Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijie

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 34 Rīgā 2026. gada 27. janvārī (prot. Nr. 4 20. §) Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19. pantu,  Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmo daļu  un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu 1. Izdarīt Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 216. nr.; 2023, 94., 136., 246. nr.) šādus grozījumus: 1.1. izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā: "Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19. pantu, Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmo daļu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu"; 1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā: "1. Noteikumi nosaka: 1.1. bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķināšanas nosacījumus un kārtību; 1.2. biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus; 1.3. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus; 1.4. transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus; 1.5. biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā; 1.6. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus; 1.7. no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus; 1.8. kārtību, kādā uzrauga institūcijas, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, kā arī institūciju, kura uzrauga atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanu; 1.9. procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem; 1.10. komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai; 1.11. nosacījumus un kārtību, kādā pamato atbilstību ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem, kā arī pārbaudes un uzraudzības procedūru; 1.12. atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus; 1.13. kārtību, kādā energoresursu informācijas sistēmā ziņo par attiecīgā kurināmā un transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritērijiem, norāda pierādījumus un saistošo informāciju, kā arī nosaka Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību."; 1.3. svītrot 2.1. apakšpunktu; 1.4. svītrot 2.2. apakšpunktu; 1.5. svītrot 2.3. apakšpunktu; 1.6. svītrot 2.4. apakšpunktu; 1.7. svītrot 2.5. apakšpunktu; 1.8. svītrot 2.6. apakšpunktu; 1.9. svītrot 2.7. apakšpunktu; 1.10. svītrot 2.8. apakšpunktu; 1.11. svītrot 2.9. apakšpunktu; 1.12. svītrot 2.10. apakšpunktu; 1.13. svītrot 2.14. apakšpunktu; 1.14. svītrot 2.16. apakšpunktu; 1.15. svītrot 2.17. apakšpunktu; 1.16. svītrot 2.18. apakšpunktu; 1.17. svītrot 2.20. apakšpunktu; 1.18. svītrot 2.21. apakšpunktu; 1.19. svītrot 2.22. apakšpunktu; 1.20. svītrot 2.23. apakšpunktu; 1.21. papildināt ar 2.24.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "2.24.1 senie meži - vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidu platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte un liels atmirušās koksnes apjoms un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes, un šajās platībās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība;"; 1.22. papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā: "2.1 Šie noteikumi attiecas uz: 2.11. Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju; 2.12. Enerģētikas likumā noteikto kurināmā piegādātāju; 2.13. komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.6 panta trešo un piekto daļu."; 1.23. izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem: 3.1. šo noteikumu II nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem; 3.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."; 1.24. izteikt 4. punktu šādā redakcijā: "4. No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem: 4.1. šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem; 4.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."; 1.25. papildināt ar 4.1 punktu šādā redakcijā: "4.1 Šo noteikumu 2.24.1 apakšpunktā  minēto definīciju lieto tikai Transporta enerģijas likuma, Enerģētikas likuma un šo noteikumu kontekstā, lai apliecinātu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."; 1.26. svītrot 5. punktu; 1.27. svītrot 6. punktu; 1.28. svītrot 7. punktu; 1.29. svītrot 8. punktu; 1.30. izteikt 9. punktu šādā redakcijā: "9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss): 9.1. kokiem klātas teritorijas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010, 2. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem, tostarp pirmatnējie meži un senie meži (tai skaitā tie, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas); 9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem; 9.3. platības, kas ir klasificējamas kā: 9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusu un tā nosacījumus; 9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto aizsardzības statusu un tā nosacījumus; 9.4. zālāji, kuri kopumā aptver vairāk nekā vienu hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas kā: 9.4.1. dabiski zālāji, kuri arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kuros saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi; 9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, bet ir bagāti ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuri nav noplicināti un kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tādas teritorijas statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība; 9.5. virsāji - sauszemes teritorijas, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu."; 1.31. izteikt 10. punktu šādā redakcijā: "10. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja."; 1.32. izteikt 11.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.3. mitrājs - sauszemes teritorija, kura ietver palienes, zāļu un kūdras purvus, vai cita teritorija, ko klāj ūdens vai kura ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņus mēnešus gadā un kura ir dabiska vai mākslīga, pastāvīga vai pārplūstoša, un kurā ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, ja vien nav pierādījumu, ka šai platībai ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tāda mitrāja statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība."; 1.33. izteikt 13. punktu šādā redakcijā: "13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs - sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis vai kur var būt funkcionējošs purvs vai kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunkta nosacījumiem."; 1.34. izteikt 15.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.3. ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;"; 1.35. izteikt 15.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti: 15.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā; 15.4.2. lai nepieļautu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi un novērstu: 15.4.2.1. celmu un sakņu ieguvi; 15.4.2.2. pirmatnējo mežu un seno mežu (tai skaitā to, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas) degradāciju vai to transformēšanu par plantāciju mežiem; 15.4.2.3. augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm; 15.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādi ir noteikti; 15.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, lai līdz minimumam samazinātu paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes sablīvēšanos, kā arī lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;"; 1.36. izteikt 15.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.5. ka pēc mežizstrādes netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā;"; 1.37. papildināt ar 15.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.6. ka meža biomasa netiek iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās teritorijās, ņemot vērā šo noteikumu 9., 11. un 13. punktā noteiktos nosacījumus par attiecīgā statusa noteikšanu minētajām teritorijām;"; 1.38. papildināt ar 15.7. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.7. ka komersanti, kuru iekārtās no meža biomasas tiek ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais vai biomasas degviela (kurināmā ražotāji), ir izdevuši šo noteikumu 31.1 punktā minēto deklarāciju."; 1.39. papildināt ar 15.1 punktu šādā redakcijā: "15.1 Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā minētie kritēriji netiek izpildīti, šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas ir ražota no meža biomasas."; 1.40. izteikt 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "16.3. ka tiek aizsargātas teritorijas, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes, izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;"; 1.41. izteikt 16.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "16.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti: 16.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā; 16.4.2. lai nepieļautu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi un novērstu: 16.4.2.1. celmu un sakņu ieguvi; 16.4.2.2. pirmatnējo mežu un seno mežu (tai skaitā to, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas) degradāciju vai to transformēšanu par plantāciju mežiem; 16.4.2.3. augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm; 16.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādi ir noteikti; 16.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, lai līdz minimumam samazinātu paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes sablīvēšanos, kā arī lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;"; 1.42. izteikt 16.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "16.5. ka pēc mežizstrādes netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā."; 1.43. izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "17.2. meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti un nodrošina, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek attiecinātas uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts nacionāli noteiktajā devumā, vai saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi attiecīgos tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un kas paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu."; 1.44. papildināt ar 18.1 punktu šādā redakcijā: "18.1 Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielu un biomasas kurināmā ražošana no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir prognozēts, ka tiks izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES, Latvijai noteiktās saistības, un minēto saistību izpildei tiks nodrošināta zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana."; 1.45. papildināt ar 18.2 punktu šādā redakcijā: "18.2 Zemkopības ministrija reizi sešos mēnešos - līdz 30. jūnijam un 30. decembrim - izvērtē, vai Latvijas tiesību akti un uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas (turpmāk - uzraudzības sistēmas) spēj nodrošināt izejvielu ieguves atbilstību šo noteikumu 15. un 17. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem un vai tiek izpildīti šo noteikumu 18.1 punktā minētie nosacījumi - tiek izpildītas Latvijai noteiktās saistības un nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana. Zemkopības ministrija izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē."; 1.46. papildināt ar 18.3 punktu šādā redakcijā: "18.3 Zemkopības ministrs, ja nepieciešams, 10 darbdienu laikā pēc Zemkopības ministrijas izvērtējuma pabeigšanas iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmas spēju vai nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem. Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmas nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem tiek iesniegts Ministru kabinetā, ja, veicot izvērtējumu, Latvijas tiesību aktos vai uzraudzības sistēmā tiek konstatētas tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēma vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem."; 1.47. izteikt 19. punktu šādā redakcijā: "19. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielai un biomasas degvielai, kas tiek izmantota transportā, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir šādi: 19.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 50 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma; 19.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 60 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim; 19.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 65 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma."; 1.48. papildināt ar 19.1 punktu šādā redakcijā: "19.1 Uzskata, ka šo noteikumu 19. punktā minētās iekārtas ekspluatācija uzsākta tad, kad tajā uzsākta biodegvielas, biomasas degvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā fiziska ražošana. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu."; 1.49. papildināt ar 19.2 punktu šādā redakcijā: "19.2 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un pārstrādātā oglekļa degvielai, kas tiek izmantota transportā, un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam un pārstrādātā oglekļa kurināmajam, kas tiek izmantots enerģijas ražošanai, ir vismaz 70 procenti."; 1.50. papildināt ar 19.3 punktu šādā redakcijā: "19.3 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru ekspluatācija ir uzsākta pēc 2023. gada 20. novembra, ir 80 procenti."; 1.51. papildināt ar 19.4 punktu šādā redakcijā: "19.4 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai lielāka un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi: 19.41. līdz 2029. gada 31. decembrim siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti; 19.42. no 2030. gada 1. janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti."; 1.52. papildināt ar 19.5 punktu šādā redakcijā: "19.5 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai lielāka un kuru ekspluatācija uzsākta pirms 2021. gada 1. janvāra, ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra un ne vēlāk kā no 2029. gada 31. decembra."; 1.53. papildināt ar 19.6 punktu šādā redakcijā: "19.6 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai mazāka un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi: 19.61. līdz brīdim, kamēr šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti; 19.62. kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti."; 1.54. papildināt ar 19.7 punktu šādā redakcijā: "19.7 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai mazāka un kuru ekspluatācija uzsākta pirms 2021. gada 1. janvāra, ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra."; 1.55. izteikt 20. punktu šādā redakcijā: "20. Uzskata, ka šo noteikumu 19.3, 19.4, 19.5, 19.6 un 19.7 punktā minēto iekārtu ekspluatācija uzsākta tad, kad tajās uzsākta elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmā. Minētais nosacījums attiecas uz jaunām iekārtām un jau iepriekš ekspluatācijā esošām iekārtām."; 1.56. izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "V. Kritēriji no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai"; 1.57. izteikt 22. punktu šādā redakcijā: "22. Elektroenerģiju, kas ir ražota tikai elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtās, atjaunīgās enerģijas statistikas aprēķinā ņem vērā, ja: 22.1. iekārtās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti; 22.2. atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju."; 1.58. izteikt 23. punktu šādā redakcijā: "23. Šo noteikumu 21. un 22. punktu piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta vai kuras ir pārveidotas tikai un vienīgi biomasas kurināmā izmantošanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet nepiemēro attiecībā uz valsts atbalstu no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtai enerģijai, kas piešķirts tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai."; 1.59. izteikt 25. punktu šādā redakcijā: "25. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu un biomasas kurināmo, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu."; 1.60. izteikt 27. punktu šādā redakcijā: "27. Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē no izejvielu iegūšanas līdz biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā, pārstrādātā oglekļa degvielas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas laišanai tirgū vai izmantošanai enerģijas ražošanai ir ievēroti šajos noteikumos minētie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītajām personām (tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam, pašpārstrādātājam, degvielas piegādātājam, kurināmā piegādātājam vai enerģijas ražotājam) jāizmanto masas bilances sistēma, kurā ir iespējams: 27.1. apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā); 27.2. turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam; 27.3. pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu; 27.4. nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā; 27.5. nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem; 27.6. nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi."; 1.61. papildināt ar 31.1 punktu šādā redakcijā: "31.1 Komersanti, kuru iekārtās no meža biomasas tiek ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais vai biomasas degviela, izdod ticamības deklarāciju (kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi) biomasas biržas, brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas un komersanta shēmas ietvaros veicamo revīziju vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās."; 1.62. svītrot 33. punktu; 1.63. izteikt 35. punktu šādā redakcijā: "35. Šo noteikumu 34. punktā minētais komersants iepriekšējā kalendāra gadā izsniegto atbilstības apliecinājumu katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā."; 1.64. izteikt 36. punktu šādā redakcijā: "36. Degvielas piegādātājs vispārīgā ziņojuma ietvaros katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu: 36.1. realizētais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms katram biodegvielas veidam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā: 36.1.1. no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms; 36.1.2. modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas apjoms; 36.2. katra biodegvielas vai biomasas degvielas veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas; 36.3. pamatojums katra biodegvielas un biomasas degvielas sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem - brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros izsniegtā ilgtspējas apliecinājuma numurs; 36.4. realizētās biodegvielas vai biomasas degvielas ģeogrāfiskā izcelsme."; 1.65. izteikt 37. punktu šādā redakcijā: "37. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 36. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē: 37.1. apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati; 37.2. informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi."; 1.66. izteikt 38. punktu šādā redakcijā: "38. Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz Enerģētikas likuma 58.6 pantā minētajām iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām."; 1.67. izteikt 39. punktu šādā redakcijā: "39. Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētais komersants, kura iekārtās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kam nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, katru gadu līdz 31. maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šo noteikumu ​II, ​III un IV nodaļā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem: 39.1. ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma​: 39.1.1. šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs; 39.1.2. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros; 39.2. ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma: 39.2.1. šo noteikumu 18.2 punktā minētais Ministru kabineta rīkojums; 39.2.2. šo noteikumu 47.3 punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums; 39.2.3. šo noteikumu 47.71. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, šo noteikumu 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētie dokumenti vai šo noteikumu 47.92. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums; 39.2.4. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros; 39.3. ja saskaņā ar šo noteikumu VIII1 nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais: 39.3.1. dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā; 39.3.2. biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību; 39.3.3. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā; 39.4. šo noteikumu 31.1 punktā minētā ticamības deklarācija."; 1.68. izteikt 40. punktu šādā redakcijā: "40. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 35. un 39. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē: 40.1. šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi; 40.2. šo noteikumu 39.1.2., 39.2.4. un 39.3.3. apakšpunktā minēto datu apkopojumu; 40.3. informāciju par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi."; 1.69. izteikt 40.1 punktu šādā redakcijā: "40.1 Centrālā statistikas pārvalde katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts vides dienestam datus par Enerģētikas likuma 58.6 pantā minētajām iekārtām, izņemot šo noteikumu 40.2 punktā minētās iekārtas, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu), konkrētās iekārtas nosaukumu un kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu."; 1.70. izteikt 40.2 punktu šādā redakcijā: "40.2 Valsts vides dienests katru gadu līdz 31. martam Latvijas Atvērto datu portālā publicē datus par iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu) un konkrētās iekārtas nosaukumu. Valsts vides dienests minēto sarakstu atjauno, tiklīdz kādai iekārtai tiek no jauna piešķirta vai atcelta iepriekš izsniegtā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja."; 1.71. izteikt 41. punktu šādā redakcijā: "41. Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotus kopējos datus par atjaunīgo enerģiju un detalizētos datus par atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā."; 1.72. izteikt 42.1 punktu šādā redakcijā: "42.1 Komersants, kas darbojas kā biomasas birža, apliecina no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja tas izstrādā un piemēro atbilstošas atbilstības apliecināšanas procedūras un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 42.11. ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā; 42.12. tam Valsts vides dienests ir izsniedzis atļauju apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu ​III, ​IV, ​VI un VII nodaļā minētajām prasībām."; 1.73. izteikt 42.2 punktu šādā redakcijā: "42.2 Latvijā reģistrēts komersants, kas darbojas kā biomasas birža, šo noteikumu ​42.12. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus: 42.21. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem; 42.22. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām; 42.23. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību; 42.24. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem; 42.25. informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.21., 42.22., 42.23. un 42.24. apakšpunktā minētās procedūras."; 1.74. izteikt 42.3 punktu šādā redakcijā: "42.3 Valsts vides dienests izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda tajos norādītās informācijas patiesumu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Pieņemto lēmumu paziņo konkrētajam komersantam. Valsts vides dienests izsniegtās atļaujas publicē savā tīmekļvietnē."; 1.75. izteikt 42.4 punktu šādā redakcijā: "42.4 Valsts vides dienests uzrauga Latvijā reģistrētos komersantus, kas darbojas kā biomasas birža, attiecībā uz to darbības atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. Minētie komersanti pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma iesniedz tam visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai."; 1.76. izteikt 42.5 punktu šādā redakcijā: "42.5 Ja, veicot uzraudzības darbības, tiek konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, Valsts vides dienests uzdod minētajam komersantam veikt visas noteiktās darbības neatbilstības novēršanai. Ja, veicot uzraudzības darbības, Valsts vides dienests konstatē, ka minētais komersants neveic nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai vai neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt komersanta izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta vai Valsts vides dienests ir tiesīgs atcelt šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minēto atļauju."; 1.77. izteikt 42.6 punktu šādā redakcijā: "42.6 Klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu, kas darbojas kā biomasas birža, iekļaut šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību."; 1.78. izteikt 42.7 punktu šādā redakcijā: "42.7 Klimata un enerģētikas ministrs nekavējoties ierosina citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nav spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību. Valsts vides dienests par saņemto informāciju nekavējoties informē kurināmā piegādātājus un šo noteikumu 2.12. un 2.13. apakšpunktā minētos komersantus."; 1.79. izteikt 42.8 punktu šādā redakcijā: "42.8 Šo noteikumu 42.7 punktā minētajā iekārtā izmantotais no meža biomasas izejvielām ražotais cietais biomasas kurināmais, kas iegādāts šo noteikumu 42.1 vai 42.6 punktā minētajā biomasas biržā, ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja šī atbilstība ir apliecināta biomasas biržā ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu. Minētais nosacījums ir attiecināms uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu biomasas biržu, ja šajā dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj biomasas biržai apliecināt atbilstību."; 1.80. izteikt 47.1 punktu šādā redakcijā: "47.1 Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas."; 1.81. svītrot 47.2 punktu; 1.82. izteikt 47.3 punktu šādā redakcijā: "47.3 Atbilstību šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ņemot vērā šo noteikumu VI nodaļā noteiktos nosacījumus, komersants nosaka, izmantojot vienu no zemākajiem minētajiem aprēķinu veidiem: 47.31. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā; 47.32. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors."; 1.83. izteikt 47.5 punktu šādā redakcijā: "47.5 Kurināmā piegādātājs un šo noteikumu 2.13. apakšpunktā noteiktais komersants: 47.51. izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras; 47.52. ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem; 47.53. izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras; 47.54. pēc šo noteikumu 47.51. un 47.53. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un masas bilances sistēmas ieviešanas ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav izsniegti šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētie sertifikāti. Komersants neatkarīgo auditu var veikt biežāk, ja komersantam rodas šaubas par procedūru piemērošanu vai izejvielu izcelsmi."; 1.84. izteikt 47.6 punktu šādā redakcijā: "47.6 Kurināmā piegādātājs šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētajam komersantam, kuram tas piegādā biomasas kurināmo, iesniedz šādu informāciju: 47.61. normatīvajos aktos lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā noteiktajos gadījumos - valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numuru vai paziņojuma numuru; 47.62. ja attiecināms - apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas; 47.63. ja attiecināms - šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam; 47.64. šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētā sertifikāta numuru un informāciju par sertifikāta izsniegšanu un derīguma termiņu."; 1.85. izteikt 47.7 punktu šādā redakcijā: "47.7 Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētais komersants, lai apliecinātu, ka atbilstība ir pamatota, atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas nosacījumiem: 47.71. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību; 47.72. var izmantot regulas Nr. 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību; 47.73. katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz kuru nav attiecināms šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros; 47.74. var izmantot šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas."; 1.86. svītrot 47.10 punktu; 1.87. papildināt ar IX2 nodaļu šādā redakcijā: "IX2. Eiropas Savienības datubāze 47.11 Regulas Nr. 2022/996 2. panta 11. punktā minētais komersants regulas Nr. 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk - Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros: 47.111. datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistītās biodegvielas, pārstrādātās oglekļa degvielas, gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ilgtspējas rādītājiem un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū; 47.112. datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas Nr. 2022/996 2. panta 18. punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā; 47.113. informāciju par to, vai konkrētajā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts, informāciju par atbalsta shēmas veidu; 47.12 Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, tie tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datubāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tie tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā."; 1.88. izteikt 53. punktu šādā redakcijā: "53. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda, summējot visu stacionāro tehnoloģisko sadedzināšanas iekārtu jaudu, ir 20 megavati vai lielāka cietajam biomasas kurināmajam vai 2 megavati vai lielāka gāzveida biomasas kurināmajam, šos noteikumus piemēro no 2023. gada 1. augusta."; 1.89. izteikt 54. punktu šādā redakcijā: "54. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurai nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, 38. panta 6. punktu, šie noteikumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz bioloģiski šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo, kas ir izmantots laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim."; 1.90. papildināt ar 57.1 punktu šādā redakcijā: "57.1 Šo noteikumu 18.3 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2026. gada 20. aprīlim."; 1.91. papildināt ar 60. punktu šādā redakcijā: "60. Šo noteikumu 13. punktā minēto mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc 2026. gada 31. janvāra."; 1.92. papildināt ar 61. punktu šādā redakcijā: "61. Šo noteikumu 47.54. apakšpunktā noteikto auditu komersants pirmo reizi nodrošina līdz 2026. gada 30. jūnijam."; 1.93. papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā: "3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652."; 1.94. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums); 1.95. izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums); 1.96. svītrot 4. pielikumu. Ministru prezidente E. Siliņa Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis 1. pielikums Ministru kabineta 2026. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 34 "1. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā un to fosilo degvielu vai kurināmā komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi I. Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metode 1. Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi: 1.1. biodegvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas E izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas (g CO2 ekv./MJ); 1.2. bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas  EC izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) galaprodukta (g CO2 ekv./MJ); 1.3. ja siltumenerģiju un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju iegūst koģenerācijas procesā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajā veidā, neatkarīgi no tā, vai siltumenerģiju faktiski izmanto siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām. Tā kā siltumenerģiju vai atlikumsiltumu izmanto aukstuma ražošanai (gaisa vai ūdens dzesēšana) ar absorbcijas dzesinātājiem, ir lietderīgi aprēķināt tikai emisijas, kas saistītas ar saražoto siltumenerģiju (uz megadžouliem siltumenerģijas (MJ)), neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas tiešais izmantojums, izmantojot absorbcijas dzesinātājus, faktiski ir siltumapgāde vai aukstumapgāde; 1.4. ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas  eec izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu no gramiem oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu degvielas (g CO22 ekv./MJ) veic šādi, ievērojot, ka formula izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai apraksta gadījumus, kad izejvielas tiek pārveidotas biodegvielā vienā paņēmienā, bet sarežģītākām piegādes ķēdēm ir nepieciešami pielāgojumi izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai starpproduktiem: , kur ika  - kurināmā vai degvielas izejvielas koeficients a, ko aprēķina šādi: ska - kurināmā vai degvielas sadales koeficients a, ko aprēķina šādi: ska = [izejvielas MJ īpatsvars 1 kurināmā vai degvielas MJ saražošanai]  eecizejva - emisijas uz tonnu sausu izejvielu, ko aprēķina šādi: 2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas aptver tādas siltumnīcefekta gāzes kā oglekļa dioksīds (CO2), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O) un metāns (CH4), un, aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi: 2.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO2) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta; 2.2. viena tonna metāna (CH4) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta; 2.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta. 3. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no degvielu, biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus: 3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biodegvielu ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = eec + el + ep + etd + eu - esca - eccs - eccr, kur E - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no degvielas izmantošanas; eec - izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas; el - gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam; ep - pārstrādes emisijas; etd - transportēšanas un realizācijas emisijas; eu - degvielas izmantošanas emisijas; esca - emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm; eccs - emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana; eccr - emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana; 3.2. siltumnīcefekta gāzu emisijas no bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanas aprēķinā izmanto šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, to papildinot tā, lai ietvertu enerģijas pārveidi par saražoto elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanai paredzēto enerģiju: 3.2.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: 3.2.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: , kur E - bioloģisko šķidro kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, pirms beigu pārveides; ECh vai ECel - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas; ηel - elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; ηh  - siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; 3.2.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: 3.2.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: , kur ECh vai ECel - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktā minētās formulas; E - bioloģisko šķidro kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, pirms beigu pārveides; ηel  - elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; ηh  - siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; Cel - elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (Cel = 1); Ch - Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā); 3.2.5. Karno cikla lietderības koeficientu Ch lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi: Ch = Th - To , kur Th Th - temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā; To - apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija); 3.2.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi: Ch - Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546. 4. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās eec ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process, emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana, emisijas no atkritumiem un emisijas noplūdēm, ja izejvielas ir atkritumi vai gāzveida vielas, un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, bet neietver izejvielu audzēšanā uztverto oglekļa dioksīda apjomu. 5. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai var arī: 5.1. izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajos ziņojumos par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana dalībvalstu teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī vai detalizētākā klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi; 5.2. izmantot šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju nesummētajām standartvērtībām; 5.3. aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot datus par kādu saimniecību grupu un veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem, ja šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija. 6. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu esca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas. 7. Šā pielikuma 6. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc …