Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Ceļu satiksmes noteikumi

Īsumā

Šie noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā, definējot dažādus terminus un regulējot satiksmes dalībnieku pienākumus un aizliegumus.

Ko tas regulē

  • Ceļu satiksmes kārtību Latvijā.
  • Terminus, kas tiek lietoti ceļu satiksmē (piemēram, apbraukšana, apdzīšana, apdzīvota vieta, gājēju pāreja).
  • Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanos.
  • Gājēju un pasažieru pienākumus.

Kas tas attiecas

  • Visi ceļu satiksmes dalībnieki Latvijā.
  • Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas vadītāji.
  • Gājēji un pasažieri.

Galvenie punkti

  • Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas līdzekļus, kā arī bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.
  • Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis brauktuvi, viņam tā nekavējoties jānotīra, vai jābrīdina citi un jāpaziņo policijai.
  • Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, vai nomali. Ja to nav, pa brauktuves malu vienā rindā (ārpus apdzīvotām vietām pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam).
  • Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami apgaismots, gājējiem uz brauktuves vai nomales jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.279 Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 35.§) Ceļu satiksmes noteikumi Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 3.panta otro daļu

  1. Vispārīgie jautājumi
  2. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā. 2
  3. Noteikumos lietotie termini: 2.
  4. apbraukšana – braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu; 2.
  5. apdzīšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē); 2.
  6. apdzīvota vieta – apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar
  7. vai
  8. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar
  9. vai
  10. ceļa zīmi; 2.
  11. apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā; 2.
  12. apsteigšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē); 2.5.1 ar alternatīvo degvielu darbināms transportlīdzeklis – mehānisks transportlīdzeklis, kuru pilnībā vai daļēji darbina ar elektroenerģiju, ūdeņradi, dabasgāzi gāzveida agregātstāvoklī, dabasgāzi šķidrā agregātstāvoklī, biometānu, sašķidrināto naftas gāzi vai ar mehānisku enerģiju, kas gūta no mehāniskajos transportlīdzekļos uzstādītas uzglabāšanas iekārtas vai uzstādītiem avotiem, tostarp no siltuma pārpalikuma; 2.5.2 bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis – bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes
  13. gada
  14. jūnija Regulas (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK,
  15. panta
  16. punktā; 2.
  17. bīstama krava – krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību; 2.
  18. braukšanas josla – jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi; 2.
  19. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām; 2.
  20. dot ceļu – prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu; 2.
  21. dzelzceļa pārbrauktuve – ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, – no
  22. vai
  23. ceļa zīmes; 2.
  24. dzīvojamā zona – apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar
  25. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar
  26. ceļa zīmi; 2.
  27. elektromobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas; 2.
  28. faktiskā masa – transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa; 2.
  29. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203.,
  30. vai
  31. ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta
  32. vai
  33. ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u. tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Šā termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu; 2.
  34. gājēju ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un apzīmēta ar
  35. ceļa zīmi; 2.
  36. gājēju pāreja – brauktuves daļa, kas apzīmēta ar
  37. un
  38. ceļa zīmi un (vai)
  39. ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei; 2.
  40. gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu vai elektroskrejriteni un apzīmēta ar
  41. vai
  42. ceļa zīmi; 2.
  43. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās; 2.
  44. kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar
  45. ceļa zīmi; 2.
  46. krustojums – vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar
  47. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.) vai iebrauc tajā; 2.
  48. nomale – ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai; 2.
  49. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis – autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu; 2.
  50. piespiedu apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa; 2.
  51. priekšroka – tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem; 2.
  52. sadalošā josla – ceļa daļa, kas vienu no otras norobežo blakus brauktuves vai līdztekus izvietotus ceļus (piemēram, gājēju un velosipēdu ceļi) un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai; 2.
  53. satiksmes regulētājs – persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt; 2.
  54. stāvēšana – transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā; 2.
  55. transportlīdzekļu sastāvs – mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis; 2.
  56. velojosla – josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu joslas ir atdalīta ar
  57. vai
  58. ceļa apzīmējumu vai paaugstinātu apmali (tiek apzīmēta ar
  59. ceļa apzīmējumu; var tikt apzīmēta ar
  60. un
  61. ceļa zīmi); 2.
  62. velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar
  63. ceļa zīmi un
  64. vai
  65. ceļa apzīmējumu. 3 (Grozīts ar MK 22.08.
  66. noteikumiem Nr. 496; MK 11.05.
  67. noteikumiem Nr. 290; MK 06.07.
  68. noteikumiem Nr. 487; MK 16.01.
  69. noteikumiem Nr. 56)
  70. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta: 3.
  71. ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajā kārtībā; 3.
  72. ja speciālo militāro tehniku pavada Militārā policija; 3.
  73. ja speciālajai militārajai tehnikai priekšpusē ir iedegts baltas gaismas lukturis (lukturi), aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis (lukturi), kā arī papildus ir iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns, kura redzama gan no priekšpuses, gan no aizmugures. 4 (MK 24.03.
  74. noteikumu Nr. 156 redakcijā)
  75. Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, un speciālai traktortehnikai, kas reģistrēta traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, bet kurus to izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Piedaloties ceļu satiksmē ar šādu transportlīdzekli, tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta ceļu satiksmes drošība. 5 (MK 16.01.
  76. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 4.1 Dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide (atļauja). Svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā svētku transportlīdzekļu sarakstu, kuriem izsniegta šāda caurlaide (atļauja). Sarakstā norāda transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru. 6 (MK 10.06.
  77. noteikumu Nr. 348 redakcijā)
  78. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts: 5.
  79. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas vai kontroles tehniskos līdzekļus; 5.
  80. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu. 7
  81. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u. tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai. 8
  82. Gājēju un pasažieru pienākumi
  83. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu). Ja uz ceļa netiek veikti darbi un atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gājējiem atļauts pārvietoties pa brauktuves malu arī vairāk nekā vienā rindā, bet ne vairāk kā trīs rindās. 9 (MK 16.01.
  84. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  85. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot sporta vai atpūtas inventāru (monoriteņus, skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml.), atļauts, ja tas netraucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šķērsot brauktuvi ar šādu inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Personām, kuras lieto sporta vai atpūtas inventāru, kas darbināms ar elektrisko piedziņu, jāievēro šo noteikumu
  86. punkta ievaddaļā, 200.2., 200.3., 200.
  87. apakšpunktā un 201., 202., 204., 205., 206., 207., 211., 212.1, 212.3 un 212.4 punktā minētās prasības (ciktāl to pieļauj atpūtas inventāra konstrukcija). 10 (MK 24.03.
  88. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  89. Gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi. 11 (MK 16.01.
  90. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  91. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. 12 (Grozīts ar MK 22.08.
  92. noteikumiem Nr. 496)
  93. Organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi. 13 (MK 16.01.
  94. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  95. Bērnu grupas drīkst pārvietoties pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – tikai diennakts gaišajā laikā pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Bērnu grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. 14 (MK 16.01.
  96. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  97. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja gājēja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi. 15 (MK 16.01.
  98. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  99. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk – luksofors) signāli. 16
  100. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. 17
  101. Ārpus gājēju pārejas vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārlieci­nājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transport­līdzekļu satiksme. 18
  102. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, ja iespējams, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami. 19
  103. Gājējiem aizliegts: 18.
  104. šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi; 18.
  105. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas; 18.
  106. (svītrots ar MK 16.01.
  107. noteikumiem Nr. 56); 18.
  108. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transport­līdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību. 20 (Grozīts ar MK 22.08.
  109. noteikumiem Nr. 496; MK 16.01.
  110. noteikumiem Nr. 56)
  111. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim. 21
  112. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, – uz ietves vai nomales. 22
  113. Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, drīkst tikai pēc tam, kad tas pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa gājējiem brauktuve jāatbrīvo. 23 (MK 28.05.
  114. noteikumu Nr. 219 redakcijā)
  115. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transport­līdzekļu braukšanai. 24
  116. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve) braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. 25
  117. Pasažieriem aizliegts: 24.
  118. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību; 24.
  119. atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus; 24.
  120. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma. 26
  121. Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi
  122. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: 25.
  123. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 218.,
  124. un
  125. punktā minētajām prasībām; 25.
  126. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli; 25.
  127. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji); 25.
  128. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām); 25.
  129. vadot mopēdu, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, braukt ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve); 25.
  130. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem; 25.
  131. apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona vai muitas amatpersona dod norādījumu: 25.7.
  132. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta vai Nodokļu un muitas policijas automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav; 25.7.
  133. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis; 25.
  134. palikt sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma; 25.
  135. pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, tai skaitā policijas vai muitas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai, ļaut veikt šo noteikumu 218.,
  136. un
  137. punktā minētā aprīkojuma apskati. 27 (Grozīts ar MK 22.08.
  138. noteikumiem Nr. 496; MK 11.05.
  139. noteikumiem Nr. 290; MK 09.09.
  140. noteikumiem Nr. 536) 25.1 Traktortehnikas vadītājam papildus šo noteikumu
  141. punktā minētajām prasībām ir pienākums apturēt traktortehniku pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersonas norādījuma. 28 (MK 16.01.
  142. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  143. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos
  144. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš. 29
  145. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, – iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad garām ir pabraucis transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas). 30
  146. Tuvojoties stāvošam operatīvajam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli. 31
  147. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai: 29.
  148. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi; 29.
  149. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu); 29.
  150. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai; 29.
  151. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros; 29.
  152. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas); 29.
  153. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos. 32
  154. Šo noteikumu
  155. punktā minētajos gadījumos operatīvo transport­līdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi. 33
  156. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatī­vajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni. 34
  157. Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amat­personu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai. 35
  158. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu
  159. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem. 36
  160. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāso­jums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.10., 121.11., 121.12., 122.2., 122.3., 122.
  161. un 292.
  162. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem paredzētajām joslām. 37
  163. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bet nav speciāla krāsojuma un kuri pilda šo noteikumu 29.
  164. apakšpunktā minētos dienesta uzdevumus, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.11., 121.12., 122.
  165. un 122.
  166. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām. 38
  167. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas: 36.
  168. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas; 36.
  169. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai stipras iedarbības indīgas vielas; 36.
  170. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas darbus, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus; 36.
  171. vada traktortehniku ar divām piekabēm; 36.
  172. pavada velosipēdu vadītājus treniņnodarbību laikā; 36.
  173. vada speciālo militāro tehniku šo noteikumu 3.
  174. apakšpunktā minētajā gadījumā. 39 (Grozīts ar MK 24.03.
  175. noteikumiem Nr. 156)
  176. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadī­juma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 85., 86., 87., 88., 92., 93.,
  177. un
  178. punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, – arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli. 40
  179. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u. tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u. tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u. tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. 41
  180. Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma
  181. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 39.
  182. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 39.
  183. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā; 39.
  184. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi; 39.
  185. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. 42
  186. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 40.
  187. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 40.
  188. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu. 43
  189. Ja šo noteikumu
  190. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji: 41.
  191. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 41.
  192. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. 44
  193. Ja šo noteikumu 39.,
  194. vai
  195. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzek­ļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli. 45
  196. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transport­līdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu. 46
  197. Ceļu satiksmes regulēšana
  198. Satiksmi regulē: 44.
  199. ar luksoforiem (
  200. pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši nozares standartiem; 44.
  201. satiksmes regulētāji. 47 (Grozīts ar MK 28.05.
  202. noteikumiem Nr. 219; MK 24.03.
  203. noteikumiem Nr. 171)
  204. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme: 45.
  205. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo; 45.
  206. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu
  207. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu; 45.
  208. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļa darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu; 45.
  209. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti; 45.
  210. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls; 45.
  211. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta; 45.
  212. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona; 45.
  213. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos; 45.
  214. sarkana krusta signāls uz melna fona informē par to, ka pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls. 48
  215. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu un (vai) velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem. Šo noteikumu
  216. un 212.2 punktā minētajā gadījumā, kad velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājs šķērso brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā luksofora signāls. 49 (MK 11.05.
  217. noteikumu Nr. 290 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.
  218. noteikumiem Nr. 171)
  219. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas maiņas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem. 50 (MK 11.05.
  220. noteikumu Nr. 290 redakcijā)
  221. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme: 48.
  222. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots; 48.
  223. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots; 48.
  224. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu. 51
  225. Ja šo noteikumu
  226. punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts. 52
  227. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais – taisni, labais – pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts. 53 50.1 Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar baltiem gaismas signāliem: 50.
  228. vertikālas vai slīpas svītras signāls atļauj kustību svītras vērsuma virzienā; 50.
  229. horizontālas svītras signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu
  230. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signāla maiņu; 50.
  231. simbola "S" signāls aizliedz kustību. 54 (MK 24.03.
  232. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 50.2 Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu luksofors, kurš aprīkots ar attiecīgu papildzīmi vai speciālu baltas gaismas simbolu uz melna fona attiecas tikai uz konkrēto pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa veidu. 55 (MK 24.03.
  233. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  234. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme: 51.
  235. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā: 51.1.
  236. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem – taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi; 51.1.
  237. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts; 51.
  238. labā roka iztaisnota priekšā: 51.2.
  239. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem – visos virzienos; 51.2.
  240. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi; 51.2.
  241. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts; 51.2.
  242. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras; 51.
  243. roka pacelta augšā – transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu
  244. punktā minētos gadījumus. 56
  245. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli. Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu. 57
  246. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu
  247. punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (
  248. ceļa apzīmējums) vai
  249. ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (
  250. ceļa apzīmējums) vai
  251. ceļa zīmes, transport­līdzeklis jāaptur šādās vietās: 53.
  252. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos – pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, – pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, – pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transport­līdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta; 53.
  253. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm – saskaņā ar šo noteikumu
  254. punktu. 58
  255. Ja brīdī, kad iedegas luksofora dzeltenais signāls vai signāls ar baltu horizontālu svītru vai kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu
  256. punktā minētajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šā transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas". 59 (Grozīts ar MK 24.03.
  257. noteikumiem Nr. 171)
  258. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām. 60
  259. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 25.7.
  260. apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti. 61
  261. Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa
  262. Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u. tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram. 62
  263. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka. 63
  264. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka. 64
  265. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka. Velosipēda vadītājam atļauts nerādīt bremzēšanas signālu. 65
  266. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt. 66
  267. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus. 67
  268. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu. 68
  269. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību. 69
  270. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu. 70
  271. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso. 71
  272. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētās pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš. 72
  273. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzek­ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi. 73
  274. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, ir priekšroka. 74 (MK 24.03.
  275. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  276. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (
  277. ceļa zīme), kā arī sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas manevru veic no tramvaja sliežu ceļa klātnes. Mopēdu vadītājiem nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām atļauta arī no brauktuves labās malas, dodot ceļu tajā pašā un pretējā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem. 75 (Grozīts ar MK 24.03.
  278. noteikumiem Nr. 171)
  279. Ja braukšanas joslas kreisajā pusē vienā līmenī ar to atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes. 76
  280. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 513.–
  281. ceļa zīme, uz tramvaja sliežu ceļa klātnes uzbraukt aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā. 77 (Grozīts ar MK 24.03.
  282. noteikumiem Nr. 171) 72.1 Šo noteikumu
  283. punktā noteiktā prasība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. 78 (MK 24.03.
  284. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  285. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē. 79
  286. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās. 80
  287. Ja transportlīdzekļa gabarītu, manevra veikšanai nepieciešamās telpas, ceļa platuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļautas atkāpes no šīs prasības un šo noteikumu
  288. punktā noteiktās prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību. 81 (MK 24.03.
  289. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  290. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu. 82
  291. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. 83
  292. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses. 84
  293. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transport­līdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās. 85
  294. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. 86
  295. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās: 81.
  296. uz gājēju pārejām; 81.
  297. tuneļos; 81.
  298. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem; 81.
  299. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm; 81.
  300. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m. 87
  301. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība. 88 (MK 16.01.
  302. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 82.1 Aizliegts braukt atpakaļgaitā, ja uz specializētā atkritumu izvešanas transportlīdzekļa ārpus kabīnes atrodas pasažieris. 89 (MK 16.01.
  303. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  304. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves
  305. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem. 90
  306. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, iebraukt aizliegts, izņemot gadījumus, ja tā tiek šķērsota kreisā pagrieziena vai apgriešanās manevra laikā. 91
  307. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. 92
  308. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos: 86.
  309. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas; 86.
  310. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā; 86.
  311. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa. 93
  312. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai. 94
  313. Transportlīdzekļi, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, traktortehnika un speciālā militārā tehnika brauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem, traktortehnikai un speciālajai militārajai tehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu, pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. 95 (MK 24.03.
  314. noteikumu Nr. 156 redakcijā)
  315. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst radīt traucējumus pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni. 96 (Grozīts ar MK 24.03.
  316. noteikumiem Nr. 171)
  317. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 513.–
  318. ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni krustojumā aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā. Šī prasība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. 97 (Grozīts ar MK 24.03.
  319. noteikumiem Nr. 171)
  320. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts. 98
  321. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 507.,
  322. vai
  323. ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transport­līdzekļu vadītājiem aizliegts braukt un apturēt transportlīdzekli šajā joslā, izņemot divriteņu mopēdus un motociklus, taksometrus, attiecīgi reģistrētus elektromobiļus, kuriem uzstādītas speciālas nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, un, ja kāda no minētajām zīmēm uzstādīta kopā ar
  324. papildzīmi, – arī velosipēdus un elektroskrejriteņus. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļus drīkst apturēt joslā, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, lai iekrautu vai izkrautu kravu. 99 (MK 28.05.
  325. noteikumu Nr. 219 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.05.
  326. noteikumiem Nr. 290; MK 16.01.
  327. noteikumiem Nr. 56)
  328. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar
  329. ceļa zīmi un
  330. ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts ilgstoši braukt pa šo joslu un jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu. 100 (MK 16.01.
  331. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  332. Ja uz brauktuves ierīkota ar
  333. ceļa apzīmējumu (un (vai) arī ar
  334. ceļa zīmi) apzīmēta velojosla, kas no pārējās brauktuves atdalīta ar platu
  335. ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem pa velojoslu braukt aizliegts un to šķērsot atļauts tikai
  336. ceļa apzīmējuma pārtraukumu vietās. 101 (MK 16.01.
  337. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  338. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transport­līdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties. 102
  339. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar
  340. ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar
  341. ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu
  342. punktā minētajam luksoforam. 103
  343. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli. 104
  344. Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, kā arī velojoslām mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļus, kuru vadītājiem vai pasažieriem ir izsniegta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte un kuriem ir speciāla pašvaldības izsniegta atļauja, kā arī specializētos tūristu transportlīdzekļus (izņemot pa ietvēm). Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju un velosipēdu vadītāju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transport­līdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots. 105 (Grozīts ar MK 24.03.
  345. noteikumiem Nr. 171)
  346. Braukšanas ātrums, distance un intervāls
  347. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). 106
  348. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. 107
  349. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h. 108 (MK 16.01.
  350. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  351. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu
  352. punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu. 109
  353. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu
  354. un
  355. punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: 103.
  356. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, – 60 km/h; 103.
  357. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, – 50 km/h; 103.
  358. velkot šo noteikumu
  359. punktā minētos tehnoloģiskos agregātus – piekabes, – 40 km/h; 103.
  360. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar
  361. ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, – 120 km/h, autobusiem – 110 km/h, bet laikposmā no
  362. decembra līdz
  363. martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 100 km/h, bet vieglajiem automobiļiem – 110 km/h; 103.
  364. braucot pa ceļu ar grants vai šķembu segumu, – 80 km/h; 103.
  365. mopēdiem – 45 km/h; 103.
  366. specializētajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem – 20 km/h, ja tā pasažieris atrodas ārpus kabīnes šim nolūkam paredzētajā stāvēšanas vietā; 103.
  367. elektroskrejriteņiem – 25 km/h; 103.
  368. (apakšpunkts stājas spēkā 01.07.
  369. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.07.
  370. ; sk.
  371. punktu). 110 (Grozīts ar MK 16.01.
  372. noteikumiem Nr. 56)
  373. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: 104.
  374. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu; 104.
  375. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu
  376. punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa; 104.
  377. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu; 104.
  378. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai. 111
  379. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību. 112
  380. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu
  381. un
  382. punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, kas, izteikta metros, ir ne mazāka par pusi no transportlīdzekļa braukšanas ātruma. Šī prasība nav spēkā, ja transport­līdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos. 113 (Grozīts ar MK 22.08.
  383. noteikumiem Nr. 496)
  384. Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana
  385. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai: 107.
  386. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu; 107.
  387. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu; 107.
  388. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi; 107.
  389. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli. 114
  390. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u. tml.). 115
  391. Aizliegts apdzīt šādās vietās: 109.
  392. regulējamos krustojumos; 109.
  393. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, ja apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu; 109.
  394. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām; 109.
  395. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u. tml.; 109.
  396. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuneļos. 116
  397. Lai netraucētu citus ceļu satiksmes dalībniekus un palaistu garām citu transportlīdzekli, šo noteikumu
  398. punktā minētie transportlīdzekļi drīkst īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tai ir asfalta vai asfaltbetona segums. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu šo noteikumu
  399. punktā minētu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, bet, ja aiz transportlīdzekļa ir izveidojies sastrēgums, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu. 117 (MK 16.01.
  400. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  401. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar
  402. un
  403. ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transport­līdzekļa vadītājs. 118
  404. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu
  405. punktā minētajām prasībām. 119
  406. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, ja tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru. 120
  407. Apstāšanās un stāvēšana
  408. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos. 121
  409. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem: 115.
  410. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes; 115.
  411. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, – tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai). 122
  412. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, divriteņu mopēdus, velosipēdus un elektroskrejriteņus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās. 123 (Grozīts ar MK 11.05.
  413. noteikumiem Nr. 290)
  414. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 529.,
  415. vai
  416. ceļa zīmi un 830.–
  417. papildzīmi, tajās norādītajā veidā atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar
  418. vai
  419. papildzīmi, – arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, divriteņu mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos. 124 (Grozīts ar MK 11.05.
  420. noteikumiem Nr. 290)
  421. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām. 125
  422. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli –, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas. 126
  423. Aizliegts atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. 127
  424. Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, apstāties un stāvēt aizliegts: 121.
  425. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai; 121.
  426. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos; 121.
  427. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem; 121.
  428. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m; 121.
  429. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuvāk par 5 m no šīm vietām; 121.
  430. krustojumā un tuvāk par 5 m no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta
  431. vai
  432. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.); 121.
  433. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz
  434. vai
  435. ceļa zīmes, kā arī ar
  436. ceļa zīmi apzīmētās taksometru stāvvietās, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi; 121.
  437. vietās, kur transportlīdzeklis citiem transportlīdzekļu vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes; 121.
  438. uz ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, velosipēdu ceļiem un velojoslām, izņemot šo noteikumu
  439. punktā minētos gadījumus; 121.
  440. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām; 121.
  441. ceļa zīmes darbības zonā; 121.
  442. vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar
  443. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar
  444. vai
  445. ceļa apzīmējumu; 121.
  446. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu tuvumā un citās vietās, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m. 128 (Grozīts ar MK 28.05.
  447. noteikumiem Nr. 219)
  448. Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, stāvēt aizliegts: 122.
  449. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauk­tuves, bet apdzīvotās vietās – tuvāk par 50 m no tās; 122.
  450. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos; 122.
  451. ceļa zīmes darbības zonā un – attiecīgi nepāra vai pāra datumos –
  452. vai
  453. ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar
  454. ceļa zīmi; 122.
  455. vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar
  456. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kas apzīmētas ar
  457. ceļa apzīmējumu. 129 (Grozīts ar MK 28.05.
  458. noteikumiem Nr. 219)
  459. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauk­tuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta. 130
  460. Braukšana krustojumos 12.
  461. Vispārīgie noteikumi braukšanai krustojumos(Apakšnodaļas numerācija un nosaukums MK 24.03.
  462. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  463. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas. 131 (Grozīts ar MK 11.05.
  464. noteikumiem Nr. 290)
  465. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem. 132 12.1.1 Regulējami krustojumi(Apakšnodaļas numerācija grozīta ar MK 24.03.
  466. noteikumiem Nr. 171)
  467. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to trans­portlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. 133
  468. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam un citiem pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, no tās nenobraucot. 134 (MK 24.03.
  469. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  470. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem. 135
  471. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir
  472. ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli. 136
  473. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi. 137
  474. Ja luksofors ir izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro neregulējamu krustojumu šķērso­šanas noteikumi un pirms krustojuma uzstādīto priekšrocības ceļa zīmju prasības. 138 12.
  475. Neregulējami krustojumi
  476. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu. 139
  477. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses. 140
  478. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi atrodas uz savstarpēji vienādas nozīmes ceļa, pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, no tās nenobraucot, neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem. 141 (MK 24.03.
  479. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  480. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu. 142
  481. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem, kuri brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni. 143 (Grozīts ar MK 24.03.
  482. noteikumiem Nr. 171)
  483. Transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa galveno ceļu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš to transport­līdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu. 144
  484. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta
  485. vai
  486. ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa. 145
  487. Ceļu satiksme dzīvojamās zonās
  488. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes stacijās un stāvvietās gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā. 146 (Grozīts ar MK 11.05.
  489. noteikumiem Nr. 290)
  490. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu. 147 (Grozīts ar MK 11.05.
  491. noteikumiem Nr. 290)
  492. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. 148
  493. Dzīvojamā zonā aizliegts: 142.
  494. (svītrots ar MK 22.08.
  495. noteikumiem Nr. 496); 142.
  496. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm; 142.
  497. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m (izņe­mot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā). 149
  498. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. 150
  499. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. 151
  500. Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas
  501. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti. 152 (Grozīts ar MK 11.05.
  502. noteikumiem Nr. 290)
  503. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāji. 153 (Grozīts ar MK 11.05.
  504. noteikumiem Nr. 290)
  505. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi. 154
  506. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod iespēja gājējiem, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem pabeigt brauktuves šķērsošanu. 155 (Grozīts ar MK 11.05.
  507. noteikumiem Nr. 290)
  508. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu pārvietošanos. 156 (Grozīts ar MK 11.05.
  509. noteikumiem Nr. 290)
  510. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli vai nāk no tā. 157 (Grozīts ar MK 28.05.
  511. noteikumiem Nr. 219)
  512. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi. 158
  513. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana
  514. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas. 159
  515. Pirms pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām. 160
  516. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, transportlīdzekļa vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens. 161
  517. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transport­līdzeklis tieši pirms stoplīnijas (
  518. ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, – pirms
  519. vai
  520. ceļa zīmes; ja to nav, – ne tuvāk par 5 m pirms barjeras; ja tās nav, – ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, – pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, transportlīdzekļa vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens. 162
  521. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja: 156.
  522. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves; 156.
  523. uz tās attiecīgajā braukšanas virzienā atrodas apturēts transport­līdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā. 163
  524. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauk­tuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi: 157.
  525. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs – 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, – tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu; 157.
  526. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls; 157.
  527. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā – turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī – iedegtu lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trim īsiem signāliem. 164
  528. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: 158.
  529. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u. tml.); 158.
  530. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās; 158.
  531. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta un apbraukšana saistīta ar iebraukšanu tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā; 158.
  532. patvaļīgi atvērt barjeru vai apbraukt to. 165
  533. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi: 159.
  534. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas – 4,5 m; 159.
  535. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t. 166 15.1 Papildu prasības vadītājiem, lietojot ātrgaitas ceļu(Nodaļa MK 16.01.
  536. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 159.1 Ātrgaitas ceļa lietošana, ieskaitot šķērsošanu, ir aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h. 167 (MK 16.01.
  537. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 159.2 Piespiedu apstāšanās gadījumā uz ātrgaitas ceļa transportlīdzeklis jānovieto uz nomales vai speciāli šim gadījumam paredzētā apstāšanās vietā. Transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties jāiededz avārijas gaismas signalizācija un transportlīdzekļa aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme. 168 (MK 16.01.
  538. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 159.3 Uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot. 169 (MK 16.01.
  539. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  540. Ārējās apgaismes ierīču lietošana
  541. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tramvajiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem. 170
  542. Braucot diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm: 161.
  543. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam; 161.
  544. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam. 171
  545. Braucot nepietiekamas redzamības apstākļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm: 162.
  546. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam; 162.
  547. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam. 172
  548. Transportlīdzekļa vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem: 163.
  549. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots; 163.
  550. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu; 163.
  551. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā). Ja transportlīdzekļa vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis. 173
  552. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus. 174
  553. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus. 175
  554. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem ir labi saredzams pietiekamā attālumā. 176
  555. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt: 167.
  556. nepietiekamas redzamības apstākļos – atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem; 167.
  557. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos – kopā ar tuvās gaismas lukturiem. 177
  558. Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml. 178
  559. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transport­līdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji. 179
  560. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi: 170.
  561. diennakts gaišajā laikā – ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu; 170.
  562. diennakts tumšajā laikā – ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma – tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji. 180
  563. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme. 181
  564. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana
  565. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām – arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību. 182
  566. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos: 173.
  567. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transport­līdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u. tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus ceļu satiksmes drošībai; 173.
  568. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava; 173.
  569. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem. 183
  570. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos: 174.
  571. ja transportlīdzekļa vadītājs tiek apžilbināts; 174.
  572. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim; 174.
  573. ja transportlīdzeklim ir kāds no šo noteikumu
  574. punktā minētajiem bojājumiem. 184
  575. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citus transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam: 175.
  576. apdzīvotās vietās – ne mazākam par 15 m; 175.
  577. ārpus apdzīvotām vietām – ne mazākam par 100 m. 185
  578. Transportlīdzekļu vilkšana
  579. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt: 176.
  580. izmantojot lokano vai cieto sakabi; 176.
  581. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces). 186
  582. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transport­līdzekļa stūres jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, ja cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību. 187
  583. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt. 188
  584. Traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas piekabes, kas nodrošina darba bremžu funkcionalitāti. 189 (MK 16.01.
  585. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 179.1 Transportlīdzekļa sastāvam, kas sastāv no mehāniska transportlīdzekļa, puspiekabes un piekabes, ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta attiecīga lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja. 190 (MK 16.01.
  586. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  587. Aizliegts vilkt: 180.
  588. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli; 180.
  589. mehānisko transportlīdzekli, kuram ir bojāta stūres iekārta (šādu transportlīdzekli atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa); 180.
  590. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas; 180.
  591. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma; 180.
  592. ar lokano sakabi atkalas laikā; 180.
  593. ar motociklu bez blakusvāģa, izņemot gadījumu, ja to paredzējis motocikla izgatavotājs un ja motocikls bez blakusvāģa velk speciāli šim nolūkam paredzētu piekabi; 180.
  594. velosipēdu, elektroskrejriteni vai divriteņu mopēdu, kā arī motociklu bez blakusvāģa; 180.
  595. vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu
  596. un 179.1 punktā minēto gadījumu; 180.
  597. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu; 180.
  598. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos – šo noteikumu
  599. punktā minēto tehnoloģisko agregātu – piekabi; 180.
  600. traktortehnikas piekabi ar automobili. 191 (Grozīts ar MK 11.05.
  601. noteikumiem Nr. 290; MK 16.01.
  602. noteikumiem Nr. 56)
  603. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā. Ja velkamais automobilis ir daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē. 192
  604. Tehnoloģiskā agregāta – piekabes (piemēram, kompresora, ģeneratora, celtnieku dzīvojamā vagoniņa) īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā vilkšanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem. 193
  605. Pasažieru pārvadāšana
  606. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri, kā arī mājas (istabas) dzīvnieki jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transport­līdzekļa vadītāju un neierobežotu viņam redzamību. Pasažierus vieglajos automo­biļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos – arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās. 194 (Grozīts ar MK 28.05.
  607. noteikumiem Nr. 219)
  608. Pārvadājot bērnu grupas, kas dodas ekskursijās, uz sporta pasākumiem u. tml., autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu
  609. punktā minētajām prasībām. 195
  610. Ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu. 196
  611. Pārvadājot personu ar invaliditāti ratiņkrēslā, tai jābūt ar drošības jostu piesprādzētai pie transportlīdzeklī nostiprināta ratiņkrēsla. 197 (Grozīts ar MK 28.05.
  612. noteikumiem Nr. 219)
  613. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes. Šis aizliegums neattiecas uz: 187.
  614. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļiem (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējie normatīvie akti); 187.
  615. speciāliem darbiem paredzētiem kravas automobiļiem, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri ir noteiktā kārtībā reģistrēti. 198
  616. Šo noteikumu
  617. punktā minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot transportlīdzekļa vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, – transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus. 199
  618. Aizliegts pārvadāt: 189.
  619. pasažierus ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā; 189.
  620. bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām; 189.
  621. bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, priekšējā sēdeklī automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām, kā arī ar divriteņu mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu vai sniega motociklu, izņemot gadījumu, ja bērns var noturēt līdzsvaru un aizsniegt kāju atbalstus vai sēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša sēdeklīša; 189.
  622. pasažierus pakaļējā sēdeklī automobilī, ja aiz priekšējās sēdekļu rindas atbilstoši normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa uzstādīts drošības loks. 200 (Grozīts ar MK 28.05.
  623. noteikumiem Nr. 219)
  624. Kravas pārvadāšana
  625. Pārvadājamās kravas masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus. 201
  626. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu auto­pārvadājumos noteiktajām prasībām tā, lai krava: 191.
  627. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu; 191.
  628. transportlīdzekļa vadītājam neierobežotu pārredzamību; 191.
  629. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu; 191.
  630. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numura zīmes un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku; 191.
  631. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepie­gružotu apkārtējo vidi. 202
  632. Pārvadāt kravu ar vieglo automobili tā aizmugurē, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu statīvu, kas kopā ar kravu vai bez tās daļēji vai pilnīgi aizsedz ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, valsts numura vai pazīšanas zīmes, atļauts, ja statīvs aprīkots ar dublējošām ārējās apgaismošanas ierīcēm, gaismas atstarotājiem un valsts numura stiprināšanas vietu ar atbilstošu numura zīmes apgaismojumu. 203
  633. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu
  634. punktā minētajām prasībām, ja: 193.
  635. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m; 193.
  636. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas. 204
  637. Ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu
  638. pielikumā minētos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadā­jumiem noteiktajā kārtībā. 205 194.1 Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi var pārsniegt maksimālos garumus, kas noteikti šo noteikumu
  639. pielikuma 1.1.–1.
  640. apakšpunktā, ja tiem ir kabīnes, kas uzlabo to aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus, vai ja tie energoefektivitātes nolūkos ir aprīkoti ar aerodinamikas ierīcēm, kas ir tipa apstiprinātas un atbilst normatīvajos aktos par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajam. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar šādām kabīnēm vai aerodinamikas ierīcēm, atbilst šo noteikumu
  641. pielikuma
  642. punktam un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada šo transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu kravas garuma palielinājumu. 206 (MK 22.08.
  643. noteikumu Nr. 496 redakcijā) 194.2 Aerodinamikas ierīču izmantošanā vadītājam jāievēro šādi nosacījumi: 194.2
  644. apstākļos, kad ir apdraudēta citu ceļu satiksmes dalībnieku vai vadītāja drošība, vadītājs tās saloka, ievelk vai atvieno; 194.2
  645. to pielietojumā pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrās ņem vērā tādu teritoriju īpatnības, kurās ātruma ierobežojums ir 50 km/h vai zemāks un kurās ir lielāka iespējamība atrasties neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem; 194.2
  646. ja to izmantošana notiek Autopārvadājumu likumā noteiktajos intermodālajos pārvadājumos un jo īpaši gadījumos, kad tās ir ievilktas vai salocītas, tās nepārsniedz maksimālo atļauto garumu par vairāk nekā 20 cm. 207 (MK 22.08.
  647. noteikumu Nr. 496 redakcijā) 194.3 Ar alternatīvu degvielu darbināmi vai bezemisiju transportlīdzekļi atbilst šo noteikumu
  648. pielikuma 9.,
  649. un
  650. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass slodzes robežvērtībām. Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz izgatavotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim tiek piešķirts tipa apstiprinājums. Minēto papildu svaru norāda atbilstības sertifikātā, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. 208 (MK 06.07.
  651. noteikumu Nr. 487 redakcijā)
  652. Policijas darbinieki vai muitas amatpersonas var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi. 209
  653. Mācību braukšana
  654. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilsto­šās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt vadīt atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi. Individuāli ceļu satiksmē vienlaikus atļauts apmācīt tikai vienu personu. 210
  655. (Svītrots ar MK 28.08.
  656. noteikumiem Nr. 549) 211
  657. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transport­līdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai pēc tam, kad apmācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi vadīšanas iemaņas. Mācību braucienu laikā ar automobili, autobusu vai traktortehniku apmācāmajai personai jāatrodas vadītāja sēdeklī, bet apmācītājam – priekšējā pasažiera sēdeklī. Apmācāmajai personai jāzina un jāievēro šo noteikumu prasības. Laikposmus un ceļus, pa kuriem laikā no plkst. 7.00 līdz 10.00 un no plkst. 16.00 līdz 20.00 aizliegti mācību braucieni, savā administra­tīvajā teritorijā nosaka pašvaldības dome. 212 (Grozīts ar MK 28.08.
  658. noteikumiem Nr. 549)
  659. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 235.,
  660. un
  661. punktā minētajām prasībām. 213
  662. Papildu prasības velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem(Nodaļa MK 24.03.
  663. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  664. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai brauktuves daļu, kas apzīmēta ar
  665. ceļa apzīmējumu, iespējami tuvāk to labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts: 200.
  666. braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt šādos gadījumos: 200.1.
  667. lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu; 200.1.
  668. lai apdzīvotā vietā brauktu taisni, ja labā malējā josla ierīkota tikai labajam pagriezienam; 200.1.
  669. pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem; 200.1.
  670. lai brauktu pa braukšanas joslu visā tās platumā, bez iemesla netraucējot cita transportlīdzekļa braukšanu, uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, vietā, kur neveic darbus uz ceļa vai nav maksimālā ātruma ierobežojuma ar noteiktu darbības laiku; 200.1.
  671. lai nogrieztos pa kreisi šo noteikumu
  672. punktā noteiktajos gadījumos; 200.
  673. braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem; 200.
  674. braukt pa ietvi, izņemot pašgājēju velosipēdu vadītājus, netraucējot gājējus, šādos gadījumos: 200.3.
  675. ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama; 200.3.
  676. bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kuri tos pavada; 200.
  677. braukt pa kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu. 214 (MK 24.03.
  678. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  679. Braucot pa ietvi vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jāievēro šādi nosacījumi: 201.
  680. gājējiem ir priekšroka; 201.
  681. jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji; 201.
  682. ja pastāv risks, ka var apdraudēt vai traucēt gājējus, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, vai jāaptur transportlīdzeklis. 215 (MK 24.03.
  683. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  684. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. 216 (MK 24.03.
  685. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  686. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jāievēro to satiksmei noteiktais virziens un brauktuves puse. Braukt pretējā virzienā pa brauktuvi aizliegts, izņemot gadījumus, kad tas noteikts ar atbilstošām ceļa zīmēm vai apzīmējumiem. 217 (MK 24.03.
  687. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  688. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu krustojumā, kā arī, netraucējot gājējus, pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzeklis jāaptur. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu. 218 (MK 24.03.
  689. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  690. Ja gājēju pārejas robežās, ko nosaka
  691. un
  692. zīme, ietverts
  693. un
  694. apzīmējums, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejas daļu, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu. 219 (MK 24.03.
  695. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  696. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu. 220 (MK 24.03.
  697. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  698. Vietās, kur velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. 221 (MK 24.03.
  699. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  700. Pirms nogriešanās pa kreisi velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jāizvērtē ceļa veids (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās u. tml.) un satiksmes intensitāte un jāizvēlas drošākais manevra veikšanas veids tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas. 222 (MK 24.03.
  701. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  702. Vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem nogriešanās pa kreisi jāveic: 209.
  703. krustojumos apdzīvotās vietās: 209.1.
  704. šķērsojot brauktuvju krustošanās vietu pa brauktuves labo malu, dodot ceļu tajā pašā virzienā taisni braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumā ir priekšroka; 209.1.
  705. uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir viena braukšanas josla katrā virzienā, nogriešanos pa kreisi atļauts veikt no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz brauktuves; 209.1.
  706. uz ceļiem, kur noteikta vienvirziena satiksme, nogriešanos pa kreisi atļauts veikt no kreisās malējās joslas labās malas; 209.1.
  707. ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir vairākas joslas un iekārtota atsevišķa josla tikai braukšanai pa kreisi, nogriešanos pa kreisi atļauts veikt no kreisās malējās joslas labās malas; 209.
  708. ārpus krustojumiem apdzīvotās vietās no brauktuves labās malas, bet uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, – arī no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas; 209.
  709. ārpus apdzīvotām vietām – tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. 223 (MK 24.03.
  710. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  711. Velosipēdam un ektroskrejritenim jābūt tehniskā kārtībā un aprīkotam ar bremzēm. 224 (MK 24.03.
  712. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  713. Elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. Elektroskrejritenis abos tā sānos ir aprīkots ar dzelteniem gaismas atstarotājiem. 225 (MK 24.03.
  714. noteikumu Nr. 171 redakcijā)
  715. Velosipēds abos tā sānos un riteņu abās pusēs ir aprīkots ar dzelteniem gaismas atstarotājiem, priekšpusē – ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē – ar sarkanu atstarotāju. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, priekšpusē tam deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. 226 (MK 24.03.
  716. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 212.1 Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem diennakts tumšajā laikā jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojošiem elementiem. 227 (MK 24.03.
  717. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 212.2 Velosipēdu piekabēm aizmugurē ir sarkanas gaismas atstarotājs, kā arī, braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, aizmugurē deg sarkanas gaismas lukturis. 228 (MK 24.03.
  718. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 212.3 Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. 229 (MK 24.03.
  719. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 212.4 Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts: 212.
  720. braukt, neturot stūri; 212.
  721. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa; 212.
  722. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus; 212.
  723. vest pasažieri. Ar velosipēdu atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, ja ir iekārtoti droši papildu sēdekļi vai velosipēds ir izgatavots speciāli šim nolūkam; 212.
  724. vilkt citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam. 230 (MK 24.03.
  725. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 212.5 Velosipēdu vadītāji treniņnodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šo noteikumu 200., 211., 212., 212.1 un 212.2 punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. 231 (MK 24.03.
  726. noteikumu Nr. 171 redakcijā) 22.1 Papildu prasības elektroskrejriteņu vadītājiem(Nodaļa svītrota ar MK 24.03.
  727. noteikumiem Nr. 171) 212.1 (Svītrots ar MK 24.03.
  728. noteikumiem Nr. 171) 232 212.2 (Svītrots ar MK 24.03.
  729. noteikumiem Nr. 171) 233 212.3 (Svītrots ar MK 24.03.
  730. noteikumiem Nr. 171) 234 212.4 (Svītrots ar MK 24.03.
  731. noteikumiem Nr. 171) 235 212.5 (Svītrots ar MK 24.03.
  732. noteikumiem Nr. 171) 236 212.6 (Svītrots ar MK 24.03.
  733. noteikumiem Nr. 171) 237 212.7 (Svītrots ar MK 24.03.
  734. noteikumiem Nr. 171) 238
  735. Papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem
  736. Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 16 gadiem. Personas vecumā no 12 līdz 16 gadiem drīkst palīdzēt dzīt dzīvniekus. 239
  737. Vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus atļauts pa nomali, bet, ja nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, – pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā. 240
  738. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē – sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus. 241
  739. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u. tml.), dzīvnieki jāved pavadā. 242
  740. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai to ganām­pulkus, aizliegts: 217.
  741. dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu ceļa klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām; 217.
  742. atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības; 217.
  743. dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, ja nepieciešams tos šķērsot; 217.
  744. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, atrodoties alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā; 217.
  745. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, esot slimam, medikamentu iespaidā vai nogurušam tādā mērā, ka tas ietekmē spējas droši vadīt pajūgu vai dzīt ganāmpulku, veikt noteiktos ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus un var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. 243
  746. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums
  747. Autobusam, vieglajam un kravas automobilim un motociklam ar blakusvāģi jābūt aprīkotam ar: 218.
  748. avārijas zīmi; 218.
  749. medicīnisko aptieciņu (autobusam, kurā ir vairāk nekā 25 sēdvietas, – ar divām aptieciņām). 244 (MK 22.08.
  750. noteikumu Nr. 496 redakcijā) 218.1 Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 t, un vieglajam automobilim jābūt aprīkotam ar vienu ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspējas klase ir 5A 21B vai augstāka, bet kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3,5 t, un autobusam jābūt aprīkotam ar vismaz vienu ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspējas klase ir 27A 70B vai augstāka. 245 (MK 22.08.
  751. noteikumu Nr. 496 redakcijā)
  752. Laikposmā no
  753. decembra līdz
  754. martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 t, jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Laikposmā no
  755. maija līdz
  756. oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm. 246
  757. (Svītrots ar MK 22.08.
  758. noteikumiem Nr. 496) 247
  759. Mopēdam jābūt uzstādītām izgatavotāja paredzētajām iekārtām, mehānismiem un ierīcēm, tām jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, priekšā ar tuvās gaismas lukturi, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturi un sarkanu gaismas atstarotāju, skaņas signālu, stāvbalstu un trokšņu slāpētāju. Mopēdam, kas izgatavots pēc
  760. gada
  761. janvāra, papildus jābūt aprīkotam ar pakaļējo bremžu signāllukturi, gaismas virzienrādītājiem, numura apgaismojuma lukturi, atpakaļ­skata spoguļiem un ātruma mērīšanas ierīci (spidometru). 248
  762. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem: 222.
  763. diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi; 222.
  764. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi; 222.
  765. lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs; 222.
  766. stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru; 222.
  767. darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli; 222.
  768. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu; 222.
  769. transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud ceļu satiksmes drošību; 222.
  770. riepu protektora dziļums ir mazāks par normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem minimāli noteikto dziļumu. 249
  771. Ja transportlīdzeklim ir kāds no šādiem ārējās apgaismes ierīču bojājumiem, ar to atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju vai ar transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātu avārijas zīmi (tikai pakaļējo ārējās apgaismes ierīču bojājuma gadījumā): 223.
  772. nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem; 223.
  773. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem; 223.
  774. diennakts tumšajā laikā nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem; 223.
  775. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem. 250
  776. Ja uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām apturētam mehāniskajam trans­portlīdzeklim vai tā piekabei diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai transportlīdzekli nobrauktu no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tas jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu
  777. punktā minētajām prasībām. 251
  778. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar: 225.
  779. priekšmetiem, stiklu pārklājumiem, aizkariem, žalūzijām u. tml., kas būtiski ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam tā tiešās redzamības zonā. Attiecībā uz stiklu pārklājumiem par būtisku redzamības ierobežojumu transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonā tiek uzskatīti stiklu pārklājumi, kas padara priekšējā stikla (vējstikla) gaismas caurlaidību mazāku par 75 % vai priekšējo sānstiklu (priekšējo durvju stiklu) gaismas caurlaidību mazāku par 70 %; 225.
  780. ierīcēm (antiradaru u. tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai; 225.
  781. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u. tml.) un speciālo krāsojumu, kas atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem ir paredzēti taksometriem un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus; 225.
  782. apgaismes ierīcēm, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par trans­portlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem. 252 (Grozīts ar MK 22.08.
  783. noteikumiem Nr. 496)
  784. Aizliegts veikt izmaiņas transportlīdzekļa odometra datos. 253
  785. Transportlīdzekļu numura zīmes, pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi
  786. Numura zīmes atbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas doku­mentiem. Numura zīmēm jābūt tīrām, stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā diennakts gaišajā laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma, bet skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad iedegtas transport­līdzekļa ārējās apgaismes ierīces, – vismaz no 20 m attāluma. 254
  787. Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmi izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsarg­materiāliem, mehāniski bojāt, locīt vai to apslēpt citā veidā. 255
  788. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (turpmāk – pazīšanas zīme), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija, vai šo noteikumu
  789. pielikumu. 256
  790. Pazīšanas zīmēm jābūt tīrām, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki tās varētu laikus pamanīt. 257
  791. Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar standartu LVS 77-1:2016 "Ceļa zīmes.
  792. daļa: Ceļa zīmes" noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus. 258 (Grozīts ar MK 28.05.
  793. noteikumiem Nr. 219)
  794. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei – 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (
  795. pielikuma
  796. punkts). Valsts atšķirības zīmi atļauts neuzstādīt, ja transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju valsts reģistrācijas numura zīmēm noteiktajām prasībām. 259 (Grozīts ar MK 22.08.
  797. noteikumiem Nr. 496)
  798. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums – 1/10 no malas garuma) un
  799. ceļa zīmes simbolu melnā krāsā (
  800. pielikuma
  801. punkts). 260
  802. (Svītrots ar MK 28.05.
  803. noteikumiem Nr. 219) 261
  804. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – baltam vienādmalu trijstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm – atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums – 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts (
  805. pielikuma
  806. punkts). 262
  807. Izgaismota šo noteikumu
  808. punktā minētā pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm, kā arī traktortehnikas piekabēm, aizmugurē jābūt piestiprinātai papildu pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla. 263 (Grozīts ar MK 28.08.
  809. noteikumiem Nr. 549)
  810. Automobiļiem un traktortehnikai, ko izmanto individuālai mācību braukšanai, šo noteikumu
  811. punktā minēto pazīšanas zīmi atļauts piestiprināt pie priekšējā un aizmugures stikla. Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla. 264 (Grozīts ar MK 28.08.
  812. noteikumiem Nr. 549)
  813. Transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks, nekā norādīts šo noteikumu
  814. punktā (izņemot šo noteikumu
  815. punktā minētos transportlīdzekļus), transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jābūt piestiprinātai (uzkrāsotai) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīmei –
  816. ceļa zīmes krāsainam attēlam ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm – atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums – 1/10 no diametra garuma) (
  817. pielikuma
  818. punkts). 265
  819. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transportlīdzekļa daļas šo noteikumu
  820. punktā minētajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai karodziņiem (malas garums 400 mm), kuriem abās pusēs pa diagonāli novilktas baltas un sarkanas 50 mm platas svītras (
  821. pielikuma
  822. punkts), bet diennakts tumšajā laikā un nepietieka­mas redzamības apstākļos – ar minētajām gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē – baltiem, aizmugurē – sarkaniem, sānos – oranžiem (dzelteniem). 266
  823. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – oranžam taisnstūrim, kas atbilst Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām (
  824. pielikuma
  825. punkts). 267
  826. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t (izņemot kravas automobiļus – seglu vilcējus), un posmainajiem tūristu autobusiem aizmugurē jābūt piestiprinātai vienai (horizontālai) vai divām (horizontālām vai vertikālām), vai četrām (divām vertikālām un divām horizontālām) pazīšanas zīmēm – taisnstūriem ar slīpām sarkanām fluorescējošām paralēlām svītrām (45° leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā) (
  827. pielikuma
  828. punkts). 268
  829. Šo noteikumu
  830. punktā minētās pazīšanas zīmes jāpiestiprina tā, lai to apakšējā mala atrastos ne zemāk par 250 mm, bet augšējā mala – ne augstāk par 2100 mm no ceļa virsmas. Pazīšanas zīmju kopējam garumam jābūt no 1130 līdz 2300 mm, platumam – no 130 līdz 150 mm, starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm, un starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla. 269
  831. Piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jābūt piestiprinātām pazīšanas zīmēm – dzelteniem gaismu atstarojošiem taisn­stūriem ar sarkanu fluorescējošu apmali (taisnstūra malas platums no 195 līdz 230 mm, apmales platums 40 mm), kuru skaits, novietojums un kopējais garums atbilst šo noteikumu
  832. punktā minētajām prasībām (
  833. pielikuma
  834. punkts). 270
  835. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – sarkanam fluorescējošam vienādmalu trijstūrim ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trijstūra malas garums no 350 līdz 365 mm, apmales platums no 45 līdz 48 mm) (
  836. pielikuma
  837. punkts). 271
  838. Avārijas zīme – sarkans gaismu atstarojoša materiāla vienādmalu trijstūris ar malas garumu no 450 līdz 550 mm un apmales platumu vismaz 50 mm (
  839. pielikuma
  840. punkts). 272
  841. Automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja automobiļa vadītājs vai tā pasažieris ir persona, kurai izsniegta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti ir tiesības saņemt: 246.
  842. personai ar invaliditāti, kurai ir kustību un gaitas traucējumi un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai; 246.
  843. personai ar I grupas redzes invaliditāti; 246.
  844. personai, kurai noteikta invaliditāte un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. 273 (MK 16.01.
  845. noteikumu Nr. 56 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.
  846. noteikumiem Nr. 171) 246.1 Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas elektroniski sniegto informāciju par personas tiesībām saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja saņemts kartes saņēmēja vai tā pārstāvja iesniegums. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz uz termiņu, uz kuru personai ir piešķirta invaliditāte, kas atbilst šo noteikumu
  847. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja noteiktās invaliditātes termiņš pārsniedz 10 gadus, tad karti izsniedz uz 10 gadiem. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" cenrādim. 274 (MK 16.01.
  848. noteikumu Nr. 56 redakcijā) 246.2 Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte (
  849. pielikuma
  850. punkts) ir tumši zils taisnstūris (garums 148 mm, augstums 106 mm). Kartes aversa kreisajā pusē norādīts kartes derīguma termiņš, izdevējs un kartes sērijas numurs, zem tā attēlota personas ar invaliditāti pazīšanas zīme baltā krāsā, labajā pusē – Latvijas atšķirības zīme "LV", zem tās uzraksts latviešu valodā "Eiropas Kopienas modelis", zem tā ar atstarpi uzraksts latviešu valodā "Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte", zem tā ar atstarpi analogs uzraksts citās Eiropas Savienības valodās. Kartes reversa kreisajā pusē – kartes īpašnieka fotogrāfija, zem tās norādīts personas vārds, uzvārds un paraksts, labajā pusē – informācija latviešu valodā "Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs. 275 (MK 16.01.
  851. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
  852. Ceļa zīmes, ceļa apzīmējumi un to raksturojums
  853. Ceļa zīmēm (turpmāk – zīmes) (
  854. pielikums) jāatbilst standartam LVS 77–1:2016 "Ceļa zīmes.
  855. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2016 "Ceļa zīmes.
  856. daļa: Uzstādīšanas noteikumi" un LVS 77-3:2016 "Ceļa zīmes.
  857. daļa: Tehniskās prasības". 276 (MK 28.05.
  858. noteikumu Nr. 219 redakcijā)
  859. Maināmām informācijas zīmēm (zīmes, kurās sniegto teksta un (vai) simbolu informāciju var mainīt) jāatbilst standartam LVS 77–1:2016 "Ceļa zīmes.
  860. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2016 "Ceļa zīmes.
  861. daļa: Uzstādīšanas noteikumi" un LVS 77-3:2016 "Ceļa zīmes.
  862. daļa: Tehniskās prasības". 277 (MK 28.05.
  863. noteikumu Nr. 219 redakcijā)
  864. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, ka

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.