📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 40
Rīgā 2026. gada 3. februārī (prot. Nr. 5 9.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2014.
gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas
invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas
un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas
noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma
4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu,
7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un
Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo
daļu,
12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1
daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra
noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un
darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša
dokumenta izsniegšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 257.
nr.; 2017, 183. nr.; 2018, 96., 245. nr.; 2019, 58., 245. nr.;
2021, 73. nr.; 2022, 111. nr.; 2024, 138., 242. nr.) šādus
grozījumus:
1.1. svītrot 5.4. apakšpunktu;
1.2. izteikt 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Lēmumu, atzinumu un ieteikumus komisija personai paziņo
atbilstoši Paziņošanas likumam. Informāciju par iesnieguma
izskatīšanas gaitu nosūta uz personas elektroniskā pasta adresi.
Atgādinājumu par komisijas lēmumā un atzinumā noteiktā termiņa
beigām komisija nosūta uz personas oficiālo elektronisko adresi
un uz personas vai tās pilnvarotās personas iesniegumā
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju
zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums) norādīto
elektroniskā pasta adresi.";
1.3. izteikt 22.1 punktu šādā redakcijā:
"22.1 Komisija, pamatojoties uz iesniegumā
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju
zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums) norādīto
informāciju par invaliditātes apliecības saņemšanu vai uz šo
noteikumu 22.3 punktā minēto iesniegumu, bez maksas
izsniedz personai invaliditāti apliecinošu dokumentu -
invaliditātes apliecību (turpmāk - apliecība) (11. pielikums).
Apliecību izsniedz komisijā klātienē vai nosūta ierakstītā pasta
sūtījumā, ievērojot personas iesniegumā norādīto vēlamo
apliecības saņemšanas veidu.";
1.4. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums);
1.5. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā
(2. pielikums);
1.6. izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā
(3. pielikums).
2. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Ministru prezidentes pienākumu
izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Labklājības ministrs R.
Uzulnieks
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 40
"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
IESNIEGUMS
AIZPILDĀMS
DRUKĀTIEM BURTIEM
Iesniegums
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju
zaudējuma ekspertīzes veikšanai
1. Personas dati:
1.1. Vārds
1.2. Uzvārds
1.3. Personas kods
1.4. Personas dzimšanas dati: dd.mm.gggg.
1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus
saziņas veidus)1
1.5.1. faktiskās dzīvesvietas adrese
1.5.2. tālrunis
1.5.3. e-pasta adrese
(uz šo e-pasta adresi Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk arī -
komisija) nosūta informatīvos paziņojumus par iesnieguma
izskatīšanas gaitu un lēmuma un atzinuma termiņa
beigām)
1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē tikai vienu
veidu)
1.6.1. Latvijas Republikas pilsonis
1.6.2. Latvijas Republikas nepilsonis
1.6.3. cits __________________________
2. Pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja personas
dati:2
2.1. Pārstāvības veids
2.1.1. bērna vecāks
2.1.2. aizbildnis
2.1.3. aizgādnis
2.1.4. pilnvarojums
2.2. Vārds
2.3. Uzvārds
2.4. Personas kods
2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus
saziņas veidus)1
2.5.1. faktiskās dzīvesvietas adrese
2.5.2. tālrunis
2.5.3. e-pasta adrese
(uz šo e-pasta adresi komisija nosūta informatīvos
paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu un lēmuma un
atzinuma termiņa beigām)
3. Iesniegumam pievienotie dokumenti:
Nosūtījums uz Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u)
(obligāti pievienojams dokuments)
Pārstāvību apliecinoša dokumenta
kopija (notariāli apliecināta pilnvara, tiesas lēmums,
bērna dzimšanas apliecība vai cits) (ja attiecināms)
Citi dokumenti, kas pamato nosūtījumā
uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju
minētos veselības traucējumus un to izraisītos
funkcionēšanas ierobežojumus (ja ārsts vai pati
persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei)
4. Lēmumu vēlos saņemt:
E-adresē
(uz e-adresi komisija nosūta informatīvos paziņojumus
par lēmuma un atzinuma termiņa beigām)
Klātienē3 Ierakstītā pasta
sūtījumā3
5. Vēlos saņemt invaliditātes apliecību:
Jā Nē
Ja atbilde ir "Jā", norādiet vēlamo
invaliditātes apliecības saņemšanas veidu:
Klātienē Ierakstītā pasta sūtījumā
6. Informācija par izglītību un nodarbinātību:
6.1. Profesija, izglītība
6.2. Esmu nodarbināts (strādāju) Jā Nē
6.3. Ja atbilde ir "Jā", - pašreizējie darba
pienākumi (amats)
7. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa
(personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa jāaizpilda
obligāti)
Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var
rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās
veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem,
apsverot, cik lielas grūtības Jums sagādājušas minētās
darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to
atzīmējiet ar "x".
Darbības
Grūtību pakāpe
nekādu grūtību
nelielas grūtības
vidējas grūtības
lielas grūtības
ļoti lielas grūtības
Saprašana un komunikācija
7.1. Koncentrēšanās kādam darbam uz
10 minūtēm (koncentrēšanās kādam darba uzdevumam,
piemēram, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta
spēlēšanai)
7.2. Atcerēšanās paveikt ikdienā svarīgās
lietas (piemēram, izmantojot pierakstus piezīmju
grāmatiņā)
7.3. Ikdienas problēmu analīze un
risināšana (kā identificē problēmas un meklē risinājuma
veidus, lai sasniegtu vēlamo rezultātu)
7.4. Jauna uzdevuma apgūšana (piemēram,
nokļūšana iepriekš nezināmā vietā, cik viegli apgūst jaunu
informāciju, vai ir nepieciešama palīdzība, lai iemācītos
jaunu uzdevumu, vai ir nepieciešams atkārtot apgūto un cik
reizes to ir nepieciešams darīt)
7.5. Citu cilvēku teiktā saprašana
(piemēram, spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja
apkārt ir fona troksnis vai ja vienlaikus runā vairāki
cilvēki)
7.6. Saskarsme ar nepazīstamiem
cilvēkiem (piemēram, sazināšanās mutvārdos, rakstveidā
vai izmantojot zīmju valodu vai žestus)
7.7. Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem
(attiecību uzturēšana ar ģimenes locekļiem un citiem
cilvēkiem)
7.8. Sarunāšanās un sarunas uzturēšana,
kontaktu veidošana un uzturēšana, vēlamā rezultāta
sasniegšana (piemēram, kontaktēšanās ar veikala
pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai iegādātos
nepieciešamo preci vai saņemtu pakalpojumu)
Mobilitāte
7.9. Atrašanās vertikālā stāvoklī (piemēram,
stāvēšana, iešana) vismaz 30 minūtes (atrašanās
ilgāku laiku stāvus stāvoklī nenozīmē, ka personai jābūt
miera stāvoklī, ir pieļaujamas kustības)
7.10. Piecelšanās kājās no sēdus
stāvokļa (spēja piecelties no krēsla vai tualetes poda,
nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz
grīdas)
7.11. Pārvietošanās pa mājokli
(pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, tai skaitā ar
palīglīdzekļiem)
7.12. Iziešana no mājokļa (fiziskas
spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie
aspekti, piemēram, depresija un trauksme)
7.13. 200 metru attāluma noiešana (spēja
pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot 200 metru
attālumu)
Pašaprūpe
7.14. Mazgāšanās (spēja nomazgāties, tai
skaitā izmantojot palīglīdzekļus)
7.15. Ģērbšanās (drēbju izņemšana no
skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana,
piemēram, pogu un rāvējslēdzēja lietošana)
7.16. Ēšana (ēdiena paņemšana no šķīvja,
ievietošana mutē, košļāšana, norīšana un dzēriena dzeršana,
neiekļauj ēdiena pagatavošanu)
7.17. Palikšana vienatnē vismaz uz divām
dienām vai ilgāk (spēja palikt vienam ilgāku laiku,
iztiekot bez citu palīdzības)
Mājas dzīve un darbs
7.18. Ja strādājat, - darba pienākumu
veikšana (darba pienākumu veikšana atbilstošā apjomā,
kvalitātē un laikā)
Ja norādījāt, ka Jums ir grūtības veikt darba pienākumus,
lūdzu, īsumā aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo
triju gadu laikā esat strādājis(-usi) un kā izpaudās
grūtības šos pienākumus veikt.
7.19. Galveno mājsaimniecības darbu
veikšana (mājas tīrīšana, veļas mazgāšana un
mājsaimniecības ierīču lietošana)
Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju
saistībā ar jebkuru no anketā minētajiem jautājumiem.
Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet
problēmu.
8. Datums4:
9.
Paraksts4:
Piezīmes.
1 Norāda informāciju, kas ir nepieciešama saziņai
ar personu.
2 Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz
notariāli apstiprinātas vai bāriņtiesas izsniegtas pilnvaras
pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna vecāks vai aizbildnis,
vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta pamata).
3 Ja iesniedzējam ir e-adrese un viņš lūdz lēmuma
nosūtīšanai izmantot citu saziņas kanālu, minēto lūgumu īpaši
pamato.
4 Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem
aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, laukus
"datums" un "paraksts" neaizpilda.
Parakstot šo iesniegumu, persona apliecina, ka šā iesnieguma
1.5.3. un 2.5.3. apakšpunktā norādītā e-pasta adrese ir
pareiza un pieder iesnieguma iesniedzējam, kā arī apzinās un
uzņemas atbildību par to, ka, norādot iesniegumā citas personas
e-pasta adresi, informācija par iesnieguma izskatīšanas gaitu
un lēmuma un atzinuma termiņa beigām var kļūt pieejama trešajām
personām."
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 40
"5. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
Veselības traucējumu un funkcionālo
spēju novērtēšanas kritēriji
I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula
Veselības traucējumu smaguma pakāpe
Viegla
Mērena
Smaga
Ļoti smaga
Simptomu
raksturojums
Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir
viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas
Arī
pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski
mēreni simptomi
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi
simptomi
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti
smagi simptomi
Fizikālās
izmeklēšanas dati
Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā
atradne
Arī
pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski
mērena
Arī pēc
ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski
smaga
Arī pēc
ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti
smaga
Laboratoriski
instrumentālās izmeklēšanas dati
Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas
Arī
pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski
mērenas izmaiņas
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski
smagas izmaiņas
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti
smagas izmaiņas
II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula
Funkcionēšanas domēni un kategorijas
(saskaņā ar SFK)
Ierobežojuma pakāpe
0 - ierobežojuma nav
1 - viegla
2 - mērena
3 - smaga
4 - ļoti smaga
Piezīmes
1. Specifiskās garīgās funkcijas
1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana)
1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā)
1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas
(abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes
spēja, spriestspēja, problēmu risināšana)
Uzmanība - novērtē uzmanības
koncentrēšanu nepieciešamajā laikposmā, uzmanības maiņu,
kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem
vienlaikus.
Atmiņa - novērtē īslaicīgo un
ilglaicīgo atmiņu.
Abstrakcija - loģisks process, kurā
doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības
nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to
vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana - abstraktu
jēdzienu veidošana; vispārināšana.
Organizēšana - apvienot, saliedēt
(ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa
sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi,
saskaņoti.
Plānošana - spēja un/vai process, kas
nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu,
mērķtiecīgumu un efektivitāti.
Pašizpratne - sevis un savas
uzvedības apzināšanās un saprašana.
Spriestspēja - spēja veidot
spriedumu.
Problēmu risināšana - spēja
identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast
risinājumu
2. Sensorās funkcijas un sāpes
2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta)
Novērtējot
sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju -
nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas);
sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3-6
mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību,
provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm
spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību,
veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju
medicīniskajos dokumentos
3. Sirds-asinsvadu,
asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu
funkcijas
3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā
fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība)
Slodzes
toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību
funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un
veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi,
pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo
mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un
hematoloģiskās sistēmas izmaiņas
4.
Nervu-muskuļu-skeleta
un ar kustībām saistītās funkcijas
4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms
un vieglums)
4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu
spēks)
Novērtē locītavu kustību apjomu,
vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā - ietekmi
uz ikdienas aktivitātēm.
Novērtē muskuļu spēku:
5 balles - normāls spēks;
4++ balles - var izturēt pietiekami lielu pretestību,
bet spēks tomēr nedaudz samazināts;
4+ balles - var izturēt mērenu pretestību;
4 balles - var izturēt vieglu pretestību;
3 balles - var veikt kustības, bet bez
pretestības;
2 balles - nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības
iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu;
1 balle - tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās,
bez locekļa kustībām;
0 - pilnīga paralīze
5. Mācīšanās un zināšanu
lietošana
5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu
darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana)
5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana,
izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana)
Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru
mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar
galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem,
kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar
datoru, braukt ar automašīnu.
Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju
veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu
un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta
izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem
uzdevumiem izvēle un īstenošana
6. Komunikācija
6.1. d399. Komunicēšana (spēja sazināties ar valodas,
zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas
līdzekļus)
Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties
verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus
un telekomunikācijas līdzekļus
7. Mobilitāte
7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana
un maiņa)
7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās
vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu)
7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana
(priekšmetu pacelšana un pārvietošana)
7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām
(koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem)
7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu
darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas)
7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām
virsmām)
Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju
ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram,
sēdus vai stāvus, noliekšanās.
Ķermeņa pozīcijas saglabāšana.
Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik
nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes.
Priekšmetu pacelšana un nešana.
Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram,
pacelt un pārnest somu.
Smalku darbību veikšana ar rokām.
Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas
manipulācijas.
Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē
roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot
un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura
satveršana un durvju vilkšana vai grūšana.
Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan
mājās, gan ārpus mājas
8. Pašaprūpe
8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu
mazgāšana un noslaucīšana)
8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana
noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un
apavus)
8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja,
ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena
dzeršana)
8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe
Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa
ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos.
Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un
novilkt apģērbu un apavus.
Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem
cilvēkiem
9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem
(attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu
ievērošana)
Kompleksa mijiedarbība ar citiem
cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības
regulēšanu, sociālo normu ievērošanu
Piezīmes.
1.
Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai
aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti
smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes
ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti,
tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu, salīdzinot ar
normāli pieņemto attiecīgajā vecuma grupā. Komisijas ārsts
attiecīgo funkcionēšanas kategoriju (saskaņā ar SFK) vērtē tad,
ja tā korelē ar diagnozi (t. i., izriet vai var izrietēt no
diagnozes) un ja attiecīgā funkcionēšanas kategorija ir būtiski
ierobežota. Funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi nosaka,
ņemot vērā novērtēto funkcionēšanas kategoriju ietekmi uz
personas funkcionēšanu kopumā.
2.
Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju
novērtējumu, komisijas ārsts izdara gala slēdzienu par personas
funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi, kā arī izsaka
viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.
3.
Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums
ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju
zaudējumu:
3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir
viegli - nerada būtiskas problēmas funkcionēt.
Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24
%;
3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni -
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai
ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt
patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli,
vai sliktākā kvalitātē). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā
arī vispārējo darbspēju zaudējums 25-59 %;
3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi -
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks
par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu
lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai
ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, epizodiski
nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II
invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60-79
%;
3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi -
funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama
(nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas
palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs).
Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju
zaudējums 80-100 %."
3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 40
"6. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
Kritēriji darbspēju zaudējuma
noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā
darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar
piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanā
1. tabula
Veselības
traucējumi un darbspēju zaudējums procentos
Nr.
p. k.
Veselības traucējumi
Darbspēju zaudējums (%)1
1.
Tuberkuloze
(SSK-10: A15-A19; B90)
1.1.
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes
skarto orgānu funkciju traucējumiem
0-24
1.2.
Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar
posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju
traucējumiem
25-59
1.3.
Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu
funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku
ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki
saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv
inficēšanās iespēja
60-79
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām
izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas
vai daļējas plaušu rezekcijas):
a) ciroze;
b) plānsienu dobumi;
c) atelektāzes;
d) bronhektāzes;
e) plaušu fibroze;
f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem
gada laikā;
g) elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē,
plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez
tās
Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu
tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem
vērā orgānu funkciju traucējumi:
a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;
b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe,
ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze
1.4.
Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu
tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu
hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu
prognozi
80-100
2.
Sarkoidoze
(SSK-10: D86)
2.1.
Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama,
izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā
plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.
Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu
funkciju traucējumus
25-79
2.2.
Aktīva sarkoidoze:
a) plaušu sarkoidoze III-IV stadijā;
b) ārpusplaušu sarkoidoze;
c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva
ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori
60-79
3.
Ļaundabīgie
audzēji (SSK-10: C00-C96; D00-D09; D45)
3.1.
Krūts vēzis (C50)
3.1.1.
T0-1 N0M0 stadija
- viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze,
orgānsaudzējoša operācija
10-24
3.1.2.
T2-2A N0M0 stadija
- mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts
ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu
25-59
3.1.3.
T2B-3A-B N0M0 stadija
- izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija,
kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes,
recidīvs, šaubīga prognoze
60-79
3.1.4.
4. stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi -
plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze,
nepieciešama kopšana
80-100
3.2.
Dzemdes audzējs (C54)
3.2.1.
audzējs izņemšanas stadijā
T1-2 N0M0
25-59
3.2.2.
saslimšana T2B
-3 N0M0 stadijā
60-79
3.2.3.
ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana
80-100
3.3.
Olnīcu audzējs (C56)
3.3.1.
saslimšana
T1N0M0 stadijā
25-59
3.3.2.
saslimšana T2 stadijā un lielākā
60-79
3.4.
Balsenes audzējs (C32)
3.4.1.
saslimšana agrīnā
T1N0M0 stadijā
25-59
3.4.2.
saslimšana
T2-3 N0M0 stadijā
(ar balss zudumu)
60-79
3.4.3.
pastāvīga traheostoma
50-79
3.5.
Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)
3.5.1.
saslimšana
T2-3 NxMx stadijā,
operēts vai neoperēts
60-79
3.5.2.
ielaists gadījums, specifiska kopšana
80-100
3.6.
Mēles audzējs (C01)
3.6.1.
saslimšana agrīnā
T1N0M0 stadijā
25-59
3.6.2.
saslimšana T2 stadijā un lielākā
60-79
3.6.3.
izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists
gadījums, nepieciešama kopšana
80-100
3.7.
Kuņģa un barības vada audzējs
(C15-16)
3.7.1.
pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā
60-79
3.7.2.
izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija,
kopšana
80-100
3.7.3.
gastrektomija
50-79
3.8.
Zarnu trakta audzējs (C17-21)
3.8.1.
resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā
25-59
3.8.2.
resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu
70-95
3.8.3.
fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības
dēļ
70-95
3.9.
Nieru audzējs (C64)
3.9.1.
nieres izņemšana agrīnā stadijā
(T1N0M0) ar saglabātu otras
nieres funkciju
25-59
3.9.2.
citās stadijās
60-79
3.9.3.
nepieciešama hemodialīze
100
3.10.
Prostatas audzējs (C61)
3.10.1.
operācija agrīnā stadijā
25-59
3.10.2.
operācija citās stadijās
60-79
3.10.3.
neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju
60-79
3.11.
Urīnpūšļa audzējs (C67)
3.11.1.
operācija agrīnā stadijā
25-59
3.11.2.
operācija citās stadijās
60-79
3.11.3.
cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā
zarnā
65-95
3.12.
Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas,
kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)
3.12.1.
saslimšana
T1N0M0 stadijā
25-59
3.12.2.
augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija,
eksartikulācija
55-75
3.12.3.
saslimšana T2 stadijā un lielākā
60-79
3.12.4.
izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās
ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas
nepieciešamība
80-100
4.
Limfoīdo, asinsrades un
radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK-10:
C81-C96; D46)
4.1.
Limfomas
4.1.1.
Hodžkina limfomas I, II, III stadija, ne Hodžkina limfomas
I, II stadija:
a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas
periodā;
b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas
I, II stadija, pirmreizēji progresējošas,
terapijai rezistentas slimības laikā
60-79
4.1.2.
Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV
stadija:
a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas
periodā;
b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas
III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas,
terapijai rezistentas slimības laikā
80-95
4.1.3.
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:
a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas
lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva
terapija;
b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes
audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);
c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu
smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);
d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas,
perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas
komplikācijas
80-95
Pēc slimības stadijas un
slimnieka vispārējā stāvokļa
4.1.4.
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu
novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas
4.1.4.1.
divi gadi
60-79
4.1.4.2.
trīs gadi
30-55
4.2.
Akūtas leikozes
4.2.1.
akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas
laikā
60-90
4.2.2.
akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē
80-95
4.2.3.
remisijas fāzē
4.2.3.1.
trīs gadi
60-79
4.2.3.2.
divi gadi
25-59
4.2.3.3.
slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu
transplantācijas izraisītās komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.3.
Hroniska mieloleikoze
4.3.1.
hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas
stadijas ārstēšanas laikā
60-79
4.3.2.
blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā
80-95
4.3.3.
diagnosticējot agresīvas pārveides variantus
80-95
4.3.4.
slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu
transplantācijas komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.4.
Hroniska limfoleikoze
4.4.1.
hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija),
asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas"
taktika
0-24
4.4.2.
hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas
periods
25-59
4.4.3.
B un C stadijas ārstēšanas laikā
60-79
4.4.4.
hroniskas limfoleikozes komplikācijas
60-79
4.4.5.
agresīvas pārveides varianti
80-95
4.4.6.
īstā sarkano šūnu aplāzija
80-95
4.4.7.
staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu
smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas
komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.5.
Mieloma
4.5.1.
asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita
25-59
4.5.2.
izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:
a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;
b) neiroloģisko sindromu;
c) nefroloģisko sindromu;
d) anēmisko sindromu;
e) hemorāģisko sindromu;
f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - disemināciju
60-79
4.5.3.
ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi; ja ir šā
pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi,
nepieciešama kopšana
80-95
4.5.4.
slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:
a) izteikta mielosupresija;
b) ātra audzēja augšana;
c) plazmas šūnu metastāzes;
d) agrīna mielomas leikemizācija;
e) kaulu smadzeņu izsīkums;
f) amiloidozes attīstība
80-95
4.5.5.
ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes
šūnu transplantācijas komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.6.
Mielodisplastiskais sindroms
4.6.1.
refraktērā anēmijas forma
25-59
4.6.2.
hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita,
lēni progresējoša
25-59
4.6.3.
refraktērās anēmijas forma ar sekundāru
hemahromatozi
60-79
4.6.4.
refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida
sideroblastiem
60-79
4.6.5.
refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju,
trombocitopēniju
60-79
4.6.6.
refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru
90-100
4.6.7.
refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas
pārveides variantiem
90-100
4.6.8.
hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana,
transformācija akūtā leikozē
90-100
4.7.
Anēmijas
4.7.1.
aplastiskā anēmija
4.7.1.1.
mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs,
hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas,
splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde
uz terapiju pirmajos trijos mēnešos
60-79
4.7.1.2.
izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija),
izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās
komplikācijas
80-100
4.7.1.3.
negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos
mēnešos
90-100
4.7.1.4.
pārveide agresīvajās formās
90-100
4.7.2.
hemolītiskās anēmijas
4.7.2.1.
hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām,
subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti
orgānu funkcijas traucējumi
25-59
4.7.2.2.
hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām
hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas
traucējumiem
60-79
4.7.2.3.
hemolītiskās anēmijas ar biežiem recidīviem, smagas
hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi,
slimnieks kopjams
80-100
4.7.2.4.
pārveide agresīvajos variantos
80-100
4.8.
Mieloproliferatīvās slimības
4.8.1.
īstā policitēmija
4.8.1.1.
asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā
trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama
0-20
4.8.1.2.
mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko
kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu
funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija
veicama reti
25-59
4.8.1.3.
izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju
izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas
traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas
flebotomijas
60-79
4.8.1.4.
izsīkuma stadija
60-90
4.8.1.5.
pārveide agresīvajos tipos
80-100
4.8.1.6.
pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija
80-100
4.9.
Hemofīlijas
4.9.1.
pēc norises smaguma pakāpes
4.9.1.1.
viegla pakāpe
10-24
4.9.1.2.
vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas
traucējumi
25-59
4.9.2.
smaga pakāpe
4.9.2.1.
izteikti orgānu funkcijas traucējumi
60-80
4.9.2.2.
ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi
85-100
4.10.
Trombocitopēnijas
4.10.1.
pēc norises smaguma pakāpes
4.10.1.1.
viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x
109/l)
10-20
4.10.1.2.
vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x
109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas
traucējumiem
25-59
4.10.1.3.
smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l
un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas
traucējumiem
60-85
4.10.1.4.
pārveide agresīvajos tipos
85-100
5.
Endokrīnās, uztures un
vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)
5.1.
Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu
kompensāciju uz adekvātas terapijas fona
Piezīme. Diabētiskas
retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā
pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)
10-24
5.2.
1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu
metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un
intermitējošām ketoacidozēm
25-59
5.3.
1. un 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu
komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem
funkciju traucējumiem:
a) diabētiska nefropātija, II stadija (atbilstoši
jaunajai klasifikācijai) (GFĀ);
b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar
mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas
traucējumiem;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība,
subkompensēta
25-59
5.4.
1. un 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem
funkciju traucējumiem:
a) diabētiska nefropātija, III stadija (atbilstoši
jaunajai klasifikācijai), nav nepieciešama nieru
aizstājējterapija;
b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām
parēzēm;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība,
dekompensēta;
d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu
amputāciju;
e) diabētiskās čūlas;
f) Šarko pēda
60-79
5.5.
1. un 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām
komplikācijām:
a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru
aizstājējterapija (NAT);
b) diabētiska polineiropātija ar vairāku
ekstremitāšu izteiktām parēzēm;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība,
dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;
d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas
traucējumiem
80-90
5.6.
Metabolā sindroma izpausmes:
a) adipozitāte;
b) arteriāla hipertensija;
c) dislipidēmija;
d) cukura diabēts
Nosaka pēc orgānu funkciju
traucējumu pakāpes
5.7.
Tireotoksikoze
5.7.1.
tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu
bojājumiem
10-20
5.7.2.
tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija,
oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju
traucējumiem
30-50
5.7.3.
tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem
funkciju traucējumiem
60-75
5.7.4.
subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli
izteiktiem funkciju traucējumiem
10-20
5.7.5.
nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni
izteiktiem funkciju traucējumiem
30-50
5.7.6.
nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu
bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem
60-85
5.8.
Kušinga sindroms
5.8.1.
veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu
funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu
nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts,
psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts
Skatīt atbilstošajās
nodaļās
5.9.
Akromegālija
5.9.1.
akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija,
locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni
izteiktiem funkciju traucējumiem
30-50
5.9.2.
akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija,
locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un
izteiktiem funkciju traucējumiem
60-75
6.
Psihiski un uzvedības
traucējumi (SSK-10: F00-F99)
6.1.
Alcheimera demence (F00)
80-100
6.2.
Vaskulāra demence (F01)
6.2.1.
bez psihozes
60-79
6.2.2.
ar psihozi
80-100
6.3.
Pika demence (F02.0)
80-100
6.4.
Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)
80-100
6.5.
Demence citu slimību dēļ
(F02.8)
6.5.1.
bez psihozes
60-79
6.5.2.
ar psihozi vai lēkmēm
80-100
6.6.
Organiska halucinoze (F06.0)
6.6.1.
viegli traucējumi
10-24
6.6.2.
vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas
personības traucējumi
25-59
6.6.3.
smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu,
izteikti personības traucējumi
60-100
6.7.
Organiski katatoniski traucējumi
(F06.1)
6.7.1.
viegli traucējumi
10-24
6.7.2.
vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem
25-59
6.7.3.
smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti
personības traucējumi
60-100
6.8.
Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi
(F06.2)
6.8.1.
viegla pakāpe
10-24
6.8.2.
vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības
traucējumi)
25-59
6.8.3.
smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu,
izteikti personības traucējumi
60-100
6.9.
Organiski (afektīvi) garastāvokļa
traucējumi (F06.3)
6.9.1.
viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas
ārstēšanai
10-20
6.9.2.
vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības
traucējumiem
25-59
6.9.3.
smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti
personības traucējumi
60-80
6.10.
Organiska trauksme (F06.4)
6.10.1.
viegli traucējumi
10-20
6.10.2.
vidēji smagi traucējumi (ar personības
traucējumiem)
25-59
6.10.3.
smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības
traucējumiem
60-80
6.11.
Organiski personības traucējumi
(F07.0)
6.11.1.
viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi
traucējumi
10-20
6.11.2.
vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes
gadā
25-59
6.11.3.
smagi traucējumi ar progresējošu gaitu
60-80
6.12.
Postkontūzijas sindroms (F07.2)
6.12.1.
viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas
ārstēšanai
10-20
6.12.2.
vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem
mēnešiem, veidojas personības traucējumi
25-59
6.12.3.
smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu,
hroniski traucējumi
60-80
6.13.
Psihiski un uzvedības traucējumi
psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)
6.13.1.
psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu
nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)
60-79
6.13.2.
amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu
nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)
60-79
6.14.
Šizofrēnija
6.14.1.
paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises
(F20.0)
6.14.1.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.1.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas
remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.1.3.
smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā
un/vai izteikti personības traucējumi
60-79
6.14.2.
paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas
norises
6.14.2.1.
viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli
personības traucējumi
10-24
6.14.2.2.
vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti
personības traucējumi
25-59
6.14.2.3.
smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti
personības traucējumi
60-79
6.14.2.4.
ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības
traucējumiem
80-100
6.14.3.
hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)
6.14.3.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.3.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.3.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības
traucējumi izteikti
60-79
6.14.3.4.
ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti
smagi
80-100
6.14.4.
katatonā šizofrēnija (F20.2)
6.14.4.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.4.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības
traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.4.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības
traucējumi izteikti
60-79
6.14.4.4.
ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti
smagi
80-100
6.14.5.
nediferencētā šizofrēnija
(F20.3)
6.14.5.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.5.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.5.3.
smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā,
personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.6.
postšizofrēniska depresija (F20.4)
Skatīt F20.3
6.14.7.
reziduāla šizofrēnija (F20.5)
6.14.7.1.
viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli
personības traucējumi
10-24
6.14.7.2.
vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības
traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.7.3.
smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības
traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju
60-79
6.14.8.
vienkāršā šizofrēnija (F20.6)
6.14.8.1.
viegla gaita - personības traucējumi viegli
10-24
6.14.8.2.
vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības
traucējumiem
25-59
6.14.8.3.
smaga gaita - ar izteiktiem personības
traucējumiem
60-79
6.14.8.4.
ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības
traucējumiem
80-100
6.14.9.
citu veidu šizofrēnija (F20.8)
Skatīt F20.9
6.14.10.
neprecizēta šizofrēnija (F20.9)
6.14.10.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.10.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.10.3.
smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret
terapiju, personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.11.
šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā
šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā
šizofrēnija (F21)
6.14.11.1.
viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības
traucējumi
10-24
6.14.11.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni
izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.11.3.
smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā,
rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti
60-79
6.15.
Persistējoši murgi (F22)
6.15.1.
viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
10-24
6.15.2.
vidēji smaga gaita - pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski
reducējas
25-59
6.15.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas
personības traucējumi
60-79
6.16.
Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta
25-59
6.17.
Inducēti murgi (F24)
6.17.1.
viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
10-24
6.17.2.
vidēji smaga gaita - pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski
reducējas
25-59
6.17.3.
smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas
personības traucējumi
60-79
6.18.
Šizoafektīvi traucējumi (F25)
6.18.1.
viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi
reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi
10-24
6.18.2.
vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu,
progresējoši personības traucējumi
25-59
6.18.3.
smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā,
izteikti personības traucējumi
60-79
6.19.
Bipolāri afektīvi traucējumi
(F31)
6.19.1.
viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.19.2.
vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas
epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku
pēc ārstēšanas
25-59
6.19.3.
smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes
sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci
pret ārstēšanu
60-79
6.20.
Depresīva epizode (F32)
6.20.1.
viegla gaita - labi padodas ārstēšanai
10-24
6.20.2.
vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez
uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
25-59
6.20.3.
smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku
simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas
60-79
6.21.
Rekurenti depresīvi traucējumi
(F33)
6.21.1.
viegla gaita - labi padodas ārstēšanai
10-24
6.21.2.
vidēji smaga gaita - vidēji smagas depresijas epizodes,
sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta
25-59
6.21.3.
smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku
simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas
60-79
6.22.
Persistējoši garastāvokļa traucējumi
(F34)
6.22.1.
traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai
sešu mēnešu ilgai ārstēšanai
25-59
6.23.
Posttraumatisks stresa sindroms
(F43)
6.23.1.
viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām
nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai
10-24
6.23.2.
vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem
ilgi, pievienojas personības traucējumi
25-59
6.24.
Somatoformi traucējumi (F45)
6.24.1.
viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.24.2.
vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme,
personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas
ārstēšanai
25-59
6.25.
Neirotiski traucējumi (F48)
6.25.1.
viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.25.2.
vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme,
personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas
ārstēšanai
25-59
7.
Nervu sistēmas slimības
(traumas) (SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)
7.1.
Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras
smadzenes)
7.1.1.
viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija,
psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm
gadā
0-24
7.1.2.
mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska
patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes
gadā
25-59
7.1.3.
izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska
patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes
gadā
60-79
7.1.4.
ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla,
ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas
smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu
funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska
patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12
reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai
kopšana
80-100
7.2.
Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu,
pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)
7.2.1.
viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi
0-24
7.2.2.
mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi
25-59
7.2.3.
izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi
60-79
7.2.4.
ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas,
veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa
orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība
vai kopšana
80-100
8.
Acu un to palīgorgānu
slimības (traumas) (SSK-10: A18; B31; B58; C69;
H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)
8.1.
Redzes asuma samazinājums
8.1.1.
slimības dēļ
Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru
slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar
atbilstošu korekciju
Skatīt 2. tabulu
8.1.2.
traumas dēļ
Skatīt 3. tabulu
8.2.
Darbspēju zaudējums pēc slimības vai
traumas
Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums
ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks
darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas
patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru
nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai
8.2.1.
afakija (bez papildu redzes
traucējumiem)
8.2.1.1.
vienā acī
10
8.2.1.2.
abās acīs
15
8.2.1.3.
vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs
trūkst
25
8.2.1.4.
ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs
5
8.2.2.
plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs
muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs
spraugu, kā arī plakstiņa saaugums
8.2.2.1.
vienā acī
8.2.2.1.1.
acs pilnīgi aizvērta
20
8.2.2.1.2.
citādi
10
8.2.2.2.
abās acīs
8.2.2.2.1.
acs pilnīgi aizvērta
40
8.2.2.2.2.
citādi
20
8.2.3.
oftalmoplēģija
8.2.3.1.
totāla
30
8.2.3.2.
citādi
10
8.2.4.
rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu
necaurlaidība
10
8.2.5.
homonīmā hemianopsija
8.2.5.1.
pilnīga hemianopsija, kvadrantu
hemianopsija
8.2.5.1.1.
homonīmā hemianopsija
40
8.2.5.1.2.
bitemporālā hemianopsija
25
8.2.5.1.3.
binazālā hemianopsija
10
8.2.5.1.4.
homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā
20
8.2.5.1.5.
homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā
30
8.2.5.1.6.
hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs
trūkst
60
8.2.5.2.
nepilnas hemianopsijas un kvadrantu
hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti
jāpazemina par 5-10 % atkarībā no defekta lieluma
8.2.6.
sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais
diametrs)
8.2.6.1.
sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja
otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk
nekā 100 grādu robežās
8.2.6.1.1.
100 grādu robežās
5
8.2.6.1.2.
60 grādu robežās
10
8.2.6.1.3.
20 grādu robežās
15
8.2.6.1.4.
10 grādu robežās
25
8.2.6.2.
sašaurināts redzeslauks katrai acij
8.2.6.2.1.
100 grādu robežās
15
8.2.6.2.2.
60 grādu robežās
30
8.2.6.2.3.
20 grādu robežās
70
8.2.6.2.4.
10 grādu robežās
90
8.2.6.3.
vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski
akla vai acs trūkst
8.2.6.3.1.
100 grādu robežās
40
8.2.6.3.2.
60 grādu robežās
60
8.2.6.3.3.
20 grādu robežās
90
8.2.6.3.4.
10 grādu robežās
95
8.2.7.
lielas skotomas, t. i., 50 grādu
redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra
acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.7.1.
vismaz 1/3 redzeslauka neaptver
20
8.2.7.2.
vismaz 2/3 redzeslauka neaptver
50
8.2.8.
hroniska asinsvadu trakta iekaisuma
gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs
tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja
8.2.8.1.
asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes
gadā un vairāk
40
8.2.9.
tīklenes atslāņošanās
8.2.9.1.
pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu
terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.1.1.
pirmo gadu pēc operācijas
60
8.2.9.1.2.
otro gadu pēc operācijas
30
8.2.9.1.3.
trešo gadu pēc operācijas un vēlāk
15
8.2.9.2.
ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās
vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās
operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām
redzes funkcijām
8.2.9.2.1.
pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas
60
8.2.9.2.2.
divus gadus pēc šā pielikuma
8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa
30
8.2.9.2.3.
trīs gadus pēc šā pielikuma 8.2.9.2.2. apakšpunktā
norādītā termiņa
15
8.2.9.3.
tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā
acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.9.3.1.
novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais
apmērs šajā laikā
60
8.2.9.3.2.
pēc pieciem gadiem un vēlāk
40
8.2.10.
glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma
procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas
radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un
izmaiņas redzes laukā
8.2.11.
šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma
procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes
traucējumiem
8.2.12.
medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji
redzes orgānā
8.2.12.1.
piecu gadu ciklā
8.2.12.1.1.
ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols
izņemts)
60
8.2.12.1.2.
citādi
līdz 80
8.2.12.2.
pēc piecu gadu novērošanas, ja nav
metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju
zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām
8.2.13.
diabētiska retinopātija
Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs
tikai no redzes traucējumiem
9.
Ausu un aizauss paugura
slimības (traumas) (SSK-10: H60-H95; S08.1)
9.1.
Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums
(mezotimpanīta tipa)
5-10
9.2.
Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar
holesteatomu, granulācijām
10-20
9.3.
Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne
mazāk kā 1/3 daļa)
9.3.1.
vienas auss
5
9.3.2.
abu ausu
10
9.4.
Vienpusēja vājdzirdība
9.4.1.
III-IV pakāpe
0-10
9.4.2.
V pakāpe vai kurlums
10-20
9.5.
Abpusēja vājdzirdība
9.5.1.
I-II pakāpe
0-10
9.5.2.
III pakāpe
10-20
9.5.3.
IV pakāpe
20-30
9.5.4.
V pakāpe vai kurlums
45
9.6.
Vestibulārās funkcijas traucējumi
9.6.1.
galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli
veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras
lēkmes
10-20
9.6.2.
galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni
veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras
lēkmes
30-50
9.6.3.
galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes
mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi,
perifēras vestibulāras lēkmes
60-70
9.7.
Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes
pasliktināšanos
0-5
10.
Asinsrites sistēmas
slimības (traumas) (SSK-10: I00-I99; S26)
10.1.
Iedzimtas un iegūtas sirdskaites
10.1.1.
iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu
hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem
0-20
10.1.2.
iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās
klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma
traucējumiem
30-50
10.1.3.
iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku
III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska
ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam
veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru
implantācijas
60-90
10.2.
Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas
hipertrofiskas, restriktīvās)
10.2.1.
ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju
un/vai zema riska ritma traucējumiem
30-59
10.2.2.
ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju
un/vai augsta riska ritma traucējumiem
60-79
10.2.3.
ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta
riska ritma traucējumiem
80-100
10.3.
Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:
a) pamatslimības;
b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;
c) ritma traucējumiem
10.4.
Hroniska sirds mazspēja
10.4.1.
hroniska sirds mazspēja pēc sirds,
perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma
10.4.1.1.
II funkcionālā klase
10-20
10.4.1.2.
III funkcionālā klase
60-79
10.4.1.3.
IV funkcionālā klase
80-100
10.5.
Primāra arteriāla hipertensija:
10.5.1.
arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti
koriģējama medikamentozi, norit ar:
10.5.1.1.
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem
stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem
(hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma
traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi
citos asinsvadu baseinos)
30-59
10.5.1.2.
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem
stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas
sirds mazspējas
III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas
nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS
vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli
bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi
citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes)
60-95
11.
Elpošanas sistēmas
slimības (traumas) (SSK-10: J00-J99; S20-S29;
T27)
11.1.
Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto
audu)
60-75
11.2.
Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un
galiņa)
45
11.3.
Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums
20
11.4.
Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju
sašaurinājums)
11.4.1.
ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja
5-10
11.4.2.
smaga vienpusēja, izteikta abpusēja
15
11.4.3.
pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu
elpošanu
20
11.5.
Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to
bojājumu dēļ
11.5.1.
vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes
laikā
10
11.5.2.
disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera
stāvoklī
20-24
11.5.3.
pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)
50
11.6.
Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta,
pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu
rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju
traucējumu pakāpi
11.6.1.
I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji)
un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR)
10-24
11.6.2.
II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie
rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no
NR)
25-59
11.6.3.
III pakāpe (FEV1 vairāk par 60 % no NR
(normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) vairāk
par 60 % no NR)
60-100
11.7.
Pulmonektomija (plaušas izņemšana)
50
11.8.
Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas
funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā
11.8.1.
II pakāpe
60-75
11.8.2.
III pakāpe
75-100
11.9.
Krūškurvja deformācija
11.9.1.
mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes
elpošanas mazspēja
0-20
11.9.2.
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes
elpošanas mazspēja
30-40
11.9.3.
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes
elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds
60-79
11.9.4.
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības,
III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu
sirds
80-90
11.10.
Bronhiālā astma
11.10.1.
viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā
astma
10-24
11.10.2.
persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem
ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm,
I-II pakāpes elpošanas mazspēja
25-59
11.10.3.
persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar
nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm,
astmatisku stāvokli, II-III pakāpes elpošanas mazspēja
ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi
60-79
11.11.
HOPS
11.11.1.
vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem
paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe
25-59
11.11.2.
HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem,
hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara
disfunkcija
60-95
11.12.
Intersticiālās plaušu slimības
Vērtējamas:
pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas
pakāpes
12.
Gremošanas sistēmas
slimības (traumas) (SSK-10: K00-K93; S30-S39;
T28)
12.1.
Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga
kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa
izmežģījuma gadījumā
12.1.1.
mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas
traucējumi
20
12.1.2.
izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas
traucējumi
50
12.2.
Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju
traucējumiem
10
12.3.
Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem
košļāšanas funkcijas traucējumiem
40
12.4.
Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem
košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu,
sekundāri valodas traucējumi
80-90
12.5.
Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)
12.5.1.
bez siekalu dziedzera fistulas
10-24
12.5.2.
siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu
siekalošanos
25-40
12.6.
Mēles zudums
12.6.1.
distālās trešdaļas līmenī
15
12.6.2.
vidējās trešdaļas līmenī
40
12.6.3.
pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)
80-90
12.7.
Rīkles vai barības vada sašaurinājums
(stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma
12.7.1.
bez būtiskiem funkciju traucējumiem
10
12.7.2.
apgrūtināta cietās barības rīšana
20
12.7.3.
apgrūtināta šķidrās barības rīšana
40-50
12.7.4.
barības vada necaurlaidība (gastrostoma)
70-90
12.8.
Barības vada slimības
12.8.1.
divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar
disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu,
skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem
40-70
12.8.2.
pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka
disfagija, kosmētiskais defekts
25-59
12.9.
Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi
12. …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.