Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa sama

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 38 Rīgā 2018. gada 16. janvārī (prot. Nr. 3 5. §) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 13. punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta); 1.2. specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi; 1.3. specifiskā atbalsta otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu; 1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam; 1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus; 1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus. 2 2. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. 3 3. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs. 4 4. Specifiskā atbalsta otro projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. 5 5. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu civiltiesiskos līgumus, ir 20 405 814 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 6 012 122 euro un privātais finansējums – 14 393 692 euro. 6 (MK 03.05.2022. noteikumu Nr. 270 redakcijā) 6. Atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā. 7 7. Otrās atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītie uzņēmumi atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai. 8 (Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 508) 8. (Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642) 9 9. Specifiskā atbalsta un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības: 9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji: 9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro; 9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %; 9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji: 9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 17; 9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 27 819 MWh/gadā; 9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 0,6 MW; 9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 6 205 CO2 ekvivalenta tonnas; 9.3. finanšu rādītājs specifiskā atbalsta ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 745 006 euro apmērā. 10 (Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 508) 10. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija. 11 II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības 11. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas C sadaļa). 12 12. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē. 13 13. Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process. 14 14. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut ieguldījumus vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras: 14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā; 14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai. 15 15. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās. 16 16. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās. 17 17. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi un rūpnieciskās ražošanas ēku, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas un lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. 18 18. Ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta kopiju, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju, kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 9. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. 19 19. Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpniecisko energoauditu (kopiju), kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. 20 20. Ja projekta iesniedzēja uzņēmumā darbojas sertificēta energopārvaldības vai papildināta vides pārvaldības sistēma, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas sertifikāta kopiju un aizpildītu šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju. 21 21. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja: 21.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem; 21.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem. 22 22. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā. 23 III. Atbalstāmās darbības 23. Finansējumu piešķir šādām darbībām: 23.1. rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana; 23.2. energoefektivitātes paaugstināšana esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās; 23.3. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas; 23.4. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem; 23.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide; 23.6. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai; 23.7. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana; 23.8. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana. 24 24. Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā. 25 IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 25. Projekta attiecināmās izmaksas ir: 25.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas: 25.1.1. rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta un tā pielikuma "Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums" sagatavošana (sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem); 25.1.2. ietekmes sākotnējā izvērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas; 25.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas; 25.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas; 25.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka: 25.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas; 25.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro; 25.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata; 25.4. rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbu izmaksas: 25.4.1. būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās; 25.4.2. ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas; 25.4.3. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas; 25.5. izmaksas par energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu iekštelpās; 25.6. energoefektivitāti paaugstinošu papildu ieguldījumu izmaksas esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās; 25.7. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas; 25.8. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas; 25.9. tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 38. panta 3. punktam; 25.9.1 saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņam, ja uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no šajā punktā minēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādes izmaksām. Saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai projekta attiecināmās izmaksas sedz atbilstoši Komisijas regulai Nr.  1407/2013; 25.10. iekšējo un ārējo lokālo siltumtīklu un lokālo aukstumtīklu rekonstrukcijas izmaksas; 25.11. iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas; 25.12. energopārvaldības sistēmas ieviešanas un rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. 26 (Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 482) 26. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 27 27. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās: 27.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām; 27.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas; 27.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 30. pantu. 28 28. Šo noteikumu 25.1.3. un 25.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. 29 29. Šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 30 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā) 30. Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības. 31 31. Šo noteikumu 25.9. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šāds novērtējums ir nepieciešams. 32 32. Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (izņemot darbības, kuru rezultātā radušās šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, sākot ar 2017. gada 1. oktobri), visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas. 33 (Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 482) 33. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas: 33.1. lietotu iekārtu iegādes izmaksas; 33.2. līzinga maksājumi; 33.3. izmaksas, kas šo noteikumu 25. punktā nav noteiktas kā attiecināmas izmaksas vai pārsniedz šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētos izmaksu ierobežojumus; 33.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā un 26. punktā minēto gadījumu; 33.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 25.4.3. apakšpunktā minēto gadījumu; 33.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas; 33.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās izmaksas; 33.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi; 33.9. šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2017. gada 1. oktobra; 33.10. lielajiem komersantiem neattiecināmas ir energopārvaldības sistēmas ieviešanas, rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas un šo noteikumu 25.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas. 34 (Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 482) 34. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē. 35 V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi 35. Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. 36 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā) 35.1 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst: 35.1 1. Komisijas regulas Nr.  651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti; 35.1 2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām. 37 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā) 35.2 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr.  1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām. 38 (MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā) 36. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka: 36.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumā vai rūpnieciskajā energoauditā aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veikti ieguldījumi; 36.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās darbības; 36.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē; 36.4. tiek nodrošināts, ka līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu; 36.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam elektroniski tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā, vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu; 36.6. projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums); 36.7. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktie ieguldījumi un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim; 36.8. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto ieguldījumu ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana; 36.9. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām, un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību; 36.10. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi. 39 (Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 508; MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642) 37. Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī: 37.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas; 37.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju; 37.3. pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 36. punktā minētajiem nosacījumiem; 37.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu. 40 38. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. 41 39. Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. 42 40. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs tās sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu. 43 41. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks, nekā minēts projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem. 44 VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi 42. Finansējumu šo noteikumu 25.2., 25.4., 25.5., 25.6., 25.7., 25.8., 25.9., 25.10. un 25.11. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 38. pantu. 45 (MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā) 43. Finansējumu šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2017. gada 1. oktobra, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013. 46 (MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā) 44. Šo noteikumu 42. punktā minētās attiecināmās izmaksas specifiskā atbalsta un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 38. panta 3. punktu. 47 (MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā) 45. Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam. 48 46. Lielie komersanti atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkta nosacījumiem. 49 47. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem. 50 48. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 22. punktā minēto nozaru komersantiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 22. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 22. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros. 51 49. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tajā skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu. 52 50. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. 53 51. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, projekta iesniedzējs darbus projektā var uzsākt tikai pēc tam, kad visās valsts atbalsta sniedzēju iestādēs, kurās šim pašam projektam projekta iesniedzējs ir pieteicies vai plāno pieteikties, ir saņemts projekta iesniegums par projekta īstenošanu, kurā sniegta visa informācija par plānoto un piešķirto atbalstu tam pašam projektam (tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām), norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu. 54 (MK 03.05.2022. noteikumu Nr. 270 redakcijā) 52. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam. 55 52.1 Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. 56 (MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 508 redakcijā) 53. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam. 57 54. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam. 58 55. Ja atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, piemēro atbalsta stāšanās spēkā un piemērošanas periodu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 8. pantam. 59 56. Ja atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014  38. pantu, sadarbības iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedzot atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, sniedz atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014. 60 (MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā) 57. Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi. 61 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā) 58. Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr.  651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi. 62 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā) Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 1. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumiem Nr. 38 Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums (aizpilda, ja netiek iesniegts ražošanas uzņēmuma energoaudits) _________________________________________________________________________________(nosaukums)Ēkas adrese _______________________________________________________________Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXXĒkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXXĒkas klasifikācija __________________________________________________________Ēkas fasādes fotogrāfijaPārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (turpmāk – pārskats) pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam vai ja pārskats tiek sagatavots par inženierbūvi.Informācija par pārskata izstrādi un apstiprināšanu- Pārskatu izstrādā un paraksta neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā un apstiprina komersanta (turpmāk – projekta iesniedzējs) atbildīgā amatpersona, lai apliecinātu, ka eksperta sniegtā informācija atbilst aktuālajai projekta iesniedzēja situācijai un ir pareiza.- Ja projekta iesniedzējs ir ieviesis sertificētu energopārvaldības sistēmu (ISO 50001:2012) vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu (ISO 14001:2015) un ēkai/ēkām ir izsniegts neatkarīga eksperta parakstīts ēkas energosertifikāts, pārskatu var izstrādāt par enerģijas sistēmas pārvaldību atbildīgais projekta iesniedzēja darbinieks. Sagatavoto pārskatu apstiprina projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona.1. Vispārīga informācija par komersantu1.1. Informācija par komersantu1.1.1.Nosaukums 1.1.2.Reģistrācijas numurs 1.1.3.Juridiskā adrese 1.1.4.Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.) 1.1.5.Kontaktpersona 1.1.6.Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts) 1.1.7.Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā) 1.2. Informācija par pārskatu1.2.1.Objekta apsekošanas datums 1.2.2.Ēkas energosertifikāta numurs 2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežasVienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.)*Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.)Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, aukstumenerģija, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.)EnergonesējsNovērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjomssiltumenerģija, kWhelektroenerģija, kWhkWh gadā% no kopējāĒka (1. ražošanas cehs)      Ēka (2. ražošanas cehs)      Ēka (ražošanas cehs)      Katlumāja      Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, aukstumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē)      Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process      Kopā    100 %Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu   Piezīmes.1. * Eksperta vienību sadalījums atbilstoši konkrētā ražošanas procesa specifikai un loģiskajam sadalījumam.2. Tabulā norāda:• enerģijas bilanci;• vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un raksturo, kur tiek patērēta enerģija.2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu* Piezīme.1. * Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.2.3. Siltumenerģijas ražošanas iekārtasIekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsKurināmā veidsKurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)Nominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda, kWDarba stundas, gadāSaražotās enerģijas daudzums, kWh/gadāPatērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadāPārbaudes aktspievienots (jā/nē)datums                        2.4. Elektroenerģijas ražošanas iekārtasIekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsKurināmā veidsKurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt mērvienību)Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)Nominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda, kWDarba stundas, gadāSaražotās enerģijas daudzums, kWh/gadāPatērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā                    3. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums3.1. Energoresursu patēriņa uzskaiteEnergonesējiem, kam uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.3.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWhGadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā                                                                      Vidēji             Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________3.1.2. KurināmieKurināmā veids _____________________________________________ , kurināmā zemākā siltumspēja _________ kWh/kgApkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas _________Pārvades siltuma zudumi _________ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _________ (kg, m3, l)GadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā                                                                      Vidēji             Konversijas koeficients no m3 vai l uz kg _________Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWhGadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā                                                                      Vidēji             Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________3.1.3. Elektroenerģija, MWhGadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā                                                                      Vidēji             Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________3.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie datiAizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite 3.3.1.–3.3.6. apakšpunktā minētajām sistēmām.___________________________ (nosaukums un mērvienība)GadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā                                                                      Vidēji             Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________3.2. Ražošanas enerģijas patēriņa sadalījums3.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWhIzmanto vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norāda visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem.EnergonesējsGadsSistēma vai mērķis*IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā                                                                Piezīme. * 3.3.7. apakšpunkta sadalījuma uzskaite.Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā. 3.3. Enerģijas patēriņa sadalījumsEnerģijas patēriņa sadalījumsIzmērītais novērtējums*Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā)Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh/m2 gadā)Aprēķinātais novērtējums**siltumenerģija, vidējais (kWh)elektroenerģija, vidējais (kWh)kopējais, vidējais (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)siltumenerģija, vidējais (kWh)elektroenerģija, vidējais (kWh)kopējais, vidējais (kWh gadā)Īpatnējais (kWh/m2 gadā) 121 + 2 = 34 = 3/kopējā platība56787 + 8 = 910 = 9/kopējā platībaĒkas enerģijas patēriņš3.3.1. Apkurei        3.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai        3.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)        3.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)        3.3.5. Apgaismojumam        3.3.6. Papildu enerģija        3.3.7. Pārējais patēriņš        Ražošanas patēriņš3.3.8. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas        3.3.9. Tvaika sistēmas        3.3.10. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas        3.3.11. Hidrauliskās sistēmas        3.3.12. Dzesēšanas sistēmas        3.3.13. Elektromehāniskās sistēmas        3.3.14. Citas sistēmas        3.3.15. Kopā          3.3.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu Piezīmes.1. * Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Ja izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem, iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.3.16. apakšpunktā.2. * Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).4. Pamatinformācija par ēku4.1. Informācija par ražošanas ēkuKlimatiskie datiMeteoroloģisko datu vieta ____________________________________Apkures perioda ilgums _________ dienasĀrgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā ____ °CSaules starojums apkures periodādebess pusēm: ziemeļiem _________, austrumiem _________, dienvidiem _________, rietumiem _________,W/m2horizontālai virsmai _____________,W/m24.1.1.Konstruktīvais risinājums 4.1.2.Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā 4.1.3.Kopējā aprēķina platība (m2) 4.1.4.Stāvi4.1.4.1. pagrabs(ir/nav)4.1.4.2. tipveida stāvi(ir/nav)4.1.4.3. tehniskie stāvi(ir/nav)4.1.4.4. jumta stāvs(ir/nav)4.1.5.Ražošanas telpu platība (m2) 4.1.6.Biroju telpu platība (m2) 4.1.7.Noliktavu platība (m2) 4.1.8.Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici)garums (m) platums (m) augstums (m) 4.1.9.Iepriekš veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiNr.p.k.GadsPasākumsEnerģijas ietaupījums no konkrētā pasākumakWh, gadā%                    4.1.10.Cita informācija 4.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām*Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonāsNr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukumsAprēķina platībaZonas aprēķina platībaVidējais augstumsZonas vidējais augstumsZonas aprēķina tilpumsIekštelpu temperatūraAprēķina parametri apkures periodā*temperatūraperioda ilgumsfaktiskā apmaiņaZonas faktiskā gaisa apmaiņavidējā svērtā**āra gaisam2m2mmm3°C°C°Cdienas1/h1/h1.                       2.                       3.                       Kopā     Vidēji      Piezīmes.1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.2. **Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.4.3. Informācija par zonām un telpu grupām ēkās ar izbūvētu dzesēšanas sistēmuNr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukumsAprēķina platībaZonas aprēķina platībaVidējais augstumsZonas vidējais augstumsZonas aprēķina tilpumsIekštelpu temperatūraAprēķina parametri apkures periodā*temperatūraperioda ilgumsfaktiskā apmaiņaZonas faktiskā gaisa apmaiņavidējā svērtā**āra gaisam2m2mmm3°C°C°Cdienas1/h1/h1.                       2.                       3.                       Kopā     Vidēji      Piezīmes.1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.2. **Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.5. Ēkas norobežojošās konstrukcijas5.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpasNr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Norobežojošā konstrukcijaMateriāls(-i)Biezums (mm)Laukums (m2)Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)                                                      Nr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Termiskie tiltiNosaukumiGarums vai skaits (m vai gab.)Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/KTemperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)                                                Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTRHT (faktiskais) (W/K) HTR (normatīvais)* (W/K) Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija Piezīme.* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".6. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums6.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*6.1.1. Aprēķina parametriNorādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.Nr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)Aprēķina tilpums, m3Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/hEnerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, %Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C**Darbības ilgums periodā, hVentilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K**                                    Cita informācija Piezīmes.1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.2. ** Ievērojot rekuperāciju.6.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēma(-as)Nr.p.k.Iekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsVidējā svērtā elektriskā jauda, kWDarbības laiks gadā, hPatērētais elektroenerģijas daudzums gadā, kWhSaražotās enerģijas daudzums gadā, kWh                     Pievienots gaisa kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas pārbaudes aktsPārbaudes akta sagatavotājs ___________________________Pārbaudes akta datums _______________________________ Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.______________________________________________________________________________________________6.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.Nr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2)Ieguvumu izmantošanas koeficientsKopējie siltuma ieguvumimetaboliskais siltums no iedzīvotājiemizkliedētais siltums no ierīcēmno apgaismojuma ierīcēmno karstā ūdens sistēmāmno/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmāmno/uz procesiem un priekšmetiemkWh/m2kWh gadā                                                Kopējie siltuma ieguvumi  Cita informācija Piezīme.* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.6.3. Siltumenerģijas pārvade ēkā6.3.1.Siltumenerģijas piegādes sistēma* centralizēta siltumapgāde  atkarīgā pieslēguma shēma neatkarīgā pieslēguma shēma lokāla siltumapgāde individuāla siltumapgāde6.3.2.Informācija par ēkas energobilancē esošajiem siltumpārvades tīkliem 6.3.3.Apkures sistēma vienas caurules divu cauruļu cita tipa (norādīt)6.3.4.Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās 6.3.5.Cauruļvadu garums kondicionētās zonās 6.3.6.Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis 6.3.7.Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, % 6.3.8.Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh 6.3.9.Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) 6.3.10.Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, % 6.3.11.Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh 6.3.12.Cita informācija Piezīme.* Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.6.4. Karstā ūdens sadales sistēma6.4.1.Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C)  6.4.2.Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C)  6.4.3.Karstā ūdens sagatavošana  sagatavošana siltummezglā  centralizēta apgāde  individuālā6.4.4.Karstā ūdens sadales sistēmas tips  bez cirkulācijas  ar cirkulāciju6.4.5.Cauruļvadu garums _________ kondicionētās zonās, _________ ārpus kondicionētās zonas6.4.6.Cauruļu tehniskais stāvoklis  6.4.7.Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) 6.4.8.Cita informācija 7. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros7.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiNr.p.k.Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-ie) rādītājs(-i)*Enerģijas ietaupījums gadāPrimārās enerģijas ietaupījums% no kopējā novērtētā enerģijas patēriņakWhMWhkWh/m2%koeficients**MWh gadā Siltumenerģija, kopā       1.        2.        3.        Elektroenerģija, kopā                         Kopā       Piezīmes.1. *Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U  un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā u. c. izmaiņas).2. **Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".Cita informācija – norāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt. 8. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas8.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpasNr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Norobežojošā konstrukcijaMateriāls(-i)Biezums (mm)Laukums (m2)Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)                           Nr. p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Termiskie tiltiNosaukumiGarums vai skaits (m vai gab.)Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/KTemperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)                        Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTRHT (faktiskais) (W/K) HTR (normatīvais)* (W/K) Piezīme.* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".8.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas8.2.1. Aprēķina parametri*Nr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)Aprēķina tilpums (m3)Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)**Darbības ilgums periodā (h)Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)**                           Cita informācija Piezīmes.1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.2. ** Ievērojot rekuperāciju.8.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtāmNr.p.k.Iekārtas nosaukums, modelisVidējā svērtā elektriskā jauda, kWIekārtas ražība, m3/hSiltuma atgūšanas efektivitāte, %Plānotais darba stundu skaits, h/gadāPlānotais patērētās enerģijas daudzums, kWh/gadāPlānotais saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā                                8.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*Nr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2Ieguvumu izmantošanas koeficientsKopējie siltuma ieguvumi*metaboliskais siltums no iedzīvotājiemizkliedētais siltums no ierīcēmno apgaismojuma ierīcēmno karstā ūdens sistēmāmno/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmāmno/uz procesiem un priekšmetiemkWh/m2kWh gadā                                    Kopējie siltuma ieguvumi  Cita informācija Piezīme.* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.9. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņšNr.p.k.Telpa vai telpu grupa*Esošā situācijaPrognozeStarpībagaismekļi**telpas vai telpu grupas platībagaismekļa jauda, Wkopējā jauda, W/m2stundas gadā, helektroenerģijas patēriņš gadā, kWhgaismekļi*kopējā jauda, W/m2stundas gadā, helektroenerģijas patēriņš gadā, kWhelektroenerģijas patēriņš gadā, kWh                                                    Kopā     Piezīmes.1. *Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.2. ** Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.10. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanasNr.p.k.Enerģijas patēriņa sadalījums*Esošā situācija (aprēķinātie dati no 6. daļas)Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 7. daļu)Starpība – enerģijas samazinājums** (gadā)Starpība – CO2 emisijas samazinājums** (kgCO2 gadā)kopējais patēriņš (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)CO2 emisija (kgCO2 gadā)kopējais patēriņš (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)CO2 emisija (kgCO2 gadā)kWhMWh% 10.1.Apkurei          10.2.Karstā ūdens sagatavošanai          10.3.Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)          10.4.Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)          10.5.Apgaismojumam          10.6.Papildu enerģija          10.7.Pārējais patēriņš***                     Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti ir izmantoti CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem  Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)Īpatnējais (kWh/m2 gadā)Primārās enerģijas koeficientsPrimārās enerģijas daudzums (kWh/gadā)CO2 koeficientsPrimārās enerģijas samazinājums, MWh gadāCO2 emisiju samazinājums (t/gadā)10.8.CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem       Pavisam kopā Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti ir izmantoti primārās enerģijas un CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam.Piezīmes.1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās šī pārskata nodaļās.2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.11. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei* (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstumsNovērtētais enerģijas patēriņš apkureiPieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei*mkWh/m2 gadākWh/m2 gadā      Piezīme.* Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.3 punktu12. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu12.1. Ražošanas procesa anotācija 12.2. Informācija par ražošanas procesa noslogotībuDarbības stundu skaits diennaktī Darbības diennakšu skaits nedēļā  Darbības nedēļu skaits gadā Darbības mēnešu skaits gadā  Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem.13. Ražošanas iekārtu apraksts un enerģijas patēriņa dati13.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)*Nr.p.k.Iekārtas nosaukums, tips (tipu dala atsevišķi)Ražošanas gadsNominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda**, kWDarba stundu skaits gadā, hEnerģijas patēriņš, kWhDaļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, %Izmērītais enerģijas patēriņš gadā, kWh1.        2.        Kopā   Piezīmes.1. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija.2. ** Norāda iekārtas patērēto jaudu.13.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)Nr.p.k.Iekārtas nosaukums, tipsIzmantotais energonesējsRažošanas gadsEnergonesēja patēriņš gadā (norādīt apjomu un mērvienību)Nominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda*, kWDarba stundu skaits gadā, hIekārtas lietderības koeficientsDaļa no kopējā energonesēja patēriņa, %Energonesēja patēriņš gadā, kWh1          Kopā  Piezīme. * Norāda iekārtas patērēto jaudu.13.3. Saražotās produkcijas daudzums*ProduktsMērvienībaGadsI**IIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā  201__             201__                                                             Vidēji               Piezīmes.1. *Aizpilda, ja tiek veikti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas procesos.2. **Ja nav uzskaites pa mēnešiem, norāda ikgadējo saražotās produkcijas daudzumu.13.4. Citi nosacījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu energoefektivitātes novērtējumu 14. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums rūpnieciskajā procesā14.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanaiGads IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Kopējais enerģijas patēriņš, kWh             Kopējais vidējais (kWh gadā) Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) Kopējais enerģijas patēriņš, kWh             Eksperta izmantotās metodes aprakstsObligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus14.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanaiGads IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Kopējais enerģijas patēriņš, kWh             Kopējais vidējais (kWh gadā) Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) Kopējais enerģijas patēriņš, kWh             Eksperta izmantotās metodes aprakstsObligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus14.3. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanaiGads IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Kopējais enerģijas patēriņš, kWh             Kopējais vidējais (kWh gadā) Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) Kopējais enerģijas patēriņš, kWh             Eksperta izmantotās metodes aprakstsObligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus15. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*Nr.p.k.Pirms energoefektivitātes pasākumiemPēc energoefektivitātes pasākumiemStarpība – energopatēriņšiekārtas nosaukums, tipsvidējā svērtā jauda, kWlietderības koeficientsdarba stundas gadāenergopatēriņš, kWhiekārtas nosaukums, tipsvidējā svērtā jauda, kWdarba stundas gadāenergopatēriņš, kWhlietderības koeficientskWh%                                                    Kopā     Piezīme. * Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energor …