Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 781 Rīgā

1. gada
2. novembrī (prot. Nr. 49
3. §) Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–
4. gadam
5. Apstiprināt Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–
6. gadam (turpmāk – plāns). 2
7. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanas vadībā, koordinācijā un pārraudzībā. 3
8. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām
9. gadā nodrošināt atbilstoši likumā "Par valsts budžetu
10. gadam un budžeta ietvaru 2025.,
11. un
12. gadam" paredzētajam finansējumam, savukārt finansējumu
13. gadam 13 825 031 euro apmērā, kā arī
14. gadam un turpmāk ik gadu 13 614 273 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta
15. gada
16. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38
17. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026.,
18. un
19. gadam""
20. punktam nodrošināt prioritāro pasākumu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai
21. gadā izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4 Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri (Ministru kabineta
22. gada
23. novembra rīkojums Nr. 781) Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–
24. gadam Izmantotie saīsinājumiAABRautomated auditory brainstem response (dzirdes pārbaudes tehnoloģija)AACAkūtais ambulatorais centrsANOApvienoto Nāciju OrganizācijaASTautiskā spektra traucējumiBACBērnu aizsardzības centrsBAASIKBērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektsBKUSvalsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"BKUS MVCvalsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Metodiskās vadības centrsMVImetodiskās vadības institūcijaBSFBērnu slimnīcas fondsCSPCentrālā statistikas pārvaldeDzemdību namssabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams"ESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsĒEērču encefalītsIeMIekšlietu ministrijaITintensīvā terapijaIZMIzglītības un zinātnes ministrijaLBKAbiedrība "Latvijas Bērnu kardioloģijas asociācija"LCRBLatvijas Cilvēka reprodukcijas biedrībaLDVCLatvijas Digitālās veselības centrsLGDSAbiedrība "Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija"LĢĀAbiedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija"LJĀAbiedrība "Latvijas Jauno ārstu asociācija"LKBbiedrība "Latvijas Kardiologu biedrība"LLĢĀAbiedrība "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija"LMLabklājības ministrijaLNBLatvijas Neonatologu biedrībaLOALatvijas Onkologu asociācijaLPAbiedrība "Latvijas Pediatru asociācija"LPSLatvijas Pašvaldību savienībaLSFPLatvijas Sporta federāciju padomeLVAbiedrība "Latvijas Vecmāšu asociācija"LZAbiedrība "Latvijas Zobārstu asociācija"LZHAbiedrība "Latvijas Zobu higiēnistu asociācija"LZVKALatvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijaKBTKognitīvi biheiviorālā terapijaKZSKompensējamo zāļu sarakstsMKMinistru kabinetsNAnormatīvais aktsNMCNeatliekamās medicīnas centrsNIPTneinvazīvā prenatālā testēšanaNMPDNeatliekamās medicīniskās palīdzības dienestsNoteikumi Nr. 555Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"Noteikumi Nr. 611Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība"NPVCNacionālais psihiskās veselības centrsNVDNacionālais veselības dienestsNVOnevalstiskās organizācijasOAEotakustiskā emisijaOGTTorālais glikozes tolerances testsPACperinatālās aprūpes centrsPamatnostādnesSabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadamPlāns
25. -
26. gadamMātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.–2020.gadamPlānsMātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027.gadamPVOPasaules Veselības organizācijaRAKUSsabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"Reto slimību plānsPlāns reto slimību jomā 2023.–2025.gadamRSURīgas Stradiņa universitāteRSU SIRīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtsRSVrespiratori sincitiālais vīrussSIFSabiedrības integrācijas fondsSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSTIseksuāli transmisīvās infekcijasUSultrasonogrāfiskie izmeklējumiVADCValsts asinsdonoru centrsVDAAValsts digitālās attīstības aģentūraVIAAValsts izglītības attīstības aģentūraVIVeselības inspekcijaVKValsts kancelejaVMVeselības ministrijaZBLHzema blīvuma lipoproteīnu holesterīnsI. KopsavilkumsSabiedrības veselību kopumā raksturo virkne indikatīvo rādītāju. Mātes un bērna veselības kontekstā nozīmīgākie ir reproduktīvās veselības rādītāji. Ar MK
27. gada
28. maija rīkojumu Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–
29. gadam" tika apstiprinātas Pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Viena no pamatnostādnēs izvirzītajām galvenajām prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem ir mātes un bērna veselības aprūpe.Pamatnostādnēs definētā sabiedrības veselības politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti 5 rīcības virzieni, kuri vērsti uz: veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanu; infekcijas slimību izplatības mazināšanu; uz cilvēku orientētas un integrētas veselības aprūpes nodrošināšanu; cilvēkresursu nodrošinājumu un prasmju pilnveidi, kā arī veselības aprūpes ilgtspējas, pārvaldības stiprināšanu un efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu.Pamatnostādnēs ir akcentēta nepieciešamība veicināt iedzīvotāju veselīgos paradumus, tai skaitā aktīvu dzīvesveidu, uzlabot iedzīvotāju psihisko veselību, uzlabot iedzīvotāju zināšanas par mutes dobuma un zobu veselību, kā arī zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un ģimenes plānošanu. Vienlaikus Pamatnostādnes paredz nodrošināt pierādījumos balstītu un izmaksu efektīvu veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu, kā arī uzlabot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politiku sabiedrībā. Pamatnostādnēs ir iekļauti arī pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, tai skaitā mātes un bērna veselības jomā.Lai nodrošinātu kvalitatīvu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes pakalpojumu un tā pieejamību, Pamatnostādnēs ir uzsvērti tādi būtiski aspekti kā veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība, cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide, kā arī teritoriālā perspektīva, racionāli plānojot un pilnveidojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību valstī.ANO Ilgtspējīgas attīstības
30. mērķis paredz nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam cilvēkam jebkurā vecumā. Mērķa ietvaros līdz
31. gadam visā pasaulē ir samazināma mātes mirstība līdz mazāk nekā 70 gadījumiem uz 100 000 dzīvi dzimušiem; samazināma jaundzimušo mirstība līdz vismaz 12 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem, un bērnu vecumā līdz 5 gadiem - līdz vismaz 25 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem; par vienu trešdaļu samazināms neinfekcijas slimību izraisītu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits; nodrošināma vispārēja piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības, tostarp ģimenes plānošanas, informēšanas un izglītošanas nolūkos, kā arī valstu stratēģijās un programmās ir iekļaujami pasākumi, kuri vērsti uz seksuālās un reproduktīvās veselības uzlabošanu.Saskaņā ar Latvijas ziņojumā ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu 2022.gadā1 sniegto vērtējumu par paveikto, Latvijā mātes mirstība ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ ir mainīga un joprojām augstāka nekā vidēji Eiropā; bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam (neieskaitot) pēdējos 10 gados ir samazinājusies. Tāpat Latvijā ir tendence samazināties kopējam abortu un mākslīgo abortu skaitam, kā arī dzemdību skaitam pusaudzēm.Ievērojot to, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos2 grūtnieces un bērna veselības aprūpe valstī ir definēta kā viena no prioritārajām jomām, VM gan Plāna 2018.–2020.gadam ietvaros, gan arī pēc minētā plāna darbības beigām ir mērķtiecīgi veikusi pasākumus grūtnieču aprūpes, dzemdību palīdzības, jaundzimušo, kā arī bērnu, tai skaitā bērnu ar hroniskām slimībām, veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai.Plāna 2018.–
32. gadam darbības periodā ir īstenots ievērojams skaits sabiedrības, kā arī nozares speciālistu, tai skaitā ārstniecības personu izglītošanas un informēšanas pasākumu slimību profilakses un veselības veicināšanas, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.Tāpat ir īstenots Plānā 2018.–2020.gadam ietvertais pasākums nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu grūtniecēm un bērniem līdz 2 gadu vecumam, pārsniedzot Plānā 2018.–2020.gadam paredzēto rezultatīvo rādītāju3.Lai gan valstī ir uzlabojusies situācija valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā bērniem (no 2018.gada 1.jūlija bērniem vecumā līdz 15 gadiem neizmanto zobārstniecības amalgamu piena zobu ārstēšanai; valsts zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā ieviestas kompozīta materiāla plombas zobu ārstēšanai bērniem vecumā līdz 15 gadiem; sasniegta situācijas uzlabošanās Rīgā un Pierīgā, kas izdevies, attīstot ģimenes modeli un uzlabojot tarifus; paplašināti Mobilo zobārstniecības kabinetu pakalpojumi bērniem, kuri dzīvo Liepājas un Madonas pilsētās un novados; pieaudzis valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu bērniem sniedzēju skaits), tomēr darbs pie zobārstniecības pakalpojuma apjoma palielināšanas un zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanas bērniem, jo īpaši reģionos, ir turpināms. Vienlaikus, mutes veselības jautājums ir aktuāls arī grūtniecības laikā, līdz ar ko šajā plānošanas periodā būtu jārod iespēja nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautajām grūtniecēm, īpaši ārpusģimenes aprūpē esošām jaunietēm un pilngadību sasniegušām jaunietēm pēc ārpusģimenes aprūpes līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. (Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas ietver arī speciālās izglītības programmas, gadījumā, ja pilngadību sasniegusī persona apgūst kādu no tām).Neskatoties uz to, ka normatīvajos aktos ir iekļauta prasība ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina dzemdību palīdzību, analizēt ķeizargriezienu skaitu ārstniecības iestādēs, kā arī to, ka ķeizargriezienu skaitam ārstniecības iestādēs ir tendence samazināties, ķeizargriezienu īpatsvars Latvijā vēl nav sasniedzis PVO rekomendētos ne vairāk kā 15% no visām dzemdībām. Katru gadu Latvijā vairāk nekā 20% dzemdību tiek atrisinātas ar ķeizargriezienu. Ņemot vērā minēto, ir būtiski nodrošināt ārstniecības iestādēm atbilstošus digitālos rīkus ķeizargriezienu skaita statistiskās analīzes veikšanai. Tāpat mūsdienīgas dzemdību palīdzības sniegšana nav iedomājama bez epidurālās analgēzijas pieejamības. Šobrīd grūtniecei ir iespēja saņemt valsts apmaksātu epidurālo analgēziju, tomēr minētā pakalpojuma sniegšanā ir būtiski nodrošināt anesteziologu reanimatologu pieejamību ikvienā dzemdību nodaļā 24 stundas diennaktī.Priekšlaikus dzimušo bērnu veselības aprūpes uzlabošanas nolūkos BKUS ir izveidota Piena banka, kuras uzturēšanai būtu jāparedz papildu finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu donoru pienu priekšlaikus dzimušajiem bērniem visā Latvijas teritorijā. Turklāt, jāņem vērā, ka 2024.gada 7.augustā spēkā ir stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1938 (2024.gada 13.jūnijs) par kvalitātes un drošuma standartiem cilvēku izcelsmes vielām, kuras paredzēts izmantot cilvēkiem, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/98/EK un Direktīvu 2004/23/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), kuras prasības dalībvalstīm 3 gadu laikā jāpiemēro nacionālajā normatīvajā regulējumā. Ņemot vērā minēto, Plāna ietvaros sākotnēji plānots izstrādāt normatīvo regulējumu, vienlaikus izveidojot procesu ar mērķi paredzēt valstī vienotu Piena bankas darbības pamatprincipu.Plānā 2018.–2020.gadam veicamo pasākumu ietvaros tika paredzēta atbalsta sniegšana sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm, ņemot vērā, ka lielākajā daļā mātes nāves gadījumos ir konstatēti ar grūtniecību un grūtniecības aprūpi nesaistīti iemesli. Plāna 2018.-2020.gadam ietvaros nav izdevies nodrošināt kontracepcijas pakalpojumu pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm. Tā kā minētais pasākums ir iekļauts Pamatnostādnēs, VM ir turpinājusi darbu pie konkrētā jautājuma virzības, kā rezultātā no 2024.gada 1.janvāra valsts apmaksājamo manipulāciju klāsts ir papildināts ar jauniem pakalpojumiem kontracepcijas nodrošināšanai sievietēm ar sociālās atstumtības risku.Plāna 2018.–2020.gadam darbības laikā LM ir īstenojusi vairākus pasākumus multisektoriālās sadarbības ar sociālajiem dienestiem un pašvaldībām uzlabošanas jomā, tomēr joprojām ir aktuāls jautājums par vienotu starpsektorālas – veselības, izglītības un sociālās – politikas atbildību, tai skaitā, nodrošinot agrīnu un preventīvu atbalstu veselīgai bērnu attīstībai un pašrealizācijai, kā arī agrīni novēršot bērna attīstību, izaugsmi un pašrealizāciju kavējošos riskus.Lai laikus atklātu veselības problēmas bērniem un nodrošinātu atbilstošu medicīnisko palīdzību, ir turpināms darbs pie profilaktisko apskašu un bērniem nodrošināto skrīninga programmu pilnveides. Plāna 2018.–2020.gadam darbības laikā profilaktisko apskašu sarakstā tika iekļautas neonatologa apskates. Tāpat ir izstrādāti kritēriji pacientu iekļaušanai dinamiskās novērošanas rehabilitācijas programmā, kā arī aprakstīts pacientu ceļš un rehabilitācija dinamiskās novērošanas kārtībai BKUS. ESF projekta4 ietvaros tika izstrādāts metodiskais materiāls "Agrīna funkcionēšanas traucējumu atpazīšana iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai jaundzimušajiem un bērniem, kam konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku".Ar mērķi stiprināt bērnu veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, valstī ir izveidots BKUS MVC, kuram deleģētas metodoloģiskās, ārstniecības un pētniecības pārraudzības funkcijas bērnu veselības nozarē visā valstī.Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kurš būtu risināms šajā politikas plānošanas periodā, ir bērna veselības aprūpes kontrolētas pārejas uz pieaugušo veselības aprūpi nodrošināšana, pilnveidojot jauniešu ar hroniskām slimībām veselības aprūpes kvalitāti, kā arī palielinot BKUS speciālistu uzraudzībā aprūpējamo hroniski slimo, tai skaitā, pacientu ar retām slimībām vecuma slieksni līdz 23–25 gadiem.Lai veicinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādēs, plānots paredzēt ārstniecības procesu kvalitātes, kā arī atbilstības klīniskajiem algoritmiem un pacientu ceļiem mātes un bērna veselības nozarē pārraudzības process valstī.Plāna projekts izstrādāts atbilstoši MK 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.punktā noteiktajam, Pamatnostādnēs identificēto problēmu mātes un bērna veselības jomā risināšanai.Plāna projekts izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām – NVD, SPKC, VI, VK, profesionālajām asociācijām (LGDSA, LVA, LĢĀA, LLĢĀA, LJĀA, LNB, LPA), kā arī nozares profesionāļiem (BKUS, Dzemdību nams).Plāna mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi, tai skaitā, agrīnu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu.Plāna mērķis sasniedzams, realizējot četrus rīcības virzienus:
33. Primārā slimību profilakse (riska faktoru un slimību attīstības novēršana, imunizācija).
34. Sekundārā slimību profilakse (profilaktiskās apskates, sijājošā diagnostika).
35. Slimību diagnostika un ārstēšana (terciārās slimību profilakses līmenis).
36. Grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpes organizācija, pieejamība un ārstniecības kvalitāte, un jaundzimušo aprūpe.Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:- Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam5;- Valdības rīcības plāns6- Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam7;- Plāns 2018.–2020.gadam8;- Informatīvais ziņojums "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.–2020.gadam izpilde"9;- ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi –
37. mērķis – nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.
38. apakšmērķis paredz līdz
39. gadam samazināt māšu mirstību visā pasaulē līdz mazāk nekā 70 gadījumiem uz 100 000 dzīvi dzimušiem. 3.2.apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam panākt, ka vairs nenotiek novēršami jaundzimušo un bērnu vecumā līdz 5 gadiem nāves gadījumi, visām valstīm izvirzot mērķi samazināt jaundzimušo mirstību līdz ne vairāk kā 12 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem, un bērnu vecumā līdz 5 gadiem mirstību līdz ne vairāk kā 25 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem. 3.
40. apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam par vienu trešdaļu samazināt neinfekcijas slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību. 3.7.apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp ģimenes plānošanas, informēšanas un izglītošanas nolūkos, un iekļaut reproduktīvo veselību valstu stratēģijās un programmās10;- HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023.–2027.gadam11.Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām
41. gadā nodrošināt atbilstoši likuma "Par valsts budžetu
42. gadam un budžeta ietvaru 2025.,
43. un
44. gadam" paredzētā finansējuma ietvaros, savukārt finansējumu:
45. gadam 13 825 031 euro,
46. gadam un turpmāk ik gadu 13 614 273 euro, atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada
47. septembra sēdes protokola Nr. 38 "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026.,
48. un
49. gadam""
50. punktā noteiktajam, nodrošināt prioritāro pasākumu ietvaros.Nepieciešamais papildu finansējums Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai:
51. g – nepieciešamais papildu finansējums – 22 272 195 euro;
52. g – nepieciešamais papildu finansējums – 21 061 120 euro.Turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums – 19 567 151 euro.Plānā ietverto pasākumu ieviešanā tiks ievēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi. Plānā aprakstīto pasākumu ieviešanas brīdī tiks veikts izvērtējums, vai pasākums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja atbalsta esamība tiks konstatēta, tad plānotie pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu. Piemēram, nosacījumi, kas izriet no Komisijas
53. gada
54. decembra lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību
55. panta
56. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.II. Esošās situācijas raksturojums
57. Primārā slimību profilakse (riska faktoru un slimību attīstības novēršana, imunizācija)1.
58. Sabiedrības izglītošana seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, kontracepcijas pakalpojuma nodrošināšana, grūtniecības plānošana.Skolēnu paradumu pētījuma
59. gada dati liecina par to, ka 15 gadu vecumā dzimumattiecības bijušas 11,4% skolēnu (13% zēnu, 10% meiteņu). Šis rādītājs dinamikā mazinās, pēdējo divdesmit gadu laikā samazinājies par 6 procentpunktiem. Pēdējo dzimumattiecību laikā prezervatīvu lietojuši tikai 61,8%. Šis rādītājs ir būtiski mazinājies, salīdzinot ar laiku pirms 15–20 gadiem, kad drošas seksuālās attiecības bija 80% no visiem, kam tādas bija12.Svarīgi arī atzīmēt, ka tikai puse iedzīvotāju pārrunā ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus ar saviem bērniem, kad viņi bija/ir vecumā līdz 15 gadiem. Biežākie iemesli, kāpēc vecāki ar bērniem nepārrunā seksuālās un reproduktīvās veselības tēmas, ir uzskats, ka bērni ir par jaunu, ka bērni nav uzdevuši jautājumus un paļaušanās uz to, ka otrs vecāks pārrunās ar bērniem šos jautājumus. Pozitīvi, ka kopš
60. gada ir sarucis reproduktīvā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar bērniem nav pārrunājuši ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus tāpēc, ka jūtas neērti13.Viens no rādītājiem, kas raksturo sabiedrības zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā izpratni par atbildīgām savstarpējām attiecībām, kā arī par pusaudžu un jauniešu spēju šīs zināšanas īstenot, ir nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām jaunietēm. Aizvien ir augsts mākslīgi veikto abortu skaits meitenēm 15–17 gadu vecumā.
61. gadā tie bija 43 mākslīgie aborti, tas ir, 1,5% no visiem mākslīgajiem abortiem. Salīdzinot ar 2018.–
62. gada periodu, mākslīgo abortu skaits ir bijis bez būtiskām izmaiņām, svārstoties no 31 līdz 52 (1,1%–1,9% no visiem). Dati par summāro grūtniecību skaitu (ietver dzemdību, abortu, ārpusdzemdes grūtniecību skaitu) liecina, ka dinamikā samazinās to skaits meitenēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem.
63. gadā tās bija 122 summārās grūtniecības, bet
64. gadā – 18414 grūtniecības.Lai mazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu jaunietēm vecumā līdz 17 gadiem, kā arī nepilngadīgo grūtnieču skaitu, būtu jānovērš gadījumi, kad iestājas neplānota grūtniecība.Jāpiemin, ka no
65. gada
66. janvāra līdz
67. gada
68. oktobrim, BSF realizēja SIF projektu "Mazaizsargātās sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022.–
69. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā", kura ietvaros tika veikts pētījums par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas
70. Lai turpinātu BSF iesākto darbu pie nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas pilnveidošanas, tostarp veiktu preventīvus un izglītojošus pasākumus gan jauniešiem, gan speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai, no
71. gada
72. oktobra BSF, Dzemdību nama fonds un LVA īsteno apjomīgu projektu "Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgu grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms", ko finansē SIF no ES – NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Projekta ietvaros tiek veikti plaši dažādu sabiedrības grupu informēšanas pasākumi par problēmu un tās risinājumiem, kā arī iecerēts izstrādāt dažādus mūsdienīgus izglītojošas un atbalstošas informācijas rīkus un materiālus mazaizsargātajai sabiedrības grupai (nepilngadīgajām grūtniecēm) un arī jauniešiem, ar mērķi izglītot par reproduktīvo veselību. Projekta ietvaros tiek organizētas diskusijas ar jomas vadošajiem speciālistiem, iesaistot valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī nepilngadīgo grūtnieču/māmiņu/tēvu vecākus. Diskusijās piedalās arī VM pārstāvji.STI ir viens no faktoriem, kas ietekmē seksuāli reproduktīvo veselību un grūtniecības iestāšanos, tās gaitu, kā arī rezultātu, tai skaitā, neārstētas STI negatīvi ietekmē arī topošā un jau dzimušā bērna veselību.Piecu gadu laikā (no
73. līdz
74. gadam) Latvijā bērniem un personām līdz 29 gadu vecumam reģistrēti: 68 sifilisa gadījumi (vidēji 14 gadījumi gadā), 305 gonorejas gadījumi (vidēji 61 gadījums gadā) un 3547 seksuāli transmisīvas hlamīdiju ierosinātas slimību gadījumi (vidēji 709 gadījumi gadā).Tabulā redzams, ka
75. gadā pieaudzis reģistrēto sifilisa gadījumu skaits vecuma grupā 18–29 gadi, salīdzinot ar
76. gadu. Analizējot gonorejas gadījumu skaitu, arī vērojams, ka
77. gadā pieaudzis reģistrēto gonorejas gadījumu skaits vecuma grupā 18 – 29 gadi, salīdzinot ar
78. gadu. Vērojams, ka
79. gadā samazinājies reģistrēto hlamidiozes gadījumu skaits vecuma grupā 18– 29 gadi, salīdzinot ar
80. gadu (skatīt
81. tabulu).
82. tabulaSTI gadījumu skaits bērnu un jauniešu vidū Latvijā 2020.–
83. gadāVecums 2020.g.2021.g.2022.g.2023.g.2024.g.Kopāt.sk. uz 100000 iedzīvotājuSifiliss 0 gadi 0000000,01-6 gadi 0000000,07-14 gadi 0002021,215-17 gadi 0001011,718-29 gadi 1471410206529,6Kopā sifilisa gadījumi 1471413206811,8Gonoreja 0 gadi 0000000,01-6 gadi 0000000,07-14 gadi 0010010,615-17 gadi 323521525,818-29 gadi 3639706480289131,7Kopā gonorejas gadījumi 394174698230552,8Seksuāli transmisīvas hlamīdiju ierosinātas slimības 0 gadi 10010212,01-6 gadi 0000000,07-14 gadi 12713148,615-17 gadi 3050585344235403,718-29 53072968373162332961502,3Kopā hlamidiozes gadījumi 5627817487866703547613,8Avots: SPKC datubāzeŅemot vērā minēto, ir būtiski arī turpmāk pastāvīgi izglītot sabiedrību (īpaši jauniešus) par reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā, jautājumos par menstruālo ciklu, kontracepcijas lietošanu, STI profilaksi, kā arī atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu, tādējādi samazinot nevēlamu grūtniecību un STI gadījumu skaitu, kā arī veicināt grūtnieču un jauno vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces, bērna veselību un augļa attīstību.Lai izglītotu jauniešus seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, tai skaitā jautājumos par nevēlamu grūtniecību, STI profilaksi un kontracepcijas iespējām, Plāna projektā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz informatīvu materiālu pieejamības nodrošināšanu jauniešiem, pasākumi, kuru mērķis ir izglītot un konsultēt jauniešus, kā arī nodrošināt jauniešiem valsts apmaksātus kontracepcijas pakalpojumus un valsts apmaksātas vecmāšu sniegtas konsultācijas seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, tai skaitā jautājumos par menstruālo ciklu, kontracepcijas lietošanu, STI profilaksi, kā arī atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu un citiem ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītiem jautājumiem.Šobrīd valsts apmaksātu kontracepcijas pakalpojumu var saņemt sievietes līdz 19 gadu vecumam, kuras ir dzemdējušas; sievietes, kuras slimo ar psihiskās attīstības traucējumiem (diagnozes F70–F79); sievietes, kuras slimo ar alkohola un narkotisko vielu atkarībām (diagnozes F10.2, F11.2., F12.2., F13.
84. F14.2 F15.2., F16.2., F18.2., F19.2), kā arī sievietes, kuras ir ieslodzītas vai atbrīvotas no ieslodzījuma vietas (diagnozes Z65.1–Z65.2). Minētajām pacientēm pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantotas tādas metodes kā hormonālās vai nehormonālās intrauterīnās sistēmas (spirāle) vai kontraceptīvā augšdelma implanta ievadīšana, vai ķirurģiskā sterilizācija. VM plāno turpināt darbu pie mērķa grupas paplašināšanas valsts apmaksāto kontracepcijas pakalpojumu nodrošināšanai sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm, kā arī jaunietēm.Līdz šim valstī līdz galam nav tikusi novērtēta vecmātes kompetence un būtiskā loma gan sabiedrības izglītošanā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, tai skaitā grūtniecības plānošanas jautājumos, gan arī nav īstenota vecmātes plašāka iesaiste primārajā veselības aprūpē ar mērķi nodrošināt profilaktiskos pasākumus, piemēram, onkoloģijas slimību skrīninga veikšanu. Vecmātei kopumā līdz šim nav tikusi deleģēta vadošā loma fizioloģiski noritošas grūtniecības uzraudzībā, jo vēsturiski ir nostiprinājusies prakse, ka sieviete grūtniecības uzskaitē stājas pie ginekologa, dzemdību speciālista, lai gan, raugoties no cilvēkresursu efektīvas plānošanas viedokļa, šāds modelis valstij izmaksā dārgāk, ņemot vērā gan veselības aprūpes pakalpojumu tarifa apmēru, gan vecmātes izglītības izmaksas, salīdzinot ar ārsta profesijas izmaksām. Vecmātes vadīta grūtniecības aprūpe mazina medikalizācijas risku, kā arī ļauj raudzīties uz grūtniecību kā fizioloģisku periodu. Vecmātes svarīgas funkcijas ir izglītošana, sagatavošana dzemdībām, atbalsta sniegšana grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, kā arī zīdīšanas veicināšana. Vecmātes plašāka iesaiste minētajos procesos ir būtiska, lai vairotu ģimenes pozitīvo pieredzi, kas saistīta ar grūtniecību, dzemdībām un jaundzimušā aprūpi. Ņemot vērā minēto, Plāna projektā iekļautās aktivitātes ir vērstas uz vecmātes lomas paplašināšanu veselības aprūpes sistēmā, tādējādi novirzot speciālista – ginekologa, dzemdību speciālista resursus riska grupas grūtnieču aprūpei, kā arī komplicētu situāciju risināšanai ginekoloģijā un dzemdniecībā.1.
85. Jauno un topošo vecāku izglītošana par bērna attīstību un aprūpi, kā arī par fiziskās un psihiskās veselības saglabāšanu un nepieciešamā atbalsta saņemšanas iespējām.Bērna veselību un attīstību gan pirms, gan pēc dzimšanas ietekmē dažādi fiziski, psihoemocionāli, sociāli faktori, kā arī mātes un tēva veselība, vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu, kā arī dzīvesveida paradumi grūtniecības periodā, kas ietekmē arī bērna turpmāko dzīvesveida paradumu veidošanos.Tādējādi būtu jāveicina topošo un jauno vecāku izpratne un zināšanas ar bērna veselību saistītos jautājumos, sākot ar dzemdībām un zīdaiņa periodu, ietverot zināšanas par bērna attīstību un aprūpi, funkcionālā novērtējuma veikšanu un nozīmi, zīdīšanu, piebarošanu, vakcināciju, miegu, veselības profilaktiskajām pārbaudēm, traumatisma mazināšanu, drošas vides nodrošināšanu.Atsevišķu dzīvesveida paradumu izplatību, kā arī bērnu veselības rādītājus raksturo dažādu pētījumu dati, kas pārsvarā tiek veikti skolas vecuma bērnu populācijā. Skolas vecuma bērniem nozīmīgs veselības raksturlielums ir veselības pašvērtējums. Kā teicamu savu veselību vērtē tikai 18,4% skolēnu (11, 13 un 15 g.v.): 24,5% zēnu un 12,3% meiteņu (
86. gadā). Biežākās hroniskās (atkārtotas vismaz reizi nedēļā) veselības sūdzības pusaudžiem (11, 13 un 15 g.v.) ir aizkaitināmība - 46,7%, nervozitāte – 42,5%, grūtības iemigt – 34,5%, nomāktība – 29,6%, galvassāpes – 25,5%, muguras sāpes – 22,3%. Biežāk lietotie medikamenti pēdējā mēneša laikā ir zāles pret galvassāpēm – 44% un vēdera sāpēm – 36%. Dažāda veida sūdzības biežāk atzīmē meitenes, kā arī meitenes medikamentus lieto biežāk nekā zēni16.Bērnu fizisko un psihisko veselību negatīvi ietekmē nepietiekama fiziskā aktivitāte, jo mūsdienās ievērojama dzīves daļa norisinās, lietojot ekrānierīces, kas rada papildu izaicinājumus fiziski aktīva dzīvesveida veicināšanā. Bērni jau pirmsskolas vecumā daudz laika pavada pie ekrāna (TV, viedierīces, dators). Pētījumu un aptauju dati liecina, ka gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem brīvdienās pie ekrāniem pavadītais laiks ir lielāks nekā darba dienās. Pirms pāris gadiem veiktā pētījuma dati rāda, ka 5 gadu vecumā darba dienās tā vidēji ir 1 stunda 35 minūtes, brīvdienās – vidēji 2 stundas 46 minūtes, t.sk. gandrīz pusei (49%) bērnu tās bija 3 stundas vai vairāk
87. 7 un 9 gadu vecumā lietojot ekrānierīces (TV, elektroniskās viedierīces) pavadītais laiks 3 un vairāk stundas dienā (2022./2023.) darba dienās bija 36% bērnu, brīvdienās – 74%, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar
88. gadu, kad tas bija attiecīgi 20% un 57%. Vērtējot 7- un 9-gadīgu bērnu brīvo laiku darba dienās, gandrīz trešdaļai (30,4%) mājās, ārā vai citur aktīvi un enerģiski pavadītais laiks ir tikai stunda vai mazāk
89. Ilga ekrānlaika un zemākas fiziskās aktivitātes rādītāji mazajiem bērniem atšķiras vecāku izglītības grupās: veselīgāki paradumi ir ģimenēs, kur vecākiem ir augstākā izglītība.Pieaugot vecumam, palielinās arī ekrānlaiks. Četras un vairāk stundas dienā TV skatās 31% skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) darba dienās, 48% brīvdienās. Trīs un vairāk stundas dienā, spēlējot datorspēles, pavada 34% skolēnu darba dienās, 48% – brīvdienās19.Lai mazinātu veselības riskus, kas saistīti ar moderno tehnoloģiju lietošanu, VI izveidota starpnozaru darba grupa
90. gadā ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem20 ar mērķi veicināt bērnu drošību moderno tehnoloģiju lietošanā, mazinot moderno tehnoloģiju ietekmi uz bērnu veselību un tehnoloģiju radīto apdraudējumu, kā arī veicināt jēgpilnu moderno tehnoloģiju lietošanu bērniem dažādās vecuma grupās.Daļa sūdzību pusaudžu vecumā ir saistīta ar psihoemocionālo labsajūtu. Par atkārtotu nervozitāti vismaz reizi nedēļā sūdzējusies vairāk nekā puse (55,6%) meiteņu un gandrīz katrs trešais (20,6%) zēns, savukārt, nomāktību atzīmējušas 42% meiteņu un 18% zēnu (11, 13, 15 g.v.). Šo simptomu biežums pieaug līdz ar vecumu
91. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka pusaudzis piedzīvo būtiskas pārmaiņas gan fiziskajā, gan psihoemocionālajā attīstībā. Tāpēc īpaši svarīga loma ir psihosociālajai videi, tai skaitā ģimenei, skolai, vienaudžiem.Vecākiem, ģimenei un citiem bērna aprūpētājiem ir svarīga loma bērna attīstības un audzināšanas procesā. VM kopā ar ekspertiem
92. gadā ir izstrādājusi mācību filmu vecākiem par bērna un pusaudža psiholoģisko attīstību un efektīvu komunikāciju ar bērniem un pusaudžiem psihiskās veselības veicināšanai
93. SPKC
94. gadā ir izstrādājis informatīvo materiālu "Bērna psihoemocionālā un sociālā audzināšana pirmsskolas vecumā"23.Viens no bērna psihisko veselību negatīvi ietekmējošiem faktoriem ir ņirgāšanās skolās. OECD PISA pētījuma
95. gada Latvijas aptaujas dati liecina, ka 29% 15-gadīgo pusaudžu skolā izjutuši pāridarījumu vairākas reizes mēnesī, kas, salīdzinot ar
96. gada datiem, ir samazinājies par 6 procentpunktiem
97. Situāciju raksturo arī RSU
98. gadā veiktā pētījuma dati, kas liecina, ka no bulinga pēdējo pāris mēnešu laikā (vismaz 2-3 reizes) cietuši 22,4% skolēnu (1.–
99. klase). Pamatojoties uz minētā pētījuma datiem, var secināt, ka, pieaugot vecumam, bulinga izplatība mazinās. Citiem pāri darījušo (vismaz 2-3 reizes pēdējo mēnešu laikā) skolēnu īpatsvars bija 11,3%. No skolēniem, kas saskārušies ar bulingu, gandrīz trešā daļa (29,3%) to cieš ilgstoši, t.sk. katrs desmitais – gadu, katrs piektais – vairākus gadus25.Līdzīga ņirgāšanās izplatība redzama PVO HBSC skolēnu paradumu pētījuma datos. Katrs piektais (19% – 2022.gadā) pusaudzis (11, 13, 15 g.v.) pēdējo pāris mēnešu laikā ir cietis no atkārtotas ņirgāšanās (vismaz 2–3 reizes). Šis rādītājs pēdējo divdesmit gadu laikā variē 19-23% robežās. Pēdējās divās pētījuma aptaujās vērojama neliela samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Kopš
100. gada ņirgāšanās upuru īpatsvars ir samazinājies par 3,7 procentpunktiem. Arī to pusaudžu īpatsvars, kuri ņirgājušies par citiem, ir samazinājies pēdējos divos aptauju periodos par 8,7 procentpunktiem, sasniedzot 14,6, kas ir zemākais rādītājs pēdējo divdesmit gadu periodā. Ņirgāšanās upuru īpatsvars mazinās līdz ar vecumu, savukārt to, kuri ņirgājušies par citiem, īpatsvars pieaug līdz ar vecumu. Atšķirības ņirgāšanās izplatībā pa upuru dzimumu grupām nav būtiskas, bet par citiem biežāk ņirgājušies ir zēni. Negatīvi vērtējama pieauguma tendence kiberņirgāšanās izplatībā. Pēdējo pāris mēnešu laikā no kiberņirgāšanās cietuši 8,8%, par citiem kiberņirgājušies 9,4% pusaudžu (vidēji 11, 13, 15 g.v.)26.VM īstenotā ESF projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) (turpmāk – ESF projekts) sabiedrības informēšanas kampaņas "Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!"27 ietvaros ir izstrādājusi filmu pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai. Kampaņas ietvaros tapuši arī citi informatīvie materiāli ņirgāšanās situāciju atpazīšanai un novēršanai.Lai mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē, VM ir izstrādājusi vadlīnijas divām vecuma grupām: 1) pirmsskolas un sākumskolas vecuma grupai un 2) pamatskolas un vidusskolas, t.sk. profesionālās izglītības iestādes vecuma grupai. Vadlīnijas prioritāri ir paredzētas izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un atbalsta personālam28.Vienlaikus, lai pilnveidot vecāku, likumisko pārstāvju, audžuvecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu zināšanas un prasmes par ņirgāšanos izglītības vidē, izstrādātas rekomendācijas "Kā pasargāt bērnu no ņirgāšanās". Rekomendācijas paredzētas visiem bērna vecumposmiem un ir veidotas saskaņā ar izstrādātajām vadlīnijām29.Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, joprojām aptuveni 2-3 bērni gadā (līdz 17 g.v.) izdara pašnāvību
101. Daudz vairāk ir pašnāvību mēģinājumu, kuru apjoms pat nav zināms. Smagākos pašnāvību mēģinājumus raksturo NMPD izsaukumu dati, kuru analīze liecina, ka pusaudžu un jauniešu vecumā ir augstākie pašnāvību mēģinājumu relatīvā skaita rādītāji, salīdzinot ar citām vecuma grupām. Vidēji gadā tie ir vairāk nekā 100 izsaukumi pašnāvību mēģinājumu dēļ pie nepilngadīgām personām, kur apmēram katrs ceturtais ir vecumā līdz 14 gadiem
102. Jāņem vērā, ka pusaudži ir pašnāvnieciskas uzvedības riska grupa. Pašnāvības mēģinājumu var sekmēt daudz un dažādi faktori: ar ģimenes vidi saistītie (pašnāvnieciska pieredze ģimenē, vardarbība ģimenē, nepietiekams vecāku emocionālais atbalsts, nedzīvošana kopā ar abiem vecākiem), ar vienaudžu vidi saistītie faktori (pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, ņirgāšanās skolā), individuālie faktori (depresijas simptomi, zems pašcieņas līmenis, ikdienas smēķēšana, meitenēm – riskanta alkohola lietošana, bet zēniem – narkotiku lietošana dzīves laikā)32.Tādējādi plāna ietvaros paredzēti pasākumi, kas vērsti uz bērnu psihiskās veselības saglabāšanu un nepieciešamā atbalsta saņemšanas iespējām, tai skaitā, izglītojot sabiedrību par bērnu miega higiēnu un veselību, kā arī digitālo tehnoloģiju pārmērīga un nekontrolēta patēriņa riskiem un ietekmi uz bērnu veselību.Mutes veselībaSaskaņā ar statistikas datiem 6-gadīgo bērnu piena zobu KPE indekss (kariozo, plombēto un izrauto zobu kopsumma pret pacientu skaitu)
103. gadā bija 3,3 – šis rādītājs dinamikā ir svārstīgs, taču kopumā pēdējo desmit gadu laikā nav uzlabojies. Uzlabošanās vērojama 12-gadīgo bērnu pastāvīgo zobu KPE indeksam, kas 2023.gadā bija 2,2 (pēdējos četrus gadus 2,1–2,2), salīdzinot ar 2013.–
104. gada periodu, kad KPE indekss bija no 2,8 līdz 2,9)33.Mutes veselības pētījuma skolēniem (12, 15 g.v.)
105. gada dati apliecina, ka kariesa izplatība bērniem ir augsta un netiek novērota situācijas uzlabošanās. Tāpat Latvijas pusaudžiem ir augsta smaganu iekaisuma izplatība, kas saistāma ar nepietiekamu zobu tīrīšanu. Tikai aptuveni puse bērnu tīra zobus divas reizes dienā: 12 gadu vecumā – 45%, 15-gadīgo vidū – 51%
106. Līdzīgi situāciju raksturo arī Skolēnu paradumu pētījuma dati – vairāk nekā vienu reizi dienā zobus tīra 55% (48% zēnu, 62% meiteņu) skolēnu 11, 13, 15 gadu vecumā (2022.g.). Zēniem līdz ar vecumu šis rādītājs pazeminās, bet meitenēm – paaugstinās. Vismaz reizi dienā zobus tīra 91% skolēnu (88% zēnu, 93% meiteņu). Dinamikā šis rādītājs nav būtiski mainījies35.Kariesa brīvi (šāds termins izmantots pētījumā) ir 13,9% 12-gadīgo, 6,9% 15-gadīgo. Vesels periodonts ir 28% 12-gadīgo, 26% 15-gadīgo bērnu. Pēc šī pētījuma datiem KPE indekss 12 gadu vecumā ir 2,3, 15-gadīgajiem – 4,
107. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu
108. gadā, šie rādītāji ir uzlabojušies. Augstāka kariesa smaguma pakāpe ir reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas. Ortodontisko ārstēšanu veikuši vai sākuši tikai 12%, kaut sagaidāmā šādas ārstēšanas nepieciešamība pārsniedz 40%36.Lai veicinātu bērnu zināšanas un prasmes zobu veselības saglabāšanā un uzturēšanā, VM ar ESF līdzfinansējumu īstenojusi bezmaksas pasākumus bērniem un pedagogiem par mutes dobuma un zobu veselību saistībā ar veselīga uztura paradumiem. Laika periodā no
109. līdz
110. gadam īstenotas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem no četru gadu vecuma un 1.–
111. klašu skolēniem, tostarp bērniem ar redzes, dzirdes, garīgās attīstības un kustību traucējumiem. Nodarbībās bērniem skaidrota uztura paradumu ietekme uz mutes dobuma un zobu veselību, zobiem veselīgs un neveselīgs uzturs, zobu tīrīšanas process un nozīme, kā arī citi mutes dobuma un zobu veselību veicinoši pamatprincipi. Nodarbībās kopumā piedalījās aptuveni 59 000 bērnu. Savukārt no
112. līdz
113. gadam par mutes dobuma un zobu veselības jautājumiem izglītoti vairāk kā 2 000 pirmsskolas un sākumskolas (1.–
114. klašu) pedagogu. Semināru laikā pedagogi apguva zināšanas un prasmes mūsdienīgu mācību risinājumu izmantošanā, runājot ar izglītojamajiem par pareizas un regulāras mutes dobuma un zobu higiēnas nozīmi saistībā ar veselīga uztura paradumiem. Īstenotie pasākumi snieguši ieguldījumu, lai bērni un pedagogi apgūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes, kas palīdzētu uzturēt labu mutes dobuma un zobu veselību.Zīdīšanas veicināšanaMātes piens ir vienīgā, vispiemērotākā un nepieciešamākā uzturviela bērnam pirmajos 6 dzīves mēnešos, un vienlaicīgi ar citu uzturu līdz 2 gadu vecumam. Zīdot mazuli, bērnam tiek nodrošināts pilnvērtīgs uzturs, stiprināta mazuļa imūnsistēma, kā arī bērns tiek pasargāts no infekcijām un alerģijām. Vienlaikus zīdīšana veicina bērna fizisko un garīgo attīstību37.Atbilstoši PVO rekomendācijām, zīdainim pirmajos sešos dzīves mēnešos ir būtiski nodrošināt ekskluzīvo zīdīšanu, kas nozīmē, ka dzīves pirmajā pusgadā bērns tiek zīdīts, nesaņemot papildu uzturu. Latvijā ekskluzīvā zīdīšana tiek nodrošināta ~15-16% bērnu no uzskaitē esošajiem viengadīgajiem bērniem
116. gadā mātes pienu pirmajos sešos dzīves mēnešos saņēmuši 54,6% zīdaiņu.SPKC regulāri īsteno sabiedrības informēšanas aktivitātes par zīdīšanu, sievietes veselību grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Katru gadu Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļas ietvaros (
117. –
118. augusts) tiek sagatavoti materiāli, kas tiek publicēti SPKC sociālo tīklu kontos un nosūtīti Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla pašvaldībām39 ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par zīdīšanas nepieciešamību mātes un bērna veselības saglabāšanā.SPKC ir aktualizējis informatīvā materiāla "Zīdīšanas ABC" saturu atbilstoši jaunākajām zinātniskajām nostādnēm zīdīšanas jomā, bet ir būtiski popularizēt minēto materiālu un izplatīt to mērķauditorijai, tai skaitā caur ārstniecības iestādēm. Plāna ietvaros ir plānots izstrādāt arī algoritmu ārstniecības personām zīdīšanas uzsākšanai, veicināšanai un vadīšanai.Atkarības bērniemViens no kaitīgiem veselību ietekmējošiem paradumiem ir dažādu atkarību izraisošo vielu un procesu lietošana, kas bieži sākas jau nepilngadīgā vecumā. Pusaudžu vecumā tas bieži ir saistīts ar ziņkāri, vēlmi eksperimentēt un riskēt, kā arī to var veicināt dažādi citi faktori: emocionālas grūtības, strīdi ģimenē, konflikti skolā u.tml. Attīstoties atkarībai, tā arvien būtiskāk ietekmē gan psihisko, gan fizisko attīstību un veselību
119. Papildus negatīvu ietekmi rada tas, ka atkarības vielu lietošana nereti saistās arī ar riskantu uzvedību, piemēram, vardarbību, traumatisma risku, suicidālām tieksmēm41.
120. gadā vismaz vienu vai divas dienas pēdējo 30 dienu laikā cigaretes smēķējuši 10,5% 13-15 gadus vecie skolēni (zēni – 9,2%, meitenes – 11,5%). Salīdzinot ar
121. gadu, minētais rādītājs ir samazinājies zēniem par 5,5 procentpunktiem, bet meitenēm par 3,3 procentpunktiem. Pieaugums ir e-cigaretes/veipa lietošanas rādītājiem. Vismaz vienu dienu pēdējo 30 dienu laikā e-cigaretes lietojuši 21,9% 13-15 gadīgo skolēnu. Lai gan e-cigarešu lietošana kopš
122. gada ir samazinājusies zēniem par 5,4 procentpunktiem, meitenēm novērojams būtisks pieaugums – par 13,2 procentpunktiem42.Eiropas skolu aptaujas projekta pētījums par alkoholu un citām atkarību izraisošām vielām (ESPAD)
123. gada dati liecina, ka 78% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīves laikā ir pamēģinājuši alkoholu. Alkoholu biežāk pamēģinājušas meitenes (84%) nekā zēni (73%), un šī dzimuma atšķirība saglabājas arī citos rādītājos. Visbiežāk lietotais alkoholiskais dzēriens pēdējo 30 dienu laikā ir bijis stiprais alkohols (22%), kam seko alus (21%), vīns (20%) un sidrs (19%), un tieši meitenes to lietojušas biežāk nekā zēni. 40% skolēnu pirmo reizi alkoholu pamēģinājuši 13 gadu vecumā vai agrāk, biežāk meitenes un skolēni no lauku reģioniem43.Kā redzams, atkarības vielu lietošana pusaudžu vecumā biežāk raksturīga meitenēm nekā zēniem, savukārt zēniem vairāk raksturīga ilgstoša laika pavadīšana ekrānos. Tomēr problemātisko sociālo tīklu lietotāju īpatsvars lielāks ir starp meitenēm – 10,3%, zēniem attiecīgi – 5%