Autopārvadājumu likums

Autopārvadājumu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Autopārvadājumu likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai (turpmāk — atļauja) — dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu; 2) autobuss — autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai; 3) autoosta — no brauktuves nodalīta teritorija ar būvēm, kas paredzētas autotransporta kustības organizēšanai, autotransporta līdzekļu un pasažieru apkalpošanai vai apmaiņai maršrutos; 4) autopārvadājums — jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu; 5) (izslēgts ar 10.03.2022. likumu); 6) autotransporta līdzeklis — transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu; 7) autovadītājs — persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli; 8) ātri bojājošās kravas — lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem; 9) bagāža — lietas, kuras pasažieris ved sev līdzi vai nosūta ar autotransporta līdzekli; 10) beramā krava — krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava); 11) bīstamā krava — krava, kas uzskatāma par bīstamo kravu Bīstamo kravu aprites likuma izpratnē; 12) ekspeditors — komersants, kurš atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar kravas nosūtītāju, organizē kravu pārvadājumus un sniedz ar šiem pārvadājumiem saistītos pakalpojumus; 121) intermodālais pārvadājums — pārvadājums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: a) minētais pārvadājums atbilst kombinētā pārvadājuma definīcijai un tiek pārvadāts viens vai vairāki konteineri vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums nepārsniedz 45 pēdas, b) tiek pārvadāts viens vai vairāki konteineri vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums nepārsniedz 45 pēdas, ja pa autoceļiem veiktais pārvadājuma sākuma vai beigu posms Eiropas Savienības teritorijā nepārsniedz 150 kilometrus un pārvadājuma pārējā daļa tiek veikta pa ūdensceļiem. Minētais pa autoceļiem veiktā pārvadājuma sākuma vai beigu posms Eiropas Savienības teritorijā var arī pārsniegt 150 kilometrus, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli (terminālis var atrasties arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā krava nav iekrauta vai izkrauta), ja autopārvadājuma veikšanai tiek izmantoti transportlīdzekļu sastāvi ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes vai no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes; 13) iznomāts transportlīdzeklis — jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus; 14) kabotāžas pārvadājumi — īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību; 15) kombinētais pārvadājums — kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj); 16) krava — pārvadāšanai pieteikta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi priekšmeti); 17) kravas valdītājs — persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums; 18) kustības saraksts — pārvadājuma veikšanas režīms, kurā noteikta autobusa (autotransporta līdzekļa) pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā (reisos), kā arī pārvadājuma izpildes laiki un izpildes dienas; 181) licences kartīte — noteiktas formas dokuments vai ieraksts valsts informācijas sistēmā, kas apliecina, ka pārvadātājs ar konkrēto autotransporta līdzekli var veikt dokumentā vai ierakstā norādītā veida komercpārvadājumus; 182) līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs — uzņēmums, kas noslēdzis līgumu ar kravas autopārvadātāju par transporta pakalpojumu un nav nosūtītājs vai ekspeditors; 19) maršrutu apkalpes vietas — autoosta, pasažieru apmaiņas vieta un pietura; 20) maršruts — iepriekš izraudzīts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem; 21) nosūtītājs — persona, kas nodod kravu pārvadāšanai. Nosūtītājs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona; 22) pasažieris — persona, kas saskaņā ar līgumu (biļeti) vai uz cita tiesiska pamata izmanto autotransporta līdzekli braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus pārvadātāja sniegtos pakalpojumus; 23) pasažieru neregulārie pārvadājumi — regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Šie pārvadājumi zaudē neregulāro pārvadājumu statusu un iegūst regulāro pārvadājumu statusu, ja pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kurus uzņem vai izlaiž maršrutu apkalpes vietās vai sabiedriskajam transportam paredzētajās joslās; 24) pasažieru regulārie pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kuros pasažieri tiek uzņemti vai izlaisti maršrutu apkalpes vietās; 25) pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi — pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus; 26) pasažieru un kravas komercpārvadājumi (turpmāk — pasažieru un kravas pārvadājumi) — pasažieru un kravas pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā; 261) pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru — pakalpojums, kurā pasažieris pēc vienošanās ar pārvadātāju tiek aizvests uz pasažiera norādīto vietu [tai skaitā pasažieru pārvadājumu pakalpojums, kuru piedāvā, pieprasa un apstiprina, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus (tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē)] un par kuru norēķinās atbilstoši taksometra skaitītājā reģistrētajai braukšanas maksai un papildmaksai; 262) pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili — pārvadājuma pakalpojums ar vieglo transportlīdzekli līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kurš tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, un par kuru apmaksa tiek veikta tikai bezskaidrā naudā; 263) pasažieru apmaiņas vieta — no brauktuves nodalīta teritorija, kurā atrodas platformas un kura paredzēta autotransporta kustības organizēšanai, autotransporta līdzekļu un pasažieru apmaiņai maršrutos; 27) pašpārvadājumi — pārvadājumi, kuri bez maksas tiek veikti ar komersanta, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, valsts vai pašvaldību institūcijas, biedrības vai nodibinājuma (turpmāk — pašpārvadājuma veicējs) īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, izņemot citā valstī reģistrētu transportlīdzekli, kurus vada pats pašpārvadājuma veicējs vai viņa darbinieks, lai pašpārvadājuma veicēja vajadzībām pārvadātu personas vai kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, pārdevis, iznomājis, izīrējis, ieguvis, izgatavojis, pārstrādājis vai remontējis. Pašpārvadājumi ir tikai pašpārvadājuma veicēja papilddarbība; 28) pārvadātājs — komersants, kooperatīvā sabiedrība vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību; 281) pietura — vieta pasažieru apmaiņai maršrutos; 29) saņēmējs — persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava; 291) starptautiskais maršruts — maršruts, kas šķērso Latvijas valsts robežu; 30) starptautiskie pārvadājumi — pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu; 31) šķidrā krava — nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs; 32) tiešā jauktā satiksme — pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam;321) tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojums — tiešsaistes pakalpojums autopārvadājumiem; 322) tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs — komersants, kas atbilstoši ar pārvadātāju noslēgtam līgumam tiešsaistes režīmā organizē autopārvadājumus un sniedz saistītus pakalpojumus; 33) transporta ekspedīcijas pakalpojumi — ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu. 2 (09.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 05.05.2005., 22.06.2006., 04.04.2007., 14.06.2007., 14.10.2010., 12.05.2011., 23.04.2015., 15.06.2017., 28.09.2017., 13.06.2019., 10.03.2022. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.) 2. pants. Likuma darbība Šis likums reglamentē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju, autovadītāju, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju, ekspeditoru, nosūtītāju, saņēmēju un pasažieri, organizējot un izpildot pasažieru un kravas pārvadājumus kā profesionālu darbību. 3 (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 3. pants. Normatīvie akti, kas regulē tiesiskās attiecības autopārvadājumos (1) Tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, reglamentē šis likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijai. (2) Ja Saeimā apstiprinātajos Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, tiek piemēroti starptautisko līgumu noteikumi. 4 4. pants. Autopārvadājumu nozares pārvalde un kontrole (1) Publisko pārvaldi autopārvadājumu jomā saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, pašvaldības un šo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, tai skaitā personas un institūcijas deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros. (2) Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un to padotībā esošās institūcijas atbilstoši savai kompetencei veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu autopārvadājumu jomā, izsniedz normatīvajos aktos paredzētos ar autopārvadājumiem saistītos dokumentus, sadarbojas ar citu valstu kompetentām institūcijām autopārvadājumu jomā, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. (3) Autopārvadājumu kontroli atbilstoši savai kompetencei īsteno Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, pašvaldības un šo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, pārvadātāji, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās personas un institūcijas. (4) Kārtību, kādā organizējama un īstenojama autopārvadājumu kontrole, nosaka Ministru kabinets. (5) Autopārvadājumu kontroles nolūkos savstarpēja administratīva sadarbība un palīdzība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek nodrošināta bez maksas. Informācijas pieprasījums neliedz kompetentajām iestādēm veikt pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības un valsts tiesību aktiem, lai izmeklētu un novērstu bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu pārvadājumiem regulējošos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus. Informācija, kas sniegta saskaņā ar bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu pārvadājumiem regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tiek izmantota tikai attiecībā uz jautājumiem, par kuriem tā pieprasīta. Jebkuru personas datu apstrādi veic tikai tādēļ, lai panāktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas regulē bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem, un to veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). 5 (16.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.) 4.1 pants. Autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēma (1) Autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēma ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa, kurā iekļauta autopārvadājumu kontrolē iegūtā informācija. (2) Autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmas mērķis ir nodrošināt nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmēt starpinstitūciju sadarbību, organizējot un īstenojot autopārvadājumu kontroli. (3) Ministru kabinets nosaka autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, institūcijas, kas ir tiesīgas apstrādāt informāciju, kārtību, kādā informāciju sistēmā iekļauj un saņem no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību un tās glabāšanas termiņus un informācijas apmaiņas kārtību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (turpmāk — IMI sistēma), kura izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2008/49/EK. 6 (15.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022.) 4.2 pants. Pašvaldības transporta kontroles dienests (1) Pašvaldības transporta kontroles dienests ir pašvaldības izveidota institūcija vai tās noteikta amatpersona, kuras darbības mērķis ir, veicot autopārvadājumu uzraudzību un kontroli, nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošus autopārvadājumus. (2) Lai kontrolētu autopārvadājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersonas ir tiesīgas: 1) apturēt autotransporta līdzekļus, ar kuriem veic pasažieru komercpārvadājumus, vai autotransporta līdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai; 2) veikt kontrolpirkumus un kontrolpasūtījumus. (3) Kārtību, kādā pašvaldības transporta kontroles dienests aptur autotransporta līdzekļus, ar kuriem veic pasažieru komercpārvadājumus, un autotransporta līdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, nosaka Ministru kabinets. (4) Pašvaldība, kurā nav izveidots pašvaldības transporta kontroles dienests, visus vai atsevišķus attiecīgā dienesta uzdevumus, tostarp administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu, var deleģēt citai pašvaldībai. 7 (13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.) 5. pants. Autotransporta direkcija 8 (Izslēgts ar 29.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.11.1998.) 5.1 pants. Autotransporta direkcija (1) Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina: 1) ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību; 2) Autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; 3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē; 4) starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības; 5) Latvijas dalību starptautisko autopārvadājumu nolīgumu darbības ietvaros izveidoto kopējo komisiju, Starptautiskā transporta foruma (STF) Autotransporta grupas un citu ar autotransporta nozari saistītu starptautisku organizāciju sanāksmēs; 6) transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 61) Eiropas Savienības dalībvalsts digitālā tahogrāfa sistēmas kompetentās institūcijas funkcijas izpildi; 7) atļauju izsniegšanu starptautiskajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem ar autotransportu; 8) Eiropas Kopienas atļauju, Eiropas Kopienas atļauju kopiju un autovadītāju atestātu izsniegšanu starptautiskajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra regulas (ES) Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem regulā (EK) Nr. 2006/2004 [turpmāk — regula (ES) Nr. 181/2011] izpildi saskaņā ar regulas (ES) Nr. 181/2011 28.panta 1.punktu; 10) pasažieru sūdzību pārskatīšanu, kuras nav atrisinātas saskaņā ar regulas (ES) Nr. 181/2011 27.pantu; 11) vadītāju reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 12) (izslēgts ar 13.06.2019. likumu); 13) autoostu reģistrāciju, reģistrācijas apturēšanu vai anulēšanu, autoostu pakalpojumu maksas pārbaudi un autoostu darbības uzraudzību reģionālās nozīmes maršrutu reisu apkalpošanai; 14) eksāmenu organizēšanu un pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātu izsniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes direktīvu 96/26/EK (turpmāk — regula Nr. 1071/2009) 8. panta 3. punktam; 15) speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem, vieglajiem automobiļiem un kravas pārvadājumiem; 16) tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un reģistrācijas anulēšanu; 17) pasažieru un kravas pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu; 18) kompetentās iestādes pienākumu veikšanu atbilstoši regulas Nr. 1071/2009 10. pantam; 19) regulas Nr. 1071/2009 16. pantā noteiktā valsts elektroniskā reģistra uzturēšanu Autopārvadātāju informatīvās datu bāzes ietvaros; 20) valsts kontaktpunktam noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz informācijas apmaiņu ar pārējām dalībvalstīm atbilstoši bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu pārvadājumiem regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (2) Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Autotransporta direkcija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. (3) Autotransporta direkcijai iesniegumus, iesniegumiem pievienotos dokumentus un pilnvaras var iesniegt arī elektroniski, aizpildot speciālu tiešsaistes formu Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē www.atd.lv (e-pakalpojums), neizmantojot drošu elektronisko parakstu, norādot elektroniskā pasta adresi saziņai. Identifikācijai izmanto Valsts reģionālās attīstības aģentūras nodrošinātajā vienotās pieteikšanās modulī pieejamos personas identifikācijas līdzekļus. 9 (02.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2005., 01.12.2005., 04.04.2007., 13.12.2007., 12.05.2011., 07.02.2013., 28.09.2017., 13.06.2019., 17.06.2020. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.) 5.2 pants. Autotransporta inspekcija 10 (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2011.) 5.3 pants. Valsts policija (1) Valsts policija veic autopārvadājumu uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus autopārvadājumus. (2) Valsts policija sagatavo informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta regulas (EK) Nr.  561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.  3820/85 (turpmāk — regula Nr.  561/2006) 17. pantam un uz šā panta pamata pieņemtajam Eiropas Komisijas 2008. gada 22. septembra lēmumam par regulas Nr.  561/2006 17. pantā minētās standarta ziņošanas veidlapas sagatavošanu un attiecīgo informāciju dara zināmu Eiropas Komisijai. 11 (16.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.) 5.4 pants. Atsevišķu apstrīdētu vai pārsūdzētu administratīvo aktu darbība Apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šādu administratīvo aktu darbību vai izpildi: 1) lēmumu izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karti; 2) lēmumu izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku Eiropas Kopienas atļauju pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai komercpārvadājumiem ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā; 3) lēmumu izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku Eiropas Kopienas atļaujas kopiju pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai komercpārvadājumiem ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā; 4) lēmumu izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku atļauju starptautiskajiem pasažieru vai kravas pārvadājumiem ar autotransportu; 5) lēmums izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili; 6) lēmums izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku licences kartīti pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili; 7) lēmumu par vadītāja reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili vai izslēgšanu no reģistra; 8) lēmumu izsniegt vai anulēt speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili; 9) lēmumu izsniegt vai anulēt licences kartīti pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili; 10) lēmumu par autoostas reģistrāciju, reģistrācijas apturēšanu vai anulēšanu; 11) lēmumu par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas anulēšanu vai tīmekļvietnes lietotnes bloķēšanu; 12) lēmumu izsniegt vai anulēt pasažieru un kravas pašpārvadājumu sertifikātu. 12 (12.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2017. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) II nodaļa Kravas pārvadājumi ar autotransportu 6. pants. Kravas pārvadājumu licencēšana (1) Kravas pārvadājumu ar N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) kravas komercpārvadājumiem ar kravas transportlīdzekli un atbilst regulas Nr.  1071/2009 3. panta prasībām. (2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem. (3) Pārvadātājs kravas komercpārvadājumiem Latvijas teritorijā attiecībā uz katru N kategorijas transportlīdzekli vai N kategorijas transportlīdzekli ar piekabi vai puspiekabi, kura pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, Autotransporta direkcijā saņem licences kartīti. Ja N kategorijas transportlīdzeklim vai N kategorijas transportlīdzeklim ar piekabi vai puspiekabi pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas un tam piemēro regulas Nr.  1071/2009 7. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktās zemākās finanšu prasības, saņemtajā licences kartītē izdara attiecīgu atzīmi. (31) Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumiem ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā ir derīga kravas komercpārvadājumiem arī Latvijas teritorijā. (4) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem kravas pārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti un atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem, nosaka Ministru kabinets. (5) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem maksā valsts nodevu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Speciālo atļauju (licenci) un licences kartīti Autotransporta direkcija izsniedz, izdarot ierakstu tās uzturētajā Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē un nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu. Vienlaikus informāciju par speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes izsniegšanu publicē Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē un nosūta uz pārvadātāja iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz desmit gadiem. Licences kartīti izsniedz uz laiku līdz 12 mēnešiem. Speciālā atļauja (licence) un licences kartīte stājas spēkā dienā, kad informācija par speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes izsniegšanu tiek publicēta Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē. (7) Speciālo atļauju (licenci) vai licences kartīti var anulēt: 1) ja pārvadātājs neatbilst regulas Nr. 1071/2009 3. panta 1. punkta prasībām; 2) ja pārvadātājam ir konstatēti pārkāpumi, kas minēti Komisijas 2016. gada 18. marta regulā (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/22/EK III pielikumu; 3) ja Autotransporta direkcija no kontrolējošajām institūcijām saņem informāciju par to, ka pārvadātājs būtiski pārkāpj Latvijas Republikas normatīvo aktu, kā arī Latvijai saistošu starptautisko līgumu prasības autopārvadājumu un ceļu satiksmes drošības jomā; 4) ja pārvadātāja rīcībā vairāk nekā gadu nav kravas automobiļa, kuram izsniegta licences kartīte vai Eiropas Kopienas atļaujas kopija. (8) Licences kartīti anulē, ja Autotransporta direkcija konstatē vai no kontrolējošajām institūcijām ir saņemta informācija, ka pārvadātājam nav tiesiska pamata izmantot autotransporta līdzekli. (9) Pārvadātājs atbilstoši regulas Nr. 1071/2009 4. panta prasībām izvēlas pārvadājumu vadītāju, kurš vada pārvadājumu operācijas vienā uzņēmumā vai divos uzņēmumos saskaņā ar regulas Nr. 1071/2009 4. panta 2. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem. (10) Pārvadātājam, tā likumiskajiem pārstāvjiem un pārvadājumu vadītājam jāatbilst regulas Nr.  1071/2009 6. panta 1. punkta trešās daļas "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām labas reputācijas prasībām, un šo prasību atbilstības izvērtēšanā tiek ņemta vērā Sodu reģistrā reģistrētā informācija par sodāmību noteiktās jomās. (11) Valsts ieņēmumu dienests katru gadu līdz 31. janvārim, pamatojoties uz Autotransporta direkcijas pieprasījumu, sniedz informāciju par licencēto kravu pārvadātāju uzņēmumos nodarbināto personu skaitu iepriekšējā kalendāra gada 31. decembrī. 13 (02.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2005., 12.05.2011., 13.06.2019., 17.06.2020., 10.03.2022. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.) 6.1 pants. Prasības attiecībā uz kravas pārvadājumus veicošo autovadītāju profesionālo kompetenci (1) Kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem vai to sastāviem, kuru vadīšanai nepieciešama C1, C1E, C vai CE kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība vai līdzvērtīga vadītāja apliecība, atļauts veikt autovadītājiem, kuriem ir šo pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas. Iegūtās profesionālās zināšanas apliecina ieraksts "95. kods" transportlīdzekļu vadītāja apliecībā vai vadītāja kvalifikācijas kartē. Transportlīdzekļu vadītājiem, kurus nodarbina uzņēmums, kas saņēmis Eiropas Kopienas atļauju komercpārvadājumiem ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā, un kuriem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulas (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum 5. pantam ir nepieciešams vadītāja atestāts, iegūtās profesionālās zināšanas var tikt apliecinātas ar ierakstu "95. kods" vadītāja atestātā vai ar vadītāja atestātu, kas izsniegts līdz 2020. gada 23. maijam, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulas (EK) Nr.  1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum" ar vārdiem un skaitli "(turpmāk — regula Nr.  1072/2009). (2) No šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības izpildes ir atbrīvoti autovadītāji, kas vada transportlīdzekļus: 1) kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā; 2) kurus izmanto vai kontrolē valsts bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienests, ugunsdzēsības dienests, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kad pārvadāšana notiek saistībā ar minētajiem dienestiem noteiktajiem uzdevumiem; 3) kuriem veic braukšanas pārbaudi tehniskās attīstības, remonta vai apkopes mērķiem, vai autovadītāji, kas vada jaunus vai pārbūvētus transportlīdzekļus, kuri vēl nav nodoti ekspluatācijā; 4) kurus izmanto ārkārtas situācijās vai kuri paredzēti glābšanas uzdevumu veikšanai, tostarp transportlīdzekļus, kurus izmanto nekomerciālai humānās palīdzības kravu pārvadāšanai; 5) kurus izmanto transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenā vai vadīšanas nodarbībās, apmācot jebkuru personu, kas vēlas iegūt vadīšanas tiesības (tai skaitā veicot papildu vadīšanas apmācību pie darba devēja), tāda autovadītāja klātbūtnē, kuram ir nepieciešamās profesionālās zināšanas, vai tāda braukšanas mācību instruktora klātbūtnē, kuram ir tiesības apmācīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītājus, ja minētos transportlīdzekļus neizmanto kravu komercpārvadājumiem; 6) kurus izmanto nekomerciālai kravu pārvadāšanai; 7) ar kuriem pārvadā materiālus, iekārtas vai tehniku, ko vadītāji izmanto sava darba ietvaros, ja transportlīdzekļu vadīšana nav vadītāja pamatdarbība; 8) ar kuriem lauku apvidos veic kravu pārvadājumu savas uzņēmējdarbības vajadzībām, ja netiek sniegts transporta pakalpojums un pārvadājumam ir gadījuma raksturs; 9) kurus izmanto vai nomā bez transportlīdzekļa vadītāja lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu ar savu komercdarbību saistītas kravas, izņemot gadījumus, kad pārvadāšana ir daļa no transportlīdzekļa vadītāja pamatdarbības vai pārsniedz 100 kilometru attālumu no tā uzņēmuma bāzes, kuram pieder transportlīdzeklis vai kurš to nomā. (21) Personai, kura apguvusi kravas pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas un sasniegusi 18 gadu vecumu, izsniedz C vai CE kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību ar ierakstu "95. kods", kas dod tiesības veikt kravas pārvadājumus ar šai kategorijai atbilstošiem transportlīdzekļiem. (22) Kravas pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas var iegūt Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās personas. (3) Autovadītājiem nepieciešamās zināšanas kravas pārvadājumu veikšanai, kā arī sākotnējās un periodiskās apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets. 14 (22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013., 17.06.2020., 10.03.2022. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.) 7. pants. Kravas pārvadājuma līgums (1) Kravas pārvadājumi ar autotransportu tiek veikti saskaņā ar līgumu, pēc kura pārvadātājs apņemas nogādāt nosūtītāja uzticēto kravu galapunktā un izsniegt to saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt par kravas pārvadājumu. (2) Pusēm aizliegts kravas pārvadājuma līgumā ietvert tādus noteikumus, kuru izpildīšana var izraisīt autovadītāja darba un atpūtas režīma, kā arī satiksmes noteikumu pārkāpumus. (3) Ja kravas pārvadājuma līgums tiek noslēgts ar ekspeditoru un ekspeditors rīkojas savā vārdā, līgumā nosakot pārvadājuma cenu, uz ekspeditoru saskaņā ar šo likumu attiecināmi nosūtītāja pienākumi un atbildība. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2004.) 8. pants. Kravas pārvadājuma līguma noslēgšana (1) Kravas pārvadājuma līgumu var noslēgt mutvārdos vai rakstveidā atsevišķas kravas pārvadāšanai vai kravas pārvadājumu veikšanai noteiktā laika posmā. (2) Mutvārdu līgums uzskatāms par noslēgtu no brīža, kad krava uzticēta pārvadāšanai. (3) Tikai rakstveidā ir slēdzami: 1) kravas pārvadājuma līgumi, kuru izpildē paredzēts izmantot tiešo jaukto satiksmi; 2) kravas starptautisko pārvadājumu līgumi; 3) bīstamu kravu pārvadājuma līgumi; 4) līgumi visos gadījumos, kad to pieprasa nosūtītājs; 5) līgumi intermodālo pārvadājumu gadījumā. (4) Rakstveida līguma noslēgšanai pielīdzināma pasūtījuma pieņemšana, izrakstot noteikta parauga preču pavadzīmi (turpmāk — pavadzīme). 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. un 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.) 9. pants. Pavadzīmes saturs (1) Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pavadzīmi noformē vismaz trijos eksemplāros un tos paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Pirmo pavadzīmes eksemplāru izsniedz nosūtītājam, otro — saņēmējam, bet trešais pavadzīmes eksemplārs paliek pie pārvadātāja. Pavadzīmes sagatavošana vairākos eksemplāros ir attiecināma tikai uz papīra formā sagatavotajām pavadzīmēm. (2) Pavadzīmi sagatavo nosūtītājs. Ja nosūtītājs vai pārvadātājs to vēlas, pavadzīmi var rakstīt katram autotransporta līdzeklim vai katra veida kravai, vai katrai kravas daļai (partijai) atsevišķi. (3) Pavadzīmē ietveramas šādas ziņas: 1) pavadzīmes izrakstīšanas vieta un datums; 2) nosūtītāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese; 3) pārvadātāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese; 4) kravas pieņemšanas vieta un datums un nogādāšanas vieta; 5) saņēmēja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese; 6) kravas raksturošanai pieņemtais apzīmējums un tās iesaiņojuma veids; ja tiek pārvadātas bīstamas kravas, — to vispārpieņemtie apzīmējumi; 7) kravas vienību skaits, to speciālais marķējums un numerācija; 8) kravas bruto svars vai kravas daudzums citās mērvienībās; 9) ar kravas pārvadāšanu saistītie maksājumi (pārvadājuma maksa, papildmaksājumi, muitas nodevas un nodokļi), kā arī citi maksājumi no kravas pārvadājuma līguma noslēgšanas brīža līdz kravas izsniegšanai; 10) instrukcijas, kas jāievēro, noformējot muitas dokumentus par preču un priekšmetu izvešanu pāri Latvijas valsts robežai muitas kontrolē un izpildot citu kontroles iestāžu prasības; 11) (izslēgts ar 02.12.2004. likumu); 12) intermodālā pārvadājuma gadījumā konteinera vai maināmās virsbūves svars, ko izmanto attiecīgā pārvadājuma ietvaros. (4) Ja nepieciešams, pavadzīmē norādāms arī: 1) aizliegums veikt pārkraušanu; 2) maksājumi, kas jānokārto nosūtītājam; 3) maksājumi, kas jānokārto, nododot kravu; 4) tās kravas vērtība, kuras nogādāšanā nosūtītājs ir īpaši ieinteresēts; 5) nosūtītāja instrukcijas pārvadātājam par kravas apdrošināšanu; 6) saskaņots termiņš, kurā jāveic pārvadājums; 7) pārvadātājam nodotie dokumenti. (5) Pavadzīmē var minēt jebkuras citas nepieciešamās ziņas. (6) Pavadzīme ir indosējama, ja tas pavadzīmē ir tieši norādīts. (7) Pavadzīmes nenoformēšana vai nozaudēšana neietekmē pārvadājuma līguma spēkā esamību, ja puses neiebilst pret līguma izpildi. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 15.06.2017. un 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022.) 10. pants. Papilddokumenti, kurus sagatavo nosūtītājs Nosūtītājs pievieno pavadzīmei vai nodod pārvadātāja rīcībā muitas un citu kontroles iestāžu prasību izpildei nepieciešamos dokumentus un ziņas. 18 11. pants. Pārvadātāja pienākumi, padodot autotransporta līdzekli (1) Pārvadātājam iepriekš saskaņotā laikā jāpadod autotransporta līdzeklis, kas ir lietošanas kārtībā, derīgs attiecīgā veida kravas pārvadāšanai un atbilst sanitārajām prasībām. (2) Autotransporta līdzekļa derīgumu attiecīgā veida kravas pārvadāšanai (komercgatavība) nosaka nosūtītājs. (3) Ja tiek atklāti autotransporta līdzekļa trūkumi, kas var ietekmēt kravas saglabāšanu pārvadājuma laikā, nosūtītājs ir tiesīgs atteikties no kravas iekraušanas šādā autotransporta līdzeklī. 19 12. pants. Nosūtītāja un pārvadātāja pienākumi, pieņemot un nododot kravu pārvadāšanai (1) Nosūtītāja pienākums ir nodot kravu pārvadāšanai tādā tarā vai iesaiņojumā, kāds nepieciešams kravas saglabāšanai. (2) Krava jāsagrupē un nepieciešamie dokumenti jāsagatavo katram saņēmējam atsevišķi. (3) Pieņemot kravu pārvadāšanai, pārvadātājs pēc nosūtītāja pieprasījuma uzrāda viņam pārvadājuma tiesības apliecinošus dokumentus. Pārvadātājam jāpārbauda, vai krava autotransporta līdzeklī iekrauta un nostiprināta atbilstoši satiksmes drošības un autotransporta līdzekļa ekspluatācijas prasībām. Ja pārvadātājs, veicot ārējo apskati, konstatējis, ka krava iekrauta un nostiprināta nepareizi un ir apdraudēta tās saglabāšana, viņa pienākums ir par to ziņot nosūtītājam. Nosūtītājam pēc pārvadātāja pieprasījuma jānovērš kravas iekraušanā un nostiprinājumā konstatētie trūkumi. Kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets. (4) Ja nosūtītājs atsakās novērst kravas iekraušanā un nostiprinājumā konstatētos trūkumus vai ja krava neatbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem, pārvadātājs ir tiesīgs atteikties no šīs kravas pārvadāšanas un uzskatīt kravu par nenodotu pārvadāšanai. Par to izdarāma atzīme kravas transporta dokumentos. (5) Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumus izdod Ministru kabinets. (6) (Izslēgta ar 13.10.2022. likumu) 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.1998., 10.05.2001. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 13. pants. Kravas nozaudēšana (1) Nosūtītājam un saņēmējam ir tiesības atzīt kravu par nozaudētu un prasīt atlīdzību par nozaudēto kravu, ja tā nav izsniegta 30 dienu laikā pēc pārvadājuma līgumā saskaņotā kravas nodošanas brīža vai gadījumos, kad kravas nodošanas brīdis līgumā nav noteikts, — 60 dienu laikā no kravas pieņemšanas pārvadāšanai. (2) Ja kravu, par kuras nozaudēšanu vai iztrūkumu pārvadātājs samaksājis atlīdzību, pēc tam atrod, saņēmējam ir tiesības saņemt šo kravu, ja viņš pārvadātājam atmaksā saņemto atlīdzību. 21 14. pants. Pārvadājumu izpildes uzskaite Regulāru (ilgstošu) pārvadājumu līgumsaistību izpildes uzskaites kārtību puses nosaka, savstarpēji vienojoties. 22 15. pants. Iekraušanas un izkraušanas, kā arī autotransporta līdzekļa sakopšanas pienākumu sadalījums (1) Kravas iekraušanai nepieciešamās ierīces un palīgmateriālus piešķir un uzstāda nosūtītājs, bet novāc saņēmējs, ja līgumā nav noteikts citādi. (2) Līdzekļus kravas apsegšanai un nostiprināšanai piešķir pārvadātājs, ja līgumā nav noteikts citādi. (3) Visas ierīces, kas pieder nosūtītājam, pārvadātājs izsniedz saņēmējam kopā ar kravu vai saskaņā ar nosūtītāja norādījumu pavadzīmē nogādā viņam atpakaļ. (4) Norēķini par minētajām operācijām tiek veikti līgumā noteiktajā kārtībā. (5) Kravu autotransporta līdzeklī iekrauj, nostiprina, apsedz un nosien nosūtītājs, bet pārsegumus un nostiprinājumus noņem un kravu izkrauj saņēmējs. (6) Pārvadātājs pēc vienošanās ar nosūtītāju vai saņēmēju var uzņemties kravas iekraušanu un izkraušanu. Papildpakalpojumu sniegšanas noteikumus nosaka līgums. (7) Pēc kravas izkraušanas saņēmējs par saviem līdzekļiem sakopj autotransporta līdzekļus un konteinerus, iztīrot kravas atlikumus, bet pēc dzīvnieku, putnu un ātri bojājošos kravu un tamlīdzīgu kravu vešanas tos izmazgā un, ja nepieciešams, dezinficē. (8) Līgumā paredzētajos gadījumos autotransporta līdzekļu un konteineru mazgāšanu un dezinfekciju veic nosūtītājs. Pavadzīmē nosūtītājam jāizdara atzīme par veikto sanitārtehnisko apstrādi. 23 16. pants. Pienākumi un tiesības rīkoties ar kravu (1) Nosūtītājam ir tiesības pieprasīt, lai pārvadātājs pārtrauc pārvadājumu, maina kravas nogādes vietu vai izsniedz kravu saņēmējam, kurš nav norādīts pavadzīmē. (2) Nosūtītājs zaudē šā panta pirmajā daļā norādītās tiesības no brīža, kad pavadzīmes otrais, trešais un ceturtais eksemplārs nodots saņēmējam. No šā brīža pārvadātājam jāievēro saņēmēja norādījumi. Nosūtītājs zaudē šā panta pirmajā daļā norādītās tiesības arī gadījumos, kad krava nozaudēta vai nav pienākusi noteiktajā termiņā, kā arī no brīža, kad saņēmējam ir radušās tiesības celt personīgu prasību sakarā ar kravas nozaudēšanu. (3) Ja, realizējot savas tiesības rīkoties ar kravu, saņēmējs dod norādījumu nodot kravu citai personai, šī persona nav tiesīga pāradresēt kravu. (4) Tiesības rīkoties ar kravu tiek realizētas, ievērojot šādus noteikumus: 1) nosūtītājam ir jāiesniedz pārvadātājam pavadzīmes pirmais eksemplārs, kurā ierakstīti jauni norādījumi un kārtība, kādā pārvadātājam atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas varētu rasties, pildot šos norādījumus; 2) šo norādījumu izpildei jābūt iespējamai tajā brīdī, kad tiesības rīkoties ar kravu saņem persona, kurai tie jāpilda; 3) norādījumu izpilde nedrīkst traucēt normālu darba gaitu pārvadātāja uzņēmumā un nodarīt zaudējumus citiem nosūtītājiem un saņēmējiem; 4) nedrīkst pieļaut kravas sadalīšanu, ja tai ir viena pavadzīme vai krava nav dalāma. (5) Ja pārvadātājs nevar izpildīt saņemtos norādījumus šā panta ceturtās daļas 2. un 3. punktā minēto iemeslu dēļ, viņam nekavējoties par to jāziņo personai, kas devusi norādījumus. (6) Pārvadātājs, kas nav izpildījis šajā pantā noteiktajā kārtībā dotos norādījumus vai ir izpildījis tos, nepieprasot, lai viņam izsniedz pavadzīmes pirmo eksemplāru, ir atbildīgs personai, kurai ir tiesības iesniegt pretenziju par nodarītajiem zaudējumiem. 24 17. pants. Kravas daudzuma noteikšana, marķēšana un iesaiņošana (1) Nododot un pieņemot pārvadāšanai kravu, ko pārvadā bez taras, kā arī beramo, šķidro un konteineros esošo kravu, nosūtītājam jānosaka un jāuzrāda pavadzīmē šīs kravas svars. (2) Ietaroto kravu un gabalkravu pieņem pārvadāšanai atbilstoši pavadzīmei, kurā uzrādīts kravas svars un vienību skaits. Ietarotās kravas un gabalkravas svaru un vienību skaitu nosaka nosūtītājs pirms tās nodošanas pārvadāšanai. Kravas kopējo svaru nosaka, kravu nosverot vai aprēķinot tās svaru atbilstoši kravas vienību skaitam pēc trafareta vai pēc standarta. Atsevišķām kravām svaru var noteikt, to aprēķinot pēc tilpuma īpatsvara vai nosacīti. (3) Dzelzceļa staciju, ostu (piestātņu) un lidostu kravas dienesti nodod kravu pārvadātājam, pārbaudot kravas svaru vai vienību skaitu, kā arī kravas stāvokli. Ietaroto kravu un gabalkravu nodod, pārbaudot tikai bojāto kravas vienību svaru un stāvokli. (4) Pārvadājot kravu slēgtos autotransporta līdzekļos un piekabēs, atsevišķās autotransporta līdzekļa sekcijās, konteineros un cisternās, kuras aizplombējis nosūtītājs, kravas svaru nosaka tās nosūtītājs, ja līgumā nav noteikts citādi. (5) Pavadzīmē kravas svaru, norādot tā noteikšanas veidu, ieraksta nosūtītājs. (6) Piekrautie slēgtie autotransporta līdzekļi un piekabes, atsevišķas autotransporta līdzekļa sekcijas, konteineri un cisternas, kas nogādājamas vienam saņēmējam, kā arī sīkās gabalpreces, kas atrodas kastēs, kārbās un citā tarā, jāaizplombē nosūtītājam. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.) 18. pants. Kravas nodošana saņēmējam galapunktā (1) Saņēmējam galapunktā kravu pēc svara un kravas vienību skaita nodod tādā pašā kārtībā, kādā tā pieņemta no nosūtītāja. (2) Pārvadātājam, nododot kravu, nav jāpiedalās kravas svara, stāvokļa un kravas vienību skaita pārbaudē, ja krava piegādāta slēgtos autotransporta līdzekļos, piekabēs, atsevišķās autotransporta līdzekļa sekcijās, konteineros un cisternās ar nesabojātām nosūtītāja plombām. (3) Pārvadātājam, nododot kravu, ir jāpiedalās kravas svara, stāvokļa un kravas vienību skaita pārbaudē, ja: 1) krava atvesta bojātā vai vaļējā autotransporta līdzekļa kravas kastē vai lietošanas kārtībā esošā kravas kastē, bet ar sabojātām plombām; 2) krava, kas ātri bojājas, nav atvesta noteiktajā pārvadāšanas termiņā vai tās pārvadāšanā nav ievērots paredzētais temperatūras režīms. (4) Ietaroto kravu un gabalkravu pārvadātājs nodod, pārbaudot tikai bojāto kravas vienību svaru un stāvokli. Ja konstatēti taras bojājumi vai citi apstākļi, kas var ietekmēt kravas stāvokli, pārvadātājam kopā ar saņēmēju jāpārbauda bojātās kravas vienības, tās atverot. (5) Ja saņēmējam nav autosvaru un nekas neliecina par kravas iztrūkumu, atvestās neietarotās un beramās kravas nodod bez svēršanas. (6) Pārvadātājs kravu galapunktā nodod pavadzīmē norādītajam vai līgumā paredzētajam saņēmējam. (7) Pārvadātājs un saņēmējs apliecina kravas nodošanu un saņemšanu ar parakstu un zīmogu (spiedogu) visos pavadzīmes eksemplāros, no kuriem trīs eksemplāri tiek nodoti saņēmējam, bet pārējie paliek pārvadātājam. (8) Ja, pārbaudot kravas svaru, vienību skaitu vai stāvokli, galapunktā konstatē kravas iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumus, pārvadātājam un saņēmējam jānosaka svara iztrūkuma, sabojāšanās vai bojājumu apmēri un par to jāizdara atzīme pavadzīmē vai jāsastāda akts, ja pavadzīmes nav. (9) Ja ir nepieciešama ekspertīze, pārvadātājs pēc savas iniciatīvas vai pēc saņēmēja pieprasījuma uzaicina ekspertus. 26 19. pants. Saņēmēja tiesības atteikties pieņemt kravu (1) Saņēmējs ir tiesīgs atteikties pieņemt kravu pilnīgi vai daļēji tikai tad, ja tā pilnīgi vai daļēji kļuvusi neizmantojama noteiktajam mērķim, kā arī tad, ja krava viņam nav adresēta. (2) Kravas izmantošanas neiespējamība jāpierāda saņēmējam, ja līgumā nav paredzēts citādi. (3) Kamēr pārvadātājs nav saņēmis no nosūtītāja attiecīgus norādījumus par to, kā rīkoties ar kravu, saņēmējs var mainīt savu lēmumu un kravu pieņemt. 27 20. pants. Saņēmēja atbildība par nepamatotu atteikšanos pieņemt kravu Saņēmējs, kurš nepamatoti atteicies pieņemt kravu, par iemeslu minot tās sabojāšanos, ir atbildīgs par kravas bojājumiem, kas radušies pēc atteikuma to pieņemt. 28 21. pants. Nosūtītāja un saņēmēja pienākumi, ja saņēmējs atsakās pieņemt kravu Ja saņēmējs atsakās pieņemt no pārvadātāja kravu, nosūtītājs kravu drīkst pāradresēt citam saņēmējam. Saņēmējam jāizdara ieraksts pavadzīmē par atteikšanos pieņemt kravu un jānorāda atteikšanās iemesli. 29 22. pants. Nosūtītāja un pārvadātāja pienākumi, pāradresējot kravu (1) Ja radušies apstākļi, kas kavē kravas nodošanu noteiktajā vietā, pārvadātājs nekavējoties pieprasa no nosūtītāja norādījumus. (2) Nosūtītājs līgumā paredzētajā termiņā dod pārvadātājam norādījumu par jauno kravas nogādes vietu vai par šīs kravas iespējamo realizēšanu. (3) Nosūtītājs atlīdzina pārvadātājam visus ar kravas pārvadāšanu, pāradresēšanu un realizēšanu saistītos izdevumus. (4) Ja kravas pāradresēšana notiek ceļā, par to ir jāizdara ieraksts visos pavadzīmes eksemplāros. (5) Ja pārvadātājam nav iespējams nogādāt kravu jaunajā vietā, viņš var atteikties no šā pārvadājuma, darot to zināmu nosūtītājam. Šādā gadījumā pārvadātājs atdod kravu tās nosūtītājam. 30 23. pants. Pārvadātāja tiesības rīkoties ar nepieņemto kravu (1) Pārvadātājs, negaidot norādījumus no nosūtītāja, saņēmēja nepieņemto kravu drīkst pārdot, ja: 1) tādu nepieciešamību rada kravas stāvoklis vai tās bojāšanās; 2) kravas glabāšanas izdevumi ir nesamērīgi salīdzinājumā ar kravas parasto vērtību; 3) līgumā noteiktajā termiņā nav saņemti norādījumi no nosūtītāja vai viņa pilnvarotas personas. (2) Summu, kas saņemta par pārdoto kravu, pārvadātājs atdod nosūtītājam, pirms tam atskaitījis no tās realizācijas izdevumus. Ja ieņēmumi no kravas realizācijas pārsniedz nosūtītāja noteikto kravas vērtību un realizācijas izdevumus, pārvadātājs ir tiesīgs paturēt starpību. (3) Ja nogādāto kravu saņēmējs atsakās pieņemt vai šo kravu nevar nodot citu iemeslu dēļ, pārvadātājs drīkst izkraut to par nosūtītāja līdzekļiem; pēc izkraušanas pārvadājums uzskatāms par pabeigtu. Šādā gadījumā pārvadātājs kravas uzglabāšanu var uzticēt trešajai personai, un tad viņš ir atbildīgs tikai par šīs trešās personas izvēli. Pārvadātājs šādu kravu drīkst arī nogādāt atpakaļ par nosūtītāja līdzekļiem. 31 24. pants. Norēķini par kravas pārvadājumiem Norēķinus par kravas pārvadājumiem kārto nosūtītājs vai saņēmējs saskaņā ar līgumu, pamatojoties uz pārvadātāja rēķiniem. Rēķinu par izdarīto pārvadājumu iesniedz un samaksā līgumā noteiktajā kārtībā. 32 25. pants. Nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja atbildība (1) Nosūtītājam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sakarā ar pārvadājuma līgumā un normatīvajos aktos paredzēto nosūtītāja pienākumu pildīšanu (nepildīšanu), kā arī jāmaksā līgumsods, ja puses par tādu ir vienojušās. (2) Ja, neinformējot pārvadātāju, pārvadāšanai nodota krava, kuru pārvadāt aizliegts vai kuru pārvadājot jāveic īpaši drošības pasākumi, kā arī tad, ja nepareizi norādīts kravas nosaukums vai tās īpatnības, nosūtītājam ir jāatlīdzina radušies zaudējumi un jāsamaksā līgumsods, ja puses par tādu ir vienojušās. (3) Nosūtītājs, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs, nododot kravu pārvadāšanai, ir līdzatbildīgs, ka pārvadātājs veic pārvadājumus atbilstoši regulas Nr.  1072/2009 II un III nodaļas prasībām. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022.) 26. pants. Pārvadātāja atbildība (1) Pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu, kas radies kopš brīža, kad krava tiek pieņemta, līdz brīdim, kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu. (2) Pārvadātājs neatbild par kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu, ja viņš pierāda, ka tas noticis šādu iemeslu dēļ: 1) nosūtītāja (saņēmēja) vainas dēļ; 2) taras vai iesaiņojuma trūkumu dēļ, kurus pēc ārējā izskata, pieņemot kravu pārvadāšanai, nevarēja pamanīt, vai tādēļ, ka izmantota kravas īpatnībām vai standartiem neatbilstoša tara (izņemot gadījumus, kad ir pazīmes, ka taras bojājumi radušies ceļā); 3) ja krava nodota pārvadāšanai, nenorādot transporta dokumentos kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu, to pārvadājot vai uzglabājot. (3) Pārvadātājs ir atbildīgs par kravas nesaglabāšanu, ja saņēmējs vai cita persona, kas pilnvarota iesniegt pretenzijas, pierāda, ka kravas nesaglabāšana radusies pārvadātāja vainas dēļ gadījumos, kad: 1) krava saņemta nebojātā autotransporta līdzeklī (konteinerā) ar nebojātām nosūtītāja plombām, bet gabalkrava — ar nebojātām aizsargzīmēm, bandrolēm un nosūtītāja plombām; 2) krava nav saglabāta no pārvadātāja neatkarīgu dabisku apstākļu dēļ (korozija, izkalšana, dabīga pūšana, dažādu parazītu un grauzēju sabojāta krava utt.); 3) krava pārvadāta nosūtītāja vai saņēmēja pārstāvja vai ekspeditora pavadībā; 4) kravas iztrūkums nepārsniedz dabiskā zuduma normas. (4) Pārvadātājam ir jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sakarā ar pārvadājuma līgumā un normatīvajos aktos paredzēto pārvadātāja pienākumu pildīšanu (nepildīšanu), kā arī jāsamaksā līgumsods, ja puses par tādu ir vienojušās. 34 27. pants. Pārvadātāja atbildības apjoms par līgumsaistību neievērošanu (1) Pārvadātājs atlīdzina līgumsaistību neievērošanas rezultātā nodarītos zaudējumus šādā apmērā: 1) par kravas nozaudēšanu vai iztrūkumu — nozaudētās vai iztrūkstošās kravas parasto vērtību; 2) par kravas sabojāšanos vai bojājumu — summu, par kādu samazinājusies kravas vērtība; 3) par tādas kravas nozaudēšanu, kas pārvadāšanai nodota ar iepriekš deklarētu vērtību, — deklarētās vērtības apmērā, ja pārvadātājs nepierāda, ka vērtība bijusi mazāka. (2) Pārvadātājs, atlīdzinot konstatēto zaudējumu, kas radies sakarā ar pārvadājamās kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu, atlīdzina arī pārvadājuma maksu, kas samaksāta par nozaudētās, iztrūkstošās, sabojājušās vai bojātās kravas pārvadāšanu, ja šī maksa neietilpst kravas cenā, kā arī atlīdzina nodarītos zaudējumus un atrauto peļņu. (3) Ja līgumā nav noteikts citādi, kravas vērtība nosakāma kravas pieņemšanas vietā un laikā atbilstoši cenai preču biržā vai, ja tādas nav, — atbilstoši attiecīgajai tirgus cenai, vai, ja nav ne preču biržas cenas, ne tirgus cenas, — atbilstoši tāda paša veida un kvalitātes preču parastajai vērtībai. (4) Ja pārvadātājam un nosūtītājam ir domstarpības, kravas vērtību nosaka pārvadātāja un nosūtītāja (saņēmēja) izraudzīts eksperts. 35 28. pants. Ekspeditora atbildība Ekspeditors saskaņā ar likumu vai līgumu atlīdzina nosūtītājam zaudējumus, kas radušies ekspeditora vainas dēļ sakarā ar transporta ekspedīcijas pakalpojumu nepildīšanu vai prettiesiskām darbībām šo pakalpojumu izpildes laikā. 36 III nodaļa Pasažieru un bagāžas pārvadāšana 29. pants. Autotransporta līdzekļi pasažieru pārvadāšanai (1) Pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar autotransporta līdzekļiem (autobusiem, vieglajiem automobiļiem u.c.), kuri paredzēti šim mērķim. (2) Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, attiecībā uz kuru transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērots liegums izmantot autotransporta līdzekli komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili. (3) (Izslēgta ar 02.12.2004. likumu) (4) Pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, attiecībā uz kuru transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērots liegums izmantot autotransporta līdzekli komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili. (5) Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili veic ar autotransporta līdzekli, kas atbilst šādām vides aizsardzības prasībām: 1) tas pirmo reizi reģistrēts līdz 2008. gada 31. decembrim, un tā motora tilpums nepārsniedz 2000 kubikcentimetrus;  2) tas pirmo reizi reģistrēts pēc 2009. gada 1. janvāra, un tā radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu maksimālais daudzums gramos uz vienu kilometru saskaņā ar Eiropas jaunā braukšanas cikla metodi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) I pielikumā, nepārsniedz: a) autotransporta līdzeklim ar ietilpību līdz septiņām sēdvietām — 140 gramus, b) autotransporta līdzeklim ar ietilpību virs septiņām sēdvietām — 190 gramus; 3) tas pirmo reizi reģistrēts pēc 2020. gada 31. decembra, un tā radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu maksimālais daudzums gramos uz vienu kilometru atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai, kas noteikts regulas Nr. 715/2007 I pielikumā, nepārsniedz: a) autotransporta līdzeklim ar ietilpību līdz septiņām sēdvietām — 180 gramus, b) autotransporta līdzeklim ar ietilpību virs septiņām sēdvietām — 240 gramus. (51) Šā panta piektās daļas prasības neattiecas uz pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili izmantotu autotransporta līdzekli, kas pārbūvēts, to aprīkojot ar personai ar invaliditāti speciāli paredzētu vadības sistēmu. (6) Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kam normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā ir izsniegtas taksometra numura zīmes. Taksometra numura zīmes atļauts saņemt vai mainīt pret vispārējās izmantošanas reģistrācijas numura zīmēm, pamatojoties uz plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības izdarītu atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. (7) Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar taksometra pazīšanas zīmi, gaismas kontrolsignālu, taksometra skaitītāju un informāciju par pārvadātāju, autovadītāju un tarifiem. (8) Pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar informāciju par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju, pārvadātāju un autovadītāju. (9) Ministru kabinets nosaka prasības šā panta septītajā un astotajā daļā minētajam aprīkojumam un tā izvietojumam. 37 (09.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004., 04.04.2007., 28.09.2017., 13.06.2019.,  17.06.2020., 04.02.2021., 10.03.2022. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024. Grozījums par otrās un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.01.2025. Piektās daļas 1. punkts ir spēkā līdz 31.12.2026. Sk. pārejas noteikumu 50. un 51. punktu) 29.1 pants. Pasažieru regulāro pārvadājumu veidi 38 (Izslēgts ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2007. Sk. pārejas noteikumus.) 29.2 pants. Pasažieru regulāro pārvadājumu dotēšana 39 (Izslēgts ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2007. Sk. pārejas noteikumus.) 30. pants. Pasažieru pārvadājumu licencēšana (1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt, ja pārvadātājs Autotransporta direkcijā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu un atbilst regulas Nr.  1071/2009 3. panta prasībām vai ir saņēmis valstspilsētas pašvaldības izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgās valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās. (2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem. (3) Pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu. (31) Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumiem ar autobusu Eiropas Savienības teritorijā ir derīga pasažieru komercpārvadājumiem arī Latvijas teritorijā. (4) Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī valstspilsētu administratīvajās teritorijās. (5) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, profesionālās kompetences sertifikāti, atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru sta …