← Latvija

Zaudējis spēku - Ceļu satiksmes noteikumi

Īsumā

Šis dokuments ir Ministru kabineta noteikumi Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi", kas nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā. Tomēr, svarīgi ir zināt, ka šis konkrētais dokuments ir zaudējis spēku un ir aizstāts ar jauniem noteikumiem.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Ceļu satiksmes noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.571 Rīgā 2004.gada 29.jūnijā (prot. Nr.39, 33.§) Ceļu satiksmes noteikumi Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 3.panta otro daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumos lietotie termini: 1.1. apbraukšana — braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu; 1.2. apdzīšana — braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē); 1.3. apdzīvota vieta — apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 518. vai 520.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 519. vai 521.ceļa zīmi; 1.4. apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā; 1.5. apsteigšana — braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē); 1.6. bīstama krava — krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību; 1.7. braukšanas josla — jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi; 1.8. brauktuve — ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām; 1.9. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.10. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.11. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.12. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.13. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.14. dot ceļu — prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu; 1.15. dzelzceļa pārbrauktuve — ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, — no 134. vai 135.ceļa zīmes; 1.16. dzīvojamā zona — apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 529.ceļa zīmi; 1.17. faktiskā masa — transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa; 1.18. galvenais ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u.tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu; 1.19. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.20. gājēju ceļš — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi); 1.21. gājēju pāreja — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei; 1.22. gājēju un velosipēdu ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu; 1.23. ietve — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās; 1.24. krustojums — vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.); 1.25. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.26. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.27. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.28. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.29. nomale — ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai; 1.30. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.31. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.32. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis — autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu. Šis termins attiecas arī uz maršruta taksometriem; 1.33. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.34. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.35. piespiedu apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa; 1.36. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.37. priekšroka — tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem; 1.38. sadalošā josla — ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai; 1.39. satiksmes regulētājs — persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt; 1.40. stāvēšana — transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā; 1.41. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.42. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.43. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.44. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.45. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.46. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.47. transportlīdzekļu sastāvs — mehāniskais transportlīdzeklis savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis; 1.48. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.49. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.50. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75); 1.51. velosipēdu ceļš — ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu); 1.52. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75). 2 (Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 2. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā. 3 3. Transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi. 4 4. Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. 5 5. Katra ceļu satiksmes dalībnieka pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem. 6 6. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. 7 7. Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir tam pilnvarotas. 8 8. Satiksmes regulētājiem un personām, kuras uzrauga ceļu satiksmi, uz ceļa jebkurā diennakts laikā jābūt labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, jābūt klāt dienesta apliecībai. 9 9. Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi. 10 (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā) 10. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. 11 11. Šajos noteikumos neparedzētus ceļu satiksmes ierobežojumus, kad tiek noteiktas un ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām (ceļu darbi, sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.), drīkst izdarīt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, kā arī informējošās, norobežojošās, brīdinājuma u.tml. ierīces. 12 12. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta tikai tad, ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par satiksmes aizliegumiem vai ierobežojumiem noteiktajā kārtībā vai ja attiecīgie transportlīdzekļi tiek pavadīti aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. 13 12.1 Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, bet kurus to ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Braucot pa ceļu, kā arī ārpus tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta satiksmes drošība. 14 (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 13. Šie noteikumi un citi normatīvie akti, kas regulē attiecības ceļu satiksmes drošības jomā, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā arī to īpašniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiem atrodoties Latvijas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav noteikts citādi. 15 14. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts: 14.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus; 14.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu. 16 15. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai. 17 2. Gājēju un pasažieru pienākumi 16. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu). 18 17. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. 19 (Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017) 18. Ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā. 20 (Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017) 19. Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. 21 (MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā) 20. Organizētas cilvēku grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi. 22 21. Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem. 23 22. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm. 24 23. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk - luksofors) signāli. 25 24. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. 26 25. Ārpus gājēju pārejas, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme. 27 26. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami. 28 27. Gājējiem aizliegts: 27.1. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi; 27.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas; 27.3. pārvietoties pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi; 27.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību. 29 28. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim. 30 29. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, — uz ietves vai nomales. 31 30. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo. 32 31. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai. 33 32. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. 34 33. Pasažieriem aizliegts: 33.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību; 33.2. atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis; 33.3. atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus; 33.4. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma. 35 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270) 3. Transportlīdzekļu vadītāju vispārīgie pienākumi 34. Transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. 36 35. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt šādiem dokumen­tiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma: 35.1. vadītāja apliecība; 35.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti; 35.3. (svītrots ar MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.929); 35.4. dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli), pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, liel­gabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu) vai pasažierus; 35.5. dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati. 37 (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270) 36. Mopēda vadītājam jābūt klāt šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakš­punktā minētajiem dokumentiem un jāiedod tie pārbaudei. Tramvaja un trolejbusa vadītājam jābūt klāt šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētajam dokumentam un pēc policijas darbinieku pieprasījuma jāiedod tas pārbaudei. 38 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270) 37. Transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir klāt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts izsniegta transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās transportlīdzekļu kategorijas. 39 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75) 38. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: 38.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 242., 243. un 244.punktā minētajām prasībām. Pēc policijas darbinieka pieprasījuma jāļauj veikt šī aprīkojuma apskati; 38.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli; 38.3. pakļauties policijas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontrolei vai gabarītu, faktiskās masas vai ass slodzes kontrolei, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai; 38.4. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji); 38.5. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām); 38.6. braucot ar motociklu, triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, lietot aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres; 38.7. pakļauties muitas amatpersonas prasībai veikt muitas kontroli; 38.8. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam apģērbā ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem. 40 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208) 39. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: 39.1. vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz: 39.1.1. 0,2 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus; 39.1.2. 0,5 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem; 39.2. vadīt transportlīdzekli narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā; 39.3. vadīt transportlīdzekli, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt transportlīdzekļa vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību; 39.4. vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas (1.pielikums) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību; 39.5. vadīt transportlīdzekli, ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums; 39.6. lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes; 39.7. nodot transportlīdzekli vadīt personai, kurai nav klāt atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo noteikumu 215.punktu un vadīšanas iemaņu pārbaudei normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu noteiktajā kārtībā; 39.8. bez uzaicinājuma atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma; 39.9. lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule); 39.10. atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. 41 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270) 39.1 Aizliegts mācīties vadīt transportlīdzekli: 39.1 1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles; 39.1 2. atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā; 39.1 3. esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt darbspējas un ceļu satiksmes drošību. 42 (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā) 4. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos 40. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš. 43 41. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, - iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas). 44 42. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai: 42.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi; 42.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu); 42.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai; 42.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros; 42.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas); 42.6. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos. 45 (Grozīts ar MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.929) 43. Noteikumu 42.punktā minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35.punktā, 39.1., 39.2., 39.3., 39.4., 39.5., 39.6. un 39.7. apakšpunktā un 50.punktā minētās prasības un prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi. 46 (Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441) 44. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni. 47 44.1 Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš, pārkāpjot ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai. 48 (MK 11.11.2008. noteikumu Nr.929 redakcijā) 45. Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h. 49 46. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 111.punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāsojums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 135.4., 135.6., 135.7., 135.9., 135.10., 135.11., 135.12., 136.2., 136.3. un 136.4.apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām. 50 (MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā) 47. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas: 47.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas; 47.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas; 47.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus; 47.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm. 51 (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.921) 48. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 98., 99., 100., 101., 105., 106., 108. un 110.punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli. 52 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 49. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u.tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u.tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u.tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. 53 5. Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma 50. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 50.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 50.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā; 50.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi; 50.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. 54 51. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 51.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 51.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu. 55 52. Ja šo noteikumu 51.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji: 52.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 52.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. 56 53. Ja šo noteikumu 50., 51. vai 52.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli. 57 54. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu. 58 6. Ceļu satiksmes regulēšana 55. Satiksmi regulē: 55.1. ar luksoforiem (2.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši valsts standartu LVS EN 12368:2000 "Ceļu satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori" un LVS 370:2004 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori" prasībām; 55.2. satiksmes regulētāji. 59 (Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441) 56. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme: 56.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo; 56.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu; 56.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš vai gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu; 56.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti; 56.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls; 56.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta; 56.7. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona; 56.8. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos; 56.9. sarkana krusta signāls uz melna fona informē par to, ka pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls. 60 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 57. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem un velosipēdu vadītājiem. Šo noteikumu 224.punktā minētajā gadījumā, kad velosipēda vadītājs šķērso brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā luksofora signāls. Zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais – aizliedz. 61 (MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1017 redakcijā) 58. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas maiņas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus un velosipēdu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem. 62 (Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 59. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme: 59.1. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots; 59.2. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots; 59.3. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu. 63 60. Ja šo noteikumu 59.punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts. 64 61. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti T burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais - taisni, labais - pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts. 65 62. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme: 62.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā: 62.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem - taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi; 62.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts; 62.2. labā roka iztaisnota priekšā: 62.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem - visos virzienos; 62.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi; 62.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts; 62.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras; 62.3. roka pacelta augšā - transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētos gadījumus. 66 63. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju). Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu. 67 64. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 59.punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, transportlīdzeklis jāaptur šādās vietās: 64.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos - pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, - pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, - pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta; 64.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm - saskaņā ar šo noteikumu 169.punktu. 68 (Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 65. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas". 69 66. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām. 70 67. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli. 71 68. Transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs vai muitas amatpersona (muitas zonā) dod norādījumu apturēt transportlīdzekli: 68.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir valsts standartā LVS 63:2009 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums un aprīkojums" noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav; 68.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis. 72 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270) 69. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 68.1.apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti. 73 7. Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa 70. Pirms jebkura manevra — braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. — transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram. 74 (Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017) 71. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka. 75 72. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka. 76 73. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka. 77 74. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt. 78 75. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus. 79 76. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu. 80 77. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību. 81 78. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u.tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu. 82 79. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso. 83 80. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš. 84 81. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi. 85 82. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka. 86 83. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme). 87 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75) 84. Ja brauktuves vidū vienā līmenī atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jāno­griežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes. 88 (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā) 85. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515. vai 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu ceļa klātnes aizliegts. 89 86. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē. 90 87. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās. 91 88. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību. 92 89. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu. 93 (Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028) 90. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. 94 91. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses. 95 92. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transportlīdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās. 96 93. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. 97 94. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās: 94.1. uz gājēju pārejām; 94.2. tuneļos; 94.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem; 94.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm; 94.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m. 98 95. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība. Aizliegts braukt atpakaļgaitā pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi. 99 8. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves 96. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem. 100 97. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, atļauts iebraukt, tikai nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. 101 (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75) 98. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. 102 99. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos: 99.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas; 99.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā; 99.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa. 103 100. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai. 104 101. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, un traktortehnikai jābrauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem un traktortehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu vai pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. 105 102. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu. 106 103. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts. 107 104. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts. 108 105. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 506., 508. vai 509.ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot taksometrus, aizliegts braukt, kā arī aizliegts apturēt transportlīdzekli šajā joslā. 109 106. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505.ceļa zīmi un 940.ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu. 110 107. Ja uz brauktuves ierīkots ar 413.ceļa zīmi un 941.ceļa apzīmējumu apzīmēts velosipēdu ceļš, kas no pārējās brauktuves atdalīts ar platu 920.ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem velosipēdu ceļu šķērsot atļauts tikai nepārtrauktā ceļa apzīmējuma pārtraukuma vietās. 111 108. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties. 112 109. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 745.ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 59.punktā minētajam luksoforam. 113 110. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli. 114 111. Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus un specializētos tūristu transportlīdzekļus (izņemot pa ietvēm). Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots. 115 (MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017) 9. Braukšanas ātrums, distance un intervāls 112. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). 116 113. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. 117 114. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h. 118 115. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: 115.1. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 90 km/h; 115.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, - 80 km/h. 119 116. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto. 120 117. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 115. un 116.punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: 117.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, - 60 km/h; 117.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, - 50 km/h; 117.3. velkot šo noteikumu 249.punktā minētos tehnoloģiskos agregātus - piekabes, - 40 km/h; 117.4. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 110 km/h, automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, - 90 km/h, bet laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam attiecīgi - 90 km/h un 80 km/h; 117.5. mopēdiem - 45 km/h. 121 118. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: 118.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu; 118.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 263.punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa; 118.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu; 118.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai. 122 119. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību. 123 120. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 266. un 268.punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja transportlīdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos. 124 10. Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana 121. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai: 121.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu; 121.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu; 121.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi; 121.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli. 125 122. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.). 126 123. Aizliegts apdzīt šādās vietās: 123.1. regulējamos krustojumos; 123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu; 123.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām; 123.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.; 123.5. uz gājēju pārejām un tuneļos. 127 124. Netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, drīkst pārkārtoties un īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tā ir ar asfalta vai asfaltbetona segumu. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, kā arī, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu. 128 (Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441) 125. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111.ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs. 129 126. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 185.punktā noteiktajām prasībām. 130 127. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru. 131 11. Apstāšanās un stāvēšana 128. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.