Zaudējis spēku - Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība

Zaudējis spēku - Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumus Nr. 381 "Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr.83 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 17.§) Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus novietnē, kurā tiek turēti cūku sugas dzīvnieki, kā arī kautuvē, transportlīdzeklī un savvaļas cūku populācijā; 1.2. valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību; 1.3. kārtību, kādā tiek medītas savvaļas cūkas. 2 (MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā) 2. Āfrikas cūku mēris (turpmāk – cūku mēris) ir epizootiska slimība, kura var parādīties ierobežotās Eiropas, Āzijas, Āfrikas un citās teritorijās un izraisīt visu cūku sugas dzīvnieku saslimšanu. Slimība nav ārstējama, un tai ir raksturīga ātra izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana, kas rada lielus ekonomiskus zaudējumus. 3 2.1 Ierobežotās platībās, kurās pastāvīgi vai uz laiku tur savvaļas cūku sugas dzīvniekus produkcijas ieguvei un kurās nav iespējams ievērot šo noteikumu III, IV, V vai XI nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz cūku mēra apkarošanu novietnēs un nodrošināt normatīvajos aktos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām noteiktās normas, piemēro šajos noteikumos noteiktās prasības cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā. 4 (MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 434 redakcijā) 3. Ja konstatē cūku mēra uzliesmojumu vai atsevišķu inficēšanās gadījumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors par to informē Zemkopības ministriju. Ja cūku mēra uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantīnas zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, Pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem. 5 (MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā) 4. Cūka uzskatāma par inficētu ar cūku mēri (cūku mēra gadījums), ja: 4.1. cūku sugas dzīvniekam dzīves laikā konstatētie slimības klīniskie simptomi norāda uz inficēšanos ar cūku mēra ierosinātāju; 4.2. cūkas liemenim, tā iekšējiem orgāniem vai līķim pēcnāves patologanatomiskās izmeklēšanas laikā konstatēti audu bojājumi, kas raksturīgi saslimšanai ar cūku mēri; 4.3. saslimšana ar cūku mēri konstatēta laboratoriskajos izmeklējumos, kas tiek veikti saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto un apstiprināto slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību. 6 (Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 5. Cūku mēra uzliesmojums ir viens vai vairāki cūku mēra gadījumi, kas tiek konstatēti novietnē. 7 6. Aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri ir šādos gadījumos: 6.1. cūku sugas dzīvniekam dzīves laikā konstatētie slimības simptomi ir līdzīgi cūku mēra simptomiem vai laboratoriskajos izmeklējumos, kas veikti saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību, rodas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar cūku mēri; 6.2. cūkas liemeņa, tā iekšējo orgānu vai līķa audu bojājumi un patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti rada aizdomas par inficēšanos ar cūku mēri. 8 (Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 6.1 Cūku mēra uzliesmojuma vai atsevišķā inficēšanās gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus: 6.1 1. pārstrādā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju; 6.1 2. sadedzina vai aprok teritorijā, kurā iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļā noteiktajām prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotās vietās, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus; 6.1 3. aprok Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajos aktos par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām noteiktajām prasībām vai atļautā atkritumu poligonā, ievērojot Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļas 1., 3. un 4. punktā minētos nosacījumus; 6.1 4. likvidē, sadedzinot Regulas Nr. 142/2011 6. pantā minētajās sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 III pielikumā noteiktajām prasībām. 9 (MK 13.08.2013. noteikumu Nr. 546 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 474; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584) 6.2 Savvaļas cūku izcelsmes blakusprodukti ir pirmās kategorijas materiāls. Cūku izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls. 10 (MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 7. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic: 7.1. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja cūku mēris ir konstatēts vai ir aizdomas par saslimšanu ar cūku mēri savvaļas cūku populācijā; 7.2. Pārtikas un veterinārais dienests, ja cūku mēris ir konstatēts vai ir aizdomas par mājas cūku un norobežotās teritorijās audzējamo cūku saslimšanu ar cūku mēri. 11 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 7.1 Aizliegts veikt savvaļas cūku līķu eviscerāciju, ādas novilkšanu vai citas darbības, kas var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus. Par atrastu savvaļas cūku līķi atradējs ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savvaļas cūku līķus, iekšējos orgānus un citus blakusproduktus iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām. 12 (MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā) 7.2 Pasažieru transporta operatori, tostarp aviācijas un jūras transporta operatori, ceļojumu aģentūru operatori un pasta pakalpojumu sniedzēji, izvietojot informatīvus plakātus, informē savus klientus par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, arī rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu. 13 (MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 434 redakcijā) 7.3 Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt: 7.3 1. par 60 dienām vecāku cūku līķu pēcnāves apskati un līķu patologanatomisko sekciju; 7.3 2. paraugu ņemšanu virusoloģiskiem izmeklējumiem cūku mēra noteikšanai reizi nedēļā no katrā ražošanas vienībā mirušām ne mazāk kā divām cūkām vai diviem sivēniem, kas sasnieguši 60 dienu vecumu. Paraugus ņem no tiem cūku līķiem, kuriem patologanatomiskajā sekcijā ir konstatētas jebkādas izmaiņas audos. Paraugus ņem arī gadījumā, ja patologanatomiskās sekcijas laikā cūku līķiem nav konstatētas slimības pazīmes. 14 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 89 redakcijā) 7.4 Cūku līķu pēcnāves apskati un līķu patologanatomisko sekciju veic un paraugus cūku mēra noteikšanai ņem un laboratoriskai izmeklēšanai nosūta praktizējošs veterinārārsts. Laboratoriskai izmeklēšanai cūku mēra noteikšanai nosūta asins paraugu (50–100 mililitru nesarecējušu asiņu) un iekšējo orgānu paraugu (vienu ceturtdaļu liesas, pusi no vienas nieres, kā arī mandeles un dažus vairāk izmainītos limfmezglus). 15 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 89 redakcijā) II. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence 8. Lai nodrošinātu slimību diagnostiku un diferenciāldiagnostiku, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) izstrādā un apstiprina slimību diagnostikas rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā nosaka: 8.1. minimālās prasības cūku mēra diagnostikas laboratorijai un paraugu transportēšanai; 8.2. procedūras, kas veicamas pēc klīniskās vai patologanatomiskās izmeklēšanas, lai noteiktu cūku mēra ierosinātāju, ja tāds ir, un rezultātu novērtēšanas kritērijus; 8.3. procedūras, kas veicamas pēc laboratoriskajai diagnostikai paredzētu paraugu ņemšanas no dzīviem vai mirušiem dzīvniekiem, kā arī seroloģisko vai virusoloģisko izmeklējumu paraugu ņemšanas metodes un rezultātu novērtēšanas kritērijus. Paraugu ņemšanas metodikas izstrādē ņem vērā apstākļus, kādos iespējams aptuveni noteikt cūku mēra ierosinātāja klātbūtnes ilgumu novietnē - laikposmu no dzīvnieku inficēšanās dienas līdz diagnozes apstiprināšanai un attiecīga ziņojuma sniegšanai; 8.4. laboratorisko diagnostiku un metodes cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, kā arī kritērijus rezultātu novērtēšanai. 16 9. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") nodrošina cūku mēra laboratorisko diagnostiku un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju. 17 (Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 10. Lai sekmētu cūku mēra apkarošanu, dienests izveido ekspertu grupu epizootoloģisko pētījumu rezultātu analizēšanai. Dienests epizootoloģiskajos pētījumos iegūto informāciju izmanto slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumu organizēšanai un noteikšanai. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju: 10.1. iespējamais cūku mēra ierosinātāja klātbūtnes ilgums ganāmpulkā, līdz rodas aizdomas par saslimšanu ar cūku mēri vai tiek saņemts attiecīgs ziņojums; 10.2. iespējamie cūku mēra izcelsmes avoti un iespējami inficēto novietņu daudzums, kuras varētu apdraudēt viens izcelsmes avots; 10.3. personu, transportlīdzekļu, cūku, to līķu, spermas, gaļas vai jebkura cita materiāla, kas varētu būt infekcijas pārnesējs, pārvietošanās ceļi uz iespējami inficēto novietni vai no tās; 10.4. vektoru (slimības ierosinātāja saglabātājs un pārnesējs dabā. Cūku mēra vektors ir ērču suga Ornithodorus erraticus) vai savvaļas cūku esamība attiecīgajā teritorijā; 10.5. cūku mēra ierosinātāja pārnešanas iespējas uz citu valstu teritoriju. Ja šādi draudi pastāv, dienests nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju, infekcijas slimības apdraudēto valsti un Eiropas Savienības dalībvalstis. 18 (Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 11. Lai efektīvi apkarotu cūku mēri, dienests, ņemot vērā vides faktorus (piemēram, savvaļas cūku blīvums teritorijā, to migrācijas ceļi un iespējamie infekcijas izcelsmes iemesli), izstrādā un apstiprina rīcības plānu. Rīcības plānā: 11.1. paredz darbības, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu un iznīcināšanu, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, dzīvnieku barības iegūšanu un izplatīšanu, kā arī tirdzniecības ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem un dzīvnieku barību noteiktās kārtības ievērošanu; 11.2. izstrādā darbības posmus, nosakot kārtību, kādā saņem kompensāciju Lauku atbalsta dienestā un finansējumu cūku mēra apkarošanas pasākumu pilnīgai izpildei; 11.3. nosaka darbības, kas veicamas, lai garantētu pasākumu veiksmīgu izpildi cūku mēra uzliesmojuma epidēmiskajā un epizootiskajā situācijā; 11.4. izstrādā pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu pieejamību ātrai un efektīvai cūku mēra apkarošanas kampaņai, piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru; 11.5. izstrādā un apstiprina instrukciju, kurā atspoguļo pilnīgu un detalizētu praktisko darbību īstenošanas kārtību visos cūku mēra apkarošanas posmos; 11.6. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas pasākumus par cūku mēra klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību un kontroli un vismaz divas reizes gadā organizē cūku mēra uzliesmojuma simulācijas reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī nodrošina komunikācijas procedūras mācības, lai kritiskā situācijā garantētu informācijas apmaiņu starp apkarošanas pasākumos iesaistītajām personām, novietņu īpašniekiem un veterinārārstiem. 19 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686; MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128) 12. Ja novietnēs, kurās ir ar cūku mēri slimas cūkas vai ir aizdomas par to saslimšanu ar cūku mēri, konstatē ērču sugu Ornithodorus erraticus, dienests: 12.1. nodrošina vektoru pārbaudi par cūku mēra ierosinātāja klātbūtni; 12.2. nosaka kontroles un apkarošanas pasākumus cūku mēra ierosinātāja iznīcināšanai un izplatīšanās samazināšanai; 12.3. aizliedz cūku un, ja nepieciešams, arī citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanu novietnē vismaz sešus gadus, ja vektoru iznīcināšana nav iespējama; 12.4. uzsāk vektoru noteikšanu cūku apdzīvotās teritorijās un novietnēs. Vektoru noteikšanu sāk vēlā pavasarī, vasarā vai agrā rudenī, kad ir piemēroti temperatūras un mitruma apstākļi, izmantojot vienu no šādām metodēm: 12.4.1. vektoru konstatēšana augsnē, smiltīs vai putekļos, kas iegūti no spraugām starp akmeņiem (ja novietnes ir celtas no akmeņiem) vai no spraugām vai plaisām sienās, zem flīzēm vai zem novietnes grīdas. Paraugus (nokasījumus) ņem ar atbilstošu inventāru, ja nepieciešams, izmanto palielināmo stiklu; 12.4.2. vektoru konstatēšana, izmantojot oglekļa dioksīda lamatas, kuras izvieto dažādās novietnes vietās uz dažām stundām naktī vai dienā ēnainā vietā. Lamatas konstruē tā, lai nodrošinātu, ka ērces piekļūst tuvu oglekļa dioksīda avotam, nonāk lamatās un tām nav iespēju izkļūt no tām. 20 13. Cūku sugas dzīvnieku vakcinācija pret cūku mēri ir aizliegta. Darbības ar cūku mēra vakcīnu, kā arī tās ražošana, uzglabāšana, patērēšana, izplatīšana vai pārdošana notiek tikai dienesta uzraudzībā. 21 14. Atbildīgās institūcijas cūku mēra uzliesmojuma laikā vai savvaļas cūku saslimšanas gadījumā ar cūku mēri veic Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību civilās aizsardzības plānos paredzētos pasākumus. 22 (MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1115 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 14.1 Papildus šo noteikumu 14.punktā noteiktajam dienests cūku mēra uzliesmojuma laikā vai savvaļas cūku saslimšanas gadījumā ar cūku mēri: 14.1 1. (svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686); 14.1 2. nosūta pieprasīto informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm; 14.1 3. sadarbojas ar diagnostikas laboratorijām, plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, informējot par specifiskiem cūku mēra apkarošanas pasākumiem. 23 (MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1115 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 15. Divdesmit četru stundu laikā pēc cūku mēra diagnozes apstiprināšanas dienests saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm informāciju par: 15.1. novietnēs konstatētajiem cūku mēra uzliesmojumiem; 15.2. transportlīdzekļos un kautuvēs konstatētajiem cūku mēra gadījumiem; 15.3. cūku mēra primāro gadījumu savvaļas cūku populācijā (slimības konstatēšana noteiktā savvaļas cūku teritorijā, kurā iepriekš nav novērota saslimšana un netiek piemēroti apkarošanas pasākumi); 15.4. epizootoloģisko pētījumu rezultātiem. 24 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 16. Dienests Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm sniedz informāciju par sekundāriem cūku mēra gadījumiem karantīnas teritorijā savvaļas cūku populācijā. Informācijā iekļauj ziņas par šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildes gaitu un rezultātiem, kā arī epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, slimības kontroles gaitu un sniedz karantīnas teritorijas ģeogrāfisko raksturojumu. 25 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 17. Ja primārais cūku mēra uzliesmojums ir novietnē (slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski nav saistīts ar iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem noteiktā teritorijā, vai slimība pirmo reizi tiek reģistrēta noteiktā teritorijā) vai primārais cūku mēra gadījums ir konstatēts savvaļas cūku populācijā, transportlīdzeklī vai kautuvē, dienests saskaņā ar noteikto slimību izziņošanas kārtību 24 stundu laikā sagatavo un elektroniski nosūta šādu informāciju: 17.1. informācijas paziņošanas datums; 17.2. informācijas paziņošanas laiks; 17.3. dalībvalsts nosaukums; 17.4. slimības nosaukums; 17.5. slimības uzliesmojumu vai gadījumu skaits; 17.6. datums, kurā tika konstatētas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu; 17.7. datums, kurā slimības diagnoze ir oficiāli apstiprināta; 17.8. slimības oficiālās apstiprināšanas laboratoriskā metode; 17.9. dzīvnieku suga, kurai tika apstiprināta saslimšana, transportlīdzekļa veids, kautuves nosaukums, novietnes nosaukums; 17.10. slimības konstatēšanas vietas ģeogrāfiskais izvietojums un adrese; 17.11. veiktie slimības kontroles pasākumi. 26 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 18. Ja primārais cūku mēra uzliesmojums ir novietnē vai primārais cūku mēra gadījums ir konstatēts transportlīdzeklī vai kautuvē, papildus šo noteikumu 17.punktā minētajai informācijai dienests sagatavo un Eiropas Komisijai nosūta šādu informāciju: 18.1. uzņēmīgo dzīvnieku skaits slimības skartajā novietnē, kautuvē vai transportlīdzeklī; 18.2. mirušo dzīvnieku skaits katrā kategorijā; 18.3. dzīvnieku skaits (pa kategorijām), kuriem ir konstatēta saslimšana, un mirstības pakāpe; 18.4. nogalināto dzīvnieku skaits slimības skartajā teritorijā; 18.5. pārstrādājamo līķu skaits; 18.6. attālums līdz tuvākajai cūku novietnei; 18.7. slimo vai beigto cūku izcelsmes novietnes lokalizācija, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts kautuvē vai transportlīdzeklī. 27 19. Pēc sekundāra cūku mēra uzliesmojuma vai sekundāra cūku mēra gadījuma šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto informāciju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūta katru nedēļu pirmajā darbdienā. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu līdz svētdienas pusnaktij. 28 20. Par jebkuru cūku mēra uzliesmojumu vai saslimšanas gadījumu novietnē, transportlīdzeklī vai kautuvē dienests sagatavo un rakstiski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju: 20.1. datums, kad novietnē, transportlīdzeklī vai kautuvē esošās cūkas tika nogalinātas un pārstrādātas; 20.2. nogalināto cūku laboratorisko izmeklējumu rezultāti; 20.3. novietne, uz kuru attiecināmi šo noteikumu 31.punktā minētie nosacījumi, – nogalināto un pārstrādāto cūku skaits, kā arī nokauto cūku skaits un laikposms, kurā cūkas tika nokautas; 20.4. infekcijas slimības iespējamā izcelsmes vieta; 20.5. kontroles pasākumi aizsardzības un uzraudzības zonā, īpaši – cūku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kustība; 20.6. vīrusa ģenētiskās tipizācijas rezultāti, ja ir bijis primārs slimības uzliesmojums vai dzīvnieku saslimšana ir konstatēta kautuvē vai transportlīdzeklī; 20.7. ja cūkas nogalinātas kontaktnovietnēs vai novietnēs, kur ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri, papildus norāda: 20.7.1. cūku nogalināšanas datumu, nogalināto cūku skaitu (pa kategorijām) un novietni, kurā cūkas nogalinātas; 20.7.2. epizootoloģisko saikni starp slimības uzliesmojumu un katru kontaktnovietni vai citus aspektus, kas liecina par slimības izplatīšanos no slimības izcelsmes avota uz kontaktnovietnēm; 20.7.3. laboratorisko izmeklējumu rezultātus par novietnē esošām cūkām un nogalinātām cūkām. Ja cūkas kontaktnovietnēs netiek nogalinātas, min pamatotu iemeslu. 29 21. Primāra cūku mēra gadījuma apkarošanai savvaļas cūku populācijā dienests 90 dienu laikā Eiropas Komisijā iesniedz rakstisku pasākumu plānu. Plānā norāda karantīnas teritorijas novietnēs veicamos pasākumus, kā arī: 21.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus un kontroles rezultātus par šo noteikumu X nodaļā minētajiem pasākumiem, un slimības izplatības apgabala raksturojumu; 21.2. karantīnas teritorijas raksturojumu: 21.2.1. epizootoloģisko pētījumu rezultāti; 21.2.2. savvaļas cūku populācijas raksturojums; 21.2.3. lielu dabisko šķēršļu esamība savvaļas cūku pārvietošanās ceļā; 21.3. apkarošanas pasākumos iesaistīto personu un institūciju sadarbību, sevišķu uzmanību pievēršot sadarbībai starp biologiem, medniekiem, mednieku organizācijām, Valsts meža dienestu un veterinārārstiem; 21.4. informācijas kampaņas pasākumus, kas veicami, lai slimības apkarošanā ieinteresētu medniekus; 21.5. infekcijas izplatības intensitāti, pamatojoties uz nomedīto un atrasto mirušo dzīvnieku epizootoloģisko pētījumu un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem; 21.6. pasākumu kopumu, kurus veic mednieki, lai samazinātu infekcijas slimības izplatības draudus; 21.7. metodes, kas izmantojamas atrasto mirušo cūku vai medījumu pārstrādei, un pārstrādes veidu, laboratorisko izmeklējumu metodes vai pilnvarota veterinārārsta apskates rezultātus; 21.8. epizootoloģisko pētījumu rezultātus par katru cūku mēra pozitīvo rezultātu. Informācijā iekļauj šādas ziņas: 21.8.1. tā ģeogrāfiskā rajona raksturojums, kurā tika nomedīta vai atrasta mirusi ar cūku mēri slima cūka; 21.8.2. slimās cūkas atrašanas vai nomedīšanas datums; 21.8.3. persona, kura nomedījusi vai atradusi slimās cūkas līķi; 21.8.4. slimās vai nomedītās cūkas vecums un dzimums; 21.8.5. ja cūka tika nomedīta, – slimības simptomi pirms nomedīšanas; 21.8.6. ja cūka tika atrasta mirusi, raksturo līķa stāvokli; 21.8.7. laboratorisko izmeklējumu rezultāti; 21.9. uzraudzības programmu un aizsardzības pasākumus, ko veic karantīnas teritorijas novietnēs, karantīnas teritorijas apkārtnē esošajās novietnēs, kā arī dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kustības kontroles kārtību attiecīgajā teritorijā un ārpus tās. Norāda cūku, to spermas, embriju un olšūnu pārvietošanas aizliegumu ārpus attiecīgās teritorijas un cūku audzēšanas aizliegumu; 21.10. citus kritērijus, ko piemēro pasākumu ieviešanā; 21.11. par apkarošanas pasākumu uzraudzību, koordināciju un plāna ieviešanu atbildīgās institūcijas; 21.12. informācijas apmaiņas kārtību, saskaņā ar kuru rezultātus regulāri nosūta ekspertu grupai un nodrošina to apstrādi; 21.13. slimības kontroles pasākumus, kas veicami 12 mēnešu laikā pēc pēdējās oficiāli apstiprinātās diagnozes noteikšanas karantīnas teritorijā (arī šo noteikumu 21.5., 21.7. un 21.8.apakšpunktā minētos pasākumus). 30 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 22. Ziņojumus par epizootoloģisko situāciju karantīnas teritorijā, kā arī apkarošanas plāna rezultātiem dienests Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs iesniedz ik pēc sešiem mēnešiem. 31 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115) III. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu ar cūku mēri 23. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija, nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam vai pilnvarotajam veterinārārstam kautuvē, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē, ja tam ir radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar cūku mēri, vai gadījumā, ja saņemta attiecīgā informācija, kas norāda, ka cūkas ir slimas ar cūku mēri, nekavējoties ziņo dienestam. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, vai jebkura cita persona, kā arī praktizējošs veterinārārsts un pilnvarots veterinārārsts kautuvē ziņo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī šādos gadījumos: 23.1. ja ir konstatēta vismaz viena dzīvnieka saslimšana un ir aizdomas par cūku mēra uzliesmojumu; 23.2. ja ir konstatēti dzīvnieki, kas tiešā vai netiešā ceļā ir kontaktējušies ar slimiem dzīvniekiem vai tiem dzīvniekiem, par kuru saslimšanu ir aizdomas, un kuriem parādās slimības klīniskās pazīmes; 23.3. ja pēcnāves patologanatomiskajā izmeklēšanā cūkas liemenim, tā iekšējiem orgāniem vai līķim ir konstatēti cūku mērim raksturīgi audu bojājumi. 32 (Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 24. Dienesta amatpersonas (turpmāk – amatpersona) saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām veic pārbaudes, lai noskaidrotu slimības esamību novietnē, ja: 24.1. dzīvām cūkām ir konstatētas slimībai raksturīgas klīniskās pazīmes; 24.2. līķu pēcnāves patologanatomiskajā sekcijā vai liemeņu, tā iekšējo orgānu veterinārās ekspertīzes laikā atklātie audu bojājumi liecina par inficēšanos ar slimības ierosinātāju; 24.3. laboratorisko izmeklējumu laikā rodas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar cūku mēra ierosinātāju. 33 (Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 25. Ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu ar cūku mēri, novietni pakļauj uzraudzībai un amatpersona: 25.1. pārbauda cūku identifikāciju un reģistrāciju; 25.2. veic vizītes uz šīm novietnēm un pārbaudes protokolā norāda informāciju par novietnē esošām cūkām pa kategorijām – nobeigušās, slimās, ir aizdomas par to saslimšanu, dzimušie sivēni; 25.3. seko, lai visas novietnē esošās cūkas tiek ierobežotas to turēšanas vietās vai izolētas citā novietnes daļā; 25.4. kontrolē, lai neviena cūka netiktu izvesta no novietnes vai ievesta tajā. Amatpersonai atļauts attiecināt šo prasību arī uz citām novietnē esošajām dzīvnieku sugām. Amatpersona ir arī tiesīga pieprasīt, lai tiktu veikti pasākumi kukaiņu un grauzēju iznīcināšanai; 25.5. kontrolē, lai bez amatpersonas izsniegtas rakstiskas atļaujas blakusproduktus neizved no novietnes teritorijas; 25.6. kontrolē, lai no novietnes neizved cūkgaļu, cūkgaļu saturošus produktus, cūku spermu, olšūnas, embrijus, cūkām paredzētu barību, kā arī materiālus, instrumentus vai priekšmetus, kas var veicināt slimības tālāku izplatību. Minētos produktus un instrumentus atļauts izvest pēc amatpersonas izsniegtas rakstiskas atļaujas saņemšanas; 25.7. nodrošina, lai personu un transportlīdzekļu pārvietošanās uz novietni vai no tās notiktu saskaņā ar amatpersonas izsniegtām rakstiskām atļaujām; 25.8. kopīgi ar novietnes īpašnieku nodrošina, lai pie novietnes ieejām un izejām tiktu izlikti ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcināti dezinfekcijas pārklāji. Jebkura persona, kas ienāk novietnes telpās vai iziet no tām, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, ko noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra vīrusa izplatīšanās iespējas; 25.9. organizē to transportlīdzekļu dezinfekciju, kuri izbrauc no novietnes teritorijas; 25.10. saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu piedalās epizootoloģisko pētījumu veikšanā. 34 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 26. Ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, attiecīgajā novietnē atļauts: 26.1. piemērot pasākumus, kas noteikti tām novietnēm, kurās ir oficiāli apstiprināta slimības diagnoze; 26.2. piemērot daļu no šo noteikumu 25.punktā minētajiem pasākumiem, ja noskaidrots, ka ir aizdomas par dažu dzīvnieku saslimšanu. Šī novietnes teritorija tiek norobežota no pārējās daļas, kurā ir veselie dzīvnieki. Dzīvniekus, kuri ir norobežotajā teritorijā, baro atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem; 26.3. ap iespējamo infekcijas izcelsmes vietu noteikt pagaidu kontroles teritoriju, kurā esošajās novietnēs piemēro visus šo noteikumu 25.punktā minētos pasākumus vai daļu no tiem. 35 27. Slimības diagnozes oficiālai apstiprināšanai amatpersona, ņemot vērā slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktās prasības, nodrošina paraugu ņemšanu un to nosūtīšanu uz laboratoriju. 36 28. Šajā nodaļā noteiktās prasības, kas attiecināmas uz novietnēm un ap tām esošajām teritorijām, ir spēkā, līdz saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu. 37 IV. Pasākumi, kas veicami, ja ir konstatēta mājas cūku saslimšana ar cūku mēri 29. Novietnē, kurā konstatēta cūku saslimšanu ar cūku mēri, papildus šo noteikumu 25.punktā minētajiem pasākumiem amatpersona: 29.1. seko, lai visas cūkas tiktu nekavējoties nogalinātas. Cūkas nogalina vai tās transportē uz nogalināšanas vietu tā, lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju; 29.2. noskaidro iespējamos slimības izplatīšanās iemeslus un izcelsmi, kā arī iespējamo slimības ierosinātāja uzturēšanās laiku novietnē līdz brīdim, kad paziņo, ka radušās aizdomas par cūku saslimšanu; 29.3. kontrolē un uzrauga, lai cūku līķi tiek pārstrādāti vai iznīcināti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu; 29.4. kontrolē un uzrauga, lai cūkgaļa, kas iegūta laikposmā no iespējamā slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek pārstrādāta, sadedzināta, aprakta vai likvidēta saskaņā ar šo noteikumu 6.1 punktu; 29.5. kontrolē un uzrauga, lai cūku sperma, olšūnas vai embriji, kuri iegūti laikposmā no iespējamā slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek iznīcināti tā, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju; 29.6. kontrolē, lai visas substances, kas nav dzīvnieku izcelsmes un ir piesārņotas ar slimības ierosinātāju, tiek dezinficētas vai iznīcinātas saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem; 29.7. kontrolē, lai pēc cūku iznīcināšanas un līķu izvākšanas novietnes telpas, transportlīdzekļi, kuri izmantoti cūku, atkritumu un produktu pārvadāšanai, kā arī ekipējums tiek mazgāts un dezinficēts, bet pakaiši, mēsli un virca dezinficēta saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām prasībām; 29.8. ievērojot slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību, nodrošina paraugu ņemšanu un nosūtīšanu uz institūtu "BIOR" vīrusa ģenētiskai tipizācijai gadījumā, kad valstī pirmo reizi tiek konstatēts primārs cūku mēra uzliesmojums; 29.9. iesaistās epizootoloģisko pētījumu veikšanā saskaņā ar šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām. 38 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 16.11.2016. noteikumiem Nr. 732) 30. Ja tiek oficiāli apstiprināta saslimšana ar cūku mēri zooloģiskajos dārzos, savvaļas dzīvnieku parkos vai norobežotās teritorijās, kur cūku sugas dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai paredzēti sugas saglabāšanai vai retu sugu pavairošanai, slimības apkarošanas laikā dienests attiecībā uz minētajiem dzīvniekiem var nepiemērot šo noteikumu 29.1. un 29.5.apakšpunktā noteiktās prasības. Dienests par to paziņo Eiropas Komisijai. 39 31. Novietnēs, kurās ir divas vai vairākas atsevišķas ražošanas vienības, bet visā kompleksā veic pilnīgu cūku nobarošanu, dienests var noteikt izņēmumu attiecībā uz visu cūku tūlītēju nogalināšanu, ja atsevišķā ražošanas vienībā ir veselas cūkas un novietnes struktūra, izmēri, distance starp atsevišķām ražošanas vienībām un veicamās darbības tajās nodrošina veselo cūku atsevišķu kopšanu, turēšanu un barošanu, kā arī kavē slimības ierosinātāja nonākšanu no vienas ražošanas vienības citā. 40 32. Šo noteikumu 31.punktā minētās prasības izpildei dienests katrā atsevišķā gadījumā izstrādā attiecīgo novietņu uzraudzības un slimības apkarošanas stratēģiju. Par noteiktajiem pasākumiem dienests informē Eiropas Komisiju. 41 V. Pasākumi kontaktnovietnēs 33. Novietne tiek uzskatīta par kontaktnovietni, ja amatpersonas, pamatojoties uz epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, uzskata, ka cūku mēra ierosinātājs uz attiecīgo novietni tiek pārnests no novietnēm, kurās ir cūkas ar apstiprinātu cūku mēra diagnozi vai ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri un no kurām slimības ierosinātājs var tikt pārnēsāts. 42 34. Kontaktnovietnēs piemēro šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības, līdz saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu. 43 35. Ja epizootoloģiskā situācija ir nelabvēlīga un slimība draud izplatīties, kontaktnovietnēs var piemērot šo noteikumu 29.punktā minētos pasākumus. 44 36. Slimības diagnozes noskaidrošanai saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus un nosūta uz laboratoriju. Paraugu ņemšanu un izmeklēšanu pārtrauc tikai tādā gadījumā, ja saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu. 45 VI. Aizsardzības un uzraudzības zonas noteikšana 37. Ja novietnē ir konstatētas ar cūku mēri slimas cūkas, kurām diagnoze ir apstiprināta references laboratorijā, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ap infekcijas skarto novietni nosaka aizsardzības un uzraudzības zonu (karantīnu). Aizsardzības zonas rādiuss nav mazāks par trim kilometriem, un uzraudzības zonas rādiuss nav mazāks par desmit kilometriem. 46 (Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115) 38. Nosakot aizsardzības un uzraudzības zonu, ņem vērā šādus apstākļus: 38.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus; 38.2. ģeogrāfisko situāciju novietnes izvietojumā, dabiskos un mākslīgos šķēršļus zonā; 38.3. infekcijas slimības skartās novietnes lokalizāciju un tās tuvumā esošās novietnes; 38.4. dzīvnieku kustības un tirdzniecības veidu, kā arī kautuvju izvietojumu un iespēju pārstrādāt dzīvnieku līķus un citus piesārņotos materiālus; 38.5. telpu un personāla nodrošinājuma iespējas, lai veiktu cūku vai to līķu pārvietošanas kontroli zonā. 47 39. Dienests ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē sabiedrību par cūku mēra uzliesmojumu, kā arī veiktajiem un veicamajiem slimības apkarošanas pasākumiem. 48 (MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā) 40. Ja aizsardzības vai uzraudzības zonas robežas atrodas citas valsts teritorijā, dienests sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetento iestādi robežu noteikšanā. 49 VII. Pasākumi aizsardzības zonā 41. Aizsardzības zonā: 41.1. amatpersona nekavējoties uzskaita visas novietnes, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki. Amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts septiņu dienu laikā pēc aizsardzības zonas noteikšanas apmeklē attiecīgās novietnes, vizītes laikā veicot uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, veselības kontroli, kā arī cūku identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi; 41.2. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu: 41.2.1. saimniecības robežās; 41.2.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas; 41.2.3. no ārpus aizsardzības zonas esošas novietnes uz aizsardzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai; 41.3. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotus materiālus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē, kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju un pēc piesārņošanas nekavējoties apstrādā. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts, dezinficēts un pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati; 41.4. bez amatpersonas izsniegtas atļaujas uz citu novietnes teritoriju vai ārpus tās aizliegts pārvietot citu lauksaimniecības sugu dzīvniekus; 41.5. par visiem mirušajiem vai slimajiem dzīvniekiem īpašnieks ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai pilnvarotajam veterinārārstam. Pēc ziņojuma saņemšanas amatpersona veic procedūras, kas noteiktas slimību diagnostikas rokasgrāmatā; 41.6. cūkas no aizsardzības zonā esošas novietnes nav atļauts pārvietot vismaz 40 dienas pēc infekcijas slimības skartās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. Pēc noteiktā laikposma, ievērojot šo noteikumu 42., 43., 44. un 45.punktā noteiktās prasības, amatpersona var atļaut pārvietot cūkas: 41.6.1. tūlītējai nokaušanai uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu ar dienestu saskaņotu kautuvi, bet, ja šādas kautuves nav, uz citu ar dienestu saskaņotu kautuvi; 41.6.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības; 41.6.3. uz citu aizsardzības zonā esošu vietu. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju; 41.7. nav atļauts izvest no novietnes cūku spermu, olšūnas un embrijus; 41.8. jebkura persona, kura ienāk novietnē vai iznāk no tās, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, kuras noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra ierosinātāja izplatīšanos; 41.9. aizliegts rīkot uzņēmīgo dzīvnieku izstādes, skates un pārdošanu; 41.10. iegūto svaigo cūkgaļu, cūkgaļas produktus un cūkgaļas izstrādājumus izvest ārpus aizsardzības zonas atļauts uzņēmumiem, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām un ir iekļauti dienesta atzīto uzņēmumu sarakstā, kuriem atļauts piemērot atkāpes attiecībā uz gaļas apriti cūku mēra skartajā teritorijā; 41.11. dienests nodrošina, ka no nomedītām savvaļas cūkām tiek paņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai attiecībā uz cūku mēri; 41.12. nomedītu savvaļas cūku ķermeņus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi: 41.12.1. atļauts izmantot mednieka pašpatēriņam, neizvedot tos no aizsardzības zonas; 41.12.2. ar dienesta izsniegtu atļauju atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes uzņēmumu Latvijas teritorijā, kur liemeņus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktu. Iegūtos liemeņus ar dienesta atļauju atļauts nosūtīt cilvēku uzturā paredzētu termiski apstrādātu produktu ražošanai uz uzņēmumu, kas ir atzīts saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām. Termiskās apstrādes procesā ievēro režīmu, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei. Iegūtos produktus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, un tos atļauts izplatīt tikai Latvijas teritorijā; 41.13. savvaļas cūku medījumus, ja to laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, apstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām. 50 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517; MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 370; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 89) 42. Pilnvarots veterinārārsts pirms cūku pārvietošanas: 42.1. novietnē veic visu dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un veselības kontroli, sevišķu uzmanību pievēršot izvedamajiem dzīvniekiem, kuriem papildus veic temperatūras kontroli, identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi; 42.2. pārliecinās, ka cūkas nav slimas ar cūku mēri; 42.3. organizē cūku iekraušanu transportlīdzeklī un tā noplombēšanu. 51 (Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 43. Transportlīdzekļus un ekipējumu, ko izmanto cūku pārvietošanai, pēc izmantošanas nekavējoties mazgā un dezinficē un par šīm darbībām izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām. 52 (MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā) 44. Ja pārvietojamās cūkas nokauj vai nogalina, amatpersonas saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus laboratoriskai pārbaudei, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesamību novietnē. 53 45. Ja pārvietojamās cūkas ved uz kautuvi, amatpersona, kuras uzraudzībā atrodas novietne, par cūku kravas nosūtīšanu informē amatpersonu, kuras uzraudzībā atrodas kautuve. Par kautuves uzraudzību atbildīgā amatpersona: 45.1. ziņo par cūku kravas saņemšanu amatpersonai, kura ir nosūtījusi cūku kravu; 45.2. kontrolē, lai atvestās cūkas tiek turētas un nokautas atsevišķi no pārējām; 45.3. sevišķu uzmanību pievērš dzīvnieku pirmskaušanas un pēckaušanas apskates rezultātiem un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību, kuras uzraudzībā esošajā teritorijā atrodas kautuve un novietne, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri; 45.4. kontrolē no šīm cūkām iegūstamās svaigās gaļas ražošanas procesu. Mājas cūku liemeņus marķē atbilstoši šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Šīs darbības atļautas kautuvēs, kas ir atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktu. 54 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 474; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 26.01.2016. noteikumiem Nr. 67) 45.1 Mājas cūku un savvaļas cūku liemeņus marķē ar rombveida veselības marķējumu, kam romba malu garums ir vismaz 4,5 centimetri. Informāciju veselības marķējumā izvieto šādi: 45.1 1. augšdaļā – valsts nosaukums vai tā saīsinājums; 45.1 2. lejasdaļā – pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs. 55 (MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 45.2 Iepakotu mājas cūku un savvaļas cūku svaigo gaļu, subproduktus, gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un produktus, kas satur cūkgaļu, marķē ar rombveida identifikācijas marķējumu saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Rombveida identifikācijas marķējumam atļauts nepiemērot šo noteikumu 45.1 punktā noteiktās prasības attiecībā uz marķējuma lielumu. 56 (MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā) 45.3 Šo noteikumu 45. punktā minēto nokauto cūku liemeņus un subproduktus pārstrādā, apstrādā un izplata saskaņā ar šo noteikumu 71.9 3. apakšpunktā minētajām prasībām. 57 (MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā) 46. Ja šo noteikumu 41.punktā noteiktie ierobežojumi aizsardzības zonā ilgst vairāk par 40 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi citur un atklājas citas ar cūku labturību vai citu dzīvnieku turēšanu saistītas problēmas, amatpersona, ievērojot šo noteikumu 42., 43., 44. un 45.punktā noteiktās prasības un saskaņojot darbības ar īpašnieku, atļauj pārvietot cūkas no novietnes: 46.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi nokaušanai; 46.2. uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kur cūkas tiek nekavējoties nokautas un to līķi pārstrādāti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu; 46.3. uz citu aizsardzības zonā esošu novietni citiem mērķiem. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju. 58 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 46.1 Kautuvei, gaļas sadalīšanas uzņēmumam un gaļas pārstrādes uzņēmumam, kas atrodas aizsardzības zonā, atļauts izvest ārpus aizsardzības zonas svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus, kā arī cūkgaļu saturošus produktus, ja: 46.1 1. šie pārtikas produkti ir ražoti, uzglabāti un pārstrādāti uzņēmumos, kas atrodas šo noteikumu I, II vai III riska zonā (3. pielikums) un ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām; 46.1 2. cūkgaļa, cūkgaļas izstrādājumi, cūkgaļas produkti, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas ārpus II, III vai IV riska zonas (3. pielikums) vai kuru izcelsmes novietne atrodas II riska zonā (3. pielikums), nodrošinot cūku atbilstību šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām; 46.1 3. šie pārtikas produkti ir marķēti saskaņā ar šo noteikumu 45.1 vai 45.2 punktā minētajām prasībām vai – ja saņemta attiecīga dienesta atļauja – Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr.  853/2004/EK, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, II pielikuma I sadaļā (turpmāk – identifikācijas marķējums) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 854/2004/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, I pielikuma I sadaļas III nodaļā (turpmāk – veselības marķējums) noteiktajām prasībām. 59 (MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 434 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 564; MK 18.09.2018. noteikumiem Nr. 595) 46.2 Dienests pēc šo noteikumu 46.1 punktā minētās kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmuma vai gaļas pārstrādes uzņēmuma rakstveida iesnieguma saņemšanas izvērtē uzņēmuma atbilstību šo noteikumu 71.35 punktā minēto darbību veikšanai un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 46.2 1. par atļauju lietot ovālo identifikācijas marķējumu vai veselības marķējumu; 46.2 2. par atļaujas atteikumu lietot ovālo identifikācijas marķējumu vai veselības marķējumu. 60 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 89 redakcijā) 47. Pasākumus aizsardzības zonā neatceļ: 47.1. inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā; 47.2. laikposmā, kad veic aizsardzības zonas novietnēs esošo cūku klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. Laboratoriskos izmeklējumus uzsāk 45 dienas pēc inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. 61 48. Dienests aizsardzības zonā noteikto 40 un 45 dienas ilgo ierobežo­jumu var samazināt līdz 30 dienām, ja tiek nodrošināta ātra un efektīva paraugu ņemšana un laboratoriskā izmeklēšana. 62 VIII. Pasākumi uzraudzības zonā 49. Uzraudzības zonā: 49.1. pilnvarots veterinārārsts sadarbībā ar amatpersonu nekavējoties uzskaita visas cūku novietnes; 49.2. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa privātiem un publiskiem ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu: 49.2.1. saimniecības robežās; 49.2.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas; 49.2.3. no ārpus uzraudzības zonas esošas novietnes uz uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai; 49.3. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotos materiālus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē, kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju un pēc piesārņošanas nekavējoties apstrādā. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts, dezinficēts un pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati; 49.4. septiņu dienu laikā pēc zonas noteikšanas nevienu citu lauksaimniecības sugu dzīvnieku nedrīkst pārvietot no novietnes teritorijas vai uz to bez amatpersonu izsniegtas atļaujas; 49.5. par visiem mirušajiem vai slimajiem dzīvniekiem īpašnieks ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai pilnvarotajam veterinārārstam. Pēc ziņojuma saņemšanas amatpersona veic procedūras, kas noteiktas slimību diagnostikas rokasgrāmatā; 49.6. cūkas nav atļauts pārvietot no uzraudzības zonā esošas novietnes vismaz 30 dienas pēc infekcijas slimības skartās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. Pēc noteiktā laikposma, ievērojot šo noteikumu 50., 51., 52. un 53.punktā noteiktās prasības, amatpersona var atļaut pārvietot cūkas: 49.6.1. tūlītējai nokaušanai uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu ar dienestu saskaņotu kautuvi, bet, ja šādas kautuves nav, uz citu ar dienestu saskaņotu kautuvi; 49.6.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības; 49.6.3. uz citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu vietu. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju; 49.7. nav atļauts izvest no novietnes cūku spermu, olšūnas un embrijus; 49.8. jebkura persona, kura ienāk novietnē vai iznāk no tās, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, kuras noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra ierosinātāja izplatīšanās iespējas; 49.9. aizliegts rīkot uzņēmīgo dzīvnieku izstādes, skates un pārdošanu. Citu lauksaimniecības sugu dzīvniekus atļauts pārvietot vai pārdot pēc tam, kad ir pagājušas septiņas dienas kopš uzraudzības zonas noteikšanas; 49.10. iegūto svaigo cūkgaļu, cūkgaļas produktus un cūkgaļas izstrādājumus izvest ārpus uzraudzības zonas atļauts uzņēmumiem, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām un ir iekļauti dienesta atzīto uzņēmumu sarakstā, kuriem atļauts piemērot atkāpes attiecībā uz gaļas apriti cūku mēra skartajā teritorijā; 49.11. dienests nodrošina, ka no nomedītām savvaļas cūkām tiek paņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai; 49.12. nomedītu savvaļas cūku ķermeņus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi: 49.12.1. atļauts izmantot mednieka pašpatēriņam, neizvedot tos no uzraudzības zonas; 49.12.2. ar dienesta izsniegtu atļauju atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes uzņēmumu Latvijas teritorijā, kur liemeņus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktu. Iegūtos liemeņus ar dienesta atļauju atļauts nosūtīt cilvēku uzturā paredzētu termiski apstrādātu produktu ražošanai uz uzņēmumu, kas ir atzīts saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām. Termiskās apstrādes procesā ievēro režīmu, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei. Iegūtos produktus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, un tos atļauts izplatīt tikai Latvijas teritorijā; 49.13. savvaļas cūku medījumus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, apstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām. 63 (Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr. 315; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517; MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 370; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 89) 49.1 Kautuvei, gaļas sadalīšanas uzņēmumam un gaļas pārstrādes uzņēmumam, kas atrodas uzraudzības zonā, ārpus tās atļauts izvest svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus, kā arī cūkgaļu saturošus produktus, ja: 49.1 1. šie pārtikas produkti ir ražoti, uzglabāti un pārstrādāti uzņēmumos, kas atrodas šo noteikumu I, II vai III riska zonā (3. pielikums) un ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām; 49.1 2. cūkgaļa, cūkgaļas izstrādājumi, cūkgaļas produkti, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas ārpus II, III vai IV riska zonas (3. pielikums) vai kuru izcelsmes novietne atrodas II riska zonā (3. pielikums), nodrošinot cūku atbilstību šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām; 49.1 3. šie pārtikas produkti ir marķēti saskaņā ar šo noteikumu 45.1 vai 45.2 punktā minētajām prasībām vai – ja saņemta attiecīga dienesta atļauja – ar identifikācijas marķējumu vai veselības marķējumu. 64 (MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 434 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 564; MK 18.09.2018. noteikumiem Nr. 595) 49.2 Dienests pēc šo noteikumu 49.1 punktā minētās kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmuma vai gaļas pārstrādes uzņēmuma rakstveida iesnieguma saņemšanas izvērtē uzņēmuma atbilstību šo noteikumu 71.35 punktā minēto darbību veikšanai un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 49.2 1. par atļauju lietot ovālo identifikācijas marķējumu vai veselības marķējumu; 49.2 2. par atļaujas atteikumu lietot ovālo identifikācijas marķējumu vai veselības marķējumu. 65 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 89 redakcijā) 50. Pilnvarots veterinārārsts pirms cūku pārvietošanas: 50.1. novietnē veic visu dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un veselības kontroli, sevišķu uzmanību pievēršot izvedamajām cūkām, kurām papildus veic temperatūras kontroli un identifikācijas pārbaudi; 50.2. pārliecinās, ka cūkas nav slimas ar cūku mēri; 50.3. organizē cūku iekraušanu transportlīdzeklī un tā noplombēšanu. 66 (Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 51. Transportlīdzekļus un ekipējumu, ko izmanto cūku pārvietošanai, pēc izmantošanas nekavējoties mazgā un dezinficē un par šīm darbībām izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām. 67 (MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā) 52. Ja pārvietojamās cūkas nokauj vai nogalina, amatpersona saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus laboratoriskai pārbaudei, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesamību novietnē. 68 53. Ja pārvietojamās cūkas ved uz kautuvi, amatpersona, kuras uzraudzībā ir novietne, par cūku kravas nosūtīšanu informē amatpersonu, kuras uzraudzībā ir kautuve. Par kautuves uzraudzību atbildīgā amatpersona: 53.1. ziņo par cūku kravas saņemšanu amatpersonai, kura ir nosūtījusi cūku kravu; 53.2. kontrolē, lai atvestās cūkas tiktu turētas un nokautas atsevišķi no pārējām; 53.3. sevišķu uzmanību pievērš cūku pirmskaušanas un pēckaušanas apskates rezultātiem un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri; 53.4. kontrolē no šīm cūkām iegūstamās svaigās gaļas ražošanas procesu. Mājas cūku liemeņus un neiepakotus subproduktus marķē atbilstoši šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Šīs darbības atļautas kautuvēs, kas ir atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktu. 69 (Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 54. Ja šo noteikumu 49.punktā noteiktie ierobežojumi uzraudzības zonā ilgst vairāk par 40 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi citur un parādās citas ar cūku labturību vai citu dzīvnieku turēšanu saistītas problēmas, amatpersona, ievērojot šo noteikumu 50., 51., 52. un 53.punktā minētās prasības un saskaņojot darbības ar īpašnieku, atļauj pārvietot cūkas no novietnes: 54.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai; 54.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības; 54.3. uz citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu novietni. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju. 70 (Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686) 55. Pasākumus uzraudzības zonā neatceļ: 55.1. inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā; 55.2. laikposmā, kad veic aizsardzības zonas novietnēs esošo cūku klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. Laboratoriskos izmeklējumus uzsāk 40 dienas pēc inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. 71 56. Dienests uzraudzības zonā noteikto 30 dienu ilgo ierobežojumu var samazināt līdz 21 dienai, bet 40 dienas garo ierobežojumu var samazināt līdz 30 vai 20 dienām, ja nodrošina ātru un efektīvu paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu. 72 57. Cūku mēra skartajā novietnē pēc cūku iznīcināšanas ganāmpulku atjauno: 57.1. ne agrāk kā pēc 40 dienām kopš novietnes pēdējās mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas; 57.2. izmantojot vienu no šo noteikumu 58.punktā minētajiem ganāmpulka atjaunošanas veidiem un ņemot vērā atbilstošo saimniekošanas sistēmu. 73 58. Ja infekcijas slimība nav pārnesta ar vektoru starpniecību, ievēro šādus nosacījumus: 58.1. brīvdabas novietnēs: 58.1.1. ganāmpulka atjaunošanu sāk, ievietojot nelielu skaitu dzīvnieku (izmēģinājuma dzīvnieki), kam ir veikti laboratoriskie izmeklējumi un nav atklātas antivielas pret cūku mēra ierosinātāju vai kas ir atvesti no novietnēm, kurās nav noteikti ar cūku mēri saistīti ierobežojumi; 58.1.2. izmēģinājuma dzīvnieki novietnē tiek ievesti un izvietoti saskaņā ar amatpersonas norādījumiem; 58.1.3. 45 dienas pēc ievietošanas izmēģinājuma dzīvniekiem ir veikti laboratoriskie izmeklējumi saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām; 58.1.4. nevienu izmēģinājuma dzīvnieku nedrīkst izvest no novietnes līdz negatīvu laboratorisku izmeklējumu iegūšanai; 58.1.5. pēc negatīvu laboratorisku izmeklējumu iegūšanas izmēģinājuma dzīvniekiem ir atļauta pārējo dzīvnieku ievietošana novietnē; 58.2. citās novietnēs izmanto šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minēto ganāmpulka atjaunošanas veidu vai novietnē ievieto visus ganāmpulka atjaunošanai paredzētos dzīvniekus, kā arī nodrošina, lai: 58.2.1. visus ganāmpulka atjaunošanai paredzētos dzīvniekus atved 20 dienu laikā un lai tie ir iegūti novietnēs, kurām nav noteikti ar cūku mēri saistīti ierobežojumi; 58.2.2. atvestie dzīvnieki ne agrāk kā pēc 45 dienām no pēdējā dzīvnieka atvešanas ir laboratoriski izmeklēti saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām; 58.2.3. nevienu novietnē ievietoto dzīvnieku neizved no novietnes līdz negatīvu laboratorisko izmeklējumu iegūšanai. 74 59. Ja infekcijas slimība ir pārnesta ar vektoru starpniecību, ganāmpulku vismaz sešus gadus nedrīkst atjaunot. Uzsākt ganāmpulka atjaunošanu drīkst tikai pēc tam, kad amatpersonas ir pārliecinātas par infekcijas slimības pārnesēju neesamību. Šajā laikā novietnē un visā teritorijā, kur ir iespējas dzīvniekiem inficēties, dienesta uzraudzībā tiek veikti pasākumi, lai garantētu slimības pārnesēju iznīcināšanu. 75 60. Pēc šo noteikumu 59.punktā minēto pasākumu īstenošanas novietnē ganāmpulku atjauno šo noteikumu 58.punktā noteiktajā kārtībā. Pēc ganāmpulka atjaunošanas dzīvniekus nav atļauts izvest no novietnes līdz negatīvu laboratorisko izmeklējumu iegūšanai. Izmeklējumus veic ne agrāk kā 60 dienas pēc pēdējā dzīvnieka ievešanas novietnē. 76 IX. Pasākumi, kas veicami, ja ir cūku saslimšanas gadījumi vai aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri kautuvēs un transportlīdzekļos 61. Ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar cūku mēri kautuvē vai transportēšanas laikā, amatpersona saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām veic izmeklēšanu diagnozes noskaidrošanai. 77 62. Ja diagnoze par cūku saslimšanu ar cūku mēri ir oficiāli apstiprināta: 62.1. visus kautuvē un transportlīdzeklī esošos pret slimību uzņēmīgos dzīvniekus nekavējoties nogalina amatpersonas uzraudzībā; 62.2. pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku līķus, kautproduktus un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu; 62.3. amatpersonas uzraudzībā veic ēku, instrumentu, aprīkojuma un transportlīdzekļu mazgāšanu, dezinfekciju un, ja nepieciešams – dezinsekciju; 62.4. saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu veic epizootoloģiskos pētījumus; 62.5. izolēto cūku mēra ierosinātāju pakļauj ģenētiskai tipizācijai; 62.6. slimo dzīvnieku vai piesārņoto produktu izcelsmes novietnēs un …