Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Šis kodekss reglamentē Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē."

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi."

Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei."

Brīvības atņemšanas iestādēm ir juridiskās personas tiesības.

Tieslietu ministrijas pilnvaroti darbinieki regulāri veic pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs.

Pārbaužu kārtību, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs.

Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets."

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona."; aizstāt trešajā daļā vārdus "slēgtajos cietumos" ar vārdiem "soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā"; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību."; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi."; izteikt septīto daļu šādā redakcijā: "Notiesāto sarakste tiek cenzēta, bet pasta sūtījumu un pienesumu saturs - pārbaudīts."

Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personiskajos kontos.

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss, un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu."

Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē. Ilgstošas satikšanās laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecaistēvs, vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais. Ja notiesātajam nav tuvu radinieku vai tie viņu neapmeklē, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu ilgstošas satikšanās var atļaut arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi."

Ar advokātu var tikties tikai brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts; ja notiesātais vai advokāts vēlas, viņi tiekas vienatnē."

Sūtījumus vai pienesumus var aizstāt ar naudas pārvedumiem, kuru vērtība nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Par šādu summu notiesātais var iegādāties preces brīvības atņemšanas iestādes veikalā papildus šā kodeksa 43.panta trešajā daļā noteiktajai summai tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt sūtījumu vai pienesumu.

Kārtību, kādā paku sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz notiesātajiem, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem aizliegts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi."

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.

Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas."

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu - pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju disciplīnas pārkāpumu vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma - uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Nosakot soda izciešanas režīma pakāpju termiņus, tajos ieskaitāms iepriekšējais apcietinājums."

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība.

Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ne mazāk kā viena piektdaļa - soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātos, kuri izcieš sodu soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pārcelt uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā nosacīti pirms termiņa atbrīvot.

Notiesātos no slēgtajiem cietumiem pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet no atklātajiem cietumiem un nepilngadīgo audzināšanas iestādēm - uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks - šīs iestādes priekšnieks, komisijas locekļi - šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

50.10 pants. Administratīvās komisijas uzdevumi Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanu un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija šajā kodeksā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai viņu pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

50.12 pants. Administratīvās komisijas sēdes Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

Sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav administratīvās komisijas locekļi.

Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

50.13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā."

Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās vai otrās grupas invalīdus darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, strādā izolētos iecirkņos.

Valsts un citu īpašuma veidu uzņēmumos notiesāto darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie var nodarboties ar amatniecību.

Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus."

Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagu un veselībai kaitīgu darbu, kā arī notiesātajiem pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot 12 darbadienas pilngadīgajiem un 18 darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem."; izslēgt septīto daļu; izteikt astoto daļu šādā redakcijā: "Notiesāto darbu organizē, ievērojot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus saskaņā ar likumu."

No atlikušās summas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču un to notiesāto, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, personiskajā kontā - vismaz 40 procentus no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli."

Notiesāto piedalīšanās audzināšanas pasākumos ir stimulējama un pozitīvi novērtējama."

Brīvības atņemšanas iestādēs turēto notiesāto vispārizglītojošās mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu labošanās un pāraugšanas pakāpi."

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

67.pantsKārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās

izglītības, profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un profesionālā apmācība Notiesātajiem mācības vispārējās izglītības, profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un profesionālo apmācību organizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā uzlikts disciplinārsods.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

75.pantsAr

brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, viņš ir atbildīgs par tiem saskaņā ar Civillikumu.

76.pantsZaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumi cietušā labā tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā."

Dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par 9 kvadrātmetriem."; izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu."; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura."; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem."

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē.

Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

Brīvības atņemšanas iestādēs piemēro notiesāto piespiedu barošanu atbilstoši medicīniskiem kritērijiem, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību."

Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā vai inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, ārstē speciāli ierīkotās brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, kur nodrošināta pastiprināta ārējā apsardze un iekšējā uzraudzība. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm."

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo probācijas dienestu, kurš sadarbībā ar nepilngadīgā agrākās dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) veic pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumu."

Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē, esot brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta attiecīgo personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē.

Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu."

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no turpmākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde."

117.pantsBrīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar probācijas dienestu

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē attiecīgo probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šā dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

Atbrīvošanas dienā, izsniedzot personas dokumentus, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē atbrīvojamo par tā probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotais var meklēt nepieciešamo palīdzību, uzsākot dzīvi brīvībā.

118.pantsMateriālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības

atņemšanas iestādēm Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai, izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu un nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.

119.pantsNo

brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē."

120.pantsProbācijas dienests, tā izveidošana un mērķis

Probācijas dienestu izveido Ministru kabinets kā Tieslietu ministrijas pakļautībā esošu patstāvīgu valsts iestādi.

Probācijas dienesta izveidošanas mērķis ir mazināt brīvības atņemšanas soda kaitīgo ietekmi un palīdzēt personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē, brīvībā esot.

121.pantsProbācijas dienesta uzdevumi

Probācijas dienesta uzdevums ir:

Šo uzdevumu risināšanā probācijas dienests sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju un organizāciju pienākums ir pēc iespējas veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību."

126.pantsPolicijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu."

127.pantsAresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

Ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

Personas, kuras notiesātas ar arestu, tur šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvietojami vīrieši, sievietes, nepilngadīgie, kā arī personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

Ar arestu notiesātās militārpersonas tiek turētas virssardzē. Šķirti izvietojami virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī ar arestu notiesātie - atsevišķi no disciplināri sodītām militārpersonām.

128.pantsAr

arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā Ar arestu notiesātajam ir šā kodeksa 9.pantā noteiktais notiesātā tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Nosūtot uz soda izpildes iestādi ar arestu notiesāto, jāievēro šā kodeksa 15.pantā paredzētie noteikumi.

Uzņemot ar arestu notiesāto soda izpildes iestādē, viņu reģistrē, atzīmē soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, iekārto personas lietu, ja notiesātais nav atradies izmeklēšanas cietumā un personas lietas nav, un iepazīstina ar šā soda izpildes iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.

129.pantsAr

arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi Ar arestu notiesātajam ir tiesības:

Ar arestu notiesātajam nepilngadīgajam reizi mēnesī atļauta satikšanās uz laiku līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj.

Ar arestu notiesātajai pilngadīgajai personai soda izciešanas laikā nav atļauta satikšanās ar radiniekiem vai citām personām, izņemot šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas.

Telefonsaruna tiek atļauta tikai ārkārtējas nepieciešamības un izņēmuma gadījumā.

Ar arestu notiesātajiem nav atļauts iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas), izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un sezonai atbilstošu apģērbu, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai iegādāties ar pārskaitījumu, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personiskajā kontā.

Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

Ar arestu notiesātajiem ir atļauts lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio, bet vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi nav paredzēti.

Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto mantu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

130.pantsSadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

Soda izpildes iestāde apgādā šādus notiesātos ar sezonai atbilstošu apģērbu un veļu, bet pēc savas vēlēšanās viņi var lietot arī personisko apģērbu.

Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta ar gultas piederumiem.

131.pantsAr

arestu notiesāto iesaistīšana darbā Soda izpildes iestādei ir tiesības ar arestu notiesātos iesaistīt bez atalgojuma to telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos, kuri nodoti viņu lietošanā.

Ar arestu notiesātos citos darbos parasti neiesaista, bet, ja viņi tiek iesaistīti citos darbos, par to maksājama alga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

132.pantsAr

arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi Notiesātajam aresta izciešanas laikā par labu uzvedību var piemērot šādus pamudinājumus:

Par soda izciešanas noteikumu pārkāpumiem ar arestu notiesātajam var izteikt brīdinājumu vai rājienu vai ievietot viņu soda izolatorā uz šā kodeksa 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā norādīto laiku un ievērojot minētā panta otrās daļas nosacījumus."

133.pantsNotiesātā pienākums pieteikties pašvaldībā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts noraksts no sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā notiesātais dzīvo, piespriestā soda izciešanai.

Ja notiesātais neizpilda šo pienākumu un nolūkā izvairīties no soda izciešanas noteiktā termiņā nepiesakās pašvaldībā, viņu brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu.

Transporta izdevumus, kas notiesātajam radušies, ierodoties pašvaldībā, lai pieteiktos soda izciešanai un pēc tam ierastos norīkotajā piespiedu darbā, sedz pašvaldība.

134.pantsPašvaldības dienests, kas pārzina piespiedu darba izpildīšanu

Piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests.

Piespiedu darba uzraudzības dienestam pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir pienākums:

135.pantsNosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests

piespiedu darbs Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

136.pantsPiespiedu darba izciešanas laiks

Piespiedu darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Piespiedu darba uzraudzības dienesta norīkotajā darbā.

Piespiedu darbā notiesāto drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu - ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai mācībām un ne vairāk par četrām stundām izejamās dienās.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

137.pantsDarba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu

notiesātos Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldības domi (padomi) par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos pašvaldības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem konkrētu darbu, kuru viņi var veikt pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai pēc mācībām, un:

Darba devējs ik dienu informē pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un ik mēnesi pārskaita pašvaldībai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

138.pantsAr

piespiedu darbu notiesāto atbildība Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un Piespiedu darba uzraudzības dienests iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pieteikumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Divdesmit piektā nodaļa Naudas soda izpildes kārtība

139.pantsIzpildu dokumenti par naudas sodu

Naudas sodu krimināllietās neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen, pamatojoties uz tiesas izpildrakstu, kas izdots saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesātās personas krimināllietā.

Izpildrakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura notiesātajam piespriedusi naudas sodu.

Izpildrakstu kopā ar tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas.

140.pantsNaudas soda piedziņas kārtība

Pēc izpildraksta un tiesas sprieduma saņemšanas tiesu izpildītājs rakstveidā uzaicina notiesāto ierasties tiesu izpildītāju kantorī, kur uzdod notiesātajam 10 dienu laikā samaksāt tiesas izpildrakstā norādīto naudas summu vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

Pēc naudas soda samaksāšanas notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildīšanu nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un izbeidz lietvedību izpildu lietā.

Ja notiesātais noteiktajā 10 dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav iesniedzis lūgumu tiesai sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

141.pantsNaudas soda kā papildsoda piedziņas kārtība

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tiesas izpildrakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Divdesmit sestā nodaļa Mantas konfiskācijas izpildes kārtība

142.pantsSprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam kā papildsodu mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītāju kantorim pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finansu institūcijas.

Mantas konfiskāciju izdara tā iecirkņa tiesu izpildītāji, kura teritorijā atrodas konfiscējamā manta.

143.pantsTiesu izpildītāja darbības, izdarot mantas konfiskāciju

Saņēmis tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda mantas aprakstes aktu par to mantu, kura pārbaudes laikā atrasta pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesuālā kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

144.pantsKonfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

Personas, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, var iesniegt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav konfiscējami notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām piederošie pirmās nepieciešamības priekšmeti un uzturlīdzekļi.

145.pantsKonfiscētās mantas nodošana realizēšanai

Izdarot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai notiesātā mantu, kas palikusi pēc to visu prasījumu apmierināšanas, kuri radušies, pirms notiesātā mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finansu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

Divdesmit septītā nodaļa Kārtība, kādā izpildāma izraidīšana no Latvijas Republikas

146.pantsInstitūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros izpilda valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

147.pantsKārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas

Republikas Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā persona pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāma no Latvijas Republikas, tiesas priekšsēdētājs, tiklīdz saņēmis paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods ir izpildīts, nekavējoties dod rīkojumu izpildīt spriedumā noteikto papildsodu - izraidīt personu, kas ir citas valsts pilsonis, no Latvijas Republikas un vienlaikus nosūta tiesas sprieduma norakstu attiecīgai valsts policijas iestādei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tās teritoriālajai nodaļai, kuras darbības teritorijā persona izcieš pamatsodu.

Ja izraidāmā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija savlaicīgi pirms notiesātā atbrīvošanas informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tās teritoriālo nodaļu par to, ka atbrīvojamai personai, kas ir citas valsts pilsonis, piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad persona tiks atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes.

Personas izraidīšanas procedūra notiek saskaņā ar likumā noteikto kārtību."

148.pantsSprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi tiesību ierobežošanu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildrakstu par notiesātajam noteiktajiem tiesību ierobežojumiem un kopā ar sprieduma norakstu nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim:

149.pantsPapildsoda - tiesību ierobežošanas - izpildes kārtība

Saņēmis tiesas izpildrakstu un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs noskaidro, kurai institūcijai jāveic konkrētās darbības, lai izpildītu spriedumu, un kopā ar attiecīgu priekšlikumu par sprieduma izpildi nekavējoties nosūta izpildrakstu un sprieduma norakstu attiecīgajai institūcijai spriedumā noteikto ierobežojumu realizēšanai.

Tiesas izpildītājs kontrolē, vai tiesas spriedums tiek izpildīts visā soda termiņa laikā.

Par tiesas noteikto ierobežojumu izpildi institūcija, kas to veikusi, izdara atzīmi izpildrakstā un nosūta to atpakaļ tiesu izpildītājam, kas kontrolē sprieduma izpildi, kā arī paziņo tiesai, kas izdevusi izpildrakstu par tiesību ierobežošanu."

150.pantsNāves soda izpildes vispārīgā kārtība

Notiesātais, kuram tiesa piespriedusi nāves sodu, tiek turēts vienieslodzījuma kamerā pastiprinātas apsardzes un uzraudzības apstākļos.

Ja notiesātais, kuram piespriests nāves sods, izmanto savas tiesības iesniegt Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz Valsts prezidenta lēmuma saņemšanai.

Ja notiesātais atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam, par to prokurora klātbūtnē tiek sastādīts attiecīgs akts. Šo aktu triju dienu laikā nosūta Valsts prezidentam. Akts par notiesātā atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.

Nāves soda izpildes pamats ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora atzinumi par to, ka nav pamata iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kā arī paziņojums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.

151.pantsAr

nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss Ar nāves sodu notiesātajam ir tiesības:

152.pantsNāves soda izpildes noteikumi

Nāves sods tiek izpildīts, notiesāto nošaujot, bet to nedrīkst izpildīt publiski.

Nāves sodu izpilda tieslietu ministra pilnvarotas personas. Soda izpildi uzrauga prokurors, tās brīvības atņemšanas iestādes pārstāvis, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, un ārsts.

Notiesātā nāves iestāšanos konstatē ārsts. Par tiesas sprieduma izpildi tiek sastādīts protokols, kuru paraksta šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

Nāves soda izpildes procedūra ir valsts noslēpums, un ziņas par tā izpildītājiem un personām, kas uzrauga soda izpildi, nav izpaužamas.

Par nāves soda izpildi brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, rakstveidā paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas šī brīvības atņemšanas iestāde, kā arī vienam no notiesātā tuviem radiniekiem.

Notiesātā apbedīšanas vieta vai kremācijas fakts netiek izpausts."

Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets nodrošina, lai tiktu izveidotas un 1999.gada 1.aprīlī darbu uzsāktu šādas institūcijas:

Šis likums stājas spēkā vienlaikus ar Krimināllikumu.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1998.gada 30.oktobrī