Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi

Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.725 Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 14.§) Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 15.panta sesto daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (turpmāk – transportlīdzekļi) pārbūve, prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves un kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām (turpmāk – ekspertīzes akts). 2 2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē. 3 3. Par transportlīdzekļa pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu vai iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras dēļ mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri (1.pielikums). 4 4. Par transportlīdzekļa pārbūvi neuzskata: 4.1. līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa un tā paša veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un ja, mainot motoru, netiek mainītas motora stiprinājuma vietas, kā arī ja motora maiņa būtiski neietekmē automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti; 4.2. pēc 2001. gada 1. janvāra izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un tipa tā paša veida motoru; 4.3. vinču uzstādīšanu vai demontāžu; 4.4. līdz 2004.gada 1.septembrim izgatavotam transportlīdzeklim – kravas liftu un paceļamo bortu uzstādīšanu vai demontāžu; 4.5. pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atvienošanu; 4.6. sakabes ierīces (izņemot seglu ierīci) uzstādīšanu vai demontāžu; 4.7. automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas aprīkoti ar stūres pastiprinātāju, – stūres rata maiņu pret cita izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu; 4.8. gaismas vai gaismas signalizācijas ierīču maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa attiecīga lietojuma gaismas un gaismas signalizācijas ierīcēm; 4.9. papildu gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšanu atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 4.10. līdz 2001. gada 1. janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – sēdekļu maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa vai tās pašas transportlīdzekļa markas cita modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājuma vietas; 4.11. priekšējo, sānu un pakaļējo dekoratīvo aizsargstieņu (aizsargrežģu) uzstādīšanu vai demontāžu; 4.12. sēdvietu īslaicīgu demontāžu, saglabājot to stiprinājuma vietas; 4.13. tenta karkasa un tenta uzstādīšanu (demontāžu) kravas kastei; 4.14. gaisa aptecētāju (spoileru, anti-spārnu) uzstādīšanu (demontāžu); 4.15. logu pārklāšanu ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 4.16. piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg, – sakabes ierīces maiņu un jūgstieņa konstrukcijas pastiprināšanu, ja nemainās jūgstieņa gabarītizmēri un stiprinājuma vietas; 4.17. blakusvāģa demontāžu motociklam; 4.18. pielāgošanu labās puses kustībai atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa, nemainot vadības ierīču novietojumu; 4.19. stūres maiņu mopēdam, motociklam vai triciklam (kvadriciklam), ja stūre rūpnieciski izgatavota un nostiprināta atbilstoši transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām; 4.20. sēdvietu skaita maiņu mopēdam, motociklam vai triciklam (kvadriciklam). 5 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 286; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409; MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 106) II. Pārbūves veidi un to iedalījums 5. Pieļaujamie transportlīdzekļa pārbūves veidi iedalāmi trijās kategorijās: 5.1. pirmās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; 5.2. otrās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai ir nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; 5.3. trešās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļu sērijveida pārbūve, kuru kā pakalpojumu veic komersants (turpmāk – pārbūves uzņēmums). 6 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 6. Pirmās kategorijas pārbūves veidi minēti šo noteikumu 2.pielikumā. 7 7. Pārbūves veidi, kas nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, tiek uzskatīti par otrās kategorijas pārbūvi. 8 8. Ja pirmās un otrās kategorijas pārbūvi veic sērijveidā, tā uzskatāma par trešās kategorijas pārbūvi. 9 III. Aizliegtie pārbūves veidi 9. Vieglajam automobilim (izņemot sporta automobiļus) aizliegts: 9.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu; 9.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība); 9.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 9.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas vai tās pašas markas cita modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs); 9.5. uzstādīt cita modeļa rāmi; 9.6. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi (virsbūves tips atbilst valsts standartam LVS 87 “Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas”); 9.7. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 9.8. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 9.9. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā). 10 10. Sporta automobiļiem aizliegts veikt tādas izmaiņas automobiļa konstrukcijā, kuras nepieļauj attiecīgās klases sporta automobiļu tehniskie noteikumi vai kuras nav paredzētas sporta automobiļa homologācijas dokumentos. 11 11. Kravas automobilim aizliegts: 11.1. veikt izmaiņas virsbūves (kabīnes) konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves (kabīnes) tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu; 11.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība); 11.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 11.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 11.5. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 11.6. uzstādīt citas markas kabīni; 11.7. uzstādīt citas markas rāmi; 11.8. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi; 11.9. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 11.10. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 11.11. uzstādīt citas markas stūres ratu; 11.12. mainīt asu un riteņu skaitu; 11.13. veikt izmaiņas sakabes (arī seglu) ierīces konstrukcijā; 11.14. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286); 11.15. vienlaikus veikt kabīnes un rāmja maiņu; 11.16. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286). 12 12. Autobusam aizliegts: 12.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu; 12.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība); 12.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 12.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 12.5. uzstādīt citas markas vai tās pašas markas cita modeļa virsbūvi; 12.6. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 12.7. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 12.8. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 12.9. uzstādīt citas markas stūres ratu; 12.10. mainīt asu un riteņu skaitu; 12.11. likvidēt (piemēram, aizmetināt) durvis, logus, avārijas izejas. Šī prasība neattiecas uz pakaļējo logu; 12.12. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286). 13 13. Piekabei (puspiekabei) aizliegts: 13.1. veikt izmaiņas sakabes ierīces konstrukcijā; 13.2. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 13.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā, ja piekabes (puspiekabes) pilna masa pārsniedz 3500 kg; 13.4. uzstādīt degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 13.5. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 13.6. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas kategorijas transportlīdzekļa tiltus ar neatbilstošu tehniski pieļaujamo maksimālo slodzi uz ass; 13.7. uzstādīt citas markas rāmi; 13.8. palielināt asu un riteņu skaitu. 14 (Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 14. Mopēdam, motociklam, triciklam (kvadriciklam) aizliegts: 14.1. uzstādīt pašizgatavotu vai citas markas un modeļa rāmi; 14.2. veikt izmaiņas rāmja konstrukcijā; 14.3. uzstādīt pašizgatavotu priekšējo dakšu; 14.4. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot priekšējās dakšas vai pakaļējā riteņa maiņu komplektā ar bremžu iekārtu); 14.5. uzstādīt blakusvāģi motocikla kreisajā pusē; 14.6. uzstādīt automobiļa riteņus; 14.7. uzstādīt pašizgatavotu stūri; 14.8. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286); 14.9. uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēja caurules; 14.10. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286); 14.11. mainīt kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču izvietojumu. 15 14.1 Ja transportlīdzeklim veikta kāda no šo noteikumu III nodaļā minētajām aizliegtajām pārbūvēm un par tās atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām saņemts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tehniskā dienesta atzinums, transportlīdzeklim atļauts veikt otrās kategorijas pārbūvi, saskaņojot to Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). 16 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) IV. Pirmās un otrās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 15. Pārbūvi atļauts veikt: 15.1. Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim; 15.2. ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim, ja tam jau ir veikta numurēto agregātu salīdzināšana; 15.3. iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim. 17 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 16. Pārbūvi (izņemot virsbūves maiņu) transportlīdzekļa pārbūvētājs var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas. Pirms virsbūves maiņas transportlīdzekļa pārbūvētājs izvēlēto pārbūvi saskaņo šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā. Lai pārliecinātos par izvēlētās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs pirms transportlīdzekļa pārbūves izvēlēto pārbūvi var saskaņot arī citos gadījumos. 18 17. Pārbūves saskaņošanu veic arī tad, ja pārbūvējot var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs. 19 18. Pārbūves saskaņošanu veic jebkurā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā (turpmāk – tehniskās apskates stacija). 20 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 19. Pirms otrās kategorijas pārbūves uzsākšanas transportlīdzekļa pārbūvētājs šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā pārbūves tehnisko projektu un to saskaņo CSDD. 21 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 20. Transportlīdzekļa pārbūvi veic saskaņā ar būtiskajām tehniskajām prasībām transportlīdzekļu pārbūvei (3.pielikums), bet otrās kategorijas pārbūvi – arī saskaņā ar CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 22 21. Pēc pārbūves transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda pārbūvēto transportlīdzekli tehniskajai ekspertīzei, lai saņemtu atzinumu par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. 23 22. Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi veic transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk - inspektors) tehniskās apskates stacijā. 24 23. Pēc tehniskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi ne vēlāk kā piecu dienu laikā reģistrē CSDD. 25 24. Ja automobilim ir demontēta gāzes barošanas sistēma, mācību automobiļa dublējošā vadības sistēma vai personai ar invaliditāti speciāli paredzētā vadības sistēma, pārbūvi reģistrē bez ekspertīzes veikšanas un ekspertīzes akta iesniegšanas, ja netiek izdarītas izmaiņas automobiļa pamatvadības ierīču darbībā. 26 (MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 25. Reģistrējot pārbūvi, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā sadaļā "Veids" norāda veiktajai pārbūvei atbilstošu kodu (4. pielikums). 27 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) V. Transportlīdzekļa pārbūves saskaņošana 26. Pārbūvi saskaņo šādā kārtībā: 26.1. transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā un informē inspektoru par izvēlēto pārbūvi; 26.2. inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un noformē pārbūves iesniegumu reģistrā tiešsaistes režīmā, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi; 26.3. pēc izvēlētās pārbūves izvērtēšanas inspektors pārbūves iesniegumā sniedz atzinumu par izvēlētā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām un papildus norāda pārbūves galvenās tehniskās prasības, kuras transportlīdzekļa pārbūvētājam jāievēro, veicot transportlīdzekļa pārbūvi. 28 (Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 27. Attiecībā uz virsbūves maiņu inspektors pārbūvi nesaskaņo, ja: 27.1. pārbūves saskaņošanai uzrādīts nenokomplektēts automobilis (tam demontētas galvenās iekārtas vai agregāti (motors, transmisija, balstiekārta, tilti, bremžu iekārta, stūres iekārta)); 27.2. pārbūves saskaņošanai uzrādītais automobilis un tā agregāti ir tiktāl deformēti vai citādi bojāti, ka automobilis, veicot tikai virsbūves maiņu, nav atjaunojams. 29 28. Pārbūvi, kuras dēļ var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs, inspektors saskaņo tikai tad, ja pārbūvi nav iespējams veikt bez transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura bojāšanas vai likvidēšanas. 30 VI. Pārbūves tehniskā projekta izstrādāšana un saskaņošana 29. Transportlīdzekļa pārbūvētājs, izstrādājot pārbūves tehnisko projektu, tajā iekļauj šādas sadaļas: 29.1. aprakstošo daļu, kurā ietver pārbūves nepieciešamības pamatojumu un pārbūves tehniskā risinājuma izklāstu; 29.2. konstruktīvo daļu, kurā ietver pārbūves galveno konstruktīvo risinājumu rasējumus vai skices; 29.3. aprēķinu daļu, kurā ietver galveno konstruktīvo risinājumu stiprības un slodzes aprēķinus; 29.4. transportlīdzekļa tehnisko aprakstu, kurā ietver šo noteikumu 1. pielikumā minētos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus pirms un pēc pārbūves. Pārbūves tehniskajā projektā konstruktīvo un aprēķinu daļu var neiekļaut, ja pārbūvē izmanto transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto tehnoloģiju konkrētās izmaiņas veikšanai, izgatavotāja paredzētos mezglus un agregātus un tie tiek uzstādīti transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās, kā arī citos pamatotos gadījumos, to iepriekš saskaņojot CSDD. 31 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 30. Transportlīdzekļa pārbūvētājs saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehnisko projektu un kvīti, kas apliecina samaksu par tehniskā projekta saskaņošanu. 32 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 31. CSDD reģistrē iesniegto pārbūves tehnisko projektu, izvērtē to un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu. Tehniskais projekts netiek saskaņots, ja tas neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. 33 32. Ja CSDD rodas šaubas par to, vai plānotā pārbūve atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām vai rekomendācijām, CSDD ir tiesīga pieprasīt pārbūves iepriekšēju saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi Latvijā, vai akreditētu tehnisko dienestu. 34 (MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 106 redakcijā) 33. Ja pārbūvē transportlīdzeklim veikta rāmja vai svarīgu mezglu metināšana, CSDD ir tiesīga pieprasīt veikt metināto šuvju pārbaudi attiecīgā testēšanas laboratorijā. 35 34. Pēc saskaņošanas pārbūves tehniskais projekts tiek glabāts CSDD. Tehniskā projekta kopiju CSDD nosūta projekta iesniedzējam. 36 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) VII. Tehniskās ekspertīzes veikšana 35. Pirms transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu. Ja transportlīdzeklim veikta virsbūves maiņa, transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda arī uzstādītās virsbūves uzskaites tehniskos datus apliecinošu dokumentu. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, transportlīdzekļa pārbūvētājs iesniedz arī CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 37 (Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 36. Tehniskā ekspertīze netiek uzsākta šādos gadījumos: 36.1. likvidēts šasijas (identifikācijas) numurs vai veikta virsbūves maiņa bez pārbūves saskaņošanas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; 36.2. pārbūve veikta neatbilstoši pārbūves iesniegumā norādītajam pārbūves veidam un noteiktajām tehniskajām prasībām; 36.3. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem (piemēram, motora aizsargi, dekoratīvas uzlikas, skaņu vai siltumu izolējoši materiāli), kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko kontroli; 36.4. transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu. 38 (MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 36.1 Ja netiek uzsākta tehniskā ekspertīze, inspektors noformē pārbūves atteikumu, norādot tā iemeslu. 39 (MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 106 redakcijā) 37. Pēc dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas pārbūvēto transportlīdzekli transportlīdzekļa pārbūvētājs nodod inspektoram tehniskās ekspertīzes veikšanai. 40 38. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt pārbūves tehniskā ekspertīze netiek turpināta, un viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. 41 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 39. Pēc uzskaites tehnisko datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli, lai izvērtētu tā atbilstību šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām un pārbūves tehniskajam projektam (ja veikta otrās kategorijas pārbūve). 42 40. Transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu inspektors noformē reģistrā tiešsaistes režīmā. 43 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 41. (Svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 44 42. Ja, veicot tehnisko ekspertīzi pēc virsbūves maiņas, inspektors konstatē, ka virsbūves maiņa faktiski nav veikta un ekspertīzei tiek uzrādīts cits automobilis, tiek uzskatīts, ka pārbūve nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs. 45 43. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, inspektors papildina reģistru ar nepieciešamo informāciju un izsniedz tehniskās ekspertīzes aktu. 46 (MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 106 redakcijā) 44. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs, inspektors pamato lēmumu, tehniskās ekspertīzes aktā norāda tā iemeslu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem. 47 45. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors ir konstatējis neatbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs to novērš un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai. 48 46. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors konstatē atkāpes no pārbūves tehniskā projekta, transportlīdzekļa pārbūvētājs tās novērš vai izdara attiecīgas izmaiņas pārbūves tehniskajā projektā, saskaņo tās CSDD un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai. 49 VIII. Trešās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 47. Pirms transportlīdzekļu sērijveida pārbūves uzsākšanas pārbūves uzņēmums šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā, saskaņo un reģistrē transportlīdzekļu pārbūves tehniskos noteikumus. 50 48. Katra transportlīdzekļa pārbūvi pārbūves uzņēmums veic saskaņā ar pārbūves tehniskajiem noteikumiem un apliecina to ar sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu (turpmāk – atbilstības apliecinājums). 51 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 49. (Svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 52 50. Atbilstības apliecinājumu pārbūves uzņēmums noformē reģistrā tiešsaistes režīmā. 53 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 51. Piecu dienu laikā pēc atbilstības apliecinājuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi reģistrē CSDD. 54 IX. Pārbūves tehnisko noteikumu izstrādāšana, saskaņošana un reģistrēšana 52. (Svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 55 53. Pārbūves uzņēmums pārbūves tehniskajos noteikumos iekļauj šādas sadaļas: 53.1. “Ievads”. Šajā sadaļā ietver transportlīdzekļa pārbūves nepieciešamības skaidrojumu; 53.2. “Tehniskās prasības”. Šajā sadaļā norāda pārbūves, ekspluatācijas un kvalitātes raksturojumus šādās apakšsadaļās: 53.2.1. “Pamatparametri un izmēri”. Šajā apakšsadaļā norāda pārbūves galvenos parametrus, gabarītu un montāžas izmērus vai sniedz atsauci uz pārbūves konstruktoru izstrādāto dokumentāciju; 53.2.2. “Raksturojumi”. Šajā apakšsadaļā norāda galveno ekspluatācijas parametru rakturlielumus; 53.2.3. “Komplektācija”. Šajā apakšsadaļā ietver komplektējošo daļu un dokumentu uzskaitījumu; 53.2.4. “Marķēšana”. Šajā apakšsadaļā norāda transportlīdzekļu marķēšanas nosacījumus atbilstoši valsts standarta LVS 88 “Transportlīdzekļu marķēšana” prasībām; 53.3. “Pieņemšanas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma tehniskās kontroles dienesta veiktās pārbūves kontroles kārtību un nosacījumus; 53.4. “Kontroles metodes”. Šajā sadaļā norāda sadaļā “Tehniskie noteikumi” minēto parametru, izmēru, raksturojumu un normu kontroles metodes un kontroles mērinstrumentus; 53.5. “Ekspluatācijas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda ekspluatācijas nosacījumus, tehniskās apkopes periodiskumu un materiālus; 53.6. “Pārbūves uzņēmuma garantijas”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma garantijas nosacījumus. 56 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 54. Pārbūves uzņēmums saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehniskos noteikumus divos eksemplāros. 57 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 55. CSDD izvērtē iesniegtos pārbūves tehniskos noteikumus un, apsekojot pārbūves uzņēmumu, pārliecinās, vai pārbūves uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai varētu efektīvi kontrolēt pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. Lēmumu par pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu CSDD pieņem 15 dienu laikā. Tehniskie noteikumi netiek saskaņoti, ja tie izstrādāti nekvalitatīvi vai ja tehniskajos noteikumos norādītais pārbūves tehniskais risinājums neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. 58 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 56. Pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD vienu no pārbūves tehnisko noteikumu eksemplāriem pārbūves uzņēmums nodod CSDD glabāšanai arhīvā. 59 X. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontrole 57. Lai nodrošinātu tehniskās ekspertīzes procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD veic tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroli. 60 58. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroles ietvaros transportlīdzekli tehniskās apskates stacijā var pakļaut atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas. 61 XI. Ražošanas atbilstības nodrošināšana un tās kontrole 59. Pārbūves uzņēmums pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD: 59.1. nodrošina katra pašu pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām; 59.2. veic paškontroli transportlīdzekļu pārbūves procesā; 59.3. nodrošina veikto pārbaužu rezultātu uzskaiti (fiksējot laiku, vietu un konstatētos trūkumus) un pieejamību CSDD pēc tās pieprasījuma vismaz triju gadu laikā. 62 60. Pārbūvēto un pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām CSDD pārbauda, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, – izvēloties paraugus, kuru atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām pārbauda pārbūves uzņēmumā vai tehniskās apskates stacijā. Ražošanas atbilstības kontroli CSDD veic pārbūves uzņēmumā. 63 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 61. Ja CSDD konstatē pārbūvētā transportlīdzekļa neatbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām vai šo noteikumu prasībām vai konstatē neatbilstības ražošanas procesā, CSDD atkarībā no neatbilstības veida veic kādu no šādām darbībām: 61.1. izsaka brīdinājumu pārbūves uzņēmumam un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš; 61.2. atzīst par nederīgiem izsniegtos transportlīdzekļu atbilstības apliecinājumus; 61.3. CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus atzīst par nederīgiem līdz brīdim, kad novērsta neatbilstība šo noteikumu prasībām; 61.4. anulē CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus. 64 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) XII. Rīcība strīda gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas kārtība(Nodaļas nosaukums MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 62. Noteikumos neatrunātos gadījumos jautājumus par transportlīdzekļa pārbūvi izskata un lēmumu pieņem CSDD saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem. 65 63. Ja transportlīdzekļa pārbūvētājs nepiekrīt CSDD atzinumam par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumu vai konstatētajām neatbilstībām ražošanas procesā, tas piecu dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas iesniedz iesniegumu CSDD vadītājam. 66 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 64. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atkārtotas novērtēšanas vietu un laiku vai laiku, kad paredzēta atkārtota ražošanas kontrole pārbūves uzņēmumā. 67 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 65. (Svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 68 66. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanai jebkādu remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta. 69 (Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 67. Ja atkārtotajā transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanā tiek konstatēts, ka veikti remontdarbi vai komplektācijas izmaiņas, vai ja iesnieguma iesniedzējs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz to, paliek spēkā iepriekš sniegtais atzinums par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumu. Ja iesnieguma iesniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ noteiktajā laikā nav iespējams veikt atkārtotu ražošanas kontroli pārbūves uzņēmumā, paliek spēkā iepriekš sniegtais atzinums par konstatētajām neatbilstībām ražošanas procesā. 70 (MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 68. (Svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 71 69. (Svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 72 XIII. Noslēguma jautājumi(Nodaļa MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 70. Šo noteikumu 3. pielikuma 8., 9. un 13. punktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. 73 (MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 71. Šo noteikumu 4.18. apakšpunktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī. 74 (MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) Ministru prezidents I.Emsis Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers 1. pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr. 725(Pielikums MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 106 redakcijā) Galvenie konstruktīvie parametri Nr.p.k.Nosaukums1.Transportlīdzekļa kategorija2.Transportlīdzekļa veids3.Asu un/vai riteņu skaits4.Garenbāze, mm5.Garums, mm6.Platums, mm7.Augstums, mm8.Pilna masa, kg9.Motora darba tilpums, cm310.Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW11.Degvielas veids12.Atgāzu emisijas klase13.Degvielas tvertņu skaits un/vai tilpums14.Sēdvietu skaits un/vai sēdvietu rindu skaits15.Autobusa klase16.Stāvvietu skaits17.Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai izmantojamo durvju skaits18.Ratiņkrēslu vietas19.Papildiekārtas (piemēram, manipulatori, kravas lifti)20.Dublējošās vadības ierīces 2. pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr. 725(Pielikums MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 106 redakcijā) Pirmās kategorijas pārbūves veidi 1. tabulaPirmās kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilimNr.p. k.Pārbūves veidsTransportlīdzekļa tips vai veidsvieglais pasažieru automobilisvieglais plašlietojuma automobilisvieglais speciālais automobilis1.Pārbūve par kravas furgonu XX2.Pielāgošana labās puses kustībaiXXX3.Pielāgošana personai ar invaliditātiXX 4.Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoruXXX5.Virsbūves maiņaXXX6.Rāmja maiņaXXX7.Jebkura pieļaujamā pārbūve sporta automobilimXX 8.Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumuXXX9.Konstrukcijas, sistēmas vai aprīkojuma uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, ja par to izsniegts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā atzinums un tas saskaņots ar CSDDXXXApzīmējums.X – pārbūve pieļaujama.2. tabulaPirmās kategorijas pārbūves veidi kravas automobilimNr.p. k.Pārbūves veidsTransportlīdzekļa tips vai veidskravas šasijakravas transporta automobiliskravas seglu vilcējskravas universālais automobiliskravas speciālais automobilis1.Pārbūve par kravas šasijuXXXXX2.Pārbūve par kravas kastiXXXXX3.Pārbūve par kravas furgonuXXXXX4.Pārbūve par kravas cisternuXXXXX5.Pārbūve par kravas platformuXXXXX6.Kabīnes maiņaXXXXX7.Rāmja maiņaXXXXX8.Virsbūves maiņa XX X9.Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoruXXXXX10.Degvielas tvertnes maiņaXXXXX11.Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana/demontāžaXXXXX12.Hidromanipulatora maiņa vai demontāžaXXXXX13.Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumuXXXXX14.Pēc 2004. gada 1. septembra izgatavotam kravas automobilim – kravas liftu un paceļamo bortu demontāža X XX15.Konstrukcijas, sistēmas vai aprīkojuma uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, ja par to izsniegts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā atzinums un saskaņots ar CSDDXXXXX16.Pielāgošana labās puses kustībaiXXXXXApzīmējums.X – pārbūve pieļaujama.3. tabulaPirmās kategorijas pārbūves veidi autobusamNr.p. k.Pārbūves veidsTransportlīdzekļa tips vai veidsautobuss, pasažieruautobuss, speciālais1.Pārbūve par kravas furgonuXX2.Pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili (sēdvietu demontāža)XX3.Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoruXX4.Virsbūves maiņaXX5.Rāmja maiņaXX6.Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumuXXApzīmējums.X – pārbūve pieļaujama.4. tabulaPirmās kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei)Nr.p. k.Pārbūves veidsTransportlīdzekļa tips vai veidspiekabe (puspiekabe) šasijapiekabe (puspiekabe), transportapiekabe (puspiekabe), universālāpiekabe (puspiekabe), speciālā1.Pārbūve par piekabi (puspiekabi) kravas kastiXXXX2.Pārbūve par piekabi (puspiekabi) furgonuXXXX3.Pārbūve par piekabi (puspiekabi) cisternuXXXX4.Pārbūve par piekabi (puspiekabi) platformuXXXX5.Rāmja maiņaXXXX6.Ass un balstiekārtas veida maiņa piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kgXXXXApzīmējums.X – pārbūve pieļaujama.5. tabulaPirmās kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem (kvadricikliem)Nr.p. k.Pārbūves veidsTransportlīdzekļa tips vai veidsmopēdsmotociklstricikls, kvadricikls1.Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes) motoruXXX2.Rāmja maiņaXXX3.Blakusvāģa uzstādīšana, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs X Apzīmējums.X – pārbūve pieļaujama. 3. pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr. 725(Pielikums MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 106 redakcijā) Būtiskās tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei Nr.p. k.Prasības1.Vispārīgās prasības1.1.Pārbūvē ieteicams izmantot attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus1.2.Transportlīdzekļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai1.3.Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo masu;2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu smagsvara kravu pārvadāšanai1.4.Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē.Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka, transportlīdzekli nosverot.Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:1) automobiļa masa;2) vadītāja masa (75 kg);3) dzesēšanas šķidruma masa;4) eļļu masa;5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);6) instrumentu komplekta masa;7) rezerves riteņa(-u) masa.Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm31.5.Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa.Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka, transportlīdzekli nosverot.Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:1) kravas automobiļa vai autobusa masa;2) vadītāja masa (75 kg);3) dzesēšanas šķidruma masa;4) eļļu masa;5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);6) instrumentu komplekta masa;7) rezerves riteņa(-u) masa.Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:1) piekabes (puspiekabes) masa;2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);3) instrumentu komplekta masa;4) rezerves riteņa(-u) masa.Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm31.6.Ar pilnu masu slogotam kravas automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass slodzi1.7.Automobiļa pašmasas slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20 % no automobiļa pašmasas1.8.Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas, iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk – tehniskās apskates noteikumi).Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šajā punktā minētajām prasībām1.9.Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" prasībām2.Kabīnes maiņa2.1.Kravas automobilim oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas cita modeļa kabīni2.2.Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi3.Motora maiņa3.1.Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi.Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai augstākai emisijas klasei3.2.Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti.Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz 3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams iesniegt akreditēta tehniskā dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā3.3.Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts3.4.Akumulatora baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V)3.5.Ģeneratoram jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums3.6.Ja automobiļa salonā vai slēgtas virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā akumulatora kastē3.7.Ja automobiļa darba bremžu iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva darbība3.8.Ja automobiļa stūres iekārta aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība3.9.Motora izplūdes gāzu sistēmai jābūt hermētiskai3.10.Ja tiek mainītas transmisijas elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas, diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera korpusā3.11.Mainot motoru, aizliegts pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu3.12.Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot motoru, jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas sistēmas (OBD) pareiza darbība3.13.Transportlīdzeklim atļauts uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram, pēc motora koda, motora numura vai transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā izsniegta atzinuma par motora tehniskajiem parametriem)3.14.Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts3.15.Uzstādītajam motoram jābūt aprīkotam ar motora izgatavotāja paredzēto emisiju kontroles aprīkojumu un kartera ventilāciju. Emisiju kontroles aprīkojuma elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Nav pieļaujami emisiju kontroles aprīkojuma bojājumi vai pārveidojumi4.Kravas tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai uzstādīšana4.1.Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes4.2.Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja, elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa automobiļa rāmja garumā4.3.Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi4.4.Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski pieļaujamās masas4.5.Kravas cisternu uzstādīšana vai nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās kategorijas pārbūvi4.6.Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:k = B / 2Hsc, kurB – automobiļa šķērsbāze;Hsc – automobiļa smaguma centra augstums.Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada 20. martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienoto noteikumu (turpmāk – ANO EEK noteikumi) Nr. 111 prasībām5.Pārbūve par kravas pašizgāzēju5.1.Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes5.2.Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi5.3.Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas5.4.Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju5.5.Hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama5.6.Darba cilindriem jābūt droši nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem5.7.Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli pieejamā vietā5.8.Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā5.9.Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:k = B / 2Hsc, kurB – automobiļa šķērsbāze;Hsc – automobiļa smaguma centra augstums6.Pārbūve par kravas seglu vilcēju6.1.Seglu ierīci atļauts montēt tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa rāmja6.2.Seglu ierīces stiprinājuma elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām6.3.Virsrāmja stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes6.4.Virsrāmja stiprinājuma elementiem jābūt nekustīgiem6.5.Seglu ierīces izvietojumam attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām pusēm6.6.Seglu ierīcei jānodrošina puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces6.7.Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu7.Pārbūve par konteinervedēju7.1.Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām7.2.Konteineru stiprinājuma elementu izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās7.3.Konteinervedēja šķērssiju konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes7.4.Konteinervedēja rāmim jābūt aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu atbalsta plaknes7.5.Attāluma starpība starp konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13 mm8.Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu rindas uzstādīšana kravas furgonā8.1.Kravas furgona virsbūve ir slēgta (vienapjoma) – vadītāja un pasažieru telpa apvienota vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla pārsegums)8.2.Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā:a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) – automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) – automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg8.3.Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:a) ja N = 0:P – M ≥ 100 kg;b) ja 0 < N ≤ 2:P – (M + N x 68) ≥ 150 kg;c) ja N > 2:P – (M + N x 68) ≥ N x 68, kurP – automobiļa pilna masa (kg);M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;68 – pasažiera masa (kg)8.4.Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem).1. att. Sēdekļu izvietojuma minimālie attālumiSēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu).Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot automobiļa kravas nodalījumā8.5.Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī;b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam8.6.Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja sēdekli.Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā izvietots vadītāja sēdeklis:Y ≥ 0,6 m; ≥ 0,4;b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu, kurā izvietots vadītāja sēdeklis:Y ≥ 0,8 m;Y x X ≥ 1,28 m2; ≥ 0,3, kurY – kravas nodalījuma durvju augstums (m) – vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat. 2. att.);X – kravas nodalījuma durvju platums (m) – horizontālais attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);2. att. Kravas nodalījuma durvju augstums un platumsZ – kravas nodalījuma garums (m) – horizontālais attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu) izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām (skat. 3. att.);L – automobiļa garenbāze (m) – divasu automobilim attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim – attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass centriem (skat. 3. att.)3. att. Kravas nodalījuma garums un automobiļa garenbāze8.7.Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam:a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām;b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes priekšējās daļas (skat. 4. att.);4. att. Mērījumu veikšanas kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam sēdeklimc) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek mērīts no starpsienas8.8.Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem;b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm);c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.;d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu8.9.Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu8.10.Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un ievilcējiem jābūt demontētiem.Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu8.11.Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju.Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī8.12.Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai kravas stiprināšanas ierīcēm.Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES) Nr. 678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām8.13.Šā pielikuma 8. punkta prasības netiek piemērotas nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir rūpnieciski izgatavoti, sertificēti un marķēti kā kravas furgoni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu9.Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili9.1.Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:N ≤ (P – M) / 68, kurP – automobiļa pilna masa (kg);M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;68 – pasažiera masa (kg).Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas9.2.Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sad …