Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"

Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 530 Rīgā 2017. gada 22. septembrī (prot. Nr. 42 56. §) Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektro­enerģijas tirgus attīstībai" iekļauto 4. risinājuma variantu. 2 2. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" iekļaut: 2.1. regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) no akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas 2018., 2019. un 2020. gadā, tai skaitā dividendes, kas tiek novirzītas elektroenerģijas lietotāju atbalstam, valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa ierobežošanai 2018. un 2019. gadā – 25,79 euro/MWh apmērā un 2020. gadā – 24,92 euro/MWh apmērā, kā arī jaunai valsts pētījumu programmai enerģētikas jomā; 2.2. finansējumu obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa ierobežošanai, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšanai, aizsargāto lietotāju atbalsta finansēšanai un administrēšanas izdevumiem 2018. gadā – 89 314 340 euro, 2019. gadā – 18 237 801 euro un 2020. gadā – 18 835 506 euro; 2.3. finansējumu apakšprogrammai "Valsts pētījumu programma enerģētikā", kas paredzēta valsts enerģētikas un klimata politikas izstrādei un tās ietvaros īstenojamo pasākumu izpētei visās piecās Enerģētikas savienības dimensijās, ik gadu 2 000 000 euro apmērā, tai skaitā administrēšanas izdevumiem. 3 3. Finanšu ministrijai likumprojektā "Par valsts budžetu 2018. gadam" iekļaut regulējumu, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto finansējumu var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī obligātā iepirkuma komponentes administrācijas izdevumiem. 4 4. Gadījumā, ja likumā "Par valsts budžetu 2018. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzētais finansējums ir mazāks par faktiski nepieciešamo, papildus nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts, veicot apropriācijas pārdali no citām valsts budžeta programmām. 5 (MK 15.11.2017. rīkojuma Nr. 658 redakcijā) 5. Noteikt, ka 2018., 2019. un 2020. gadā Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" un apakšprogrammas 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" ietvaros piešķirtos līdzekļus Ekonomikas ministrija izmanto arī šo apakšprogrammu administrēšanai. 6 6. Akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājam paredzēt 2018. gadā dividendēs par 2017. gada pārskata gadu izmaksāt 94 217 866 euro, 2019. gadā par 2018. gada pārskata gadu – 132 936 416 euro un 2020. gadā par 2019. gada pārskata gadu – 127 070 731 euro. 7 7. Finanšu ministrijai aktualizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, paredzot akciju sabiedrības "Latvenergo" maksājumu prognozi par valsts kapitāla izmantošanu 2018. gadā 94 217 866 euro, 2019. gadā – 132 936 416 euro un 2020. gadā – 127 070 731 euro. 8 8. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam", ņemt vērā plānoto ieņēmumu prognozes izdevumu segšanai 2018. gadā 48 808 711 euro apmērā (10 820 845 euro – pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 37 987 866 euro – akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendes). 9 9. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apjomā 2018. gadā – 35 987 866 euro, 2019. gadā – 47 406 416 euro, 2020. gadā – 51 684 672 euro un jaunizveidotajai Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" 2018.–2020. gadā ik gadu 2 000 000 euro. 10 10. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2017. gada 31. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 10.1. tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", paredzot, ka komersanti, kuri saņem garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, 2017. gadā var daļēji atteikties no atlikušajā atbalsta periodā garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu, kas izteikts kā nākotnē negūto valsts atbalsta ieņēmumu diskontēta vērtība, piemērojot diskontēšanas faktoru 9 % apmērā no jaudas maksas samazinājuma, un turpmākajā atbalsta periodā ik gadu turpinot saņemt 25 % no līdzšinējā atbalsta apmēra, kā arī precizējot nosacījumus atbalsta saņemšanai, darbojoties brīva elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus apstākļos; 10.2. trīspusēja līguma projektu starp Latvijas Republikas valdību, elektroenerģijas publisko tirgotāju un komersantu, kas atbilstoši šā rīkojuma 10.1. apakšpunktā minētajos grozījumos paredzētajam vēlēsies daļēji atteikties no garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu atlīdzību, kas sastāv no maksājuma 2017. gadā un atlikušās daļas kā priekšapmaksas par saistību izpildi līdz perioda beigām. Maksājuma apmērs 2017. gadā nepārsniedz 140 milj. euro; 10.3. Ministru kabineta rīkojuma projektu par akcionāra lēmumu akciju sabiedrības "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanai, lai Latvijas Republikas valdības vārdā daļēji samazinātu saistības attiecībā uz garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši šā rīkojuma 10.2. apakšpunktā noteiktā trīspusējā līguma izpildei. 11 11. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2017. gada 31. oktobrim iesniegt: 11.1. paziņojumu Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai par Rīgas TEC-2 atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 11.2. informāciju Eiropas Komisijai atzinuma saņemšanai par valsts garantētās maksas saistību samazināšanu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. 12 12. Atzīt par izpildītu Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojuma Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" 9. punktu. 13 13. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"". 14 Ministru prezidents Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Ministru kabineta 2017. gada 22. septembra rīkojums Nr. 530) Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS(Konceptuālais ziņojums grozīts ar MK 16.11.2017. rīkojumu Nr. 681) SatursKonceptuālā ziņojuma satura kopsavilkums1. Atbalsts elektroenerģijas sektorā1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem1.5. Valsts atbalsta jautājumu administrēšana2. Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamība2.1. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība līdz 2020. gadam2.2. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2020. gada2.3. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2025. gada3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām3.1. Rīgas termoelektrostaciju ietekme uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu3.2. Atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenu4. Valsts pētījumu programma enerģētikā5. Līdzekļi lietotāju atbalstam5.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis5.2. Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana6. Risinājumi1. risinājums2. risinājums3. risinājums4. risinājums7. Secinājumi8. Pielikums (dienesta vajadzībām)Konceptuālā ziņojuma satura kopsavilkumsKonceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar 2018. gada valsts budžetu un vidēja termiņa valsts budžeta ietvaru 2018.–2020. gadam.Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente, atbalsts energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – ETL), kas cita starpā paredz elktroenerģijas ražotājiem esošā atbalsta mehānisma ietvaros vairs nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.2017. gada 24. aprīlī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA.43140 (2015/NN) – "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem", atzīstot Latvijā piešķirto atbalstu par atbilstošu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējā tirgus nosacījumiem. Līdz ar to, ar 2017. gada 1. maiju ir spēkā 2016. gada 5. jūlijā pieņemtie Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr. 443 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" (turpmāk – Grozījumi MK noteikumos Nr. 221) un MK noteikumi Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (turpmāk – Grozījumi MK noteikumos Nr. 262)1.Grozījumu īstenošanas rezultātā tiks novērsta elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija, izmantojot iekšējās peļņas normas (turpmāk – IRR) aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%.Līdztekus tam, 2017. gada 23. maijā EK pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA. 42854 (2015/N) – "Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem". Līdz ar to, 2017. gada jūnijā spēkā stājas Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 395), pēc kā energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs uzsākt pieteikšanos obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) līdzdalības maksājuma samazināšanai 85% apmērā no OIK daļas par atjaunojamos energoresursus (turpmāk – AER) izmantojošām elektrostacijām.Lai nodrošinātu objektīvu un precīzu minēto jautājumu īstenošanu, t.sk. attiecībā uz komersantu kontroli, valsts atbalsta administrēšanu, un e-pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu jāparedz, ka apropriācija tiek izmantota arī obligātā iepirkuma komponentes administrācijas izdevumiem, pakalpojumiem (e-pakalpojumu izstrāde, analītisko rīku izstrāde) un atlīdzībai (specifikāciju izstrāde, e-pakalpojumu ieviešana, analītisko rīku piemērošana, u.c. funkciju veikšanai, lai nodrošinātu OIK sistēmas darbību).Paralēli tam plānots izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no AER.Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamībaLaika posmā līdz 2020. gadam krīzes situācijās bez Rīgas termoelektrostaciju jaudu pieejamības var rasties nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes, kas saistītas ar nepieciešamību pēc ievērojama elektroenerģijas importa.Pēc 2020. gada, ņemot vērā Igaunijas degakmens elektrostaciju pakāpenisku apturēšanu, g.k. ziemas periodā reģionā bez Rīgas termoelektrostaciju jaudu pieejamības t.s. N-2 situācijā veidosies ievērojams jaudas deficīts, ko nebūs iespējams nosegt ar starpsavienojumu palīdzību.Pēc 2025. gada, sinhronizējoties ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, pieaugs nozīme Latvijas–Lietuvas un Lietuvas–Polijas starpsavienojumiem. Krīzes situācijas ir iespējamas NordBalt un Estlink 2 atslēgumu gadījumos, Lietuvas–Polijas starpsavienojumā radot teju 50% pārslodzi.Līdz ar to, jaudu pietiekamības nodrošināšanai Latvijā un reģionā, kā arī Baltijas elektroenerģijas tīklu integrācijai Eiropas tīklos, pārskatāmā nākotnē ir nepieciešama Rīgas TEC-1 un TEC-2 jaudas pieejamības nodrošināšana.Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenāmValsts atbalsts koģenerācijas elektrostacijām nodrošina stabilas ģenerācijas jaudas Latvijā, kas darbojas NordPoolSpot biržā un nodrošina noteikta līmeņa cenu griestus. Valsts atbalsta saglabāšana 50% vai 25% apmērā no pašreizējā atbalsta ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas, liekot uzņēmumam strādāt ar zaudējumiem, kā arī paaugstinot elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu griestus. Tādējādi valsts atbalsta samazināšanai var būt negatīva ietekme uz uzņēmumam darbības rādītājiem, dividenžu izmaksas apjomu, kā arī uz elektroenerģijas cenu. Lai no tā izvairītos ir svarīgi nodrošināt stabilu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti un finanšu plūsmu. Līdz ar to, nebūtu pieļaujama vienkārša valsts atbalsta samazināšana vai pārtraukšana Rīgas termoelektrostacijām.Tā vietā var tikt apsvērta valsts atbalsta samazināšana, veicot vienreizēju diskontētu maksājumu par noteiktu saistību apmēru. Tādā veidā no vienas puses tiktu samazināts nākotnes valsts atbalsts termoelektrostaciju darbībai, bet no otras puses tiktu nodrošināta nepieciešamo termoelektrostaciju elektroenerģijas ražošanas jaudu saglabāšana, ko pēc nepieciešamības izmantot elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai tirgū. Līdz ar to, nodrošinot elastīgu termoelektrostaciju darbību, tiktu novērstas potenciālu termoelektrostaciju atslēgumu radītas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū.Valsts pētījumu programma enerģētikāŅemot vērā enerģētikas sektorā nepieciešamās pētniecības vajadzības, saskaņā ar 2016. gada 9. februāra MK rīkojumu Nr. 129. "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam" Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir uzdots izstrādāt jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā (turpmāk – VPP enerģētikā), šim mērķim 2018. un 2019. gadā ik gadu no valsts budžeta paredzot 2 milj. EUR. Finansējums piešķirams no AS "Latvenergo" dividendēm.Šī programma aizstās šobrīd Valsts pētījumu programmu ietvaros prioritārā enerģētikas apakš virziena programmu "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei", kas tiks īstenota līdz 2018. gada pirmajai pusei. Turklāt, tā būs nozīmīga attiecībā uz ES Enerģētikas savienības ietvaros plānotā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi un īstenošanu.Lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas izstrādi un īstenošanu jāparedz, ka apropriācija tiek izmantota arī valsts pētījumu programmas administrēšanas izdevumiem – pakalpojumiem un atlīdzībai (programmas mērķu un uzdevumu izstrāde, programmas ieviešana).Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas termiņa pagarināšanaAtbilstoši Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam subsidētās elektroenerģijas nodokli (turpmāk – SEN) ir paredzēts piemērot ienākumiem, kas gūti līdz 2017. gada 31. decembrim. Vienlaikus, likumdevējs jau sākotnēji ir paredzējis, ka nepieciešamības gadījumā SEN var tikt pagarināts vai arī izbeigts pēc nepieciešamības (ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums).Vērtējot jautājumu par SEN pagarināšanu pēc 2017. gada 31. decembra, jāņem vērā vairāki būtiski faktori, t.sk. MK veiktās darbības elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanai, iespējamā ekonomiskā ietekme uz elektroenerģijas ražotājiem iepretim ietekmei uz sabiedrību un tautsaimniecību kopumā, kā arī iespējamie tiesvedības riski par SEN turpināšanas atbilstību Satversmei.Ekonomikas ministrijas ieskatā SEN pagarināšana kā risinājums būtu jāapsver tikai gadījumā, ja citi risinājumi nav pietiekami, lai pēc 2017. gada noturētu OIK 26,79 EUR/MWh līmenī atbilstoši Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību noteiktajam.Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanaLīdz ar vidējās OIK dabīgo pieaugumu un tuvošanos 40 EUR/MWh atzīmei 2018. gadā un tās prognozēto pārsniegšanu 2019. un 2020. gadā, arvien lielāks kļūst slogs uz nepieciešamo valsts budžeta dotāciju tās noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī.Situācijā, kad budžeta resursi un juridiskās iespējas vidējās OIK noturēšanai ir stipri ierobežotas, kā ilgtspējīgs risinājums ir jāaplūko valsts saistību (daļēja) samazināšana pret garantētās maksas saņēmējiem par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Tas ļautu par teju 1/3 samazināt turpmāko attiecīgajām stacijām izmaksājamo valsts atbalstu. Turklāt, jau 2019. gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt gandrīz us pusi, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām.Ņemot vērā, ka valsts budžetā šobrīd nav līdzekļu saistību atpirkšanai, ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt tā pamatkapitālu tādā apmērā, kas būtu līdzvērtīgs vienreizēja diskontēta maksājuma vērtībai. Šādā gadījumā AS "Latvenergo", saņemtu vienreizēju diskontētu maksājumu, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņā stabilu dividenžu izmaksu valsts budžeta vajadzībām.Turklāt, īstenojot šāda veida risinājumu, nepastāv valsts energoapgādes riski, jo, samazinot AS "Latvenergo" pamatkapitālu un izmaksājot vienreizēju diskontētu maksājumu, kā arī atlikušajā atbalsta periodā daļēji turpinot atbalsta maksājumus, tiktu nodrošināta iekārtu uzturēšana un darbība nepieciešamā kapacitātē.Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozeKonceptuālajā ziņojumā ir sagatavoti 4 varianti ar risinājumiem un attiecīgajiem priekšlikumiem 2018. gada valsts budžetam un 2018.–2020. gada vidēja termiņa budžeta ietvaram.Pirmais risinājums paredz, ka SEN netiek pagarināts pēc 2017. gada 31. decembra un 2019.–2020. gadā vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī netiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi. Valsts budžets saglabā iespējas novirzīt AS "Latvenergo" dividendes vidēji vairāk nekā 70 milj. EUR apmērā 2019. un 2020. gadā citu politikas mērķu īstenošanai, savukārt vidējā OIK 2019. gadā pieaug līdz 40,01 EUR/MWh, bet 2020. gadā – līdz 40,48 EUR/MWh.Otrais risinājums paredz bāzes scenāriju 2018.–2020. gadā, nepagarinot SEN un vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī paredzot budžeta līdzekļus visā pārskata periodā. Salīdzinot ar 2017. gada prognozēm, šim mērķim būtu nepieciešams ievērojami palielināt valsts budžeta dotāciju.Trešais risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota vidējās OIK dabiskā samazināšanās, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta dotāciju vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis risinājums nenodrošina valsts atbalsta samazināšanu vidējās OIK vajadzībām un var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.Ceturtais risinājums paredz daļēju valsts saistību samazināšanu ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu (stacijām ar uzstādīto jaudu virs 100 MW), pakāpenisku vidējās OIK samazinājumu līdz pat 25,79 EUR/MWh 2018. un 2019. gadā, 24,92 EUR/MWh 2020. gadā un 23,01 EUR/MWh 2022. gadā, šim mērķim cita starpā arī nākotnē paredzot novirzīt daļu AS "Latvenergo" dividenžu. Šī risinājuma rezultātā tiks nodrošināts, ka energoietilpīgiem uzņēmumiem OIK varētu samazināties no 6,31 EUR/MWh 2018. gadā līdz 4,98 EUR/MWh 2020. gadā.Līdz ar to, kā optimāls risinājums no sabiedrības interešu un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa tiek piedāvāts ceturtais risinājums.1. Atbalsts elektroenerģijas sektorā1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponenteLai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.Šobrīd papildus izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.Savukārt sākot ar 2018. gada 1. janvāri visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veidos fiksētā daļa, kas būs atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to, gala lietotāji fiksētās izmaksas segs atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2015. un 2016. gadā apkopots 1. tabulā.1. tabulaOI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas Iepirktais elektroenerģijas apjomsRažotājiem izmaksātā naudas summa (t.sk. atbalsts)Ražotājiem izmaksātā atbalsta summa201520162015201620152016GWh%GWh%milj. EUR%milj. EUR%milj. EUR%milj. EUR%OI no AER798,155,9873,058,1127,340,5123,042,394,537,191,938,8Biogāzes elektrostacijas374,924,3378,025,166,121,161,521,150,419,847,920,2Biomasas elektrostacijas269,717,5301,320,039,912,735,212,128,611,224,410,3Vēja elektrostacijas90,25,9115,87,79,83,112,34,26,42,58,33,5Mazās HES (līdz 5 MW)63,34,177,85,211,43,614,04,89,03,511,34,8OI no fosilajām koģenerācijas stacijām628,744,1630,041,973,723,557,719,847,518,634,814,7Jaudas maksa (AER)n/an/an/an/a5,21,75,21,85,225,22,2Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas)n/an/an/an/a107,834,3105,336,2107,842,3105,344,4Kopā1426,81001503,0100314100291100254,9100237100Avots: Ekonomikas ministrijaLīdz ar to ir precizēta OIK prognoze (skat. 1. att.). Salīdzinot ar 2016.gada prognozēm, ir mainījušies šādi pieņēmumi:1) lielāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums;Izvērtējot iepriekšējo gadu elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendenci, kā arī ņemot vērā Pārvades sistēmas operatora 2016. gada ikgadējā novērtējuma ziņojuma elektroenerģijas patēriņa prognožu konservatīvo scenāriju, tika atjaunotas elektroenerģijas patēriņa prognozes (skat. 2. tab.). Saskaņā ar tām elektroenerģijas patēriņa vidējie ikgadējie pieauguma tempi 2015.–2020. gadā plānoti 1,1 % apmērā.Palielinoties elektroenerģijas galapatēriņam, palielinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK samazinās), un otrādi – samazinoties gala patēriņam, OIK palielinās.2. tabulaElektroenerģijas patēriņa prognozes2 20172018201920202016. g prognoze, GWh67476788682868692017. g prognoze, GWh6836690469737043Avots: Ekonomikas ministrija2) zemāka elektroenerģijas tirgus cena (skat. 3. tab.);Elektroenerģijas tirgus cenas samazināšanās reģionā salīdzinājumā ar 2016. gada prognozēm, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks.3. tabulaElektroenerģijas tirgus cenas prognozes 20172018201920202016. g prognoze, EUR/MWh38,0237,4436,2536,742017. g prognoze, EUR/MWh36,3033,9932,4632,28Avots: Ekonomikas ministrijaTā kā OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ir jāņem vērā nosacījumi, atbilstoši kuriem atbalstu enerģētikas un vides jomā var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 44 156.§ 7. punktu, tika sagatavots un 2013. gada 17. decembrī uzsākts pirms-paziņojuma process ar EK valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) – "Atbalsts enerģijas ražotājiem" ietvaros. Ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un notikušās formālās un neformālās konsultācijas ar EK, 2015. gada 22. septembrī tika uzsākts paziņojuma process valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) – "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros.Ņemot vērā EK norādīto nepieciešamību Latvijai ieviest mehānismu pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai, lai saņemtu EK lēmumu par atbalsta pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum, 2016. gada 5. jūlijā tika pieņemti Grozījumi MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumi MK noteikumos Nr. 2623. Grozījumi paredz novērst pārkompensāciju, izmantojot IRR aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%.Ņemot vērā to, ka 2017. gada 24. aprīlī EK pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA.43140 (2015/NN), atzīstot Latvijā piešķirto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem par atbilstošu ES iekšējā tirgus nosacījumiem, grozījumi minētajos noteikumos stājās spēkā 2017. gada 1. maijā.Vienlaikus, nolūkā nodrošināt elektroenerģijas OI cenas līmenī, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai, dabasgāzes tirdzniecības cenas krituma rezultātā, Grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumu MK noteikumos Nr. 262 ietvaros elektrostacijām, kuras izmanto AER, tika fiksēta elektroenerģijas OI cenas noteikšanas formulās iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cenas komponente, fiksējot to 234,77 EUR/tūkst.n.m3 apmērā.Līdztekus tam, jāatzīmē, ka 2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi ETL, kas cita starpā paredz elektroenerģijas ražotājiem esošā atbalsta mehānisma ietvaros vairs nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Saskaņā ar deklarāciju par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību un tās rīcības plāna 13.2. punktu līdz 2018. gadam plānots izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no AER4.Vidējās OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar Enerģijas publiskā tirgotāja (turpmāk – EPT) prognozēm atspoguļotas 1. attēlā.Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OI tiesības ir 17 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 46,8 MW, no kurām 16 stacijām ar plānoto jaudu 43,88 MW ekspluatācija jāuzsāk līdz 2017. gada oktobrim, bet 1 stacijai ar plānoto jaudu 2,99 MW līdz 2018. gada augustam, 8 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 22,5 MW, kurām ekspluatācija jāuzsāk līdz 2017. gada septembrim, kā arī 1 vēja elektrostacijai ar plānoto jaudu 66 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2019. gadā, tiek plānots, ka līdz 2017. gada beigām ražošanu sāks 6 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 12,78 MW, kā arī 2018. gadā 1 vēja elektrostacija ar uzstādīto jaudu 50 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.1. attēls. Faktiskā vidējā OIK un tās prognoze (EUR/MWh)5Avots: Ekonomikas ministrijaVienlaikus 2017. gadā elektroenerģijas OI tiesības beidzas 2 biomasas koģenerācijas stacijām ar jaudu 1,6 MW un 26 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar jaudu 29,925 MW, bet 2018.gadā 1 vēja elektrostacijai ar jaudu 0,15 MW un 4 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar jaudu 5,69 MW.1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanaiŅemot vērā vēsturiski piešķirtās tiesības ražotājiem pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam OIK pieauga no 9,30 EUR/MWh līdz 38,63 EUR/MWh. Saistībā ar ievērojamo OIK pieaugumu, un ņemot vērā vidējās OIK prognozes laika posmā līdz 2025. gadam, sākot ar 2014. gadu6 OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā. Saskaņā ar 2015. gada 31. augusta MK sēdē nolemto (prot. nr. 43., 2. §.), līdz 2019. gada 31. martam vidējā OIK tiks saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā, paredzot tam līdzekļus valsts vidēja termiņa budžeta ietvarā līdz 2018. gadam7.Deklarācija par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību paredz OIK nepaaugstināšanu virs 26,79 EUR/MWh un OIK kompensācijas pasākumu, tai skaitā pasākumu energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, īstenošanu.Saskaņā ar ETL 28. un 30. pantu un pārejas noteikumu 53. punktu elektroenerģijas OI izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot EPT iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju OIK apmēra mazināšanai. Savukārt saskaņā ar LR Saeimas 2016. gada 23. novembrī pieņemtajiem grozījumiem ETL 28.1 pantā, izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un sākot ar 2018. gada 1. janvāri tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot EPT iepirkuma izdevumus.Īstenojot pasākumus elektroenerģijas maksājumu pieauguma risku mazināšanai, kas ir būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, 2016. gada 4. oktobra MK rīkojumā Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" tika paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019. gadam novirzīt valsts budžeta līdzekļus turpmāka OIK pieauguma segšanai līdz 2019. gada 31. martam. Ņemot vērā precizētās OIK ietekmējošo faktoru prognozes, nepieciešams precizēt arī valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu OIK pieauguma segšanai (skat. 4. tab.).4. tabulaValsts budžeta finansējuma apjoms vidējās OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh8 līmenī 20172018201920202016. g prognoze, milj. EUR78,80687,27289,241NA2017. g prognoze, milj. EUR73,74289,74899,029101,771Avots: Ekonomikas ministrijaTā kā atbalstu kā OIK maksājuma samazinājumu proporcionāli patērētajai elektroenerģijas daļai saņem visi elektroenerģijas lietotāji, attiecīgais finansējums nesniedz selektīvu priekšrocību, un tādējādi EPT saņemtie publiskie līdzekļi nav uzskatāmi par valsts atbalstu.1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiemAtbalsts elektroenerģijas lietotājiem vidējās OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh līmenī samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti MK noteikumi Nr. 395, kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātajam OIK līdzdalības maksājumam.Tā kā šis atbalsts sniedz komersantiem selektīvu priekšrocību, tas uzskatāms par valsts atbalstu. 2015. gada 7. augustā Ekonomikas ministrija uzsāka atbalsta saskaņošanu, iesniedzot EK paziņojumu9 tās uzturētajā valsts atbalsta notifikācijas sistēmā. 2017. gada 23. maijā EK pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA. 42854 (2015/N) – "Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem". Ņemot vērā valsts atbalsta saskaņošanas procesa beigu fāzē no EK saņemtos norādījumus, 2017. gada 30. maijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 395. Tādējādi, paredzams, ka MK noteikumi Nr. 395 stāsies spēkā jūnija vidū, dodot iespēju energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem pieteikties valsts atbalstam attiecībā uz OIK līdzdalības maksājuma samazinājumu.OIK līdzdalības maksājuma samazinājums paredzēts 85% apmērā no OIK daļas, ar kuru tiek segti izdevumi AER elektrostaciju atbalstam. No 2017. gada 1. aprīļa OIK ir 26,79 EUR/MWh, kuras Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātā AER daļa ir 14,94 EUR/MWh. Līdz ar to energoietilpīgu uzņēmumu, kuri kvalificēsies atbalstam, OIK līdzdalības maksājuma samazinājums šajā periodā būs 12,70 EUR/MWh.Atbalsta mehānisma īstenošanai valsts budžetā paredzētais finansējuma apmērs atspoguļots 5. tabulā.5. tabulaAtbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetuGadsPrognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR20173500 00020187 000 00020193500 00020203500 000Avots: Ekonomikas ministrijaSaskaņā ar plānoto mehānismu komersanti uz samazināto OIK līdzdalības maksājumu par 2015. gada 2. pusgadu varēs pieteikties 2017. gadā. MK noteikumi Nr. 395 paredz, ka EPT visas izmaksas, kas saistītas ar samazināto OIK līdzdalības maksājumu, iekļauj OIK aprēķinā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot OIK apmēru katram nākošajam gadam, ņem vērā iepriekš minētās izmaksas.No 2. un 3. attēlā atspoguļotās informācijas par maksājumiem par elektroenerģiju redzams, ka 2016. gada otrajā pusē Latvijā vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar elektroenerģijas patēriņu no 2–20 GWh gadā ir trešais augstākais savukārt ar patēriņu no 20–70 GWh – otrais augstākais maksājums (iepretim trešajai vietai gadu iepriekš) par elektroenerģiju starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī salīdzinot ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, turklāt ievērojama loma tajā ir OIK.2. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (2–20 GWh) 2016. gada otrajā pusgadā, EUR/MWhAvots: Eurostat3. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (20–70 GWh) 2016. gada otrajā pusgadā, EUR/MWhAvots: EurostatŅemot vērā aktuālo situāciju, 2015.–2016. gadā pašmāju ķīmijas, kokapstrādes un būvmateriālus ražojošie energoietilpīgie uzņēmumi aktualizēja jautājumu par savu turpmāko darbību valstī gan attiecībā uz ražošanas jaudu izmantošanu, gan jauniem investīciju lēmumiem.Tādējādi, ar 2016. gada 4. oktobra MK rīkojuma Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 1. punktu tika atbalstīta OIK diferenciācija, nodrošinot, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri izmaksas, kas radīsies no jaudas maksājumiem koģenerācijas elektrostacijām, tiks attiecinātas uz galalietotājiem proporcionāli to sistēmas pieslēguma parametriem, savukārt izmaksas par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju tiks sadalītas proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam. Tā rezultātā lielākie ieguvēji būs galalietotāji ar vidēji augstāku energointensitāti ražošanas procesos, un jo īpaši energoietilpīgie uzņēmumi, ar augstu elektroenerģijas pieslēguma izmantošanas efektivitāti.Programmas administrēšana ir jauna un netipiska Ekonomikas ministrijas funkcija, kas prasa papildus resursu piesaistīšanu. Ievērojamais programmas finansējums rada finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riskus, kurus iespējams novērst, izstrādājot kvalitatīvu elektronisku programmas administrēšanas rīku, kā arī piesaistot kavlificētus speciālistus. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijai nav iespējams paredzēt jaunajām funkcijām līdzekļus pietiekošā apjomā, tie paredzami no programmas finansējuma.1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem2009. gada 13. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde.Pateicoties aizsargātā lietotāja instrumentam, Latvijā sociāli mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai tiek nodrošināta subsidēta elektroenerģijas kopējā cena, tādējādi samazinot enerģētiskās nabadzības riskus. Savukārt, atceļot elektroenerģijas izmaksu aizsargātā lietotāja budžeta dotāciju, Latvijas aizsargāto lietotāju risks tikt pakļautiem enerģētiskajai nabadzībai būtiski paaugstinātos. Gadījumā, ja neeksistē atbilstoša sociālā atbalsta sistēma, kas vērsta uz enerģētiskās nabadzības novēršanu, šāda izdevumu palielināšanās var radīt nopietnus sociālos riskus. Bez elektroenerģijas izmaksu kompensējošā atbalsta un aizsargātā lietotāja budžeta Latvija ievērojami pasliktinātu pašreizējo stāvokli, paaugstinot enerģētiskās nabadzības risku.Saskaņā ar ETL aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam).No 2015. gada Latvijā pilnībā ir liberalizēts elektroenerģijas tirgus un pārtraukta vispārēja elektroenerģijas subsidēšana mājsaimniecībām. Lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi sociāli neaizsargātākajai sabiedrības daļai (aizsargātajiem lietotājiem) paredzēts, ka šai grupai noteikts elektroenerģijas daudzums maksās iepriekšējā regulētā "starta tarifa" līmenī. Tādējādi 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā (spēkā līdz 2016. gada 1. augustam) tiesiskais regulējums aizsargātajiem lietotājiem – MK 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 681 "Kārtība, kādā sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbildīgās institūcijas sniedz informāciju par aizsargātā lietotāja statusu", kuri noteica aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu.Savukārt ar 2015. gada 17. septembra grozījumiem ETL un 2015. gada 26. novembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā aizsargāto lietotāju loks tika paplašināts ar personām ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, iekļaujot personas līdz 24 gadiem, kuras turpina izglītības iegūšanu izglītības iestādē.Vērtējot nepieciešamos finansiālos līdzekļus aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniegšanai, par pamatu tiek ņemta aktuālā informācija no AS "Latvenergo", kura atbilstoši ETL, 2015. gadā nodrošināja aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sava budžeta ietvaros, bet 2016. un 2017. gadā līdz brīdim, kad tiks noslēgts līgums ar Ekonomikas ministrijas izraudzīto aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzēju, turpina nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. 2016. gadā AS "Latvenergo" ir novirzījusi atbalstu maksimāli 51 658 trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm, 8619 1.grupas invalīdiem, 2704 ģimenēm ar bērniem invalīdiem un 21034 daudzbērnu ģimenēm vienā mēnesī. Kopā 2016. gadā aizsargātiem elektroenerģijas lietotājiem no valsts budžeta līdzekļiem izmaksātais kompensāciju apmērs sastādīja 4 661 652 EUR (bez PVN).Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2016. un 2017. gadam ik gadu ir apstiprināts valsts budžeta finansējums aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai 5 122 339 EUR bez PVN apmērā. MK 2015. gada 17. martā (prot. nr. 15 30. §) ir apstiprinājis ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, paredzot arī 2018. gadā minētajam mērķim valsts budžeta līdzekļus 5 122 339 EUR apmērā. Vienlaikus jāatzīmē, ka elektroenerģijas kopējā cena aizsargātajam lietotājam kā mājsaimniecībai tiek kompensēta ieskaitot PVN, jo arī kompensējamā daļa tiek aplikta ar PVN. Līdz ar to arī budžeta ienākumu daļa papildinās ar papildus PVN maksājumiem.Ņemot vērā LR Saeimas 2016. gada 23. novembrī pieņemtos grozījumus ETL, kas paredz diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma parametriem, 2017. gadā valsts budžetā paredzētas izmaksas sastāda 6 647 343 EUR, ieskaitot PVN.Ar 2016. gada 5. maijā pieņemto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 73 tika apstiprināti AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi. Apstiprinātie tarifi paredz, ka sākot no 2016. gada 1. augusta visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piemērots divdaļīgs sadales sistēmas tarifs – viena daļa ir fiksēta, atkarībā no pieslēguma parametriem, un otra daļa ir mainīga – atkarībā no patērētās elektroenerģijas apjoma. Ņemot vērā to, ka ievērojamai daļai aizsargāto lietotāju ir mazs elektroenerģijas patēriņš, sadales tarifa izmaiņas šai grupai ir radījusi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu.Lai nepieļautu elektroenerģijas maksājumu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem pēc AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas pakalpojumu tarifu stāšanās spēkā, 2016. gada 19. maijā Saeimā tika atbalstīti grozījumi ETL (stājas spēkā 2016. gada 22. jūnijā), nosakot kārtību sadales sistēmas pakalpojuma maksas kompensēšanai aizsargātajiem lietotājiem, un arī kārtību kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajiem lietotājiem. Šajā sakarā, MK ir pieņēmis 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 459), paredzot ne tikai pašas elektroenerģijas komponentes, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu maksas pieauguma un pieslēguma maksas kompensācijas mehānismu, lai no 2016. gada 1. augusta mazinātu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargātajiem lietotājiem to nelielā elektroenerģijas patēriņa dēļ. MK noteikumi Nr. 459 stājās spēkā 2016. gada 1. augustā.LR Saeima 2016. gada 23. novembrī ir pieņēmusi grozījumus ETL, kas paredz diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma parametriem. Grozījumi stāsies spēkā 2017. gada 1. septembrī. Reformas ietvaros aizsargātajiem lietotājiem tiks kompensēts arī ar šo reformu saistītais elektroenerģijas izmaksu pieaugums, ja tiem tāds būs.Plānotais valsts budžeta finansējums aizsargātajiem lietotājiem atbalsta pasākumiem turpmākajiem gadiem atspoguļots 6. tabulā. Vienlaikus, ņemot vērā līdzšinējo aizsargāto lietotāju aktivitāti piesakoties aizsargātā lietotāja pakalpojuma izmantošanai, ir iespējams lemt par samazinātu budžeta pieprasījumu, vienlaikus paredzot, ka nepieciešamības gadījumā valdība lemj par trūkstošā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādā gadījumā, sākot ar 2018. gadu aizsargāto lietotāju atbalstu ir iespējams samazināt par 1,6 milj. EUR.6. tabulaFinanšu līdzekļu nepieciešamība aizsargātajiem lietotājiem, EUR 2018/2019/2020Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, elektroenerģijas cena, sistēmas tarifa atbalsts)5 581 197Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, OIK maksājums)138 444Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, pieslēgumu ierīkošana,)62 476Kopā, t.sk. PVN5 782 117Avots: Ekonomikas ministrijaEkonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka lielākajai daļai aizsargāto elektroenerģijas lietotāju – mājsaimniecībām ar elektroenerģijas vienfāzes pieslēgumu un ikmēneša patēriņu robežās no 50 līdz 100 kWh – faktiskais saņemtais atbalsts mēnesī veido no 2,42 EUR līdz 3,38 EUR mēnesī, jeb aptuveni 1,9–2,6% no 128,06 EUR ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecībā mītošo iedzīvotāju, kas atbilstoši normatīviem, ļauj personu vai mājsaimniecību uzskatīt par trūcīgu. Attiecīgi var secināt, ka mājsaimniecībās ar vairāk iedzīvotājiem, vai arī mājsaimniecībās, kuras, atbilstoši likumam, ir atzītas par trūcīgām, bet kuru ienākumu līmenis pārsniedz 128,06 EUR slieksni, saņemtā atbalsta apjoms veido vēl mazāku daļu pret mājsaimniecības ieņēmumiem.2017. gada martā aizsargātā lietotāja pakalpojumam bija pieteikušies tikai aptuveni puse no aizsargātā lietotāja pazīmēm atbilstošo mājsaimniecību skaita. Precīzs iespējamo aizsargāto lietotāju skaits nav prognozējams, jo tas ir mainīgs un saistīts ar mājsaimniecību ienākumu izmaiņām un citiem apstākļiem, piemēram, bērnu skaita ģimenē izmaiņām vai privātpersonu iegūto invaliditāti. 2015. gadā Labklājības ministrijas sniegtās aplēses liecināja, ka potenciālais aizsargāto lietotāju skaits Latvijā lēšams ap 170 tūkstošiem, savukārt 2016. gada beigās aptuvenais aizsargāto lietotāju skaits bija 156 tūkstoši. Analizējot aizsargātā lietotāju kopējā skaita izmaiņas atsevišķās lietotāju grupās, secināms, ka samazinās maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju skaits, bet pieaug personu ar invaliditāti skaits.Būtisks šobrīd spēkā esošās elektroenerģijas lietotāju atbalsta sistēmas trūkums ir apstāklis, ka ir grūti izvērtēt tās sasniegto rezultātu atbilstību sistēmas darbības mērķim – enerģētiskās nabadzības ierobežošanai. Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka esošā atbalsta sistēma ir veidota, ņemot vērā aizsargātā lietotāja elektroenerģijas patēriņu, bet tā neņem vērā lietotāja izdevumu slogu par citu enerģijas resursu, piemēram, siltumenerģijas, dabasgāzes vai cita kurināmā, patēriņa – iespēja saņemt ierobežotu elektroenerģijas apjomu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, nenovērš enerģētiskās nabadzības riskus, kam par iemeslu varētu būt, piemēram, siltumenerģijas izmaksu kāpums. Līdz ar to, ilgtermiņā ir jāvērtē iespēja kompensēt aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas un citu līdzīgu izmaksu kāpumu sociālā atbalsta ietvaros, jāvērtē iespēja normatīvos definēt enerģētiskās nabadzības jēdzienu, kā arī jāveic plašāka analīze par enerģētiskās nabadzības izpausmēm, to vai aizsargātā lietotāja definīcijā ietvertās iedzīvotāju grupas atbilst enerģētiskās nabadzības mērķa grupām, un kāds būtu piemērotākais atbalsts iedzīvotāju grupām, kas saskaras enerģētisko nabadzību.1.5. Valsts atbalsta jautājumu administrēšanaNolūkā nodrošināt objektīvu un precīzu to komersantu, kuriem piešķirtas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, uzskaiti un kontroli, kā arī optimālu energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu valsts atbalsta administrēšanu, un e-pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu10 šajos procesos uzņēmumu administratīvā sloga mazināšanai un administrācijas efektivitātes uzlabošanai, ir nepieciešams paredzēt, ka apropriācija 80 000 EUR apmērā tiek izmantota arī obligātā iepirkuma komponentes administrācijas izdevumiem, pakalpojumiem (e-pakalpojumu izstrāde, analītisko rīku izstrāde) un atlīdzībai (specifikāciju izstrāde, e-pakalpojumu ieviešana, analītisko rīku piemērošana, u.c. funkciju veikšanai, lai nodrošinātu OIK sistēmas darbību).Valsts atbalsta jautājumu administrēšanas kontekstā jāatzīmē tādas aktivitātes kā:1. Gada pārskatu vērtēšana– Pārskatu iesniegšanas kontrole un brīdinājumu sagatavošana par pārskata neiesniegšanu (2016. gadā – 420);– Koģenerācijas staciju efektivitātes izvērtēšana un brīdinājumu sagatavošana neatbilstības gadījumā (2016. gadā 159);– Kontroles grupas darbība (425 ražošanu uzsākušas elektrostacijas);2. SEN un ražotāju reģistra administrēšana reģistrā (425 elektrostacijas, ik mēnesi izmaiņas jāveic līdz 10 elektrostacijām);3. Energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu pieteikumu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana attiecībā uz OIK AER daļas samazinājuma piešķiršanu (līdz 100 gadā);4. Elektroenerģijas ražotāju pieteikumu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana izcelsmes apliecinājumu saņemšanai (ap 40–50 gadā);5. Elektrostaciju IRR novērtēšana un lēmumu projektu sagatavošana (kopā ap 400);6. Komersantiem, kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, noteikto pienākumu izpildes termiņu uzraudzība (26 stacijas, kas vēl nav uzsākušas ražošanu);7. Korespondences nodrošināšana ar komersantiem un citiem privāto tiesību subjektiem par jautājumiem, kas attiecas uz OI lēmumiem;8. Tiesvedību vešana OIK administrēšanas ietvaros.Šobrīd šo administrēšanas funkciju īstenošana Ekonomikas ministrijai ir jāveic esošā enerģētikas politikas plānošanai paredzētā budžeta ietvaros. Tomēr šīs papildus funkcijas īstenošanas vajadzībām Ekonomikas ministrijai ik gadu būtu nepieciešami papildus līdzekļi attīstībai, kā arī atbilstošas informācijas tehnoloģiju sistēmas izveidei, uzturēšanai un pilnveidei.Tā kā obligātā iepirkuma tiesības līgumi ar komersantiem ir spēkā līdz pat 2037. gadam, ir pamats uzskatīt, ka e-pakalpojumu un analītisko rīku piemērošana ilgtermiņā dos iespēju, uzlabojot kontroli, ekonomēt līdzekļus un nodrošinās lielāku procesa caurskatāmību un efektivitāti.​2. Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamība2.1. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība līdz 2020. gadam2016. gadā lielāko daļu Latvijā saražotās enerģijas ieguva hidroelektrostacijās, kurās vidēji saražo 45% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Aptuveni 35% tika saražoti Rīgas termoelektrostacijās (turpmāk – TEC) un aptuveni 20% elektroenerģijas tika importēta. Latvijas elektroenerģijas sistēma, kopā ar Igauniju un Lietuvu strādā pēc Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus "Nord Pool" principiem, kur jaudas pieprasījuma un piedāvājuma bilance tiek regulēta elektroenerģijas tirgus ietvaros. Bāzes jaudu pietiekamība vienas valsts ietvaros nav viennozīmīgs rādītājs ģenerējošo jaudu pietiekamībai, bet tas ir jāņem vērā kompleksi ar pieejamajām caurlaides spējām starpreģionu līmenī.2016. gadā Baltijas PSO pietiekamības drošuma darba grupa veica Baltijas valstu sistēmas drošuma izvērtēšanu, kuras rezulatāti tika publicēti 2015. gada ikgadēja PSO novērtējuma ziņojumā11. Šajā sadaļā ir apkopoti šī novērtējuma rezultāti. Reģionālo jaudu pietiekamības novērtējums tika veikts situācijai N-2, kur tika pieņemts, ka divi lielākie elektroenerģijas sistēmas elementi (t.i. elektroenerģijas starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju NordBalt un starpsavienojums starp Somiju un Igauniju Estlink 2) ir atslēgti, turklāt nedarbojas arī abas Rīgas termoelektrostacijas, lai paradītu abu elektrostaciju ietekmi uz elektroenerģijas bilanci Baltijas valstīs.Baltoties uz Baltijas valstu PSO aprēķiniem (4. att.), ziemas periodā bez Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 un pie divu lielāko (N-2) Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas elementu (starpsavienojumi NordBalt un Estlink2) atslēgumiem, veidojās situācija, kad jaudas bilances deficīta vēl nav, bet nav arī jaudu rezerves. Līdz ar to līdz 2020. gadam no sistēmas drošuma viedokļa, situācija nav kritiska, taču tiek atstāta būtiska ietekme uz tirgu.4. attēls. Jaudas pietiekamība Baltijas valstīs N-2 gadījumā bez Rīgas termoelektrostacijām ziemas periodāAvots: Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu5. attēls. Jaudas pietiekamība Baltijas valstīs N-2 gadījumā bez Rīgas termoelektrostacijām vasaras periodāAvots: Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gaduPapildus, ņemot vērā 2016. gada elektroenerģijas sistēmas datu analīzi, ja 2016. gadā nebūtu bijusi pieejama lielo termoelektrostaciju jauda, un to ģenerācija būtu jāaizstāj ar ģenerāciju Lietuvas gāzes kondensācijas elektrostacijās, 9% laika elektroenerģijas sistēmā būtu radušās nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes. Ja attiecīgā ģenerācija būtu tikusi aizstāta ar importu, tad 33% laika elektroenerģijas sistēmā būtu radušās nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes. Pēc Latvijas PSO sniegtās informācijas NordBalt tehniskā darbība pašlaik nav pietiekoša dēļ biežiem atslēgumiem, savukārt LitPol Link pārvades jaudas pietiekamība nav droši prognozējama. Turklāt, arī tirdzniecības kapacitāte ar trešajām valstīm nav pastāvīga un šobrīd notiek diskusijas par tās iespējamu ierobežošanu.Ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2020. gadam, lai nodrošinātu jaudu pietiekamību Latvijai ļoti aktuāla ir Rīgas TEC-1 un TEC-2 pieejamība.2.2. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2020. gadaPēc 2020. gada tiek sagaidīta elektroenerģijas izstrādes samazināšanās Igaunijas degslānekļa stacijās. 2023. gada beigās izmešu ierobežojumu dēļ Igaunijā plānots visu degakmens elektrostaciju uzstādītās jaudas būtisks samazinājums. Kopējā degakmens elektrostaciju bloku jauda ir lielāka par 1200 MW, tādējādi to slēgšana radīs ražošanas jaudu deficītu ne vien Igaunijā, bet visā Baltijas reģionā12.Pie situācijas N-2 ziemas periodā un bez Rīgas termoelektrostacijām (4. att.), sākot ar 2021. gadu, Baltijas valstīs būs pieaugošs jaudas deficīts, ko nebūs iespējams nosegt pat ar starpsavienojumu palīdzību. Pie N-2 atslēgumiem Baltijas valstīm jaudas importam ir pieejami tikai Estlink1 ar pārvades jaudu 350 MW un LitPol Link1 ar pārvades jaudu 500 MW. Papildus abiem Rīgas TEC-2 bloku atslēgumiem (800 MW), atslēdzoties vēl NordBalt kabelim (700 MW), kas ir līdzvērtīgs N-2 kritērijam, pārslogojas Igaunijas–Latvijas šķērsgriezums un parādās problēmas ar stabilitātes nodrošināšanu, jo sprieguma vērtības Latvijas mezgla apakšstacijās ir kritiskās robežās.Vasaras periodam jaudas deficīts šajā N-2 situācijā parādās no 2023. gada. No 5. att. redzams, ka vasaras periodam ir mazāk pieejamo jaudu, kā arī mazāka pīķa slodze, tāpēc Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmā ir mazāks deficīts, tomēr sagaidāms, ka nebūs iespējams nosegt pīķa slodzi.Līdz ar to arī pēc 2020. gada ļoti liela nozīme ir Rīgas termoelektrostaciju pieejamībai.2.3. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2025. gadaŠobrīd Baltijas valstis darbojas paralēlā, sinhronā režīmā ar IPS/UPS (Krievijas vienotā energosistēma/Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Tadžikistānas, Moldovas un Mongolijas integrētā energosistēma) reģionu, nevis Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronā darba uzsākšana ar Eiropas tīkliem ir plānota pēc 2025. gada. Līdz ar to, izvērtējot elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamību, tika pieņemts, ka pēc 2025. gada Baltijas valstis būs sinhronizētas ar kontinentālo Eiropu vismaz caur esošo starpsavienojumu ar Poliju, kamēr otrā starpsavienojuma līnija ir izbūves procesā.Desinhronizējoties no IPS/UPS energosistēmas, atslēdzoties ģenerējošām vienībām Latvijā pieaugs nozīme Latvijas–Lietuvas starpsavienojumam, kā arī Baltijas līmenī pieaugs loma Lietuvas–Polijas starpsavienojumam. Lai arī abu Rīgas termoelektrostaciju atslēguma gadījumā pārslodzes Latvijas starpvalstu starpsavienojumos nav paredzamas, kā arī sprieguma režīmi pieļaujamās robežās, atslēdzoties arī NordBalt un Estlink 2, Lietuvas–Polijas starpsavienojumā veidosies gandrīz par 50 % pārslodze.Papildus tam, EK Vienotā izpētes centra veiktajā pētījumā par Baltijas elektroenerģijas sistēmas integrāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu norādīts, ka Baltijas frekvences nodrošināšanai reģionā būs nepieciešamas ātrdarbīgas frekvences regulēšanas rezerves. Ņemot vērā esošās Baltijas ražošanas jaudu ilgtermiņa attīstības scenārijus, īstenojot sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu tīkliem, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās frekvences regulēšanas rezerves pietiekamā apjomā bez Rīgas termoelektrostaciju pieejamības.Ņemot vērā PSO ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2015. gadu informāciju, tiek secināts, ka ģenerējošās jaudas Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir nepietiekamas, lai nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālo slodzi un nepieciešamās avārijas un aizvietošanas jaudas rezerves, kā arī lai nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbību neatkarīgi no tādiem ārējiem apstākļiem kā, piemēram, avārijas situācijas. Ņemot vērā to, nav vēlama Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas kapacitātes samazināšana. Jaudu pietiekamības nodrošināšanai Latvijā un reģionā, ir nepieciešama Rīgas termoelektrostaciju jaudas pieejamības nodrošināšana kā šobrīd, tā arī pēc 2020. gada. Lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas tīklu integrāciju Eiropas tīklos pēc 2025. gada, nav vēlama kopējo Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas kapacitātes samazināšana.3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām3.1. Rīgas termoelektrostaciju ietekme uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenuŠajā sadaļā ir atspoguļota informācija, kas balstīta uz Ekonomikas ministrijas uzdevumā Rīgas Tehniskās Universitātes veiktā pētījuma "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"13 rezultātiem. Lai aplūkotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030. gadam, tika izveidoti divi scenāriji: (1) Konservatīvais scenārijs, kurš nākotnē paredz tāda paša biežuma NordBalt kabeļa atslēgumus kā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam, (2) Attīstība scenārijs, kurš paredz, ka NordBalt kabelis no 2018. gada vairs neatslēdzas tik bieži kā līdz šim, kā arī papildus no 2018. gada Rīgā darbotos arī jauni biomasas siltumavoti, kuru rezultātā Rīgas termoelektrocentrāle 1 vairs nevar izstrādāt elektroenerģiju nepietiekamas siltumslodzes dēļ. Lai noteiktu, kā mainītos elektroenerģijas cena Latvijā, ja termoelektrostacijas nepiedalītos tirgū, tika apskatīti divi apakšscenāriji: (a) Rīgas termoelektrostaciju nepieejamība sakrīt ar to plānotajiem un neplānotajiem NordBalt kabeļa remontdarbiem 2016. gadā, (b) termoelektrostacijas pieņemtas kā tirgum pilnībā nepieejamas.Konservatīvajā scenārijā aplēses pierāda, ka bez Rīgas termoelektrostaciju darbības vidējās iknedēļas cenas ir ievērojami augstākas. Laika posmā no 2018. līdz 2030. gadam vidējā svērtā cena gadā būtu 5,71–12,74 EUR/MWh lielāka laikā, kad NordBalt ir pieejams, un par 32,32–48,97 EUR/MWh lielāka tad, kad Nord Balt ir remontā. Attiecinot šo pieaugumu pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR.6. attēls. Gada vidējā svērtā cena Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016.–2030. gadā atkarībā no NordBalt un termoelektrostaciju pieejamības (salīdzinājumam pievienota prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool SE4 apgabalā)Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori""7. attēls. Elektroenerģijas izmaksu pieaugums Latvijā kopā attīstības scenārijā 2018.–2028. gadā, salīdzimot cenu ar/bez termoelektrostacijāmAvots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"Izvērtējot gada vidējās cenas tiek secināts, ka vislielākā gada vidējā cena tiek sasniegta tad, ja Rīgas termoelektrostacijas nedarbojas vispār un NordBalt kabelis ir remontā. Gadījumā, kad gan NordBalt, gan Rīgas termoelektrostacijas darbojas, Latvijas tirgus cena vien nedaudz pārsniedz salīdzinājumam pievienoto prognozēto elektroenerģijas cenu Nord Pool SE4 apgabalā. 6. att. parādīta vidējā svērtā gada cena līdz 2030. gadam atsevišķi tām stundām, kad NordBalt bija pieejams, un tām, kad tas bija atslēgts, aplūkojot scenārijus kad Rīgas termoelektrostacijas darbojas un kad tās nav pieejamas.Jāņem vērā arī tas, ka attīstības scenārijā sākot no 2018. gada tiks realizēti tehniski pasākumi, kas NordBalt kabeļa drošumu ievērojami palielina, pretnostatot to līdzšinējai NordBalt darbībai ar samērā biežiem atslēgumiem. 7. attēls parāda, ka arī šajā gadījumā Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu un el …