Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.–2020. gadā"

Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.–2020. gadā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 36 Rīgā 2018. gada 5. februārī (prot. Nr. 6 25. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā" 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) A sadaļā ietverto risinājumu. 2. Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 3.4. apakšpunktam izsludināt 2018. gadu par Goda ģimenes gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru un sadarbības platformu "Demogrāfisko lietu centrs" (turpmāk - Demogrāfisko lietu centrs) nodrošināt Goda ģimenes gada pasākumu īstenošanu piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši konceptuālajam ziņojumam. 3. Goda ģimenes gada rīcības plāna īstenošanai un koordinēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru izveidot vadības grupu. Vadības grupā iekļaut Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Demogrāfisko lietu centra un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus. 4. Pieņemt zināšanai, ka Labklājības ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. novembra ārkārtas sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 56 31. § 9. punkts) izvērtēs 2018. gada pirmajā ceturksnī ģimenes valsts pabalstos izmaksāto līdzekļu apmēru un gadījumā, ja tiks prognozēts ģimenes valsts pabalsta izmaksām 2018. gadam paredzēto līdzekļu atlikums, Labklājības ministrija sadarbībā ar Demogrāfisko lietu centru un atbildīgajām ministrijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2018. gada 1. maijam sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei, prioritāri novirzot finansējumu konceptuālajā ziņojumā paredzētajiem pasākumiem. 5. Pieņemt zināšanai, ka Demogrāfisko lietu centrs izvērtēs konceptuālā ziņojuma B sadaļā iekļautos pasākumus un noteiktā kārtībā priekšlikumus par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem sagatavos izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Ministru kabineta 2018. gada 5. februāra rīkojums Nr. 36) Konceptuālais ziņojums "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā" SATURS IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS II. SITUĀCIJAS APRAKSTS III. KOMPLEKSS RISINĀJUMS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS PILNVEIDOŠANAI - SABIEDRĪBAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI AAP iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu BKA bērna kopšanas atvaļinājums BKP bērna kopšanas pabalsts CSP Centrālā Statistikas pārvalde DLC sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" EM Ekonomikas ministrija FM Finanšu ministrija GGP Starptautisks longitudināls pētījums "Generations and Gender Programme" ĢVP ģimenes valsts pabalsts FICIL Ārvalstu investoru padome IEM Iekšlietu ministrija IIN iedzīvotāju ienākuma nodoklis KM Kultūras ministrija LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIAS2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam LM Labklājības ministrija LR Latvijas Republika MIL minimālais ienākumu līmenis MK Ministru kabinets NAP2020 Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam NVO nevalstisko organizāciju sektors OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PKC Pārresoru koordinācijas centrs SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde SIF Sabiedrības integrācijas fonds TA Tiesu administrācija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VBTAI Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VM Veselības ministrija VP vecāku pabalsts VRP Valdības rīcības plāns VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VTMEC Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS Par mūsu valsts demogrāfiskās situācijas turpmāko attīstību satraukti ir ne vien pētnieki Latvijā, politikas plānotāji un nacionāla mēroga uzņēmēji. Bažas par Latvijas demogrāfisko situāciju atkārtoti paudusi arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL), kas apvieno lielākos dažādas valstis un nozares pārstāvošos uzņēmumus un vairāku valstu tirdzniecības palātas. FICIL uzsver, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās tuvākajā laikā var kļūt par nopietnu šķērsli gan Latvijas valsts ekonomiskajai, gan garīgajai izaugsmei1. Apzinoties, ka demogrāfija ir viens no daudzu Eiropas valstu un jo īpaši Latvijas attīstības izaicinājumiem, Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums ir izvirzīta kā viena no piecām Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbības galvenajām prioritātēm. Lai nodrošinātu šīs prioritātes īstenošanu, ar Ministru prezidenta 05.04.2016. rīkojumu Nr. 111 tika izveidota ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" (turpmāk - DLC). DLC darbības mērķis - ņemot vērā uzdevumus, kas noteikti Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta (turpmāk - arī MK) iecerēto darbību, sniegt priekšlikumus par tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanu un īstenošanu Demogrāfisko lietu padomei, lai virzītu tos izskatīšanai MK. Ziņojumā (II. nodaļā) sniegtais Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums identificē vairākus problemātiskus tautas ataudzes aspektus, kuru pozitīvām izmaiņām jāsniedz zināšanās un pierādījumos balstīti risinājumi efektīvām sociālajām investīcijām. Šādu risinājumu identificēšanai DLC darbības laikā (kopumā 17 sēdes kopš pirmās sanāksmes 2016. gada 14. aprīlī) Sadarbības platformas darbā iesaistītie eksperti ir regulāri tikušies, padziļināti analizējuši nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumus un politikas dokumentus, piedalījušies zinātniskās konferencēs, attīstījuši sadarbību ar Skandināvijas valstu un Igaunijas demogrāfiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden projekta ietvaros, ģimenes atbalsta politikas veidotājiem un pārstāvjiem no bērnu interešu aizsardzības institūcijām, kā arī konsultējušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Latvijā. 2016. gadā, izstrādājot DLC 1. Konceptuālo ziņojumu izskatīšanai 2017. gada valsts budžeta veidošanas procesā, DLC priekšlikumi ietvēra operatīvi risināmus jautājumus ģimeņu ar bērniem atbalstam. Šajā konceptuālajā ziņojumā ģimenes atbalsta joma tverta plašāk, izstrādājot visaptverošu sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis" īstenošanai 2018. gadā un turpmākajos gados. Tiek sagaidīts, ka šajā Konceptuālajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi, no kuriem vairāki piedāvā diskusijai reformu līmeņa izmaiņas, sekmēs virzību uz hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam (apstiprināta ar Saeimas lēmumu 10.06.2010.) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (akceptēts Latvijas Republikas Saeimā 20.12.2012.) izvirzīto tautas ataudzes mērķu sasniegšanu. 2017. gads bija spēkā esošo ģimenes valsts politikas plānošanas dokumentu darbības termiņa noslēdzošais gads un, ņemot vērā to, ka Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam tika izstrādātas pirms septiņiem gadiem, un šajā laikā notikušas būtiskas demogrāfiskās situācijas izmaiņas, "Māras solis" papildina pašreizējo politikas dokumentu tvērumu un akcentē virzienus arī nākamā posma ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumenta izstrādei. Vienlaikus DLC priekšlikumi veido tiešu sinerģiju ar vairākiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kurus Latvija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) dalībvalsts apņēmusies sasniegt atbilstoši savām attīstības prioritātēm, iesaistot politikas veidošanā un ieviešanā plašu partneru loku un finansējot ilgtspējīgu attīstību ne tikai no valdības budžetiem, bet arī līdzdarbojoties uzņēmējiem. Tiek sagaidīts, ka līdz ar citām aktivitātēm, "Māras soļa" programmas stūrakmeņi - prevence un pierādījumos balstīta politika, būtiski veicinās NAP2020 tautas ataudzes rādītāju sasniegšanas progresu. Ziņojuma IV. nodaļā minēti riski, ja "Māras solis" 2018. gadā netiks īstenots. Ziņojuma 1. pielikumā sniegts izvērsts pierādījumos balstīts pamatojums katram no "Māras solī" ietvertajiem pasākumiem, kuru uzsākšana plānota 2018. gadu. Saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumā noteikto kārtību, DLC konceptuālais ziņojums tika izvērtēts 2017. gada septembra, oktobra Demogrāfisko lietu padomes sēdē, tādējādi nodrošinot gan ekspertu, gan sabiedrības līdzdalību. II. SITUĀCIJAS APRAKSTS 1. Demogrāfiskā situācija Latvijā Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pēdējos divdesmit gados novērotās Latvijas iedzīvotāju skaita sarukšanas tendences ir turpinājušās arī 2016. gadā, iedzīvotāju skaitam sarūkot gandrīz par 19 tūkstošiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (iedzīvotāju skaits 2016. gadā 1,969 milj., 2017. gada sākumā - 1,950 milj.)2. Savukārt jaundzimušo skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izaugsmi, ir stabilizējies iepriekšējā gada līmenī (2015. gadā 21 979, 2016. gadā - 21 968). Lai arī dzimstības kvantitatīvie rādītāji (jaundzimušo skaits) ir palikuši nemainīgi, tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados palielinātā valsts atbalsta ietekme vērojama t.s. dzimstības kvalitatīvo rādītāju būtiskās pozitīvās izmaiņās, tuvinoties LIAS2030 un NAP2020 tautas ataudzes mērķu sasniegšanai3: • Ir palielinājies ne tikai otro (2012. gadā - 36,3 %, 2016. gadā - 38,3 %), bet arī trešo (attiecīgi: 12,0 % un 14,6 %) un nākamo bērnu (attiecīgi: 5,4 % un 6,0 %) īpatsvars jaundzimušo kopskaitā; • 2016. gadā ir turpinājis pieaugt summārais dzimstības koeficients (ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī), un laika posmā no 2001. gada līdz 2016. gadam Latvija šī rādītāja pieauguma tendenču kontekstā saglabā savas līderes pozīcijas Eiropā (2015. gadā - 1,71, 2016. gadā - 1,74); • pieaudzis laulībā dzimušo bērnu īpatsvars (2012. gadā - 55 %, 2016. gadā - 59 % no visiem jaundzimušajiem); • pozitīvas izmaiņas vērojamas noslēgto un šķirto laulību attiecībā - ja 2012. gadā no 1000 noslēgtām laulībām 650 tika šķirtas, tad 2016. gadā - salīdzinoši vien 466 (kas ir aptuveni par 30% mazāk). Vienlaikus, analizējot valsts demogrāfisko situāciju, jāņem vērā arī aspekti, kurus tik atzinīgi nav iespējams vērtēt: • dzimstības rādītāji vēl aizvien nav sasnieguši 2007. gada (pirms ekonomiskās krīzes) līmeni, un nav pietiekami ekonomiski attīstītajām valstīm nepieciešamajam līmenim paaudžu nomaiņai (vēlamais dzimstības koeficients 2,1 - 2,2); • dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs - konkrētā gadā mirušo skaits ir lielāks par jaundzimušo skaitu. Pierīgas reģions ir vienīgais, kur novērojami pozitīvi dabiskā pieauguma rādītāji, tāpat Pierīgā salīdzinājumā ar citiem statistiskajiem reģioniem lielāks ģimeņu ar vairāk bērniem īpatsvars; • migrācijas saldo rādītāji ir negatīvi - lai arī no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju īpatsvars laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam samazinājās, 2015. un 2016. gadā tas pieauga, un vēl aizvien ir salīdzinoši augsts; • līdz ar zemo dzimstības līmeni un augstajiem emigrācijas rādītājiem, pēdējos desmit gados notikušas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā, jo īpaši, samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma un jaunākajām kohortām, kas rada risku sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējai4; • dati rāda, ka pēdējo 15 gadu laikā par 10 % samazinājies arī ģimeņu skaits5, un izmaiņas skārušas arī ģimeņu struktūru un bērnu skaitu ģimenēs - kopš 2000. gada6 - gandrīz trešdaļā visu ģimeņu bērnus audzina tikai viens pieaugušais, ģimeņu struktūrā palielinājies laulāto pāru bez bērniem īpatsvars, turklāt kopumā vairāk nekā puse no visām ģimenēm ar bērniem audzina tikai vienu bērnu - kopš 2000. gada šādu ģimeņu īpatsvars ir pieaudzis. DLC eksperti kā vienu no satraucošākajām iezīmēm Latvijas demogrāfiskajā situācijā saskata visai izteiktas reģionālās atšķirības - jo augstāks novada teritoriālās attīstības indekss, jo augstāki dzimstības rādītāji, jo zemāks indekss - jo kritiskāka situācija ir gan tautas ataudzes jomā, gan dažādos citos rādītājos (piemēram, plašāk izplatīts bezdarbs, augstāks nabadzības risks, izplatītāka vardarbība ģimenē u.c.). 2. Demogrāfisko situāciju Latvijā ietekmējošie faktori Pētījumi par faktoriem, kas ietekmē tautas ataudzi Latvijā, ir identificējuši gan tos aspektus, kas demogrāfisko situāciju ietekmē pozitīvi, gan tos, kas atstāj negatīvu iespaidu uz tautas ataudzi7. Kā viens no būtiskākajiem pozitīvajiem faktoriem Latvijā tiek minēta pakāpeniska valsts ekonomiskā izaugsme un nodarbinātības pieaugums, kas samazina emigrācijas un nabadzības risku, ienākumu nevienlīdzības mazināšanās, kā arī pieaugoša pirmsskolas izglītības pieejamība u.c. - jeb visi tie faktori, kas vairo Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi un NAP2020 kontekstā stiprina Latvijas iedzīvotāju drošumspēju, stabilitātes sajūtu un pārliecību par nākotni. Papildus, no ģimenes perspektīvas pētnieki akcentē ģimeņu ekonomisko un partnerattiecību stabilitāti, iepriekšēju pozitīvu dzemdību un grūtniecības, kā arī bērnu audzināšanas pieredzi, kas iedrošina apsvērt nākamā bērna ienākšanu ģimenē. Izteikti negatīvi demogrāfiskos rādītājus valstī ietekmē risks ģimenēm nokļūt nabadzībā līdz ar nākamo bērnu piedzimšanu, kas pieaug līdz ar trešā bērna piedzimšanu, un īpaši augsts ir tajos gandrīz 30 % Latvijas ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais. Jau iepriekšējā ziņojumā DLC akcentēja, ka Latvija ir viena no tām ES valstīm, kur nabadzības risks būtiski pieaug, ģimenē ienākot nākamajam bērnam, kamēr citās Eiropas valstīs šī sakarība nav tik izteikta8. Statistikas dati rāda, ka nabadzības risks strādājošajiem samazinās9, tomēr vienlaikus gandrīz 2/3 darba ņēmēju atzīst, ka viņiem ir būtiskas problēmas savienot darba un ģimene dzīvi10, jo īpaši tiem, kuriem jāaprūpē ne tikai mazi bērni, bet jāuzņemas atbildība arī par saviem vecākiem (t.s. "sendviča paaudzei" tipiska situācija). Turklāt, tā kā bērnu veselība ir izteikta vērtība Latvijas ģimenēs, negatīvu pieredzi rada arī ierobežota valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem, kā rezultātā vecākiem jāizvēlas maksas pakalpojumi, kas savukārt ierobežotu finanšu līdzekļu gadījumā mazina iespēju saņemt veselības pakalpojumus arī pašiem vecākiem. Dati rāda, ka Latvijā reāli ģimenēs esošo bērnu skaits ir mazāks, salīdzinot ar skaitu, ko iedzīvotāji vēlētos11. Domājot par apstākļiem, kas traucē ģimenē audzināt vēlamo bērnu skaitu, Latvijas ģimenes minējušas šādus aspektus12: • nepietiekami (46 %) un nestabili (40 %) ienākumi; • nestabila valsts un pašvaldības atbalsta politika (39 %); • nestabilitāte darbā (25 %); • nepiemērots mājoklis (19 %). Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC vadītājs I. Parādnieks, diskutējot par šiem jautājumiem Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, secinājis, ka viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ 2017. gada pirmā ceturkšņa dzimstības rādītāji uzrāda lejupejošu tendenci salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, ir tas, ka 2016. gadā netika panākts lielāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. DLC pievienojas ekspertu viedokļiem, kas izskanēja 2017. gada 29. maijā Rīgas pilī organizētajā diskusijā "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade"13, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju finansiālā stabilitāte, un zināšanās un pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti ģimenēm ar bērniem, jo īpaši koncentrējoties uz bērna pirmajiem trīs dzīves gadiem, kuru laikā veiktie ieguldījumi ir visefektīvākie. Nodrošinot makro un individuāla līmeņa finansiālo stabilitāti, ģimenēm tiek radīta drošības sajūtu par nākotni. Vienlīdz svarīga veselīgas personības un līdz ar to arī veselīgas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai ir arī iedzīvotāju garīgā veselība, ģimenes un bērna kā vērtības apzināšanās un novērtēšana sabiedrībā14. 3. Demogrāfiskās situācijas prognozes Visas demogrāfiskās prognozes par Latviju norāda uz depopulāciju - iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas atstās būtisku iespaidu uz ekonomikas attīstību, par ko bažas pauduši arī ārvalstu investori. Viskritiskākās prognozes snieguši Eiropas Komisijas eksperti15, minot, ka jau 2030. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs ievērojami samazinājies, un nepārsniegs 1,6 miljonus. Tiesa, profesors P. Zvidriņš, lai gan pievienojas atziņām par depopulācijas tendencēm, EK prognozes vērtē kā nepamatoti pesimistiskas, jo vienlaikus tiek prognozēts dzimstības līmeņa pieaugums un vidējā mūža ilguma palielināšanās vīriešiem un sievietēm, kā arī negatīvā migrācijas saldo samazināšanās. Būtiski pozitīvākas ir gan Ekonomikas ministrijas16, gan domnīcas Certus prognozes. Turklāt domnīcas Certus speciālisti demogrāfisko situāciju analizējuši detalizētāk, un akcentē, ka situācija nebūt nav tik viennozīmīga: "ilgtermiņa demogrāfiskās tendences sašķeļ Latviju divās kontrastējošās daļās. Viena no tām - sarūkošā daļa, kuras iedzīvotāji dzīvo mazpilsētās un lauku novados, kas atrodas tālu no Rīgas, kur ir lielāks bezdarbs, zemākas algas un strauji novecojoša sabiedrība. Otra daļa - jaunāka, turīgāka, urbanizēta un gūst labumu no plašākām profesionālajām un personīgajām iespējām, ko piedāvā dzīve galvaspilsētā Rīgā un ap to"17. DLC eksperti pievienojas Certus viedoklim un aicina meklēt instrumentus mazināt izteiktās atšķirības starp pašvaldībām, kas sekmētu lielāku ienākumu un iespēju vienlīdzību, un līdz ar to - viendabīgi ilgtspējīgāku demogrāfisko situāciju Latvijā. III. KOMPLEKSS RISINĀJUMS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS PILNVEIDOŠANAI - SABIEDRĪBAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" Ziņojumā iepriekš sniegtais Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums identificē vairākus problemātiskus tautas ataudzes aspektus, kuru pozitīvām izmaiņām jāsniedz zināšanās un pierādījumos balstīti risinājumi efektīvām sociālajām investīcijām. Lai veicinātu tautas ataudzi, pozitīvas izmaiņas demogrāfiskajā situācijā tika izvirzīta kā viena no piecām Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbības galvenajām prioritātēm "Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums"18 (sk. 1. tab.). 1. tabula Valdības apņemšanās tautas ataudzes jomā: sasniedzamie rezultatīvie rādītāji Prioritāte: Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums Valdības deklarācijā definētais mērķis Dzimstības veicināšana, ekonomiskās migrācijas mazināšana, sociālo garantiju un palīdzības sistēmas optimizēšana, lai nodrošinātu atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivētu cilvēkus atgriezties darbā. Rezultāti, kas jāsasniedz: • Palielinās dzimstība (10,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). • Palielinās dzimstība ekonomiski aktīvajās ģimenēs - pieaug vecāku pabalsta saņēmēju skaits. Ģimeņu dzīves kvalitātes ekonomiskie aspekti • Mazināta ienākumu nepietiekamības iespējamība ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un viena vecāka ģimenēm. Izmaiņas varētu skart 20,5 tūkstošus 2017. gadā, 21,4 tūkstošus 2018. gadā un 25,3 tūkstošus 2019. gadā pensijas vecuma cilvēku un ~ 317 tūkstošus ģimenes valsts pabalsta saņēmēju (2016. gadā vidēji mēnesī plānotais skaits). • Diferencēts Ģimenes valsts pabalsta apmērs par 1., 2. un par 3. un nākamajiem bērniem. Pagarināts pabalsta izmaksas periods, kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē19. Ģimeņu dzīves kvalitātes sociālpsiholoģiskie aspekti • Uzlabojas vardarbības ģimenē atpazīstamība, pieaug gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaits, samazinās ierosināto krimināllietu skaits par nodarījumiem pret tuviniekiem (no vardarbības ģimenē cietušo personu, kuras guvušas traumas un vērsušās veselības aprūpes iestādēs skaits - 210). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana • Sociāli atbildīga uzņēmējdarbība - komersanti kļūst ģimenei "draudzīgāki" (20 komersantiem piešķirts "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss). • Eksperimentālā kārtā uzņēmumos Rīgā, Jelgavā un Valmierā ar nestandarta darba laika grafiku strādājošiem 150 vecākiem ar bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem 10 mēnešus nodrošināts elastīgs bērnu uzraudzības pakalpojums. Izpētīta jaunās bērnu aprūpes formas ieviešanas lietderība, ietekme uz privāto uzņēmumu pašregulācijas prakses attīstību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas. Adopcija un ģimenes videi pietuvināta ārpusģimenes aprūpe • Veicināt un popularizēt adopciju (pēdējos gados nav vērojams adoptētāju skaita pieaugums, Latvijā adoptēto bērnu īpatsvars no juridiski adopcijai pieejamiem bērniem - 11 %, turklāt interese ir galvenokārt par vecuma ziņā jaunākiem bērniem). • Samazinās ārpusģimenes aprūpes institūcijās esošo bērnu skaits attiecībā pret visu nepilngadīgo skaitu valstī (%) samazinās: 2014.g - 2,31%, 2015.g - 2.2%, 2016.g. -1.99% • Sāktas aktivitātes "Jauniešu māju" un ģimeniskai videi pietuvinātu ārpus institūcijas aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveidei ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Valdības rīcības plānā ir paredzēta virkne uzdevumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, virzoties uz "trešā bērna politiku", t.sk. programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" attīstība, atbalsts ģimenes un darba dzīves savienošanai, remigrācijas veicināšana (sk. 2. pielikumu). Lai nodrošinātu šīs prioritātes īstenošanu, ar Ministru prezidenta 2016. gada 5. aprīļa rīkojumu Nr. 111 tika izveidota ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs20. DLC darbības mērķis - ņemot vērā uzdevumus, kas noteikti Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību Rīcības plānā, sniegt priekšlikumus par tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanu un īstenošanu Demogrāfisko lietu padomei, lai virzītu tos izskatīšanai valdībā. Efektīvāko, pierādījumos balstīto risinājumu identificēšanai un izvērtēšanai DLC darbības laikā21 Sadarbības platformas darbā iesaistītie eksperti - augsta līmeņa valsts pārvaldes speciālisti un pētnieki Saeimas demogrāfisko lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Imanta Parādnieka vadībā ir regulāri tikušies sanāksmēs, padziļināti analizējuši nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumus un politikas dokumentus, piedalījušies nacionāla un starptautiska līmeņa zinātniskās konferencēs, attīstījuši sadarbību ar Skandināvijas valstu un Igaunijas demogrāfiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden projekta ietvaros, ģimenes atbalsta politikas veidotājiem un bērnu interešu aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kā arī konsultējušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Latvijā. Sadarbības platformas ekspertu proaktīvās darbības rezultātā, sākotnēji 2016. gadā tika identificētas jomas, kur nepieciešama operatīva rīcība ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanai vai normatīvā regulējuma sistēmiskai sakārtošanai. Savukārt 2017. gadā DLC eksperti jau visaptverošāk un vienlaikus detalizētāk izstrādāja Latvijas sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", kur, cita starpā, ārkārtīgi būtiska loma tiek piešķirta prevences pasākumu īstenošanai stabilu ģimeņu veidošanās atbalstam, gan arī pierādījumos balstītas politikas īstenošanai. DLC konceptuālajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi sniedz risinājumus vairākām problēmām, kas identificētas galvenajos ģimenes valsts politikas plānošanas dokumentos - Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam (apstiprinātas 18.02.2011. ar MK rīkojumu Nr. 65) un Rīcības plānā šo pamatnostādņu īstenošanai 2015.-2017. gadā (apstiprināts 13.02.2016. ar MK rīkojumu Nr. 115). Papildus, ņemot vērā, ka minētie politikas dokumenti izstrādāti pirms septiņiem gadiem, līdzīgi kā iepriekšējais, arī šis DLC ziņojums papildina iepriekšējos pasākumus ģimenes atbalsta politikā, aktualizē arī jaunas, līdz šim nepietiekami aktīvi risinātas problēmsituācijas ekonomiski un demogrāfiski mainīgajos apstākļos, tādējādi identificē aspektus, kas paplašināti jāskata, plānojot nākamā termiņa ģimenes atbalsta politikas mērķus un uzdevumus. Saskaņā ar NAP2020 valsts, radot apstākļus cilvēku drošumspējas stiprināšanai, sniedz pozitīvu ieguldījumu tautas ataudzes veicināšanā, "lai tautas saimniecības izaugsmes apstākļos Latvija būtu vieta, kur dzimst gaidīti bērni, kur vecāki var viņiem nodrošināt aprūpi un attīstības perspektīvas, kur var atrast darbu un pilnveidoties, lai valstī pieaug cilvēka dzīves ilgums, veselīgi nodzīvoto gadu skaits, saglabājas labas darbaspējas un dzīves kvalitāte" (NAP2020, 211). Ziņojumā ietvertā Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" atbilst Valdības deklarācijā dotā uzdevuma #091. īstenošanai: "Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti". Latvijas demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" sevī ietver pasākumus, kas jau ir saņēmušas finansiālu atbalstu un to īstenošana tiek plānota 2018. gadā (konceptuālā ziņojuma A sadaļa), kā arī ekspertu priekšlikumus, par kuriem nepieciešams turpināt diskutēt un tos attīstīt (konceptuālā ziņojuma B sadaļa). Lai pieņemtu izsvērtu un pamatotu lēmumu, precizējot priekšlikuma iespējamās izmaksas, fiskālo ietekmi un ievērojot valsts budžeta iespējas, DLC sadarbībā ar ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām vērtēs un lems par priekšlikumu tālāko virzību, izstrādās un noteiktā kārtībā sagatavos priekšlikumus Ministru kabinetam par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējam. Programmas aktivitātes skatīt nākamā lappusē, izvērstāka informācija par katru no pasākumiem iekļauta šī ziņojuma 1. pielikumā. 2. tabula LATVIJAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" Mūsu kopīgā misija: Lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku! Nr. p.k. Konceptuālā ziņoj. A/B sadaļa* Nr.p.k. progr. Māras solis Ģimenes atbalsta politikas jomas Priekšlikuma statuss Atbildīgā institūcija Sadarbības partneri Gads, kurā uzsākta pasākuma īstenošana 2017. 2018. 2019. 2020. 1.Stratēģiskais virziens ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA 1.1. A 1.1. Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai Finansējums piešķirts PKC DLC 1.2. A 1.2. Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējumam Finansējums piešķirts LM DLC 1.3. 1.3. Pētījums par pašvaldību remigrācijas instrumentiem Īstenots PKC DLC, VARAM 2.Stratēģiskais virziens PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI 2.1. Preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanās skaita mazināšanai - valsts finansētas pirmslaulību apmācības un mediācija TM 2.2. A 2.1. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana: • 1) Informatīvi ievadsemināri; • 2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai. Finansējums piešķirts VARAM DLC, VBTAI, Asociācija SOS; "Centrs Dardedze" 2.3. A 2.2. Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana Finansējums piešķirts TM 2.4. Sabiedrības informēšanas programmas, sociālās kampaņa, lai celtu un stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā Īstenots LM DLC, NVO 2.5. A 2.3. Atbalsts pilotprojekta "Bērna māja" turpināšanai Finansējums piešķirts LM, TM IEM (VP), VM (VTMEC), "Centrs Dardedze" 2.6. B 2.4. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā" Attīstāmais pasākums VM DLC 3.Stratēģiskais virziens TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM 3.1. Paplašināta daudzbērnu ģimeņu definīcija transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides saņemšanai Īstenots LM 3.2. Daudzbērnu ģimenes kā jauna pasažieru kategorija, kas ir tiesīga izmantot braukšanas maksas atvieglojumus starppilsētu sabiedriskajā transportā Īstenots SM SIF 3.3. ĢVP palielināšana par ceturto un nākamajiem bērniem Īstenots LM 3.4. A 3.1. Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana: • "Goda ģimenei 100" - valsts atbalsta paaugstināšana par trešo un katru nākamo bērnu līdz 20 gadu vecumam; • Ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) izmaksa arī par profesionālo skolu audzēkņiem, kuri saņem stipendiju. Izmaksas perioda pagarināšana līdz 20 gadu vecumam, kamēr iegūst profesionālo vai vidējo izglītību. Finansējums piešķirts LM 3.5. B 3.2. Latvijas Goda ģimenes sertifikāts: • 1000 euro apmērā - dāvana Latvijas simtgadē (ieplānojot faktisko atprečošanas iespēju 2019. gadā, piecu un vairāk bērnu vecākiem 2018. gadā); • piedzimstot trešajam bērnam 1000 euro mājokļa iegādei, iekārtošanai, mācībām. Attīstāmais pasākums DLC LM/VSAA 3.6. B 3.3. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vecākiem, kas izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus (3 gadus pirms termiņa) Attīstāmais pasākums LM 3.7 A 3.4. 2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu vērtībizpratni sabiedrībā Finansējums piešķirts VARAM, VRAA KM, DLC, NVO, LM, SIF 4.Stratēģiskais virziens ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM 4.1. A 4.1. Tēva lomas ģimenē stiprināšana: • Informatīvas aktivitātes sabiedrībā. Finansējums piešķirts VARAM NVO 4.2. B 4.2. Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam atbalstam: • BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide; • Sociālās iemaksas no pilna BKP un VP; • VP izmaksas strādājošajiem. Attīstāmais pasākums LM 4.3. Atbalsts bērniem, kurus audzina viens no vecākiem - apgādnieka zaudējuma pensijas palielināšana Īstenots LM 4.4. Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana pensiju kapitālā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā Īstenots LM 4.5. A 4.3. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība Finansējums piešķirts VARAM 4.6. A 4.4. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība Finansējums piešķirts EM 4.7. A 4.5. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem zobārstniecības pakalpojumi - bērniem un daudzbērnu vecākiem Finansējums piešķirts VM, SPKC 4.8. B 4.6. IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros: • AAP par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto noteiktām kategorijām; • AAP par bērniem MUN režīmā strādājošajiem vecākiem, kuri gūst ienākumus arī vispārējā nodokļu režīmā. Attīstāmais pasākums FM 5.Stratēģiskais virziens ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI 5.1. B 5.1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana • Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem • Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" • Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšanu • Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē Attīstāmais pasākums LM 5.2. B 5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana22 Attīstāmais pasākums VARAM, IZM/LM 6.Stratēģiskais virziens ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA 6.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM JPI, izskatīšanai VB2017 LM 6.2. A 6.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM JPI, izskatīšanai VB2018 Finansējums piešķirts LM 6.3. B 6.2. Papildus DLC iniciēti pasākumi Attīstāmais pasākums LM 7.Stratēģiskais virziens SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA 7.1. A 7.1. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai - Reģionālās remigrācijas koordinators (5-10 pilotpašvaldības). Finansējums piešķirts VARAM 7.2. A 7.2. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai Finansējums piešķirts VBTAI TM * Konceptuālā ziņojuma: A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama 2018. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros B sadaļa - attīstāmie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējama) 3. tabula. DLC priekšlikumi ģimeņu atbalsta politikas pilnveidošanai - sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis", 2018. gadā Konc ziņoj. A/B sadaļa Nr. p.k. Uzdevumi Nepieciešamības pamatojums Sagaidāmais rezultāts Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Uzsākšanas termiņš 1. Stratēģiskais virziens. ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA A 1.1. Dalība starptautiskā longitudinālajā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai Šobrīd esošie pētījumi padziļināti neanalizē nedz daudzbērnu, nedz to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātiku, un nespēj nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un efektīvu politikas instrumentu izstrādi šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas. Tiks iegūta padziļināta daudzbērnu un to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātikas analīze un ir iespējams izstrādāt atbilstošākus un efektīvākus politikas instrumentus šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas. Iegūs starptautiskiem standartiem atbilstošus zinātniska pētījuma rezultātus gan nacionāla līmeņa ģimenes atbalsta politikas veidošanai, gan - lai identificētu Latvijas ģimeņu situācijas daudzveidīgos aspektus starptautiskā salīdzinājumā. PKC DLC 01.01.2018. A 1.2. Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējumam Kopš 2010. gada, kad tika sagatavotas iepriekšējās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas Latvijas demogrāfiskajā situācijā, ir nepieciešams aktualizēt plānotās politikas pamatnostādnes atbilstoši šodienas situācijai. Tiks izvērtēta esošo dokumentu atbilstība esošajai situācija, kas ļaus LM ekspertiem sagatavot nākamos vidēja termiņa demogrāfijas un ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentus. LM DLC 01.01.2018. 2. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI A 2.1. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana: 1) Informatīvi ievadsemināri; 2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai. Bērnudārzs ir pirmā vieta, kur bērns pēc ģimenes nonāk formalizētā vidē, socializējas dzīvei sabiedrībā. Tāpēc, ir svarīgi, lai šī vide būtu bērniem droša un draudzīga, kā arī bērna vecākus iesaistoša, atbalstoša. Vienlaikus svarīgi radīt arī vidi, kas ir izglītojoša un atbalstoša pedagogiem. Tāpēc, no prevences viedokļa, samazinoties ienākumiem ģimenē, kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība kļūst vēl svarīgāka pilnvērtīgai bērna attīstībai un vienlīdzīgam sākumam ikviena bērna dzīvē, un pirmsskolas izglītība jo īpaši būtiska ir tiem bērniem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm. Tiek veidota bērnudārzu vide, kas ir bērnam droša un draudzīga, savlaicīgi atpazīstot un novēršot bērnu tiesību pārkāpumu riskus, veidojot pozitīvu sadarbību bērnu, vecāku un iestādes darbinieku starpā, un uzturot pozitīvu vidi, kurā bērna intereses un vajadzības ir centrālās. PII darbiniekiem ir skaidrība par soļiem un sistemātisku pieeju bērna novērošanai, problēmu identificēšanai un tālākai rīcībai Kopumā tiks organizēti ievadsemināri, aptverot visas LV pašvaldības un tajās esošās PII23, tas ir, jāorganizē 17 ievadsemināri, kur katrā no tiem vidēji piedalītos 60 dalībnieki. Lai realizētu programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" pirmā soļa "Džimbas drošības programma" īstenošanu visās Latvijas PII, tiks aptvertas 819 PII, kurās līdz šim nav Džimbas aģentu. VARAM LM, DLC, VBTAI 01.01.2018. A 2.2. Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana Ģimeņu ieinteresētība izmantot mediāciju pakāpeniski pieaug, turklāt mediācijas procesu rezultāti ir pozitīvi - 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos. Ņemot vērā šo labo praksi, ir nepieciešams to turpināt arī 2018. gadā. Tajā pašā laikā svarīgi akcentēt, ka finansiāls atbalsts, pilnībā vai daļēji sedzot mediācijas izmaksas, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē mediācijas pieprasījumu un pušu labprātīgu iesaistīšanos. Mediācijas pieejamība ģimenes strīdu risināšanai stiprinātu Latvijas ģimenes un bērnu interešu aizsardzību, ļaujot konfliktējošajām pusēm ar neitrālas trešās personas palīdzību, rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Mediācijas pakalpojumus varētu saņemt arī paplašinātās ģimenes (t.i., ģimenes locekļi, ne tikai pāra mediācijas). Papildus būtu iespējams nepieciešamības gadījumā palielināt mediācijas sesiju skaitu - no 5 līdz 7 sesijām. TM A 2.3. Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai turpināšana Ik gadu no vardarbības un novārtā pamešanas Latvijā cieš vairāk nekā 2 tūkstoši bērnu. Procentuāli lielākais noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuros cieš bērni, ir noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Seksuālās vardarbības gadījumus pret bērnu ir sevišķi grūti atklāt, kā arī sekas, ko šāds noziedzīgs nodarījums rada bērnam, ir sevišķi kaitējošas bērna turpmākajai attīstībai. Tādēļ ir svarīga īpaši augsti kvalificētu profesionāļu iesaiste šādu lietu risināšanā, kā arī skaidra un saprotama procedūra. Tiek izveidots starptautiski atzīts bērniem draudzīgs starpdisciplinārs un starpinstitucionāls sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, lokalizējot vienā noteiktā vietā, novēršot bērna atkārtotu viktimizāciju; Bērna māja zem viena jumta gan juridiski, gan praktiski apvieno bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu, prokuratūru personālu un tiesu medicīniskās ekspertīzes jomas speciālistus. LM/TM IEM (VP), VM (VTMEC) "Centrs Dardedze" 01.01.2018. B 2.4. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā" Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam atzīts (39.lpp.), ka netiek īstenoti pietiekami efektīvi atbalsta pasākumi sievietēm un ģimenēm neauglības, neplānotas grūtniecības gadījumā, pēc aborta vai spontāna aborta vai pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Lielais abortu skaits, īpaši jaunu sieviešu vidū, būtiski ietekmē demogrāfisko situāciju un var radīt problēmas sieviešu reproduktīvai veselībai, tādejādi ietekmējot demogrāfiskās izmaiņas ilgtermiņā. Lai arī konstatēto problēmu klāsts ir daudz plašāks, projekta mērķis ir sniegt atbalstu tām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kas nonākušas grūtībās un apsver grūtniecības pārtraukšanu radušos sociālo, materiālo vai personisko apsvērumu dēļ. Pēc grūtniecības medicīniskās konstatēšanas gadījumos, kad sieviete šaubās par bērna saglabāšanu, pilotprojekta ietvaros papildus informācijai par grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas būtību un tās medicīniskajiem riskiem, tiks dota iespēja saņemt izvēlēta speciālista (jurista, psihologa, sociālā darbinieka, u.c.) konsultāciju pirms grūtniecības pārtraukšanas, kā arī uzzināt par visām iespējām un atbalstiem, ko sniedz valsts un pašvaldība māmiņām un ģimenēm ar bērniem. Saņemot pilnīgu informāciju par atbalsta iespējām, sekām un dažādiem citiem krīzes situācijas risinājumiem, sievietei būtu lielāks pamats pieņemt pārdomātu lēmumu, iespējams, tieši par labu grūtniecības saglabāšanai un bērniņa laišanai pasaulē. VM DLC 3. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM A 3.1. Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana ĢVP apmērs joprojām ir nepietiekams, īpaši daudzbērnu ģimenēs. Lai arī, pieņemot 2016. gada valsts budžetu, tika paaugstināts pabalsts par 4. un nākamajiem bērniem, tomēr tas bija tikai viens no pirmajiem soļiem virzībā uz īpašu "trešā bērna" atbalsta politiku. Līdz ar to nepieciešams palielināt pabalstu arī par 3.bērnu ģimenē, kā arī pilnveidot ĢVP metodiku tā, lai pabalsts mērķētāk sasniegtu mērķi. Pilnveidota ĢVP metodika, saglabājot vēsturisko ĢVP pamatapmēra aprēķina metodiku, un nosakot ikmēneša piemaksu tām ģimenēm, kurās aug divi un vairāk nepilngadīgi bērni. LM 01.03.2018. B 3.2. Goda ģimenes sertifikāts; • 1000 euro apmērā - dāvana Latvijas simtgadē; • piedzimstot trešajam bērnam dāvana 1 000 euro apmērā mājokļa iegādei, remontam, mācībām. Rūpes par bērna audzināšanu ar katra bērna ienākšanu ģimenē pieaug. Ģimenē ienākot trešajam un nākamajiem bērniem, rodas jauni izdevumi, piemēram, ģimenei rodas nepieciešamība pēc lielākas platības mājokļa, ietilpīgākas automašīnas, ir nepieciešams nodrošināt bērnu izglītību, t.sk. interešu izglītību, u.c. gadījumos, kas bieži vien prasa ievērojamos līdzekļus daudzbērnu ģimenes budžetā, tāpēc nepieciešams šīm ģimenēm sniegt papildus atbalstu. 1) Ieviests Goda ģimenes sertifikāts kā dāvana visām daudzbērnu ģimenēm 1000 euro apmērā Latvijas simtgadē (vienreizējs pasākums); 2) Ieviests Goda ģimenes sertifikāts par katru ģimenē piedzimušo trešo un nākamajiem bērniem 1000 euro apmērā. Sertifikāts izmantojams, saņemot pakalpojumu (mājokļa iegāde, remonts, maksa par mācībām, interešu izglītība). DLC LM/VSAA B 3.3. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem Šobrīd tiesību akti paredz, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. Tomēr esošais modelis neaptver visas daudzbērnu ģimenes, un pastāvošā pāreja ir ļoti radikāla. Lai mīkstinātu pārejas radikālo raksturu, kā arī nodrošinātu lielāku atbalstu visām daudzbērnu ģimenēm, nepieciešams dot tiesības pensionēties pirms termiņa arī personām, kuras aprūpējušas trīs vai četrus bērnus. Izdarīti grozījumi likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtajā daļā, nosakot, ka vecākiem ar 3 un 4 bērniem ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju attiecīgi 3 un 4 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. LM A 3.4. 2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā, t.sk.arī pasākumi Tēva lomas ģimenē stiprināšanai. Daudzbērnu ģimenes jeb Goda ģimenes Latvijas valstij tās saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz sevišķu pienesumu iedzīvotāju skaitā, tāpēc nepieciešami tādi pasākumi, kas godinātu un stiprinātu šādas ģimenes. Īstenoti daudzveidīgi pasākumi daudzbērnu ģimeņu godināšanai un ģimenes kā vērtības stiprināšanai sabiedrībā. VARAM, VRAA LM, KM, SIF, NVO, DLC 01.01.2018 4. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM A 4.1. Tēva lomas ģimenē stiprināšana Ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu. Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic nepieciešamos darbus. Turklāt sievietes, kurām partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus. Stiprināt tēva lomu ģimenē, motivējot tēvus vairāk iesaistīties ģimenes ikdienas pienākumu veikšanā, un pavadīt laiku ar bērnu visos vecumos. Sabiedrībā veidojas apziņa par tēva būtisko lomu ģimenē. Visu Tēva dienas pasākumu (tai skaitā reģionu) fotoattēli un informācija apkopota un ievietota izveidotajā Latvijas kartē; kartē arī norādīts pasākumu grafiks: kad un kur pilsētā, pagastā atzīmē Tēva dienu. Plānotie pasākumi: • Tēva dienas gājiens Rīgā; • Tēva dienas reģionos - ne mazāk kā 10 pasākumi visā Latvijā; • Tēva dienas bērnudārzos visā Latvijā - iesaistīti vairāk nekā 300 bērnudārzi no visas Latvijas; • Tēva dienas skolās visā Latvijā - iesaistītas ne mazāk kā 100 skolas no visas Latvijas. VARAM 01.01.2019 B 4.2. Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam atbalstam: • BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide; • Sociālā iemaksas no pilna BKP un VP; • VP izmaksas strādājošajiem. Mātei izvēloties aprūpēt bērnu līdz 18 mēnešu vecumam, aprēķinātais VP kopsummā ar BKP neatvieto sievietes iepriekšējos ienākumus, turklāt sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek veiktas no visa saņemtā ienākumu atvietojuma, kā rezultātā māte, kas uzaudzinājusi vairākus bērnus, būtiski samazina savu nākotnes pensiju, salīdzinājumā ar personu, kas nav bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā. Šobrīd noteiktais BKP apmērs ir absolūti nepietiekams, lai segtu bērna un mātes vajadzības, tāpēc BKP celšana ir sociāli pamatots solis, kas ir īpaši būtisks gados jaunajiem vecākiem. Esošais normatīvais regulējums VP saņemšanai situācijās, kad vecāks vienlaikus saņem VP un turpina strādāt, ir oficiālo nodarbinātību un nodokļu nomaksu bremzējošs, turklāt netaisnīgs pret daļslodzes darba veicējiem. Pakāpeniski līdz 50% no vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām paaugstināts VP 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam: 2018. gadā - 45%, lai nodrošinātu vecākiem pietiekamu ienākumu atvietojuma līmeni visā periodā, kas būtu identisks iepriekš saņemtajai algai; Veiktas iemaksas pensiju kapitālā: 2018. gadā no visa VP, 2019. gadā - no BKP un VP kopsummas; Tiks pilnveidota valsts pabalstu sistēma jaunajiem vecākiem, pakāpeniski paaugstinot ienākumus tiem, kas iepriekš nav strādājuši, t.i., BKP 2019. gadā paaugstināt līdz 200 EUR, 2021. gadā sasniedzot Minimālā ienākuma līmeņa (MIL) apmēru par diviem mājsaimniecības locekļiem (indikatīvi atbilstoši 2016. gada MIL: 284 euro), uzlabojot situāciju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un mazinot trūkumu tieši gados jaunās ģimenēs; Rasts risinājums strādājošo vecāku pabalsta taisnīgam aprēķinam. LM A 4.3. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība Ņemot vērā to, ka pašvaldība un vietējā kopiena ir vistuvāk katrai ģimenei, ir jāturpina pagājušā gadā uzsāktā programma, lai veicinātu pašvaldību draudzīgu sacensību ģimeņu atbalstam, to veidojot sinerģijā ar jau pašreiz eksistējošu programmu attīstību Uzsāktais darbs pie programmas norāda uz nepieciešamību to turpināt un pilnveidot, lai ikgadēji veiktu pašvaldību sniegtā atbalsta ģimenēm monitoringu, informētu sabiedrību par iespējām, ko sniedz dažādas pašvaldības, kā arī veicinātu labdabīgu pašvaldību konkurenci ģimeņu ar bērniem atbalsta sniegšanā. Ieviešot arī motivējošu balvu sistēmu ģimenēm draudzīgākajām pašvaldībām un piesaistot uzņēmumus šīs programmas atbalstam. VARAM 01.01.2018. A 4.4. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai "turpmāka darbība un attīstība Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka mājokļa atbalsta programma sevi ir pierādījusi kā efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem atbalstam, tomēr, apzinot programmas darbības nianses, secināms, ka programmu ir nepieciešams pilnveidot un paplašināt. "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" programmas turpmāka darbība, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem valsts garantiju veidā pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai: 1) Programma attiecināta arī uz daudzbērnu ģimenēm, kurās aug bērns līdz 24 gadu vecumam. EM 01.01.2018. A 4.5. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība Ģimenēs ar bērniem tipiski ir pieejams mazāk līdzekļu, ko veltīt maksas ārstniecībai, kam var būt graujoša negatīva ietekme uz visas ģimenes veselību. Īpaši skaudra situācija ir zobārstniecībā - gan to izmaksu, gan fiziskās pieejamības ziņā, īpaši attālināto reģionu iedzīvotājiem. Tiks nodrošināta atvieglota piekļuve zobārstniecības pakalpojumiem attālinātajos reģionos dzīvojošajām ģimenēm ar bērniem, izmantojot speciāli aprīkotus autobusus, kā arī nodrošināts atbalsts vai atlaides zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai daudzbērnu ģimeņu vecākiem. VM, SPKC 01.01.2018. B 4.6. IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros: • par nestrādājošu laulāto; • par bērniem arī MUN režīmā strādājošajiem vecākiem; • dalīts atvieglojums starp abiem bērna vecākiem. Pašreizējā situācijā laulātais, kas objektīvu iemeslu dēļ ģimenē mājās aprūpē bērnus, gulstas kā slogs uz strādājošā laulātā pleciem, jo viņš ne tikai nepelna, bet par viņu arī nepiemēro IIN atvieglojumu, kas rezultātā divkārši pasliktina ģimenes materiālo stāvokli. Iedzīvotāji, kas strādā vairākos darbos, viens no kuriem ir mikrouzņēmums, nesaņem atvieglojumu par apgādājamu personu, un tādējādi tiek finansiāli sodīti par to, ka audzina un apgādā bērnus, lai gan darbs divās darbavietās jau tā neizbēgami samazina bērniem veltīto laiku, turklāt bieži darbs mikrouzņēmuma nodokļu režīmā nav darbinieka izvēle, bet gan darba devēja prasība; šādā situācijā atvieglojuma nesaņemšana vēl vairāk ierobežo ģimenes rocību. Personām ar zemiem ienākumiem, kuri audzina vairākus bērnus, it īpaši ņemot vērā neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma pieaugumu nodokļu reformas ietvaros (no 175 euro uz 250 euro līdz 2020. gadam), alga nereti nenosedz visu pieejamo atvieglojuma apjomu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens). Šādā situācijā neizmantoto atvieglojumu par bērnu varētu dalīt starp vecākiem uz pusēm, vai precīzu atvieglojuma apmēru aprēķināt gada beigās. IIN atvieglojumu var saņemt arī par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto par periodu, kurā tas objektīvu iemeslu dēļ mājās aprūpē mazus bērnus vai kuplu bērnu pulku. Novērst sistēmisko nepilnību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ar apgādībā esošām personām, piemērojot ārpus MUN gūtajiem ienākumiem IIN atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kuru ģimenēs aug vairāki bērni, ja atvieglojums par bērnu pārsniedz personai pieejamo neapliekamo minimumu par apgādājamo personu, var "nodot" pārsnieguma daļu otram bērna vecākam, lai saņemtu pilnīgāku atbalstu. Abu pasākumu rezultātā mazināsies ienākumu nevienlīdzība un šajās ģimenēs augošo bērnu nabadzības risks, iedzīvotāji tiks motivēti strādāt oficiāli, lai saņemtu visus nodokļu atvieglojumus un sociālās garantijas. FM Par laulāto - 01.07.2018. 5. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI B 5.1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana • Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums • Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana • Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" • Tiešsaistes platforma ģimenes un darba dzīves līdzsvara popularizēšanai Praksē ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošana notiek pēc ad hoc principa atsevišķu indivīdu līmenī - tā netiek plaši praktizēta un par to netiek runāts, inovācijas netiek aktīvi ieviestas, lai gan modernās tehnoloģijas to pieļautu. Nepieciešams izcelt progresīvi domājošos uzņēmumus, kas ir pretimnākoši saviem darbiniekiem un ļauj tiem efektīvi saskaņot privātās un profesionālās dzīves vajadzības. Ģimenes un darba dzīves saskaņošanas nolūkā, lai veicinātu labāku līdzsvaru starp šiem dzīves aspektiem algotu darbu strādājošajiem vecākiem, tiks izvērtētas iespējas plašāk ieviest elastīgas nodarbinātības formas, piemēram, tāldarbs un daļslodzes darbs. Pozitīvās konkurences darba devēju vidū veicināšanai tiks uzsākta iniciatīva, izceļot saviem darbiniekiem visvairāk pretimnākošos darba devējus. LM EM B 5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, t.sk., nodrošinot vecākiem brīvas izvēles iespējas izlemt par bērnam vispiemērotāko pieskatīšanas veidu Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gada vecuma netiek nodrošināts pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt aukļu pakalpojumu, tomēr, ja vecāks lemj bērna agrīnajā vecumā (1,5-3 gadi) pieskatīt bērnu pats, viņš nesaņem nekādu atbalstu no pašvaldības bērna pieskatīšanai. Šāda situācija nav taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu. 1) Unificēta pašvaldību atbalsta sistēma, kuras ietvaros vecāki brīvi izvēlas piemērotāko variantu bērna pieskatīšanai: - bērna 1,5-3 gadu vecumā: - pašam pieskatīt bērnu, - izmantot aukles pakalpojumu, - pašvaldības vai privāto bērnudārzu; - bērna 3-7 gadu vecumā: - vienlīdzīgā apmērā subsidēts pašvaldības vai privātais bērnudārzs; 2) Pašvaldības atbalsts 60 % apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām, ja vecāks pats pieskata bērnu vai uztic pieskatīšanu auklei (atbalstā ieskaitītas sociālās apdrošināšanas iemaksas ~ 10 %); 3) BKP par bērnu vecumā no 1,5-2 gadiem (42,69 euro) novirzīts šīs sistēmas funkcionēšanai. VARAM, IZM, LM 6. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA A 6.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM prioritārā virziena izskatīšanai 2018. gada valsts budžeta ietvaros Latvijā visiem bērniem nav nodrošināta iespēja dzīvot ģimeniskā vidē, joprojām aktuāli ir uzlabojumi arī ģimeniskais videi pietuvinātās ārpusģimenes aprūpes jomā. Īstenoto aktivitāšu rezultātā pieaudzis aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu skaits, samazinājies ārpusģimenes institucionālajā aprūpē esošo bērnu īpatsvars, samazināsies nabadzības un sociālās atstumtības risks aizbildnībā un audžuģimenēs ievietotajiem bērniem. LM 01.01.2018. B 6.2. Papildus DLC iniciēti pasākumi Adoptējot bērnus vecumā no 3 līdz 18 gadiem, adoptētājiem joprojām nav tiesību uz 10 apmaksātām kalendārajām atvaļinājuma dienām. Joprojām atsevišķās pašvaldībās bērni tiek ievietoti bērnunamos, nevis nodoti aprūpei ģimeniskā vidē aizbildņu vai audžuģimenēs. Pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās ārpusģimenes aprūpes veicināšanā. Visiem adoptētājiem, neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma, ir tiesības uz 10 dienu pēcadopcijas apmaksātu atvaļinājumu piesaistes starp adoptētājiem un bērnu veidošanai. Lai veicinātu bērnu deinstitucionalizāciju, nepieciešams rast iespēju izcelt pašvaldības, kas sava novada grūtdieņus neievieto institūcijās, bet aktīvi meklē bērnu psihei draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vērtējot to draudzīgumu ģimenei. LM VARAM 7. Stratēģiskais virziens. SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA A 7.1. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai No ārzemēm remigrējošie tautieši visbiežāk atgriežoties saskaras ar praktiskām problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas vietējās situācijas un sistēmas zināšanas, kas var būtiski paaugstināt remigrantu psiholoģisko apmierinātību pēc atgriešanās. Izveidots reģionāls koordinatoru tīkls, kas sniedz konsultācijas remigrantiem dažādos ar atgriešanos saistītos jautājumos, tādējādi sniedzot praktisku atbalstu, lai atvieglotu atbraucējiem iesaistīšanos vietējā dzīvē, piemēram, mājoklis, bērnudārzs, vakantās darba vietas, kultūras pasākumi. VARAM 01.01.2018. B 7.2. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai Latvijas valstspiederīgajiem to mītnes zemēs ārvalstīs dažkārt rodas domstarpības ar mītnes valsts varas iestādēm par bērnu tiesību aizsardzību. Situācijai eskalējot, bērni tiek no ģimenēm izņemti, un dažkārt pat nodoti adopcijai mītnes zemē, neievērojot bērnu tiesības uz etnisko un ģimenisko saišu saglabāšanu. Uzsākts pilotprojekts Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai gadījumos, kad mītnes zemes varas iestādes iniciējušas jautājumu par aizgādnības tiesību pārtraukšanu / atņemšanu. Projekta ietvaros kvalificēti speciālisti sniegs atbalstu attiecīgā bāriņtiesas darbiniekiem, lai bērnu aizgādnības tiesības tiktu nodotas to radiniekiem. VBTAI TM * Konceptuālā ziņojuma: A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama 2018. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros B sadaļa - attīstāmie un nesaskaņotie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējama) IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU Kā iepriekš minēts, galvenie iemesli, ko iedzīvotāji minējuši kā faktorus, kas kavē ģimenei izšķirties par vēl kādu bērnu, galvenokārt ir saistīti ar ģimenes ienākumu nestabilitāti un nepietiekamību, iespējams, nepiemērotu mājokli, un vienlaikus - ar nedrošību, kas saistīta ar mainīgu, nestabilu valsts atbals …