Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam

Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 24 Rīgā 2026. gada 22. janvārī (prot. Nr. 2 24. §) Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam 1. Apstiprināt Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam (turpmāk – plāns).  2 2. Noteikt Ekonomikas  ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4 4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram līdz 2026. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi trijos gados iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Ekonomikas ministrs V. Valainis (Ministru kabineta 2026. gada 22. janvāra rīkojums Nr. 24) Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam Satura rādītājsSaīsinājumiKopsavilkums1. Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība1.1. Esošās situācijas raksturojums1.1.1. Globālās un ES tendences1.1.2. Latvijas tendences1.1.3. Riski1.2. Mērķi1.3. Rīcības virzieni1.4. Pasākumi1.5. Panākumu faktori1.6. Rezultatīvie rādītāji2. Rūpniecības sektora zaļināšana2.1. Esošās situācijas raksturojums2.1.1. Globālās un ES tendences2.1.2. Latvijas tendences2.1.3. Riski2.2. Mērķi2.3. Rīcības virzieni2.4. Pasākumi2.5. Panākumu faktori2.6. Rezultatīvie rādītāji3. Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidi3.1. Esošās situācijas raksturojums3.1.1. Globālās tendences3.1.2. ES tendences3.1.3. Latvijas tendences3.1.4. Riski un izaicinājumi3.2. Mērķi3.3. Rīcības virzieni3.4. Pasākumi3.5. Panākumu faktori3.6. Rezultatīvie rādītāji4. Finansējums5. Ieviešana un tālākās rīcībasSaīsinājumiAER – Atjaunīgie energoresursi;ASV – Amerikas Savienotās Valstis;CCS – Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (angļu val. Carbon Capture and Storage);CCUS – Oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana (angļu val. Carbon Capture, Utilisation and Storage);CO2 – Oglekļa dioksīds;CSP – Centrālā statistikas pārvalde;EK – Eiropas Komisija;ELWIND – Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts;EM – Ekonomikas ministrija;ES – Eiropas Savienība;ES fondi – ES finansējuma instrumenti, kas Latvijā tiek izmantoti ekonomikas un sabiedrības attīstībai, t.sk. Kohēzijas politikas fondi (Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, React-EU) un Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility);ETS – emisiju tirdzniecības sistēma (angļu val. Emissions Trading System);FEI – Fizikālās enerģētikas institūts;H2 – Ūdeņradis;IEA – Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (angļu val. International Energy Agency);IKP – iekšzemes kopprodukts;IRENA – Starptautiskā atjaunīgās enerģijas aģentūra (angļu val. International Renewable Energy Agency);IVN – Ietekmes uz vidi novērtējums;IZM – Izglītības un zinātnes ministrija;KEM – Klimata un enerģētikas ministrija;Latvijas ekonomikas attīstības stratēģija – Ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību "Latvijas tautsaimniecība – produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme";LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;LPZ2023 – Latvijas produktivitātes ziņojums 2023;NAP2027 – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam;NEKP – Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam;NIP2027 – Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;P&A – Pētniecība un attīstība;P&A&I – Pētniecība, attīstība un inovācijas;Regula (ES) 2024/1252 – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (Dokuments attiecas uz EEZ);Regula (ES) 2024/1735 – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Dokuments attiecas uz EEZ);SAF – ilgtspējīgas aviācijas degviela (angļu val. sustainable aviation fuels);SEG – Siltumnīcefekta gāzes;SM – Satiksmes ministrija;STEM – zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika (angļu val. Science, Technology, Engineering, and Mathematics);ZIZIMM – zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.Kopsavilkums"Latvijas Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" ir izstrādāts kā Ekonomikas ministrijas iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai, kā arī valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.Regula (ES) 2024/17351 izveido tiesisko regulējumu, lai veicinātu ES rūpniecībai un dekarbonizācijai būtisko tehnoloģiju konkurētspēju.Regulas (ES) 2024/1735 mērķis ir stiprināt Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju un to galveno komponenšu ražošanas jaudu, novēršot šķēršļus ražošanas paplašināšanai Eiropā. Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumu ieviešana palielinās neto nulles emisiju tehnoloģiju nozares konkurētspēju, piesaistīs investīcijas un uzlabos tīro tehnoloģiju piekļuvi tirgum ES, vienlaikus atbalstot pāreju uz tīru enerģiju un uzlabojot ES enerģētisko noturību.Regulā (ES) 2024/1735 noteiktais mērķis ir panākt, ka neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jauda līdz 2030. gadam apmierina vismaz 40 % no ES ikgadējām vajadzībām, nodrošinot pārredzamību, noteiktību un ilgtermiņa signālus ražotājiem un investoriem, ir līdz 2030. gadam izveidot ES CO2 uzglabāšanas pakalpojumu tirgu, nodrošinot ikgadējo CO2 uzglabāšanas jaudu vismaz 50 miljonu tonnu apmērā.Plāns saskan ar Latvijas politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu ietvaros noteiktajiem mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem:• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam2 nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai 2021.–2027. gadam. Viena no NAP2027 prioritātēm – Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, kas, cita starpā, ietver rīcības virzienu prioritātē – produktivitāte, inovācija un eksports. Šis rīcības virziens izvirza nepieciešamību panākt, ka uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja ir nostiprināta spējā uz zinātnes bāzes radīt un pārdot pieprasītus, zināšanu ietilpīgus produktus un pakalpojumus, iekļaujoties arvien augstākas pievienotās vērtības globālajās ķēdēs. Vienlaikus NAP2027 nosaka nepieciešamību piesaistīt investīcijas tehnoloģiju un iekārtu modernizēšanai, lai celtu darba ražīgumu un uzlabotu izmaksu efektivitāti.• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.–2030. gadam3 ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādā nozarēs vai darbībās:1) SEG emisiju samazinājums un CO2 piesaistes palielinājums;2) AER īpatsvara palielinājums;3) energoefektivitātes uzlabošana;4) enerģētiskās drošības nodrošināšana;5) enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana;6) inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana u.c.• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam4 nosaka visu tautsaimniecības nozaru un ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus, kā arī rīcības virzienus vidējam termiņam līdz 2027. gadam. NIP2027 uzsver inovācijas kapacitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, cilvēkkapitāla stiprināšanu, finanšu pieejamības nodrošināšanu un pāreju uz videi draudzīgu ekonomikas izaugsmi.• Ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību "Latvijas tautsaimniecība – produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme"5 nosaka mērķi nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu un līdz 2035. gadam panākt Latvijas IKP apjomu 83 miljardu euro apmērā. To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā. Kā svarīgs elements straujas izaugsmes panākšanai tiek izvirzīta inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunīgās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.• Informatīvais ziņojums "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanas gaitu"6 paredz, ka pie šī brīža atkrastes vēja enerģijas attīstībai nelabvēlīgās situācijas un ieviesta valsts atbalsta mehānisma, ekonomiskais ieguvums Latvijai no ELWIND projekta būvniecības un ekspluatācijas posma pārsniegtu aplēsto nepieciešamo valsts atbalsta apjomu. Tas īstenotos, ja palielinātu lokālās komponentes apjomu un attīstītu vismaz vienu atkrastes vēja enerģijas parkus apkalpojošo ostu Latvijā vai piesaistītu atkrastes vēja parku komponenšu ražotājus. Tāpat Latvijā jāattīsta ūdeņraža un no tā atvasināto produktu ražošanu.Plāna mērķis ir identificēt pasākumus, lai stimulētu, integrētu politiku tautsaimniecības attīstībai, lai, vienlaikus ar AER veicināšanas politiku, veicinātu un optimizētu vietējās enerģijas patēriņu un tehnoloģiju lokālās komponentes lomas pieaugumu enerģētikas projektos. Šis plāns ir izstrādāts Regulas (ES) 2024/1735 mērķu un prasību tālākai ieviešanai.Gadījumā, ja, īstenojot šo plānu, tiks veiktas aktivitātes, kas uzskatāmi par komercdarbības atbalstu, tie tiks izstrādāti un īstenoti atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam, nepieciešamības gadījumā pirms to ieviešanas tos saskaņojot ar EK.1. Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstībaVeicinot ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanu un ieguldījumus šajā jomā, Latvija var sekmēt ekonomikas izaugsmi un izpildīt starptautiskās saistības gan vidējā, gan ilgākā termiņā, kā arī dot savu pienesumu Eiropas klimatneitrālai reindustrializācijai. Attīstot šo tehnoloģiju ražošanu, Latvija var nostiprināt savu pozīciju ES un starptautiskajā tirgū, kāpināt eksporta apjomu, kā arī palielināt inovāciju līmeni un radīt jaunas darbavietas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikas attīstības stratēģija vidējā termiņā līdz 2035. gadam paredz IKP pieaugumu 4–5 % apmērā ik gadu, vienlaikus eksporta īpatsvara pieaugumu paredzot vismaz līdz 80 % no IKP, savukārt ikgadējo privāto investīciju apjoma pieaugumu panākot vismaz 25 % apmērā no IKP.1.1. Esošās situācijas raksturojums1.1.1. Globālās un ES tendencesStarptautiskās tendences rūpniecības zaļināšanā, tostarp elektrifikācijas, energoefektivitātes un AER īpatsvara palielināšanas jomās, ir skaidri iezīmētas, un tās atspoguļojas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras7 un Starptautiskās Atjaunīgo energoresursu aģentūras8 dokumentācijā un iniciatīvās.Elektrifikācija ir viena no galvenajiem rūpniecības zaļināšanas virzītājspēkiem. Elektrifikācijas izaicinājumi ietver augstas investīciju izmaksas un nepieciešamību pēc stabilas elektroenerģijas piegādes. Tomēr starptautiskās institūcijas norāda, ka daudzās valstīs, īpaši jaunattīstības ekonomikās, tīkla infrastruktūras vājums kavē elektrifikācijas progresu. Tāpēc nepieciešama starptautiska sadarbība un investīcijas tīkla modernizācijā.IRENA uzsver minimālo energoefektivitātes standartu ieviešanu rūpniecībā, kas palīdz uzņēmumiem pāriet uz efektīvākām iekārtām, piemēram, elektriskajām apkures un dzesēšanas tehnoloģijām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu rūpnieciskajās ēkās, ieteikts ieviest būvnormatīvus, kas nosaka izolācijas standartus.IEA norāda, ka energoefektivitātes progress ir pozitīvs, taču nepietiekams, un aicina uz straujāku inovāciju ieviešanu smagās rūpniecības dekarbonizācijai. IEA arī uzsver, ka energoefektivitātes uzlabošana ir īpaši svarīga, lai padarītu elektrifikāciju ekonomiski dzīvotspējīgu.Galvenie izaicinājumi AER īpatsvara palielināšanā ir nevienmērīga investīciju sadale (80% AER investīciju koncentrējas attīstītajās ekonomikās un Ķīnā) un tīkla infrastruktūras ierobežojumi. IEA un IRENA aicina uz starptautisku sadarbību, lai mobilizētu finansējumu jaunattīstības ekonomikām, tostarp izmantojot zaļās obligācijas un starptautiskās attīstības bankas.ES ar Eiropas Zaļo kursu9 ir izvirzījusi ambiciozu mērķi kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu līdz 2050. gadam, fokusējoties uz klimatneitrālu tehnoloģiju ražošanas attīstību, tostarp atjaunīgo enerģiju, ūdeņradi, energoefektivitāti un nulles emisiju rūpnieciskajiem procesiem. Šis mērķis ietver konkrētus soļus, tajā skaitā ES 2024. gadā ir pieņēmusi divas būtiskas regulas, kas vērstas uz ilgtspējīgas un drošas rūpnieciskās ražošanas attīstību: Regula (ES) 2024/1252, kas nodrošina kritiski svarīgu izejvielu piegādes drošību un ilgtspēju, un Regula (ES) 2024/1735, kas stiprina klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas ekosistēmu Eiropā.Līdzīga virziena iniciatīvas ir pieņēmušas arī citas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Indija un Japāna. ES ir stingrāk noteikti juridiski saistoši mērķi un īsāki laika grafiki (2050. gads), salīdzinot ar Ķīnu (2060. gads) vai Indiju (2070. gads). ASV mērķi ir elastīgāki un nav vienoti federālā līmenī. ES un Japāna akcentē regulējumu un starpnozaru sadarbību, kamēr ASV un Ķīna paļaujas attiecīgi uz ekonomiskiem stimuliem un centralizētu plānošanu.Regulas (ES) 2024/1735 vispārīgais mērķis ir uzlabot ES iekšējā tirgus darbību, īstenojot pasākumus, kas nodrošinās piekļuvi drošai un ilgtspējīgai klimatneitrālo tehnoloģiju piegādei, ietverot ražošanas kapacitātes palielināšanu un piegādes ķēžu stiprināšanu, tiks veicināta ES klimata mērķu sasniegšana un konkurētspēja.Specifiskie mērķi:• Ražošanas spēju palielināšana: veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanu ES, lai samazinātu atkarību no importētām tehnoloģijām un nodrošinātu piegādes drošību.• Inovācijas un pētniecība: atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.• Prasmju attīstība: veicināt darbaspēka prasmju attīstību, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku un radītu jaunas darba vietas.Prasības un pasākumi:Regula (ES) 2024/1735 uzskaita klimatneitrālās tehnoloģijas, kas būtiski veicina SEG emisiju samazināšanu vai novēršanu,ietverot atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģijas, energoefektivitātes uzlabošanas risinājumus un CCS tehnoloģijas.• Ražošanas projektu atbalsts paredz identificēt un atbalstīt projektus, kas veicina klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas kapacitātes palielināšanu ES, izmantojot finansiālu atbalstu, regulatīvo atvieglojumu un citus atbalsta pasākumus.• Regula (ES) 2024/1735 nosaka mehānismus, lai veicinātu klimatneitrālo tehnoloģiju pieprasījumu, izmantojot publisko iepirkumu un citus tirgus veicināšanas instrumentus. Ierosināts, ka publiskajā iepirkumā priekšroka tiek dota tehnoloģijām ar zemāku oglekļa nospiedumu.• Paredzēts paātrināt un vienkāršot atļauju izsniegšanu klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas projektiem, lai veicinātu investīcijas un īstenotu projektus īsākā laika posmā.• Regula (ES) 2024/1735 ievieš kritērijus stratēģisko projektu identificēšanai un prioritizēšanai, lai tie varētu saņemt atvieglotus administratīvos nosacījumus un potenciāli – finansiālu atbalstu.Šajā plānā, jo īpaši 1.nodaļā identificētie mērķi, rīcības virzieni un pasākumi veicina Regulas (ES) 2024/1735 mērķu un prasību ieviešanu Latvijā.2025. gada EK ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei "Progress tīrās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējā"10. sniedz detalizētu pārskatu par ES centieniem stiprināt savu pozīciju tīrās enerģijas tehnoloģiju attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju globālajā tirgū Ziņojumā analizēti galvenie izaicinājumi un iespējas, kas saistītas ar inovācijām, investīcijām un ražošanas jaudu attīstību, īpaši ņemot vērā pieaugošo starptautisko konkurenci no ASV un Ķīnas. ES politikas mērķis ir ne tikai veicināt vietējo ražošanu, bet arī nodrošināt, ka inovācijas tiek īstenotas visā vērtību ķēdē, sākot no izejvielu ieguves līdz gala produktu ražošanai un komercializācijai.Ziņojumā uzsvērts, ka, lai ES saglabātu līderpozīcijas tīro tehnoloģiju nozarē, nepieciešama integrēta pieeja, kas ietver regulatīvo stabilitāti, piekļuvi finansējumam un efektīvu industriālo politiku. Tiek norādīts, ka viens no būtiskākajiem faktoriem konkurētspējas saglabāšanai ir ražošanas izmaksu optimizācija un atbalsta mehānismu pielāgošana, lai uzņēmumiem būtu iespēja konkurēt ar ārpus ES ražotājiem. Tāpat tiek uzsvērta vajadzība pēc vienotas ES stratēģijas, kas nodrošinātu koordinētu pieeju starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā un piegādes ķēdēs.ES šobrīd īsteno plašu regulējuma un politikas instrumentu kopumu, lai stiprinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, veicinātu dekarbonizāciju un attīstītu tīro tehnoloģiju nozari. Šo pasākumu centrā ir EK paziņojums "Tīrās rūpniecības vienošanās: kopīga ceļa karte konkurētspējai un dekarbonizācijai" (COM(2025) 85 final)11 un Rīcības plāns pieejamai enerģijai, kas ietverts paziņojumā COM(2025) 79 final12.Tīrās rūpniecības vienošanās un Pieejamas enerģijas plāns (COM(2025) 85 final un COM(2025) 79 final) ir ES atbilde uz pieaugošo nepieciešamību paātrināt dekarbonizāciju un vienlaikus saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Iniciatīva aptver gan energoietilpīgās rūpniecības, gan tīro tehnoloģiju nozares, un tās mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam ES kļūtu par līderi aprites ekonomikā. Viens no centrālajiem elementiem ir piekļuve lētai un stabilai enerģijai – šis faktors tiek uzsvērts kā priekšnoteikums konkurētspējīgai ražošanai, īpaši nozarēs ar augstu enerģijas patēriņu.Papildus šīm iniciatīvām būtisku pienesumu sniedz arī 2024. gadā izstrādātais "Ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni" (Draghi ziņojums), ko Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādājis bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Draghi. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc vienota Eiropas iekšējā tirgus stiprināšanas, reindustrializācijas un investīcijām stratēģiskās tehnoloģijās, tostarp ūdeņradī, mikroshēmās, zaļajās tehnoloģijās un kritiski svarīgajās piegādes ķēdēs. Draghi norāda, ka Eiropas konkurētspēja ilgtermiņā ir cieši saistīta ar spēju mobilizēt lielus privātā un publiskā sektora ieguldījumus, samazināt birokrātiju un veidot Eiropas līmeņa industriju atbalsta mehānismus, īpaši tīro tehnoloģiju jomā. Ūdeņradis šajā kontekstā tiek uzskatīts par vienu no atslēgas enerģijas nesējiem Eiropas rūpniecības dekarbonizācijai, un tiek aicināts stiprināt ES investīciju instrumentus un tirgus pieejamību, lai veidotu dzīvotspējīgu un integrētu Eiropas ūdeņraža ekosistēmu.13Tīrās enerģijas tehnoloģiju attīstība ES ietvaros prasa saskaņotus pasākumus gan inovāciju atbalstam, gan tirgus pieejamības veicināšanai. Lai to panāktu, tiek uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumentiem un ES finansēšanas mehānismiem, kas varētu sniegt uzņēmumiem papildu stabilitāti ilgtermiņa investīciju veikšanai. Tādēļ ES politika šajā jomā vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka tīrās tehnoloģijas kļūst par būtisku konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku nākamajās desmitgadēs.1.1.2. Latvijas tendencesLIAA ir noteikta kā klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas vienoto kontaktpunktu saskaņā ar Regulu (ES) 2024/173514. Regula (ES) 2024/1735 nosaka, ka vienotais kontaktpunkts ir atbildīgs par atļauju piešķiršanas procesa atvieglošanu un koordinēšanu klimatneitrālo tehnoloģiju projektiem, tostarp stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem (piemēram, informācijas sniegšana par administratīvo procesu, informācijas piekļuves nodrošināšana tiešsaistē, kā arī, lai minētā informācija būtu pieejama centralizētā un viegli piekļūstamā veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1735 7. pantu). Vienotais kontaktpunkts konkrētā projekta virzītājam ir vienīgais kontaktpunkts atļauju piešķiršanas procesā, koordinē un veicina visu attiecīgās dokumentācijas un informācijas iesniegšanu. Vienotais kontaktpunkts nodrošina:• Informācijas sniegšanu par administratīvajiem procesiem un to racionalizēšanu, arī informācijas sniegšanu par pieteikumu pilnīgumu un to izskatīšanas kārtību;• Vienīgo kontaktpunktu atļauju piešķiršanas procesā, kas koordinē visu attiecīgās dokumentācijas un informācijas iesniegšanu, paziņo projekta virzītājam par visaptveroša lēmuma pieņemšanu;• Atļauju piešķiršanu Neto nulles emisiju tehnoloģiju ielejās, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1735 ir ģeogrāfiski koncentrēti inovāciju un ražošanas mezgli, kuros tiek veicināta klimatneitrālo tehnoloģiju attīstība, nodrošinot projektu virzītājiem piekļuvi informācijai par nepieciešamajām atļaujām un pasākumiem, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vidi;• Neto nulles regulatīvo smilškastu izveidošanu, pārvaldot pieprasījumus izveidot regulatīvos izmēģinājumu mehānismus inovāciju veicināšanai;• Stratēģisko projektu koordināciju, tostarp CO₂ uztveršanas, uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūras projektus, kas tiek atzīti par stratēģiskiem saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1735 13. un 14. pantu.Lai gan Regulas (ES) 2024/1735 ietvaros minētā neto nulles emisiju tehnoloģiju regulatīvā smilškaste ir tieši mērķēta uz klimatneitrālo tehnoloģiju izmēģinājumiem (ūdeņradis, CO₂ uztveršana, AER), Latvijā šobrīd ir spēkā Speciālās regulatīvās vides noteikumi15, kuri nodrošina vispārēju regulatīvu elastību inovāciju projektiem. Šie noteikumi neparedz īpašu pieeju neto nulles emisiju tehnoloģijām, tomēr var tikt piemēroti arī šādu tehnoloģiju testēšanai, ja tas tiek skaidri definēts projekta pieteikumā. Vienlaikus ar to Latvijā spēkā esošais Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums16 jau paredz atbalsta mehānismus stratēģiskiem projektiem, tostarp viedās enerģētikas un ilgtspējīgas ražošanas jomā. Šo instrumentu koordinācija un, ja nepieciešams, regulējuma pilnveidošana var stiprināt neto nulles tehnoloģiju ieviešanu nacionālā līmenī.Šobrīd Latvijā nav identificēti projekti klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanai, kas varētu pretendēt uz stratēģisko projektu statusu, bet ir uzņēmumi, kas veicina pāreju uz zaļāku enerģiju. Piemēram, SIA "Aerones Engineering" izstrādā augstas veiktspējas dronus, kas nodrošina vēja turbīnu apkopi, tostarp mazgāšanu, atledošanu un pārklāšanu ar īpašiem aizsardzības materiāliem. NACO Technologies17 attīsta un piedāvā tirgū nano pārklājumu uzklāšanas iekārtas ūdeņraža tehnoloģiju (elektrolīze un degvielas šūnas) ražošanai būtiskajām biopolārajām platēm. ProtiumTech18 ir Latvijas jaunuzņēmums, kas specializējas inovatīvā zaļā ūdeņraža ražošanas risinājumā, izstrādājot un komercializējot bez-membrānas atsaistītās ūdens elektrolīzes sistēmas, kas izmanto unikālu divsoļu elektrolīzes procesu.Investīcijām elektroenerģijas tīklā būs nepieciešams lielāks apjoms modernu elektrotīkla iekārtu un materiālu, kas ražoti ES. Tāpēc Latvijā veicināma un atbalstāma elektrotīkla iekārtu un materiālu ražošana jaudu palielināšana, inovācijas jaunu produktu izstrādei un ražošanas attīstībai, jo pieprasījums pēc kvalitatīviem elektrotīkla materiāliem un iekārtām nākotnē pieaugs. Latvijai jāizmanto iespēja attīstīt elektrotīkla iekārtu un materiālu ražošanas sektoru.CCS jomā plāni ir cementa ražotājam Schwenk19. Ja esošajā emisiju kvotu tirdzniecības regulējumā nav būtisku izmaiņu, tad pirmās problēmas var parādīties jau 2031.gadā. Ja CO2 uztveršana un ar to saistītās vērtību ķēdes netiek izveidotas un nesāk darbību līdz 2040.gadam, tad sākot ar 2040. gadu visām šādām rūpnīcām Eiropā saimnieciskā darbība, iespējams, būs jāpārtrauc, jo emisiju kvotas var nebūt pieejamas iegādei. Enerģētikas uzņēmums Gren plāno izmantot CO2 uztveršanas iekārtu, lai uztvertu CO2, kas tiktu iegūts plānotajā atkritumu reģenerācijas stacijā20. AS Latvenergo21 tiek veikti pētījumi par termoelektrostaciju dekarbonizācijas, ieskaitot gāzes turbīnas pārbūvi uz "H2-ready" (ūdeņraža dedzināšanai), un CO2 uztveršanas iespējām, kā arī pētītas iespējas ražot ūdeņraža atvasinājumus. Visiem CO2 uztveršanas, pārvadāšanas un apglabāšanas projektiem, ja tie tiks īstenoti, jāpiešķir stratēģiskā projekta statuss atbilstoši Regulai (ES) 2024/1735.CO2 var tikt ne tikai eksportēts noglabāšanai vai arī potenciāli noglabāts uz vietas Latvijā, bet arī lietderīgi izmantots ķīmisko vielu sintēzē kā neizstājama un vērtīga izejviela sintēzes procesā, izmantojot arī zaļo ūdeņradi tādu ilgtspējīgo degvielu ražošanai kā zaļais metanols, SAF, zaļais metāns vai SNG (no angļu val.– synthetic natural gas, sintētiskā dabasgāze), u.c. Šo degvielu plašu un pakāpenisku ieviešanu un lietošanu aviācijas un kuģniecības sektoros reglamentē ES regulas un normatīvie akti22,23,24. Šīs ilgtspējīgo (sintētisko) degvielu nozares attīstība var nest būtisku pienesumu Latvijas eksportspējas veicināšanai, jo īpaši ES tirgos ar regulēto pieprasījuma stimulēšanu, kā arī veicināt vietējā transporta sektora dekarbonizāciju un klimata mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka CCS jomā Klimata un enerģētikas ministrija plāno virzīt atsevišķu informatīvo ziņojumu, no šī plāna izslēgti mērķi, pasākumi un rīcības virzieni CCS jomā, izņemot pasākumus par vietējās komponentes iekļaušanu CCS projektos.Ekonomikas ministrija sagatavoja Informatīvo ziņojumu "Par atbildības noteikšanu par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724" un "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1252 ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020"". Jautājums izskatīts un lēmums par atbildības sadalījumu pieņemts Valsts sekretāru 23.10.2025. sanāksmē (prot. Nr. 29 1. §). Šis plāns ir izstrādāts Regulas (ES) 2024/1735 mērķu un prasību tālākai ieviešanai.1.1.3. RiskiĀrējie un iekšējie riski klimatneitrālu ražošanas tehnoloģiju attīstībai ir:1.1.3.1. Tehnoloģiski attīstītās valstis – Vācija, Ķīna vai Dānija dominē klimatneitrālo tehnoloģiju iekārtu ražošanā (piemēram, saules paneļi, vēja turbīnas). Latvijai būs grūti iekļūt šajā tirgū bez unikāla piedāvājuma vai zemākām izmaksām.1.1.3.2. Atkarība no izejmateriāliem (piemēram, kritiskajiem izejmateriāliem, vai elektroniskām komponentēm) var radīt problēmas, ja globālās piegādes ķēdes tiek traucētas ģeopolitisku, klimata pārmaiņu (ekstrēmu laikapstākļu izpausmju dēļ) vai ekonomisku iemeslu dēļ.1.1.3.3. Latvijā ir ierobežota pieredze un infrastruktūra sarežģītu tehnoloģiju ražošanā. Tas var palielināt atkarību no importa, palielinoties klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošanai, vai sadārdzināt vietējo ražošanu.1.1.3.4. Nelielais Latvijas tirgus un ierobežotais privāto investoru kapitāls var kavēt ražošanas attīstību. ES fondu pieejamība ir būtiska, bet birokrātija vai stingri nosacījumi var aizkavēt finansējuma saņemšanu.1.1.3.5. Kvalificēta darbaspēka trūkums var palēnināt inovāciju un ražošanas attīstību. Lai apmācītu kvalificētus speciālistus izglītības sistēmai būs jāpielāgojas. Pagaidām Latvijā nav pietiekama pieprasījuma pēc šādām iekārtām (piemēram, no rūpniecības vai enerģētikas sektora), ražotājiem būs jāorientējas uz eksportu, kas prasa augstu konkurētspēju.1.2. Mērķi1.2.1. Klimatneitrālu tehnoloģiju iekārtu ražošanas kapacitātes izveide: līdz 2030. gadam izveidot Latvijā ražošanas bāzi vismaz divām klimatneitrālu tehnoloģiju iekārtu kategorijām kas atbilst Regulas (ES) 2024/1735 mērķim, nodrošināt 40% no stratēģisko tehnoloģiju vajadzībām.1.2.2. Latvijas konkurētspējas stiprināšana zaļo tehnoloģiju tirgū: līdz 2035. gadam Latvijā attīstīta specifisku klimatneitrālo tehnoloģiju iekārtu ražošana.1.3. Rīcības virzieniMērķis 1.3.1. Klimatneitrālu tehnoloģiju iekārtu ražošanas kapacitātes izveide:1.3.1.1. Identificēt un veicināt specializēto tehnoloģiju ražošanu, konkurējot ar citām dalībvalstīm, tajā skaitā CCS jomā.1.3.1.2. Lai izstrādātu ražošanas tehnoloģijas un prototipus, palielināt tehnoloģisko kapacitāti un inovācijas, veicinot pētniecību un attīstību.1.3.1.3. Piesaistīt finansējumu un atbalsta mehānismus, nodrošināt investīcijas no ES fondiem un privātā sektora, izmantojot LIAA kā vienoto kontaktpunktu.1.3.1.4. Veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju publiskajiem iepirkumiem ekonomiski pievilcīgus kritērijus un instrumentus, jo īpaši vietējā ražojuma tehnoloģiju, tajā skaitā inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu .Mērķis 1.3.2. Latvijas pozicionēšanās kā konkurētspējīgam dalībniekam:1.3.2.1. Veidot partnerības ar Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm tehnoloģiju attīstībai un eksportam, kā arī proaktīvi veicināt sadarbību ar šo tehnoloģiju noieta tirgus valstīm ES.1.3.2.2. Uzlabot darbaspēka kvalifikāciju un prasmes, nodrošinot izglītības programmas un speciālistu apmācību neto nulles tehnoloģiju ražošanai.1.3.2.3. Nodrošināt juridisko un administratīvo atbalstu, racionalizēt atļauju procesus un veicināt inovācijas, tajā skaitā, izmantojot regulatīvās smilškastes jeb speciālās regulatīvās vides25.1.4. Pasākumi1.4.1. Identificēt un veicināt specializēto tehnoloģiju ražošanu, konkurējot ar citām dalībvalstīm.1.4.1.1. LIAA īstenot tirgus analīzi, lai sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām identificētu iespējamās piegādes ķēdes ES tirgū.1.4.1.2. Atbalstīt jaunas investīcijas identificētajās jomās, izmantojot stratēģisko projektu statusu, paātrināt administratīvās procedūras, ja nepieciešams, veidojot regulatīvās smilškastes un nodrošinot efektīvu regulējumu pēc smilškastes darbības izbeigšanās.1.4.1.3. EM un LIAA sadarbībā ar iesaistītajiem komersantiem veicināt lokālās komponentes (iekārtu vai aprīkojuma) iekļaušanu CCS tehnoloģiskajos risinājumos.1.4.1.4. EM un LIAA sadarbībā ar iesaistītajiem komersantiem izvērtēt iespēju un veicināt CCS tehnoloģisko risinājumu vietējo ražošanu un eksportu.1.4.2. Lai izstrādātu ražošanas tehnoloģijas un prototipus, palielināt tehnoloģisko kapacitāti un inovācijas, veicinot pētniecību un attīstību.1.4.2.1 EM sadarbībā ar LIAA pilnveidot atbalsta nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tajā skaitā jaunuzņēmumiem, inovatīvu neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai visā tehnoloģijas attīstības ciklā – no rūpnieciskiem pētījumiem līdz eksperimentālām izstrādnēm un, kur iespējams, demonstrācijas projektiem, motivējot uzņēmumus, tostarp, jaunuzņēmumus sadarboties savā starpā un ar pētniecības organizācijām, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un inovatīvus produktus, cita starpā, izmantojot inovāciju inkubatorus un akseleratorus, kā arī veidojot atbalsta programmas ilgtspējīgā inovatīvā iepirkuma jomā.1.4.2.2. EM sadarbībā ar LIAA veicināt reģionālo inovāciju atbalsta programmu un centru attīstību un specializāciju kādā no neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstības jomām, izejot no lokālajām kompetencēm (izglītības un pētniecības iestādes, rūpniecības uzņēmumi, akseleratori, utt.) un resursu potenciāla, piemēram, Latgalē vai Zemgalē bioekonomikas (biodegvielu) jomā, Kurzemē vēja enerģijas un ūdeņraža tehnoloģiju jomā, lai tādējādi mazinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos un radītu jaunu tautsaimniecības sektoru attīstību un līdz ar to ienākumu bāzes pieaugumu.1.4.2.3. IZM sadarbībā ar EM sniegt atbalstu pētniecības organizācijām neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai, piemēram, izmantojot valsts pētījumu programmas, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas, kā arī atbalstot pētniecības organizāciju, jaunuzņēmumu un komercuzņēmumu dalību ES un starptautiskajos projektos, piemēram, pilnīgi vai daļēji kompensējot ES fondu projektu pieteikuma rakstīšanas izmaksas, tādējādi audzējot zinātnisko un pētniecības kompetenci.1.4.2.4. EM, ja nepieciešams, pilnveidot normatīvo ietvaru, kas sniedz iespēju uzņēmumiem, kas attīsta neto nulles emisiju tehnoloģijas vai šo tehnoloģiju inovatīvas integrācijas risinājumus, ierosināt speciālās regulatīvās vides izveidi, nodrošinot uzņēmumiem iespēju testēt inovatīvus risinājumus ar uzraudzības iestāžu atļauju, bet ar mazāk stingriem noteikumiem. Šāda pieeja palīdz pārbaudīt jaunas tehnoloģiju idejas reālās situācijās, sekmēt šo ideju straujāku komercializāciju, nenonākot konfliktā ar esošo regulējumu, un dod iespēju veikt uzlabojumus pirms risinājums tiek pilnībā ieviests.1.4.3. Piesaistīt finansējumu un atbalsta mehānismus, nodrošināt investīcijas no ES fondiem un privātā sektora, izmantojot LIAA kā vienoto kontaktpunktu.1.4.3.1. LIAA izvērtēt un apkopot šobrīd pieejamo Latvijas un ES horizontālo atbalsta programmu iespējas, klimatneitrālu tehnoloģiju atbalstam un publicēt informāciju LIAA mājas lapā.1.4.3.2. LIAA organizēt investīciju forumu ar investīciju banku un privāto investoru dalību.1.4.3.3. EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām ES fondu nākamā perioda darbības programmā paredzēt atbilstošu finansējumu klimatneitrālu industriju attīstības veicināšanai.1.4.3.4. EM sadarbībā ar LIAA veicināt Latvijas dalību IPCEI (no angļu val.– Important Projects of Common European Interest) projektu attīstībai un ieviešanai Latvijā.1.4.4. Veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju publiskajiem iepirkumiem ekonomiski pievilcīgus kritērijus un instrumentus, jo īpaši vietējā ražojuma tehnoloģiju, tajā skaitā inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.1.4.4.1. EM sadarbībā ar FM, KEM un par ES fondu un citām valsts atbalsta programmām atbildīgām institūcijām organizēt informācijas izplatīšanu un informatīvus seminārus par Regulas (ES) 2024/1735 IV nodaļas "Piekļuve tirgiem" nosacījumiem attiecībā par publiskā iepirkuma, tajā skaitā inovatīvo iepirkumu procedūrām, atjaunīgo enerģiju veicinošām izsolēm, un citām publiskās intervences formām, kas ietver atbalsta programmas, kurās var iegādāties klimatneitrālās tehnoloģijas.1.4.4.2. EM sadarbībā ar LIAA apzināt vietējās klimatneitrālās tehnoloģijas un šo tehnoloģiju komponentes un informēt publiskā iepirkuma veicējus un valsts atbalsta programmu izstrādātājus par šo tehnoloģiju izmantošanu, atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 IV nodaļas nosacījumiem.1.4.5. Veidot partnerības ar Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm tehnoloģiju attīstībai un eksportam.1.4.5.1. EM sadarbībā ar LIAA regulāri nodrošināt informācijas apmaiņu ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm par klimatneitrālām tehnoloģijām un kritiskajiem izejmateriāliem.1.4.5.2. EM līdzdarboties ES klimatneitrālo tehnoloģiju platformās.1.4.6. Uzlabot darbaspēka kvalifikāciju un prasmes, nodrošinot izglītības programmas un speciālistu apmācību neto nulles tehnoloģiju ražošanai.1.4.6.1. EM sadarbībā ar IZM sniegt atbalstu pētniecības organizācijām neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai, piemēram, izmantojot valsts pētījumu programmas, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas, kā arī atbalstot pētniecības organizāciju, jaunuzņēmumu un komercuzņēmumu dalību ES un starptautiskajos projektos, piemēram, pilnīgi vai daļēji kompensējot ES fondu projektu pieteikuma rakstīšanas izmaksas. IZM sadarbībā ar EM attīstīt profesionālās izglītības programmas un mācību iniciatīvas, kas sagatavo darbaspēku "zaļo" tehnoloģiju ieviešanai transporta, enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozarēs.1.4.6.2. EM sadarbībā ar IZM stiprināt profesionālās izglītības programmas (attiecīgās nozares starpinstitucionālā darba grupa izstrādās profesionālās kvalifikācijas prasības jaunām kvalifikācijām vai aktualizēs esošās kvalifikācijas prasības), veicināt prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, izmantojot valsts un ES fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, Erasmus+ programmu.1.4.6.3. EM sadarbībā ar IZM veicināt Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti ES līmeņa pasākumos, kas vērsti uz neto nulles emisiju klimatneitrālo industrijas akadēmiju izveidi, lai veicinātu prasmju un zināšanu attīstību tehnoloģijās, kas nepieciešamas pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku. Sekmēt nacionāla līmeņa izglītības programmas, kas būs pielāgotas vietējā darba tirgus vajadzībām, piemēram, tādās nozarēs kā atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, energoefektivitāte, ūdeņraža tehnoloģijas, enerģijas uzkrāšanas un bateriju tehnoloģijas, siltumtehnoloģijas (siltumsūkņi), bezemisiju alternatīvās degvielas, viedā enerģētika un CCS risinājumi, kā arī ES kopīgas izglītības programmas un moduļus.1.4.6.4. EM sadarbībā ar IZM veicināt Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti EK organizēto klimatneitrālo akadēmiju veidošanā un izglītības iestādes akadēmiju izveidoto programmu ieviešanā.261.4.6.5. EM sadarbībā ar IZM veicināt studentu prakses iespējas inovatīvajos uzņēmumos, kas iesaistīti klimatneitrālo tehnoloģiju vērtību ķēdēs.1.4.7. Nodrošināt juridisko un administratīvo atbalstu, racionalizēt atļauju procesus un veicināt inovācijas, tajā skaitā, izmantojot regulatīvās smilškastes.1.4.7.1. LIAA atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumiem nodrošināt atļauju izsniegšanu stratēģiskajiem projektiem regulā noteiktajos termiņos nodrošināt publiskā sektora pakalpojumus un stiprinot valsts pārvaldes kapacitāti šajā jomā, tostarp ar tehnoloģiskiem risinājumiem.1.4.7.2. EM, sadarbībā ar ministrijām, kas atbild par attiecīgo regulējumu, nepieciešamības gadījumā izveidot regulatīvās smilškastes.1.4.7.3. LIAA nodrošināt individuālu pieeju liela mēroga neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas investīciju projektu jeb vadošo projektu (angļu val. flagship projects) izvietošanai Latvijā, tai skaitā, kur attiecināms – (a) nodrošināt vadošo projektu izskatīšanu Ekonomikas ministrijas izveidotajā lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvajā darba grupā, kā arī nepieciešamības gadījumā virzīt izskatīšanai Ministru prezidenta vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē; (b) nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo publisko infrastruktūru un administratīvo atbalstu.1.4.7.4. Institūcijām, kas veic publiskos iepirkumus atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumiem, iekļaut ilgtspējas kritērijus publiskajos iepirkumos, kas nosaka, ka piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāizmanto neto nulles emisiju tehnoloģijas vai jāspēj nodrošināt SEG emisiju samazināšanu savā darbībā, cik iespējams, akcentējot vietējās komponentes izmantošanu.1.5. Panākumu faktoriPlānoto mērķu, rīcības virzienu un pasākumu sekmes būs atkarīgas no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem:1.5.1. Savlaicīga finansējuma piesaiste no ES fondiem, valsts budžeta un privātā sektora ir būtiska, lai nodrošinātu resursus iekārtu ražošanas, tehnoloģiju integrācijas risinājumus īpaši ņemot vērā Latvijas ierobežoto vietējo kapitālu.1.5.2. Tehnoloģiskā gatavība, tostarp pētniecības un attīstības projektu spējas radīt konkurētspējīgas tehnoloģijas un pielāgot tās tirgus prasībām, noteiks, vai Latvija varēs izveidot specializēto ražošanas nozari.1.5.3. Kvalificēta darbaspēka pieejamība, ko nodrošina mērķtiecīgas mācību un izglītības programmas, būs izšķiroša, lai ieviestu, uzturētu un attīstītu tehnoloģisko kapacitāti.1.5.4. Efektīva sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, tostarp kaimiņvalstīm, ES tehnoloģiju līderiem un tehnoloģiju noieta tirgus valstīm, veicinās zināšanu apmaiņu, eksporta iespējas un infrastruktūras sinhronizāciju.1.5.5. Sabiedrības atbalsta nodrošināšana, lai pārvarētu potenciālo pretestību un sekmētu projektu īstenošanu.Šo faktoru harmoniska īstenošana noteiks, vai Latvija spēs sasniegt izvirzītos mērķus un nostiprināties kā konkurētspējīgs dalībnieks neto nulles tehnoloģiju jomā.1.6. Rezultatīvie rādītāji1.6.1. Līdz 2030. gadam vismaz 2 uzņēmumi Latvijā ražo neto nulles tehnoloģiju iekārtas ar kopējo apgrozījumu vismaz 50 milj. euro gadā.1.6.2. Līdz 2028. gadam izstrādāti, sertificēti un pilotēti vismaz 3 jauni iekārtu prototipi1.6.3. Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjoms nulles emisiju tehnoloģiju jomā sasniedz vismaz 300 milj. euro.1.6.4. Līdz 2030. gadam apmācīti vismaz 200 speciālisti neto nulles tehnoloģiju jomā.Rezultatīvie rādītāji izstrādāti, ņemot vērā LIAA šobrīd iesniegtos attīstības projektus.2. Rūpniecības sektora zaļināšanaRūpniecības sektora zaļināšana ir būtisks priekšnoteikums ceļā uz klimatneitrālu ekonomiku, nodrošinot SEG emisiju samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, kur iespējams, veicinot bezemisiju alternatīvo degvielu izmantošanu. Šis process ietver gan fosilo energoresursu pakāpenisku aizstāšanu ar AER, gan modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas procesos, uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti. Lai veicinātu šo pāreju, nepieciešams skaidrs normatīvais regulējums un atbilstoši atbalsta mehānismi, kas sniedz uzņēmējiem priekšrocības ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. ES līmenī noteiktais regulējums spēlē nozīmīgu lomu, nosakot zaļināšanas tempu un prioritātes, kas tiks aplūkotas turpmākajā sadaļā.2.1. Esošās situācijas raksturojums2.1.1. Globālās un ES tendencesES Tīrās rūpniecības vienošanās paredz, ka, saskaroties ar augstām enerģijas izmaksām un sīvu globālo konkurenci, Eiropas rūpniecības nozarēm ir vajadzīgs tūlītējs atbalsts. Tīrās Rūpniecības vienošanās nosaka konkrētas darbības, lai dekarbonizāciju pārvērstu par spēcīgu Eiropas rūpniecības izaugsmes virzītājspēku. Tāpēc, cita starpā, ir jāsamazina enerģijas cenas, jārada kvalitatīvas darbvietas un jāpiedāvā optimāli apstākļi uzņēmējdarbībai.Tīrās rūpniecības vienošanās paredz pasākumus katram ražošanas posmam, akcentējot:• energoietilpīgās nozares, kā tērauda, metālu un ķimikāliju ražošanas nozares, kam steidzami vajadzīgs atbalsts dekarbonizācijai, pārejai uz tīru enerģiju, kā arī cīņā ar augstajām izmaksām, negodīgu globālo konkurenci un sarežģītajiem noteikumiem;• tīro tehnoloģiju nozari, kas ir turpmākās konkurētspējas pamatā un ir nepieciešama rūpniecības pārveidei, apritīgumam27 un dekarbonizācijai.Tīrās rūpniecības vienošanās galvenie elementi ir:• Enerģijas cena, kas ir konkurētspējas pamats. Lai samazinātu enerģijas rēķinus rūpniecībai, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, vienlaikus veicinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, tīru produktu pieprasījuma stimulēšana, kur EK piedāvātais Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akts palielinās pieprasījumu pēc ES ražotiem tīriem produktiem, ieviešot ilgtspējas un noturības kritērijus, un kritēriju "ražots Eiropā" attiecībā uz publiskajiem un privātajiem iepirkumiem, kā arī 2026. gadā EK pārskatīs publiskā iepirkuma regulējumu, lai ieviestu ilgtspējas, noturības un Eiropas priekšrocības kritērijus attiecībā uz ES publisko iepirkumu stratēģiskajās nozarēs.• Zaļās pārkārtošanās finansēšana: ar tīrās rūpniecības kursu tiks mobilizēti vairāk nekā 100 miljardi euro tīrās ražošanas atbalstam ES. EK pieņems jaunu valsts atbalsta regulējumu tīrās rūpniecības kursa ietvaros, lai paātrinātu valsts atbalsta pasākumus atjaunīgās enerģijas izvēršanai, rūpniecības dekarbonizācijai un pietiekamu ražošanas jaudu nodrošināšanai tīro tehnoloģiju sektorā; nostiprinās Inovāciju fondu un ierosinās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas izveidi ar mērķi mobilizēt 100 miljardus euro, pamatojoties uz Inovāciju fonda līdzekļiem, papildu ieņēmumiem, kas izriet no ETS daļām, kā arī "InvestEU" pārskatīšanas; izsludinās īpašu uzaicinājumu pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros, lai stimulētu pētniecību un inovāciju šajās jomās; grozīs "InvestEU" regulu, lai palielinātu finanšu garantiju summu, ko "InvestEU" var sniegt investīciju atbalstam. Tas ļaus mobilizēs līdz 50 miljardiem euro tīro tehnoloģiju un tīrās mobilitātes risinājumu ieviešanai, kā arī atkritumu samazināšanai.• Apritīgums un piekļuve materiāliem – Kritiski svarīgas izejvielas28 ir ļoti svarīgas Eiropas rūpniecībai. ES ir jānodrošina piekļuve šīm izejvielām un jāsamazina atkarība no neuzticamiem piegādātājiem. Apritīgumu ir svarīgi iekļaut mūsu dekarbonizācijas stratēģijā, lai maksimāli izmantotu ES ierobežotos resursus. EK ieviesīs mehānismu, kas ļaus Eiropas uzņēmumiem sadarboties un apvienot savu pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām; izveidos ES centru kritiski svarīgajām izejvielām nolūkā veikt kopīgus izejvielu iepirkumus ieinteresēto uzņēmumu vārdā, tādējādi panākot apjoma radītus ietaupījumus un sniedzot iespēju vienoties par labvēlīgākām cenām un nosacījumiem; 2026. gadā pieņems Aprites ekonomikas aktu, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošinātu, ka retie materiāli tiek izmantoti un atkal izmantoti efektīvi, samazinātu mūsu atkarību no starptautiskajiem piegādātājiem un radītu kvalitatīvas darbvietas. Mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 24 % materiālu ir apritīgi.• Prasmes un kvalitatīvas darbavietas – ES darbaspēkam ir jābūt ar vajadzīgajām prasmēm, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, tai skaitā prasmēm tīro tehnoloģiju, digitalizācijas un uzņēmējdarbības jomā. EK izveidos prasmju savienību, kas investē darba ņēmējos, attīsta prasmes un rada kvalitatīvas darbvietas. "Erasmus+" nostiprinās izglītības programmas, lai attīstītu kvalificētu un pielāgoties spējīgu darbaspēku un novērstu prasmju trūkumu galvenajās nozarēs, ar finansējumu līdz 90 miljoniem euro.Pieejamas enerģijas plāns paredz pasākumus gan īstermiņā, lai samazinātu enerģijas izmaksas rūpniecībai, gan ilgtermiņā, lai strukturāli pārveidotu energoapgādi – uzsverot elektrifikāciju, vietēji ražotas enerģijas izmantošanu un tīkla infrastruktūras attīstību. Plāns balstās uz trim virzieniem: 1) enerģijas cenu samazināšanu, 2) tīrās enerģijas un elektrifikācijas paplašināšanu, 3) labi funkcionējošu gāzes tirgu nodrošināšanu.Kā viens no būtiskākajiem atbalsta mehānismiem izcelti elektroenerģijas pirkuma līgumi (PPA) un atšķirību līgumi (CfD), kuru izmantošana tiks veicināta ar Eiropas Investīciju bankas pilotprogrammu. Plānota arī valsts atbalsta noteikumu vienkāršošana un jaunu vadlīniju izstrāde, lai atvieglotu šo līgumu izmantošanu. EK paredz ieviest arī tīklu ražošanas atbalsta paketi ar vismaz 1,5 miljardu euro garantiju tīkla komponentu ražotājiem un pilnveidot regulējumu, kas ļautu rūpniecības uzņēmumiem izmantot tīru enerģiju elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk.Lai risinātu problēmas ar augstām elektroenerģijas cenām, īpaši saistībā ar gāzes cenu svārstībām, ES izstrādās mehānismus, kas ļaus dalībvalstīm piemērot valsts atbalsta pasākumus ārkārtas cenu apstākļos. Tāpat tiks izstrādāti priekšlikumi nodokļu un tīkla maksas optimizācijai, nodrošinot saskaņotu, prognozējamu un uz inovācijām orientētu vidi ilgtermiņa investīcijām tīrajās tehnoloģijās.Saskaņā ar Atjaunīgās enerģijas direktīvu (ES) 2023/2413, dalībvalstīm rūpniecībā jāpalielina AER izmantošana, vidēji par 1,6 procentpunktiem gadā periodā no 2021. līdz 2025. gadam un no 2026. līdz 2030. gadam29. Tāpat dalībvalstīm līdz 2030. gadam vismaz 42% un līdz 2035. gadam 60% no rūpniecībā izmantotā ūdeņraža ir jābūt no atjaunīgiem nebioloģiskas izcelsmes degvielas avotiem.Dalībvalstīm jāveicina atjaunīgā ūdeņraža izmantošana rūpniecībā, radot ekonomiski dzīvotspējīgas un tehniski iespējamas alternatīvas fosilajam kurināmajam, īpaši apkurei zem 200°C, un jāizstrādā brīvprātīgas produktu marķēšanas shēmas, kas parāda AER izmantošanu ražošanā.Transporta sektorā direktīva nosaka, ka līdz 2030. gadam vismaz 29% transportā patērētās enerģijas ir jābūt no atjaunīgajiem avotiem vai arī jāpanāk 14,5% SEG emisiju samazinājums. Turklāt vismaz 5,5% no transportā patērētās enerģijas jābūt atjaunīgām nebioloģiskas izcelsmes degvielām un uzlabotiem biodegvielas un biogāzes veidiem, no kuriem vismaz 1 procentpunktam jābūt atjaunīgajam ūdeņradim.2.1.2. Latvijas tendences1. Attēls. Bruto pievienotā vērtība rūpniecībā 2020. gada salīdzināmajās cenās (CSP dati)Kopējā pievienotā vērtība Latvijā 2024. gadā bija vairāk kā 28500 miljoni euro, rūpniecība sastādīja ap 15% no kopējās pievienotās vērtības. Galvenā rūpniecības pievienotā vērtība koncentrējas dažādās nozarēs, piemēram, kokrūpniecībā un pārtikas rūpniecībā.2. Attēls. Rūpniecības nozaru devums kopējā pievienotajā vērtībā 2024. g. (CSP dati)Dominējošā nozare, kas veido teju 20% no rūpniecības kopējās saražotās pievienotās vērtības, ir kokapstrāde. 2022. gadā šīs nozares kopējā pievienotā vērtība bija vairāk kā 800 miljoni euro, 2019. gadā sastādīja pat vairāk kā 900 miljonus euro jeb 28% no kopējās pievienotās vērtības.3. Attēls. Kopējā enerģijas galapatēriņa sadalījums Latvijā 2023. gadā, % (CSP dati)Rūpniecība un būvniecība sastāda aptuveni 26% no enerģijas gala patēriņa.Enerģijas galapatēriņš rūpniecībā no 2013. gada līdz 2023. gadam ir pieaudzis par aptuveni 23%. AER izmantošana rūpniecībā ir pieaugusi (2013. gadā – 12731 TJ, 2023. gadā – 19237 TJ), parādot pozitīvu tendenci pārejai uz tīrākiem enerģijas avotiem. Cietā fosilā kurināmā izmantošana ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar 2013. gadu (2013. gadā – 1457 TJ, 2023. gadā – 359 TJ). Pārējo energoresursu izmantošana rūpniecībā šajā laika periodā bijusi relatīvi stabila.4. Attēls. Enerģijas gala patēriņa izmaiņas rūpniecībā no 2013.–2023. gadam (CSP dati)5. Attēls. Enerģijas gala patēriņš rūpniecībā 2023.gadā (CSP dati) – Piezīme – AER īpatsvars 2023.gadā bija rūpniecībā atbilstoši Atjaunīgās enerģijas direktīvas (ES) 2023/2413 tvērumam faktiski bija augstāks par 50%, ja iekļauj arī elektroenerģijas un siltumenerģijas AER īpatsvarsLielāko īpatsvaru sastāda AER – kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas).6. Attēls. Nozīmīgāko rūpniecības nozaru daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa. (CSP dati)Kokrūpniecības nozare ir absolūti dominējošā nozare enerģijas patēriņā, veidojot 57, 5% no kopējā patēriņa, kas ir redzams arī no 6.attēla, kokrūpniecībai sastādot lielāko daļu no saražotās pievienotās vērtības.Energointensitāte raksturo enerģijas patēriņu produkta vai pakalpojuma ražošanai- statistikas un salīdzināšanas nolūkos energointensitāti mēra, izsakot, cik daudz energoresursi tiek patērēti, lai saražotu noteiktu pievienoto vērtību. Jo mazāka energointensitāte, jo labāk. Latvijā ir augstāki energointensitātes rādītāji nekā citās ES valstīs. Īpaši liela atšķirība vērojama tieši koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – Latvijā vidēji patērē 3 reizes vairāk energoresursus nekā citās ES valstīs, lai saražotu tādu pašu pievienoto vērtību. Šeit lielāko problēmu rada nevis energoefektivitāte, bet gan tieši zema pievienotā vērtība. Respektīvi Latvijā netiek pietiekami ražoti koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, 2022. gadā vairāk nekā 50% no koksnes izstrādājumu eksporta veidoja kurināmā koksne, apaļkoki un zāģmateriāli. Kurināmās koksnes īpatsvars koksnes produktu eksporta portfelī veido arvien lielāku īpatsvaru. Savukārt sarežģītāku produktu – produktu ar augstāku pievienoto vērtību un zināšanu un prasmju ietilpību, eksporta izaugsme iepaliek.7. Attēls. Apstrādes rūpniecības energointensitātes vidējais salīdzinājums Latvijā un ES (Avots: Odyssee datu bāze)Latvijas apstrādes rūpniecības energoefektivitāte ir zemāka nekā vidēji ES. Tas norāda, ka Latvijas rūpniecībā nepieciešams vairāk enerģijas uz vienu saražotās produkcijas euro, salīdzinot ar vidējo ES.8. Attēls. Rūpniecības bruto energoefektivitātes indekss – salīdzinājums Latvijā un ES (Avots: Odyssee datu bāze)Energoefektivitātes indekss atspoguļo – jo augstāks ir indekss, jo efektīvāk rūpniecības nozare izmanto enerģiju. Latvijas rūpniecības sektorā ir ievērojami zemāks energoefektivitāte līmenis kā vidēji ES, jo, kā jau iepriekš minēts, Latvijā dominējošā rūpniecības nozare ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas pati par sevi ir energoietilpīga. Tā kā šī nozare prasa daudz enerģijas, kopējā energoefektivitāte ir zemāka nekā nozarēs, kuras ražo produkciju ar mazāku enerģijas patēriņu. Vēl ietekmējoši faktori ir novecojusi tehnoloģija, aprīkojums u.c. Latvijas uzņēmumi līdz šim lielākoties īstenojuši uzlabojumus, kas neprasa vērienīgas investīcijas, piemēram, mainījuši apgaismojumu. Tomēr, jaunas un modernas iekārtas prasa investīcijas, un nopietni energoefektivitātes uzlabojumi lieliem ražošanas uzņēmumiem atmaksājas lēnāk.Atbilstoši NEKP mērķa scenārijam – kas sasniedz 2030. gada mērķus, bet neparedz papildus pasākumus pēc 2030. gada, FEI zinātnieki modelēja rūpniecības sektora attīstību.9. Attēls. Rūpniecības un būvniecības enerģijas gala patēriņa prognoze NEKP mērķa scenārijāPrognozējams, ka kopējais energoresursu patēriņš samazināsies (no 36.5 PJ 2020. gadā līdz 34.6 PJ 2050. gadā). Lielāko īpatsvaru enerģijas bilancē veido biomasa, kas prognozējami augs no 16.13 PJ 2020. gadā līdz 24. 16 PJ 2050. gadā jeb aptuveni 50%. Cietā fosilā kurināmā daudzums enerģijas gala patēriņā būvniecībā varētu sarukt par gandrīz 83% līdz 2050. gadam, tāpat arī dabasgāze un centralizētā siltumapgāde (respektīvi 83% un 81%). Elektroenerģijas patēriņš līdz 2050. gadam pieaugs par 21.5%, enerģijas ietaupījums 2050. gadā – 6.2 PJ, salīdzinot ar 2020.g.Vienlaikus EM izstrādātais Informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību30 paredz ambiciozāku ekonomikas attīstību, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar zinātniekiem strādās pie šo prognožu savstarpējas harmonizācijas.Ņemot vērā apkopoto informāciju, esošajā rūpniecībā pāreja uz AER nav galvenais izaicinājums, bet būtiski ir uzlabot energoefektivitāti. Kokrūpniecības nozares pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanu.Esošajā rūpniecībā šobrīd rūpnieciskajos procesos nav identificēta nepieciešamība pēc ūdeņraža, bet nepieciešams turpināt izvērtējumu ūdeņraža lomai rūpniecības un smagā transporta zaļināšanā.2.1.3. RiskiEkonomiskie riski:2.1.3.1. Augstas investīciju izmaksas modernām tehnoloģijām un iekārtām, kas nepieciešamas energoefektivitātes uzlabošanai un ražošanas elektrifikācijai, var radīt būtisku finansiālu slogu uzņēmumiem, īpaši tajās nozarēs, kur dominē zemas pievienotās vērtības produkti un ir ierobežotas iespējas pārorientēties uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu. Šāds slogs var ietekmēt uzņēmumu likviditāti, investīciju spēju un elastību krīžu laikā, neskatoties uz potenciālajiem ilgtermiņa ieguvumiem no zemāka enerģijas patēriņa un emisiju izmaksām.2.1.3.2. Augstāka elektroenerģijas cena rūpniecības sektorā var kavēt elektrifikāciju un konkurētspēju salīdzinājumā ar reģioniem ārpus ES, piemēram, ASV, kur elektroenerģijas cenas ir zemākas.2.1.3.3. Finansējuma trūkums var palēnināt pāreju uz zaļākām tehnoloģijām.Tehnoloģiskie riski:2.1.3.4. Jaunu energoefektīvu tehnoloģiju (piemēram, modernu kompresoru, sūkņu, ventilācijas sistēmu vai AER iekārtu) integrēšana esošajās ražošanas sistēmās var radīt tehniskas nesaderības. Daudzos Latvijas rūpniecības uzņēmumos tiek izmantotas novecojušas iekārtas, kas nav paredzētas darbam ar jaunākajām tehnoloģijām.2.1.3.5. Ierobežota pieredze un zināšanas par modernu risinājumu ieviešanu, kā arī administratīvie šķēršļi).Politiskie un regulējošie riski:2.1.3.6. Nesaskaņota vai nepietiekami elastīga valsts politika var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē.2.1.3.7. Mainīgas politiskās prioritātes var aizkavēt atbalsta programmas, rūpniecības uzņēmumiem, kas vēlas ieviest AER vai energoefektīvas tehnoloģijas. Tas var samazināt investīciju vēlmi, jo uzņēmumi baidās no neparedzamām izmaiņām.2.1.3.8. Biomasas resursu pieejamība un iespējamā negatīvā ietekme uz ZIZIMM bilanci un SEG mērķu sasniegšanu.Sociālie un tirgus riski:2.1.3.9. Eksporta tirgus svārstības, jo zemas pievienotās vērtības produkti (piemēram, kurināmā koksne) var zaudēt konkurētspēju, ja globālais pieprasījums pārorientējas uz augstākas pievienotās vērtības precēm.2.1.3.10. Ierobežota kvalificēta darbaspēka pieejamība darbam ar modernām un neto nulles emisiju tehnoloģijām.2.2. Mērķi2.2.1. Samazināt energointensitāti: Līdz 2030. gadam samazināt rūpniecības energointensitāti par 20% salīdzinājumā ar 2022. gadu, palielinot augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru.2.2.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecībā: Līdz 2030. gadam panākt, ka AER atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa scenārijam veido vismaz 78.1% no rūpniecības enerģijas gala patēriņa31 (atbilstoši Atjaunīgās enerģijas direktīvas (ES) 2023/2413 tvērumam un metodoloģijai AER īpatsvaram rūpniecībā 2030.gadā jābūt 73,1%.).2.2.3. Veicināt elektrifikāciju: Līdz 2050. gadam palielināt elektroenerģijas īpatsvaru rūpniecības sektorā par 30% salīdzinājumā ar 2022. gadu.2.2.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā.2.2.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu: Nodrošināt, ka RFNBO 2030. gadā sastāda 42% no ūdeņraža, kas izmantots enerģētikas un neenerģētikas mērķiem rūpniecības sektorā, bet 2035. gadā – 60%.2.3. Rīcības virzieniMērķis 2.3.1. Samazināt energointensitāti:2.3.1.1. Veicināt uzņēmumu energoauditus un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju.2.3.1.2. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību.Mērķis 2.3.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecības enerģijas gala patēriņā:2.3.2.1. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu ņemot vērā Latvijas ZIZIMM mērķus un ES dabas atjaunošanas regulas prasības, prioritāri izmantojot blakusproduktus un atliekas un nepasliktinot meža oglekļa krājumus, kā arī veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu.Mērķis 2.3.3. Veicināt elektrifikāciju:2.3.3.1. Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis).2.3.3.2. Veicināt pieejamu un konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu rūpniecībai.Mērķis 2.3.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā:2.3.4.1. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu.2.3.4.2. Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu.Mērķis 2.3.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu:2.3.5.1. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos.2.3.5.2. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus2.4. PasākumiPasākumi, kas attiecināmi uz visiem 2.3. sadaļas rīcības virzieniem.2.4.1. EM, izmantojot esošos sadarbības mehānismus ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, izstrādāt nepieciešamās nākotnes atbalsta programmas rūpniecības zaļināšanai, NEKP mērķu sasniegšanā rūpniecības sektorā, kā arī regulatīvu un neregulatīvu šķēršļu identificēšanai.2.4.2. Atbilstoši komersantu identificētajām problēmām, EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām sagatavot nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, kas novērš administratīvos šķēršļus un veicina rūpniecības zaļināšanu.2.4.3. Primāri, izmantojot ES finansējumu, EM sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un uzņēmēju organizācijām nodrošināt atbalstu (granti un finanšu instrumenti), kas atbalsta, Latvijā ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu ražošanas procesu modernizāciju, nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes uzlabošanas, ūdeņraža tehnoloģiju un elektrifikācijas jomās, un atbalstot to pilota risinājumu ieviešanu, pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā mērogā.2.4.4. Veicināt uzņēmumu e …