Elektroenerģijas tirgus likums

Elektroenerģijas tirgus likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Elektroenerģijas tirgus likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) agregators — komersants, kura komercdarbība ir agregēšana; 2) agregēšana — pakalpojums, kuru veic komersants, kas apvieno vairāku galalietotāju un elektroenerģijas ražotāju slodzes vai saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu, pirktu vai izsolītu jebkurā elektroenerģijas tirgū; 3) aizsargātais lietotājs — trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam); 4) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums — elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam, samazinot kopējā maksājuma summu norēķinu periodam; 5) aktīvais lietotājs — galalietotājs vai galalietotāju grupa, kas pašražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās, ar nosacījumu, ka minētās darbības nav tā primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība; 6) aktīvā lietotāja pašpatēriņš — aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos; 7) ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums — palīgpakalpojums, kuru elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju pārvades vai sadales sistēmas stabilitātei, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot pārvades vai sadales sistēmas darbību pēc izslēgšanās, kā arī pārvades vai sadales sistēmas spēju darboties izolēti; 8) atbalsta periods — elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem vai koģenerācijā vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai; 9) balansatbildība — elektroenerģijas tirgus dalībnieka pienākums nodrošināt, ka tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā nebalansa norēķinu periodā atbilst sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilst no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam; 10) balansatbildīgā puse — elektroenerģijas tirgotājs vai agregators, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus dalībnieka balansatbildību; 11) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā; 12) balansēšanas pakalpojumu sniedzējs — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram nodrošina balansēšanas enerģiju vai balansēšanas jaudu; 13) elastības pakalpojumi — elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras galalietotājs, elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators līgumā ar citu elektroenerģijas tirgus vai sistēmas dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt; 14) elektroenerģijas birža — elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu; 15) elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar nominēto elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Šajā likumā noteiktajos gadījumos elektroenerģijas biržas dalībnieks var būt arī elektroenerģijas sistēmas operators; 16) elektroenerģijas kopīgošana — aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem; 17) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu galalietotājiem; 18) elektroenerģijas ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju; 19) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu galalietotājiem; 20) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji; 21) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu; 22) elektroenerģijas tirdzniecība — komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu galalietotājiem; 23) elektroenerģijas tirgotājs — komersants, kura komercdarbība ir elektroenerģijas tirdzniecība; 24) elektroenerģijas tirgus — tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tajā skaitā nākotnes, nākamās dienas un kārtējās dienas tirgus, ārpusbiržas tirgus, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus un elektroenerģijas biržas; 25) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas tirgotāji, agregatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji; 26) elektroenerģijas uzkrāšana — energoapgādes veids, kas ietver elektroenerģijas uzkrāšanu vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā; 27) elektroenerģijas uzkrātuve — iekārta vai iekārtu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā; 28) elektroenerģijas uzkrātuves operators — fiziskā vai juridiskā persona, kura veic elektroenerģijas uzkrāšanu; 29) energokopienas universālais pakalpojums — energokopienas garantētas tiesības uz tās objektos saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu; 30) izcelsmes apliecinājums — atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru un Eiropas enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju, izdots elektronisks dokuments, kas pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā; 31) izolētas darbības tests — elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no citu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām izolētā režīmā; 32) izolēts elektroenerģijas galalietotāja objekts — elektroenerģijas galalietotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai; 33) izolēts elektroenerģijas ražošanas objekts — elektroenerģijas ražotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai; 34) mājsaimniecības lietotājs — elektroenerģijas galalietotājs, fiziskā persona, kura elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus saņem, izmantojot sistēmas pieslēgumu ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumu līdz 100 ampēriem; 35) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs — valstī gadā patērētās kopējās elektroenerģijas izcelsmes struktūra, kas neietver patērēto elektroenerģiju, par kuru izdoti izcelsmes apliecinājumi; 36) neatkarīgs agregators — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar galalietotāja elektroenerģijas tirgotāju; 37) nebalansa norēķinu periods — laika periods, par kuru tirgus dalībniekam aprēķina nebalansu; 38) netiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu; 39) nominēts elektroenerģijas tirgus operators — tirgus operators, kas nodrošina vienotu nākamās dienas un vienotu kārtējās dienas tirgus sasaistīšanu; 40) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju; 41) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas sistēmas drošai un stabilai darbībai, tajā skaitā elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma un ierobežojamā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros veiktā ierobežošana; 42) pārkompensācija — elektroenerģijas ražotāja saņemtā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā atbalsta apmērs, kura dēļ tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma; 43) pieprasījuma reakcija — galalietotāju vai elektroenerģijas ražotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no tipiskā vai pašreizējā patēriņa vai ražošanas modeļa un reaģējot uz tirgus signāliem, tajā skaitā reaģējot uz laikā mainīgām elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja vai elektroenerģijas ražotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos; 44) pieprasījuma reakcijas pakalpojums — pieprasījuma reakciju agregēšana, tās apkopojot pārdošanai elektroenerģijas tirgos; 45) pilnībā integrēta sistēmas komponente — elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā integrēta sastāvdaļa, tajā skaitā elektroenerģijas uzkrātuve vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras elektroenerģijas sistēmas operators izmanto pārvades vai sadales sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai, bet ne balansēšanai, pārslodzes novēršanai vai elektroenerģijas tirdzniecībai; 46) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai; 47) ražošanas jaudas atjaunošana — elektrostacijas modernizēšana, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu; 48) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija — elektrolīnija, kas savstarpēji savieno viena elektroenerģijas ražotāja vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas; 49) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no elektroenerģijas ražotājiem līdz galalietotājiem, un sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana; 50) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas elektroenerģijas pārvades sistēmas; 51) tiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā lietot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsolīto starpvalstu savienojuma jaudu; 52) tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas ražošanas objektu ar izolētu elektroenerģijas galalietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar elektroenerģijas galalietotāja objektu; 53) tirdzniecības apgabals — elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā; 54) universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums — aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kilovatus, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu; 55) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu; 56) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība; 57) vispārējās atļaujas noteikumi — elektroenerģijas ražotājam, elektroenerģijas uzkrātuves operatoram un elektroenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.11.2013., 18.09.2014., 17.12.2014., 17.09.2015., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 14.07.2022., 21.12.2023., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir: 1) izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai; 2) nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija; 3) nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju; 4) veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunīgos energoresursus; 5) veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 19.05.2016. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 3.pants. Likuma darbības joma (1) Likums reglamentē elektroenerģijas tirgū veicamo darbību veidus, kas ietver elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi (turpmāk — pārvade), elektroenerģijas sadali (turpmāk — sadale), elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu. (2) Likums nosaka prasības, kas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (turpmāk — tirgus dalībnieki) un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk — sistēmas dalībnieki) jāievēro savā darbībā elektroenerģijas tirgū, kā arī atbildību par šā likuma prasību neievērošanu. (3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk — ministrija), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — regulators) un Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk — aģentūra) kompetenci elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā. (4) Likums nosaka veicināšanas pasākumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunīgos energoresursus. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 14.11.2019. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) II nodaļa Elektroenerģijas sistēma un tirgus 4.pants. Elektroenerģijas sistēma (1) Elektroenerģijas sistēmu (turpmāk arī — sistēma) veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam. (2) Sistēmas vadības un lietošanas kārtību un tirgus dalībnieku darbības nosaka Tīkla kodekss. Tīkla kodeksu izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi nodrošina pārvades sistēmas operators. Regulators var uzdot pārvades sistēmas operatoram izstrādāt grozījumus Tīkla kodeksā un noteikt termiņu šo grozījumu izstrādei un iesniegšanai regulatoram. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 5.pants. Elektroenerģijas tirgus darbības pamatnosacījumi (1) Elektroenerģijas tirgū tā dalībnieki, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā vai izmantojot distances saziņas līdzekļus. (2) Tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. (3) Strīdus par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumenti, kas izstrādāti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, atsevišķi nav pārsūdzami. (4) Elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā uzrauga regulators. (5) Regulators reizi gadā ziņo Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai par savu darbību un šajā likumā noteikto pienākumu izpildi, kā arī publicē šo ziņojumu savā tīmekļvietnē. (6) Regulators savas kompetences ietvaros izdod elektroapgādes darbību regulējošus normatīvos aktus, tostarp tādus normatīvos aktus, kas nepieciešami Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai. (7) Elektroenerģijas tirdzniecības darījumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegāde tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu, ir aizliegta. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 10.10.2013., 30.01.2020., 22.06.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 5.1 pants. Informācijas apmaiņa (1) Elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platforma (turpmāk — datu platforma) ir informācijas tehnoloģiju sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt centralizētu un standartizētu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņu un uzglabāšanu starp tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem. (2) Datu platformas izveidošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu nodrošina sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju (turpmāk — datu platformas turētājs). (3) Elektroenerģijas tirgotājiem un sistēmas operatoriem ir pienākums izmantot datu platformu. Elektroenerģijas tirgotāji un sistēmas operatori vienojas ar datu platformas turētāju par datu platformas izmantošanu un datu apmaiņu tajā veic pēc datu platformas turētāja izstrādāta vienota standarta. Par datu platformas izmantošanu datu apmaiņai nav piemērojama lietošanas maksa. (4) Datu platformas turētājam un datu platformas lietotājiem ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma un personas datu aizsardzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. (5) Noteikumus par datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesībām, pienākumiem un atbildību nosaka Ministru kabinets. 7 (30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.) III nodaļa Sistēmas darbības pamatprincipi 6.pants. Elektroenerģijas sistēmas operators (1) Elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk — sistēmas operators) darbību nosaka šis likums un likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2) Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.) 7.pants. Sistēmas operatora licencēšana (1) Sistēmas operatoru licencē regulators saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. (2) Licencē norāda tās darbības zonu, kurā ir tiesīgs darboties attiecīgais sistēmas operators, un prasības, kas sistēmas operatoram jāievēro savā darbībā. (3) Sistēmas operators tam izsniegto licenci nevar nodot citām personām. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 8.pants. Sistēmas operatora darbības regulēšana (1) Sistēmas operatora darbību regulē regulators šajā likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā. (2) Regulators nosaka sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem, elektroenerģijas uzkrātuvēm un lietotājiem, kā arī pieslēguma maksas noteikšanas metodiku šā likuma 9. panta 2.1 daļā minētajiem pieslēgumiem. (3) Regulators uzrauga: 1) rīcību un metodes, ko sistēmas operators vai nominētais elektroenerģijas tirgus operators izmanto sistēmas sastrēgumu vadībai un pārslodzes novēršanai; 2) sistēmas operatora laika patēriņu pieslēgumu ierīkošanai un remontdarbu veikšanai; 3) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 38., 39. un 40.pantā noteiktajai kārtībai; 4) šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi; 5) (izslēgts ar 10.10.2013. likumu). (4) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu) (5) Regulators ir tiesīgs veikt pārbaudes (arī bez iepriekšēja paziņojuma) pārvades sistēmas operatora telpās, lai uzraudzītu, kā tiek pildītas likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", šajā likumā un enerģētikas nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. (6) Pārvades sistēmas operators sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi regulatora noteiktajā laikā un kārtībā. (7) (Izslēgta ar 10.10.2013. likumu) 10 (08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 19.05.2016., 14.07.2022. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 9.pants. Sistēmas darbība (1) Sistēmas operators tā licences darbības zonā un termiņā ir atbildīgs par sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt elektroenerģijas transportēšanu atbilstoši prognozētajam pieprasījumam. (11) Sistēmas operators atsevišķi uzskaita un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par brīvajām sistēmas jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai. (2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora izdotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Pieslēguma maksa atbilst pamatotām attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa neietver sistēmas attīstības izmaksas. (21) Sadales sistēmas operators sedz 50 procentus un galalietotājs 50 procentus no pieslēguma maksā ietvertajām būvdarbu izmaksām, un galalietotājs pilnā apmērā sedz pārējās ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas vienā no šīs daļas 1., 2. vai 3. punktā minētajiem gadījumiem: 1) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums nepārsniedz 100 ampērus; 2) pieslēgums tiek ierīkots sistēmas operatora sistēmai, kurai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, un: a) galalietotājs ievēro šā panta 2.5 daļā noteiktos pienākumus, b) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, c) ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus; 3) pieslēgums tiek ierīkots sistēmas operatora sistēmai, kurai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, un: a) galalietotājs ievēro šā panta 2.5 daļā noteiktos pienākumus, b) pieslēguma spriegums ir 6—20 kilovolti. (22) (Izslēgta ar 11.04.2024. likumu) (23) Kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, un ierobežojumus attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabinets. (24) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu) (25) Galalietotājam, kurš saskaņā ar šā panta 2.1 daļas 2. un 3. punktu un pieslēguma līguma noteikumiem sedzis 50 procentus no pieslēguma maksā ietvertajām būvdarbu izmaksām, ir pienākums pieslēguma līgumā noteiktajā termiņā uzsākt sistēmas pakalpojuma lietošanu, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi vismaz piecus gadus no pieslēguma līgumā noteiktās dienas, kurā tiek uzsākta sistēmas pakalpojuma lietošana ierīkotajā pieslēgumā. Ja galalietotājs nepilda šajā daļā noteiktos pienākumus, sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt un galalietotājam ir pienākums atmaksāt operatora segto būvdarbu izmaksu daļu saskaņā ar pieslēguma līguma noteikumiem. (26) Šā panta 2.1 daļā noteikto pieslēguma maksā ietverto būvdarbu izmaksu segšanas kārtību nepiemēro un galalietotājs pilnā apmērā sedz ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas, ja: 1) galalietotājs nevēlas piemērot šā panta 2.1 daļā minēto izmaksu segšanas kārtību; 2) ierīko rezerves pieslēgumu; 3) ierīko pagaidu pieslēgumu; 4) galalietotājs ievieš elektroenerģijas ražošanas iekārtas un atbilstoša pieslēguma nodrošināšanai nepieciešama sistēmas operatora elektroietaišu pārbūve; 5) sistēmas operators un galalietotājs ir vienojušies, ka pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo būvdarbu veicēju izvēlas galalietotājs. (27) Pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo būvdarbu izmaksu daļu, kuru saskaņā ar šā panta 2.1 daļu sedz sadales sistēmas operators, tas iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu veidojošajās izmaksās. (3) Galalietotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt pieteikumu par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu, ja šā lietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc pieslēguma ierīkošanas pieaugs ne mazāk par 100 000 megavatstundām gadā vai ar pieslēguma nominālo jaudu ne mazāku kā 50 megavati. Ministru kabinets nosaka vienotus speciālā pieslēguma noteikumus, paredzot galalietotāja pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, pieslēguma ierīkošanas kārtību un nepieciešamās galalietotāja garantijas par pieslēguma izmantošanu, kā arī izskata galalietotāju pieteikumus par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu un katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi lemj par speciālu pieslēguma nosacījumu piemērošanu. (4) Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā 30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas. (41) Sistēmas operatoram ir tiesības no elektroenerģijas sistēmas bez brīdinājuma atslēgt elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves operatora elektroietaises, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve pieslēgta elektroenerģijas sistēmai bez sistēmas operatora atļaujas; 2) nav ievēroti aģentūras atļaujā paredzētie jaudu ieviešanas nosacījumi; 3) netiek ievēroti sistēmas operatora nosacījumi elektroenerģijas ražošanai vai elektroenerģijas uzkrāšanai. (42) Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kuras kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 50 megavatiem, nepieslēdz elektroenerģijas sistēmai vai atslēdz no tās, ja saņemts negatīvs valsts drošības iestāžu atzinums. (5) Sistēmas operators septiņu darba dienu laikā informē regulatoru par katru gadījumu, kad tirgus dalībniekam atteikta pieeja sistēmai, un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 10.10.2013., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 14.07.2022., 11.04.2024., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 9.1 pants. Drošības nauda sistēmas jaudas rezervēšanai  (1) Elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai izmantojot jau esošo, neatkarīgi no tā, vai nepieciešama jaunu elektroietaišu izbūve vai jau esošo pārbūve, un sistēmas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem. (2) Elektroenerģijas uzkrātuves operators maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja elektroenerģijas uzkrātuvi plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai šā likuma 15.2 pantā minētā konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai un tās pieslēgumā atļautā nodošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem. (3) Regulators nosaka šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās drošības naudas aprēķina metodiku un maksāšanas kārtību. (4) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto drošības naudu sistēmas operators pēc elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanas sistēmai atmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram. (5) Sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto drošības naudu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ. (6) Elektroenerģijas galalietotājs, izņemot sadales sistēmas operatoru, maksā pārvades sistēmas operatoram drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja elektroenerģijas pārvades sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas galalietotāja objektu. Regulators nosaka metodiku, atbilstoši kurai aprēķina drošības naudas apmēru, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas galalietotājs nodrošina drošības naudu. (7) Šā panta sestajā daļā minēto drošības naudu pārvades sistēmas operators pēc galalietotāja objekta pieslēgšanas elektroenerģijas pārvades sistēmai atmaksā elektroenerģijas galalietotājam. (8) Pārvades sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas galalietotājam šā panta sestajā daļā minēto drošības naudu, ja galalietotāja objekts netiek pieslēgts elektroenerģijas pārvades sistēmai no pārvades sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ. 12 (27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.) IV nodaļa Pārvade 10.pants. Pārvades sistēma Pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem. Pārvades sistēma ir pārvades sistēmas operatora īpašums. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 11.pants. Pārvades sistēmas operators (1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija. (2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai tad, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34.pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam, vai ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija, pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar Tīkla kodeksa noteikumiem. (3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 10.10.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 11.1 pants. Pārvades sistēmas operatora sertificēšana un apstiprināšana (1) Regulators sertificē pārvades sistēmas operatoru: 1) ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu; 2) pēc savas iniciatīvas šajā likumā noteiktajos gadījumos; 3) pēc argumentēta Eiropas Komisijas pieprasījuma. (2) Pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, ja ir izpildījis visus šajā daļā minētos nosacījumus: 1) ievēro šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktās neatkarības prasības; 2) tā rīcībā ir personāls, tehniskie un finanšu resursi, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi; 3) ir izstrādājis un ievēro šā likuma 15.1 pantā noteikto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu; 4) veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regulā (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk — Regula Nr. 2019/943) pārvades sistēmas operatoram noteiktos pienākumus. (3) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu) (4) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir jāiesniedz, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi. (5) Regulators četru mēnešu laikā pēc pārvades sistēmas operatora iesnieguma vai Eiropas Komisijas pieprasījuma saņemšanas izvērtē pārvades sistēmas operatora atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām. (6) Ja pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt pārvades sistēmas operatoru un nosaka tam termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu, kas pārvades sistēmas operatoram nepieciešams trūkumu novēršanai, neieskaita šā panta piektajā daļā minētajā termiņā. (7) Ja pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, regulators atzinumu par pārvades sistēmas operatora atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām, kā arī ar atzinumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai. (8) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas atzinums par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, regulators pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu un apstiprina pārvades sistēmas operatoru. Lēmumu nosūta Eiropas Komisijai. (9) Ja Eiropas Komisija, izvērtējot šā panta septītajā daļā minēto regulatora atzinumu un ar to saistīto informāciju, secina, ka pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators triju mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt pārvades sistēmas operatoru. Regulators nosaka pārvades sistēmas operatoram termiņu trūkumu novēršanai, kā arī termiņu, kādā pārvades sistēmas operators atkārtoti iesniedz iesniegumu tā sertificēšanai. (10) Pārvades sistēmas operators katru gadu regulatora noteiktajā kārtībā iesniedz ziņojumu par pārvades sistēmas operatora atbilstību sertificēšanas prasībām. Regulators pēc šā ziņojuma izvērtēšanas var lemt par nepieciešamību sertificēt pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu. 15 (08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 12.pants. Pārvades sistēmas operatora neatkarība (1) Pārvades sistēmas operators ir kapitālsabiedrība, kas nošķirta no elektroenerģijas ražošanas, sadales un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā. (2) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus: 1) pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt tādu komersantu kapitāla daļu turētājs, kuri veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības; 2) persona, kas ieceļ pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļus, nevar tiešā vai netiešā veidā iecelt tāda komersanta padomes vai valdes locekļus, kurš veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības; 3) viena un tā pati persona nevar vienlaikus ieņemt pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļa amatu un padomes vai valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kas veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības vai sadales darbības. (3) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi. (4) Pārvades sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram tā noteiktajā kārtībā ziņojumu par savu atbilstību šā panta otrās daļas prasībām. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus pārvades sistēmas operators novērš regulatora noteiktajā termiņā. Ja nepieciešams, regulators lemj par nepieciešamību sertificēt pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 2.punktu. 16 (08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 13.pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība (1) Pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā nediskriminējošā veidā. Šie pienākumi ir jāveic saskaņā ar taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principiem, un to izpildes kārtību nosaka Tīkla kodeksā. (2) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par balansēšanu pārvades sistēmā un nebalansa norēķiniem, kurus veic taisnīgā, atklātā un vienlīdzīgā veidā attiecībā uz visiem sistēmas dalībniekiem. (3) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību. (4) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par iespējamo pārvades sistēmas sastrēgumu un pārslodzes novēršanu, ja sastrēgums vai pārslodze rodas paredzēto tirdzniecības darījumu rezultātā, kā arī par savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāti un savietojamību ar ārvalstu elektroenerģijas sistēmām. (5) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai pārvades sistēmas pārslodzi un ir apdraudēta savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāte. Tirdzniecības darījumus ierobežo un atsaka Tīkla kodeksā noteiktajā kārtībā, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus. (6) Pārvades sistēmas operators, attīstot pārvades sistēmu, ir atbildīgs par tās digitalizāciju, jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā. (7) Lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu ierīkošanu, pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē informāciju par katra pārvades sistēmas pakalpojuma veida brīvajām pārvades sistēmas jaudām. Pārvades sistēmas operators, nosakot elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu, ņem vērā dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ražošanas profilu savstarpēju savietojamību. Informāciju par elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu pārvades sistēmas operators publicē katra mēneša pirmajā darba dienā. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 13.1 pants. Starpvalstu savienojumi un sadarbība (1) Pārvades sistēmas operators sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas zonas valstu pārvades sistēmu operatoriem, lai veicinātu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, kā arī pārrobežu tirdzniecību un panāktu Eiropas Ekonomikas zonas pārvades sistēmas optimālu pārvaldību, koordinētu darbību un tehnisko attīstību. (2) Pārvades sistēmas operators sekmē pasākumus, kas nodrošina optimālu sistēmas pārvaldību, un nākamās dienas un kārtējās dienas tirgus sasaistīšanu, starpvalstu savienojumu jaudas koordinētu sadali ar nediskriminējošām, uz elektroenerģijas tirgu vērstām metodēm, pienācīgu uzmanību veltot konkrētiem ieguvumiem, ko dod īstermiņa piešķīrumu netiešās izsoles, kā arī balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrācijai. (3) Pārvades sistēmas operators sadarbībā ar tās dalībvalsts attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kuru ir starpvalstu savienojums, ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai panāktu sistēmas drošumu atbilstoši sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumiem. (4) Regulators uzrauga starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumu izpildi sadarbībā ar tās dalībvalsts attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kuru ir starpvalstu savienojums. (5) Regulators uzrauga pārvades sistēmas operatora publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, sistēmas izmantošanu un sistēmas jaudas sadalījumu lietotājiem, ņemot vērā to, ka neapkopota informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. (6) Pārvades sistēmas operators iekasē pārslodzes maksu un maksājumus, kas tiek veikti atbilstoši pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānismam. (7) Regulators pārrauga šā panta sestajā daļā minētās maksas un maksājumu izmantošanu. (8) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos. (9) Pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas Federācijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā un pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Pārvades sistēmas operators nodrošina, ka no Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu. 18 (08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 13.2 pants. Baltijas reģionālais koordinācijas centrs (1) Pārvades sistēmas operators līdzdarbojas Baltijas reģionālajā koordinācijas centrā atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam. (2) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar Baltijas reģionālā koordinācijas centra pakalpojumiem, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos. (3) Regulators sadarbībā ar Baltijas sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm uzrauga Baltijas reģionālā koordinācijas centra darbību atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam. 19 (27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 14. pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā (1) Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus no tirgus dalībniekiem vai sniedz tos tirgus dalībniekiem, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras. (2) Pārvades sistēmas operators no saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota. (3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar tirgus dalībniekiem, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Šajos noteikumos iestrādā atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas palīgpakalpojumu pirkšanas procedūras. (4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm. (5) Pārvades sistēmas operators, iepērkot palīgpakalpojumus no sadales sistēmas operatora tīklam pieslēgtiem elektroenerģijas galalietotājiem, elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas uzkrātuvēm, informē attiecīgo sadales sistēmas operatoru par palīgpakalpojuma līgumā noteikto jaudas apjomu un pakalpojuma sniegšanas (aktivizācijas) periodiem. (6) Maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas operatora izstrādātu un regulatora apstiprinātu metodiku, lai segtu pārvades sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu. Pārvades sistēmas operators maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu publicē savā tīmekļvietnē. 20 (27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 15.pants. Elektroapgādes drošums ilgtermiņā (1) Pārvades sistēmas operators sagatavo ziņojumu par pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstību un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām novērtējumu (turpmāk — novērtējuma ziņojums) laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj elektroenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi vismaz turpmākajiem 10 gadiem, vērtējumu par attiecīgu piegādes un patēriņa atbilstību pārskata periodā un prognozi turpmākajiem 10 gadiem, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām ražošanas jaudām, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena piegādātāja vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā. (2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets. (3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt novērtējuma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem. (4) Valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai Latvijas teritorijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jābūt tādai, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas apjomu, kas nav mazāks par 80 procentiem no 2030. gadā kopējā prognozētā elektroenerģijas patēriņa. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 15.1 pants. Elektroapgādes sistēmas attīstība ilgtermiņā (1) Regulators reizi divos gados apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādāto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi. (2) Regulators nosaka pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību. (21) Pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā ietver informāciju vismaz par: 1) pārvades sistēmas infrastruktūras plānoto attīstību un attīstības mērķiem; 2) elektroenerģijas ražošanas un patēriņa prognozēm; 3) elektroenerģijas tirgus attīstības tendencēm nacionālā un reģionālā līmenī; 4) infrastruktūras ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem; 5) pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu vidējās vērtības izmaiņu prognozi nākamajam regulatīvajam periodam. (3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. 22 (08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 23.11.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 15.2 pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu veidi elektroenerģijas ražotājiem (1) Elektroenerģijas ražotājam, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai, tiek sniegts viens no šādiem pārvades sistēmas pakalpojumiem: 1) konstantais pārvades sistēmas pakalpojums — pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts nepārtraukti, izņemot pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 2) elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums — pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts ar iespēju to ierobežot līdz 876 stundām viena kalendāra gada laikā. Ierobežošanas laikā elektroenerģijas ražotājs maksā pārvades sistēmas operatoram šā likuma 14. panta otrajā daļā minēto maksu. Ierobežošanas laikā neietver laiku, kad pārvades sistēmas pakalpojums ierobežots elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. (2) Ja elektroenerģijas ražotājam, kurš saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanas laiks pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto stundu skaitu, pārsniegto stundu laikā ierobežošana notiek elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (3) Lai sniegtu elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas operators: 1) pieteikumus tehnisko prasību saņemšanai pieņem tikai pēc informācijas publicēšanas par brīvo pārvades sistēmas jaudu; 2) var izsniegt tehniskās prasības elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanai vairākiem elektroenerģijas ražotājiem par vienu un to pašu brīvās pārvades sistēmas jaudas vienību, kā arī par pārvades sistēmas jaudas vienību, kas ir lielāka par brīvo pārvades sistēmas jaudu; 3) rezervē tehniskajās prasībās noteikto jaudu elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai pieslēguma līguma noslēgšanas brīdī brīvās pārvades sistēmas jaudas apmērā; 4) neslēdz pieslēguma līgumu, nesedzot elektroenerģijas ražotājam ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanu saistītās izmaksas, ja pēc šīs daļas 3. punktā minētās prasības izpildes brīvā pārvades sistēmas jauda ir mazāka nekā tehniskajās prasībās noteiktā jauda, lai elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgtu elektroenerģijas sistēmai (izņemot tad, ja ar elektroenerģijas ražotāja piekrišanu tehniskās prasības var grozīt un grozījumu dēļ netiek mainīts pieslēguma tehniskais risinājums). (4) Kārtību, kādā tiek ierobežots pārvades sistēmas pakalpojums, uzskaitīts ierobežošanas laiks, kā arī veikti elektroenerģijas ražotāja norēķini ar pārvades sistēmas operatoru par īstenoto ierobežojumu, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. (5) Elektroenerģijas ražotājs var mainīt jau esošā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma veidu saskaņā ar pārvades sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem noteikumiem un kārtību. (6) Pārvades sistēmas operators reizi gadā iesniedz regulatoram un publicē savā tīmekļvietnē ziņojumu par tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu un kuriem veikta pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana, tostarp norādot ierobežošanas biežumu, laiku un iemeslus. 23 (06.03.2025. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 16.pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi (1) Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk — pārvades tarifi) nosaka regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Pārvades tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā. (2) Pārvades tarifi nav atkarīgi no attāluma starp galalietotāja, elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves atrašanās vietām. Tarifos ir pieļaujamas citas atšķirības, ja regulators tādas noteicis tarifu aprēķināšanas metodikā. (3) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu) (4) Pārvades sistēmas operators tarifu aprēķināšanas metodikā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par vienu mēnesi pirms nākamā tarifu perioda sākuma, iesniedz regulatoram jaunu tarifu projektu vai jaunu tarifu vērtību projektu esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja kopējās pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanas prognozētās izmaksas nākamajam tarifu periodam sasniedz tarifu aprēķināšanas metodikā noteikto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni. (5) Regulators tarifu aprēķināšanas metodikā nosaka šā panta ceturtajā daļā minēto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni. (6) Pārvades sistēmas operators lietotājam (izņemot sadales sistēmas operatoru), kurš ierīko jaunu pieslēgumu pie pārvades sistēmas, var piemērot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaidi laika periodā, kas nepārsniedz piecus gadus no sistēmas pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad šajā līgumā izdarīti grozījumi saistībā ar jaunā pieslēguma ekspluatācijas uzsākšanu. (7) Kritērijus to lietotāju noteikšanai, kuriem piemērojama elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaide, un kārtību, kādā pārvades sistēmas operators aprēķina un piemēro elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaidi, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. (8) Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaides piemērošana nepalielina uz citiem pārvades sistēmas lietotājiem un elektroenerģijas ražotājiem attiecināmo izmaksu apmēru, kāds noteikts šā panta pirmajā daļā minētajā kārtībā pirms elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaides piemērošanas. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaides vērtība visā tās piemērošanas periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgā lietotāja samaksātās pieslēguma maksas apmēru. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 17.12.2014., 16.02.2023., 23.11.2023., 11.04.2024. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 16.1 pants. Pārvades sistēmas operatora izdevumu kompensēšana Tirgus dalībnieki, kuri deklarē elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm, pirms tirdzniecības darījumu veikšanas noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru līgumu, kurā attiecīgais tirgus dalībnieks apņemas segt pārvades sistēmas operatora izdevumus, tajā skaitā Eiropas Komisijas, asociācijas “Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls” un Eiropas pārvades sistēmas operatoru līgumos noteiktos maksājumus (perimetra maksu), kas saistīti ar elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm. 25 (08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 16.2 pants. Izolētas darbības testa veikšana (1) Izolētas darbības testu pārvades sistēmas operators ir tiesīgs veikt individuāli savā licences darbības zonā vai vienlaikus ar citas tādas dalībvalsts, ar kuru ir starpvalstu savienojums, pārvades sistēmas operatoriem. (2) Informāciju par plānoto izolētas darbības testa veikšanas laiku, datumu un ilgumu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē un rakstveidā sniedz sadales sistēmas operatoriem ne vēlāk kā 30 dienas pirms izolētas darbības testa veikšanas. (3) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu un stabilitāti, veicot izolētas darbības testu, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs: 1) ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus vai noteikt kādus citus elektroenerģijas tirgus darbības ierobežojumus, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus; 2) veikt papildu palīgpakalpojumu iegādi. (4) Pārvades sistēmas operators, veicot izolētas darbības testu, ievēro Tīkla kodeksā noteikto sistēmas vadības un lietošanas kārtību, ciktāl tās ievērošana neietekmē pārvades sistēmas drošību un stabilitāti. (5) Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operatori neatbild par zaudējumiem, kas izolētas darbības testa laikā radušies citām personām, tostarp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem, nejauša notikuma vai nepārvaramas varas apstākļos. (6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades tarifos. 26 (30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.) 16.3 pants. Elektroenerģijas uzkrātuves pārvades sistēmā (1) Pārvades sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve, un tas ir tiesīgs šo uzkrātuvi ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators izsniedz atļauju, ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu un šādus dokumentus: 1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai 2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu pārvades sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību, un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos. (2) Regulators apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus. (3) Regulators atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai. (4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi. (5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz elektroenerģijas uzkrātuvi, kuru regulators atzinis par integrētu tīkla komponenti, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi: 1) elektroenerģijas uzkrātuve pieslēgta pārvades tīklam ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegta atļauja; 2) elektroenerģijas uzkrātuve tiek izmantota tikai pārvades tīkla drošas darbības atjaunošanai, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu; 3) elektroenerģijas uzkrātuve netiek izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos. (6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi un ekspluatāciju, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos. (7) Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. 27 (22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 16.4 pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu veidi, ieviešot elektroenerģijas uzkrātuves (1) Elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, kura elektroenerģijas uzkrātuve ir pieslēgta elektroenerģijas pārvades sistēmai, tiek sniegts viens no šādiem pārvades sistēmas pakalpojumiem: 1) konstantais pārvades sistēmas pakalpojums, ja elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas pieslēgums ierīkots saskaņā ar šā likuma 9. panta otro daļu; 2) elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums, ja elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas pieslēgums ierīkots saskaņā ar šā likuma 15.2 panta trešo daļu; 3) ierobežojamais pārvades sistēmas pakalpojums, kas tiek sniegts ar iespēju pārvades sistēmas operatoram jebkurā laikā un apmērā ierobežot elektroenerģijas nodošanu sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas drošu darbību, piemērojot maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu, ja pārvades sistēmas operators izsniedzis tehniskās prasības elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanai pie pārvades sistēmas par tādu elektroenerģijas uzkrātuves jaudu, kādu pieprasījis elektroenerģijas uzk …