Zaudējis spēku - Elektronisko sakaru likums

Zaudējis spēku - Elektronisko sakaru likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2022. gada 14. jūlija likumu: Elektronisko sakaru likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Elektronisko sakaru likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) abonentlīnija — fiziska līnija, kas savieno publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu; 2) abonents — fiziskā vai juridiskā persona, kas ir noslēgusi līgumu ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu; 3) abonentu saraksts — strukturēti sakārtots personu datu apkopojums, kurā, izmantojot noteiktas pazīmes, iespējams atrast informāciju par attiecīgā elektronisko sakaru komersanta abonentu; 4) (izslēgts ar 22.10.2015. likumu); 5) atrašanās vietas dati — dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā vai ko apstrādā, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, un kas norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas atrašanās vietu. Publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos, satelītu tīklos un bezvadu tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, tā ir elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfiskās atrašanās vieta (adrese), bet publiskajos fiksētajos tīklos, kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās tiek izmantotas, lai pārraidītu elektronisko sakaru signālus, — pieslēguma punkta adrese; 51) atrašanās vietas informācijas datubāze — datubāze, kas satur informāciju par atrašanās vietas datiem; 52) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un izmantots informācijas aprites nodrošināšanai ārkārtas situācijās, kā arī aizsargātās informācijas pārraidīšanai; 6) balss telefonijas pakalpojums — publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā; 7) būtiska ietekme tirgū — tāds elektronisko sakaru komersanta stāvoklis tirgū, kas līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim; 71) Transeiropas telemātikas pakalpojumi starp administrācijām (TESTA) — elektronisko sakaru platforma, kas ietver elektronisko sakaru fizisko infrastruktūru un savienojumus, kā arī saistītos elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās pārvaldes institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām; 72) (izslēgts ar 13.03.2014. likumu); 8) elektronisko sakaru komersants — komersants vai ārvalstu komersanta filiāle, kam ir tiesības veikt komercdarbību, nodrošināt publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus šajā likumā noteiktajā kārtībā; 9) elektronisko sakaru pakalpojums — pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos; 91) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs — tehnisko līdzekļu kopums, kas valsts institūcijām nodrošina infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību valsts informācijas sistēmām; 10) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs — elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu; 11) elektronisko sakaru tīkls — pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas (tajā skaitā tīkla elementi, kas netiek izmantoti) un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: a) satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos, b) tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, c) kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus; 111) elektronisko sakaru tīklu būvniecība — elektronisko sakaru būvju būvniecība, veicot zemes darbus, kā arī statņu, mastu un iekārtu montāža uz esošajām būvēm, ja tās dēļ pazeminās būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un jāveic to pastiprināšana; 112) elektronisko sakaru tīklu ierīkošana — elektronisko sakaru tīklu līniju un iekārtu montāža esošajās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, mastiem, statnēm, kabeļu kanalizācijā, neveicot zemes darbus, elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu un antenu montāža, ja atbilstoši elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskajam projektam (turpmāk — ierīkošanas projekts) netiek pazemināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un nav jāveic to pastiprināšana, kā arī vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve; 113) elektronisko sakaru tīklu pārbūve — elektronisko sakaru tīkla daļas vai tā iekārtu nomaiņa vai citi saistītie darbi aizsargjoslā, vai elektronisko sakaru iekšējā tīkla, tā daļas vai tā iekārtu nomaiņa, vai elektronisko sakaru tīkla vai tā iekārtu daļas apjoma maiņa, saglabājot esošās funkcijas; 114) Elektroniskā numurēšanas sistēma (ENUM) — globāls standarts, kas nodrošina telefona numura piesaisti interneta adresei; 12) elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana — elektronisko sakaru tīkla izveide, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam; 121) eZvans — automātiski vai manuāli ierosināts vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" bezmaksas izsaukums no transportlīdzekļa saskaņā ar Komisijas 2012.gada 26.novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 2.panta "h" apakšpunktu; 13) galiekārtas — iekārtas (piemēram, tālruņa aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli, taksofoni), kas paredzētas tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem; 14) galalietotājs — elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citām personām; 15) (izslēgts no 01.01.2016. ar 22.10.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 36. punktu); 151) identificējama galiekārta — gal­iekārta, kurai ražotājs piešķīris identifikatoru atpazīšanai elektronisko sakaru tīklā; 16) ierobežotie resursi — radiofrekvenču spektrs, numerācija un augstākā līmeņa domēna vārds (.lv); 17) izsauktā numura uzrādīšana — papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā; 18) izsaucošā numura uzrādīšana — papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas; 19) izsaukums — savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā; 20) kabeļtelevīzijas tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai; 201) kabeļu kanalizācija — zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai; 21) kaitīgie radiotraucējumi — traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: a) radionavigācijas sakarus, b) radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari), c) citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus; d) kompetentas institūcijas veiktu radiofrekvenču spektra radiomonitoringu; 211) krāpniecība, izmantojot numerāciju — īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, kā rezultātā rodas nelietderīga vai mākslīga noslodze, kas var izpausties arī kā vienveidīgi izsaukumi savienojuma ilgumā vai kā izsaukumi, īsziņas, multivides īsziņas galalietotājam neraksturīgā apjomā, ko rada Latvijā vai ārvalstīs esošs galalietotājs vai pieslēguma punktam pievienota iekārta; 22) lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus; 23) lietojumprogrammu saskarne — programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs; 24) lietošanas tiesības — tiesības lietot ierobežotos resursus; 241) nepareiza numerācijas izmantošana — numerācijas izmantošana neatbilstoši nacionālajā numerācijas plānā noteiktajam numerācijas lietošanas mērķim, kā arī izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana uz nacionālo numuru, kas nav aktivizēts vai izmantots publiskajā telefonu tīklā Latvijas Republikā, vai uz publiskā mobilo telefonu tīkla numuru, kas nav izmantots galalietotāja galiekārtas pieslēgumam Latvijas elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā, izņemot viesabonēšanu publiskajā mobilo elektronisko sakaru tīklā; 25) nacionālais numerācijas plāns — saskaņā ar Eiropas Savienības nacionālās numerācijas izmantošanas prasībām un starptautiskajām rekomendācijām izstrādāts numerācijas plāns; 26) nacionālais radiofrekvenču plāns — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas teritorijā; 261) nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīkli — pilnībā vai daļēji no optiskās šķiedras elementiem sastāvoši platjoslas piekļuves tīkli, kas galalietotājiem spēj nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem (piemēram, lielāku caurlaidspēju) salīdzinājumā ar esošajiem vara kabeļu tīkliem; 27) (izslēgts no 01.01.2016. ar 22.10.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 36. punktu); 28) nomātā līnija — publiskajā elektronisko sakaru tīklā nodalīts vai izveidots pastāvīgs un simetrisks sakaru kanāls vai savienojums signālu pārraidei starp diviem publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem; 29) noslodzes dati — jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus, izņemot pārraidāmās informācijas saturu; 30) numerācijas nodrošināšanas pakalpojums — numerācijas datubāzes uzturēšana numerācijas pārvaldības vajadzībām, tai skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datubāzē esošajai informācijai, un tās apstrāde; 31) numurs — unikāla decimālu skaitļu virkne, kas raksturo pieslēguma punktu un ietver informāciju izsaukumu maršrutēšanai uz šo pieslēguma punktu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam; 32) numura saglabāšanas pakalpojums — pakalpojums, kas dod iespēju galalietotājam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto numuru; 33) operators — elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas; 34) operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums — elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu; 35) operatora izvēles pakalpojums — elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu; 36) papildinošās ciparu televīzijas ierīces — pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloki, kas paredzēti pievienošanai televizoriem vai integrētiem ciparu televizoriem un kas ļauj saņemt ciparu interaktīvās televīzijas pakalpojumus; 37) pārtveršanas punkts — publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem; 371) personas datu aizsardzības pārkāpums — nelikumīga personas datu apstrāde; 38) piekļuve — citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem, ieskaitot to izmantošanu informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu izplatīšanai. Piekļuve ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši piekļuvi abonentlīnijai, kā arī iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā, piekļuvi fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas, kabeļu kanalizāciju un antenu mastus un torņus), piekļuvi atbilstošām programmatūras sistēmām (ieskaitot operacionālās atbalstsistēmas), piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm, lai veiktu pasūtījumus, piegādes, uzturēšanas un bojājumu novēršanas pieprasījumus un rēķinu sagatavošanu, piekļuvi numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem (īpaši viesabonēšanai), piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem un piekļuvi virtuālo tīklu pakalpojumiem; 381) piekļuve datu plūsmai — operatora sniegts elektronisko sakaru pakalpojums citam elektronisko sakaru komersantam, lai tas varētu piedāvāt galalietotājam platjoslas piekļuvi internetam un citus elektronisko sakaru pakalpojumus, kuri tiek sniegti, izmantojot interneta protokolu; 39) papildvērtības pakalpojums — pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei; 40) pieslēguma punkts — elektronisko sakaru tīkla pabeigšanas punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam; 41) publiskais telefonu tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kuru izmanto balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai (tajā skaitā faksa ziņojumu un datu pārraidei) starp publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem; 42) radioiekārta — iekārta, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu, vai iekārta, kurai ir jāpievieno radioviļņus izstarojoša palīgierīce, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu; 43) radiofrekvences piešķīrums — radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri; 431) radiofrekvenču uzkrāšana — neefektīva radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošana, ko raksturo pārklājuma teritorija, elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība lietotājiem un radiofrekvenču piešķīrumi radioiekārtas darbībai; 44) radiostacija — viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, kā arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai; 441) reģistrēts lietotājs — lietotājs, kas ir norādījis elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam savus identifikācijas datus; 442) saglabājamie dati — šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie noslodzes dati, atrašanās vietas dati un ar tiem saistīti dati, kas nepieciešami, lai identificētu abonentu vai lietotāju; 45) saistītās iekārtas — pakalpojumi, iekārtas vai aprīkojums (tajā skaitā ēkas, ēku iekšējā instalācija, sadales punkti, kabeļu šahtas un kanalizācija, torņi un citas atbalsta konstrukcijas), kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību; 451) saistītie pakalpojumi — pakalpojumi (tajā skaitā numura translācija vai sistēmas, kas piedāvā līdzīgas iespējas, ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļveži, kā arī citi pakalpojumi, piemēram, identifikācijas pakalpojumi, atrašanās vietas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumi), kas saistīti ar elektronisko sakaru tīklu vai ar elektronisko sakaru pakalpojumiem un pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību; 452) speciālie radiolīdzekļi — radioviļņus izstarojošas iekārtas, kuras valsts aizsardzības un drošības vajadzībām izmanto apzinātai kaitīgu radiotraucējumu radīšanai, lai apgrūtinātu vai pārtrauktu nevēlamus radiosakarus; 453) spektra iedalījums — noteikta radiofrekvenču spektra atvēlēšana vienam vai vairākiem radiosakaru pakalpojumu veidiem; 46) starpsavienojums — viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās puses vai citas personas, kurām ir piekļuve elektronisko sakaru tīklam. Starpsavienojums ir īpašs, starp operatoriem ieviests piekļuves veids; 461) tālāknodošana — elektronisko sakaru komersantam piešķirto lietošanas tiesību nodošana, tajā skaitā pārdošana vai iznomāšana citam elektronisko sakaru komersantam; 462) telefona uzziņu dienests — jebkurš uzziņu dienests, kas, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, publiski sniedz informāciju par abonentiem, kuri ir devuši piekrišanu savu datu iekļaušanai publiski pieejamā abonentu sarakstā, ievērojot abonentu noteiktos ierobežojumus; 47) universālais pakalpojums — minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas; 471) (izslēgts no 01.01.2012. ar 19.05.2011. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 20. punktu); 472) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu); 473) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu); 48) vispārējā atļauja — normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 26.10.2006., 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010., 19.05.2011., 09.01.2014., 13.03.2014., 22.10.2015., 17.12.2015., 19.05.2016. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.) 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir: 1) veicināt elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību; 2) veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā; 3) veicināt vienkāršota un caurskatāma elektronisko sakaru komersantu reģistrācijas režīma ieviešanu; 4) nodrošināt no elektronisko sakaru tehnoloģijas neatkarīgu elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu; 5) nodrošināt ierobežoto resursu racionālu un efektīvu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē; 6) nodrošināt valsts, lietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību; 7) veicināt universālā pakalpojuma pieejamību; 8) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu integritāti un savietojamību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību; 9) nodrošināt lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.) 3.pants. Likuma piemērošanas joma (1) Likums nosaka lietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu lietošanu un pārvaldīšanu. (2) Likums attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. (3) Likums neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu un tās informācijas saturu, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.) II nodaļa Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē 4.pants. Elektronisko sakaru nozari pārvaldošās institūcijas (1) Vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija. (2) Radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei, kā arī elektronisko sakaru tīklu antenu, radioiekārtu, apraides raidītāju un mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanas tehnisko projektu akceptēšanu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari". (21) (Izslēgta ar 03.05.2007. likumu) (22) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, kā arī būvniecības pārraudzību īsteno būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā institūcija. (3) Elektronisko sakaru nozari atbilstoši šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei uzrauga un regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk — Regulators). (4) Datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē uzrauga Datu valsts inspekcija. Lai nodrošinātu minēto uzraudzību, Datu valsts inspekcijai ir Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās tiesības. (5) Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. (6) Šā likuma 47.panta piektajā daļā (radiofrekvenču spektra joslas, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē), 49.panta pirmajā daļā (radiofrekvenču spektra joslu sadalījums), 50.pantā (koplietojuma radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauja) un 56.pantā (nacionālais numerācijas plāns) minēto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi un iesniegšanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 12.06.2009., 16.12.2010., 06.11.2013. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2014.) 5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence (1) Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina: 1) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu un tajā pārraidītās valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamās aizsargātās informācijas drošības pārraudzību; 2) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem valsts funkciju realizēšanai; 3) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbību; 4) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu); 5) Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA) Latvijas teritorijā. (2) Satiksmes ministrija šā panta pir­majā daļā minētās funkcijas var deleģēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (3) Par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju uzskatāms starptautiskās organizācijas, kas apstiprina augstākā līmeņa domēnu reģistra uzturētājus, — Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijas — apstiprināts tiesību subjekts, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzinusi Satiksmes ministrija. Ministru kabinets nosaka augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības, kā arī tā atzīšanas kārtību. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzīto prasību izpildi uzrauga Satiksmes ministrija. (4) Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju. (5) Lai pildītu savas funkcijas un veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, pilnvarotajiem Satiksmes ministrijas pārstāvjiem ir tiesības piekļūt telpām, ēkām un attiecīgajām iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu ekspluatācijai. (6) Satiksmes ministrijas izdotos administratīvos aktus elektronisko sakaru jomā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma par šāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur Satiksmes ministrijas izdotā administratīvā akta darbību. (7) Satiksmes ministrija nosaka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku un īsteno elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības projektus, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu finansētos projektus. 6 (03.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 19.05.2011., 09.01.2014. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.) 6.pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" kompetence (1) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari": 1) pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu; 2) sniedz elektromagnētiskās saderības un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumus; 3) plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvenču piešķīrumu radioiekārtas darbībai; 4) piešķir radioiekārtai pazīšanas (izsaukuma) signālus; 5) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā koordinē un reģistrē radiofrekvenču piešķīrumu; 6) sadarbojas ar citu valstu sakaru administrācijām un piedalās sakaru nozares starptautisko institūciju un organizāciju darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumu efektīvu izmantošanu; 7) veic radiofrekvenču spektra radiomonitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus; 8) pārbauda pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu; 81) pieņem lēmumu par normatīvajiem aktiem neatbilstoši lietotu radioiekārtu darbības pārtraukšanu; 9) izsniedz radioamatieru apliecības; 10) saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto kārtību akceptē vai noraida elektronisko sakaru tīklu antenu, radioiekārtu, apraides raidītāju un mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanas tehniskos projektus. (2) Izpildot šā panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus. (3) Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdota administratīvā akta apstrīdēšana neaptur šā akta darbību, ja vien pārsūdzības institūcija nepieņem lēmumu par tā darbības apturēšanu uz sūdzības izskatīšanas laiku. (4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" par sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabinets nosaka tarifu korekcijas gadījumus un kārtību. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 10.06.2010., 16.12.2010., 19.05.2011., 06.11.2013., 09.01.2014. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2014.) 7.pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" tiesības Valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" ir šādas tiesības: 1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta, valsts pārvaldes iestādes vai citām personām, kā arī valsts informācijas sistēmām valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; 2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piekļūt iekārtām, kuras rada vai var radīt kaitīgus radiotraucējumus, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti; 3) lai novērstu kaitīgus radiotraucējumus vai to rašanās iespēju, pārtraukt tādu radioiekārtu vai jebkuru citu iekārtu lietošanu, kuras rada vai var radīt šādus kaitīgus radiotraucējumus; 4) apturēt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām lietotas radioiekārtas darbību, veicot plombēšanu, apzīmogošanu vai atslēgšanu no elektroapgādes. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 19.05.2011., 06.11.2013. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2014.) 8.pants. Regulatora kompetence (1) Regulators papildus šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei elektronisko sakaru nozarē: 1) veicina galalietotājiem, tajā skaitā īpašām sociālajām grupām un sevišķi personām ar invaliditāti, iespēju izvēlēties elektronisko sakaru komersantu, tā sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus un elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus; 2) veicina elektronisko sakaru tirgus attīstību, caurskatāmi sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām; 3) (izslēgts ar 19.05.2011. likumu); 4) izskata strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem starpsavienojuma, piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju jautājumos, kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem, ja strīds saistīts ar lietotāju pretenzijām, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā; 5) veicina konkurenci elektronisko sakaru nozarē; 6) uzrauga elektronisko sakaru nozares normatīvo aktu ievērošanu; 7) nodrošina darbības atklātumu, publiskojot gada pārskatu, kā arī atbilstoši savai kompetencei apkopo un publisko informāciju par elektronisko sakaru nozari; 8) (izslēgts ar 03.05.2007. likumu); 9) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasības atsaistītai piekļuvei paredzētai abonentlīnijai un kārtību, kādā tiek atsaistīta piekļuve abonentlīnijai vai tās daļai un piekļuve saistītām iekārtām un pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve kabeļu kanalizācijai nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai, un kārtību, kādā tiek nodrošināts papildu kabeļu kanalizācijas tilpums kabeļu kanalizācijas būvniecības, pārbūves vai elektronisko sakaru tīkla pievadu izbūves laikā gadījumos, kad dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu, u.tml.); 10) (izslēgts ar 12.05.2005. likumu); 11) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kārtību, kādā veicamas publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, galalietotājiem, patērētājiem, kā arī patērētājiem, kas ir personas ar invaliditāti, nodrošinot, ka tiek izvērtēti minēto pušu viedokļi, un paredzot, ka, pieņemot lēmumus par visu galalietotāju un patērētāju tiesībām saistībā ar publiski pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, pienācīgi tiek ņemtas vērā patērētāju intereses; 12) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tarifu aprēķināšanas metodiku un izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, kā arī pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodiku; 121) veic ar tirgus dalībniekiem publiskas konsultācijas par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un piemēro viņam speciālas prasības, kā arī saglabā, groza vai atceļ speciālās prasības, kas noteiktas elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū; 13) paziņo un nosūta Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem, Eiropas Komisijai un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei (turpmāk — BEREC) saskaņošanai uz vienu kalendāra mēnesi plānoto pasākumu kopumu (projektu) un tā pamatojumu attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un lēmuma projektu par speciālo prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu šādam komersantam, kā arī par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi, starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Regulators, uzklausot un ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru, Eiropas Komisijas un BEREC viedokli, var izdarīt grozījumus plānoto pasākumu kopumā un piemērojamās saistībās un par to paziņo Eiropas Komisijai; 14) uzrauga normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos; 15) paziņo Eiropas Komisijai un BEREC visus pieņemtos lēmumus attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un lēmuma projektu par speciālo prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu šādam komersantam, kā arī par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi, starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm; 16) atbalsta BEREC mērķus Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru labākas regulatīvās koordinēšanas un saskaņotības veicināšanā; 17) pieņemot lēmumus saskaņā ar šā likuma 30., 31. un 31.1 pantu, pēc iespējas ievēro BEREC pieņemtos atzinumus un kopējās nostājas; 18) caurskatāmi sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem, ar Eiropas Komisiju un BEREC, veicina Eiropas Savienības iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pienākumu konsekventu piemērošanu un lai sadarbībā ar Eiropas Komisiju un BEREC noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū; 19) ja tas uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses, var, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 12.1 punktā un 13.punktā noteiktās procedūras, nekavējoties pieņemt samērīgu pagaidu lēmumu par veicamajiem pasākumiem, paziņojot Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem un BEREC lēmumā minētos pasākumus un izklāstot to pamatojumu. Ja Regulatora pagaidu lēmumā noteiktais veicamais pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību, tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja Regulators nolemj pagaidu lēmumu padarīt par pastāvīgu vai pagarināt laikposmu, kurā tas ir piemērojams, tas rīkojas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 13.punktu; 20) apkopo informāciju par pārsūdzētajiem Regulatora lēmumiem, pārsūdzību vispārējo būtību, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu un to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus, un sniedz to Eiropas Komisijai un BEREC pēc attiecīgās iestādes pamatota lūguma; 21) veicina šā likuma 9.panta pirmās daļas 9.punktā minētās salīdzināmās informācijas sniegšanu, lai galalietotāji varētu neatkarīgi novērtēt alternatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas izmaksas (piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus informācijas avotus). Ja šādus līdzekļus bez maksas vai par samērīgu cenu nenodrošina elektronisko sakaru komersanti, Regulators pats vai ar trešo personu starpniecību šādas rokasgrāmatas vai informācijas avotus dara pieejamus galalietotājiem. Regulators var noteikt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti nodrošina galalietotājiem salīdzināmu informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu tarifiem. Trešajām personām ir tiesības bez maksas izmantot elektronisko sakaru komersantu publiskoto informāciju, lai pārdotu vai darītu pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzīgus informācijas avotus; 22) izskata pārrobežu domstarpības starp pusēm, ja viena puse ir Latvijas elektronisko sakaru komersants, bet otra puse — citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersants, kā arī pārrobežu domstarpības, kas ir vēl kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetencē. Regulators pārrobežu domstarpību izskatīšanā sadarbojas ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru un BEREC. Regulators var pieprasīt, lai BEREC sniedz ieteikumu par pārrobežu domstarpību izskatīšanu, un pēc BEREC ieteikuma saņemšanas pārrobežu domstarpības izskata saskaņā ar to. Ja nepieciešams, Regulators pirms BEREC ieteikuma saņemšanas var noteikt Latvijas elektronisko sakaru komersantam veicamos pienākumus pārrobežu domstarpību izskatīšanā. Ja pārrobežu domstarpības nav izskatītas četru mēnešu laikā un tiesā nav iesniegta prasība vai ja kāda no pārrobežu domstarpību pusēm to pieprasa, Regulators turpina saskaņot pārrobežu domstarpību izskatīšanu saskaņā ar BEREC ieteikumu; 23) uzrauga, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par datu plūsmas ātruma un datu apjoma neierobežošanu, sniedzot publisko interneta piekļuves pakalpojumu, un lai šīs prasības tiktu iekļautas elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā. (2) Regulators atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem. Pieņemtā lēmuma vai izdotā administratīvā akta pamatojumā Regulators var ņemt vērā arī Eiropas Komisijas ieteikumus attiecīgajā jautājumā. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010., 19.05.2011., 09.01.2014., 22.10.2015., 17.12.2015., 19.05.2016., 22.06.2017. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.) 9.pants. Regulatora tiesības (1) Regulatoram ir šādas tiesības: 1) pieprasīt un Regulatora noteiktajā termiņā saņemt no elektronisko sakaru komersantiem informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus; 2) lai pildītu savas funkcijas un veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, apmeklēt telpas un ēkas un piekļūt iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas atļaujas, sertifikāti vai citi dokumenti, kuri apliecina īpašuma tiesības vai tiesības izmantot šos objektus vai iekārtas. Šajā punktā minētās tiesības Regulators var deleģēt citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tās atbilstoši pilnvarojot; 3) pēc savas ierosmes vai tad, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noskaidrot nosacījumus, kuri iekļaujami piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumos, kā arī noteikt, kas jāievēro vienai vai vairākām līguma pusēm, lai grozītu vai izslēgtu līguma nosacījumus vai vienotos par līguma nosacījumiem; 4) pieprasīt attiecīgu grozījumu izdarīšanu jau noslēgtajos piekļuves, starpsavienojumu vai saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumos, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību; 5) pēc savas ierosmes vai tad, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noteikt termiņu, kādā jābeidz sarunas par piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumu noslēgšanu. Regulatora noteiktais termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Izņēmuma gadījumos Regulatoram ir tiesības šo termiņu pagarināt; 6) noteikt prasības elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpējas savietojamības nodrošināšanai; 7) noteikt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants nodrošina ar numerācijas izmantošanu saistītos pakalpojumus, kā arī noteikt šo pakalpojumu ieviešanas termiņus; 8) ja tas nepieciešams, noteikt kārtību un termiņu, kādā elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina galalietotājiem iespēju saņemt informāciju par tarifu izsaukumiem, kuriem elektronisko sakaru komersants piemēro paaugstinātu tarifu; 9) uzlikt elektronisko sakaru komersantam par pienākumu publiskot pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju skaidrā, vispusīgā, viegli pieejamā un viegli izlasāmā veidā par tarifiem un soda sankcijām, kā arī informāciju par vispārīgiem noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz šā komersanta piedāvātajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un to izmantošanu. Sabiedrības interesēs Regulators var noteikt saprātīgas papildu prasības informācijas publiskošanai; 10) uzlikt elektronisko sakaru komersantam par pienākumu: a) informēt abonentus, ja notikušas izmaiņas un elektronisko sakaru pakalpojums, par kuru ir noslēgts elektronisko sakaru pakalpojumu līgums, nenodrošina piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (turpmāk — Jūras meklēšanas un glābšanas dienests), tajā skaitā nenodrošina informāciju par izsaucēja atrašanās vietu, b) informēt abonentus par visām izmaiņām nosacījumos, ar ko ierobežo piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem un lietotnēm (aplikācijām) vai to izmantošanu, c) sniegt informāciju par visām procedūrām, kuras elektronisko sakaru komersants ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā elektronisko sakaru tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitāti, d) publiskot informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumiem, galiekārtām un programmnodrošinājumu, kas paredzēts personām ar invaliditāti; 11) noteikt saistītu iekārtu vai cita veida infrastruktūras objektu kopīgas izmantošanas kārtību, ja elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu, saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma. Šādā kārtībā ietvertie nosacījumi ir objektīvi, proporcionāli, caurskatāmi un nediskriminējoši; 12) piekļūt Regulatora funkciju izpildei nepieciešamai Būvniecības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai; 13) izvērtēt krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, un nepareizu numerācijas izmantošanu; 14) noteikt, ka krāpniecības, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizas numerācijas izmantošanas gadījumā elektronisko sakaru komersantam, kuram piešķirtas vai tālāk nodotas attiecīgās numerācijas lietošanas tiesības vai numurs ir pārvietots tā publiskajā telefonu tīklā, ir pienākums nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam; 15) noteikt, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju, kā arī termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un Regulatoru, un kā Regulators konstatē un elektronisko sakaru komersants novērš krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju; 16) nepiešķirt vai anulēt numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu; 17) nepiešķirt numerācijas lietošanas tiesības individuālam komersantam, ārvalsts komersanta filiālei vai komercsabiedrībai, ja šis individuālais komersants, ārvalsts komersanta filiāles pārstāvis vai komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs, biedrs, padomes vai valdes loceklis vai prokūrists ir bijis tāda elektronisko sakaru komersanta — kapitālsabiedrības — padomes vai valdes loceklis vai prokūrists, personālsabiedrības pārstāvēttiesīgais biedrs, ārvalsts komersanta filiāles pārstāvis vai individuālais komersants, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu. (2) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 16.01.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 46. punktu) (3) Elektronisko sakaru komersantam, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, Regulators var noteikt prasību, lai galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, būtu: 1) piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus izmanto lielākā daļa galalietotāju; 2) iespēja izmantot lielākajai daļai galalietotāju pieejamos elektronisko sakaru pakalpojumus un izvēlēties elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011., 09.01.2014., 22.10.2015. un 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.) 10.pants. Regulatora lēmumu pārsūdzība (1) Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā. (2) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur Regulatora izdota administratīvā akta darbību. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.) 11.pants. Elektronisko sakaru komersanta darbības apturēšana 12 (Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.) 12.pants. Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu Elektronisko sakaru komersants maksā valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". 13 13.pants. Standartizācija (1) Standartizācija elektronisko sakaru nozarē notiek saskaņā ar Standartizācijas likumu. (2) Obligāti piemērojamo standartu ievērošanu elektronisko sakaru nozarē uzrauga Satiksmes ministrija. (3) (Izslēgta ar 23.03.2017. likumu) 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 12.06.2009. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.) 13.1 pants. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības (1) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei. (2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi. (4) Šā panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma 19. panta pirmās daļas 22. punktā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi. 15 (06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.) 13.2 pants. Valsts politikas īstenošana vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" un eZvana jomā Valsts politiku vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" un eZvana jomā īsteno Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. 16 (22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.) 13.3 pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības Valsts ieņēmumu dienestam likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par: 1) domēna vārda atslēgšanu; 2) lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai. 17 (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 13.4 pants. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja pienākumi (1) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam likumā noteiktajos gadījumos ir pienākums ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas atslēgt ".lv" domēna vārdu un veikt ar to citas papildu darbības. Domēna vārda atslēgšanas ilgums nav garāks par piecām dienām. Pēc pieprasījumā norādītā laikposma beigām augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs atjauno domēna vārda darbību. (2) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam ir pienākums sniegt domēna vārda lietotājam informāciju par atslēgšanas iemeslu, ilgumu un citām papildu darbībām, kas tiek veiktas ar domēna vārdu. (3) Domēna vārda lietotājam ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja lēmumu, ja tas nepamatoti ierobežo viņa tiesības. 18 (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.) 13.5 pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības (1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei. (2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis šā lēmuma izpildi, to var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi. (4) Šā panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma 19. panta pirmās daļas 22.2 punktā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi. 19 (10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.) III nodaļa Elektronisko sakaru tīkli 14.pants. Elektronisko sakaru tīklu veidi (1) Elektronisko sakaru tīkli ir publiski vai privāti. (2) Publiskais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai. (3) Privātais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un ekspluatēts tikai tā īpašnieka vajadzību apmierināšanai. (4) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 19.05.2011. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu) 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.) 15.pants. Elektronisko sakaru tīklu darbības nepārtrauktība un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība 21 (Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.) 16.pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, būvniecība un aizsardzība (1) Ministru kabinets nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtību. (2) Elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) publisko elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras būves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus, taksofonu kabīnes) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (3) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar attiecīgās teritorijas administrāciju vai reģionālo vides pārvaldi. (4) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu aizsardzību, tiek izveidotas aizsardzības zonas (aizsargjoslas, stigas), kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas kārtību nosaka Aizsargjoslu likums. (5) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju elektronisko sakaru komersantam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras būvju pārbūvi, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku vai valdītāju brīdina vismaz vienu dienu pirms šo darbu uzsākšanas. Avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka vai valdītāja iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. Par avārijas gadījumiem tiek uzskatīti elektronisko sakaru tīkla bojājumi, kuru rezultātā elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana ir pilnībā vai daļēji traucēta vai arī draud nekavējoties iestāties. (6) Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai. (7) (Izslēgta ar 13.03.2014. likumu) 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011., 09.01.2014., 13.03.2014. un 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2016.) 17.pants. Nekustamā īpašuma sakārtošana pēc elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu pabeigšanas (1) Ja elektronisko sakaru komersants elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu laikā ir sabojājis vai kā citādi patvaļīgi pārveidojis citas personas nekustamo īpašumu, šim komersantam ir pienākums salabot sabojāto vai sakārtot pārveidoto nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nav tiesību pieprasīt ar elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbiem saistītus vai nesaistītus papildu darbus vai palielināt atjaunošanas darbu apjomu. (2) Ja mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju elektronisko sakaru komersants nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no elektronisko sakaru komersanta ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.) 18.pants. Lietošanas tiesību aprobežojumi par labu elektronisko sakaru komersantam (1) Publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai (arī ierīkošanai, būvniecībai, ekspluatācijai) un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētais attiecas arī uz tādu elektronisko sakaru tīklu, kas tiek izveidots, izmantojot publisko finansējumu, un lietots valsts institūciju funkciju izpildei. (3) Nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā, Aizsargjoslu likumā un Civillikumā. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. (4) Elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja prasības pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi. (5) Publiskā elektronisko sakaru tīkla līnijas, kabeļus un pieslēguma punktus ierīko, kā arī iekārtas uzstāda, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". 24 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.12.2016. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu) 18.1 pants. Atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu (1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību, ja: 1) zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai; 2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. (11) Ja elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā vai vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā noteiktos mērķus, uzdevumus un rezultātus var sasniegt, ierīkojot vai izbūvējot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, un tas vienlaikus kalpos vispārējām sabiedrības interesēm, publiska persona atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu neprasa. (2) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses savstarpēji nevar vienoties, atlīdzības apmēru par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta trešajā daļā minētajai metodikai. (3) Metodiku, kādā nosakāma zemes īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets. 25 (17.12.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.) IV nodaļa Elektronisko sakaru komersanti, abonenti un lietotāji 19.pants. Elektronisko sakaru komersanta pienākumi (1) Elektronisko sakaru komersantam ir šādi pienākumi: 1) ievērot un izpildīt vispārējās atļaujas nosacījumus; 2) nodrošināt, lai piedāvāto elektronisko sakaru pakalpojumu apraksti un lietošanas noteikumi būtu publiski pieejami Regulatora noteiktajā kārtībā; 3) noslēgt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar katru abonentu; 4) nodrošināt lietotāju datu, tajā skaitā personu datu, aizsardzību sask …