📄 Likuma teksts
Par programmas "Rossiyskiy Informatsionnyy Kanal "Rossiya – 24"" izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Nacionālās elektronisko plašsaziņas
līdzekļu padomes lēmums Nr. 86/1-2
Rīgā 2022. gada 24. februārī
Par programmas "Rossiyskiy
Informatsionnyy Kanal "Rossiya - 24"" izplatīšanas
ierobežošanu Latvijas teritorijā
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk -
Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš,
Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes
locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja, Padomes
loceklis Andis Plakans - izskatīja administratīvo lietu par
iespējamo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 7. punkta pārkāpumu Latvijas teritorijā
izplatītās programmas "Rossiyskiy Informatsionnyy Kanal
"Rossiya - 24"" (turpmāk arī - Rossija 24)
saturā.
1. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU
APRAKSTS
1.1. 2022.gada 21.februāra raidījums
"5-tā studija" ("5-я студия")
Raidījumu vada Staņislavs Natanzons (Станислав Натанзон).
Raidījuma tēma galvenokārt saistīta ar starptautiskajām
aktualitātēm un notikumiem Ukrainā. Raidījuma gaitā tiešsaistē
tiek uzaicinātas piedalīties dažādas personas, kuras komentē
raidījumā iekļautās tēmas.
[1.1.1] No plkst. 15:35:55 līdz 15:36:40 tiek izplatīts
sižets, kurā Deniss Pušiļins (Денис Пушилин) pašpasludinātās
Doņeckas Tautas republikas vadītājs vēršas pie Krievijas
Federācijas prezidenta Vladimira Putina par Doņeckas Tautas
republikas neatkarības atzīšanu: "[..] Ar mērķi noteikt
starptautisko tiesīsibsubjektību un kā sekas tam iespēju
pilnvērtīgai militārai konfrontācijai ar Ukrainas valsts varu,
lai nepieļautu mierīgo iedzīvotāju upurus, infrastruktūras
objektu un dzīvojamā fonda sagraušanu. Visas Doņeckas Tautas
republikas tautas vārdā lūdzam jūs atzīt Doņeckas Tautas
republiku kā neatkarīgu demokrātisku tiesisku sociālu valsti.
Tāpat lūdzam izskatīt iespēju noslēgt līgumu par draudzību un
sadarbību starp Doņeckas Tautas republiku un Krievijas
Federāciju, paredzot sadarbību aizsardzības jomā."
Tiek izteikts pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas
vadītāja lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt Doņeckas
Tautas republikas neatkarību, suverenitāti un noslēgt savstarpēju
līgumu par draudzību un sadarbību starp Doņeckas Tautas republiku
un Krievijas Federāciju, paredzot sadarbību aizsardzības
jomā.
Nav šaubu, ka šāds aicinājums, kas nepārprotami ietekmē
Ukrainas valsts teritoriālo vienotību, būtiski apdraud apdraud
Ukrainas valsts drošību, tādejādi elektroniskā plašsaziņas
līdzekļa darbībā tiek pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma (Turpmāk -EPLL) 26.panta pirmās daļas 7.punkts.
[1.1.2] No plkst. 15:36:41 līdz 15:37:12 tiek izplatīts
sižets, kurā Vladimirs Bidjovka (Владимир Бидёвка)
pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas Tautas Padomes
priekšsēdētājs vēršas pie Krievijas Federācijas prezidenta
Vladimira Putina par Doņeckas Tautas republikas neatkarības
atzīšanu: "Cienījamais Vladimir Vladimirovič, šodien
Doņeckas Tautas republikā dzīvo vairāk nekā 400 000 (četri simti
tūkstoši) Krievijas Federācijas pilsoņu. Bet arī tie cilvēki,
kuri pagaidām nav saņēmuši Krievijas Federācijas pasi, ir krievi
pēc gara, kultūras, kopējās vēstures. Mēs esam krievi. Doņeckas
Tautas republikas Tautas Padomes vārdā pilnīgi atbalstu Doņeckas
Tautas republikas vadītāja Denisa Pušiļina iesniegumu, un lūdzu
jūs atzīt Doņeckas Tautas republiku."
Tiek izteikts pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas
Tautas Padomes priekšsēdētāja lūgums atbalstīt Doņeckas Tautas
republikas vadītāja Denisa Pušiļina lūgumu Krievijas Federācijas
prezidentam atzīt Doņeckas Tautas republikas neatkarību,
suverenitāti un noslēgt savstarpēju līgumu par draudzību un
sadarbību starp Doņeckas Tautas republiku un Krievijas
Federāciju, paredzot sadarbību aizsardzības jomā.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību un tādejādi pārkāpj
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās
daļas 7.punktu.
[1.1.3] No plkst. 15:38:56 līdz 15:39:51 tiek izplatīts
sižets, kurā Leonīds Pasečņiks (Леонид Пасечник) (pašpasludinātās
Luhanskas Tautas republikas vadītājs) vēršas pie Krievijas
Federācijas prezidenta Vladimira Putina par Luhanskas Tautas
republikas neatkarības atzīšanu: "[..] Šā gada februārī
Krievijas Federācijas Valsts Domes deputāti nosūtīja jums
adresētu uzrunu, ar lūgumu atzīt Donbasa republiku neatkarību.
Cienījamais Vladimir Vladimirovič, ar mērķi nepieļaut republikas
mierīgo iedzīvotāju masveida bojāeju, no kuriem trīs simti
tūkstoši ir Krievijas pilsoņi, lūdzu jūs atzīt Luhanskas Tautas
republikas suverenitāti un neatkarību. Tāpat arī lūdzu izskatīt
iespēju noslēgt līgumu par draudzību un sadarbību starp Luhanskas
Tautas republiku un Krievijas Federāciju, paredzot mijiedarbību
aizsardzības jomā."
Tiek izteikts pašpasludinātās Luhanskas Tautas republikas
vadītāja lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt Luhanskas
Tautas republikas neatkarību, suverenitāti un noslēgt savstarpēju
līgumu par draudzību un sadarbību starp Luhanskas Tautas
republiku un Krievijas Federāciju, paredzot mijiedarbību
aizsardzības jomā.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību, tādejādi pārkāpj
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās
daļas 7.punktu.
[1.1.4] No plkst. 15:39:52 līdz 15:40:18 Deniss Mirošņičenko
(Денис Мирошниченко) (pašpasludinātās Luhanskas Tautas
republikas Tautas Padomes priekšsēdētājs): "Cienījamais
Vladimir Vladimirovič, Luhanskas Tautas republikas Tautas Padomes
vārdā, pirmām kārtām ņemot vērā Luhanskas Tautas republikas
iedzīvotāju intereses, kā arī ņemot vērā Luhanskas Tautas
republikas vadītāja lūgumu, sakarā ar karastāvokļa saasināšanos
teritorijā, mēs vēršamies pie jums un lūdzam atzīt Luhanskas
Tautas republiku suverēnas un neatkarīgas valsts
statusā."
Tiek izteikts pašpasludinātās Luhanskas Tautas republikas
Tautas Padomes priekšsēdētāja lūgums Krievijas Federācijas
prezidentam atzīt Luhanskas Tautas republikas neatkarību,
suverenitāti.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību, tādejādi pārkāpj
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās
daļas 7.punktu.
[1.1.5] No plkst. 15:52:40 līdz 15:53:49 Vladimirs
Putins: "[..] Un tā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.
gadā daļa šīs valsts iedzīvotāju nepieņēma šo apvērsumu.
Atgādināšu, ka tas bija antikonstitucionāls un asiņains, tāpēc ka
šo notikumu gaitā gāja bojā daudz nevainīgu cilvēku. Tas tiešām
bija bruņots apvērsums. Par to, patiesībā runājot, neviens
nestrīdas. Daļa, atkārtoju, šīs valsts pilsoņu nepieņēma šo
apvērsumu, un tas skāra tos cilvēkus, kuri dzīvoja Krimā, tas
skāra arī tos, kuri dzīvoja un dzīvo šodien Donbasā. Cilvēki
izteicās par to, ka viņi veido divas neatkarīgas republikas -
Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas republiku. No tā
brīža sākās Kijevas varas iestāžu un cilvēku, kuri dzīvo šajā
teritorijā, konfrontācija."
Šādi aicinājumi tik vērsti pret Ukrainas valsts demokrātiju,
leģitimitāti un valstiskumu un nav šaubu, ka kontekstā ar
raidījumā kopumā izplatīto informāciju tie apdraud Ukrainas
teritoriālo integritāti, un līdz ar to apdraud Ukrainas valsts
drošību, tādejādi pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma EPLL 26.panta pirmās daļas 7.punktu.
[1.1.6.] No plkst. 15:56:13 līdz 15:57:00 Vladimirs Putins:
"Mūsu šodienas sēdes mērķis ir uzklausīt kolēģus, un
noteikt mūsu nākamos soļus šajā virzienā, ņemot vērā gan Doņeckas
Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas vadītāju
Krievijai vērstus lūgumus atzīt viņu suverenitāti, un Krievijas
Federācijas Valsts Domes lēmumu par to pašu tēmu, ar aicinājumu
valsts vadītājam izdarīt to, un atzīt Doņeckas Tautas republikas
un Luhanskas Tautas republikas neatkarību un
suverenitāti."
Šādi aicinājumi tik vērsti pret Ukrainas valsts demokrātiju,
leģitimitāti un valstiskumu un nav šaubu, ka kontekstā ar
raidījumā kopumā izplatīto informāciju tie apdraud Ukrainas
teritoriālo integritāti, un līdz ar to apdraud Ukrainas valsts
drošību, tādejādi pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma EPLL 26.panta pirmās daļas 7.punktu.
[1.1.7] No plkst. 16:52:47 līdz 16:54:06 Vjačeslavs
Volodins (Вячеслав Володин): "[..] Mēs balstījāmies
uz to, ka situācija DTR (saīsināti Doņeckas Tautas
republika) un LTR (saīsināti Luhanskas Tautas
republika) ir kļuvusi kritiska, un mūsu lēmums bija, pirmkārt,
diktēta ar humanitāriem apsvērumiem, ņemot vērā, ka iet bojā
cilvēki, tas netiek pārtraukts. Deputāti uzskata, ka Kijeva
apzināti vienkārši novilcina un sabotē "Minskas"
vienošanās, tas ir nepieļaujami, un mēs, protams, pieņemot lēmumu
sapratām, ka tur dzīvo mūsu pilsoņi, mūsu valsts pilsoņi - mūsu
tautieši. Iesniegumus iesniegušo skaits, kuri vēlas Krievijas
pilsonību 1 200 000 (viens miljons divi simti tūkstoši). Apmēram
800 000 (astoņi simti tūkstoši) saņēmuši pilsonību, bet to, kuri
vēlas, ir daudz vairāk. Tāpēc runa ir par, pirmkārt, mūsu valsts
pilsoņu un mūsu tautiešu aizsardzību. Un mēs tāpat balstāmies uz
to, ka situācija jau 8 (astoņu) gadu garumā nemainās, un vēl jo
vairāk, pat neskatoties uz citu valstu pārstāvju pieslēgšanos pie
šī jautājuma, Kijeva sabotē visas saistības, kuras ir uzņēmusies.
Tāpēc, Vladimič (vēršoties pie Vladimira Putina), mēs
lūdzam jūs izskatīt Valsts domes vēršanos un atzīt Doņeckas un
Luhanskas Tautas republikas."
Tiek izteikts Krievijas Federācijas Augstas amatpersonas
lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt Doņeckas Tautas
republikas un Luhanskas Tautas republikas neatkarību un
suverenitāti.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti un
tādējādi nav šaubu, ka apdraud Ukrainas valsts drošību tādejādi
pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta
pirmās daļas 7.punktu.
[1.1.8] No plkst. 17:07:12 līdz plkst. 17:08:30 Nikolajs
Patruševs (Николай Патрушев) Krievijas Federācijas Drošības
Padomes sekretārs (par notiekošo Donbasā un DTR un LTR
neatkarības atzīšanu): "[..] Bet atgādinu, tas, kas tur
notiek (domātas pašpasludināto Doņeckas Tautas republikas un
Luhanskas Tautas republikas teritorijas) ir viens no
lokālajiem konfliktiem, kurus ir organizējusi ASV. Tāpēc,
izteikšu priekšlikumu, ka būtu lietderīgi atsaukties uz Amerikas
puses priekšlikumu, uz Baidena priekšlikumu par to, lai jūs
(uzrunāts Vladimirs Putins) veiktu ar viņu pārrunas, kuru
laikā varbūt varētu teikt, ka: "Jūs (domāta ASV) visu
darījāt pret Luhanskas Tautas Republikas, Doņeckas Tautas
republikas tautu, bet mums viņi jāatbalsta. Ja jūs esat spējīgi
visīsākajā laikā, var apzīmēt tur divas - trīs dienas, pārtraukt
visu šo asiņaino slaktiņu, mēs ar jums turpināsim dialogu. Un,
tātad, lai pēc tam tauta attīstās, un lai sarunā un realizē nevis
ceļa karti par "Minskas" vienošanām, bet plānu, lai par
katru punktu būtu īss termiņš, lai to izdarītu." Bet esmu
pārliecināts, ka jums tiks dota negatīva atbilde, jums
nepiekritīs, un tāpēc vienīgais risinājums tā ir atzīšana
(domāta DTR un LTR neatkarības atzīšana).
Paldies."
Tiek izteikts lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt
Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas
neatkarību un suverenitāti. Šāds aicinājums apdraud Ukrainas
teritoriālo integritāti un tādējādi apdraud Ukrainas valsts
drošību un pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL
26.panta pirmās daļas 7.punktu.
[1.1.9] No plkst. 17:09:31 līdz plkst. 17:10:24 Mihails
Mišustins (Михаил Мишустин): "[..] Mums ir acīmredzami,
ka tāpēc, ka situācija degradēsies, tas, ko šodien jūs teicāt,
Vladimirovič, acīmredzams, tad Krievijai tempa zaudēšana nav
iespējama. Mums uz šodienu jāuzņem šī situācija, jāiet tajā, jo
tikai tā mēs varēsim kapitalizēt procesus, kuri saistīti ar
importa aizvietošanu, un izpildīsim nacionālos attīstības plānus,
kurus jūs, Vladimič, esat noteicis. Mēs atbalstām, un darīsim
visu iespējamo, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību un mūsu
tautas labklājību. Paldies." Vladimirs Putins:
"Tātad jūs atbalstāt aicinājumu…" Mihails
Mišustins: "Es teikšu, ka es, lūk, tagad uzklausīju visu,
ko teica Nikolajs Platonovičs (domāts Nikolajs Patruševs).
Tas ir, protams, nepieciešams izteikt mūsu pozīciju, ja gribat
kapitalizēt to, un gadījumā, ja nebūs nekādas virzības, atzīt LTR
un DTR."
Tiek izteikts Krievijas Federācijas Augstas amatpersonas
lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt Doņeckas Tautas
republikas un Luhanskas Tautas republikas neatkarību un
suverenitāti. Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo
integritāti, un līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību
tādejādi pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL
26.panta pirmās daļas 7.punktu.
[1.1.10] No plkst. 17:13:43 līdz 17:15:12 Sergejs Nariškins
(Сергей Нарышкин) (Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas
dienesta direktors): "[..] Es uzskatu, ka mums tagadējā
situācijā ir pienākums darīt tā …, piekristu Nikolaja
Platonoviča (domāts Nikolajs Patruševs) priekšlikumam, par
to, ka mūsu, tā teikt, rietumu partneriem var dot pēdējo iespēju
tam, lai piedāvātu viņiem visīsākajos termiņos piespiest Kijevu
iet uz mieru, un izpildīt "Minskas" vienošanos. Pretējā
gadījumā mums jāpieņem lēmums, par kuru mēs šodien
runājam." Vladimirs Putins: "Ko nozīmē pretējā
gadījumā? Jūs piedāvājat sākt sarunu procesu?" Sergejs
Nariškins: "Nē, es …" Vladimirs Putins:
"Vai atzīt viņu suverenitāti, republiku?"
Sergejs Nariškins: "Bet es …" Vladimirs Putins:
"Runājiet tieši!" Sergejs Nariškins: "Es
atbalstīšu priekšlikumus par atzīšanu …" Vladimirs
Putins: "Tas ir atbalstīšu, vai atbalstu? Runājiet tieši,
Sergej Jevgeņjevič!" Sergejs Nariškins:
"Atbalstu priekšlikumus." Vladimirs Putins:
"Tā arī runājiet, jā vai nē!" Sergejs Nariškins:
"Jā, atbalstu priekšlikumus par Doņeckas un Luhanskas
Tautas republiku iekļaušanu Krievijas Federācijas
sastāvā." Vladimirs Putins (smejoties): "Nu tu
…, mēs par to nerunājam, mēs to neapspriežam. Mēs runājam par
viņu neatkarības atzīšanu, vai nē?" Sergejs Nariškins:
"Jā, es atbalstu priekšlikumus par neatkarības
atzīšanu."
Krievijas prezidenta mudinājuma rezultātā tiek izteikts
Krievijas Federācijas Augstas amatpersonas lūgums Krievijas
Federācijas prezidentam atzīt Doņeckas Tautas republikas un
Luhanskas Tautas republikas neatkarību un suverenitāti. Papildus
tiek izteikts arī netiešs aicinājums okupēt Ukrainu, tādejādi
aicinot uz karu vai militāra konflikta izraidīšanu.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti un
tādējādi apdraud Ukrainas valsts drošību pārkāpj Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās daļas
7.punktu.
[1.1.11] No plkst. 17:15:23 līdz 17:17:28 Vladimirs
Kolokoļcevs (Владимир Колокольцев) Krievijas Federācijas
Iekšlietu ministrs: "Cienījamais Vladimir Vladimirič,
cienījamie kolēģi! Vēsturē vienmēr var atrast analoģijas tiem vai
citiem procesiem, kurus mēs vērojam dotajā laikā. Lūk, šodienas,
iepriekšējo Kijevas oficiālo varas pārstāvju viedoklis, ka viņi
bija spiesti tajā sarežģītajā situācijā parakstīt
"Minskas" vienošanās, tāpēc ka viņi bija iedzīti stūrī,
ka "Minskas" vienošanās atgādinot kapitulācijas aktu.
Tad, kolēģi, pēdiņās (vēršanās pie Ukrainas), veiksim vēsturisku
analoģiju. Atcerēsimies 1945. gada maiju - Vācija paraksta aktu
par kapitulāciju un septiņus gadus nepilda šo aktu, atsaucoties
uz jebkurām situācijām, ka bija tur sarežģījumi, nesarežģījumi
bija, ka Berlīnes ielās bija nokļuvuši kaut kādos katlos (domāts
karaspēka ielenkums), un visu tādu pārējo. Lūk tāds analogs,
analogs. Tāpēc runāt šodien, kad mūs ārzemju partneri aicina
spēlēt spēli, godīgu spēli pie sarunu galda, tad godīgu spēli var
spēlēt tikai tad, kad ar tevi spēlē godīgi, normāli partneri. Bet
kad tavā priekšā sēž partneri ar "iezīmētām kārtīm", un
dara visu no viņiem atkarīgo, lai kaut kādā veidā pamatotu lūk šo
liekulīgo, melīgo oficiālo Kijevas pozīciju. Par ko tad var
runāt? Un kurš tad mūs aicina uz šo dialogu? Mūs aicina ārzemju
partneri (domāta ASV), kuri, pamājot ar mēģeni ar baltu pulveri
sabombardēja Irāku, nomainīja likumīgo varu, noslīcināja tautu
asinīs, un pēc tā mūs aicina uz kaut kādu dialogu. Viennozīmīgi
nepieciešams atzīt šīs republikas, to tiesībsubjektību. Bet es
gribētu ieviest labojumu: atzīt tajās administratīvajās robežās,
kurās šīs republikas un šo republiku tautas atradās līdz tās
okupēja Ukrainas bruņotie spēki. Tieši no Mariupoles, un beidzot
ar tām vēsturiskajām robežām. Paldies."
Tiek izteikts Krievijas Federācijas Augstas amatpersonas
lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt Doņeckas Tautas
republikas un Luhanskas Tautas republikas neatkarību un
suverenitāti.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību tādejādi pārkāpj
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās
daļas 7.punktu.
[1.1.12] No plkst. 17:25:53 līdz 17:27:01 Viktors
Zolotovs (Виктор Золотов) Krievijas Federācijas nacionālās
gvardes karaspēka Federālā dienesta direktors - Krievijas
Federācijas nacionālās gvardes karaspēka virspavēlnieks:
"Cienījamais Vladimir Vladimirovič, cienījamie kolēģi.
Lūk, Vācijas kanclers izteicās tādā garā, ka runas par Donbasa
iedzīvotāju genocīdu izsauc smieklus. Nu tātad, es gribētu
paskatīties kā viņš izteiktos, ja šajā teritorijā dzīvotu Vācijas
pilsoņi, un katru dienu tiktu pakļauti apšaudēm. Kā viņš teiktu,
un kā viņš smietos par to? Lūk, Makrona kungs teica, jūs tagad
tieši sarunājāties, teica, ka viņi gatavi, nu …, Ukrainas varas
pārstāvji pildīt "Minskas" vienošanās. Lūk, tagad
kolēģi absolūti pareizi saka: viņi (domāta Ukraina) saka, ka nē.
Vēl jo vairāk, viņi saka Zelenskis jau paziņoja par gatavību
izveidot kodolarsenālus. Tad pie kā mēs nonāksim? Tajā pat laikā
mēs nerobežojamies ar Ukrainu, mums nav robežas ar Ukrainu. Tā ir
amerikāņu (domāta ASV) robeža, tāpēc ka viņi ir saimnieki šajā
valstī (domāta Ukraina), bet šie visi viņiem ir vasaļi. Un tas,
ka viņi tā "uzpumpē" viņus ar ieročiem. Tas, ka tagad
mēģina izveidot šos kodolarsenālus, mums tas nākotnē atsauksies.
Protams, ka šo republiku atzīšana, obligāti. Un gribu teikt, nu …
mums jāiet tālāk, lai aizstāvētu savu valsti. Es visu pateicu.
Paldies."
Tiek izteikts lūgums Krievijas Federācijas prezidentam atzīt
Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas
neatkarību un suverenitāti. Papildus tiek izteikts arī netiešs
aicinājums okupēt Ukrainu, tādejādi aicinot uz karu vai militāra
konflikta izraidīšanu.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību tādejādi pārkāpj
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās
daļas 7.punktu.
1.2. 2022.gada 22.februāra raidījums
"Ziņas"
Raidījumu vada Staņislavs Romāns Pļusovs (Роман Плюсов) un
raidījuma tēma galvenokārt ir saistīta ar starptautiskajām
aktualitātēm un notikumiem Ukrainā.
[1.2.1.] No plkst 7:00:21 līdz 7:00:48 Anastasija
Jefimova (Анастасия Ефимова) programmas "Rossija - 24"
korespondente komentē Krievijas Federācijas lēmumus par Doņeckas
Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas neatkarības
atzīšanu: "Ne vis vienkārši kaimiņvalsts, bet faktiski
mūsu vēstures un kultūras daļa - Ukraina, kurā situācija ir
ieguvusi kritisku raksturu, un tagadējā stāvoklī ir ļoti svarīgi
to izanalizēt vispusīgi un sīki. Tieši no šīm pozīcijām Krievijas
prezidents, savā vēstījumā valsts pilsoņiem, atgriezās pie tiem
problēmu pirmsākumiem, kuras ir nevis vienkārši Maskavas un
Kijevas attiecībās, bet galvenais pašā jau neatkarīgajā Ukrainas
valstī."
Komentējot Krievijas Prezidenta Vladimira Putina runu, ziņu
korespondente kritiski pievienojas Vladimira Putina un citu
Krievijas augstāko amatpersonu paustajam viedoklim un uzskatiem,
kuri sīkāk aprakstīti Lēmuma 1.1. punktos, tādejādi paužot
aicinājumu apdraudēt valsts drošību. Papildus tiek izteikts arī
netiešs aicinājums okupēt Ukrainu, tādejādi aicinot uz karu vai
militāra konflikta izraidīšanu.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību tādejādi pārkāpj
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma EPLL 26.panta pirmās
daļas 4. un 7.punktu.
[1.2.1.] No plkst 7:03:30 līdz plkst. 7:04:11
Anastasija Jefimova (Анастасия Ефимова) programmas
"Rossija - 24" korespondente: "Pie tam no
saņemtajiem miljardiem, līdz parastiem
"neatkarīgās" (domāta Ukraina) iedzīvotājiem
nenonāca gandrīz nekas. Korupcija, kura kā atzīmēja
prezidents (domāts Vladimirs Putins), ir izaicinājums
praktiski visām valstīm, tajā skaitā arī Krievijai, Ukrainā
ieguva patiesi bezprecedenta mērogus, un ar šīs situācijas
izsaukto cilvēku neapmierinātību izmantoja radikāļi, protams, ar
ārvalstu atbalstu. Miljons dolāru dienā, tik daudz pēc dažiem
datiem tika tērēts vienai Maidana protestu dienai. Desmitiem
miljonu pārskaitīja uz opozīcijas līderu norēķinu rēķiniem. Par
rezultātu kļuva asiņains valsts apvērsums. Īsts terors, kuru
ekstrēmisti organizēja visiem savādāk domājošajiem. Virkne
neizmeklētu pasūtījuma slepkavību, un Odesa briesmīgā traģēdija
par kurā tā neviens vēl nav nesis atbildību."
Komentējot Krievijas Prezidenta Vladimira Putina runu, ziņu
korespondente nekritiski pievienojas Vladimira Putina un citu
Krievijas augstāko amatpersonu paustajam viedoklim un uzskatiem,
kuri sīkāk aprakstīti Lēmuma 1.1. punktos, tādejādi arī
paužot aicinājumu apdraudēt valsts drošību.
Šāds aicinājums apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, un
līdz ar to apdraud Ukrainas valsts drošību tādejādi pārkāpj EPLL
26.panta pirmās daļas 7.punktu.
2. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU
JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS
2.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts
drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un
drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka
"elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un
raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra
konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka
"elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un
raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts
varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts
teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu."
2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada
14.novembra direktīvas 2018/1808, ar kuru grozīta Eiropas
Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta direktīva 2010/13/ES
(turpmāk - Direktīva) 3.panta 1.punkts noteic: "Dalībvalstis nodrošina uztveršanas
brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju
pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu
dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās
jomās."
Direktīvas 3.panta 3. punkts noteic, ka "Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no šā
panta 1. punkta, ja audiovizuālo mediju pakalpojums,
ko sniedz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu
sniedzējs, klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6. panta
1. punkta b) apakšpunktu vai apdraud sabiedrisko
drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu,
vai rada nopietnu un smagu tās apdraudējuma risku."
Minēto atkāpi piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a)
iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirmajā daļā minētā rīcība iepriekš
notikusi vismaz vienu reizi un b) attiecīgā dalībvalsts rakstiski
ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras
jurisdikcijā ir minētais pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par
varbūtējo pārkāpumu un par samērīgiem pasākumiem, ko tā
nodomājusi veikt, ja jebkāds šāds pārkāpums atkārtotos.
Savukārt Direktīvas 3.panta 5.punkts noteic: "Steidzamos gadījumos dalībvalstis var ne
vēlāk kā vienu mēnesi pēc varbūtējā pārkāpuma atkāpties no
3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem
nosacījumiem. Šādā gadījumā par veiktajiem pasākumiem pēc
iespējas īsākā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras
jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, norādot iemeslus,
kādēļ dalībvalsts uzskata, ka gadījums ir
steidzams. Komisija pēc iespējas īsākā laikā pārbauda
paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja tā
secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem,
Komisija lūdz attiecīgajai dalībvalstij minētos pasākumus
steidzami izbeigt."
2.3. Latvijas Republikā Direktīvas noteikumi ir
ieviesti, tos implementējot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likumā. Ievērojot minēto, secināms, ka gan Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likums, gan Direktīva aizliedz programmās un
raidījumos ietvert tādu saturu un aicinājumus, kas apdraud valsts
drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.
Tāpat aizliegts programmās izvietot saturu, kas aicina uz karu
vai militāra konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt
valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts
teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.
Ievērojot minēto, turpmāk Padome analizēs, vai programmas
"Rossija 24" saturā ir konstatējama tāda satura
demonstrēšana, kas ietver aicinājumus, kas apdraud valsts drošību
vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību (EPLL pirmās
daļas 7.punts), kā arī, vai programmā ir pieļauti tādi pārkāpumi,
kas satur Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 4.punktā noteikto aizliegumu iekļaut programmās
aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu vai
26.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto aizliegumu programmās un
raidījumos ietvert saturu, kas aicina vardarbīgi gāzt valsts varu
vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo
vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kas pēc savas būtības sevī
ietver arī elementus, kas būtiski apdraud valsts drošību.
2.3.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 7.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts
drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un
drošību."
Ar jēdzienu "aicinājums" tiek saprasta tāda
iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kas,
tieši iedarbojoties uz viņiem, veidojas vēlme veikt noteikta
veida mērķtiecīgas darbības kāda mērķa sasniegšanai.1
Parasti aicinājums tiek izteikts, izmantojot darbības vārdus
pavēles izteiksmē. Darbības vārds pavēles izteiksmē tiek lietots,
ja ar to tiek izteikta pavēle vai pamudinājums, tomēr būtiski
uzsvērt, ka aicinājumi
var tikt izteikti arī netiešā veidā, izmantojot alegorijas
(notikumi un parādības tiek atspoguļotas simboliski, nevis
stāstoši), metaforas (viens no mākslinieciskās izteiksmes
līdzekļiem, kas bieži tiek izmantots dzejā), vai retoriskus
jautājumus (jautājumus, uz kuriem nav nepieciešama
atbilde).2 Ar jēdzienu "apdraudējums" tiek
saprasta kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša
stāvokļa radīšana.
Ar terminu "valsts drošība" tiek saprasta pasākumu
sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu
aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo
drošību". Nacionālās drošības likuma 1.pants noteic:
"Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu
vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā
ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un
teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības
perspektīva, labklājība un stabilitāte." Nepieciešamība
nodrošināt šādu stāvokli attaisno atsevišķu personas pamattiesību
ierobežošanu.3 Ievērojot to, ka ir nepieciešams
nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst
valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts
aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību,
nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt gan
nacionālo, gan valsts drošību (tajā skaitā valsts suverenitāti,
teritoriālo vienotību, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī
citus elementus).
2.3.2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 4.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra
konflikta izraisīšanu."
Ar jēdzienu "karš" saprotama organizēta bruņota cīņa
starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u.tml. vai
sociālām grupā valsts iekšienē. Karu raksturo vardarbīga, fiziska
spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un arī
civiliedzīvotājiem. Bet "kara kurinātāji" ir personas,
arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un
uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, kā arī vairot
militāro potenciālu. Savukārt ar "aicinājumu uz karu"
saprotama tāda personas vai personu grupas rīcība, kas mudina
citas personas uzvesties vardarbīgi, parasti tās uzbudinot vai
saniknojot. Karš apdraud valstu nacionālo drošību. Nacionālās
drošības likuma 1.pantā ir noteikts, ka "nacionālā
drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu
pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts
neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā
integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva,
labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir
nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt
un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt
valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko
attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu
programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas aicina uz kara vai
militāra konflikta izraisīšanu.
2.3.3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 5.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts
varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts
teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu."
Aicinājumi vardarbīgi grozīt valsts varu vai valsts iekārtu,
kā arī graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu
noziegumu, kas saistīti ar valsts varas vai valsts teritoriālās
vienotības izmaiņu veikšanu, var izpausties kā aicinājumi
organizēt dažāda veida pasākumus, organizācijas, grupējumus, kuru
darbības mērķis ir likumīgās varas nelikumīga maiņa, aicinājumi
nelikumīgi iznīcināt varas pārstāvjus. Šie aicinājumi ir
attiecināmi uz jebkuru valsti, jo aicinājumi vardarbīgi gāzt
valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo
vienotību apdraud jebkuras valsts iekšējo drošību, tās
suverenitāti un valsts varas stabilitāti.
Padome ir konstatējusi, ka
raidījumos ir tikuši izplatīti aicinājumi, kas apdraud valsts
drošību, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
2022.gada 21.februāra raidījums "5-tā
studija"
Raidījuma laikā tiek demonstrēti vairāki sižeti un fragmenti
gan no pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas
Tautas republikas līderu, gan Krievijas augstāko amatpersonu
intervijām un izteiktajiem viedokļiem. Tiek pārrīdīti lūgumi no
pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas
republikas līderiem, kuros izskan lūgumi un aicinājumi Krievijai
atzīt šo republiku neatkarību, suverenitāti un noslēgt
savstarpēju līgumu par draudzību un sadarbību starp
pašpasludinātās Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas
republiku un Krievijas Federāciju, paredzot sadarbību
aizsardzības jomā. Šāds aizsardzības un sadarbības pakts būtībā
paredz, Krievijas iejaukšanos Ukrainas valsts neatkarībā un
integritātē.
Raidījumā tika demonstrēti fragmenti no Krievijas prezidenta
Vladimira Putina, Krievijas Federācijas Valsts domes
priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina, Krievijas Federācijas
Drošības Padomes sekretāra Nikolaja Patruševa, Krievijas
Federācijas valdības priekšsēdētāja Mihaila Mišustina, Krievijas
Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktora Sergeja
Nariškina, Krievijas Federācijas Iekšlietu ministra Vladimirs
Kolokoļcevs un Krievijas Federācijas nacionālās gvardes karaspēka
Federālā dienesta direktora - Krievijas Federācijas nacionālās
gvardes karaspēka virspavēlnieka Viktora Zolotova izteikumu par
pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas
republikas neatkarības, suverenitātes atzīšanu un savstarpēja
līguma par draudzību un sadarbību noslēgšanu. Krievijas valstu
amatpersonas savās uzrunās norāda, ka ir nepieciešams atzīt
pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas un Luhanskas Tautas
republikas neatkarību, aizstāvēt tur dzīvojošos Krievijas
pilsoņus pret kuriem notiekot genocīds. Raidījumā dzirdamajos
paziņojumos ir skaidri izteikti draudi iebrukt Ukrainā, tādejādi
ir izteikti draudi Ukrainas valsts drošībai. Lēmuma 1.1.10 punktā
ir skaidri norādīts, ka Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas
dienesta direktors sarunā ar Vladimiru Putinu norāda, ka atbalsta
pašpasludināto tautas republiku iekļaušanu Krievijas Fenedrācijas
sastāvā, pamatojoties uz to neatkarības atzīšanu. Paša
"draudzības un sadarbības līguma" un neatkarības
atzīšana ir draudi valsts drošībai. Nav šaubu, ka šādos, aktīvas
karadarbības un militāru draudu apstākļos valsts nevar garantēt
un nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas efektīvu darbību,
stabilitāti un sabiedrības labklājību, kas ir galvenie nacionālās
drošības nodrošināšanas aspekti, tādejādi Padome norāda, ka
raidījumā ir saskatāmi netieši aicinājumi uz karu un militāru
konfliktu. Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo
drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un
ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību,
sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav
pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek
izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt gan
nacionālo, gan valsts drošību.
Visa raidījuma naratīvs ir balstīts tikai uz Krievijas valsts
iestāžu viedokli, cik svarīgi ir atzīst pašpasludinātās Doņeckas
Tautas republikas un Luhanskas Tautas republikas neatkarību, lai
Krievija varētu aizsargāt savus pilsoņus un šīs teritorijas
iekļaut Krievijas Federācijas teritorijā. Tiek pausti viedokļi,
ka Krievija ir gatava darīt visu, lai it kā aizsargātu savus
pilsoņus. Tāpat Padome uzsver elektronisko plašsaziņas līdzekļu
pienākumu ziņu raidījumu
ietvaros informāciju paust tā, lai fakti un notikumi tiktu
atspoguļoti objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti,
veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstību vispārpieņemtajiem
žurnālistikas un ētikas principiem. Ar terminu
"precizitāte" iepriekš minētās likuma normas ietvaros
tiek saprasts, ka jo īpaši strīdīgos jautājumos ir jāņem vērā
svarīgākie atšķirīgie viedokļi un fakti - ir nepieciešams
noskaidrot precīzus lietas apstākļus. Savukārt ar terminu
"pienācīgs" iepriekš minētās likuma normas ietvaros
tiek saprasta atbilstība un piemērotība konkrētā raidījuma
priekšmetam un būtībai. Tādējādi tiek īstenotas sabiedrības
tiesības saņemt ne tikai patiesu, bet arī pietiekami precīzu un
nesagrozītu, nepilnīgu informāciju. Padome uzsver, ka programmas
"Rossija 24" ietvaros demonstrētajos ziņu raidījumos
minētie principi netika ievēroti, tieši pretēji - demonstrēti
sižeti, kas ir pretrunā ar minētajiem principiem, un kuros
iekļauta nepatiesa un sagrozīta informācija par Ukrainas valsti,
kas ir pretrunā Ukrainas valsts amatpersonu sniegtajai
informācijai. Tāpat arī raidījuma vadītājs auditoriju neinformē
par to, ka šī informācija ir vienpusēja un, iespējams, patiesībai
neatbilstoša, netiek nodrošināti nekādi alternatīvi viedokļi vai
informācijas avoti, tādējādi liedzot auditorijai saņemt
objektīvu, patiesu un precīzu informāciju ziņu raidījumu ietvaros
un būtiski pārkāpjot žurnālistikas un programmu veidošanas
pamatprincipus.
Vērtējot raidījumā pausto
informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos
noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas
apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību
vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija 24"
2022.gada 21.februāra raidījumā "5-tā studija" ir
pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās
daļas 4. un 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants.
2022.gada 22.februāra raidījums
"Vesti"
Raidījumā tiek runāts par to, ka Krievija ir atzinusi
pašpasludinātās Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas
republiku neatkarību. Šajā raidījumā žurnāliste skaidri un
nekritiski pievienojas Krievijas amatpersonu paustajam viedoklim,
ka ir nepieciešams atzīst pašpasludināto republiku neatkarību,
lai Krievija varētu veikt iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Žurnālistes pienākums šajā gadījumā ir atstatīt sevi no
politiskajiem uzskatiem un intervijās paustajiem viedokļiem,
ieturot neitrālu pozīciju, tomēr secināms, ka raidījuma vadītāja
darījusi tieši pretējo, aktīvi iesaistoties un paužot draudus
valsts drošībai. Visa raidījuma garumā raidījuma vadītāji un citi
žurnālisti pauž atbalstu Krievijas lēmumam atzīst šo
pašpasludināto teritoriju neatkarību, tādejādi arī raidījumā
veidojot naratīvu, kurš rada tiešus draudus Ukrainas valsts
drošībai. Ar šādiem izteikumiem tiek būtiski ietekmēta arī
Ukrainas valsts teritoriālā neatkarība un tās demokrātiskās
valsts pastāvēšanu.
Lai gan paustais raidījuma laikā varētu tikt uzskatīt arī par
viedokli, taču tas ir vērtējams kā nesamērīgi aizskarošs tādā
veidā, ka ar pausto tiek aicināts uz konkrētu valsts drošības
apdraudējumu un tās valstspiederīgajiem, tādejādi būtiski
apraudot sabiedrisko kartību un drošību. Eiropas Cilvēktiesību
tiesas 2004.gada 17.decembra spriedumā lietā Pedersen and
Baadsgaard v. Denmark tiesa secinājusi, ka viedokļa paušana
ir viena no cilvēka brīvībām, bet tajā pašā laikā viedoklis
nedrīkst būt nesamērīgi aizskarošs. Vērtējot raidījumā paustos
izteikumus kontekstā un analizējot paustās informācijas saturu un
mērķi, Padome secina, ka šie izteicieni apdraud valsts
demokrātiju, integritāti un pastāvēšanu. Tāpat Padome uzsver
elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu ziņu raidījumu ietvaros
informāciju paust tā, lai fakti un notikumi tiktu atspoguļoti
objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot
viedokļu apmaiņu un atbilstību vispārpieņemtajiem žurnālistikas
un ētikas principiem. Ar terminu "precizitāte" iepriekš
minētās likuma normas ietvaros tiek saprasts, ka jo īpaši
strīdīgos jautājumos ir jāņem vērā svarīgākie atšķirīgie viedokļi
un fakti - ir nepieciešams noskaidrot precīzus lietas apstākļus.
Savukārt ar terminu "pienācīgs" iepriekš minētās likuma
normas ietvaros tiek saprasta atbilstība un piemērotība konkrētā
raidījuma priekšmetam un būtībai. Tādējādi tiek īstenotas
sabiedrības tiesības saņemt ne tikai patiesu, bet arī pietiekami
precīzu un nesagrozītu, nepilnīgu informāciju. Padome uzsver, ka
programmas "Rossija 24" ietvaros demonstrētajos ziņu
raidījumos minētie principi netika ievēroti, tieši pretēji -
demonstrēti sižeti, kas ir pretrunā ar minētajiem principiem, un
kuros iekļauta nepatiesa un sagrozīta informācija par Ukrainas
valsti, kas ir pretrunā Ukrainas valsts amatpersonu sniegtajai
informācijai. Tāpat arī raidījuma vadītājs auditoriju neinformē
par to, ka šī informācija ir vienpusēja un, iespējams, patiesībai
neatbilstoša, netiek nodrošināti nekādi alternatīvi viedokļi vai
informācijas avoti, tādējādi liedzot auditorijai saņemt
objektīvu, patiesu un precīzu informāciju ziņu raidījumu ietvaros
un būtiski pārkāpjot žurnālistikas un programmu veidošanas
pamatprincipus.
Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību
un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo
apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības
drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka
elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds
saturs, kas apdraud vai var apdraudēt gan nacionālo, gan valsts
drošību. Kā arī nav šaubu, ka šādos, aktīvas karadarbības un
militāru draudu apstākļos valsts nevar garantēt un nodrošināt
valsts konstitucionālās iekārtas efektīvu darbību, stabilitāti un
sabiedrības labklājību, kas ir galvenie nacionālās drošības
nodrošināšanas aspekti, tādejādi Padome norāda, ka raidījumā ir
saskatāmi netieši aicinājumu uz karu un militāru konfliktu.
Vērtējot raidījumā pausto
informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos
noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas
apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību
vai drošību, Padome secina, ka programmā "Rossija 24"
2022.gada 22.februāra raidījumā "Vesti" ir pārkāpts
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.
un 7.punkts, kā arī Direktīvas 3.pants.
3. PADOMES RĪCĪBA KONSTATĒTO
PĀRKĀPUMU GADĪJUMĀ
3.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta
pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās
un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts
drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un
drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka
"elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un
raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra
konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka
"elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un
raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts
varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts
teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu."
Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, kā arī turpmāk norādīto,
Padome uzskata, ka programmas "Rossija 24" 2022.gada
21.februāra raidījumā ""5-tā studija" ("5-я
студия")" un 2022.gada 22.februāra raidījumā
"Ziņas" ir ietverta informācija, kas ir pretrunā ar
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.
punktā noteikto. Proti, programmas "Rossija 24"
raidījumos ietvertā informācija ir tiešā pretrunā un tādējādi
būtiski pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.
panta pirmās daļas 4. un 7. punktā noteiktos aizliegumus
programmās iekļaut saturu, kas aicina uz militāra konfliktu
izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai
vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo
vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kā arī aicinājumu, kas
apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību
vai drošību. Papildu normatīvajos aktos noteiktajam, pieņemot
lēmumu Padome ņem vērā arī turpmāk norādīto.
3.2. 2021.gadā Krievijas Federācija preses brīvības
indeksā ierindojās 150. vietā no 180 vietām.4 Padome
uzsver, ka 2021.gadā veiktais "Pētījums par Latvijas
iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas
paradumiem" atspoguļo, ka Krievijā veidotās televīzijas
programmas, piemēram, "Rossija RTR", "NTV
Mir", "Ren TV" skatās gandrīz puse (44%) aptaujāto
Latvijas iedzīvotāju. 32% aptaujāto dažreiz skatās Krievijas
televīzijas programmas, bet regulāri tās skatās 12% pētījuma
dalībnieku. Lielākā Krievijas televīzijas programmu skatītāju
auditorija ir cittautiešu vidū, kur tas sasniedz gandrīz divas
trešdaļas (59%). Arī katrs trešais latvietis (35%) regulāri vai
dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. Dažādās
sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka
salīdzinoši lielāks Krievijas televīzijas programmu skatītāju
skaits vērojams arī gados vecāko (45+) respondentu un Latgales
iedzīvotāju vidū.5 Taču Krievijā joprojām tiek
ieviesti arvien jauni un stingrāki ierobežojumi plašsaziņas
līdzekļiem, un iespējas sniegt objektīvas reportāžas un sekmē
žurnālistu ētikas standartu graušanu.6 Notiek arī
žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana,
turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu.7
3.3. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti
Krievijas ārpolitikas interesēm atbilstošas informācijas
izplatīšanai, oficiāli argumentējot to ar savu tautiešu
aizsardzību. Programmas "Rossija 24" raidījumos ir
konstatēts saturs, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu,
aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt
valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kā arī
aicinājumu, kas apdraud valsts drošību. Būtiski norādīt, ka
esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts drošības apdraudējums
saskatāms ne vien attiecībā pret Ukrainas valsti, bet arī
Latvijas Republiku, jo militāra agresija kaimiņvalstīs un
neparedzama, bīstama ģeopolitiskā situācija nenoliedzami apdraud
arī Latvijas Republikas drošību, īpaši ņemot vērā apstākli, ka
Latvija līdz 1990.gadam bija Padomju savienības sastāvā. Padome
uzsver, ka apdraudējums nacionālajai drošībai ietver spēka
lietošanu vai draudus pret pašu valsts pastāvēšanu vai tās
teritoriālo integritāti - draudi var būt gan ārēji, gan iekšēji,
gan tieši gan netieši.
3.4. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītie
raidījumi nereti ne tikai vienpusīgi pasniedz informāciju, bet ir
arī manipulatīvi inscenēti kā militārās agresijas palīglīdzekļi
un tiek pozicionēti kā kara vešanas instrumenti, tādējādi
neapšaubāmi radot pamatotu iemeslu saskatīt valsts drošības
apdraudējumu. Arī gadījumos, kad aicinājumi, kas apdraud valsts
drošību vai saturs, kas satur aicinājumu uz karu vai militāra
konflikta izraisīšanu konstatēts diskusiju raidījumos, Padomes
ieskatā raidorganizācija nes atbildību par šādu viedokļu paušanas
neierobežošanu un saprātīga viedokļu līdzsvara neesamību. Padome
vērš uzmanību, ka augstu vērtē vārda brīvību, kura ir uzskatāma
par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru
izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. Tiesības uz
vārda brīvību sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un
izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tomēr konkrēto
gadījumos vārda brīvība ir ierobežojama, lai aizsargātu citu
cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, valsts un
sabiedrības drošību un labklājību. Proti, gadījumā, ja diskusijas
formāta piešķirtās tiesības tās dalībniekiem brīvi paust savu
viedokli tiek izmantotas negodprātīgi, Padomes ieskatā,
vārda brīvības
izmantošana nolūkā paust ar aicinājumus, kas apdraud valsts
drošību, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā
neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības
mērķiem - informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir
pretēji demokrātijas pamatprincipiem. Vērtējot sižetus gan
kontekstā, gan arī atsevišķus individuālus izteikumus, ir
konstatējams gan nepārprotams aicinājums uz karu vai militāra
konflikta izraisīšanu, kas nenoliedzami būtiski ietekmē un
apdraud valsts drošību. Līdz ar to Padome secina, ka programmas
"Rossija 24" raidījumos atspoguļotā informācija
nepārprotami un būtiski pārkāpj EPLL 26. panta pirmās daļas
4., 5. un 7.punktu, un ir pretrunā Direktīvas 3. pantam.
3.5. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma 1. panta 28. punktam retranslācija ir "programmas
uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā
publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai
raidījuma saturā nekādus grozījumus. [..]." Turpmāk
tiek izklāstīts normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais
pamatojums televīzijas programmu izplatīšanas ierobežošanai
Latvijas teritorijā.
3.5.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
21.1 panta pirmā daļa noteic: "Nacionālā
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas
brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā
plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju no
citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas
valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa
programmā ir būtiski pārkāpti šā likuma 24. panta devītās vai
desmitās daļas vai 26. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 9. punkta
noteikumi un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā
noticis vismaz divas reizes."
3.5.2. 21.1 panta 3.1 daļa
noteic, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padome lemj par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas
izplatīšanas aizliegumu, ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts
vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša
elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma nopietni
un būtiski pārkāpj šā likuma 26. panta 7. vai 8. punktu
un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz
vienu reizi." EPLL 21.1 panta 3.2
daļā norādīts uz Padomes pienākumiem, ierobežojot programmu,
pamatojoties uz 21.1 panta 3.1 daļā
paredzēto gadījumu. Proti, "šā panta
3.1 daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko
plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju
par:
1) raidījumiem, kuros konstatēti
pārkāpumi;
2) pārkāpumu būtību;
3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas
līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas
teritorijā."
3.5.3. Savukārt EPLL 21.1 panta 3.3 daļa
noteic: "Konstatējot šā likuma 26. panta 7.
vai 8. punkta pārkāpumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas
līdzekļu padome steidzamos gadījumos ne vēlāk
kā vienu mēnesi pēc iespējamā pārkāpuma var atkāpties no šā panta
3.2 daļā noteiktās kārtības un aizliegt
elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanu Latvijas
teritorijā."
3.6. Lasot kopsakarā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma 21.1 panta pirmo daļu, 3.1 daļu un
3.3 daļu ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
1. panta 28. punktā noteikto retranslācijas definīciju, secināms,
ka Padome noteiktos gadījumos ir tiesīga pieņemt lēmumu par kādas
programmas retranslācijas pārtraukšanu Latvijas teritorijā,
neatkarīgi no tā, vai retranslāciju nodrošina tāds subjekts, kurš
ir saņēmis Padomes izdotu retranslācijas atļauju vai apraides
atļauju, vai subjekts, kurš to dara bez attiecīgas atļaujas,
piemēram, tādēļ, ka atrodas citas valsts jurisdikcijā. No minētā
izdarāms secinājums, ka likumdevējs ir paredzējis Padomei
tiesības ierobežot programmas "Rossija 24"
retranslāciju, ja tiek konstatēts nepārprotams un būtisks
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas
attiecīgajā punktā iekļauto aizliegumu pārkāpums.
3.7. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Padome secina,
ka programmas "Rossija 24" 2022.gada 21.februāra
raidījumā ""5-tā studija" ("5-я
студия")" un 2022.gada 22.februāra raidījumā
"Vesti" ir pārkāpti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likuma 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punkta noteikumi un ir
iestājies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
21.1 panta 3.3 daļā paredzētais tiesiskais
sastāvs programmas izplatīšanas ierobežošanai, jo, ņemto vērā izdarīto pārkāpumu
satraucošo raksturu un būtiskumu, to, ka izplatīti aicinājumi,
kas nepārprotami apdraud gan Ukrainas, gan Latvijas valsts
drošību, kā arī esošo ģeopolitisko situāciju Pasaulē, Padome
atzīst, ka programmas "Rossija 24" izplatīšanas
ierobežošana Latvijas teritorijā ir
steidzama.
3.8. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
21.1 panta 3.3 daļa paredz ierobežot
retranslāciju (programmas izplatīšanu), ja ir pieļauti
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta 7. vai 8.
punkta pārkāpumi un Padome konstatē, ka programmas izplatīšanas
aizliegums Latvijas teritorijā jānoteic steidzamības kārtā.
Padome uzskata, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
21.1 pants ir tulkojams plašāk un ar likuma tekstā
lietoto jēdzienu "retranslācija" ir jāsaprot ne vien
retranslācija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta
28. punkta izpratnē, bet arī jebkura cita veida ārvalstī veidotas
programmas izplatīšana Latvijā. Tāpēc Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa ir
attiecināma arī uz konkrētās lietas apstākļiem, kuros programma
"Rossija 24" Latvijā tiek izplatīta, neizmantojot
retranslāciju. Šādu izpratni, ka Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu likuma 21.1 pantā minētais retranslācijas
jēdziens ir tulkojams plašāk, Padome pamato ar Direktīvas mērķiem
un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Proti, Direktīvas 3. panta
pirmajā daļā ir noteikts, ka "Dalībvalstis nodrošina
uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo
mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu
apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās
jomās." Savukārt panta otrajā daļā ir noteikts, kādos
gadījumos attiecībā uz televīzijas apraidi dalībvalsts var
atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību. Padome
uzskata, ka gadījumā, ja dalībvalsts drīkstētu atkāpties no
pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību tikai gadījumā, ja
ārvalsts televīzijas programma tiktu izplatīta retranslācijas
ceļā, netiktu sasniegts Direktīvas mērķis ierobežot televīzijas
apraidi tajos gadījumos, kad attiecīgie likuma pārkāpumi tiek
pieļauti, televīzijas programmu izplatot jebkādā citā
tehnoloģiskā veidā, nevis retranslējot to. Tāpēc, lai nodrošinātu
Direktīvas mērķa (tiesības atkāpties no pienākuma nodrošināt
uztveršanas brīvību, ja tiek pieļauti attiecīgie pārkāpumi
jebkurā gadījumā neatkarīgi no programmas apraides veida)
sasniegšanu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
21.1 pantā minētais retranslācijas jēdziens ir jātulko
paplašināti, to attiecinot uz visiem apraides veidiem, ne tikai
uz retranslāciju. To, ka konkrētajā lietā Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 pantā minēto
retranslācijas jēdzienu ir pamats tulkot paplašināti, Padome
pamato ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumos lietās 14/83
Von Colson and Kamann v. Land Nordrehein-Wstfalen (sk.
sprieduma 26.punktu) un C-106/89 Marleasing SA v.
La Comercial Internacionale de Alimentacion SA
(sk. sprieduma 8.punktu) sniegtajiem skaidrojumiem
par to, kā dalībvalsts iestādei ir jāveicina direktīvas mērķu
sasniegšana gadījumā, ja direktīva vispār nav ieviesta vai ir
ieviesta nepilnīgi. Nav šaubu, ka šie noteikumi jāīsteno arī
gadījumos, kad direktīva ir pārņemta pilnībā. Padomes ieskatā
retranslācijas jēdzienam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
21.1 panta kontekstā jāietver visi programmas
izplatīšanas veidi, tai skaitā satelīta apraide un programmas
izplatīšana internetā.
3.9. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas
paredz Padomei tiesības izlemt, vai konkrētajā gadījumā
administratīvais akts ir izdodams. Tāpat normatīvie akti neparedz
izdot noteikta satura administratīvo aktu, tāpēc šāda
administratīvā akta satura noteikšana ir Padomes kompetencē. Šādu
kārtību likumdevējs noteicis Administratīvā procesa likuma
(turpmāk - APL) 65. panta ceturtajā daļā, kas noteic: "Ja
piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai
administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā
nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts),
iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina,
ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot
piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros,
pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā
akta saturu. [..]."
Ievērojot minēto, Padomei ir jāveic visaptverošs lietderības
apsvērumu vērtējums par administratīvā akta izdošanas un satura
lietderību. Lietderības apsvērumu vērtēšanas kritēriji, lemjot
par brīvā administratīvā akta izdošanu, noteikti APL 66. panta
pirmajā daļā, kas noteic, ka, apsverot administratīvā akta
izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj:
a. par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu
tiesisku (leģitīmu) mērķi;
b. par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa
sasniegšanai;
c. par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo
mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo
administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās
intereses;
d. par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot
privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu
ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku
ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības
ieguvums.
Padome uzskata, ka šo lēmumu ir
nepieciešams pieņemt, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, pamatojoties
uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
Administratīvā akta nepieciešamība,
lai sasniegtu leģitīmu mērķi
Satversmes 100. pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz
vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un
izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir
aizliegta." 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas
noteiktas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos
gadījumos, lai sasniegtu leģitīmu mērķi - aizsargātu citu cilvēku
tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību,
labklājību un tikumību.
Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversme vārda brīvības
ierobežojumus noteikusi vispārīgi, savukārt Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk - ECTK)
dod konkrētākus kritērijus. Tāpēc attiecībā uz pieļaujamajiem
plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem Satversmes normas
jāinterpretē ECTK 10. panta izpratnē (Satversmes tiesas
2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01
22. punkts). Pamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma
mērķis atzīstams par leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien
Satversmes 116. pantā, bet arī ECTK 10. pantā minētajiem mērķiem,
kuru labad var ierobežot vārda brīvību (Satversmes tiesas
2010. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-45-01 9.
punkts). ECTK 10. panta otrajā daļā noteikts: "Tā kā
šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā
var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem
vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā
sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās
vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu
nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību,
aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu
konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas
varu un objektivitāti." Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļa un
attiecīgi 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktos noteiktie
gadījumi, kad iestādei ir tiesības ierobežot personas vārda
brīvību (elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu
retranslāciju no citām valstīm), pēc būtības jau paši par sevi
norāda uz šā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem, kas noteikti
Satversmes 116. pantā un ECTK 10. panta otrajā daļā. Leģitīmais
mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā
nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, demokrātiskas
valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas
aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un
Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.8 Padome
uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ir
aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis
valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne v …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.