības iestāžu kapacitāte, lai nodrošinātu AMR datu reģistrāciju, analīzi un veiktu gadījumu novēršanu
179. Izstrādāts metodiskais materiāls ārstniecības iestādēm par AMR datu apkopošanu, analīzi un izmantošanuVM, SPKCĀPA
180. gadaI pusgads
181. Nodrošināta 50 ārstniecības iestāžu atbildīgo personu apmācība par AMR datu apkopošanu, analīzi un izmantošanuVM, SPKCĀPA
182. gadaII pusgads1.1.2.Paplašināt AMR uzraudzību atbilstoši ES noteiktajam uzraugāmo AMR mikroorganismu sarakstamNodrošināta plašāka informācija par AMR izplatību LatvijāVeikti grozījumi 05.01.
183. noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība", nosakot pienākumu laboratorijām, kas veic testēšanu mikrobioloģijas jomā, veikt antibakteriālās jutības noteikšanu Mikobacterium tuberculosis