Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 356 Rīgā

1. gada
2. jūnijā (prot. Nr. 34
3. §) Grozījumi Ministru kabineta
4. gada
5. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.1 panta pirmās daļas
6. punktu
7. Izdarīt Ministru kabineta
8. gada
9. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012,
10. nr.; 2013,
11. nr.; 2014,
12. nr.; 2016,
13. nr.; 2018, 157.,
14. nr.; 2019,
15. nr.; 2022,
16. nr.) šādus grozījumus: 1.
17. izteikt
18. punktu šādā redakcijā: "
19. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, un katrā no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte."; 1.
20. izteikt
21. punktu šādā redakcijā: "
22. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte."; 1.
23. izteikt
24. punktu šādā redakcijā: "
25. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk - iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu
26. pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk - iesniedzējs): 13.
27. selekcionārs; 13.
28. selekcionāra tiesību īpašnieks - fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības; 13.
29. šķirnes uzturētājs - fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu; 13.
30. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk - pilnvarotais pārstāvis)."; 1.
31. izteikt
32. punktu šādā redakcijā: "
33. Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz: 14.
34. par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm - līdz
35. martam; 14.
36. par ziemas rapsi un ziemas ripsi - līdz
37. jūlijam; 14.
38. par ziemāju labību - līdz
39. augustam."; 1.
40. izteikt
41. punktu šādā redakcijā: "
42. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu
43. pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi."; 1.
44. izteikt
45. punktu šādā redakcijā: "
46. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu
47. pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi."; 1.
48. izteikt
49. punktu šādā redakcijā: "
50. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu
51. pielikumam nodrošina šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu vietas."; 1.
52. izteikt
53. punktu šādā redakcijā: "
54. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā: 19.
55. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot: 19.1.
56. sugu; 19.1.
57. šķirni; 19.1.
58. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas; 19.1.
59. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu; 19.1.
60. sēklu piegādes kārtību un laiku; 19.1.
61. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus; 19.1.
62. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu; 19.
63. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota."; 1.
64. izteikt 21.1 punktu šādā redakcijā: "21.1 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk - kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti."; 1.
65. izteikt
66. punktu šādā redakcijā: "
67. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk kā četri atkārtojumi, labībai - ne mazāk kā seši atkārtojumi, tai skaitā divi labības slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumus izvieto randomizēti."; 1.
68. papildināt ar 23.1 punktu šādā redakcijā: "23.1 Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
69. gada
70. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk - regula 2018/848), noteikumiem, tostarp tās
71. panta "d", "e", "f" un "g" punktā noteiktajiem vispārīgajiem principiem un
72. pantā ietvertajiem augkopības noteikumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli."; 1.
73. papildināt ar 23.2 punktu šādā redakcijā: "23.2 Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu - miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu - bioloģiska šķirne regulas 2018/848
74. panta
75. punkta izpratnē (turpmāk - bioloģiska šķirne). Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes novērtē pēc vienādiem kritērijiem."; 1.
76. papildināt ar 23.3 punktu šādā redakcijā: "23.3 Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu pārbaudīt tikai labības šķirnes piemērotību bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem, konkrēto šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos."; 1.
77. izteikt
78. punktu šādā redakcijā: "
79. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte."; 1.
80. izteikt
81. punktu šādā redakcijā: "
82. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu
83. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.7​​​​​​​ un 7.8 pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas."; 1.
84. izteikt
85. punktu šādā redakcijā: "
86. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu un šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām."; 1.
87. izteikt
88. punktu šādā redakcijā: "
89. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnībā ir gājuši bojā, sagatavo aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sagatavošanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam."; 1.
90. izteikt
91. punktu šādā redakcijā: "
92. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu
93. pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina kvalitātes analīzes saskaņā ar šo noteikumu 7.6 pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu
94. ​​​​​​​punktā minētajām laboratorijām."; 1.
95. izteikt
96. punktu šādā redakcijā: "
97. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas rādītājiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7.1, 7.2​​​​​​, 7.3​​​​​, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.6​​​​​​​, 7.7​​​​​​​, 7.8 ​​​​​​​un
98. pielikums)."; 1.
99. izteikt
100. punktu šādā redakcijā: "
101. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesniedzējam paziņo šo noteikumu
102. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus: 47.
103. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, - līdz kārtējā gada
104. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz
105. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi; 47.
106. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem - līdz kārtējā gada
107. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz
108. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi."; 1.
109. izteikt
110. punktu šādā redakcijā: "
111. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, tas divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus."; 1.
112. izteikt
113. punktu šādā redakcijā: "
114. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē šo noteikumu
115. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu: 49.
116. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, - līdz kārtējā gada
117. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz
118. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi; 49.
119. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem - līdz kārtējā gada
120. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz
121. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi."; 1.
122. papildināt ar
123. punktu šādā redakcijā: "
124. Tās labības šķirnes, kas pieteiktas saimniecisko īpašību novērtēšanai līdz
125. gada
126. jūlijam, tiek novērtētas saskaņā ar pieteikšanas brīdī spēkā esošajām prasībām."; 1.
127. papildināt ar
128. punktu šādā redakcijā: "
129. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte informē dienestu par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un iesniedz dienestā šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus."; 1.
130. papildināt ar
131. punktu šādā redakcijā: "
132. Dienests līdz
133. gada beigām katru gadu līdz
134. decembrim ziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātiem."; 1.
135. izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām punktu šādā redakcijā: "Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Komisijas
136. gada
137. oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK
138. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem; 2) Komisijas
139. gada
140. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes
141. gada
142. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007."; 1.
143. izteikt
144. pielikumu jaunā redakcijā (
145. pielikums); 1.
146. izteikt
147. pielikumu jaunā redakcijā (
148. pielikums); 1.
149. izteikt
150. pielikumu jaunā redakcijā (
151. pielikums); 1.
152. papildināt ar 7.7 pielikumu (
153. pielikums); 1.
154. papildināt ar 7.8 pielikumu (
155. pielikums); 1.
156. izteikt
157. pielikumu jaunā redakcijā (
158. pielikums).
159. Noteikumi stājas spēkā
160. gada
161. jūlijā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ iekšlietu ministrs M. Kučinskis
162. pielikums Ministru kabineta
163. gada
164. jūnija noteikumiem Nr. 356 "
165. pielikums Ministru kabineta
166. gada
167. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā
168. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 1.
169. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.1.
170. ziemcietība (ziemāju forma), balles; 1.1.
171. augu garums, cm*; 1.1.
172. izturība pret veldri, balles**; 1.1.
173. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.1.
174. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.1.
175. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.1.
176. 1000 graudu masa, g; 1.1.
177. izturība pret slimībām: 1.1.8.
178. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %); 1.1.8.
179. vārpu slimībām (slimības izplatība, %); 1.1.
180. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**; 1.1.
181. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**; Kvalitātes rādītāji: 1.1.
182. tilpummasa, g l-1; 1.1.
183. proteīna saturs, %; 1.1.
184. lipekļa saturs, %; 1.1.
185. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3*; 1.1.
186. krišanas skaitlis, s*; 1.1.
187. cietes saturs, %; 1.1.
188. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem); 1.1.
189. stiklainība, % (cietajiem kviešiem). 1.
190. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.2.
191. ziemcietība, balles; 1.2.
192. izturība pret veldri, balles**; 1.2.
193. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.2.
194. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.2.
195. augu garums, cm*; 1.2.
196. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.2.
197. 1000 graudu masa, g; 1.2.
198. izturība pret slimībām: 1.2.8.
199. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %); 1.2.8.
200. vārpu slimībām (slimības izplatība, %); 1.2.
201. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**; 1.2.
202. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**; Kvalitātes rādītāji: 1.2.
203. tilpummasa, g l-1; 1.2.
204. proteīna saturs, %; 1.2.
205. krišanas skaitlis, s*; 1.2.
206. cietes saturs, %. 1.
207. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.3.
208. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles; 1.3.
209. izturība pret veldri, balles**; 1.3.
210. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.3.
211. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.3.
212. augu garums, cm*; 1.3.
213. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.3.
214. 1000 graudu masa, g; 1.3.
215. izturība pret slimībām: 1.3.8.
216. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %); 1.3.8.
217. vārpu slimības (slimības izplatība, %); 1.3.
218. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**; 1.3.
219. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**; Kvalitātes rādītāji: 1.3.
220. tilpummasa, g l-1; 1.3.
221. proteīna saturs, %; 1.3.
222. krišanas skaitlis, s*; 1.3.
223. cietes saturs, %. 1.
224. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.4.
225. ziemcietība (ziemas miežiem), balles; 1.4.
226. izturība pret veldri, balles**; 1.4.
227. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.4.
228. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.4.
229. augu garums, cm*; 1.4.
230. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.4.
231. 1000 graudu masa, g; 1.4.
232. kuļamība, % (kailgraudu miežiem); 1.4.
233. izturība pret slimībām: 1.4.9.
234. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %); 1.4.9.
235. vārpu slimībām (slimības izplatība, %); 1.4.
236. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**; 1.4.
237. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**; Kvalitātes rādītāji: 1.4.
238. proteīna saturs, %; 1.4.
239. tilpummasa, g l-1; 1.4.
240. cietes saturs, %; 1.4.
241. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai); 1.4.
242. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai). 1.
243. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā - auzas) šķirņu novērtēšana 1.5.
244. Graudu grupai: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.5.1.
245. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.5.1.
246. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.5.1.
247. izturība pret veldri, balles**; 1.5.1.
248. augu garums, cm*; 1.5.1.
249. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.5.1.
250. 1000 graudu masa, g; 1.5.1.
251. izturība pret slimībām: 1.5.1.7.
252. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %); 1.5.1.7.
253. vārpu slimībām (slimības izplatība, %); 1.5.1.
254. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**; 1.5.1.
255. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**; Kvalitātes rādītāji: 1.5.1.
256. tilpummasa, g l-1; 1.5.1.
257. plēkšņainība, %; 1.5.1.
258. kuļamība, % (kailgraudu auzām); 1.5.1.
259. proteīna saturs, %; 1.5.1.
260. tauku saturs, %; 1.5.
261. Zaļmasas grupai: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.5.2.
262. zaļās masas raža, t ha-1*; 1.5.2.
263. augu garums, cm*; 1.5.2.
264. izturība pret veldri, balles**; 1.5.2.
265. sausnas raža, t ha-1*; 1.5.2.
266. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.5.2.
267. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.5.2.
268. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %); 1.5.2.
269. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni**; Kvalitātes rādītāji: 1.5.2.
270. sausnas saturs, %*; 1.5.2.
271. kopproteīna saturs sausnā, %. 1.
272. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.6.
273. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.6.
274. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 1.6.
275. izturība pret veldri, balles; 1.6.
276. augu garums, cm*; 1.6.
277. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.6.
278. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g; Kvalitātes rādītāji: 1.6.
279. tilpummasa, g l-1; 1.6.
280. plēkšņainība, %; 1.6.
281. proteīna saturs, %; 1.6.
282. cietes saturs, %. 1.
283. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei) Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.7.
284. zaļās masas raža, t ha-1*; 1.7.
285. augu garums, cm*; 1.7.
286. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.7.
287. izturība pret veldri, balles**; 1.7.
288. vālīšu skaits, gab.*; 1.7.
289. sausnas raža, t ha-1*; 1.7.
290. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); Kvalitātes rādītāji: 1.7.
291. sausnas saturs, %; 1.7.
292. kopproteīna saturs sausnā, %; 1.7.
293. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā; 1.7.
294. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.
295. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 2.
296. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.1.
297. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 2.1.
298. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 2.1.
299. izturība pret veldri, balles; 2.1.
300. augu garums, cm*; 2.1.
301. veģetācijas perioda garums, dienas*; 2.1.
302. ziemcietība (ziemas formām), balles; 2.1.
303. 1000 sēklu masa, g*; Kvalitātes rādītāji: 2.1.
304. proteīna saturs, %. 2.
305. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana 2.2.
306. Sēklu ieguvei: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.2.1.
307. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 2.2.1.
308. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 2.2.1.
309. izturība pret veldri, balles; 2.2.1.
310. augu garums, cm*; 2.2.1.
311. veģetācijas perioda garums, dienas*; 2.2.1.
312. 1000 sēklu masa, g*; Kvalitātes rādītāji: 2.2.1.
313. proteīna saturs, %; 2.2.
314. Zaļmasas ieguvei: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.2.2.
315. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.2.2.
316. augu garums, cm*; 2.2.2.
317. izturība pret veldri, balles**; 2.2.2.
318. sausnas raža, t ha-1*; 2.2.2.
319. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 2.2.2.
320. veģetācijas perioda garums, dienas*; Kvalitātes rādītāji: 2.2.2.
321. sausnas saturs, %*; 2.2.2.
322. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju). 2.
323. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.3.
324. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles; 2.3.
325. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.3.
326. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*; 2.3.
327. augu garums, cm*; 2.3.
328. izturība pret veldri, balles; 2.3.
329. sausnas raža, t ha-1*; 2.3.
330. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); Kvalitātes rādītāji: 2.3.
331. sausnas saturs, %*; 2.3.
332. kopproteīna saturs sausnā, %; 2.3.
333. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*; 2.3.
334. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*. 2.
335. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.4.
336. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.4.
337. augu garums, cm*; 2.4.
338. izturība pret veldri, balles**; 2.4.
339. sausnas raža, t ha-1*; 2.4.
340. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 2.4.
341. veģetācijas perioda garums, dienas*; 2.4.
342. ziemcietība (smilts vīķiem), balles; Kvalitātes rādītāji: 2.4.
343. sausnas saturs, %*; 2.4.
344. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai); 2.4.
345. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā. 2.
346. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.5.
347. ziemcietība, balles; 2.5.
348. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.5.
349. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*; 2.5.
350. augu garums, cm*; 2.5.
351. izturība pret veldri, balles; 2.5.
352. sausnas raža, t ha-1*; 2.5.
353. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); Kvalitātes rādītāji: 2.5.
354. sausnas saturs, %*; 2.5.
355. kopproteīna saturs sausnā, %; 2.5.
356. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*; 2.5.
357. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.
358. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 3.
359. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.1.
360. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 3.1.
361. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.1.
362. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles; 3.1.
363. izturība pret veldri, balles*; 3.1.
364. augu garums, cm*; 3.1.
365. veģetācijas perioda garums, dienas*; 3.1.
366. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.1.
367. 1000 sēklu masa, g*; Kvalitātes rādītāji: 3.1.
368. tilpummasa, g l-1*; 3.1.
369. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*. 3.
370. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana 3.2.
371. Šķiedras linu: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.2.1.
372. stiebru raža, t ha-1*; 3.2.1.
373. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.2.1.
374. izturība pret veldri, balles; 3.2.1.
375. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*; 3.2.1.
376. augu garums, cm; Kvalitātes rādītāji: 3.2.1.
377. vidējais lūksnes garums, cm; 3.2.1.
378. netilinātas šķiedras saturs, %; 3.2.
379. Eļļas linu: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.2.2.
380. sēklu raža, t ha-1*; 3.2.2.
381. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.2.2.
382. izturība pret veldri, balles; 3.2.2.
383. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*; 3.2.2.
384. augu garums, cm*; 3.2.2.
385. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); Kvalitātes rādītāji: 3.2.2.
386. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*. 3.
387. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana 3.3.
388. Šķiedras kaņepju: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.3.1.
389. stiebru raža, t ha-1*; 3.3.1.
390. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.3.1.
391. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*; 3.3.1.
392. augu garums, cm; Kvalitātes rādītāji: 3.3.1.
393. netilinātas šķiedras saturs, %; 3.3.
394. Eļļas kaņepju: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.3.2.
395. sēklu raža, t ha-1*; 3.3.2.
396. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.3.2.
397. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*; 3.3.2.
398. augu garums, cm*; 3.3.2.
399. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.3.2.
400. 1000 sēklu masa, g*; Kvalitātes rādītāji: 3.3.2.
401. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*. 3.
402. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.4.
403. zaļās masas raža, t ha-1*; 3.4.
404. augu garums, cm*; 3.4.
405. izturība pret veldri, balles**; 3.4.
406. sausnas raža, t ha-1*; 3.4.
407. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.4.
408. veģetācijas perioda garums, dienas*; Kvalitātes rādītāji: 3.4.
409. sausnas saturs, %*; 3.4.
410. kopproteīna saturs sausnā, %. 3.
411. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.5.
412. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 3.5.
413. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.5.
414. izturība pret veldri, balles; 3.5.
415. augu garums, cm*; 3.5.
416. veģetācijas perioda garums, dienas*; 3.5.
417. 1000 sēklu masa, g*; 3.5.
418. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); Kvalitātes rādītāji: 3.5.
419. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 3.5.
420. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
421. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 4.
422. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 4.1.
423. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.
424. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk - preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.
425. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas); 4.1.
426. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.
427. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.
428. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas); 4.1.
429. raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.1.
430. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 4.1.
431. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.1.
432. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 4.1.
433. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*; 4.1.
434. preču bumbuļa vidējā masa, g*; 4.1.
435. garšas īpašības, balles*; 4.1.
436. cietes saturs bumbuļos, %*; 4.1.
437. izturība pret slimībām: 4.1.15.
438. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.1.15.
439. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %; 4.1.15.
440. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.1.15.
441. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %; 4.1.15.
442. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %. 4.
443. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 4.2.
444. raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.2.
445. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 4.2.
446. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.2.
447. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju); 4.2.
448. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*; 4.2.
449. garšas īpašības, balles*; 4.2.
450. preču bumbuļu vidējā masa, g*; 4.2.
451. cietes saturs bumbuļos, %; 4.2.
452. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*; 4.2.
453. sausnas saturs bumbuļos, %*; 4.2.
454. izturība pret slimībām: 4.2.11.
455. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.2.11.
456. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %; 4.2.11.
457. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.2.11.
458. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %; 4.2.11.
459. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %. Piezīmes.
460. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta
461. gada
462. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"
463. pielikumu.
464. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā."
465. pielikums Ministru kabineta
466. gada
467. jūnija noteikumiem Nr. 356 "
468. pielikums Ministru kabineta
469. gada 24 .jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija
470. Informācija par iesniedzēju: 1.
471. juridiskai personai - nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese); 1.
472. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
473. Iesniedzējs - selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.
474. Informācija par selekcionāru: 3.
475. juridiskai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese); 3.
476. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
477. Informācija par šķirnes uzturētāju: 4.
478. juridiskai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese); 4.
479. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
480. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.
481. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.
482. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums.
483. Valsts, kurā šķirne izveidota.
484. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.
485. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai: 10.
486. konvencionālajā lauksaimniecībā; 10.
487. bioloģiskajā lauksaimniecībā; 10.
488. kā bioloģiskā šķirne.
489. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai - ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem - vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem - iesala ieguvei, kartupeļiem - novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) - izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem - eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm - eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta
490. gada
491. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma.
492. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).
493. Datums, paraksts un zīmogs. Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."
494. pielikums Ministru kabineta
495. gada
496. jūnija noteikumiem Nr. 356 "
497. pielikums Ministru kabineta
498. gada
499. jūlija noteikumiem Nr. 518 Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai Nr. p. k. Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām) Izmēģinājumu vietas konvencionālajā lauksaimniecībā bioloģiskajā lauksaimniecībā vietu skaits vietas vietu skaits vietas
500. Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma) 4 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk - LBTU) mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 3 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk - AREI) Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs AREI Viļānu nodaļa
501. Rudzi 3 AREI Stendes pētniecības centrs 3 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Viļānu nodaļa
502. Tritikāle 3 Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" 2 AREI Stendes pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
503. Mieži (ziemas forma) 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
504. Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma) 4 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 3 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" AREI Stendes pētniecības centrs AREI Viļānu nodaļa
505. Mieži (visas vasaras formas grupas) 4 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 3 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" AREI Viļānu nodaļa
506. Auzas, kailgraudu auzas 3 AREI Stendes pētniecības centrs 3 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" AREI Viļānu nodaļa
507. Kukurūza 2 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs
508. Griķi 2 LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
509. Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas) 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
510. Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma) 4 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
511. Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma) 3 Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
512. Kartupeļi 2 AREI Priekuļu pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
513. Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija 2 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs
514. Stiebrzāles 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
515. Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas 2 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
516. Sējas lucerna, hibrīdā lucerna 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" AREI Priekuļu pētniecības centrs
517. Sējas lini 2 LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
518. Sējas kaņepes 2 LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
519. Baltās sinepes 2 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs
520. Soja 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" "
521. pielikums Ministru kabineta
522. gada
523. jūnija noteikumiem Nr. 356 "7.7 pielikums Ministru kabineta
524. gada
525. jūlija noteikumiem Nr. 518 Labības šķirņu slimību izturības vērtēšana salīdzinājumā ar standartšķirni
526. Jaunu labības šķirņu un līniju izturību pret slimībām izvērtē lauka apstākļos.
527. Tiek iekārtoti atsevišķi izmēģinājuma lauciņi, kuros nelieto fungicīdus.
528. Pārējos agrotehniskos pasākumus īsteno saskaņā ar šo noteikumu
529. un
530. punktu.
531. Izmēģinājumu lauku izvieto saskaņā ar attiecīgās labības sugas vietu augsekā. Atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar triju gadu starplaiku.
532. Starp izmēģinājumiem šķirņu izturības novērtēšanai pret slimībām un jebkuriem citiem izmēģinājumiem labības sējumos jābūt vismaz sešus metrus platai izolācijas joslai, lai izvairītos no fungicīdu iespējamās nokļūšanas uz izmēģinājuma augiem.
533. Izvēloties izmēģinājuma lauciņa lielumu, ievēro prasību, ka kaitīgo organismu bojājumus nevērtē divās malējās rindās un vienu metru platā joslā katrā lauciņa galā.
534. Sējai izmanto sēklas, kas lietotas izmēģinājumā citu saimniecisko īpašību novērtēšanai. Lauka izmēģinājumā sēj kodinātas sēklas.
535. Bioloģiskajai lauksaimniecībai selekcionēto šķirņu sēšanai lieto bioloģiski audzētas sēklas, arī no standartšķirnes, ja tas ir iespējams.
536. Izmēģinājumā salīdzināšanai un īpašību izvērtēšanai iekļauj standartšķirnes no saraksta, kuru atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
537. Katru slimību nosaka un novērtē atsevišķi šo noteikumu
538. pielikumā minēto vietu atbildīgie darbinieki.
539. Sniega pelējumu novērtē reizē ar ziemcietību. Sniega pelējuma izplatību nosaka, vizuāli vērtējot bojāto augu daudzumu procentos no visa lauciņa.
540. Citas slimības uzskaita: 12.
541. karoglapas plaukšanas fāzē (lapu slimības); 12.
542. piengatavības fāzē (lapu un vārpu slimības).
543. Slimību attīstības pakāpi lapu slimībām: 13.
544. nosaka vizuāli, novērtējot inficēto lapu virsmu attiecībā pret lapas kopējo laukumu (%); Piemēram: 13.
545. aprēķina, saskaitot infekcijas pakāpes uz inficētajām lapām un dalot ar visu apskatīto un pārbaudīto lapu skaitu, atbilstoši šādai formulai: IP = Σn/a, kur IP - infekcijas pakāpe; n - infekcijas pakāpju summa; a - apskatīto augu (vai augu daļu skaits). Slimības attīstības pakāpi (%) pielīdzina ballēm: Augstākā slimības attīstības pakāpe (%) Balles Izturības vērtējums līdz 1 9 2-5 8 6-10 7 11-15 6 16-25 5 26-55 4 56-75 3 76-89 2 Vairāk par 90 1
546. Lauciņā pa diagonāli apskata 50 lapas: 14.
547. karoglapas plaukšanas fāzē vērtē karoglapu un divas lapas zem tās; 14.
548. piengatavības fāzē vērtē karoglapu un vienu lapu zem tās; 14.3 stingri jāraugās, lai no katra līmeņa būtu vienāds lapu skaits - attiecīgi 17 karoglapu, 17 pirmo lapu un 16 otro lapu; 25 karoglapas un 25 pirmās lapas; 14.
549. lapām jābūt pilnīgi attīstītām. Atmirušās lapas ņem vērā tikai tad, ja tas noticis slimību infekcijas dēļ. Citu iemeslu dēļ nokaltušās lapas neuzskaita.
550. Vērtējot lapu plankumainību, jāpievērš uzmanība simptomiem un to tipiskumam. Labībai (īpaši kviešiem, kā arī miežiem) uz lapām reizēm veidojas brūni plankumi, kuru iespējamais iemesls var būt rezistence pret miltrasu, mangāna vai kādu citu barības elementu trūkums, ģenētiski vai fizioloģiski traucējumi.
551. Vārpu slimībām (putošā melnplauka, cietā melnplauka, plēkšņu plankumainība, fuzarioze u. c.) un slimībām, kas izplatās sistēmiski (miežu brūnsvītrainība, stiebru rūsa u. c.), nosaka slimības izplatību. To aprēķina, uzskaitot inficētos augus vai to daļas (atkarībā no konkrētas slimības) un to īpatsvaru izsakot procentos, atbilstoši šādai formulai: I = b x 100/a, kur I - izplatība (%); a - apskatīto augu (vai to daļu skaits); b - bojāto augu (vai to daļu skaits). Slimības izplatību (%) pielīdzina ballēm: Augstākā slimības attīstības pakāpe (%) Balles Izturības vērtējums Nav inficēto 9 1-2 8 3-5 7 6-10 6 11-15 5 16-20 4 21-25 3 26-30 2 Vairāk 1
552. Vārpu slimības noteikšana: 17.
553. putošās melnplaukas izplatību nosaka vārpošanas fāzes beigās − ziedēšanas fāzē (59.-
554. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas (pēc tam aprēķina vārpu skaitu visā lauciņā) un visā lauciņā − ar putošo melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita lauciņā; 17.
555. vārpu plēkšņu plankumainības infekcijas pakāpi nosaka piengatavības fāzē (71.-
556. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Apskata 50 galvenās vārpas dažādās lauciņa vietās pa diagonāli un aprēķina infekcijas pakāpi; 17.
557. cietās melnplaukas izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.-
558. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas, tostarp ar cieto melnplauku inficētās, un aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita; 17.
559. vārpu fuzariozes izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.-
560. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Skaita un aprēķina tāpat kā cietajai melnplaukai. Piemērs.
561. Šķirnes salīdzina pēc 2-3 gadu izmēģinājumu izvērtēšanas. Šķirnes izturību salīdzinājumā ar standartšķirni nosaka, ņemot vērā visā periodā un visās uzskaites reizēs augstāko slimību attīstības pakāpi vai izplatību."
562. pielikums Ministru kabineta
563. gada
564. jūnija noteikumiem Nr. 356 "7.8 pielikums Ministru kabineta
565. gada
566. jūlija noteikumiem Nr. 518 Produktīvo stiebru skaita un augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana labības šķirnēm novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā
567. Produktīvo stiebru skaita noteikšana: 1.
568. stiebrus skaita šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā pēc ražas novākšanas katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās aptuveni vienu metru no katra lauciņa gala 0,1 m2 lielā uzskaites platībā; 1.
569. skaita visus labības stiebrus, kam redzams tukšs vidus; 1.
570. aprēķina vidējo vērtību no abām uzskaites vietām un vidējo no visiem atkārtojumiem; 1.
571. pārbaudāmās šķirnes rādītāju izsaka procentos no standartšķirnes.
572. Augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana: 2.
573. novērtē šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā cerošanas (25.-
574. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) un stiebrošanas fāzes beigās (37.-
575. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās ne tuvāk par vienu metru no lauciņa galiem; 2.
576. skatoties no augšas, vizualizē divdimensiju attēlu, kurā novērtē labības augu noēnoto augsnes daļu, izsakot to procentos. Par palīglīdzekli ieteicams izmantot 0,25 m2 lielu kvadrātveida rāmīti, kura laukums papildus ir sadalīts četros 0,0625 m2 lielos kvadrātos un kuram ir regulējams augstums no zemes; 2.
577. aprēķina vidējo rādītāju starp abiem vērtējumiem un pārbaudāmajai šķirnei aprēķina starpību ar standartšķirni."
578. pielikums Ministru kabineta
579. gada
580. jūnija noteikumiem Nr. 356 "
581. pielikums Ministru kabineta
582. gada
583. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
584. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā 1.
585. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret veldri* ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) ļoti slikta > 90 76-89 slikta 56-75 26-55 vidēja 16-25 11-15 laba 6-10 2-5 ļoti laba < 1 Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) ļoti slikta > 30 26-30 slikta 21-25 16-20 vidēja 11-15 6-10 laba 3-5 1-2 ļoti laba 0 Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* < 82,5 82,5-87,5 87,6-92,5 92,6-97,5 97,6-102,5 102,6-107,5 107,6-112,5 112,6-117,5 > 117,5 Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* < (-10,5) (-10,5)-(-7,6) (-7,5)-(-4,6) (-4,5)-(-1,6) (-1,5)-1,5 1,6-4,5 4,6-7,5 7,6-10,5 > 10,5 Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 76−85 86−95 vidēja 96−105 106−115 laba 116−125 126-135 ļoti laba > 135 1000 graudu masa ziemas kviešiem, g ļoti zema 27,0−30,9 zema 31,0−34,9 35,0−38,9 vidēja 39,0−42,9 43,0−46,9 augsta 47,0−50,9 51,0−54,0 ļoti augsta > 54,0 1000 graudu masa vasaras kviešiem, g ļoti zema 20,0−24,9 zema 25,0−28,9 29,0−32,9 vidēja 33,0−36,9 37,0−41,9 augsta 42,0−45,9 46,0−50,0 ļoti augsta > 50,0 1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), g ļoti zema 20,0−24,9 zema 25,0−28,9 29,0−32,9 vidēja 33,0−36,9 37,0−41,9 augsta 42,0−45,9 46,0−50,0 ļoti augsta > 50,0 Tilpummasa, g l-1 ļoti zema 688−709 zema 710−719 720−729 vidēja 730−750 751−770 augsta 771−785 786−799 ļoti augsta > 799 Proteīna saturs, % ļoti zems 9,0-9,6 zems 9,7−10,3 10,4-11,2 vidējs 11,3−11,9 12,0-13,0 augsts 13,1−14,0 14,1-16,0 ļoti augsts > 16,0 Lipekļa saturs, % ļoti zems 15,0−18,0 zems 18,1−19,0 19,1−22 vidējs 22,1−23,0 augsts 23,1−25,0 25,1−29,0 ļoti augsts > 29,0 Cietes saturs, % ļoti zems 65,0-65,6 zems 65,7−66,3 66,4-67,0 vidējs 67,1−67,7 67,8-68,4 augsts 68,5−69,1 69,2-70,0 ļoti augsts > 70 Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem) ļoti blāva blāva 15-16 vidēji zeltaina 17-18 zeltaina 19-20 ļoti spilgta zeltaina > 20 Stiklainība, % (cietajiem kviešiem) ļoti zema 20-30 zema 30-40 40-50 vidēja 50-60 60-70 augsta 70-80 80-90 ļoti augsta > 90 1.
586. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret veldri* ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) ļoti slikta > 90 76-89 slikta 56-75 26-55 vidēja 16-25 11-15 laba 6-10 2-5 ļoti laba < 1 Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) ļoti slikta > 30 26-30 slikta 21-25 16-20 vidēja 11-15 6-10 laba 3-5 1-2 ļoti laba 0 Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* < 82,5 82,5-87,5 87,6-92,5 92,6-97,5 97,6-102,5 102,6-107,5 107,6-112,5 112,6-117,5 > 117,5 Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* < (-10,5) (-10,5)-(-7,6) (-7,5)-(-4,6) (-4,5)-(-1,6) (-1,5)-1,5 1,6-4,5 4,6-7,5 7,6-10,5 > 10,5 Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 76−85 86−95 vidēja 96−105 106−115 laba 116−125 126-135 ļoti laba > 135 1000 graudu masa, g tetraploīdajiem rudziem ļoti zema 30,0-33,9 zema 34,0−37,9 38,0−41,9 vidēja 42,0−45,9 46,0−50,9 augsta 51,0−54,9 55,0− 60,0 ļoti augsta > 60,0 diploīdajiem rudziem ļoti zema 25,0-28,9 zema 29,0−31,9 32,0−34,9 vidēja 35,0−37,9 38,0−40,9 augsta 41,0−43,9 44,0−46,0 ļoti augsta > 46,0 Tilpummasa, g l-1 ļoti zema 600-620 zema 621−640 641-660 vidēja 661−680 681−700 augsta 701−720 721-730 ļoti augsta > 730 Proteīna saturs, % ļoti zems 8,0−8,9 zems 9,0−9,9 10,0−10,9 vidējs 11,0−11,9 12,0−12,9 augsts 13,0−13,9 14,0−15,0 ļoti augsts > 15,0 Cietes saturs, % ļoti zems 60,0-60,9 zems 61,0−61,9 62,0-62,9 vidējs 63,0−63,9 64,0-64,9 augsts 65,0−65,9 66,0 ļoti augsts > 66 1.
587. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret veldri* ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) ļoti slikta > 90 76-89 slikta 56-75 26-55 vidēja 16-25 11-15 laba 6-10 2-5 ļoti laba < 1 Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) ļoti slikta > 30 26-30 slikta 21-25 16-20 vidēja 11-15 6-10 laba 3-5 1-2 ļoti laba 0 Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* < 82,5 82,5-87,5 87,6-92,5 92,6-97,5 97,6-102,5 102,6-107,5 107,6-112,5 112,6-117,5 > 117,5 Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* < (-10,5) (-10,5)-(-7,6) (-7,5)-(-4,6) (-4,5)-(-1,6) (-1,5)-1,5 1,6-4,5 4,6-7,5 7,6-10,5 > 10,5 Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 76−85 86−95 vidēja 96−105 106−115 laba 116−125 126-135 ļoti laba > 135 1000 graudu masa, g ļoti zema 31,0-33,9 zema 34,0−36,9 37,0-39,9 vidēja 40,0−43,9 44,0-46,9 augsta 47,0-50,9 51,0-54,0 ļoti augsta > 54 Tilpummasa, g l-1 ļoti zema 650-660 zema 661−670 671-680 vidēja 681−690 691-700 augsta 701−730 731-750 ļoti augsta > 750 Proteīna saturs, % ļoti zems 8,0−8,9 zems 9,0−9,9 10,0−10,9 vidējs 11,0−11,9 12,0−12,9 augsts 13,0−13,9 14,0−15,0 ļoti augsts > 15,0 Cietes saturs, % ļoti zems 61,0-62,0 zems 62,1−63,0 63,1-64,0 vidējs 64,1−65,0 65,1-66,0 augsts 66,1−67,0 67,1-68,0 ļoti augsts > 68 1.
588. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret veldri* ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) ļoti slikta > 90 76-89 slikta 56-75 26-55 vidēja 16-25 11-15 laba 6-10 2-5 ļoti laba < 1 Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) ļoti slikta > 30 26-30 slikta 21-25 16-20 vidēja 11-15 6-10 laba 3-5 1-2 ļoti laba 0 Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* < 82,5 82,5-87,5 87,6-92,5 92,6-97,5 97,6-102,5 102,6-107,5 107,6-112,5 112,6-117,5 > 117,5 Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* < (-10,5) (-10,5)-(-7,6) (-7,5)-(-4,6) (-4,5)-(-1,6) (-1,5)-1,5 1,6-4,5 4,6-7,5 7,6-10,5 > 10,5 Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 76−85 86−95 vidēja 96−105 106−115 laba 116−125 126-135 ļoti laba > 135 1000 graudu masa, g ļoti zema 34,1−36,0 zema 36,1−38,0 38,1−40,0 vidēja 40,1−42,0 42,1−45,0 augsta 5,1−48,0 48,1−50,0 ļoti augsta > 50,0 Tilpummasa, g l-1 ļoti zema 550-570 zema 571-590 591-600 vidēja 601−620 621−650 augsta 651−680 681-700 ļoti augsta > 700 Tilpummasa, g l-1 (kailgraudu miežiem) ļoti zema 650-670 zema 671-690 691-700 vidēja 701−720 721−750 augsta 751−780 781-800 ļoti augsta > 800 Proteīna saturs, % (graudu grupai) ļoti zems 8,1-9,0 zems 9,1-10,0 10,1−12,0 vidējs 12,1−13,0 13,1−14,0 augsts 14,1−15,0 15,1−17,0 ļoti augsts > 17,0 Cietes saturs, % ļoti zems 55,0−56,6 zems 6,7−58,3 58,4−60,1 vidējs 60,2−61,9 62,0−63,6 augsts 63,7−65,3 65,4−67,0 ļoti augsts > 67,0 Kuļamība, % (kailgraudu miežiem) > 25,0 20,1-25,0 15,1-20,0 10,1-15,0 5,1-10,0 2,6-5,0 1,6-2,5 0,6-1,5 0-0,5 Proteīna saturs, % (iesala grupai) ļoti slikts > 12,0 slikts 11,6-12,0 vidējs 11,1-11,5 labs 8,0-8,9 10,1-11,0 ļoti labs 9,0-10,0 Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai) 79,1-81,0 81,1-83,0 83,1-85,0 85,1-87,0 87,1-89,0 89,1-91,0 91,1-93,0 93,1-95,0 > 95 Ekstraktivitāte, % (iesala grupai) ļoti zema 75,0−75,9 zema 76,0−76,9 77,0-77,9 vidēja 78,0−78,9 79-79,9 augsta 80-80,9 81−82 ļoti augsta > 82 1.
589. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Izturība pret veldri* ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) ļoti slikta > 90 76-89 slikta 56-75 26-55 vidēja 16-25 11-15 laba 6-10 2-5 ļoti laba < 1 Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) ļoti slikta > 30 26-30 slikta 21-25 16-20 vidēja 11-15 6-10 laba 3-5 1-2 ļoti laba 0 Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* < 82,5 82,5-87,5 87,6-92,5 92,6-97,5 97,6-102,5 102,6-107,5 107,6-112,5 112,6-117,5 > 117,5 Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* < (-10,5) (-10,5)-(-7,6) (-7,5)-(-4,6) (-4,5)-(-1,6) (-1,5)-1,5 1,6-4,5 4,6-7,5 7,6-10,5 > 10,5 Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 76−85 86−95 vidēja 96−105 106−115 laba 116−125 126-135 ļoti laba > 135 1000 graudu masa, g ļoti zema 18,0−19,9 zema 20,0−22,9 23,0−25,9 vidēja 26,0−30,9 31,0−35,9 augsta 36,0−40,9 41,0−45,0 ļoti augsta > 45,0 Tilpummasa, g l-1 ļoti zema 431-445 zema 446-460 461-475 vidēja 476−490 491-505 augsta 506−520 521-535 ļoti augsta > 535 Plēkšņainība, % ļoti augsta > 35,0 33,0−35,0 augsta 30,0−32,9 26,0−29,9 vidēja 24,0−25,9 22,0−23,9 zema 20,0−21,9 18,0−19,9 ļoti zema Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām) ļoti augsta > 15,0 12,1-15,0 augsta 9,1-12,0 7,1-9,0 vidēja 5,1-7,0 3,1-5,0 zema 1,6-3,0 0,6-1,5 ļoti zema Proteīna saturs, % ļoti zems 8,0-9,0 zems 9,1−10,0 10,1-11,0 vidējs 11,1-12,0 12,1−13,0 augsts 13,1−15,0 15,1-16,0 ļoti augsts > 16,0 Tauku saturs, % ļoti zems 3,5-4,0 zems 4,1-4,5 4,6-5,0 vidējs 5,1-5,5 5,6-6,0 augsts 6,1-6,5 6,6-7,0 ļoti augsts > 7,0 Kuļamība, % (kailgraudu auzām) > 25,0 20,1-25,0 15,1-20,0 10,1-15,0 5,1-10,0 2,6-5,0 1,6-2,5 0,6-1,5 0-0,5 1.
590. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri* ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) ļoti slikta > 90 76-89 slikta 56-75 26-55 vidēja 16-25 11-15 laba 6-10 2-5 ļoti laba < 1 Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* < (-10,5) (-10,5)-(-7,6) (-7,5)-(-4,6) (-4,5)-(-1,6) (-1,5)-1,5 1,6-4,5 4,6-7,5 7,6-10,5 > 10,5 Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 2,6-3,5 zems 3,6-4,5 4,6-5,5 vidējs 5,6-6,5 6,6-7,5 augsts 7,6-8,5 8,6-9,5 ļoti augsts > 9,5 1.
591. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 76−85 86−95 vidēja 96−105 106−115 laba 116−125 126-135 ļoti laba > 135 Izturība pret veldri ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba 1000 riekstiņu masa, g ļoti zema 20,0-21,0 zema 21,1−22,0 22,1-23,0 vidēja 23,1−24,0 24,1-25,0 augsta 25,1−27,0 27,1-30,0 ļoti augsta > 30,0 Tilpummasa, g l-1 ļoti zema 501-520 zema 521−540 541-560 vidēja 561−580 581-600 augsta 601−620 620-650 ļoti augsta > 650 Plēkšņainība, % ļoti augsta > 25,0 24,1-25,0 augsta 23,1−24,0 22,1-23,0 vidēja 21,1−22,0 20,1-21,0 zema 19,1−20,0 18,0-19,0 ļoti zema Proteīna saturs, % ļoti zems 10,0−11,0 zems 11,1−12,0 12,1−13,0 vidējs 13,1−14,0 14,1−15,0 augsts 15,1−16,0 16,1−17,0 ļoti augsts > 17,0 Cietes saturs, % ļoti zems 52,0-53,0 zems 53,1−54,0 54,1-55,0 vidējs 55,1−56,0 56,1-57,0 augsts 57,1-58,0 58,1-60,0 ļoti augsts > 60 1.
592. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Sausnas saturs, % vai > 50 20,1-21,9 vai 48,1-50,0 22,0-23,9 vai 46,1-48,0 24,0-24,9 vai 43,1-46,0 25,0-25,9 vai 40,1-43,0 26,0-27,9 vai 38,1-40,0 28,0-29,9 vai 37,1-38,0 30,0-31,9 vai 35,1-37,0 32,0-35,0 Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25) ļoti zems 4,0-5,0 zems 5,1-6,0 6,1-7,0 vidējs 7,1-8,0 8,1-9,0 augsts 9,1-10,0 10,1-11,0 ļoti augsts > 11,0 Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā ļoti augsta > 50,0 47,1-50,0 augsta 44,1-47,0 42,1-44,0 vidēja 40,1-42,0 38,1-40,0 zema 36,1-38,0 34,0-36,0 ļoti zema Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā ļoti augsta > 32,0 30,1-32,0 augsta 29,1-30,0 28,1-29,0 vidēja 27,1-28,0 26,1-27,0 zema 25,1-26,0 24,0-25,0 ļoti zema Izturība pret veldri* ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta
593. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā 2.
594. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Ziemcietība (ziemas formām) ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Proteīna saturs sēklās, % ļoti zems 17,1-18,0 zems 18,1-19,0 19,1-20,0 vidējs 20,1-21,0 21,1-22,0 augsts 22,1-23,0 23,1-25,0 ļoti augsts > 25,0 2.
595. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Ziemcietība (ziemas formām) ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Proteīna saturs sēklās, % ļoti zems 22,1-23,0 zems 23,1-24,0 24,1-25,0 vidējs 25,1-27,0 27,1-29,0 augsts 29,1-31,0 31,1-32,0 ļoti augsts > 32,0 2.
596. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Proteīna saturs sēklās, % ļoti zems 32,1-34,0 zems 34,1-36,0 36,1-38,0 vidējs 38,1-40,0 40,1-42,0 augsts 42,1-44,0 44,1-48,0 ļoti augsts > 48,0 2.
597. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri* ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 2.
598. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni) ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā zema, pārziemojuši ap 25 % augu vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu augsta, pārziemojuši ap 75 % augu ļoti augsta, pārziemojuši visi augi Izturība pret veldri ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 4,0-6,0 zems 6,1-8,0 8,1-10,0 vidējs 10,1-12,0 12,1-15,0 augsts 15,1-18,0 18,1-20,0 ļoti augsts > 20,0 2.
599. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība (smilts vīķiem) ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri* ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 2.
600. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Kopproteīna saturs sausnā, % eļļas rutkiem ļoti zems 8,0-9,0 zems 9,1-11,0 11,1-13,0 vidējs 13,1-15,0 15,1-17,0 augsts 17,1-18,9 19,0-20,0 ļoti augsts > 20,0 facēlijai ļoti zems 5,0-7,0 zems 7,1-8,0 8,1-10,0 vidējs 10,1-11,0 11,1-13,0 augsts 13,1-14,0 14,1-15,0 ļoti augsts > 15,0 Izturība pret veldri* ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Kopproteīna saturs sausnā, %* eļļas rutkiem ļoti zems 1,28-1,44 zems 1,45-1,76 1,77-2,08 vidējs 2,09-2,40 2,41-2,72 augsts 2,73-3,04 3,05-3,20 ļoti augsts > 3,20 facēlijai ļoti zems 0,80-1,12 zems 1,13-1,28 1,29-1,60 vidējs 1,61-1,76 1,77-2,08 augsts 2,09-2,24 2,25-2,40 ļoti augsts > 2,40 2.
601. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība (smilts vīķiem) ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā zema, pārziemojuši ap 25 % augu vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu augsta, pārziemojuši ap 75 % augu ļoti augsta, pārziemojuši visi augi Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri* ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 10,0-14,0 zems 14,1-17,0 17,1-20,0 vidējs 20,1-22,0 22,1-25,0 augsts 25,1-27,0 27,1-30,0 ļoti augsts > 30
602. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā 3.
603. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim) ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 3.
604. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Vidējais lūksnes garums, cm 60-64 65-68 69-72 73-76 77-80 81-84 85-88 > 88 Netilinātas šķiedras saturs, % 20-22 23-24 25-26 27-28 29-30 31-32 33-34 > 35 Augu garums, cm 70-72 73-75 76-78 79-81 82-84 85-87 88-90 > 90 3.
605. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 3.
606. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Augu garums, cm 200-230 231-260 261-290 291-310 311-340 341-370 371-400 > 400 Netilinātas šķiedras saturs, % 30-32 33-34 35-36 37-38 39-40 41-42 43-44 > 45 3.
607. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 3.
608. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 9,0-10,0 zems 10,1-11,0 11,1-13,0 vidējs 13,1-14,0 14,1-15,0 augsts 15,1-16,0 16,1-18,0 ļoti augsts > 18,0 Kopproteīna saturs sausnā, %* ļoti zems 1,44-1,60 zems 1,61-1,76 1,77-2,08 vidējs 2,09-2,24 2,25-2,40 augsts 2,41-2,56 2,57-2,88 ļoti augsts > 2,88 Izturība pret veldri* ļoti zema zema vidēja augsta ļoti augsta 3.
609. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Izturība pret veldri ļoti slikta slikta vidēja laba ļoti laba Proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zems 66-75 zems 76-85 86-95 vidējs 96-105 106-115 augsts 116-125 126-135 ļoti augsts > 135 Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135
610. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā 4.
611. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā Rādītāji Balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66-75 zema 76-85 86-95 vidēja 96-105 106-115 augsta 116-125 126-135 ļoti augsta > 135 Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm) 10,0-12,0 12,1-14,0 14,1-15,0 15,1-17,0 17,1-18,0 18,1-19,0 19,1-20,0 > 20,0 Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē 81-100 66-80 51-65 41-50 31-40 21-30 11-20 1-10 0 Lakstu infekcija ar sausplankumainību, % 81-100 66-80 51-65 41-50 31-40 21-30 11-20 1-10 0 Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, % > 70 61-70 51-60 41-50 31-40 21-30 11-20 1-10 0 Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, % > 70 61-70 51-60 41-50 31-40 21-30 11-20 1-10 0 Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, % > 70 61-70 51-60 41-50 31-40 21-30 11-20 1-10 0 Piezīmes.
612. * Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.
613. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto. "