Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–202

Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Alūksnes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 7/2023 Alūksnē 2023. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 6, 10. p.) Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu un 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 88.1. apakšpunktu un 91. punktu 1. Ar saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.–2027. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27084. 2 2. Ar šo noteikumu īstenošanas uzsākšanu spēku zaudē: 2.1. 2018. gada 22. novembra saistošie noteikumi Nr. 17/2018 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.–2027. gadam, nekustamajam īpašumam Jāņkalna iela 17A, Alūksne, Alūksnes novads". 2.2. 2020. gada 29. oktobra saistošie noteikumi Nr. 22/2020 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.–2027. gadam, nekustamajam īpašumam Pils iela 3, Alūksnē, Alūksnes novadā". 3 Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dz. Adlers APSTIPRINĀTS ar Alūksnes novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2023 (Alūksnes novada domes 2023. gada 27. aprīļa lēmums Nr. 103 (prot. Nr. 6, 10. p.))(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023) Alūksnes novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000018622Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes nov., LV-4301dome@aluksne.lv http://www.aluksne.lvAlūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.–2027. gadam grozījumiRedakcija 3.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana2.4. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.5. Prasības automašīnu, velosipēdu novietošanai un to novietnēm3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.6. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ierīkošanai un saglabāšanai3.7. Derīgo izrakteņu ieguve3.8. Prasības mākslīgo ūdenstilpju un grāvju ierīkošanai3.9. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai3.10. Žogi4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība6.1. Prasības detālplānojumiem6.2. Teritorijas plānojuma īstenošana7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Prasības īpaši aizsargājamām teritorijām un dabas pieminekļiem7.2. Vispārīgas prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai7.3. Prasības Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūvei7.4. Prasības ainaviski vērtīgajiem ceļu posmiem un skatu punktiem7.5. Aizsargjoslas7.6. Atkritumu savākšanas vietasPielikumi1. pielikums. Vietējā ģeodēziskā tīkla punkti2. pielikums. Pagalmi3. pielikums. Atkritumu konteineru iežogojuma risinājums4. pielikums. Ietvju un autostāvvietu bruģējuma paraugi5. pielikums. Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūves izvērtējums6. pielikums. Ielu sarkanās līnijas Alūksnes pilsētā7. pielikums. Ielu un ceļu sarkanās līnijas ciemu teritorijās8. pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslas9. pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas10. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas11. pielikums. Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti12. pielikums. Piemērs skursteņa gala mūrējumam13. pielikums. Valsts ģeodēziskā tīkla punkti1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas galveno un papildizmantošanu un izmantošanas ierobežojumus.2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Alūksnes novada pašvaldības administratīvo teritoriju, to prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu, vai citu saimniecisku darbību. Noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un citu normatīvo aktu prasības.3. Apbūves noteikumos netiek dublēts citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktais, t.sk. citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības un citu pašvaldības saistošo noteikumu prasības. Vispārīgās prasības teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi).4. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja vien Apbūves noteikumos nav noteiktas īpašas stingrākas prasības.1.2. DEFINĪCIJAS5. Apbūves noteikumos lietotie termini:5.1. ainava – apkārtējās vides uztveramā daļa, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā un atspoguļo cilvēku darbības materiālās un garīgās attīstības gaitu ģeogrāfiski noteiktā teritorijā;5.2. ainavisks ceļš – ceļš vai ceļa posms, kas šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas un pa kuru pārvietojoties paveras izcilas skatu perspektīvas uz Vidzemei raksturīgo dabisko vai kultūrainavu;5.3. ainavu aizsardzība – darbības, lai aizsargātu un saglabātu Vidzemei raksturīgās dabiskās un kultūrvēsturiskās ainavas vērtības;5.4. akmeņu krāvums – blīvs novietojums uz zemes vai ūdensobjekta grunts ar kopējo platību lielāku par 1 m2 vienā vai vairāk kārtās krasta nostiprināšanai.5.5. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana – materiālu un produkcijas uzglabāšanas veids brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās (izņemot transportlīdzekļu novietni);5.6. autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai, kas ietver šādus veidus:5.6.1. atklāta autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai uz ielas vai laukumos marķētās novietnēs (arī nožogotās), paredzēta vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku,5.6.2. garāža – šo noteikumu izpratnē ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai automašīnu novietošanai. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Apbūves noteikumos garāža ar privātas garāžas nozīmi netiek lietota, ja tā ir ietverta savrupmājā vai tās saimniecības ēkā;5.7. krastmalas laipa – paralēli krastam novietota laipa, aprīkota ar vienu vai vairākiem pieejas tiltiem, tā var būt neatkarīga vai veidota kā krasta stiprinājuma papildinājums;5.8. laipa – stacionāra vai peldoša, pastāvīga vai sezonas būve vai konstrukcija, kas paredzēta gājējiem ūdensobjekta šķērsošanai vai nokļūšanai līdz kuģošanas līdzekļiem. Laipa atrodas ūdenī uz pāļiem vai pontoniem, perpendikulāri vai paralēli krastam;5.9. pagalms – zemes vienības daļa starp galveno būvi (ēku) un kādu no palīgēkām vai zemes vienības robežām:5.9.1. iekšpagalms – laukums, ko pilnībā vai daļēji pa perimetru norobežo ēkas vai to daļas,5.9.2. pagalma dziļums – mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti (sarkano līniju vai robežu) un tuvāko jebkuras galvenās būves fasādi,5.9.3. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai,5.9.4. sānpagalms – zemes vienības daļa no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai;5.10. pilsētvide – ainava, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā, un sevī ietver pilsētas un ciemu teritorijas, tajā esošas būves, infrastruktūras un vides elementus;5.11. zemes vienības fronte – horizontāls attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienību sānu robežām;5.12. saules paneļi – šo noteikumu izpratnē – saules paneļi, kolektori, baterijas.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA6. Visā novada teritorijā ir atļauta tāda izmantošana, kas nepieciešama esošo un plānoto funkciju nodrošināšanai atbilstoši attiecīgajā teritorijā noteiktajām galvenajām un papildizmantošanām, atļauta Vispārīgajos apbūves noteikumos, citos normatīvajos aktos kā arī:6.1. palīgēku izbūve zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai,6.2. lauku teritorijā – dīķu ierīkošana, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha saskaņā ar būvprojektu ugunsdzēsības, teritorijas labiekārtošanas, sporta u.c. vajadzībām, nepārsniedzot 50 % no zemes vienības kopplatības un ja tas nav pretrunā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīviem aktiem.6.3. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošana.7. Papildizmantošanai ir jābūt izvietotai tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ja tas nav atrunāts atsevišķi.2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA8. Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo vai būtisku piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku un neatbilstību valsts vides aizsardzības un sabiedrības veselības institūciju vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām.9. Visā Alūksnes novada teritorijā aizliegts:9.1. veikt būvdarbus vai cita veida saimniecisko darbību, kas ir pretrunā teritorijas plānojuma, detālplānojuma, Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām,9.2. izstrādāt būvniecības ieceri ēku jaunbūvēm un pārbūvēm, ja palielinās apbūves laukums pilsētas un ciemu teritorijā zemes vienībā ar ierādītām robežām,9.3. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos sadzīves atkritumus, metāllūžņus, būvgružus un nelietojamus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai būves nav projektētas to savākšanai un uzglabāšanai. Šī prasība neattiecas uz atkritumu īslaicīgu savākšanu speciālās noteikta parauga pārvietojamās atkritumu tvertnēs,9.4. izmantot kā būves transportlīdzekļus, t.sk. kuģu, kravas automašīnu, autobusu, konteineru, vagonu korpusus, vai to daļas,9.5. izmantot ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana ir projektēta tūristu vajadzībām, vai ja attiecīgajā teritorijā notiek mežistrādes darbi,9.6. patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, izmainīt upju, strautu, ezeru krastu līnijas, gultnes un hidroloģisko režīmu, izņemot pasākumus krasta nostiprināšanai, kas noteikti 4.12. nodaļā,9.7. izmantot teritoriju, kas rada paaugstinātu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml. un to nosaka konkrēti objektīvi nosakāmi izpētes dati,9.8. teritorijas uzbēršanai izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus un sadzīves atkritumus, kā arī piesārņotu grunti un izdedžus.2.3. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI UN VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA10. Izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus un būvprojektus, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) vides pieejamības nodrošināšanai (labiekārtojot teritorijas un laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos atbilstoši plānotai būves funkcijai, un izkļūšanu no tās) atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Esošajās publiskās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt vides pieejamību, jānodrošina iespēja attiecīgās iestādes pakalpojumu saņemt citā veidā.11. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku grupām, publiskām iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem jāparedz piebrauktuves ar divām kustības joslām un ietvi vai, ja tas nav iespējams, jāparedz atsevišķas joslas gan iebraukšanai, gan izbraukšanai.12. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumu minimālie attālumi no ielas un ceļu krustojumiem un sabiedriskā transporta pieturvietām jānosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.13. Uz ietvēm pie ieejām esošās ēkās pieļaujams izvirzīt ne vairāk kā divus pakāpienus vai pandusu, saglabājot ietves brīvo platumu 1,6 m. Projektējot jaunas kāpnes, pandusus un citus elementus objekta funkciju nodrošināšanai, tos izvieto ārpus ietvēm un gājēju ceļiem. Pakāpieniem un pandusiem jābūt ar noapaļotām malām.14. Pie pagrabu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,4 m un ir pārklātas ar biezu stiklu (ar neslīdošu virsmu) vai metāla režģi vienā līmenī ar ietvi. Režģa stieņus neizvieto paralēli ēkai, spraugas starp tiem nedrīkst būt lielākas par 2 cm.15. Ēku būvdarbus jaunās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ceļu (ielu) pirmās kārtas izbūves un galveno inženiertīklu izbūves, vai vienlaikus ar to. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana.16. Minimālais piebraucamā ceļa platums ir 4,5 m. Piebraucamo ceļu uztur kārtībā zemes vienības īpašnieks.2.4. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA17. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālās platības ir noteiktas atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.18. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālais platums (zemesgabala fronte) pilsētā un ciemos ir noteikts atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.19. Tām funkcionālajām zonām, kurām Apbūves noteikumos nav noteiktas minimālās zemes vienības platības, tās jāpieņem atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.20. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, jāņem vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemes vienību robežu struktūra, kā arī dabiskie robežu elementi. Pieļaujama zemes vienību minimālās platības samazināšana, bet ne vairāk kā 10 % Lauksaimniecības teritorijās (L), (L1)un Mežu teritorijās (M) un ne vairāk kā 5 % Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM),21. Sadalot, apvienojot zemes vienības un pārkārtojot to robežas, ja zemes vienības atrodas Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, nepieciešams par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums.22. Lauku teritorijās ārpus ciemu teritorijām jaunveidojamā un paliekošā zemes gabala konfigurācija jāveido kompakta. Nedrīkst veidot zemesgabalus ar šaurām, līdz 50 m platām joslām, šauriem (<45 grādiem) leņķiem, ja tāds jau nav zemesgabals pirms sadalīšanas.23. Zemes vienību nedrīkst sadalīt:23.1. ja būves reāli nav iespējams sadalīt atbilstoši būvnormatīvu un ugunsdrošības prasībām, un kopīpašuma gadījumā, ja sadalei nepiekrīt visi īpašnieki,23.2. ja zemesgabala esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz attiecīgajā teritorijā pieļaujamo, izņemot vēsturiskās apbūves teritorijas, kur šo prasību nav iespējams piemērot vai to pieļauj citi spēkā esošie normatīvie akti,23.3. ja plānots sadalīt kopīpašumā esošas daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamo zemi.24. Sadalot zemesgabalu, nav nepieciešams paredzēt atsevišķu piekļuvi, ja tā vienu daļu pievieno blakus esošajam zemesgabalam, kuram šāda piekļūšana ir nodrošināta.2.5. PRASĪBAS AUTOMAŠĪNU, VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI UN TO NOVIETNĒM25. Vienam objektam paredzēto nepieciešamo autostāvvietu skaitu nevar iekļaut auto novietnē, kas paredzēta citam objektam, izņemot gadījumus, kad nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un to lietošanas laiku iespējams savietot.26. Minimālo autostāvvietu/velosipēdu novietņu skaitu un nepieciešamo platību auto/velosipēdu (arī mopēdu un motorolleru) novietnē pie jaunbūvējamiem daudzdzīvokļu namiem, publiskām iestādēm, publiskajā ārtelpā kā arī pie darījumu un ražošanas objektiem jānosaka detālplānojumos vai būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu un vides pieejamības prasības.27. Velosipēdu novietnes obligāti ierīko pie jaunbūvējamām publiskām ēkām.28. Ja tiek mainīts ēku izmantošanas veids, palielinās to apjoms, pieaug nodarbināto vai dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi raksturojoši lielumi, jānodrošina nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.29. Projektējot jaunas autonovietnes un garāžas, jāņem vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz labiekārtojumu, slodžu izturīgu segumu, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļūšanas nodrošināšanu.30. Ja ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējais nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits jānosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un jāsummē.31. Attālums no iebrauktuves vai izbrauktuves transportlīdzekļu novietnē (skaitot no ceļa/ielas ass) jāpieņem ne mazāks par:31.1. 50 m no krustojuma ar B vai C kategorijas ielu vai ceļu;31.2. 20 m no krustojuma ar pilsētas nozīmes, vietējās nozīmes ielu vai pašvaldības autoceļu;31.3. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.32. Autostāvvietas un velosipēdu novietnes jāizvieto uz tās pašas zemes vienības, kam šīs autostāvvietas paredzētas, izņemot gadījumus, ja:32.1. zemesgabals atrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā vai pilsētas vēsturiskajā centrā;32.2. ar tuvāko nekustamo īpašumu īpašniekiem ir panākta rakstiska vienošanās par autostāvvietu ierīkošanu.33. Izbūvējot, atjaunojot vai pārbūvējot autostāvvietas, jāņem vērā 4. pielikumā norādītais autostāvvietu bruģējuma risinājums. Pieļaujamas atkāpes, ja bruģējums tiek veidots vienotā stilā ar labiekārtojumu un ēku arhitektūru, būvvalde katru gadījumu izvērtē atsevišķi.34. Ierīkojot jaunas auto novietnes un garāžas, jāievēro minimālais attālums – 4 m līdz esošās zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņu zemes īpašnieka/-u rakstiska atļauja.35. Projektējot autostāvvietas autobusiem un kravas automašīnām, jāievēro automašīnu izmēri un paredzētā darbība autostāvvietā.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Vispārējas prasības transporta tīkla plānošanai36. Komersantu un māju ceļu pievienojumus pašvaldības ceļiem jāveido, ievērojot minimālos attālumus starp tiem un minimālo attālumu no krustojuma – 15 m.37. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.38. Jaunbūvējamo ielu un piebrauktuvju, kā arī laukumu klātnēm Alūksnes pilsētā jābūt ar cieto segumu. Ierīkojot vai pārbūvējot ietves vai gājēju celiņus parku un pašizklaides teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami gan cieto, gan mīksto segumu veidi.39. Ja brauktuve nav norobežota ar apmalēm, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m.40. zemes vienībās pilsētā un ciemos, uz kurām atrodas savrupmāja, izbūvējams ne vairāk kā viens pieslēgums ielai vai ceļam.41. Grafiskajā daļā iezīmēti veloceliņi, to infrastruktūras projektēšana jāveic pēc kompleksas pilsētas ielu tīkla un transporta kustības izpētes, pieaicinot atbilstošu speciālistu,3.1.2. Prasības ielām Alūksnes pilsētā42. Ielu uzskaitījums un kategorijas noteiktas 6. pielikumā.43. Jaunveidojamām B un C kategorijas (maģistrālām un tranzīta) ielām noteikti šādi parametri:43.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 20–45 m,43.2. brauktuves minimālais platums – 8 m,43.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 2 m vai, ja apvienota ar velosipēdu ceļu – 3 m,43.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšana sistēma,43.5. jānodrošina apgaismojums,43.6. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.44. Jaunveidojamām B kategorijas (maģistrālām) ielām pilsētas vēsturiskā centra apbūvē noteikti šādi parametri:44.1. kopējais platums sarkanajās līnijās – 28 m,44.2. brauktuves minimālais platums – 7 m,44.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,44.3.1. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma,44.4. jānodrošina apgaismojums,44.5. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.45. Jaunveidojamām D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri:45.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 16–22 m,45.2. brauktuves minimālais platums 7 m,45.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,45.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma,45.5. jānodrošina apgaismojums,45.6. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.46. Jaunveidojamām E kategorijas (vietējas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri:46.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 6 (esošajām ielām), 10–16 m jaunbūvējamām ielām,46.2. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,46.3. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma,46.4. jānodrošina apgaismojums,46.5. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.47. Piebrauktuvēm atsevišķām mājām noteikti šādi parametri:47.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 6–12 m,47.2. brauktuves minimālais platums 4,5 m,47.3. ja nepieciešama ietve – minimālais platums 1,6 m,47.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma.48. Iekškvartāla ceļiem noteikti šādi parametri:48.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 4,5–6 m,48.2. brauktuves minimālais platums 4,5 m,48.3. Ja nepieciešama ietve – minimālais platums 1,6 m.3.1.3. Ielu sarkanās līnijas49. Ielu sarkanās līnijas (kopējais attālums starp ielu sarkanajām līnijām) noteiktas atbilstoši katras ielas kategorijai (6. un 7. pielikumi)50. Teritorija, kas norobežota ar sarkanajām līnijām, ir publiskās ārtelpas daļa un nav iežogojama, izņemot šajos Apbūves noteikumos atrunātos gadījumos.3.1.4. Ietves51. Ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves, ievērojot ielas apmales vertikālo augstumu ne lielāku par 2,5 cm.52. Ietvju izbūves, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā jāievēro (4. pielikumā) norādītie bruģējuma risinājumi.53. Ietvēm jāatbilst šādām vides pieejamības prasībām:53.1. ietvēm jābūt ne mazākam par 1,6 m, izmantojot bruģa segumu, jāņem vērā 4. pielikumā norādītos bruģējuma risinājumus,53.2. ietves savienojuma vietu ar ielas vai ceļa brauktuvi jāveido brauktuves seguma līmenī.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīklu būvniecībai, pārbūvei un uzturēšanai54. Visās apbūves teritorijās Alūksnes pilsētā un ciemos jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti, ievērojot Apbūves noteikumus, detālplānojumu vai inženiertīklu attīstības plānus.55. Apbūves teritorijās, kur iespējama pieslēgšanās jau esošajiem centralizētajiem inženiertīkliem un objektiem, tā ir jāizmanto. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurās gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli.56. Izbūvējot jaunus inženiertīklus vai plānojot pieslēgumus jau esošajiem tīkliem, aizliegts uzlauzt jebkura veida jaunizbūvētu ielu segumu 5 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā, izņemot avāriju likvidācijas darbus un gadījumus, kas īpaši saskaņoti ar pašvaldību. Citos gadījumos pieslēgumi vai ielas šķērsojums jāveic ar caurdures metodi.57. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi, inženiertehniskās apgādes risinājumi un to tīklu izbūves shēmas jāiekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā.58. Uzsākot būvniecības procesu iepriekš neapbūvētā teritorijā, vispirms jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, kas var ietvert atsevišķus pasākumus (nosusināšanu, teritorijas uzbēršanu, grunts sanāciju vai nomaiņu, rekultivācijas darbus, maģistrālo inženiertīklu, kā arī ar piekļūšanas nodrošināšanu saistīto ielu vai ceļu izbūvi u.tml.).59. Jauni inženiertīkli Alūksnes pilsētā un ciemos galvenokārt jāizvieto starp ielu sarkanajām līnijām, detālplānojumos noteiktajos inženiertīklu koridoros vai joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.3.2.2. Ūdensapgāde60. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādei, jaunbūvējamas ēkas būvniecības iecerē jāietver šo pieslēgumu risinājumi. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.61. Izbūvējot akas, tās maksimāli jāattālina no iespējamiem piesārņojuma avotiem (sausās tualetes, dzīvnieku novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalā esošajiem piesārņojuma avotiem.3.2.3. Notekūdeņu savākšana62. Apbūves teritorijās, kurās ir vai tiek plānota centralizētā ūdensapgāde, jānodrošina notekūdeņu centralizēta savākšana un attīrīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības jomā.63. Kanalizācijas sistēma ir jāierīko visos objektos, kur ir iekšējā ūdensapgāde. Katrs objekts kanalizācijas tīklam jāpievieno atsevišķi. Jaunveidojamās apbūves teritorijās jāparedz iespēja pieslēgties pie pilsētas vai ciema centralizētās kanalizācijas tīkla, ja objekts atrodas teritorijā ar esošu vai plānotu centralizēto kanalizācijas sistēmu. Ja tiek veikta ēku pārbūve vai jaunu ēku būvniecība zemes vienībā, gar kuru izbūvēti sadzīves kanalizācijas tīkli, jāveic pieslēgums pie esošajiem inženiertīkliem.64. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)65. Ja izstrādājot būvprojektu ir nepieciešama informācija par tuvāk esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kanalizācijas sūkņu stacijām vai iespējamajām kanalizācijas pieslēguma vietām, pieprasīt informāciju atbildīgajai institūcijai, kura veic šo komunikāciju apsaimniekošanu, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.3.2.4. Lietus ūdeņu savākšanas sistēma66. Virszemes un lietus ūdeņu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja tiek nodrošināta sadzīves kanalizācijas tīklā novadītā ūdens apjoma uzskaite un par to ir noslēgts līgums ar kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju.67. No privātīpašumiem lietus kanalizācija jānovada īpašuma teritorijā esošā koplietošanas lietus kanalizācijas grāvī vai ielas teritorijā, ja tajā izveidota slēgta vai atvērta tipa lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma, saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskiem noteikumiem.68. Lietus ūdens caurvadīšanai un novadīšanai zemesgabalu īpašnieki drīkst ierīkot slēgtās drenāžas sistēmas saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.3.2.5. Siltumapgāde69. Alūksnes pilsētā un ciemos, veicot jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo vai publisko ēku projektēšanu, būves jānodrošina ar centralizēto siltumapgādi, ja tas ir tehniski iespējams. Šī prasība attiecas uz teritorijām, kuras robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā ir izbūvēti centralizētie siltumapgādes tīkli.70. Lokālas katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.71. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)3.2.6. Gāzes apgāde72. Gāzes apgādes risinājumi, precizētas esošo un plānoto pārvades gāzesvadu un to iekārtu novietnes, kā arī ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas, jāparedz detālplānojumos, būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.73. Būvprojektiem un detālplānojumiem, kuros paredzēta gāzes apgāde no gāzes vada, tehniskos noteikumus izsniedz un saskaņo attiecīgā kompetentā institūcija.3.2.7. Elektroapgāde74. Plānojot ielu/ceļu un ar tiem saistīto objektu novietojumu paralēli vai šķērsojumos ar 110kV gaisvadu elektrolīniju un tuvošanos tām, jānovērtē nepieciešamība veikt šo elektrolīniju pārbūvi, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.75. 110kV elektrolīniju balstu novietojums jāiekļauj ārpus ielu sarkano līniju teritorijām.76. Pārbūvējot esošās vai izbūvējot jaunas elektrolīnijas, izņemot līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, to izbūvi paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu gaisvadu izbūve ir pieļaujama gadījumos, ja to nosaka citi normatīvie akti vai tas attiecīgā teritorijā nav iespējams drošības iemeslu dēļ.77. Ja jaunbūvējamu vai pārbūvējamu objektu nepieciešamās elektrības jaudas nodrošināšanai vajadzīga jauna transformatora apakšstacija, tā jānovieto ielu sarkano līniju robežās vai atsevišķā zemes vienībā.78. Pie jaunām publiskām ēkām var paredzēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.3.2.8. Alternatīvā energoapgāde79. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)80. Saules paneļus Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā aizliegts izvietot pret ielu vērstā ēkas fasādē un priekšpagalmā.81. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)82. Ēkām, kas noteiktas kā valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, saules paneļu izvietošana nav pieļaujama, izņemot gadījumus, ja saņemta par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas atļauja,3.2.9. Elektronisko sakaru būves83. Jaunu stacionāro sakaru tīkla komunikāciju, mastu un iekārtu izbūve un uzstādīšana atļauta visā novada teritorijā, iespēju robežās objektus paredzot esošo komunikāciju tuvumā. Brīvstāvošus sakaru pārraides torņus un mobilo sakaru bāzes stacijas aizliegts uzstādīt uz ēkām Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā, Pilssalā, kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās, parkos, ainavisko ceļu un skatupunktu vizūrās.84. Ierīkojot vai pārbūvējot elektronisko sakaru tīklus, jāīsteno pāreja no gaisvadu un iekārto kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām.3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Prasības ēku, inženierbūvju vai to daļu funkcionalitātes maiņai85. Jebkuru ēku, inženierbūvju vai to daļu funkcionalitātes maiņu ir nepieciešams saskaņot būvvaldē normatīvo aktu noteiktā kārtībā. Ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu noteiktajām izmantošanas prasībām un teritorijas plānojumam, kā arī citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.86. Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemesgabalos, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku un inženierbūvju ekspluatāciju vai pasliktina vides stāvokli. No jauna plānotā funkcija nedrīkst būt pretrunā ar Apbūves noteikumiem.87. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt esošus dzīvokļus daudzdzīvokļu ēku pirmajos stāvos, ja tas nav paredzēts sākotnējā būvprojektā.88. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā (fasādē).89. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas.3.3.2. Prasības pagalmiem90. Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida, ir viens vai vairāki pagalmi – priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms (2. pielikums).91. Priekšpagalmu nedrīkst apbūvēt, izņemot Apbūves noteikumos noteiktos gadījumus.92. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, izņemot žoga izbūvi, ar noteikumu, ka, veicot inženiertīklu vai cita veida būvniecību ielas sarkanajās līnijās, nekustamā īpašuma īpašnieks būvniecības ieceres organizētāja noteiktajā termiņā to nojauc. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks žoga nojaukšanu noteiktajā termiņā nav veicis, to dara būvniecības ieceres organizētājs, kuram ir tiesības vērsties pret nekustamā īpašuma īpašnieku tādējādi radīto izdevumu atlīdzināšanai.93. Viena zemesgabala pagalmu vai tā daļu, kas nepieciešama jebkurai ēkai vai inženierbūvei, nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalmu vai tā daļu.3.3.3. Prasības ēku novietojumam zemes vienībā, būvlaide94. Ēku izvietojumu zemesgabalā jānosaka atbilstoši ugunsdrošības, insolācijas, sanitāro un citu normatīvo aktu prasībām.95. Pilsētas teritorijā galvenā ēka jānovieto pie iedibinātās būvlaides, esošas apbūves gadījumā, teritorijās, kur nav iedibinātās būvlaides, galvenā ēka jānovieto pie noteiktās būvlaides, ja vien tā neatrodas ielu sarkanajās līnijās.96. Teritorijās, kur apbūve ir primārais zemes izmantošanas veids, ielai vai autoceļam tuvāk jānovieto galvenā ēka. Palīgēkas jānovieto aiz galvenās ēkas vai būves zemesgabala dziļumā. Ja zemesgabals atrodas starp divām ielām vai autoceļiem, galvenā ēka jānovieto pret augstākas kategorijas ielu vai autoceļu.97. Viensētu apbūvei un pašizklaides objektu apbūvei var būt brīvs ēku izvietojums – jāizvērtē katra zemesgabala ainavas un stādījumu saglabāšanas iespējas pirms galvenās ēkas novietnes izvēles.98. Nevienas ēkas neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kuras tā atrodas, izņemot:98.1. ja iedibināta būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, tad būves daļa drīkst projicēties uz ielas pusi līdz 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa,98.2. ja ir saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana.99. Ja kaimiņi vienojas, ka ēka izvietojama tieši pie zemesgabala robežas, tad ēkas siena, kas atrodas uz robežas, jāveido kā ugunsdroša ar iespēju blakus zemes vienības īpašniekam piebūvēt pie tās ēku. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz savas zemes vienības pusi.100. Jaunās apbūves teritorijās pilsētā un ciemos, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāievēro šādi minimālie attālumi:100.1. gar B kategorijas (tranzīta) ielām – ne mazāk kā 6 m,100.2. gar C kategorijas (maģistrālās nozīmes) ielām – ne mazāk kā 6 m,100.3. gar D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām – ne mazāk kā 6 m,100.4. gar E kategorijas (vietējās nozīmes) ielām – ne mazāk kā 3 m.101. Būvlaides gar autoceļiem un dzelzceļiem, ārpus pilsētas un ciemiem, piemēro atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.102. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)103. Minimālie attālumi no mēslu krātuvēm, komposta kaudzēm, apkures katliem, sausajām tualetēm, t.i. objektiem, kas var būt pastāvīgu smaku avoti, līdz kaimiņu zemes vienības robežai jānosaka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.104. Būvējot ēku koku tuvumā, attālumam līdz ēkai jābūt koka vainaga platumā, vai tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējā izmēra platumā.105. Apbūve (izņemot esošās inženiertehniskās būves) aizliegta ne tuvāk kā 6m no virszemes ūdenspobjektu aizsargjoslas.3.3.4. Prasības palīgēkām106. Palīgēkas nedrīkst ierīkot:106.1. priekšpagalmā vai stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,106.2. zemesgabala galvenās ēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un aizsegt skatu no ielas uz galveno ēku, ja galvenā ēka izvietota zemesgabala dziļumā,107. Palīgēkā aizliegts ierīkot pastāvīgas dzīvojamās telpas.3.3.5. Prasības būvēm dzīvniekiem108. Alūksnes pilsētā aizliegta jaunu būvju lauksaimniecības dzīvniekiem būvniecība, t.sk. esošu būvju lietošanas veida maiņa.109. Ciemu teritorijās dzīvniekiem paredzētās būves (kūtis) atļauts izvietot tikai lauksaimniecības teritorijās (L), un to kopējā platība nedrīkst pārsniegt 60 m2.110. Ciemu teritorijā, kur ir atļauta lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, tiem paredzētu ēku (kūti) nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā,111. Jaunas kūtis ar kopējo platību virs 60 m2, izņemot esošas rūpnieciskās ražošanas teritorijas (R), ar esošu (vēsturisku) kūts apbūvi, atļauts izvietot lauku teritorijās ārpus pilsētas un ciemiem, ja tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās, vides un dzīvnieku labturības prasības, un veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām. Plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ievēro Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus un ievērot uz dzīvnieku novietnēm attiecināmos normatīvos dokumentus.3.3.6. Insolācija un apgaismojums112. Insolācijas nodrošināšanai starp dzīvojamām ēkām jāievēro 8 m attālums. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņa/-u rakstiska piekrišana.113. Ielu, laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī laukuma vai skvēra robežās.114. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.115. Izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, jāievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.3.3.7. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana116. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta:116.1. priekšpagalmā vai stūra zemes vienības gadījumā – ārējā sānpagalmā, izņemot tirdzniecības objektos uz konkrētas lietas tirdzniecības laiku,116.2. tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas.117. Lauku teritorijās atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana ir atļauta visās teritorijās, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās vietās, kā arī teritorijās, kas īpaši norādītas detālplānojumā.3.3.8. Prasības ēku fasādēm, jumtiem, būvju konstruktīvajām daļām un elementiem118. Katram ēkas īpašniekam, lietotājam un apsaimniekotājam atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem ir jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un teknes. Ēku fasādes krāsošana pilsētā un ciemos jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu.119. Katras ēkas, kura robežojas ar ietvi, ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens teknei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu gājēju kustību. Savāktie lietus ūdeņi nedrīkst tikt novadīti uz ietves.120. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem jāveic atbilstoši mājas fasādes projektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu).121. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.122. Virs skatlogiem – vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.123. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās.124. Alūksnes pilsētā (izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un tehniskās apbūves teritorijās (TA)) fasāžu apdarē aizliegts izmantot pusapaļu dēļu apdari (guļbūves imitāciju), kā arī neapšūtas apaļkoka guļbūves, plastmasas materiālu apdari, rūpnieciskām teritorijām paredzētos metāla apdares materiālus (piem. metāla trapecveida profilu, sendviča tipa paneļus u.c.) Ēkas fasādes apdarē jāizmanto augstvērtīgi apdares materiāli.125. Alūksnes pilsētā, veicot logu nomaiņu iedibinātas (esošas) apbūves teritorijās, jāsaglabā logailu proporcijas un dalījums atbilstoši ēkas arhitektoniskajam veidolam. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt vienlaidu loga iestiklojums bez dalījuma.126. Veicot jumta nomaiņu Alūksnes pilsētā, jāievēro šādi nosacījumi:126.1. pieļaujamie jumtu toņi – pelēks, cinkota skārda, sarkans vai brūns,126.2. jumta segumos, ja plānots izmantot metāla ieseguma materiālus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas, pieļaujams izmantot tikai klasisko valcprofilu vai cinkotā skārda loksnes, tās iestrādājot tradicionālā lokšņu dalījumā un locījumā ar dubultiem stāviem locījumiem vertikālajām šuvēm un dubultiem gulošiem ielokiem horizontālām šuvēm vai tam analogu rūpnieciski ražotu neprofilētu, krāsotu lokšņu skārda segumu.127. Ja ēka ir kopīpašums un katrai ēkas daļai ir savs īpašnieks, veicot ēkas atjaunošanu, abu ēku daļām jābūt vienādiem apdares materiāliem un jumta segumam.3.3.9. Prasības kultūras pieminekļu (ēku) un kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai128. Ēkas fasādes daļas pārveidošanai izstrādā būvprojektu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.129. Pārbūvējot, restaurējot vai atjaunojot ēkas, kurām noteikts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, aizliegts vienkāršot fasāžu arhitektūru, pārveidot vai likvidēt redzamos arhitektoniskos veidojumus vai to daļas (rustikas, portālus, logu apmales, dzegas, jumta logus, slēģus u.c.).130. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvtradīcijai, ievērojot šādas prasības:130.1. fasādes apdarēs aizliegts lietot plastmasas (PVC) un guļbūves imitāciju,130.2. nav pieļaujama ēku fasāžu vienkāršošana un vēsturisko arhitektonisko detaļu likvidēšana, kā arī logu un durvju ailu kompozicionālā dalījuma un proporciju izmaiņas,130.3. ēkām atjaunojams krāsojums atbilstoši mākslinieciski arhitektoniskās izpētes ieteikumiem un restaurācijas projektam. Pirms krāsošanas darbiem obligāta sākotnējās apdares fiksācija un krāsu pases izstrādāšana,130.4. ēkām aizliegts oriģinālos logus un durvis nomainīt ar citu materiālu izstrādājumiem.131. Pie ēku fasādēm, kas vērstas pret ielu, aizliegts novietot elektrosadales un sakaru iekārtu kastes un redzamā vietā piestiprināt kabeļus, antenas, kondicionierus, ventilatorus, tehniskās iekārtas (vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas un to daļas u.c.) un tml. elementus, kas maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.132. Esošās kultūrvēsturiskās ēkas bojāejas gadījumā, apbūve atjaunojama vēsturiskajā vietā un būvapjomā. Jaunbūve jāprojektē pieskaņota kopējam apbūves mērogam, raksturam un tonalitātei, vēsturiskajai apbūvei raksturīgājā apjomā.3.3.10. Ēkas vai inženierbūves krāsu pases saskaņošanas kārtība133. Vispārējās prasības ēkas/inženierbūves fasādes krāsojumam:133.1. izstrādājot ēkas/inženierbūves krāsojuma priekšlikumu, jāsaglabā konkrētās pilsētas daļas kā vienota pilsētbūvnieciskā ansambļa kultūrvēsturiskā vērtība,133.2. fasāžu apdarē ieteicams veidot ielas apbūves ainavā vizuāli integrētu, tonāli sabalansētu fasāžu krāsu salikumu, izvairoties no krasi atšķirīgiem, tonāli nesaderīgiem, agresīviem akcentiem,133.3. nav atļauts tāds krāsojums un apdares veids, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo apbūvi,133.4. krāsojamam jāatbilst arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām,133.5. fasāžu pamatplaknēm nav pieļaujams tīru toņu pielietojums,133.6. perimetrālās apbūves teritorijā fasādēm jāveido harmonisks, tonāli sabalansēts krāsojums (blakus esošu ēku/būvju fasādēm nav pieļaujams krasi atšķirīgs, kontrastējošs, no konteksta izrauts, kā arī vienā tonī risināts krāsojums),133.7. iedibinātas apbūves situācijā fasādi krāso atbilstoši vēsturiskajai būvniecības tradīcijai un apkārtējās apbūves raksturam,133.8. aizliegts krāsot fasādes fragmentu, jākrāso ēkas/fasādes daļa arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.).134. Prasības vēsturiskās apbūves fasāžu krāsojumam:134.1. lietojams oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai līdzvērtīgs krāsu sastāvs,134.2. jāizmanto konkrētā vidē iederīgi tradicionālie materiāli,134.3. aizliegts krāsot dabisko akmeni, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, kā arī veikt fasādes krāsošanu uz nesagatavotas pamatnes.135. Ēkas fasādes un (vai) jumta ieseguma krāsošanai ēkas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs iesniedz saskaņošanai krāsu pasi (2 eksemplāros, ja iesniedz papīra formātā ). Būvvalde izskata un pieņem lēmumu par krāsu pases saskaņošanu vai par atteikumu saskaņot krāsu pasi.136. Krāsu pase sastāv no:136.1. fasādes krāsu risinājuma:136.1.1. apkārtējās vides visaptverošas krāsainas fotofiksācijas,136.1.2. krāsainas fasādes krāsojuma vizualizācijas vides kontekstā (datorsalikuma, fotomontāžas vai zīmējuma) ar krāsu izvilcēm, iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā,136.1.3. krāsainiem krāsojuma paraugiem (izmērs 1,5 x 3 cm) ar numuriem pēc izvēlētā krāsu un apdares materiālu kataloga. Krāsojums norādāms jumta segumam, sienu apdarei, dekoratīvajiem elementiem, logu rāmjiem, durvīm, slēģiem, vārtiem, žogiem, margām, cokolam, cokolstāvam, metāla konstrukcijām un elementiem,136.2. citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem, ja to nosaka normatīvie akti.3.3.11. Prasības būvprojektu detalizācijai137. Ēkām pilsētā, kuru fasādes redzamas no ielas, ēkām ainaviski vērtīgos skatu punktos vai ceļu posmos, lai tās iekļautos pilsētvidē vai ainavā, būvniecības dokumentācijā ēkas jaunbūvei vai pārbūvei, skarot ēkas būvapjomu un fasādes, dokumentācijā jānorāda – krāsu pase, izmantojamie apdares materiāli, logu dalījums un ēkas vizualizācija vides kontekstā.138. Vizualizācija vides kontekstā vai ielas notinums ietver apkārtējo ielas telpu (iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā).3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM3.4.1. Publiskā ārtelpa139. Publiskās ārtelpas infrastruktūra jāveido atbilstoši universālā dizaina principiem, lai tajā būtu ievērotas vides pieejamības prasības dažādām sabiedrības grupām – personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem u.tml.140. Publiskos objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā, jānodrošina ar tualetēm, kas iekārtotas, ievērojot vides pieejamības prasības un paredzot vietu papildu tualešu izvietošanu publisko pasākumu laikā.141. Atpūtas vietas jāiekārto atbilstoši higiēnas un vides aizsardzības prasībām, kā arī jāparedz atkritumu savākšanas vietas. Publisku masu pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā jāparedz iespēja īslaicīgai lielas ietilpības auto novietņu nodrošināšanai, ņemot vērā paredzamo apmeklētāju skaitu.142. Sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības nojumes, kioski un/vai āra kafejnīcas) tiešā saistībā ar esošiem tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem jāiekārto saskaņā ar pašvaldības atļauju un spēkā esošiem normatīviem aktiem.3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.1. Aizsardzība pret trokšņiem, smakām un vibrāciju143. Teritorijās, kur nepieciešama esošās dzīvojamās un publiskās apbūves vai atsevišķu objektu aizsardzība pret ražošanas uzņēmumu un transporta radītajiem trokšņiem un piesārņojumu, jāparedz prettrokšņa sienas ierīkošana. Prettrokšņa sienu drīkst izbūvēt kā atsevišķu konstrukciju vai žogu, ierīkot kā blīvu stādījumu joslu vai izveidot zemes uzbērumu tā īpašuma robežās, uz kura atrodas norobežojošais objekts.144. Vietās, kur tehniskās un ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai publisko objektu teritorijām (publiskā apbūve un labiekārtota publiskā ārtelpa), piesārņojuma radītājam jānodrošina citās apbūves vai labiekārtotas publiskās ārtelpas teritorijās esošo zemes vienību aizsardzība pret troksni, smakām un vibrāciju, kā arī ainaviski nepievilcīgu skatu aizsegšana. Negatīvās ietekmes novēršanas pasākumi jāveic zemes vienībās, kur izvietots objekts.145. Vietās un teritorijās ar paaugstinātu trokšņa līmeni un/vai paaugstinātu vibrāciju jāveic trokšņu un/vai vibrācijas samazināšanas pasākumi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.3.5.2. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām146. Projektējot, būvējot un ekspluatējot degvielas un sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas (DUS un GUS) un citus riska objektus, jāievēro normatīvo aktu prasības.147. Servisa objekti, tai skaitā degvielas un gāzes uzpildes stacijas, jāparedz pie valsts un vietējas nozīmes autoceļiem ar ātruma ierobežojumu 50 km/h, pamatā bez tiešiem pieslēgumiem valsts autoceļiem, kur pēc transportbūvju projektēšanas normatīviem atrisināti visi ar satiksmes drošību saistītie jautājumi.148. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas nav atļauts izvietot:148.1. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā,148.2. valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, kā arī kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās,148.3. plūdu riska teritorijās,148.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas, parku un mikroliegumu teritorijās,148.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.149. Degvielas uzpildes stacijās, izņemot pašapkalpošanās degvielas uzpildes stacijas, jāierīko publiski pieejamas tualetes.150. Degvielas uzpildes staciju tvertnes un pildnes jāizvieto speciālos laukumos, ievērojot šādus minimālos attālumus no degvielas pildnēm vai degvielas pazemes rezervuāriem:150.1. ne mazāks par 25 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām,150.2. ne mazāks par 25 m līdz mežu masīviem.151. Degvielas uzpildes stacijās jāparedz lietus notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī novērojumu tīkla izveide pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.3.5.3. Plūdu riska teritorijas:152. Plūdu riska teritorijas apsaimnieko atbilstoši funkcionālajā zonā noteiktajam teritorijas izmantošanas veidam, cik tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām,153. nav atļauta notekūdeņu savākšanas attīrīšanas iekārtu izbūve,154. pārējo Alūksnes novadā esošo upju un ezeru applūstošo teritoriju robeža, kas nav attēlota teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, jānosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī saņemot kompotentu iestāžu atzinumu par applūšanas iespējamību.155. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas.155.1. Piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās teritorijās, kas reģistrētas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, aizliegts plānot jaunu dzīvojamo apbūvi, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un pašizklaides teritorijas,155.2. pirms jaunas izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības, veic augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēti un piesārņojuma līmeņa novērtējumu, nepieciešamības gadījumā, veic teritorijas sanāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.3.6. PRASĪBAS RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBAI, MELIORĀCIJAS SISTĒMU UN HIDROTEHNISKO BŪVJU IERĪKOŠANAI UN SAGLABĀŠANAI156. Nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci.157. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu.158. Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana jāveic atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.159. Meliorācijas sistēmu aizliegts pārveidot, ja pārbūves rezultātā tiek pasliktināts blakus esošo zemju gruntsūdens režīms. Meliorācijas sistēmas pārveidojums, kas ietekmē blakus esošos zemesgabalus, jāsaskaņo ar šo blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.160. Teritorijās, kur novadgrāvju aizsargjoslas platumus nenosaka Aizsargjoslu likums, apbūvi zemes vienībā nedrīkst izvietot tuvāk par 4 m, pilsētā un ciemos – tuvāk par 3 m, bet blīvas savrupmāju apbūves teritorijās – tuvāk par 2 m no grāvja malas. Dzīvžogus drīkst stādīt 2 m no grāvja malas.161. Aizliegts mākslīgi sašaurināt esošo grāvju platumus.3.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE162. Derīgos izrakteņus Alūksnes novada teritorijā var iegūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz sauszemes vai ūdeņos teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās.163. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta visās būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa, saldūdens kaļķiežu atradnēs, kur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir vai tiek akceptēti A un/vai N kategorijas krājumi (ja atradnes nav uzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet to pamato ar ģeoloģiskās izpētes datiem) un kas nav pretrunā ar citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem.164. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošana vai esošo paplašināšana nav atļauta:164.1. tuvāk par 300 m no pilsētas un ciemu robežām. Pašvaldība var lemt par atļauju veikt jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas ierīkošanu, nosakot mazāku attālumu kā 300m, pie nosacījuma, ja plānotā darbība nerada vides kvalitātes pasliktināšanos un tiek ievēroti visi noteiktie vides aizsardzības pasākumi,164.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to nosaka normatīvie akti, izņemot gadījumus, ja veikta ietekmes uz vidi procedūra un ir saņemts atbildīgās institūcijas saskaņojums,164.3. kultūras pieminekļu teritorijās vai aizsargjoslās, izņemot gadījumus, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums,164.4. pie ainaviskajiem ceļiem un ainavisko skatu vērsuma līnijās to redzamības zonā, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi,164.5. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās,164.6. tuvāk par 50m no citam īpašniekam piederošas zemes vienības robežas vai zemes vienībā esošas citam īpašniekam piederošas ēkas, izņemot, ja pieguļošās zemes vienības vai ēkas īpašnieks rakstiski piekrīt derīgo izrakteņu ieguvei mazākā attālumā no savā īpašumā esošās zemes vienības.165. Rekultivācijas veids – apmežošana, ūdenskrātuve vai lauksaimnieciska izmantošana (kultivēto ogu audzēšana purvos). Rekultivējot kūdras ieguves vietas, primāri izskata iespēju veikt renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu).166. Derīgo izrakteņu karjeru izstrādātāji nav tiesīgi pasliktināt kravu transportēšanā izmantojamo ceļu seguma kvalitāti neatkarīgi no ceļu īpašuma piederības.167. Pie ezeriem pieguļošajās teritorijās atļauta iegūtā sapropeļa uzglabāšana un tehnoloģiskajā procesā nepieciešamo iekārtu vai rūpniecības uzņēmuma ārpus ezera aizsargjoslas izvietošana.168. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)3.8. PRASĪBAS MĀKSLĪGO ŪDENSTILPJU UN GRĀVJU IERĪKOŠANAI169. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)170. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 4 gadu laikā nav piepildījies ar ūdeni, jāveic teritorijas rekultivācija.171. Ja dīķa rakšanas laikā tiek iegūti derīgie izrakteņi, nav atļauta to drupināšana vai šķirošana, izņemot gadījumus, ja dīķis tiek ierīkots ražošanas objektu apbūves teritorijā.172. Ūdens teritorijās jāievēro Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas plānā noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami arī Alūksnes novada teritorijā.3.9. PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS UN MEŽA ZEMES LIETOŠANAS KATEGORIJAS MAIŅAI173. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – lauksaimniecības zemes) lietošanas veida maiņa un meža zemes atmežošana jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.174. Mākslīgām ūdenstilpēm, kuru platība nepārsniedz 0,1 ha, lauksaimniecības zemes lietošanas mērķa maiņa nav nepieciešama.175. Lauksaimniecības zemes apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem:175.1. lauksaimniecības zemēs, kurās lauksaimniecības zemesgabala kopējā vienlaidus platība (neņemot vērā zemes vienību robežas) ir lielāka par 10 ha (katru gadījumu izvērtējot atsevišķi),175.2. ja zeme atrodas vērtīgu ainavu teritorijās, kas noteiktas novada ainavu plānojumā, kā arī ap kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs,175.3. ja lauksaimniecības zeme iegūta likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1 panta kārtībā,175.4. ja zemes vienība atrodas ciemu teritorijā,175.5. ja apmežošana nav atļauta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos.176. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir atļauta:176.1. ja zemesgabals atrodas atsevišķi no citiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, tam nav tiešas piekļuves pašvaldības/valsts autoceļam vai to nenodrošina servitūta ceļš, vai tam ir apgrūtināta piekļuve,176.2. ja zemesgabals atrodas mežainā apvidū, vismaz 70 % no zemes vienībai pieguļošajām teritorijām ir meža zemes, vai ir jau sākusies meža ieaugšana ar pašizsēju,176.3. pārmitrās nemeliorētās platībās,176.4. mazauglīgās zemēs, kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums ir mazāks par 31 balli.177. Meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošana (tajā skaitā, zemes vienības robežu un situācijas plāna maiņa no meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz mežu) ir atļauta, ja ir ievērotas Meliorācijas likumā noteiktās prasības.178. Minimālie attālumi no ierīkojamās jaunaudzes:178.1. līdz zemes vienības robežai, ja kaimiņu zemes gabals ir lauksaimniecības zeme – 10 m,178.2. līdz dzīvojamai mājai kaimiņu zemes gabalā – 50 m.3.10. ŽOGI179. Zemesgabalu drīkst iežogot:179.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām,179.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku robežām,179.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības,179.4. pārējos gadījumos, t.sk. stādu audzētavas, savvaļas dzīvnieku turēšana iežogotās platībās, žogs jaunaudžu pasargāšanai no mežu zvēru postījumiem, u.c., atbilstoši objekta funkcionālajām prasībām, neierobežojot servitūta tiesības,179.5. gar atklātiem grāvjiem un ūdensnotekām – pa ekspluatācijas aizsargjoslu robežām, žogu konstrukcijām gar novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.180. Žoga vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.181. Lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos jāveido "kabatas".182. Ar žogu aizliegts noslēgt publisku pieeju publiskajiem ūdensobjektiem un servitūtiem, kā arī citas publiskas ārtelpas.183. Žogu augstums un caurredzamība:183.1. priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā, jābūt no 0,5 m – 1,6 m augstiem. Tiem jābūt vismaz 30 % caurredzamiem (skatā perpendikulāri pret žoga plakni) vai tie jāveido kā dzīvžogi (uz dzīvžogiem caurredzamības nosacījumi neattiecas),183.2. pieļaujams izbūvēt blīvus līdz 1,8 m augstus žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam,183.3. dzīvžogiem pret ielu jābūt ne augstākiem par 1,6 m, pret kaimiņa zemes vienību pieļaujami līdz 1,8 m augstumam.183.4. ražošanas iestāžu apbūves teritorijās žogus var veidot ne …