Zaudējis spēku - Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)

Zaudējis spēku - Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2003. gada 29. maija likumu: Jūras kodekss. Ministru kabineta noteikumi Nr.168 (prot. Nr. 41 6. §) Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā 1. NODAĻA JŪRLIETU PĀRVALDĪŠANA 1. pants. Jūrniecības noteikumu darbība Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss; turpmāk tekstā - "kodekss") regulē administratīvās, saimnieciskās un civilās attiecības, kuras rodas starp subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā. 2. pants. Kodeksa piemērošana (1) Šis kodekss piemērojams visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk tekstā - "Latvijas ūdeņi"), visiem Latvijas kuģiem, kā arī cita veida objektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos. (2) Šis kodekss neattiecas uz Latvijas karakuģiem un to personālu. 3. pants. Starptautiskie līgumi Ja starptautiskā līgumā, kura dalībniece ir Latvijas Republika, paredzēti citi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus. 4. pants. Citu Latvijas likumdošanas aktu piemērošana Latvijas civilie, administratīvie vai citi likumdošanas akti piemērojami tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss. 5. pants. Atbildība par kodeksa neievērošanu Atbildība par kodeksa neievērošanu nosakāma saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 6. pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence (1) Valsts pārvaldes institūcijas savas kompetences ietvaros nosaka vispārējos ar jūrlietām saistītos jautājumus, realizē to izpildi un jūrlietu tiešu pārvaldi Latvijas Republikā, izdod nepieciešamos normatīvos aktus un veic uzraudzības un kontroles funkcijas. (2) Satiksmes ministrija (turpmāk tekstā - "ministrija"), ministrijas Jūrniecības departaments un tā pakļautībā esošā Jūras administrācija ir valsts pārvaldes institūcijas, kuru pārziņā ir visa Latvijas jūrniecība. Ministrijas tiesības un pienākumi ir: 1) noteikt jūrniecības attīstības stratēģiju un galvenos virzienus; 2) vadīt tās pakļautībā esošās jūrniecības valsts pārvaldes institūcijas. (3) Jūrniecības departamenta tiesības un pienākumi ir: 1) vadīt Jūras administrāciju; 2) izstrādāt jūrniecības nozares perspektīvās prognozes un attīstības programmas projektus; 3) sagatavot un apstiprināt noteiktajā kārtībā jūrniecību reglamentējošas instrukcijas; 4) sagatavot starptautiskos kuģošanas līgumus, piedalīties šo līgumu noslēgšanā vai pēc Ministru kabineta pilnvarojuma tos noslēgt pastāvīgi, attīstīt un koordinēt nozares starptautiskos sakarus, pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās jūrniecības organizācijās, sadarboties ar citu valstu jūrniecības organizācijām un institūcijām, pētīt un ieviest starptautisko pieredzi; 5) izstrādāt un realizēt valsts politiku ostu, jūras un upju transporta attīstībā; 6) veicināt labvēlīgus tiesiskos un ekonomiskos apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai jūrniecības nozarē; 7) pārstāvēt valsts intereses Latvijas ostās; 8) izsniegt speciālās atļaujas (licences) uzņēmējdarbības veikšanai jūrniecības nozarē; 9) kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām piedalīties nodokļu un investīciju politikas, kā arī ostu tarifu, nodevu un citu ekonomisko normatīvu izstrādāšanā un ieviešanā; 10) veikt ar jūrniecību saistītās informācijas apkopošanu un apstrādi; , 11) kopīgi ar Latvijas Jūras akadēmiju izstrādāt perspektīvās attīstības programmas nozares speciālistu sagatavošanai. Sadarboties ar jūrniecības mācību iestādēm; 12) veikt citus šajā kodeksā noteiktos pienākumus. (4) Jūras administrācijas tiesības un pienākumi ir: 1) veikt kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas iekšējos, arī ostu un teritoriālajos jūras ūdeņos (turpmāk tekstā - "teritoriālie ūdeņi"); 2) nodrošināt kuģu kustības operatīvo vadību ostās un ostu pievadceļos; 3) reģistrēt kuģus, ari mazos kuģus un jahtas; 4) veikt to kuģu un jahtu tehnisko uzraudzību, kurus neuzrauga starptautiskās klasifikācijas sabiedrības; 5) veikt cilvēku glābšanu ostās un jūrā; 6) organizēt jūrā notikušo nelaimes gadījumu izraisīto naftas piesārņojuma seku likvidāciju; 7) veikt Latvijas jūrnieku reģistrāciju; 8) nodrošināt kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos, aprīkojot krastu un kuģu ceļus ar bākām, bojām un citām navigācijas zīmēm, uzturēt šo aprīkojumu un kontrolēt to darbību; 9) organizēt jūras karšu un plānu, lociju un citu ar navigāciju saistītu palīglīdzekļu publikāciju un ar jūrniecību saistīto normatīvo aktu izdošanu un izplatīšanu; 10) vākt navigācijas informāciju un izdot navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, ņemot vērā saņemto un apkopoto informāciju; 11) veikt hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus; 12) kontrolēt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu uz kuģiem; 13) kontrolēt ostu piestātņu un ostas būvju atbilstību kuģošanas drošības prasībām, apstiprināt ostas būvju projektus un nodošanu ekspluatācijā; 14) izsniegt atļaujas nogrimušas mantas izcelšanai Latvijas ūdeņos un ostās; 15) kontrolēt hidrotehnisko darbu izpildes atbilstību apstiprinātajiem projektiem un tehniskajiem normatīviem, kā ari kontrolēt ūdenslīdēju kvalifikāciju, darba drošības noteikumu ievērošanu un viņu veselības atbilstību noteiktām prasībām; 16) piedalīties ar jūrniecību saistītās uzņēmējdarbības licencēšanas komisijās; 17) veikt citus šajā kodeksā noteiktos pienākumus. (5) Jūras administrācijas sastāvā ir šādas struktūrvienības: 1) Jūras administrācijas Rīgas rajons; 2) Jūras administrācijas Ventspils rajons; 3) Jūras administrācijas Liepājas rajons; 4) Latvijas Kuģu reģistrs; 5) Latvijas Jūrnieku reģistrs; 6) Latvijas Hidrogrāfijas dienests; 7) Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs; 8) Ugunsdrošības dienests; 9) tehniskie dienesti. 7. pants. Latvijas ūdeņi Latvijas ūdeņi ir ūdeņi, kas saskaņā ar starptautisko tiesību normām ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai. Jurisdikcija šā kodeksa izpratne ir likumdošanas institūciju vai tiesas piekritība atbilstoši speķa esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem vai starptautisko tiesību normām. 2. NODAĻA KUĢU REĢISTRĒŠANA 8. pants. Kuģis un ar to saistītās personas (1) Kuģis ir jebkurš kuģošanas līdzeklis, izņemot airu laivu, kā ari tiesību un pienākumu kopums, kas piemīt kuģa kapteinim, īpašniekam, operatoram vai aģentam, ja kodeksā nav noteikts citādi. (2) Kuģošanas līdzeklis ir jebkurš peldošs lldzeklis, kurš tiek izmantots transportēšanai pa ūdeni vai kurš ir piemērots šādai izmantošanai. (3) Latvijas kuģis ir kuģis, kas saskaņā ar šo kodeksu: 1) reģistrēts Latvijā, 2) atbrīvots no reģistrācijas. (4) Latvijas valsts kuģis ir Latvijas Republikas valsts īpašumā esošs kuģis, izņemot kuģus, kas ietilpst Latvijas Jūras spēku sastāvā. (5) Ārvalsts kuģis ir kuģis, kas nav Latvijas kuģis. (6) Zvejas kuģis šās nodaļas izpratnē ir jebkura lieluma kuģis ar jebkuru dzinēju, kuru izmanto vai kurš ir paredzēts zvejai peļņas nolūkā. (7) Pasažieru kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas ir būvēts vai parasti (atsevišķos gadījumos) tiek izmantots vairāk nekā divpadsmit pasažieru pārvadāšanai. (8) Kravas kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas nav pasažieru vai zvejas kuģis. (9) Izpriecceļojumu kuģis ir kuģis (ar jebkuru dzinēju), kuru izmanto vienīgi izpriecceļojumiem un kurš nepārvadā pasažierus vai kravu uz nomas līguma pamata vai par maksu. (10) Aģents attiecībā uz kuģi ir kuģa īpašnieka aģents, kurš nav operators un kuram īpašnieks devis noteiktas pilnvaras. (11) Amatpersona šās nodaļas izpratnē attiecībā uz jebkuru funkciju vai darbību saskaņā ar šo kodeksu ir persona, kura ir pilnvarota izpildīt attiecīgo funkciju vai darbību, kā ari konsulārā amatpersona. (12) Īpašnieks šās nodaļas izpratnē attiecība uz kuģi ir arī persona, kura rīkojas ar kuģi, pamatojoties uz dimaiza un berbouta līgumu, un kuģa operators. (13) Kuģa operators attiecībā uz kuģi ir jebkura persona, kura nav aģents un kurai kuģa īpašnieks devis pilnvaras kuģa pārvaldīšanai un ekspluatācijai. 9. pants. Latvijas kuģu reģistra izveidošana un kuģu reģistratora iecelšana Latvijas kuģu reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kas risina ar Latvijas kuģu reģistrēšanu saistītos jautājumus. Latvijas Kuģu reģistru vada Latvijas kuģu reģistrators (turpmāk tekstā - "kuģu reģistrators"), kuru ieceļ Jūras administrācijas direktors. 10. pants. Latvijā reģistrējamie kuģi Latvijā var reģistrēt kuģi, kas: 1) pieder Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai vai personām; 2) kuģi, kas likumīgi pieder likumā noteiktajā kārtībā Latvijā reģistrētam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai); 3) pieder ārvalstu fiziskajām vai juridiskajām personām, ja tām Latvijā ir pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības pieņemt šāda kuģa īpašniekiem adresētās pretenzijas; 4) saskaņā ar berbouta līgumu (čartera līgums, ar kuru persona nofraktējusi kuģi bez tā apkalpes un iegūst uz līguma noslēgšanas laiku kuģi turējumā) nodots šā panta L, 2. vai 3. punkta minēto personu turējumā. 11. pants. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrējamie kuģi (l) Ņemot vērā šā kodeksa 10. pantu, Latvijas Kuģu reģistrā reģistrējami visi jūras un iekšējo ūdeņu kuģi ar šādiem raksturojumiem: 1) kuģi ar mehānisko dzinēju, kuru jauda pārsniedz 55 kilovatus (75 zirgspēkus); 2) kuģi bez mehāniskā dzinēja, kuru bruto tonnāža pārsniedz 80 bruto tonnas vai 80 ūdens izspaida tonnas (ja nav iespējams aprēķināt bruto tonnās). (2) Visus pārējos kuģošanas līdzekļus attiecīgi reģistrē vai licencē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai ostas kapteinis. 12. pants. Kuģu reģistrēšanas kārtība un samaksa Latvijā kuģu reģistrēšanas kārtību un samaksas apmērus reglamentē ministrijas apstiprināts Nolikums par Latvijas Kuģu reģistru. 13. pants. Kuģu reģistratora pienākumi un pilnvaras Saskaņā ar Nolikumu par Latvijas Kuģu reģistru kuģu reģistrators nosaka, vai kuģi var reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā, un izsniedz minētajā nolikumā paredzētās apliecības vai citus dokumentus. 14. pants. Nosacījumi kuģu reģistrēšanai Latvijas Kuģu reģistrā Ņemot vērā šā kodeksa 15. pantu: 1) Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst reģistrēt kuģi, iekams tas nav izslēgts no iepriekšējā reģistra un kompetentas iestādes nav izsniegušas apliecību par šādu izslēgšanu; 2) Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst iekļaut kuģi, kuram iepriekšējā reģistrā ir reģistrēta hipotēka, iekams nav saņemta hipotekārā kreditora rakstveida piekrišana; 3) kuģa reģistrācija tiek anulēta, ja atklājas, ka kuģis ir jau reģistrēts kādā ārvalsts reģistrā vai ir pazudis, vai iznīcināts. Šis noteikums neattiecas uz dubulto reģistrāciju, kas ir pieļaujama Latvijas Kuģu reģistrā. 15. pants. Kuģa berbouta līguma reģistrācijas noteikumi (1) Ja atbilstoši kuģa berbouta līgumam turējumā iegūtais kuģis saskaņā ar šā kodeksa 10. panta 4. punktu tiek reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, jāievēro šādi noteikumi: 1) reģistrā jāfiksē kuģa īpašnieka, nofraktētāja un izfraktētāja vārds, uzvārds, adrese un citas ziņas par viņiem; 2) reģistra kartotēkā jāiekļauj notariāli apliecināts kuģa berbouta līguma noraksts; 3) reģistrācijas iesniegumā nofraktētājam jāinformē kuģu reģistrators par hipotēku vai citām saistībām, kas reģistrētas attiecībā uz kuģi jebkurā kuģu reģistrā, un kuģu reģistratoram šīs ziņas jāiekļauj Latvijas Kuģu reģistrā; 4) Latvijas Kuģu reģistrā tiek reģistrētas attiecīgā kuģa hipotēkas. (2) Ja kuģa īpašnieks nav Latvijas pilsonis vai Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), ar kuģa piederību vai īpašnieka interesēm saistītie jautājumi nav pakļauti Latvijas Republikas likumiem, izņemot gadījumus, kad šajā kodeksā vai Latvijas Republikas likumos ir noteikts citādi. Kamēr kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, visi pārējie ar kuģi saistītie jautājumi jārisina saskaņā ar šo kodeksu vai atbilstoši citiem ar to saistītiem likumiem. (3) Izbeidzoties kuģa berbouta līguma darbībai, ja līgums netiek pagarināts (bet nepārsniedzot kopā divu gadu līguma darbības termiņu), kuģis jāizslēdz no Latvijas Kuģu reģistra un jāizsniedz apliecība par kuģa izslēgšanu no Latvijas Kuģu reģistra. (4) Ja kuģa berbouta līguma darbības laikā mainās kuģa īpašnieks, nofraktētājam nekavējoties par to jāinformē kuģa reģistrators, un Latvijas Kuģu reģistrā jāiekļauj ziņas par jauno īpašnieku. 16. pants. Pārreģistrēšana ar hipotekārā kreditora piekrišanu Ja Latvijas Kuģu reģistrā ir reģistrēta hipotēka attiecībā uz Latvijas kuģi, kuģu reģistrators nedrīkst atļaut šāda kuģa pārreģistrēšanu bez visu tā hipotekāro kreditoru rakstveida piekrišanas. 17. pants. Kuģa pieraksta osta Ostas, kurās var pierakstīt Latvijas kuģus, nosaka Jūrniecības departaments. Šo ostu nosaukumi tiek paziņoti ar pavēli un publicēti oficiālā Valdības izdevumā. 18. pants. Latvijas kuģu reģistra grāmatas Kuģu reģistratoram jāiekārto šādas Latvijas Kuģu reģistra grāmatas (turpmāk tekstā - "reģistra grāmata"), kurās jāizdara ieraksti: 1) kuģu reģistra grāmata; 2) būvējamo kuģu reģistra grāmata; 3) atsevišķa reģistra grāmata katram šā kodeksa 11. panta otrajā daļā minētajam kuģu tipam; 4) kuģu berbouta līgumu reģistra grāmata. 19. pants. Īpašuma tiesību pierādījums Latvijā nevar reģistrēt kuģi, ja kuģu reģistratoram nav iesniegts pirkšanas līgums vai citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, vai kuģa berbouta līgums, kuru kuģu reģistrators atzīst par likumīgu. 20. pants. Kuģa īpašuma daļas (1) Kuģa vērtība sadalāma ne vairāk kā 64 daļās. Par viena kuģa īpašniekiem vienlaikus var reģistrēt ne vairāk kā 64 fiziskās vai juridiskās personas. (2) Par kuģa daļas kopīpašniekiem var^ reģistrēt ne vairāk kā piecas fiziskās vai juridiskās personas. Kopīpašnieki uzskatāmi par vienu personu, turklāt nevienam no viņiem atsevišķi nav tiesību rīkoties ar jebkurām prasījuma tiesībām attiecībā uz šo daļu. 21. pants. Kuģa īpašnieka fiksēšana reģistra grāmatā Par kuģa īpašniekiem jāatzīst tikai tie individuālie īpašnieki un kopīpašnieki (gan fiziskās, gan juridiskās personas), kuri reģistra grāmatā fiksēti par īpašniekiem neatkarīgi no tā, kas ir peļņas īpašnieki. Kuģu reģistratoram jāreģistrē visu šajā pantā minēto personu vārds, uzvārds un pilsonība (juridiskām personām - nosaukums un reģistrācijas valsts), adrese un citas ziņas par šīm personām. 22. pants. Kuģa vārds Katram reģistra grāmatā fiksētajam kuģim ir nepieciešams vārds un reģistra numurs. Divus un vairāk kuģus vienādi nosaukt nedrīkst. Latvijas kuģi identificējami tikai pēc reģistrētā vārda. Kuģu reģistrators apstiprina reģistrācijas pieteicēja izraudzīto vārdu un, ja nepieciešams, konsultējas ar Latvijas Kultūras fonda Vietvārdu komisiju. 23. pants. Vārda maiņa Reģistrēta Latvijas kuģa vārdu nedrīkst mainīt bez kuģu reģisratora rakstveida piekrišanas. Vārda maiņa notiek atbilstoši nolikumā par Latvijas Kuģu reģistru noteiktajai kārtībai. Kuģu reģisrators neapstiprina vārdu, iekams nav pārliecinājies, ka visi reģisrētie kuģa hipotekārie kreditori ir informēti par ierosināto vārda maiņu. 24. pants. Identifikācijas signāls Latvijas kuģim, kam ir radiostacija vai radiotelefona iekārta, ir nepieciešams starptautiski reģistrēts kodēts nosaukums, tas ir, starptautiski identifikācijas burti vai cipari, ko fiksē kuģa reģistrācijas valsts. 25. pants. Atļauja lietot radioiekārtas Katram Latvijas kuģim, kam ir šā kodeksa 24. pantā minētās radioiekārtas, jāsaņem Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas tās lietot. 26. pants. Būvējamo kuģu reģistra grāmata Būvējamo kuģi reģistrē būvējamo kuģu reģistra grāmatā ar to datumu, kad kuģim ielikts ķīlis, vai citā līdzīgā būvniecības stadijā, līdz brīdim, kad būve ir pabeigta un kuģis tiek ierakstīts citā reģistra grāmatā vai pārreģistrēts citā reģistrā. 27. pants. Kuģa tonnāžas noteikšana Pirms kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā tas jāizmēra atbilstoši 1969. gada Londonas Starptautiskajai kuģu tonnāžas noteikšanas konvencijai (turpmāk tekstā - "Tonnāžas konvencija"). Šādā veidā noteiktā tonnāža uzskatāma parašā kuģa tonnāžu, ja vien, kuģi pārveidojot, nerodas vajadzība tā tonnāžu pārrēķināt un noteikt atkārtoti. 28. pants. Kuģu izmērīšanas noteikumi Lai noteiktu kuģa tonnāžu un regulētu ar to saistītus jautājumus, Jūrniecības departaments saskaņā ar Tonnāžas konvenciju var izstrādāt kuģu izmērīšanas noteikumus. 29. pants. Starptautiskā tonnāžas apliecība Pēc kuģa tonnāžas noteikšanas saskaņā ar šā kodeksa 27. panta nosacījumiem klasifikācijas sabiedrība izsniedz starptautisko kuģa tonnāžas apliecību. 30. pants. Kuģa reģistrācijai nepieciešamā tonnāžas apliecība Vienlaikus ar iesniegumu par kuģa reģistrēšanu Latvijas Kuģu reģistram jāiesniedz arī starptautiskā kuģa tonnāžas apliecība. 31. pants. Atbrīvošana no pienākuma saņemt starptautisko kuģa tonnāžas apliecību Jūras administrācija ir tiesīga atbrīvot atsevišķus kuģus no pienākuma saņemt starptautisko kuģa tonnāžas apliecību, ja kuģi neizpilda starptautiskos reisus un ir īsāki par 24 metriem. 32. pants. Latvijas kuģu karogs Latvijas kuģu karogs ir Latvijas valsts karogs. Tikai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem ir tiesības pacelt Latvijas valsts karogu. Latvijas valsts karogs uz kuģa paceļams saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Par to pārkāpšanu kuģa kapteinis ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 33. pants. Latvijas valsts karoga nelikumīga lietošana Ja uz kuģa nelikumīgi paceļ Latvijas valsts karogu un nelikumīgi izmanto Latvijas kuģim raksturīgās nacionālās pazīmes, Jūras administrācija ir tiesīga celt prasību tiesā par šāda kuģa konfiskāciju un kuģi ir tiesības aizturēt, izņemot gadījumu, kad atbilstoši kara laika likumiem karogs tiek lietots, lai izvairītos no ienaidnieka gūsta. Persona, kas saskaņā ar šo pantu nelikumīgi lietojusi Latvijas valsts karogu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 34. pants. Latvijas kuģim raksturīgo nacionālo pazīmju slēpšana Ja kuģa īpašnieks vai tā kapteinis mēģina slēpt Latvijas kuģim raksturīgās nacionālās pazīmes, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 35. pants. Karoga apliecība Pirms kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā kuģu reģistrators izsniedz karoga pagaidu apliecību, bet pēc reģistrēšanas - attiecīgi noformētu karoga apliecību. 36. pants. Karoga apliecības uzglabāšana un uzrādīšana Karoga apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un tā jāizmanto tikai likumīgai uzrādīšanai. Karoga apliecība jāuzrāda jebkurai personai, kas ar likumu ir pilnvarota pieprasīt tās uzrādīšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamatots iemesls noraidīt šādu prasību. 37. pants. Pārveidotā kuģa reģistrēšana Ja Latvijas kuģis ir tā pārveidots, ka vairs neatbilst Latvijas Kuģu reģistrā ierakstītajām ziņām par tonnāžu vai tā aprakstam, tas jāpaziņo kuģu reģistratoram, pievienojot inspicēšanas ziņojumu, kurā detalizēti uzrādīti pārveidojumi. Kuģu reģistrators var fiksēt šos pārveidojumus vai pieprasīt, lai kuģi reģistrē no jauna. 3. NODAĻA AR KUĢI SAISTĪTAS MANTISKĀS INTERESES 38. pants. Uzņēmuma bankrots Bankrots ir maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija nolūkā iegūt līdzekļus kreditoru likumpamatoto prasījumu apmierināšanai. 39. pants. Kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības kuģa pārdošanas gadījumā (1) Kuģa vai tā daļu atsavināšanas līgumā jāietver kuģa reģistratora noteikts kuģi identificējošs apraksts. 2) Kuģa vai tā daļu kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības kuģa vai tā daļu atsavināšanas gadījumā, atteikums no šīm tiesībām notariāli jāapliecina. (3) Kuģi vai tā daļas nedrīkst atsavināt bez kuģa kreditoru piekrišanas. 40. pants. Kuģa vai tā daļu mantošana īpašnieka nāves gadījumā Ja kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības pāriet reģistrētā kuģa īpašnieka nāves gadījumā, uz īpašuma tiesībām pretendējošajai personai jāizpilda noteikta parauga īpašuma tiesību pāriešanas deklarācija, kas identificē kuģi, kā arī jāiesniedz ziņojums par to, kāda veidā šī īpašuma tiesību pāriešana notikusi. Deklarācijas paraugu apstiprina Latvijas Kuģu reģistrs. Deklarācijai jāpievieno tiesas apstiprināts testamentārs dokuments, kas apliecina pretendenta likumīgas tiesības uz miruša īpašnieka mantu. Kopīpašnieka nāves gadījumā deklarāciju apstiprina pārējie kopīpašnieki atbilstoši kuģu reģistratora prasībām. 41. pants. Kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības bankrota vai maksātnespējas gadījumā Ja kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības pāriet reģistrētā kuģa īpašnieka bankrota vai maksātnespējas gadījumā, uz īpašuma tiesībām pretendējošajai personai jāizpilda noteikta parauga īpašuma tiesību pāriešanas deklarācija kas identificē kuģi, kā arī jāiesniedz ziņojums par to, kādā veidā šī īpašuma tiesību pāriešana notikusi. Deklarācijas paraugu apstiprina Latvijas Kuģu reģistrs. Deklarācijai jāpievieno dokumentāri pierādījumi, kas apliecina to personu īpašuma tiesības, kuras iesniedz prasību bankrota vai maksātnespējas gadījumā, un kurus atzinusi par derīgiem tiesa. 42. pants. Īpašuma tiesības, kuģi vai tā daļu pārdodot tiesas ceļā (1) Ja kuģi vai tā daļu pārdod tiesas ceļā, tiesa ar savu lēmumu piešķir tajā minētajai personai tādas pašas tiesības rīkoties ar attiecīgo kuģi vai tā daļu, kādas bija reģistrētajam kuģa īpašniekam. (2) Kuģi vai tā daļu pārdodot tiesas ceļā, nav nepieciešama kuģa kreditoru piekrišana. Tiesai par šādu kuģa pārdošanu ir jābrīdina kreditori ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš. 43. pants. Tiesas tiesības aizliegt darījumus Tiesa likumā noteiktajos gadījumos pēc jebkuras ieinteresētās personas prasības var taisīt spriedumu vai pieņemt lēmumu, ar kuru uz noteiktu laiku tiek aizliegti jebkādi darījumi ar kuģi vai tā daļu. Kuģu reģistratoram izsniedz apliecinātu tiesas sprieduma vai lēmuma norakstu. 44. pants. Kuģa vai tā daļas hipotēka (1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā saistību nodrošinājumu. Kuģa obligācija par to jānoformē atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra prasībām. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēkas obligāciju un stājas spēkā ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Kuģu reģistra grāmatā. (2) Kuģu reģistrators fiksē kuģu obligācijas tādā kārtībā, kādā tās viņam tiek uzrādītas, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts, un apstiprina to ar savu parakstu. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība Latvijas Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību pāriešana vai maiņa neietekmē tās prioritātes secību. (3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu nepieciešams izmantot kuģa hipotēkas parāda dzēšanai. 45. pants. Kuģa hipotēka, ja kuģim ir pagaidu karoga apliecība (1) Ja kuģim ir pagaidu karoga apliecība, ārpus Latvijas noformētu kuģa obligāciju var uzrādīt konsulam, kura pienākums ir informēt kuģu reģistratoru par šādas obligācijas uzrādīšanu, kā arī par hipotekārā kreditora un hipotekārā parādnieka rekvizītiem un hipotēkas summu. Šāda kuģa obligācija iespējami drīz jāuzrāda kuģu reģistratoram, lai viņš to iereģistrētu. (2) Tiklīdz kuģu reģistrators ir saņēmis informāciju par kuģa obligācijas uzrādīšanu, šī obligācija uzskatāma par reģistrētu kuģa hipotēku. Tās prioritāte iestājas ar brīdi, kad kuģu reģistrators ir saņēmis informāciju par kuģa obligāciju, vai ar brīdi, kad ir saņemta kuģa obligācija, - atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Kuģu reģistratoram jāizdara atbilstošs ieraksts Latvijas Kuģu reģistrā. (3) Izdarot kuģa galīgo reģistrāciju, saglabājas visu saskaņā ar šo pantu reģistrēto kuģa hipotēku prioritāte pat tad, ja pagaidu reģistrācijas termiņš ir izbeidzies pirms galīgās kuģa reģistrācijas. 46. pants. Ieraksts par kuģa hipotēkas dzēšanu Ja reģistrētā kuģa hipotēka ir dzēsta, kuģu reģistratoram, pamatojoties uz attiecīgi parakstītu un apstiprinātu kuģa hipotēkas obligāciju un apstiprinātu kvīti par hipotēkas dzēšanas naudu, jāizdara ieraksts reģistra grāmatā par to, ka hipotēka ir dzēsta. Šāda ieraksta izdarīšana izbeidz kuģa hipotekārā kreditora prasījuma tiesības. 47. pants. Hipotekārā kreditora tiesības pārdot kuģi vai tā daļu (1) Ja kuģa hipotekārā saistība netiek laikā nokārtota, hipotekārais kreditors var ar tiesas starpniecību pārdot ieķīlāto kuģi izsolē vai pārdot to bez tiesas starpniecības, ja hipotekārais parādnieks viņam šo tiesību ir piešķīris. Latvijas valstij piederošu kuģi hipotekārais kreditors var pārdot tikai saskaņā ar tiesas spriedumu. (2) Ja vienam un tam pašam kuģim vai tā daļai ir reģistrēti vairāki hipotekārie kreditori, neviens hipotekārais kreditors nedrīkst pārdot kuģi vai tā daļu bez vienošanās ar prioritātes secībā noteikto iepriekšējo kreditoru, izņemot gadījumus, kad ir tiesas spriedums. 48. pants. Bankrota ietekme uz kuģa hipotēku Kuģa hipotekārā kreditora bankrots neietekmē reģistrētu kuģa vai tā daļu hipotēku, un hipotēkas prasījuma tiesībai jādod priekšroka attiecība pret citu parādnieka kreditoru, kā arī pret viņa pilnvaroto pārstāvju vai juridisko mantinieku tiesībām, pretenzijām vai prasībām. 49. pants. Kuģa hipotēkas obligācijas cesija Reģistrētu kuģa vai tā daļas hipotēkas obligāciju drīkst cedēt jebkurai personai. Obligācijas cedēšana jāizdara atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra prasībām. Kad kuģu reģistratoram tiek uzrādīta cedēta obligācija, viņam tā jāreģistrē, reģistra grāmatā ierakstot cesionāra vārdu un uzvārdu un fiksējot viņu kā kuģa vai tā daļas hipotekāro kreditoru. Kuģu reģistratoram ar savu parakstu uz cedētās obligācijas jāapstiprina, ka viņš cesiju ir iereģistrējis, un jānorāda reģistrēšanas diena un stunda. 50. pants. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību maiņa vai pāriešana Ja pāriet vai mainās kuģa hipotekārā kreditora hipotēkas prasījuma tiesības uz kuģi vai tā daļu, tas jāapliecina ar tās personas deklarāciju, kurai šīs prasījuma tiesības pāriet, norādot, kādā veidā un kam šīs tiesības ir pārgājušas, un pievienojot tādus pašus pierādījumus, kādi tiek pieprasīti mantota kuģa vai tā daļu īpašuma tiesību pāriešanas gadījumos. Kuģu reģistrators pēc deklarācijas saņemšanas un pierādījumu uzrādīšanas ieraksta reģistra grāmatā tās personas vārdu un uzvārdu, kas hipotēkas prasījuma tiesību pāriešanas ceļā kļūst par kuģa vai tā daļas hipotekāro kreditoru. 51. pants. Tiesības pārdot un ieķīlāt kuģi ārpus Latvijas Ja reģistrēta Latvijas kuģa vai tā daļas īpašnieks vēlas šo kuģi vai tā daļu pārdot vai ieķīlāt ārpus Latvijas, viņš iesniedz kuģu reģistratoram rakstveida pieteikumu, kurā norāda šādas ziņas: 1) tās personas, kuru pilnvaro pārdot vai ieķīlāt kuģi, vārdu, uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu) un adresi, kā arī pārdošanas minimālo cenu (ja ir nolemts noteikt šādu minimumu), bet ieķīlāšanas gadījumā - maksimālo summu (ja ir nolemts to noteikt); 2) vietu, kur šo pilnvarojumu drīkst izmantot; ja šāda vieta nav noteikta, jāpievieno atļauja izmantot pilnvarojumu jebkurā vietā saskaņā ar šo kodeksu; 3) šā pilnvarojuma izmantošanas termiņu. 52. pants. Kuģa pārdošana vai ieķīlāšana ārpus Latvijas (1) Saņemot šā kodeksa 51. pantā minēto pieteikumu, kuģu reģistratoram Latvijas Kuģu reģistrā precīzi jāieraksta pieteikumā norādītās ziņas un jāizsniedz pieteikuma iesniedzējam pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība. (2) Kuģu reģistrators nedrīkst vienlaicīgi izdot vairāk par vienu hipotēkas vai pārdošanas apliecību. (3) Pārdošanas apliecība un kuģa hipotēkas apliecība: 1) jāizraksta atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra noteiktajam paraugam; 2) nedod tiesības pārdot vai ieķīlāt kuģi vai tā daļu Latvijā, kā arī dod tiesības veikt šīs darbības tikai apliecībā minētajām personām; 3) ietver pieteikumā norādītās ziņas, arī ziņas par visām reģistrētajām kuģa vai tā daļu hipotēkām, hipotēkas apliecībām un pārdošanas apliecībām. 53. pants. Vispārīgie noteikumi attiecībā uz kuģa pārdošanas apliecību (1) Šā kodeksa 52. pantā minētā pārdošanas apliecība tiek izsniegta tikai tajos gadījumos, kad kuģi pārdod kopumā. Pilnvaras, ko piešķir šāda apliecība, izmantojamas saskaņā ar tajā minētajiem norādījumiem. (2) Pārdošanas līgumu, kas noslēgts, pircējam labticīgi īstenojot ar pārdošanas apliecību piešķirtās pilnvaras, nedrīkst apšaubīt, pamatojoties uz to, ka pilnvaras devējs laikā starp pilnvaras izdošanu un pārdošanas līguma izpildīšanu ir nomiris. (3) Ja pārdošanas apliecībā norādīta pilnvaras realizēšanas vieta un termiņš, pārdošanu, kas veikta 12 mēnešu laikā no pilnvaras izsniegšanas brīža, pircējam rīkojoties labticīgi, nedrīkst apšaubīt, ja pircējs nav iepriekš brīdināts par pilnvaras devēja bankrotu vai maksātnespēju. 54. pants. Kuģa pārdošana uz Latvijā izsniegtās pārdošanas apliecības pamata (1) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā, ar šo kodeksu izsniegtā pārdošanas apliecība, tiek pārdots Latvijas kuģis, kuģa īpašuma tiesības pāriet, izrakstot pārdošanas rēķinu. Pareizi izpildīti pārdošanas rēķins un pārdošanas apliecība jāuzrāda pilnvarotai amatpersonai šā kuģa pārdošanas vietā. Šī amatpersona pārdošanas apliecību paraksta, apstiprinot pārdošanas faktu, un nekavējoties informē par to kuģu reģistratoru. (2) Saskaņā ar šo kodeksu kuģi drīkst reģistrēt no jauna, tiklīdz kuģu reģistrators ir saņēmis no šās amatpersonas pārdošanas apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību (abām šīm apliecībām jābūt parakstītām, konstatējot pārdošanu). Reģistratoram attiecīgas ziņas jāieraksta reģistra grāmatā. (3) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šo kodeksu izsniegtā pārdošanas apliecība, pārdošanas līgums netiek noslēgts, apliecība jānodod kuģu reģistratoram, kas to anulē, reģistra grāmatā izdarot attiecīgu ierakstu. Šādi anulēta apliecība uzskatāma par spēku zaudējušu. 55. pants. Uz ārvalsts izsniegtas pārdošanas apliecības pamata pārdota kuģa reģistrēšana Latvijā (1) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar ārvalsts^ likumdošanas aktiem izsniegta pārdošanas apliecība, tiek pārdots ārvalstī reģistrēts kuģis, personai, kas vēlas to reģistrēt Latvijā, ir jāiesniedz kuģu reģistratoram adresēts reģistrācijas pieteikums, pievienojot tam pārdošanas rēķinu, pārdošanas apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību. (2) Reģistrējot kuģi, kuģu reģistrators patur gan pārdošanas apliecību, gan reģistrācijas apliecību, uz abām ar savu parakstu apstiprinot, ka pārdošanas fakts ir reģistrēts. Pēc tam šīs apliecības nosūtāmas bijušās kuģa pieraksta ostas reģistratoram, bet reģistra grāmatā jāieraksta ziņas, kuras šajā kodeksā pieprasītas kuģa reģistrācijai Latvijā, kā arī jāiereģistrē visas pārdošanas apliecībā minētās reģistrētās kuģa hipotēkas vai kuģa hipotēkas apliecības. 56. pants. Noteikumi attiecībā uz kuģa hipotēkas apliecību Attiecībā uz kuģa hipotēkas apliecību jāievēro šādi noteikumi: 1) pilnvaras, ko piešķir apliecība, jāizmanto saskaņā ar apliecībā ietvertajiem norādījumiem; 2) par katru noformētu kuģa obligāciju tiek izdarīts uzraksts uz apliecības, turklāt to izdara tās vietas amatpersona, kur ir notikusi ieķīlāšana, un par šādas obligācijas noformēšanu parādnieks informē kuģu reģistratoru; 3) labticīgu ieķīlāšanu nedrīkst apšaubīt, pamatojoties uz to, ka pilnvaras devējs laikā starp pilnvaras izdošanu un ieķīlāšanu ir miris; 4) ja apliecībā ir norādīti pilnvaras realizēšanas vieta un termiņš, hipotekārā kreditora interesēs izdarīto ieķīlāšanu, kas veikta 12 mēnešu laikā no pilnvaras izsniegšanas brīža, nedrīkst apšaubīt, ja kreditors nav iepriekš brīdināts par pilnvaras devēja bankrotu vai maksātnespēju; 5) katra kuģa hipotēka, par kuru izdarīts minētais uzraksts uz kuģa hipotēkas apliecības, ir prioritāra attiecībā pret visām pārējām tā paša kuģa vai šā kuģa daļu hipotēkām, kas noformētas pēc datuma, kad šī apliecība fiksēta reģistra grāmatā. Ja ir vairākas šādi reģistrētas kuģa hipotēkas, attiecīgo hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka atbilstoši datumam un stundai, kad katra kuģa hipotēka fiksēta apliecībā. Nekāda tieša vai netieša papildu informācija netiek ņemta vērā; 6) pamatojoties uz šiem noteikumiem, katram hipotekārajam kreditoram, kuru kuģa hipotēka fiksēta apliecībā, ir jāpiešķir tādas pašas tiesības un pilnvaras, kā arī jāuzliek tādi paši pienākumi, kādi tam būtu, ja kuģa hipotēka tiktu fiksēta reģistra grāmatā; 7) ikvienas kuģa hipotēkas apliecībā fiksētas kuģa hipotēkas dzēšanu kuģu reģistrators vai pilnvarota amatpersona var apliecināt uz apliecības, ja tiek iesniegti pierādījumi, kas nepieciešami, lai kuģu reģistrators kuģa hipotēkas dzēšanu fiksētu reģistra grāmatā. Šāds apliecinājums izbeidz hipotekārā kreditora prasījuma tiesības; 8) ja kuģu reģistratoram tiek uzrādīta kuģa hipotēkas apliecība, ko viņš pats ir izsniedzis, viņš fiksē reģistra grāmatā atbilstoši prioritātes principam visas nedzēstās kuģa hipotēkas, kas fiksētas apliecībā, un anulē apliecību, bet tās anulēšanas faktu atspoguļo Latvijas Kuģu reģistrā. Visas šādi anulētās apliecības uzskatāmas par spēku zaudējušām. 57. pants. Pārdošanas apliecības vai kuģa hipotēkas apliecības nozaudēšana (1) Ja kuģu reģistratoram jebkurā laikā pierāda, ka pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība ir nozaudēta, iznīcināta vai līdz nederīgumam sabojāta, un tiesības, ko šie dokumenti piešķir, nekad nav tikušas realizētas, reģistrators drīkst bez pārbaudes, bet, ja šīs tiesības ir realizētas, pēc nepieciešamās pārbaudes izdarīšanas atkarībā no apstākļiem vai nu izsniegt jaunu apliecību vai izdarīt Latvijas Kuģu reģistrā tādu ierakstu, vai veikt tādas darbības, kas tiktu veiktas, ja dokumenti nebūtu nozaudēti, iznīcināti vai sabojāti. (2) Par nepatiesu pierādījumu sniegšanu vainīgā persona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 58. pants. Pārdošanas apliecības vai kuģa hipotēkas, apliecības atsaukums (1) Reģistrēts Latvijas kuģa vai tā daļas īpašnieks, kuram izsniegta pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība, kurā norādīta vieta, kur ar apliecību piešķirtās pilnvaras drīkst izmantot, var pilnvarot kuģu reģistratoru, kas šo apliecību izsniedzis, jebkurā norādītajā vietā informēt pilnvaroto amatpersonu, ka apliecība ir atsaukta. Tiklīdz šāda informācija ir fiksēta, apliecība uzskatāma par atsauktu attiecībā uz jebkuru pārdošanu vai ieķīlāšanu, kas bija jāveic norādītajā vietā. (2) Attiecīgajai amatpersonai, reģistrējot jebkuru šādu informāciju, jāinformē kuģu reģistrators, kas šo apliecību izsniedzis, par to, vai pirms šādas informācijas saņemšanas ir izmantotas ar apliecību piešķirtās pilnvaras. 59. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības (1) Ar jūrniecības prasījuma tiesībām pret kuģa īpašnieku, kuģa nomnieku, kuģa operatoru (pārvaldnieku) tiek nodrošinātas šādas prasības: 1) prasības par algām un citām izmaksām, kas pienākas kapteinim, virsniekiem un citiem kuģa apkalpes locekļiem sakarā ar viņu darbu uz kuģa, ieskaitot atgriešanās izmaksas un sociālos pabalstus; 2) prasības attiecībā uz dzīvības zaudējuma vai veselības kaitējuma gadījumiem, kas tieši saistīti ar kuģu ekspluatāciju kā uz sauszemes, tā jūrā; 3) prasības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu; 4) prasības par ostu, kanālu un citām ūdensceļu nodevām, kā arī loču nodevām; 5) prasības sakarā ar kaitējumu, kas rodas, pilnīgi zaudējot vai sabojājot kuģi tā ekspluatācijas laikā, izņemot zaudējumus vai bojājumus, kas rodas kravas un konteineru dēļ vai pasažieru darbības rezultātā. (2) Ar kuģi nedrīkst saistīt šā panta pirmās daļas 2. un 5. punktā minētās prasības, kas rodas no: 1) zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, par ko atbilstoši starptautiskajām konvencijām vai spēkā esošajiem likumdošanas aktiem prasītājam ir jāsaņem atlīdzību, paredzot atbildību un obligāto apdrošināšanu vai citas prasību garantējošas darbības; 2) vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem. (3) Attiecības, kas izriet no šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, tiek regulētas saskaņā ar šā kodeksa 20. nodaļas prasībām. 60. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā (1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā no kuģa pārdošanas ieņēmumiem vispirms ir jāsedz sakarā ar kuģa arestu vai apķīlāšanu radušies izdevumi un izmaksas. Šie izdevumi un izmaksas ietver tās kuģa uzturēšanas izmaksas un kuģa apkalpes algu, kā arī citas summas un izmaksas saskaņā ar šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 1. punktu, kas radušās pēc kuģa aresta vai apķīlāšanas. (2) Nelaimes gadījumā cietuša vai nogrimuša kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā, ja pēc tam kompetenta valsts institūcija veic šāda kuģa pārvietošanu, lai nodrošinātu navigācijas drošību vai aizsargātu jūras vidi, nelaimes gadījumā cietuša vai nogrimuša kuģa pārvietošanas izmaksas sedz no kuģa pārdošanas ieņēmumiem, iekams tiek apmierinātas citas prasības, kas nodrošinātas ar jūrniecības prasījuma tiesībām. (3) Ja kuģa piespiedu pārdošanas laikā kuģis atrodas kuģu būvētāja vai kuģu remontētāja valdījumā un ja šīm personām ir aizturējuma tiesība, tad viņiem ir jāatsakās no kuģa valdījuma pircēja labā, bet šie kuģu būvētāji vai remontētāji ir tiesīgi saņemt no kuģa pārdošanas ieņēmumiem atlīdzību par savām prasībām pēc šā kodeksa 59. pantā noteikto jūrniecības prasījumu tiesību apmierināšanas. (4) Kuģa piespiedu pārdošanas ieņēmumu summa jāsadala saskaņā ar šā kodeksa prasībām tādā apmērā, kas nepieciešams, lai apmierinātu attiecīgās prasības. Pēc visu prasību apmierināšanas ieņēmumu atlikums, ja tāds ir, jāizmaksā kuģa īpašniekam. 61. pants. Kuģa piespiedu pārdošanas paziņojums (1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas tiesai jāizsniedz paziņojums par kuģa piespiedu pārdošanu, un tas jāsaņem šādām personām: 1) kuģu reģistratoram; 2) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, kuras nav noformētas uz uzrādītāju; 3) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, kuras noformētas uz uzrādītāju, un šā kodeksa 59. pantā noteikto jūrniecības prasījumu tiesību turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu par attiecīgajām prasījuma tiesībām; 4) reģistrētajiem kuģa īpašniekiem. (2) Šāds paziņojums jāizsniedz 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas datuma, un tam jāsatur šādas ziņas: 1) kuģa piespiedu pārdošanas laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses; 2) ja kuģa piespiedu pārdošanas laiku un vietu nevar precīzi noteikt, tad jāpaziņo aptuvenais kuģa piespiedu pārdošanas laiks un paredzamā vieta, un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses. (3) Ja paziņojums ir izsniegts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. punktu, ir jāizsniedz atkārtots paziņojums par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas laiku un vietu. Šāds atkārtots paziņojums jāizsniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas. (4) Šā panta otrajā daļā minētais paziņojums jānoformē rakstveidā un jānosūta vai nu ar ierakstīto pastu, vai jāizmanto citi sakaru līdzekļi, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu. Minētais paziņojums jāpublicē oficiālā Valdības izdevumā, un, ja tiesa uzskata to par nepieciešamu, tas jādara zināms arī citādā veidā. 62. pants. Kuģa piespiedu pārdošanas sekas (1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā visas reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā ari visas jūrniecības prasījuma tiesības un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi - ar noteikumu, ka: 1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā; 2) pārdošana realizēta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, kā arī ar šā kodeksa 61. panta un šā panta noteikumiem. (2) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā kompetenta valsts institūcija uz pircēja lūguma pamata izdod apliecību, kas nosaka, ka kuģis pārdošanas brīdī ir brīvs no reģistrētām kuģu hipotēkām un citām saistībām, izņemot tās, ko uzņēmies pircējs, kā arī to, ka tas ir brīvs no visām jūrniecības prasījuma tiesībām un citiem apgrūtinājumiem, paredzot, ka tiek ievēroti šā kodeksa noteikumi attiecībā uz kuģa hipotēkām. Saskaņā ar šādu apliecību reģistratoram ir pienākums anulēt visas reģistrētās hipotēkas vai saistības, izņemot tās, kuras uzņēmies pircējs, kā arī reģistrēt pircēju par kuģa īpašnieku vai izdot apliecību par kuģa izslēgšanu no reģistra. 63. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību prioritāte (1) Jūrniecības prasījuma tiesības, kas noteiktas šā kodeksa 59. pantā, ir prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citām saistībām; šā kodeksa 60. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās jūrniecības prasījuma tiesības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 59. pantā noteiktajām jūrniecības prasījuma tiesībām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citām saistībām. (2) Jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu ir prioritāras attiecībā pret visām citām jūrniecības prasījuma tiesībām, neņemot vērā to, ka tās ir radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu. (3) Jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu jāapmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūrniecības prasījuma tiesības ir radušās. Uzskatāms, ka šādas jūrniecības prasījuma tiesības rodas tajā datumā, kad tiek pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija). (4) Jūrniecības prasījuma tiesības, kas minētas šā kodeksa 59. pantā, sakārtojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus. Jūrniecības prasījuma tiesības, kas noteiktas šā kodeksa 59. panta pirmās dalās L, 2., 4. un 5. punktā, jāapmierina vienlaicīgi un proporcionāli. (5) Pārējie obligātie valsts noteiktie maksājumi jāapmierina pēc šā panta ceturtajā daļā minēto prasību apmierināšanas. 64. pants. Aizturējuma tiesības (1) Ja personas valdījumā atrodas kuģis, aizturējuma tiesības ir: 1) kuģu būvētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģu būvi; 2) kuģu remontētājam, lai nodrošinātu prasības par remontu, arī kuģa rekonstrukciju, kas veikta kuģim, atrodoties šādā valdījumā. (2) Šādas aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģu būvētāja vai remontētāja valdījumā, izņemot aresta gadījumu. 65. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību raksturojums Izņemot gadījumus, kas noteikti šā kodeksa 62. pantā, jūrniecības prasījuma tiesības seko kuģiem, neņemot vērā izmaiņas īpašuma tiesībās un reģistrācijā vai karoga maiņu. 66. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību noilguma termiņš (1) Šā kodeksa 59. pantā noteiktajām jūrniecības prasījuma tiesībām, ja nav noteikts citādi, ir viena gada noilguma termiņš - ar nosacījumu, ka pirms šā termiņa izbeigšanās kuģis nav ticis arestēts un šāda aresta rezultātā nav pārdots piespiedu kārtā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētais jūrniecības prasījuma tiesību viena gada noilguma termiņš sākas: 1) attiecībā uz šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām jūrniecības prasījuma tiesībām, izbeidzoties prasītāja darba attiecībām uz konkrēta kuģa; 2) attiecībā uz šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajām jūrniecības prasījuma tiesībām - ar prasības rašanās brīdi. (3) Šādu termiņu nedrīkst pārtraukt vai apturēt. Termiņā neiekļauj to laiku, kad kuģis ir nelikumīgi arestēts. 67. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšana un subrogācija (1) Jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšana un subrogācija stājas spēkā ar jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšanas vai subrogācijas bridi. (2) Prasītājam, kuram ir jūrniecības prasījuma tiesības, var netikt subrogētas tiesības uz kompensāciju, ko saskaņā ar apdrošināšanas līgumu maksā kuģa īpašniekam. 68. pants. Karoga pagaidu maiņa Ja Latvijā reģistrētam kuģim ir atļauts braukt uz laiku zem citas valsts karoga, vai arī citā valstī reģistrētam kuģim uz laiku ir atļauts braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi jāievēro šādi noteikumi: 1) atzīstot reģistrētas kuģa hipotēkas un citas saistības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts likumdošanas aktus; 2) kuģu reģistratoram jāfiksē Latvijas Kuģu reģistrā valsts, zem kuras karoga kuģim uz laiku ir atļauts braukt. Tāpat kuģu reģistratoram ir jāfiksē Latvijas Kuģu reģistrā attiecīgā kuģa reģistrācijas valsts, ja kuģim uz laiku ir atļauts braukt zem Latvijas karoga; 3) Latvijā reģistrētam kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja iepriekš nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības attiecībā uz šo kuģi vai ja nav saņemta visu šo hipotēku un saistību turētāju piekrišana; 4) tiesai paziņojums par kuģa piespiedu pārdošanu ir jāizsniedz ari par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim uz laiku ir atļauts braukt; 5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 62. panta otrajā daļā noteiktā apliecība par kuģa izslēgšanu no Latvijas Kuģu reģistra, kuģu reģistrators uz pircēja lūguma pamata izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram uz laiku bija atļauts braukt zem Latvijas karoga, ir atceltas šīs tiesības braukt zem Latvijas karoga. 4. NODAĻA KUĢA APKALPES KOMPLEKTĒŠANA UN JŪRNIEKU KVALIFIKĀCIJAS DOKUMENTI 69. pants. Kuģa apkalpes komplektēšanas vispārīgie noteikumi (1) Katrs Latvijas kuģis ir jānokomplektē ar paredzētajam reisam vai cita veida darbībai kuģošanas drošību garantējošu apkalpi, kura atbilst šai prasībai kā skaitliski, tā kvalitatīvi visu reisa vai cita veida darbības laiku. (2) Latvijas Republikā ir spēkā tie jūrnieku diplomi un kvalifikācijas apliecības, kuras ir apstiprinājis Jūrniecības departaments. 70. pants. Kuģa apkalpes komplektēšana atbilstoši kuģošanas drošības un apkalpes kvalifikācijas prasībām (1) Jūrniecības departaments, izvirzot prasības no kuģošanas drošības viedokļa un citiem ar to saistītiem aspektiem attiecībā uz Latvijas kuģu, arī iekšējo ūdeņu kuģu, apkalpi nosaka: 1) Latvijas kuģu kategorijas, ņemot vērā to tilpību, tonnāžu, pārvadājamās kravas veidu un kuģošanas rajonus, kā ari funkcijas, kas jāizpilda, vai ari reisus, kuri tiem jāveic; 2) prasības, kas jāievēro, komplektējot kuģu kategorijām vai uzdevumiem^ atbilstošas kuģošanas drošību garantējošas apkalpes, obligāti norādot nepieciešamo visu kategoriju virsnieku, kvalificētu ārstu un kvalificētu pavāru, kā arī visu citu kategoriju jūrnieku skaitu; 3) nosacījumus, kas jāievēro attiecība uz to personu pilsonību, kuras strādā uz jebkura Latvijas kuģa (ari iekšējo ūdeņu kuģa); 4) uz kuģa jābūt atestētam kapteinim un sardzē gan uz jūras, gan ostā vienmēr jāatrodas attiecīgi atestētiem virsniekiem; 5) jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus Latvijas kuģu ekspluatācijā un uzturēšanā, ir jābūt šādiem kvalifikācijas dokumentiem: virsniekiem - attiecīgiem darba diplomiem, bet ierindas jūrniekiem un citām personām - kvalifikācijas apliecībām, kas apliecina viņu profesionalitāti un kompetenci, kā arī viņu atbilstību citām Jūrniecības departamenta izvirzītajām prasībām. Jūras administrācija nodrošina šādu darba diplomu un apliecību izsniegšanu, anulēšanu, pagarināšanu, apstiprināšanu, apturēšanu, apliecināšanu vai nomaiņu, kā ari to noformēšanu un reģistrēšanu. (2) Nosakot apmācības kārtību, Jūrniecības departamentam ir tiesības: 1) noteikt prasības, kas jāievēro attiecībā uz atestācijas eksāmeniem, darba diplomu un apliecību izsniegšanu, eksaminējamo un eksaminētāju kvalifikāciju, kā arī noteikt eksaminētāju iecelšanas un atcelšanas kārtību un darba samaksu, risināt citus ar atestācijas eksāmeniem saistītus jautājumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem un lietderīgiem; 2) pieprasīt, lai būtu nodrošinājums ar jūrnieku mācību programmām un mācību plāniem; 3) iegūt informāciju par to, kā tiek izveidotas, uzturētas un darbojas jūrskolas, kā ari licencēt iestādes, kas varētu būt mācību bāzes vai filiāles; 4) noteikt kārtību, kādā ierosināmas lietas izskatīšanai izmeklēšanas komisijā, ko ieceļ saskaņā ar šā kodeksa 74. pantu, un komisijas sēžu norises procedūru. 71. pants. Kuģa apkalpe, tās darba organizācija un drošība (1) Kuģa apkalpes sastāvā ir kapteinis, kuģa virsnieki un ierindas jūrnieki. Kuģa virsnieki ir stūrmaņi, radiooperatori, radioelektroniķi, ārsts, bocmanis, pasažieru dienesta priekšnieks, vecākais mehāniķis, mehāniķi, elektromehāniķi un saldēšanas iekārtu mehāniķi. Pārējie apkalpes locekļi ir ierindas jūrnieki. Ja nepieciešams, kapteinis savus dienesta pienākumus var nodot vecākajam stūrmanim, bet vecākais mehāniķis - otrajam mehāniķim. (2) Kuģa īpašniekam ir jānodrošina katrs jūrnieks ar dienesta instrukciju. (3) Dienesta organizācijai uz katra Latvijas kuģa jāatbilst šādām prasībām: 1) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina un jāpilda drošības tehnikas, vides aizsardzības, ugunsdrošības, robežapsardzības, muitas un sanitārie noteikumi un instrukcijas. Par šo noteikumu ievērošanu katrs kuģa apkalpes loceklis ir atbildīgs personīgi; 2) noteiktu kuģa apkalpes locekļu pārziņā tiek nodoti visi kuģa tehniskie līdzekļi; apgādes un aprīkojuma priekšmeti, kā arī kuģa telpas, lai nodrošinot kuģa drošību un gatavību darbam, saglabātu cilvēku dzīvību un aizsargātu apkārtējo vidi no piesārņošanas; 3) kuģa apkalpes locekli atbrīvot no darba uz kuģa var tikai ar kapteiņa atļauju. Šādas atbrīvošanas gadījumā uz kuģa ir jāpaliek skaita ziņā tādai apkalpei, kas garantē kuģa drošību; 4) kuģa apkalpes loceklis var nokāpt no kuģa, ja ir saņemta atļauja no sardzes stūrmaņa (sardzes mehāniķa). Par savu atgriešanos viņam ir jāpaziņo attiecīgam sardzes virsniekam. Sardzes mehāniķim ir jāpilda sardzes stūrmaņa rīkojumi; 5) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina savi īpašie pienākumi kuģa trauksmes ("Kuģa kopējā trauksme!", arī: "Cīņa ar uguni!", "Cīņa ar ūdeni!"; "Cilvēks aiz borta!"; "Atstāt kuģi!") gadījumā. Pēc trauksmes izziņošanas viņam bez kavēšanās jāierodas norādītajā vietā pilnā gatavībā uzsākt nepieciešamo darbību. Kuģa īpašniekam jānodrošina darbības plāns trauksmes gadījumiem un jāiepazīstina ar to kuģa apkalpe; 6) ierindas jūrniekiem jāpilda sardzes pienākumi gan ostā, gan jūrā, jāpilda darbi uz kuģa atbilstoši saviem dienesta pienākumiem un kuģa virsnieku norādījumiem. 4) Kuģa apkalpes locekļu konkrētos dienesta pienākumus, kas nav iekļauti šā panta trešās daļas noteikumos, nosaka koplīgums, apkalpes līgums, dienesta instrukcijas, kuģa īpašnieka un kapteiņa norādījumi un pavēles. (5) Kuģa īpašniekam jāgādā, lai uz kuģa būtu visi nepieciešamie dokumenti un aprīkojums cilvēku dzīvības saglabāšanai, ugunsdrošības garantēšanai, aizsardzībai pret ūdeni, naftas, tās produktu un citu ķīmisko vielu izplūdi, kuģa stabilitātes nodrošināšanai dažādos apstākļos, kā arī jāsagatavo kuģa apkalpe šo dokumentu un aprīkojuma izmantošanai. Minēto dokumentu formu un saturu var noteikt Jūras administrācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā tipveida prasības jautājumos, kas skar naftas, tās produktu un citu apkārtējai videi kaitīgo ķīmisko vielu izplūdi. 72. pants. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Izstrādājot nolikumus vai citus normatīvos aktus saskaņā ar šā kodeksa 70. pantu, Jūrniecības departamentam jāievēro to Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasības, kuras ir saistošas Latvijas Republikai, kā ari tas var ievērot citus Starptautiskās darba organizācijas konvenciju noteikumus. 73. pants. Tiesības atbrīvot kuģus no tiem izvirzītajām prasībām Jūras administrācijai pēc saskaņošanas ar Jūrniecības departamentu ir tiesības jebkuru kuģi vai kuģu kategoriju atbrīvot no šā kodeksa 70. pantā noteiktajām prasībām. Šāds atbrīvojums var attiekties uz noteiktu laikposmu vai arī uz vienu vai vairākiem konkrētiem reisiem. 74. pants. Darba diploma vai kvalifikācijas apliecības anulēšana vai to derīguma apturēšana (1) Ja ir saņemta informācija, ka jūrniekam ir kāds kaitīgs ieradums, garīgs vai fizisks trūkums (to sarakstu apstiprina Jūrniecības departaments un Labklājības ministrija), kas viņam neļauj kuģot, vai ka, pildot jūrnieka pienākumus, viņš bijis negodīgs, nekompetents vai pārkāpis uzvedības normas, vai ieguvis darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību, sniedzot maldinošas, nepatiesas vai viltotas ziņas, Jūras administrācija izveido izmeklēšanas komisiju, kurā ir jāuzaicina kāds no kuģa virsniekiem paskaidrojumu sniegšanai. Šī komisija izskata saņemto informāciju un rakstveidā paziņo Jūras administrācijai savus slēdzienus un ieteikumus. (2) Jūras administrācija, rīkojoties saskaņā ar izmeklēšanas komisijas ieteikumiem, kas atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, var anulēt saskaņā ar 70. pantu izdoto darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību vai apturēt to derīgumu un norādīt darba diploma vai kvalifikācijas apliecības nodošanas vietu un laiku. 75. pants. Dienesta pienākumu pildīšana bez atbilstoša darba diploma vai kvalifikācijas apliecības Uz Latvijas kuģa neviens dienesta pienākumus nedrīkst pildīt bez darba kategorijai atbilstoša un derīga darba diploma vai kvalifikācijas apliecības. Ikviens, kas uz paša atbildību vai kā aģents pieņem kādu personu darbā, nepārliecinoties, vai šai personai ir likumīgs un atbilstošs darba diploms vai kvalifikācijas apliecība, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 76. pants. Atbildība par nelikumīgām darbībām attiecībā uz darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību Par nelikumīgām darbībām attiecībā uz jūrnieku kvalifikācijas dokumentiem, arī to viltošanu, vainīgā persona atbild saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu. 77. pants. Atteikšanās nodot darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību Ikviens jūrnieks, kas bez pamatota iemesla nepakļaujas izdotajam Jūras administrācijas rīkojumam, kurš izdots atbilstoši šā kodeksa 74. panta prasībai par darba diploma vai kvalifikācijas apliecības nodošanu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 78. pants. Darba diploma vai kvalifikācijas apliecības derīguma termiņa saglabāšanās Izdotā darba diploma vai kvalifikācijas apliecības likumību neietekmē šo dokumentu izdošanas laiks, tāpēc šāda darba diploma vai kvalifikācijas apliecības īpašnieks līdz šā dokumenta derīguma termiņa izbeigšanās brīdim uzskatāms par šajā kodeksā minētā darba diploma vai kvalifikācijas apliecības īpašnieku. 5. NODAĻA JŪRNIEKU DARBS UN LABKLĀJĪBA 79. pants. Kuģa kapteinis un kuģa apkalpe (1) Kuģa kapteinis ir persona, kas uz likumīga pamata komandē kuģi (veic vispārējo vadību). (2) Kuģa apkalpes sastāvā ir jūrnieki un praktikanti. (3) Jūrnieks ir persona, kas pieņemta darbā uz kuģa vai veic kādu darbu uz kuģa, kā arī locis vai persona, kas pieņemta darbā uz to laiku, kamēr kuģis ir ostā. (4) Praktikants ir persona, kas profesionālās apmācības programmas ietvaros strādā uz kuģa. 80. pants. Latvijas Jūrnieku reģistrs un tā uzdevumi Latvijas Jūrnieku reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kuras uzdevumi ir: 1) noformēt, izsniegt, uzskaitīt un glabāt jūrnieku grāmatiņas; 2) izsniegt jūrnieku diplomus un kvalifikācijas apliecības; 3) veikt jūrnieku faktisko uzskaiti pa specialitātēm; 4) veikt citas Nolikumā par Latvijas Jūrnieku reģistru noteiktās funkcijas. 81. pants. Apkalpes līgums (1) Apkalpes līgums ir rakstveida vienošanās starp kuģa kapteini vai kuģa īpašnieku (turpmāk tekstā - "darba devējs") un personu, kuru pieņem darbā uz kuģa, saskaņā ar kuru šī persona apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties kuģa iekšējās kārtības noteikumiem un kapteiņa rīkojumiem. Līgumu ar kapteini slēdz kuģa īpašnieks. (2) Apkalpes līgums nav spēkā, ja tas neatbilst šim kodeksam un starptautisko^ līgumu noteikumiem, kurus noslēgusi Latvijas Republika, kā ari noteikumiem, kurus attiecībā uz darba līgumiem izvirza spēkā esošie likumdošanas akti, kas regulē darba attiecības. 82. pants. Apkalpes līguma spēka stāšanas, grozījumi un izbeigšanās (1) Apkalpes līgumu var slēgt tikai ar personu, kurai ir noteiktas kvalifikācijas darba diploms vai kvalifikācijas apliecība un medicīniskās apskates apliecība. Pirms stāšanās darbā uz kuģa ir jāsaņem darba drošības tehnikas, ugunsdzēsības un citas nepieciešamās instruktāžas, kuras sniedz kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona. (2) Apkalpes līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja tajā nav paredzēta citāda spēkā stāšanās kārtība. Kuģa kapteinim apkalpes līgums jāparaksta pirmajam. (3) Jebkuras izmaiņas apkalpes līgumā izdarāmas tikai rakstveidā ar abu ieinteresēto pušu piekrišanu. (4) Apkalpes līgums tiek izbeigts, izbeidzoties tā termiņam^ pēc līgumslēdzēju pušu vienošanās, jūrnieka nāves vai kuģa bojāejas gadījumā, kā arī gadījumos, kad kuģis zaudējis jūrasspēju. (5) Izbeidzoties darba attiecībām uz kuģa, kapteiņa pienākums ir atdot apkalpes loceklim personas dokumentus, kas bjja nodoti kapteiņa glabāšanā, uzsākot darba attiecības uz kuģa, kā ari jāizsniedz attiecīgs dokuments par darba attiecību izbeigšanos. 83. pants. Apkalpes līguma saturs (1) Apkalpes līgumā jānorāda tā noslēgšanas vieta un datums, jūrnieka vārds un uzvārds, pilsonība (kods), dzimšanas vieta un datums un abu līgumslēdzēju pušu adrese, tiesības un pienākumi, kā arī šādas precīzas ziņas: 1) tā kuģa vārds, uz kura jūrnieks apņemas strādāt; 2) paredzētā reisa vai apkalpes līguma termiņš, apkalpes locekļu atbrīvošanas osta, arī ostas vai vietas (ja tādas ir), uz kurām šis līgums neattiecas; 3) ja nepieciešams, norādīt, kur un kad jūrniekam jāierodas uz kuģa vai jāsāk strādāt; 4) jūrnieka ieņemamais amats; 5) jūrniekam paredzētā alga; 6) ikgadējā atvaļinājuma kalendāro dienu skaits un valsts svētku brīvdienas, kā to paredz šis kodekss; 7) darba laiks un citi noteikumi saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos. 84. pants. Darba koplīgums Kuģa apkalpe ar darba devēju noslēdz darba koplīgumu. Kapteinim jānodrošina, lai kuģa apkalpei pieejama vieta tiktu novietots darba koplīguma noraksts bez parakstiem, ja tāda nav, - apkalpes līguma veidlapa. Darba koplīgums neaizstāj apkalpes līgumu. 85. pants. Atbrīvošana kuģa reģistra maiņas gadījuma Ja Latvijas kuģis tiek izslēgts no Latvijas Kuģu reģistra, visi uz tā strādājošie jūrnieki ir jāatbrīvo, ja vien viņi rakstveidā neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa. Šādā gadījumā algu viņiem nosaka atbilstoši šā kodeksa noteikumiem par jūrniekam izmaksājamo algu. Darba strīdu gadījumos jūrnieku reģistrators dod savu atzinu …