Zaudējis spēku - Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu

Zaudējis spēku - Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.441 Rīgā 2012.gada 19.septembrī (prot. Nr.50 30.§) Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu 1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu (turpmāk – euro ieviešanas plāns). 2 2. Noteikt Finanšu ministriju, kā arī citas ministrijas un institūcijas par atbildīgajām institūcijām euro ieviešanas plāna izpildē saskaņā ar tā 1.pielikumu "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – pasākumu plāns). 3 3. Vadības komitejai (izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu") nodrošināt Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu izpildi un uzraudzīt euro ieviešanas plāna izpildi, ņemot vērā pasākumu plānā noteiktos izpildes termiņus. 4 (MK 22.01.2013. rīkojuma Nr.23 redakcijā) 4. Vadības komitejas padotībā esošajām darba grupām ziņot Vadības komitejai par pasākumu plāna izpildi: 4.1. gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma, sākot ar 5.janvāri, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piektajam datumam (5.janvārī ziņot par periodu kopš iepriekšējā gada 1.augusta); 4.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 10.februārim un 10.augustam. 5 5. Finanšu ministram ziņot Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei par euro ieviešanas plāna izpildi: 5.1. gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma, sākot ar 15.janvāri, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piecpadsmitajam datumam (15.janvārī ziņot par periodu kopš iepriekšējā gada 1.augusta); 5.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 27.februārim un 30.augustam. 6 (Grozīts ar MK 22.01.2013. rīkojumu Nr.23) 6. Noteikt 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu Latvijā. 7 7. Ministrijām, to padotības iestādēm un pārējām centrālajām valsts iestādēm līdz 2012.gada 1.oktobrim uzsākt nepieciešamās iepirkumu procedūras tiem pasākumu plānā ietvertajiem uzdevumiem, kuru īstenošana plānota 2013.gada pirmajā ceturksnī. 8 8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2006.gada 6.marta rīkojumu Nr.148 "Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 40.nr.; 2007, 163.nr.; 2010, 49.nr.). 9 Ministru prezidents V.Dombrovskis Finanšu ministrs A.Vilks (Ministru kabineta 2012.gada 19.septembra rīkojums Nr.441) LATVIJAS NACIONĀLAIS EURO IEVIEŠANAS PLĀNS(Plāns grozīts ar MK 22.01.2013. rīkojumu Nr.24) SatursSAĪSINĀJUMIKOPSAVILKUMSIevads1. Euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi1.2. Euro ieviešanas scenārijs2. TIESĪBU akti2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu2.3. Līgumu nepārtrauktība3. finanšu tirgus3.1. Finanšu tirgus instrumenti3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes4. Valsts sektors4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana4.2. Statistika4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS6.1. Grāmatvedība6.2. Nodokļi6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti6.4. Mazumtirdzniecība7. KOMUNIKĀCIJA7.1. Komunikācijas mērķi7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas7.3. Mērķa grupas7.4. Sabiedrības aptaujas7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi1. pielikumsPasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā2. pielikumsStabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi3. pielikumsMāstrihtas kritēriji4. pielikumsDarba grupu sastāvsSAĪSINĀJUMICSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvaldeECB – Eiropas Centrālā bankaECBS – Eiropas Centrālo banku sistēmaECOFIN – Ekonomikas un finanšu padomeEK – Eiropas KomisijaEKS – Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmaEM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijaEMS – Ekonomikas un monetārā savienībaES – Eiropas SavienībaEUR – euro valūtas vienības saīsinājumsEurostat – Eiropas Savienības Statistikas birojsFDL – SIA "First Data Latvia"FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisijaFM – Latvijas Republikas Finanšu ministrijaFSDG – Finanšu sistēmas darba grupaIAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijaIKP – iekšzemes kopproduktsIUB – Iepirkumu uzraudzības birojsIZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijaLB – Latvijas BankaLCD – Latvijas Centrālais depozitārijsLDDK – Latvijas Darba devēju konfederācijaLIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūraLIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijaLKA – Latvijas Komercbanku asociācijaLM – Latvijas Republikas Labklājības ministrijaLP – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts"LPF – Latvijas Pensionāru federācijaLR – Latvijas RepublikaLTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraLTA – Latvijas Tirgotāju asociācijaLVL – lata valūtas vienības saīsinājumsMK – Latvijas Republikas Ministru kabinetsMVKKP – Mazo un vidējo komersantu konsultatīvā padomeNASDAQ OMX - NASDAQ OMX Riga – Rīgas Fondu biržaNMSDG – Naudas un maksājumu sistēmas darba grupaNUPDG – Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupaNVA – Nodarbinātības valsts aģentūraNVO – nevalstiskās organizācijasPIAA – Patērētāju interešu aizstāvības asociācijaPTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrsRIGIBID – Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekssRIGIBOR – Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekssSDR – speciālās aizņēmuma tiesības (special drawing rights)SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa (single euro payments area)SIKDG – Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupaSIP – Stabilitātes un izaugsmes paktsSM – Latvijas Republikas Satiksmes ministrijaSESIC – Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrsSPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaSVF – Starptautiskais Valūtas fondsTARGET 2 – starpbanku euro maksājumu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System)TM – Latvijas Republikas Tieslietu ministrijat.i. – tas irt.s. – tā sauktāt.sk. – tai skaitāu.c. – un citiu.tml. – un tamlīdzīgiu.t.t. – un tā tālākVADG – Valsts administrācijas darba grupaVARAM – Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVID – Valsts ieņēmumu dienestsVK – Valsts kaseVKM II – Valūtas kursa mehānisms IIVSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraXDR – Starptautiskā Valūtas fonda valūtas vienības saīsinājumsKOPSAVILKUMSPlāna mērķis un uzturēšanaLatvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, lai savlaicīgi apzinātu pasākumus, kas īstenojami, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu Latvijā. Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.Plānu iespējams papildināt, ja šādu nepieciešamību diktē būtiskas pārmaiņas valstī notiekošos makroekonomikas, politikas, administrācijas, u.c. procesos. Kopš Plāna apstiprināšanas MK 2006.gadā, tas tika papildināts, un tā atjaunotā versija tika apstiprināta ar MK 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165.Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Pievienošanās līgums paredz Eiropas vienotās valūtas euro ieviešanu, sasniedzot augstu noturīgas konverģences līmeni. Valstij, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu EMS dalībnieci, jānodrošina, ka tās valūtas kursa svārstības nepārsniedz VKM II noteiktos ierobežojumus. Pildot šo nosacījumu, 2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts euro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804, un 2005.gada 2.maijā Latvija pievienojās VKM II.Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015.gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt arī pārējos Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu.Māstrihtas kritēriju izpilde – ceļš uz euro zonuVienu gadu pirms novērtējuma Māstrihtas kritēriju ietvaros attiecīgajā valstī tiek vērtētas šādas norises:1. Cenu stabilitāte – vidējās gada inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.2. Valsts finanšu stabilitāte – vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP.3. Valsts finanšu ilgtspēja – vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.4. Stabilitāte, ko valsts panākusi tuvinot ekonomiku euro zonai – ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.5. Valūtas kursa stabilitāte – vismaz divus gadus ilga dalība VKM II.Valsts atbilstība konverģences kritērijiem ir būtiska ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, ES institūcijas – EK un ECB – īpašu uzmanību pievērš konverģences ilgtspējai. Papildus pieminētajai ekonomikas konverģencei tiek izvērtēta arī t.s. tiesiskā konverģence. Tā nozīmē, ka dalībvalsts nacionālo tiesību aktiem, t.sk. centrālās bankas darbību regulējošiem aktiem jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību, kā arī ECBS un ECB Statūtu nosacījumiem.ES tiesiskais regulējums euro ieviešanai un Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanuJuridisko pamatu euro ieviešanas procesam ES dalībvalstīs veido ES tiesību akti. Lai nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, jāveic grozījumi esošajos LR normatīvajos aktos, kā arī jāizstrādā un jāizdod jauni. Pusotru gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma tika apstiprināta Koncepcija par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar euro ieviešanu Latvijā (turpmāk – Koncepcija). Latvijā paredzēts pieņemt Euro ieviešanas likumu, kura projektu izstrādājusi FM sadarbībā ar pārējām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm, kas ir pārstāvētas Latvijas Euro projekta darba grupās. Likumā paredzēts noteikt pārejas procesa pamatprincipus: skaidras un bezskaidras naudas nomaiņas kārtību, tostarp latu un euro vienlaicīgas apgrozības periodu, cenu paralēlās atspoguļošanas kārtību, u.c. Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām likumprojekts tika iesniegts ECB atzinuma saņemšanai.Euro ieviešanas procesa vadībaEuro ieviešanas koordināciju nodrošina Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kas ir koleģiāla un koordinējoša institūcija un kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai euro ieviešanai Latvijā. Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu turpmāku izpildi nodrošina vadības komiteja, kas izveidota, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu".Vadības komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs, un tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas. Vadības komitejas uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas īstenošana atbilstoši Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē pieņemtajiem lēmumiem, plāna izstrādes kontrole, kā arī no tiem izrietošo nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība.Sagatavošanās darbus konkrētās jomās veic vadības komitejas ietvaros izveidotas piecas darba grupas, kurās iesaistīti daudzu valsts un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Par vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu darbības koordinēšanu atbild euro ieviešanas projekta vadītājs. Reizi pusgadā euro ieviešanas projekta vadītājs Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei sniedz pārskata ziņojumus par paveikto euro ieviešanas projekta ietvaros. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos.Pasākumu plāns vienotas Eiropas valūtas ieviešanai LatvijāPasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā ir Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna 1.pielikums (turpmāk – Pasākumu plāns). Tajā iekļauti konkrēti euro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu euro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.Euro ieviešanas pamatprincipiPāreju no lata uz euro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena.Pamatprincipi:· efektivitāte – visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē;· orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpašu uzmanību pievērst sabiedrības daļai ar ierobežotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas euro.Pāreja no lata uz euroLatu un euro vienlaicīgas apgrozības periodsDivas nedēļas pēc euro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un euro vienlaicīga lietošana. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods, noteikts balstoties uz citu jauno euro zonas dalībvalstu (Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas) pieredzi. Piemēram, Igaunijā jau divās nedēļās pēc euro ieviešanas vairāk kā 90% darījumu tika veikti euro. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods samazinās pakalpojumu sniedzēju nozaru, piemēram, tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, u.c. izmaksas un slogu, nodrošinot divu paralēlo valūtu naudas darījumu pakalpojumus.Līdz 2014.gada 14.janvārim (ieskaitot) iedzīvotāji varēs veikt skaidras naudas norēķinus gan latos, gan euro. Sākot no 2014.gada 1.janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar euro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās euro ieviešanas dienas notiks vienīgi euro.Skaidras naudas apmaiņaBanknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:• vienu mēnesi pēc euro ieviešanas dienas – atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās;• sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – kredītiestādēs;• neierobežotu laiku pēc euro ieviešanas dienas – Latvijas Bankā.Bezskaidras naudas norēķini euroEuro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti euro pēc ES Padomes (turpmāk – Padome) noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas euro. Visi darījumi un maksājumi, kuri līdz šim tika veikti latos, tiks veikti euro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.Cenu paralēlās atspoguļošanas periodsLai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz euro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, Plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī. Atbilstoši EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikumam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007)6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir pusotrs gads – sākot no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, un beidzot gadu pēc euro ieviešanas (līdz 2014.gada 31.decembrim).Euro ieviešanas izmaksasValsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs – plāno un sedz euro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Centrālo valsts iestāžu euro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.Finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai, LP skaidrās naudas nomaiņas izmaksas tiks kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Lai nodrošinātu Plāna pamatprincipus (orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju un skaidras naudas nomaiņas procesa efektīva īstenošana) tika precizēta LP loma skaidras naudas nomaiņas procesā. Skaidrās naudas nomaiņas procesā tiek plānots iesaistīt 302 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, jo to apkalpošanas teritorijā neatrodas komercbanku filiāles un iedzīvotājiem nav alternatīvu iespēju veikt skaidras naudas apmaiņu, un no sešiem mēnešiem (kā tas ir kredītiestādēs) līdz vienam mēnesim tika saīsināts periods, kurā var veikt skaidras naudas nomaiņu LP.Informēšana par euro ieviešanuIkvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem daudzpusīga informācija par praktiskiem euro ieviešanas jautājumiem – vienlaicīgās apgrozības periodu, nomaiņas periodu, paralēlās atspoguļošanas periodu, valūtas maiņas kursu, bezskaidras, elektroniskās un skaidras naudas nomaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota, sākot ar brīdi, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, līdz lata un euro vienlaicīgas apgrozības perioda beigām.Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam – orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām. Šo grupu informēšanā tiks iesaistītas profesionālās asociācijas, atbildīgās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, apvienības un sociālie dienesti.Vispārējā komunikācijas kampaņā par euro ieviešanas jautājumiem tiks iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, ka arī privātais sektors. Galvenie informēšanas partneri būs ministrijas, LB, EK, ECB, kredītiestādes, Saeima, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās un sabiedriskās asociācijas, komersanti u.c. Sabiedrības informēšanas kampaņu koordinēs FM.IevadsPlāna mērķis ir noteikt galvenos euro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt euro ieviešanas pamatprincipus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.Plāna mērķauditorija ir tā īstenošanā iesaistīto institūciju darbinieki, projekta darba grupu dalībnieki un vadītāji, kā arī ikviens sabiedrības loceklis, kuru jebkādā mērā skars norēķinu valūtas maiņa Latvijā.Euro ieviešana Latvijā2003.gada 20.septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par euro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību.Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu.Euro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtībaLai nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu Latvijā, saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija protokolu Nr.36 58.§ "Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" tika izveidota vadības komiteja, kuras uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Šo komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Vadības komitejas sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas.Euro ieviešanas procesu uzrauga Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kam vadības komiteja reizi pusgadā sniedz pārskatu par paveikto. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos, ja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē nav lemts citādi. Savukārt par vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu darbības koordinēšanu, kā arī par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar euro ieviešanu, atbildīgs ir euro ieviešanas projekta vadītājs.Vadības komiteja apzinājusi būtiskākos jautājumus, kas risināmi dažādos valsts un sabiedriskajos sektoros, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu:· esošo normatīvo aktu izvērtēšana un jaunu normatīvo aktu izstrādāšana;· valsts statistikas jomas pielāgošana norēķinu valūtas maiņai;· euro monētu un banknošu sagāde, maksājumu sistēmu pārveide norēķiniem euro;· naudas un kapitāla tirgus pielāgošana norēķiniem euro un finanšu instrumentu konvertēšana;· privātpersonu un nefinanšu sektora sagatavošana euro ieviešanai;· sabiedrības informēšanas pasākumi;· citi jautājumi.Lai īstenotu minēto, Vadības komitejas pakļautībā izveidotas piecas darba grupas (skatīt 4.pielikumu), kurās iekļauti valsts iestāžu un komercsabiedrību, kā arī profesionālo asociāciju dažādu līmeņu pārstāvji. Darba grupas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus Pasākumu plānam vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.Darba grupas nosaukumsGalvenie darbības virzieniValsts administrācijas darba grupaNormatīvo aktu pielāgošana saistībā ar euro ieviešanu, statistikas, grāmatvedības un citu valsts informācijas sistēmu pielāgošana euro ieviešanai, vadlīniju izstrāde uzņēmumiem saistībā ar grāmatvedības uzskaites jautājumiem.Naudas un maksājumu sistēmas darba grupaEuro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanas jautājumi, maksājumu sistēmu pielāgošana norēķiniem euro.Finanšu sistēmas darba grupaNaudas un kapitāla tirgus, finanšu instrumenti, euro ieviešanas jautājumi apdrošināšanas un pensiju fondu sektorā, valsts parāda denominācijas jautājumi, vērtspapīru sistēmu pielāgošana norēķiniem euro.Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupaRisina jautājumus saistībā ar euro ieviešanas ietekmi uz attiecībām starp nefinanšu sabiedrībām un patērētājiem, kampaņas "Godīgs eiro ieviesējs" vadība, vadlīniju izstrāde uzņēmumiem saistībā ar cenu paralēlās atspoguļošanas periodu.Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupaSabiedrības informēšanas kampaņas sagatavošana un īstenošana, t.sk. informatīvas interneta lapas izveide un uzturēšana, informatīvā tālruņa centra uzturēšana privātpersonu un komercsabiedrību vajadzībām.Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar sabiedrību, Vadības komitejas pārstāvji un euro ieviešanas projekta vadītājs rīko konsultācijas ar sociālajiem partneriem, profesionālajām asociācijām un NVO pārstāvjiem. Savukārt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem par euro ieviešanas jautājumiem sadarbībā ar euro ieviešanas projekta vadītāju nodrošina Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa sadarbībā ar tajā pārstāvētajām institūcijām.Pasākumu plānā (skatīt 1.pielikumu) ir iekļauti praktiski darba uzdevumi (pasākumi), kuri darba grupām jāizpilda, gatavojoties vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Lai nodrošinātu savlaicīgu euro ieviešanas pasākumu īstenošanu, Pasākumu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir norādīts sākuma un beigu datums, kā arī atbildīgās un līdzatbildīgās iesaistītās pusesPasākumu plāns tiek aktualizēts saskaņā ar noteikto euro ieviešanas mērķa datumu – 2014.gada 1.janvāri. Izmaiņu gadījumā Pasākumu plāns tiek sagatavots MK atkārtotai apstiprināšanai.Kopš Plāna apstiprināšanas MK 2006.gadā, tas tika papildināts, un tā atjaunotā versija tika apstiprināta ar MK 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165.Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumuGatavojot 2013.gada valsts budžetu, ar euro ieviešanu saistītie izdevumi tiek paredzēti gan ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos, gan arī papildus rezervēti neplānotiem izdevumiem 74.resora 03.programmā "Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumi". Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, daļa no euro ieviešanas izdevumiem tiek segta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, kā arī EK granta par euro ieviešanas komunikācijas pasākumiem.Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanuGatavojoties Latvijas pilntiesīgai dalībai VKM II, 2004.gada 30.decembrī tika noteikts lata piesaistes kurss euro: EUR 1 = LVL 0,702804, kas ir spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.Lata un euro piesaistes kurss aprēķināts pēc ECB 2004.gada 30.decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu groza valūtu kursu formulu – tāpat kā katru dienu kopš 1994.gada sākuma, kad lats tika piesaistīts SVF norēķinu vienībai (XDR 1 = LVL 0,7997).Latvijai pievienojoties VKM II, ar 2005.gada 2.maiju LB vienpusēji nodrošina, ka lata un euro kursa svārstības nepārsniedz ±1% no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabājas iepriekšējā perioda (kad lats bija piesaistīts SDR) lata kursa svārstību koridora platums attiecībā pret piesaistes valūtu, kas finanšu tirgum ir saprotams un ierasts. Saskaņā ar euro ieviešanas kritērijiem, jeb t.s. Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka ES valsts gatavību EMS trešajam posmam, dalībvalstij VKM II jāpiedalās bez būtiskām svārstībām vismaz divus gadus, un Latvija pilda šo kritēriju atbilstoši VKM II ietvaram. Valsts uzdevums ir nodrošināt arī pārējo konverģences kritēriju izpildi, jo lai ieviestu euro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis (skatīt 2.pielikumu). To novērtē, pamatojoties uz Māstrihtas kritēriju izpildi (skatīt 3.pielikumu).Lai lemtu par Latvijas gatavību euro ieviešanai, EK un ECB gatavo konverģences ziņojumus – vērtējumus par valsts gatavību dalībai EMS. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos un uzaicinājumu Latvijai pievienoties euro zonai ar konkrētu latu konvertācijas kursu pret euro un ieviest vienoto Eiropas valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.1. Euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijsPāreja no lata uz euro ir liela mēroga projekts, kam Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku vēriena un nozīmības ziņā: tas ir gandrīz tikpat vēsturisks kā 2003.gada 20.septembra referendums un skars katru – tāpat kā lata atkalieviešana.Lai pārstāvētu visas Latvijas sabiedrības intereses, projekta īstenošanā piedalīsies:· valdība;· valsts pārvaldes institūcijas;· pašvaldības;· LB;· FKTK;· kredītiestādes;· LP;· plašsaziņas līdzekļi;· tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi;· sociālie partneri, profesionālās asociācijas, NVO, u.c.1.1. Euro ieviešanas pamatprincipiEuro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdiena, tāpēc euro ieviešanas projekta ietvaros apzināti būtiskākie euro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.PamatprincipsMērķisEfektivitāteVisu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē.Orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotājuSamazināt norēķinu valūtas maiņas procesa ietekmi uz iedzīvotāju grupu ar ierobežotu pieeju finanšu pakalpojumiem, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.1.2. Euro ieviešanas scenārijsLai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu, Latvijā skaidras un bezskaidras naudas euro norēķinus tiek plānots ieviest vienlaicīgi.Lata un euro vienlaicīgas apgrozības periodsLai nodrošinātu Latvijas sabiedrības locekļu darījumu nepārtrauktību, paredzēta divas nedēļas ilga divu valūtu – lata un euro – skaidras naudas vienlaicīga lietošana no euro ieviešanas brīža līdz brīdim, kad euro kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli LR. Vienlaicīgas apgrozības periods nav attiecināms uz bezskaidras naudas norēķiniem – latos denominēto bezskaidras naudas atlikumu konvertācija euro tiek veikta euro ieviešanas dienā.Atlikuma izdošana euroLai paātrinātu skaidras naudas nomaiņas procesu, sākot ar euro ieviešanas dienu naudas atlikums par precēm un pakalpojumiem tiks izdots tikai euro.Periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret euro bez komisijas maksasLai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar euro monētām un banknotēm, latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas būs iespējams veikt:vienu mēnesi, sākot ar euro ieviešanas dienu – atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās;sešus mēnešus, sākot ar euro ieviešanas dienu – kredītiestādēs;bez termiņa ierobežojuma, sākot ar euro ieviešanas dienu – LB.Cenu paralēlās atspoguļošanas periodsTrīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas preču un pakalpojumu cenas būs obligāti jāuzrāda gan latos, gan euro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai. Rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, līdz 2014.gada 31.decembrim.Euro ieviešanas procesa izmaksu segšanas avotiValsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus, izņemot Euro ieviešanas likumprojektā noteikto izņēmuma gadījumu attiecībā uz LP. Katram tirgus dalībniekam jāplāno euro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai.Latu konvertācija uz euroKārtība, kādā tiks veikta līgumu, skaidras un bezskaidras naudas, kā arī citu maksāšanas līdzekļu un viennolūka maksājuma instrumentu (e-talons, dāvanu karte, u.c.) konvertācija uz euro, tiks atrunāta Euro ieviešanas likumā.2. TIESĪBU akti2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanuLīgums par Eiropas Savienības darbībuLīgums par Eiropas Savienības darbību paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek pieņemts lēmums par euro zonas paplašināšanos. Papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos.Euro ieviešanas procesu ES valstīs regulē vairākas ES regulasI Padomes 1997.gada 17.jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanuRegula attiecas uz visām ES valstīm. Regulas būtiskākie aspekti ir:· euro ieviešana nemaina tiesisko instrumentu noteikumus, neatbrīvo no to izpildes un nedod kādai no pusēm tiesības vienpusēji grozīt šādu instrumentu vai beigt tā lietošanu;· maiņas kursu apstiprina kā vienu euro, kas izteikts ar katras iesaistītās dalībvalsts valūtu. Kursu apstiprina ar sešiem nozīmīgiem cipariem;· maiņas kursu nenoapaļo un nesaīsina, veicot konvertēšanu;· maiņas kursu izmanto abpusējai konvertēšanai euro vienības un valsts valūtas vienību starpā;· naudas summas, kas jākonvertē no vienas valsts valūtas citā, vispirms konvertē naudas vienībās, kas izteiktas euro vienībās, šo summu noapaļo, atstājot ne mazāk kā trīs ciparus aiz komata, bet pēc tam konvertē citas valsts valūtas vienībās;· naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāsniedz pārskats, veicot noapaļošanu pēc konvertēšanas euro vienībās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam. Ja maiņas kursa piemērošanas rezultātā skaitlis dalās tieši uz pusēm, to noapaļo uz augšu.II Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanuRegula nosaka vispārējo kārtību iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanai ar euro un definē pārejas perioda noteikumus euro ieviešanai pirmajās euro zonas valstīs. Regula sniedz skaidrojumu vairākiem terminiem, kas tiek lietoti saistībā ar Eirosistēmu (piemēram, maiņas kurss, tiesiskie instrumenti, euro vienība, pārejas periods, denominācijas maiņa). Svarīgi, ka Regulā noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētu.III Padomes 2005.gada 21.decembra Regula Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998.gada 3.maija Regulu (EK) Nr. 974/98Lai jaunās ES valstis varētu ieviest euro, 2005.gada 21.decembrī tika pieņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 grozījumi (Padomes Regula (EK) Nr. 2169/2005). Izstrādātie grozījumi atceļ atsauces uz konkrētiem datumiem, kuri aizstāti ar definīcijām, jo noteiktie datumi dažādām valstīm var atšķirties. Grozījumi paredz, ka valstis varēs izvēlēties euro ieviešanas scenāriju un pārejas perioda ilgumu. Būtisks Regulas grozījums nosaka, ka kredītiestādes saviem klientiem maina attiecīgās valsts valūtas banknotes un monētas pret euro banknotēm un monētām bez maksas un līdz maksimālajai robežai, ko valsts var noteikt nacionālajos normatīvajos aktos.IV Padomes 1998.gada 31.decembra Regula (EK) Nr.2866/98 par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu, kuras pieņem euro, valūtāmRegula nosaka kursu starp euro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem euro. Regula tiek grozīta ikreiz, kad euro zonai pievienojas jauna dalībvalsts.Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-19/03Šis dokuments sniedz skaidrojumu par Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 interpretāciju saistībā ar summu, t.sk. vienas vienības (tarifu), noapaļošanas principiem.EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikums (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euroEK ieteikums papildus nosaka tos praktiskos pasākumus, kas jāveic valstīm, kas plāno pievienoties euro zonai, t.sk.:· profesionālās informācijas pieejamības nodrošināšana nefinanšu uzņēmumiem par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem;· paralēlās cenu atspoguļošanas rekomendācija pusgadu pirms euro ieviešanas dienas un ne vēlāk kā gadu pēc euro ieviešanas dienas;· skaidrās naudas krājumu mazināšanas ieteikums;· godīgas cenu pārrēķināšanas pasākumu organizēšana.Minētie ES tiesību akti veido drošu un stabilu tiesisko pamatu, uz kura balstoties Latvijā tiks organizēts euro ieviešanas process.2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanuLai pilnībā nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, būs gan jāveic spēkā esošo normatīvo aktu grozījumi, gan jāapstiprina jauni normatīvie akti. Atbilstoši Pasākumu plāna J1.3.punktam tika izstrādāta Koncepcija. 2012.gada 29.maijā Koncepcija tika apstiprināta MK (protokols Nr.30 42.§). Koncepcijas viennozīmīgai īstenošanai FM sadarbībā ar TM izstrādās vadlīnijas.I Euro ieviešanas likumsLatvijā paredzēts pieņemt Euro ieviešanas likumu, kurā tiks noteikti pamatnosacījumi, kas saistīti ar euro ieviešanu. Euro ieviešanas likumprojektu izstrādāja FM sadarbībā ar citām euro projekta darba grupās iesaistītajām institūcijām, pamatojoties uz Koncepciju un jautājumiem, kas skar euro ieviešanu un kuriem nepieciešams vispārīgs regulējums (skatīt 1. pielikumu). Jautājumos par pašvaldībām Euro ieviešanas likumprojekta izstrādē līdzdarbojās VARAM.Euro ieviešanas likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2012.gada 7.jūnijā (protokols Nr.23 6.§). Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām Euro ieviešanas likumprojekts tika iesniegts ECB atzinuma saņemšanai. Likumprojektu plānots iesniegt MK tālākai virzīšanai uz Saeimu 2012.gada beigās. Tiek plānots, ka likumprojekts tiks pieņemts un stāsies spēkā gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma, t.i. 2013.gada sākumā.II Likums "Par Latvijas Banku"Lai LR likums "Par Latvijas Banku" pilnībā atbilstu Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem, LB izstrādāja grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas nosaka LB integrāciju Eirosistēmā. Arī šis likumprojekts kopā ar Euro ieviešanas likumprojektu tika iesniegts ECB atzinuma saņemšanai.2.3. Līgumu nepārtrauktībaEuro ieviešanas likumprojektā ir noteikts tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Tādējādi, visiem līgumiem (tai skaitā kredītiestāžu kreditēšanas u.c.) arī tiks piemērots nepārtrauktības princips, kas nosaka, ka spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem.3. finanšu tirgus3.1. Finanšu tirgus instrumentiI Vispārējie jautājumiPēc euro ieviešanas latos izteikto atvasināto finanšu instrumentu darījumu un citu iesākto, bet nepabeigto latos izteikto darījumu līgumu summu konvertēs euro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa. Konvertēs visas nepabeigtā tiesiskā instrumenta summas, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas likumprojektā noteiktos noapaļošanas principus, ja līdzēji nevienosies par citu kārtību. Nepabeigtā tiesiskā instrumenta kopsumma veidosies no konvertētajām sastāvdaļām un tā nedrīkstēs pārsniegt sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kas konvertēta uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas likumprojektā noteiktos noapaļošanas principus.Finanšu instrumentu uzskaites sistēmā plānots veikt vairākas ar informācijas sistēmām saistītas pārmaiņas. Finanšu instrumentu tirdzniecība pēc euro ieviešanas notiks euro, un, lai to nodrošinātu, tiks veiktas tirdzniecības sistēmu pārmaiņas.Lai mazinātu ar euro ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas, grozījumus komercsabiedrības statūtos, kuri radušies saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī, komercdarbības veicēji drīkstēs reģistrēt komercreģistrā 30 mēnešus pēc euro ieviešanas. Finanšu tirgus dalībnieki ar valūtas maiņu saistītās izmaiņas savos finanšu pakalpojumus regulējošos dokumentos, drīkstēs reģistrēt vienlaicīgi ar pirmajām citus jautājumus skarošajām izmaiņām, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc euro ieviešanas dienas.II Kapitāla vērtspapīriSabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta veselos euro. Akciju sabiedrību akciju nominālvērtību izteiks euro un euro centos. Atšķirīga pieeja tiks piemērota, jo, ņemot vērā noteikto kapitālsabiedrības dalībnieku proporcionalitātes saglabāšanas principu, pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācija no latiem uz veseliem euro var prasīt būtisku kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu akciju sabiedrības gadījumā. Izsakot pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtību euro un euro centos ievēro Euro ieviešanas likumprojektā noteiktos noapaļošanas principus.Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības mazākumdalībnieku aizsardzību, tiks paredzēts, ka noapaļošanas rezultātā iegūto atlikušo vērtību izmaksās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām daļām, tajā pašā laikā kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) dodot tiesības lemt par atlikušās vērtības pārskaitīšanu kapitālsabiedrības rezervēs.Tiks noteiktas tiesības sešus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas (t.i., sākot ar dienu, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu lata maiņas kursam pret euro) dibināt tādas kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība ir izteikta euro ekvivalentā. Šāda kārtība nodrošinās kapitālsabiedrībām veiksmīgāku pāreju no latiem uz euro, samazinot to kapitālsabiedrību skaitu, kurām nepieciešams veikt darbības latu aizstāšanai ar euro.III Parāda vērtspapīriLai ievērotu investoru prasības un mazinātu emitenta saistību pārmaiņu iespējamību pēc parāda vērtspapīru denominācijas maiņas, parāda vērtspapīru nominālvērtība neatkarīgi no tās lieluma (piemēram, LVL 100, LVL 1 000) pēc konvertēšanas euro tiks noteikta līdz vienam centam. Tas nodrošinās iespēju noteikt nominālvērtību veselos skaitļos.Investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru skaitu iegūs, dalot katra individuālā investora īpašumā esošo kopējo emisijas nominālo apjomu, izteiktu latos, ar noteikto valūtas kursu. Iegūtais nominālais apjoms tiks reizināts ar 100, tādējādi katra individuālā investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru nominālo apjomu būs iespējams izteikt centos. Ja iegūtais apjoms saturēs euro centu daļas, tad daļas no 0,5 un vairāk euro centiem tiks apaļotas līdz 1 euro centam, bet par 0,5 mazākas daļas tiks atmestas.Latvijas valdības vērtspapīru noapaļošanas un denominācijas maiņa tiks veikta, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas attiecināmi uz parāda vērtspapīriem.Lai mazinātu potenciālos emitentu un investoru zaudējumus saistībā ar latos denominēto parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi (kas piesaistīta RIGIBOR) denominācijas maiņu, Euro ieviešanas likumā tiks noteikts procentu likmes pārrēķina princips, ja mainīgā procentu likme piesaistīta indeksam, kas beidz pastāvēt līdz ar euro ieviešanu.Parāda vērtspapīru mainīgās procentu likmes piesaisti RIGIBOR aizstās ar piesaisti EURIBOR. Līdzēji savstarpēji vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu naudas tirgus indeksu. Latu naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti aizdevēja un aizņēmēja noslēgtajā līgumā. Piesaistes indeksa maiņu veiks nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizē pēc euro ieviešanas dienas. Līdzēji varēs vienoties par citu procentu likmes maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizi pēc euro ieviešanas dienas.3.2. Latvijas Banka un kredītiestādesLB kopš Latvijas pievienošanās ES ir ECBS dalībniece, bet, ieviešot euro, LB kļūs par Eirosistēmas dalībnieci. Gatavojoties euro ieviešanai, LB pārstāvji strādā Vadības komitejas izveidotajās euro ieviešanas darba grupās, kā arī sadarbojas ar kredītiestādēm, valsts institūcijām un euro ieviešanas projektā iesaistītajām organizācijām.I Latu skaidras naudas nomaiņa ar euroViens no LB uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu euro skaidras naudas sagādi, pieejamību kredītiestādēm un veicināt raitu skaidras naudas apmaiņu Latvijā.Lai nodrošinātu savlaicīgu euro skaidras naudas pieejamību, LB pirms euro ieviešanas organizē euro banknošu sagādi no ECBS. Tāpat LB arī organizē euro monētu dizaina izstrādi, kaltuves, kurā tiks kaltas Latvijas euro monētas, izvēli, izsludinot konkursu, kā arī šo monētu kalšanu un piegādi. Lai savlaicīgi nodrošinātu nepieciešamo euro skaidras naudas apjomu Latvijas kredītiestāžu un to klientu vajadzībām 2013.gada nogalē, LB nepieciešams konkursu par euro monētu kalšanas iespējām izsludināt 2012.gada otrajā pusē, kā arī noslēgt Saprašanās memorandu ar euro zonas dalībvalstīm un EK par euro monētu izgatavošanas sākšanu un pirms tam veicamajiem sagatavošanās darbiem.Latu skaidrās naudas apmaiņa galvenokārt tiks veikta, izmantojot kredītiestādes, bankomātus, tirdzniecības tīklu, pakalpojumu sniedzējus u.c. Latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan euro banknotes un monētas. LB organizēs specifisku mācību kursu kredītiestāžu kasieriem, īpašu uzmanību pievēršot euro banknošu un monētu drošības pazīmēm.LB euro norēķinu ieviešanas darba plāns paredz detalizētus uzdevumus skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanai, t.sk., priekšlaicīgas euro izsniegšanas (priekšpiegāde) un pakārtotās priekšlaicīgās euro izsniegšanas (priekšpiegādes otrā fāze) pasākumus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar euro skaidro naudu visā Latvijā. Saskaņā ar ECB nosacījumiem priekšpiegādes un priekšpiegādes otrās fāzes laikā kredītiestādēm un to klientiem izsniegtās euro monētas un banknotes nedrīkst nonākt publiskā apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. Priekšpiegādes ietvaros nauda tiks izsniegta kredītiestādēm un to klientiem noslēdzot savstarpējus līgumus. Tie cita starpā paredzēs sankcijas pret līguma nosacījumu pārkāpējiem, t.sk., par priekšpiegādes ietvaros izsniegtās euro naudas laišanu apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. LB arī veiks pārbaudes par to, kā priekšpiegādē izsniegtā nauda tiek glabāta. Uz priekšpiegādes komplekta (starter-kit) iesaiņojuma, kuri tiks pārdoti iedzīvotājiem pirms euro ieviešanas dienas, būs uzraksts, ka monētas derīgas tikai no euro ieviešanas dienas. Jāņem vērā arī tas, ka uz monētām būs Latvijas dizains, un oficiāli līdz euro ieviešanas dienai tās nebūs derīgas. Priekšpiegāde kredītiestādēm tiks uzsākta vienu mēnesi pirms euro ieviešanas dienas, priekšpiegādes otrā fāze – 15 dienas pirms euro ieviešanas dienas. Lai atvieglotu naudas nomaiņas procesu, LB paredz izgatavot un izplatīt euro monētu sākumkomplektus.Lai nodrošinātu euro banknošu savlaicīgu piegādi iedzīvotājiem, sākot ar euro ieviešanas dienu, visi valstī esošie bankomāti tiks pārslēgti no latu izsniegšanas režīma uz euro izsniegšanas režīmu. Šim nolūkam savlaicīgi tiks veiktas programmatūras pārmaiņas, kuras nodrošinās attālinātu bankomātu pārslēgšanu, bloķējot latu izsniegšanu un nodrošinot euro izsniegšanu. Vecākās paaudzes bankomāti, kuriem šādu iespēju nav, euro ieviešanas dienā tiks atslēgti, tad ielādēti ar euro. Šie bankomāti uzsāks savu funkciju veikšanu nedaudz vēlāk. Latu banknotes pēc euro ieviešanas dienas netiks izsniegtas.II Par latu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozībasLatu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar euro, sākot ar euro ieviešanas dienu. LB izvērtē iespējas īsi pirms euro ieviešanas brīža pakāpeniski samazināt lielo nominālu banknotes apgrozībā. No apgrozības izņemtās banknotes un monētas LB uzglabās pilnībā nošķirti no euro banknošu un monētu krājumiem. LB sagatavos stratēģiju pakāpeniskai latu monētu un banknošu iznīcināšanai un nodrošinās tās izpildi.III Bezskaidras naudas norēķini euroSākoties euro ieviešanas dienai, latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kontos un elektroniskās naudas atlikumi tiks konvertēti euro un (no šī brīža) visi iepriekš veiktie latu darījumi un maksājumi tiks veikti euro. LB maksājumu sistēmās, sākot ar euro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai euro.2007.gada 19.novembrī Latvija ir pievienojusies vienotajai euro maksājumu sistēmai TARGET21, veidojot LB TARGET2 komponentsistēmu TARGET2-Latvija. Euro ieviešanas dienā LB latu reālā laika maksājumu sistēmas dalībnieku kontu atlikumi tiks konvertēti euro un pārnesti TARGET2-Latvija atvērtajos dalībnieku kontos. Kredītiestāžu savstarpēji norēķini, kas izriet no monetārās politikas darījumiem, finanšu tirgu norēķini, citu maksājumu sistēmu gala norēķini, kā arī liela apjoma un steidzami klientu maksājumi tiks veikti TARGET2.Klientu bezskaidras naudas maksājumi, t.i. iekšzemes maksājumi, kurus valsts pārvaldes iestādes, lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un patērētāji pašreiz veic latos, ar euro ieviešanas dienu tiks veikti euro. Šādi maksājumi tiks veikti saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas2 (SEPA) prasībām, pakāpeniski ieviešot SEPA nosacījumu izpildi visos maksājuma posmos. SEPA prasības attiecināmas arī uz tiešā debeta un karšu maksājumiem. SEPA karšu ietvara prasību ieviešana Latvijā tiks pabeigta līdz 2012.gada 31.decembrim, savukārt SEPA tiešā debeta maksājumi tiks ieviesti līdz 2015.gada 1.janvārim.IV Pārmaiņas LB monetārajās operācijās un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanāLīdz euro ieviešanai tiks saskaņoti monetārās politikas instrumenti un monetāro operāciju veikšanas procedūras, kā arī ECB prasībām tiks pielāgota centrālās bankas ārvalstu rezervju pārvaldīšanas sistēma.V Statistikas sagatavošanaPirms euro ieviešanas LB apstiprinās jaunus statistikas pārskatu sagatavošanas noteikumus atbilstoši prasībām euro zonas valstīm un atbilstošas statistiskās informācijas vākšanu uzsāks pēc euro ieviešanas. LB pārrēķinās datu laikrindas, sagatavos jaunus metadatu aprakstus un veiks nepieciešamos grozījumus statistikas datubāzēs un publikācijās.VI Kredītu reģistrsEuro ieviešanas dienā LB nodrošinās Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par klientu un klientu galvinieku aktuālajām saistībām latos konvertāciju euro.4. Valsts sektors4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšanaVisi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, t.sk. visas valsts prasību un saistību summas, kas radušās līdz euro ieviešanai Latvijā, tiks konvertētas no latiem euro saskaņā ar budžeta pieprasījumu sagatavošanas normatīvajiem aktiem.Pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi valūtas maiņas kursu, t.i. aptuveni sešus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas apstiprināšanai MK tiks iesniegti valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži.4.2. StatistikaI CSPNe vēlāk kā trīs mēnešus pirms euro ieviešanas CSP iesniegs apstiprināšanai MK tās statistikas pārskatu un anketu veidlapas, kurās līdz ar euro ieviešanu mainīsies vērtības izteiksmes rādītāju uzrādīšanas kārtība. Statistiskā informācija par pārskata gadu pirms euro ieviešanas, kā arī par 2013.gada pēdējo ceturksni tiks pieprasīta tajā valūtā, kas ir likumīgais maksāšanas līdzeklis attiecīgajā pārskata periodā, t.i. latos. CSP statistiskās informācijas vākšanu euro (mēneša un ceturkšņa periodiskuma dati, pēc tam arī gada periodiskuma dati) uzsāks pēc euro ieviešanas. Atsevišķi statistiskie novērojumi, kuros lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā iespējama vai nepieciešama informācijas savākšana latos un euro, tiks noteikti atbilstoši Pasākumu plānam. Papildus tiks izstrādātas vadlīnijas statistisko datu apstrādei latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā un veikta datu vākšanā, apkopošanā un pārrēķinos iesaistīto CSP darbinieku apmācība.CSP atbilstoši Pasākumu plānam izstrādās vadlīnijas statistisko datu laikrindu pārrēķināšanai un veiks nepieciešamos pārrēķinus CSP datubāzēs. Konvertējot statistiskos datus, tiks piemēroti vispārīgie noapaļošanas principi, nepārejot uz veseliem euro. Statistikas datu publikācijās, kas iznāks pēc euro ieviešanas dienas, visi vērtības izteiksmē publicējamie dati tiks atspoguļoti euro.Statistisko datu (preses ziņojumi, statistikas publikācijas, interneta datubāzes un citi tiešsaistes avoti) izplatīšanas kārtība paralēlās atspoguļošanas periodā un pēc euro ieviešanas dienas tiks noteikta publicēšanas plānā un tas tiks publicēts CSP interneta mājaslapā, tādējādi nodrošinot statistikas ražotāju koordinētu darbību, kā arī dodot iespēju datu lietotājiem ar to iepazīties.II Citas iestādes, kas apkopo statistikuCitas iestādes, kas vāc, apkopo un publicē valsts statistiskās informācijas programmā paredzētos datus, savu darbību statistikas pārskatu veidlapu un to sastādīšanas norādījumu pārveidošanā, datu vākšanā un apkopošanā, datubāzu pārrēķināšanā, pārrēķinu novērtēšanā un datu publicēšanā, kā arī šajos procesos iesaistīto darbinieku apmācību veiks patstāvīgi, ievērojot iepriekš minētās CSP izstrādātās vadlīnijas.4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņasLatvijā ieviešot norēķinus euro, valsts sektorā izmantotajās informācijas sistēmās (turpmāk – valsts IS) tiks veiktas vairākas pārmaiņas. Pēc euro ieviešanas valsts un pašvaldību IS būs jānodrošina iespēja ievadīt finanšu datus euro, jānodrošina finanšu dati par periodu pirms euro ieviešanas dienas, kā arī, apstrādājot finanšu datus, veikt latu un euro konvertēšanu. Atbilstoši Pasākumu plānam visām valsts IS jābūt pielāgotām euro valūtai līdz 2013.gada 1.septembrim, kad jāuzsāk pielāgoto sistēmu beigu posms – testēšana. Atbilstoši divu turpmāk minēto iestāžu pielāgošanas darbu plāniem Valsts ieņēmumu dienests pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.oktobrim un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.novembrim. Ar valsts IS saistītie iepirkumi vai uzturēšanas līgumu turpinājumu procedūras jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.oktobrī ar mērķi noslēgt līgumu 2013.gada sākumā. Valsts IS pielāgošana tiks finansēta gan izmantojot valsts budžeta līdzekļus, gan piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.Valsts un pašvaldību IS tiks pielāgotas, lai īstenotu minēto. Valstij un pašvaldībām būs jānodrošina valsts IS darbības nepārtrauktība latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā. Tāpēc, lai nodrošinātu IS pielāgošanu euro, VARAM un FM pārraudzībā tiks veikti šādi pasākumi:· apzinātas valsts un pašvaldību institūcijās esošās IS, kuru datubāzēs uzkrāti finanšu dati;· nodrošināts organizatorisks atbalsts IS pielāgošanai;· novērtēts IS pielāgošanai nepieciešamais līdzekļu apjoms;· IS pielāgošana euro ieviešanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euroĪpaša uzmanība tiks pievērsta tām valsts institūciju uzskaites sistēmām, kuras valsts vārdā sagatavo rēķinus (soda naudas, nodevas, nodokļi u.tml.). Tiks nodrošināta kontroles funkcija, lai uzraudzītu kā tiks uzskaitīti latos izrakstītie rēķini, kuru apmaksa (arī neapmaksāto rēķinu) tiks veikta euro.Lai īstenotu sekmīgu budžeta maksājumu veikšanu un valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK sadarbībā ar LB saskaņā ar Pasākumu plānu ir veikusi visus nepieciešamos tehniskos pasākumus VK dalībai LB maksājumu sistēmās euro norēķiniem.Esošās VK informācijas sistēmas, jau sākot ar 2010.gada 9.novembri, nodrošina SEPA kredīta pārvedumu apstrādi, izmantojot LB elektroniskās klīringa sistēmas norēķinos, tāpēc VK neprognozē grūtības sistēmas pielāgošanā pārejai no latu norēķiniem uz euro. Lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK saskaņā ar iekšējo pasākumu plānu euro ieviešanas nodrošināšanai identificēs nepieciešamās pārmaiņas informācijas sistēmās, pieprasīs un īstenos informācijas sistēmas tehniskās pārmaiņas, veiks informācijas sistēmu testēšanu. Valsts budžeta iestādes veiks nepieciešamās pārmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu maksājuma dokumentu sagatavošanu atbilstoši SEPA prasībām.5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBALai euro ieviešanas process būtu sekmīgs, nepieciešama iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī pasākumu veikšana saskaņā ar Pasākumu plānu.5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošanaLai nepieļautu iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus un mazinātu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, Euro ieviešanas likumā tiks noteikts cenu paralēlās atspoguļošanas, kā arī lata un euro vienlaicīgās apgrozības periods atbilstoši Plānam.EM izstrādās grozījumus MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", ar mērķi tos papildināt ar informāciju par paralēlās atspoguļošanas periodu, kurā preču un pakalpojumu cenas norādāmas gan latos, gan euro, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ņemot vērā, ka paralēlās atspoguļošanas periods tiks noteikts Euro ieviešanas likumā, noteikumos tiks noteiktas konkrētas prasības cenu norādei paralēlās atspoguļošanas periodā tirdzniecības vietās, precizējot esošo cenu norādīšanas kārtību un cenu zīmē obligāti norādāmo informāciju divās valūtās.PTAC, pamatojoties uz Euro ieviešanas likumu un paredzamajiem grozījumiem MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178, izstrādās vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām par pareizu cenu aprēķināšanu un atspoguļošanu.Cenu paralēlās atspoguļošanas principi un periods būs vienādi saistoši gan valsts, gan privātajam sektoram. Valsts institūcijām un publiskajām aģentūrām jāsagatavo grozījumi maksas pakalpojumu cenrāžos un informatīvie materiāli, kuros tiks atspoguļots valūtas maiņas kurss.Lai izvairītos no spekulatīvas cenu celšanas, vienu gadu pirms un pēc euro ieviešanas tiks veikts preču un pakalpojumu cenu monitorings. Cenu monitoringa nodrošināšanai EM veiks iepirkumu un noslēgs līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju. Paralēlās atspoguļošanas periodā – trīs mēnešus pirms un pusgadu pēc euro ieviešanas dienas, cenu atspoguļošanas un konvertēšanas prasību ievērošanas uzraudzību veiks PTAC sadarbībā ar sabiedriskajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānismsLai veiksmīgi īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu euro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos euro, Vadības komitejas pārraudzībā tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai, piemērojot pareizu valūtas maiņas kursu.EM sadarbībā ar PTAC un NVO pārstāvjiem īstenos akciju "Godīgs eiro ieviesējs", kuras ietvaros komersanti, kas būs precīzi aprēķinājuši un atbilstoši norādījuši cenu euro, saņems uzlīmi "Godīgs eiro ieviesējs".Saskaņā ar Pasākumu plānu EM un FM sadarbībā ar Euro Team lektoriem, kā arī piesaistot nozaru ekspertus organizēs mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām un mācību seminārus komersantiem. Euro Team ir EK izveidots lektoru tīkls, kas aptver visas ārpus euro zonas ES dalībvalstis un tajā ietilpst arī Latvijas pārstāvji. Latvijas euro lektoru loks ir gan valsts iestāžu ekonomikas eksperti, gan arī augstskolu pasniedzēji un NVO pārstāvji.6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS6.1. GrāmatvedībaI Kārtība grāmatvedības pārejai uz euroLai noteiktu vienotu kārtību grāmatvedības pārejai uz euro, Euro ieviešanas likums un, ja nepieciešams, papildus ar grāmatvedību saistītie normatīvie akti regulēs:· grāmatvedībā veicamās darbības pēc euro ieviešanas ar attaisnojuma dokumentiem, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta, ar grāmatvedības reģistriem un finanšu pārskatiem;· pārrēķina kārtību euro no latiem un ārvalstu valūtām;· noapaļošanas kārtību attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos;· kases operāciju veikšanas un reģistrācijas kārtību pārejas posmā, kad paralēli euro un centiem tiek pieņemta un izmaksāta skaidrā nauda arī latos un santīmos.Šo normu labākai izpratnei Euro projekta Valsts administrācijas darba grupa un Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa izstrādās vairākas papildu vadlīnijas.II Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistriAttaisnojuma dokumenti, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta un kuri līdz euro ieviešanas datumam vēl nebūs izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja tie attiecas uz periodu pēc euro ieviešanas, būs jāgrāmato grāmatvedības reģistros, par vērtības mēru izmantojot euro. Grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa euro ieviešanas dienā būs jāpārrēķina katra grāmatvedības konta atlikums no latiem uz šā atlikuma ekvivalentu euro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa.III Individuālie un konsolidētie gada pārskatiGada pārskati jāsagatavo tās valūtas vienībās, kura valstī ir oficiālajā apgrozībā pārskata gada beigās. Gada pārskati par pārskata gadiem, kas beidzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, jāsagatavo euro. Pirmajā gada pārskatā, kas sagatavots euro, kā salīdzināmie rādītāji jāuzrāda iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa.IV Pārmaiņas valūtu kursu noteikšanas kārtībā pēc euro ieviešanasAtbilstoši spēkā esošajai kārtībai LB katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu …