Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa sama

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 506 Rīgā 2019. gada 5. novembrī (prot. Nr. 51 2. §) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 13. punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā projektu iesniegumu atlases kārta); 1.2. specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi; 1.3. specifiskā atbalsta trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu; 1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam; 1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus; 1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus. 2 2. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. 3 3. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs. 4 4. Specifiskā atbalsta trešo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. 5 5. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 932 643 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 679 793 euro un privātais finansējums – 27 252 850 euro. 6 6. Atbalsts specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā. 7 7. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītās personas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai. 8 8. (Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643) 9 9. Specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības: 9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji: 9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro; 9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %; 9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji: 9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 12 komersanti; 9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 32 913 MWh/gadā; 9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 2,3 MW; 9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 3051 CO2 ekvivalenta tonnas. 10 10. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 11 II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības 11. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais uzņēmums un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa). 12 12. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē. 13 13. Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process. Ja projektā plānotas investīcijas noliktavu ēkās, tad attiecīgajā ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un attiecīgajā noliktavā ir uzglabāta produkcija, starpprodukcija vai ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamie izejmateriāli. 14 14. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, noliktavās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras: 14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā; 14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai. 15 15. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās, kas atbilst būvju klasifikācijas kodam 125 saskaņā ar būvju klasifikācijas noteikumiem, kā arī inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās. 16 16. Investīcijas noliktavu ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ēkā tiek patērēta enerģija mikroklimata regulēšanai un noliktavas ēka ir tiešā veidā saistīta ar projekta iesniedzēja saražotās produkcijas vai izejvielu uzglabāšanu. 17 17. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās. 18 18. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas, lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. 19 19. Projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz ražošanas iekārtām, kuras projekta ietvaros plānots aizvietot ar energoefektīvākām ražošanas iekārtām. 20 20. Projekta iesniegumam pievieno ēkas energosertifikāta kopiju un pārskatu par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Ēkas energosertifikāta kopiju iesniedz, ja projekta ietvaros tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ražošanas ēkā vai noliktavā, tai skaitā inženiersistēmās, neatkarīgi no tā, vai inženiersistēmas nodrošina ražošanas procesa darbību vai tikai ēkas mikroklimatu. 21 21. Šo noteikumu 20. punktā minētā ēkas energosertifikāta kopija nav jāiesniedz Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos. 22 22. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja: 22.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem; 22.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem. 23 23. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā. 24 III. Atbalstāmās darbības 24. Finansējumu piešķir šādām darbībām: 24.1. rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana; 24.2. energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas; 24.3. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas procesiem; 24.4. inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā; 24.5. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai; 24.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana; 24.7. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana. 25 25. Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā. 26 IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 26. Projekta attiecināmās izmaksas ir: 26.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas: 26.1.1. ēkas energosertifikāta un pārskata par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (1. pielikums) sagatavošana; 26.1.2. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas; 26.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas; 26.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas; 26.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka: 26.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas; 26.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro; 26.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata; 26.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās; 26.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas, noliktavas un ražošanas teritorijas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas; 26.6. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas; 26.7. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas; 26.8. energoefektīvāku ražošanas iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas; 26.9. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas; 26.10. tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam; 26.10.1 saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, ja uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no šajā punktā minēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādes izmaksām. Saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai projekta attiecināmās izmaksas sedz atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013. 26.11. iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu rekonstrukcijas izmaksas; 26.12. šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā minēto iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 % no šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā norādīto izmaksu summas. 27 (Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643; MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320) 27. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 28 28. Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas arī tādiem projektiem, kuru ietvaros netiek veikti šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, bet projektā attiecināmo iekārtu uzstādīšanai ir nepieciešams veikt būvdarbus. 29 29. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās: 29.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām; 29.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izņemot šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas; 29.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 33. pantu. 30 30. Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. 31 31. Šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 32 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) 32. Šo noteikumu 26.7. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 40 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 33 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) 33. Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības. 34 34. Šo noteikumu 26.10. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šādu novērtējumu nepieciešams veikt. 35 35. Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu projektā uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, izņemot darbības, kā rezultātā radušās 26.1., 26.3. vai 26.10.1 apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas sākot ar 2019. gada 2. maiju, visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas. 36 (Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320) 36. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas: 36.1. lietotu ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas; 36.2. līzinga maksājumi; 36.3. izmaksas, kas šo noteikumu 26. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 30., 31. un 32. punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus; 36.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 26.3. un 27. punktā minēto gadījumu; 36.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto gadījumu; 36.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas; 36.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas; 36.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi; 36.9. šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2019. gada 2. maija; 36.10. izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu. 37 37. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē. 38 V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi 38. Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. 39 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) 38.1 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst: 38.1 1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti; 38.1 2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām. 40 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) 38.2 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte šo noteikumu 26.1., 26.3. un 26.10.1 apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr. 1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām. 41 (MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā) 39. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka: 39.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veiktas investīcijas; 39.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 26.4. un 26.5. apakšpunktā minētās darbības; 39.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vai noliktavu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē; 39.4. līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu; 39.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam elektroniski tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā, vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu; 39.6. projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums); 39.7. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim; 39.8. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana; 39.9. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību; 39.10. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi. 42 (Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643) 40. Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī: 40.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis divpadsmit mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas; 40.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju; 40.3. pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 39. punktā minētajiem nosacījumiem; 40.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu. 43 41. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. 44 42. Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumu Nr. 130 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 16. un 19. punktu nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma. 45 43. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu. 46 44. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem. 47 VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi 45. Finansējumu šo noteikumu 26.2., 26.4., 26.5., 26.6., 26.7., 26.8., 26.9., 26.10., 26.11. un 26.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu. 48 (MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā) 46. Finansējumu šo noteikumu 26.1., 26.3., 26.10.1 apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2019. gada 2. maija, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013. 49 (MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā) 47. Šo noteikumu 45. punktā minētās attiecināmās izmaksas specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu. 50 (MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā) 48. Sīkie (mikro), mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajam. 51 49. Lielie uzņēmumi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam. 52 50. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota uzņēmuma līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Uzņēmumu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem. 53 51. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 23. punktā minēto nozaru uzņēmumiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros 54 52. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, un ievērojot maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu. 55 53. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. 56 54. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsta apvienošana ir iespējama, ja visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektā un projekta īstenošana nav uzsākta. 57 54.1 Ja finansējuma saņēmējs ir saņēmis vai plāno saņemt citu valsts atbalstu attiecībā uz pasākuma ietvaros attiecināmajām izmaksām, tas iesniedz atbalsta sniedzējam visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par šīm izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (attiecināms, ja cits atbalsts jau piešķirts), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu. 58 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) 55. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam. 59 56. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi līdz 2022. gada 30. jūnijam. 60 (Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320) 56.1 Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedzot atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja sadarbības iestāde iepriekš ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, sadarbības iestādei ir pienākums pārliecināties, ka atbalsta pretendents atbalsta piešķiršanas brīdī atbilst visiem piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, tostarp pārliecinās, ka projekta iesniedzējs nav grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem, kā arī pārliecinās par projekta iesnieguma iesniedzēja statusu atbilstoši šo noteikumu 48. un 49. punktam. 61 (MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā) 57. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam. 62 58. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam. 63 59. (Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320) 64 60. (Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320) 65 61. Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi. 66 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) 62. Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi. 67 (MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā) Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministra vietā – iekšlietu ministrs S. Ģirģens 1. pielikums Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumiem Nr. 506 Pārskats par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (nosaukums)Ēkas adrese __________________________________________Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXXĒkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXXĒkas klasifikācija _____________________________________Ēkas fasādes fotogrāfijaInformācija par pārskata izstrādi un apstiprināšanuPārskatu izstrādā un paraksta neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā un apstiprina komersanta (turpmāk – projekta iesniedzējs) atbildīgā amatpersona, lai apliecinātu, ka eksperta sniegtā informācija atbilst aktuālajai projekta iesniedzēja situācijai un ir pareiza.1. Vispārīga informācija par komersantu1.1. Informācija par komersantu1.1.1.Nosaukums 1.1.2.Reģistrācijas numurs 1.1.3.Juridiskā adrese 1.1.4.Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.) 1.1.5.Kontaktpersona 1.1.6.Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts) 1.1.7.Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā) 1.2. Informācija par pārskatu1.2.1.Objekta apsekošanas datums 1.2.2.Ēkas energosertifikāta numurs* (ja attiecināms) Piezīme. * Ēkas energosertifikātu iesniedz, ja tiek veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ēkā (saskaņā ar Ēkas energoefektivitātes likumu).2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežas (aizpildāma obligāti)Vienības nosaukums(ēka, tās daļa vai zona u. c.)Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.)Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, dzesēšanai nepieciešamā enerģija, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.)EnergonesējsNovērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjomssiltumenerģija, kWhelektroenerģija, kWhkWh gadā% no kopējāĒka (1. ražošanas cehs) Enerģijas patēriņš ēkā Apkures nodrošināšanai (1. siltumenerģijas skaitītājs) Karstā ūdens nodrošināšanai(1. siltumenerģijas skaitītājs) Apgaismojuma nodrošināšanai(1. elektroenerģijas skaitītājs) Mehāniskās ventilācijas nodrošināšanai(1. elektroenerģijas skaitītājs) Enerģijas patēriņš ražošanas procesā Produkcijas apstrāde Tvaika izmantošana(1. tvaika skaitītājs) Elektroenerģija(2. elektroenerģijas skaitītājs) Produkcijas ražošana Elektroenerģija(3. elektroenerģijas skaitītājs) Siltumenerģija(2. siltumenerģijas skaitītājs) Produkcijas iepakošana Elektroenerģija(4. elektroenerģijas skaitītājs) Ēka (2. ražošanas cehs) Ēka (3. ražošanas cehs) Katlumāja Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, aukstumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē) Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process Kopā 100 %Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu Piezīmes.1. Pārskata 2.1. tabula ir aizpildāma obligāti, norādot precīzu enerģijas sadalījumu pa ēkām un ražošanas procesiem, atbilstoši ražošanas procesa specifikai.2. Pārskata 2.1. tabula attiecas uz visu ražotni. Kopējām enerģijas patēriņa vērtībām jāsakrīt ar ražotnē patērētajiem kopējiem enerģijas daudzumiem, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās.3. Pārskata 2.1. tabulā norādītajiem datiem jāsakrīt ar pārskata pārējām sadaļām.2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu Piezīmes.1. Norāda papildu informāciju par ražošanas procesiem.2. Norāda ēkas platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.2.3. Siltumenerģijas ražošanas iekārtasIekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsEnergoresursa veidsEnergoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)Nominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda, kWDarba stundas, gadāSaražotās enerģijas daudzums, kWh/gadāPatērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadāPārbaudes akts(obligāts, ja iekārta tiek mainīta)pievienots (jā/nē)datums Piezīme. Norāda visas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.2.4. Elektroenerģijas ražošanas iekārtasIekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsEnergoresursa veidsEnergoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt mērvienību)Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)Nominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda, kWDarba stundas, gadāSaražotās enerģijas daudzums, kWh/gadāPatērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā Piezīme. Norāda visas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.2.5. Aukstuma ražošanas iekārtasIekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsEnergoresursa veidsEnergoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)Sezonālais lietderības koeficientsNominālā jauda, kWVidējā svērtā jauda, kWDarba stundas, gadāSaražotās enerģijas daudzums, kWh/gadāPatērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadāPārbaudes akts(obligāts, ja iekārta tiek mainīta)pievienots (jā/nē)datums Piezīme. Norāda visas aukstuma ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.3. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums3.1. Energoresursu patēriņa uzskaiteTabulas aizpildāmas obligāti, energoresursi tiek norādīti pa visu ražotni, papildus var sadalīt arī detalizētāk – pa ražošanas procesiem.Energonesējus norāda vismaz par pēdējiem diviem gadiem.Energonesējiem, kam uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.3.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWhGadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Vidēji Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. 3.1.2. KurināmieKurināmā veids _____________________________________________, kurināmā zemākā siltumspēja _________ kWh/kgApkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas _________Pārvades siltuma zudumi _________ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _________ (kg, m3, l)GadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Vidēji Konversijas koeficients no m3 vai l uz kg _________Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWhGadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Vidēji Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. 3.1.3. Elektroenerģija, MWhGadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Vidēji Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. 3.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie datiAizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite 3.3.1.–3.3.6. apakšpunktā minētajām sistēmām.____________________________________ (nosaukums un mērvienība)GadsIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Vidēji Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. 3.2. Ražošanas enerģijas patēriņa sadalījums3.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWhIzmanto vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norāda visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem.EnergonesējsGadsSistēma vai mērķis*IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā. 3.3. Enerģijas patēriņa sadalījumsEnerģijas patēriņa sadalījumsIzmērītais novērtējums*Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā)Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju(kWh/m2 gadā)Aprēķinātais novērtējums**siltum-enerģija, vidējais (kWh)elektro-enerģija, vidējais (kWh)kopējais, vidējais (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)siltum-enerģija, vidējais (kWh)elektro-enerģija, vidējais (kWh)kopējais, vidējais (kWh gadā)Īpatnējais (kWh/m2 gadā) 121 + 2 = 34 = 3/kopējā platība56787 + 8 = 910 = 9/kopējā platībaĒkas enerģijas patēriņš3.3.1. Apkurei 3.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai 3.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) 3.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) 3.3.5. Apgaismojumam 3.3.6. Papildu enerģija 3.3.7. Pārējais patēriņš Ražošanas patēriņš3.3.8. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas 3.3.9. Tvaika sistēmas 3.3.10. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas 3.3.11. Hidrauliskās sistēmas 3.3.12. Dzesēšanas sistēmas 3.3.13. Elektromehāniskās sistēmas 3.3.14. Citas sistēmas 3.3.15. Kopā 3.3.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu Piezīmes.1. * Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Ja izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem, iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.3.16. apakšpunktā.2. **Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).4. Pamatinformācija par ēku*4.1. Informācija par ražošanas ēkuKlimatiskie datiMeteoroloģisko datu vieta ____________________________________Apkures perioda ilgums _________ dienasĀrgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā ____ °CSaules starojums apkures periodādebess pusēm: ziemeļiem _________, austrumiem _________, dienvidiem _________, rietumiem _________,W/m2horizontālai virsmai _____________,W/m24.1.1.Konstruktīvais risinājums 4.1.2.Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā 4.1.3.Kopējā aprēķina platība (m2) 4.1.4.Stāvi4.1.4.1. pagrabs(ir/nav)4.1.4.2. tipveida stāvi(ir/nav)4.1.4.3. tehniskie stāvi(ir/nav)4.1.4.4. jumta stāvs(ir/nav)4.1.5.Ražošanas telpu platība (m2) 4.1.6.Biroju telpu platība (m2) 4.1.7.Noliktavu platība (m2) 4.1.8.Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici)garums (

1. m)platums (
2. m)augstums (
3. m)4.1.9.Iepriekš veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiNr.p. k.GadsPasākumsEnerģijas ietaupījums no konkrētā pasākumakWh, gadā% 4.1.10.Cita informācija Piezīme. * Pārskata 4.–11. sadaļu aizpilda par katru rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā plānota energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana.4.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupāmInformācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonāsNr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukumsAprēķina platībaZonas aprēķina platībaVidējais augstumsZonas vidējais augstumsZonas aprēķina tilpumsIekštelpu temperatūraAprēķina parametri apkures periodā*temperatūraperioda ilgumsfaktiskā apmaiņaZonas faktiskā gaisa apmaiņavidējā svērtā**āra gaisam2m2mmm3°C°C°Cdienas1/h1/h1. 2. 3. Kopā Vidēji Piezīmes.1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.2. ** Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.4.3. Informācija par zonām un telpu grupām ēkās ar izbūvētu dzesēšanas sistēmuNr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukumsAprēķina platībaZonas aprēķina platībaVidējais augstumsZonas vidējais augstumsZonas aprēķina tilpumsIekštelpu temperatūraAprēķina parametri apkures periodā*temperatūraperioda ilgumsfaktiskā apmaiņaZonas faktiskā gaisa apmaiņavidējā svērtā**āra gaisam2m2mmm3°C°C°Cdienas1/h1/h1. 2. 3. Kopā Vidēji Piezīmes.1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.2. ** Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.5. Ēkas norobežojošās konstrukcijas5.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpasNr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Norobežojošā konstrukcijaMateriāls(-i)Biezums (mm)Laukums (m2)Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2K)Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)Enerģijas patēriņš gadā (kWh)1. 2. 3. Nr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Termiskie tiltiNosaukumiGarums vai skaits (m vai gab.)Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients(ψ vai χ),W/(mK) vai W/KTemperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)Enerģijas patēriņš gadā(kWh)1. 2. 3. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTRHT (faktiskais) (W/K) HTR (normatīvais)* (W/K) Kopējie siltuma pārvades zudumi gadā (kWh) Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".6. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums6.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*6.1.1. Aprēķina parametriNorādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.Nr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)Aprēķina tilpums, m3Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/hEnerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, %Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C**Darbības ilgums periodā, hVentilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K**Enerģijas patēriņš gadā,kWh Kopējie siltuma zudumi ar ventilāciju gadā (kWh) Cita informācija Piezīmes.1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.2. ** Ievērojot rekuperāciju.6.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēma(-as)Nr.p. k.Iekārtas nosaukums, modelisRažošanas gadsVidējā svērtā elektriskā jauda, kWDarbības laiks gadā, hPatērētais elektroenerģijas daudzums gadā, kWhSaražotās enerģijas daudzums gadā, kWh Pievienots gaisa kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas pārbaudes aktsPārbaudes akta sagatavotājs ___________________________Pārbaudes akta datums _______________________________ Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. 6.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.Nr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2)Ieguvumu izmantošanas koeficientsKopējie siltuma ieguvumimetaboliskais siltums no iedzīvotājiemizkliedētais siltums no ierīcēmno apgaismojuma ierīcēmno karstā ūdens sistēmāmno/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmāmno/uz procesiem un priekšmetiemkWh/m2kWh gadā Kopējie siltuma ieguvumi Cita informācija Piezīme. * Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.6.3. Siltumenerģijas pārvade ēkā6.3.1.Siltumenerģijas piegādes sistēma* centralizēta siltumapgāde atkarīgā pieslēguma shēma neatkarīgā pieslēguma shēma lokāla siltumapgāde individuāla siltumapgāde6.3.2.Informācija par ēkas energobilancē esošajiem siltumpārvades tīkliem 6.3.3.Apkures sistēma vienas caurules divu cauruļu cita tipa (norādīt)6.3.4.Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās 6.3.5.Cauruļvadu garums kondicionētās zonās 6.3.6.Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis 6.3.7.Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, % 6.3.8.Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh 6.3.9.Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) 6.3.10.Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, % 6.3.11.Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh 6.3.12.Cita informācija Piezīme. * Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.6.4. Karstā ūdens sadales sistēma6.4.1.Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C) 6.4.2.Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C) 6.4.3.Karstā ūdens sagatavošana sagatavošana siltummezglā centralizēta apgāde individuālā6.4.4.Karstā ūdens sadales sistēmas tips bez cirkulācijas ar cirkulāciju6.4.5.Cauruļvadu garums _________ kondicionētās zonās, _________ ārpus kondicionētās zonas6.4.6.Cauruļu tehniskais stāvoklis 6.4.7.Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) 6.4.8.Cita informācija 7. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros7.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmasNr.p. k.Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-
4. ie)rādītājs(-i)*Enerģijas ietaupījums gadāPrimārās enerģijas ietaupījums% no kopējā novērtētā enerģijas patēriņakWhMWhkWh/m2%koeficients**MWh gadā Siltumenerģija, kopā 1. 2. 3. Elektroenerģija, kopā 1. 2. Kopā Piezīmes.1. * Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā u. c. izmaiņas).2. ** Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".Cita informācija – norāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt. 8. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas8.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpasNr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Norobežojošā konstrukcijaMateriāls(-i)Biezums (mm)Laukums (m2)Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)Enerģijas patēriņš gadā (kWh)1. 2. 3. Nr. p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Termiskie tiltiNosaukumiGarums vai skaits(m vai gab.)Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/KTemperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)Enerģijas patēriņš gadā (kWh)1. 2. 3. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTRHT (faktiskais) (W/K) HTR (normatīvais)* (W/K) Kopējie siltuma pārvades zudumi gadā (kWh) Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".8.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas8.2.1. Aprēķina parametri*Nr.p.k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)Aprēķina tilpums (m3)Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)**Darbības ilgums periodā (h)Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)**Enerģijas patēriņš gadā (kWh) Kopējie siltuma zudumi ar ventilāciju gadā (kWh) Cita informācija Piezīmes.1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.2. ** Ievērojot rekuperāciju.8.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtāmNr.p. k.Iekārtas nosaukums, modelisVidējā svērtā elektriskā jauda, kWIekārtas ražība, m3/hSiltuma atgūšanas efektivitāte, %Plānotais darba stundu skaits, h/gadāPlānotais patērētās enerģijas daudzums, kWh/gadāPlānotais saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā 8.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*Nr.p. k.Zonas apzīmējums (un nosaukums)Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2Ieguvumu izmantošanas koeficientsKopējie siltuma ieguvumi*metaboliskais siltums no iedzīvotājiemizkliedētais siltums no ierīcēmno apgaismojuma ierīcēmno karstā ūdens sistēmāmno/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmāmno/uz procesiem un priekšmetiemkWh/m2kWh gadā Kopējie siltuma ieguvumi Cita informācija Piezīme. * Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.9. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņšNr.p. k.Telpa vai telpu grupa*Esošā situācijaPrognozeStarpībagaismekļi**telpas vai telpu grupas platībagaismekļa jauda, Wkopējā jauda, W/m2stundas gadā, helektroenerģijas patēriņš gadā, kWhgaismekļi*kopējā jauda, W/m2stundas gadā, helektroenerģijas patēriņš gadā, kWhelektroenerģijas patēriņš gadā, kWh Kopā Piezīmes.1. *Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.2. ** Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.10. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanasNr.p. k.Enerģijas patēriņa sadalījumsEsošā situācija*Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas**Starpība – enerģijas samazinājums*** (gadā)kopējais patēriņš (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)kopējais patēriņš (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā) kWhMWh%10.1.Apkurei 10.2.Karstā ūdens sagatavošanai 10.3.Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) 10.4.Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) 10.5.Apgaismojumam 10.6.Papildu enerģija 10.7.Pārējais patēriņš**** Cita informācijaPiezīmes.1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 5. nodaļā un 6. nodaļā.2. ** Datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 8. nodaļā un 9. nodaļā.3. *** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem, un datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 7. nodaļā.4. **** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.11. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei* (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstumsNovērtētais enerģijas patēriņš apkureiPieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei*mkWh/m2 gadākWh/m2 gadā Piezīme. * Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.3 punktu.12. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu12.1. Ražošanas procesa anotācija Piezīme. Apraksta ražošanas procesus, norāda darbības principus un pievieno shēmas.12.2. Informācija par ražošanas procesa noslogotībuDarbības stundu skaits diennaktī Darbības diennakšu skaits nedēļā Darbības nedēļu skaits gadā Darbības mēnešu skaits gadā Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem.13. Ražošanas iekārtu apraksts un enerģijas patēriņa dati13.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)*Nr.p. k.Iekārtu nosaukums, veids (iekārtu veidus izdala atsevišķi)Ražošanas gadsUzstādītā jauda, kWVidējā svērtā jauda**, kWDarba stundu skaits gadā, hEnerģijas patēriņš, kWhDaļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, %Izmērītais enerģijas patēriņš gadā, kWh1. 2. Kopā Piezīmes.1. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija.2. ** Norāda iekārtas patērēto jaudu.3. Iekārtas var apvienot pa ražošanas vai tehnoloģiskajiem procesiem.4. Detalizēti norāda iekārtas tajos ražošanas procesos, kuros paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumu.13.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)Nr.p. k.Iekārtas nosaukums, tipsIzmantotais energonesējsRažošanas gadsEnergonesēja patēriņš gadā (norādīt apjomu un mērvienību)Uzstādītā jauda, kWVidējā svērtā jauda, kWDarba stundu skaits gadā, hIekārtas lietderības koeficientsDaļa no kopējā energonesēja patēriņa, %Energonesēja patēriņš gadā, kWh Kopā Piezīmes.1. Iekārtas var apvienot pa ražošanas vai tehnoloģiskajiem procesiem.2. Detalizēti norāda iekārtas tajos ražošanas procesos, kuros paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumu.13.3. Saražotās produkcijas daudzums*ProduktsMērvienībaGadsI**IIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā 20____ 20____ Vidēji Piezīmes.1. * Aizpilda, ja tiek veikti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas procesos.2. ** Ja nav uzskaites pa mēnešiem, norāda ikgadējo saražotās produkcijas daudzumu.13.4. Citi nosacījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu energoefektivitātes novērtējumu Piezīmes.1. Apraksta saražotās produkcijas veidus un pieņemtās mērvienības.2. Norāda vidējo enerģijas patēriņu uz vienu saražotās produkcijas vienību un aprēķina metodi.14. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums rūpnieciskajā procesāNorāda enerģijas patēriņu tikai ražošanas procesos14.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanaiGads IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Kopējais enerģijas patēriņš, kWh Kopējais vidējais (kWh gadā) Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) Kopējais enerģijas patēriņš, kWh Eksperta izmantotās metodes aprakstsObligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus.Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku14.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanaiGads IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Kopējais enerģijas patēriņš, kWh Kopējais vidējais (kWh gadā) Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) Kopējais enerģijas patēriņš, kWh Eksperta izmantotās metodes aprakstsObligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus.Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku14.3. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanaiGads IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIKopā Kopējais enerģijas patēriņš, kWh Kopējais vidējais (kWh gadā) Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) Kopējais enerģijas patēriņš, kWh Eksperta izmantotās metodes aprakstsObligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus.Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku15. Citi rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projektā15.1. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*Nr.p. k.Iekārtas nosaukums, tipsPirms energoefektivitātes pasākumiemIekārtas nosaukums, tipsPēc energoefektivitātes pasākumiemStarpība – energopatēriņšuzstādītā jauda, kWvidējā svērtā jauda, kWlietderības koeficientsdarba stundas gadāenergo-patēriņš, kWhuzstādītā jauda, kWvidējā svērtā jauda, kWdarba stundas gadāenergo-patēriņš, kWhlietderības koeficientskWh%1. 2. ... Kopā Piezīmes.1.* Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energoresursu patēriņu projekta īstenošana neietekmē.2. Iekārtas obligāti norāda ar precīziem nosaukumiem un jaudu, izmantojot tehniskās pases vai iekārtu plāksnītes.3. Norādot ražošanas vai tehnoloģisko procesu, papildus norāda arī iekārtas ar precīziem nosaukumiem un jaudu.Cita informācija – apraksta iekārtas un to tehniskos rādītājus, ja nav pieejama tehniskā informācija vai arī energoefektivitātes pasākumi tiek veikti vienā vai vairākos ražošanas vai tehnoloģiskajos procesos 15.2. Ražošanas teritorijas apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņšNr.p. k.Esošā situācijaPrognozeStarpībagaismekļi**telpas vai telpu grupas platībagaismekļa jauda, Wkopējā jauda, W/m2stundas gadā, helektroenerģijas patēriņš gadā, kWhgaismekļi*kopējā jauda, W/m2stundas gadā, helektroenerģijas patēriņš gadā, kWhelektroenerģijas patēriņš gadā, kWh1. ... Kopā Piezīmes.1. * Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.2. ** Norāda spuldžu tipu un kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.15.3. Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiemNr.p. k. Iekārtas nosaukums un tipsVidējā svērtā jauda, kWLietderības koeficientsDarba stundas gadāAizvietotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)Aizvietotās enerģijas daudzums (%)CO2 koeficientsCO2 emisiju samazinājums (t/gadā)1. ... Kopā: Cita informācija 16. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc ražošanas tehnoloģiskā procesa energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanasNr.p. k.Enerģijas patēriņa sadalījumsEsošā situācija (aprēķinātie dati no 3. nodaļas)*Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas*Starpība – enerģijas samazinājums (gadā)**Starpība – CO2 emisijas samazinājums (kgCO2 gadā)**kopējais patēriņš (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)CO2 emisija (kgCO2 gadā)kopējais patēriņš (kWh gadā)īpatnējais (kWh/m2 gadā)CO2 emisija (kgCO2 gadā)kWhMWh%Ēkas enerģijas patēriņš16.1.Apkurei 16.2.Karstā ūdens sagatavošanai 16.3.Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) 16.4.Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) 16.5.Apgaismojumam 16.6.Papildu enerģija 16.7.Pārējais patēriņš*** Ražošanas patēriņš16.8.Tehnoloģiskās ūdens sistēmas 16.9.Tvaika sistēmas 16.10.Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas 16.11.Hidrauliskās sistēmas 16.12.Dzesēšanas sistēmas 16.13.Elektromehāniskās sistēmas 16.14.Citas sistēmas Kopā 16.15. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumuCita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti izmantoti CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam (elektroenerģija – 0,0555 kg CO2/kWh; centralizētā siltumenerģija – 0,1134 kg CO2/kWh, AER – 0,0 kg CO2/kWh; fosilajiem energoresursiem un lokālai siltumapgādei skatīt Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1. pielikumā noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisijas faktorus)Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)Īpatnējais (kWh/m2 gadā)Primārās enerģijas koeficientsPrimārās enerģijas daudzums (kWh/gadā)CO2koeficientsPrimārās enerģijas samazinājums, MWh gadāCO2 emisiju samazinājums (t/gadā)16.16.Enerģijas un CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem Kopā: Piezīmes.1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās šī pārskata nodaļās.2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.17. Informācija par projekta ietvaros sasniedzamajiem iznākuma rādītājiemNo atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums MWh/gadā Kopējais enerģijas ietaupījums MWh/gadā Primārās enerģijas ietaupījums MWh/gadā No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda MW Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā t/gadā Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā (vārds, uzvārds) (paraksts) (datums) (reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā) (kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese) (uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona) (projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kas apliecina pārskatā sniegtās informācijas pareizību)18. Papildus pievienojamā informācija1. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-
5. u)skice.2. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-
6. u)apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas (obligāti pievieno attiecināmo ēku un/vai iekārtu fotodokumentāciju).3. ... Ekonomikas ministra vietā – iekšlietu ministrs S. Ģirģens 2. pielikums Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumiem Nr. 506(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643) Pārskats par enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā par 20____. gadu 1. Informācija par projektu un finansējuma saņēmējuProjekta nosaukums Projekta līguma numurs Projekta pabeigšanas gads Finansējuma saņēmēja nosaukums 2. Informācija par ēkām un tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības (finansējuma saņēmējs aizpilda tās sadaļas, kuras atbilst projekta ietvaros īstenotajām darbībām)2.1. Ēka (informācija par ražošanas ēku, kurā projekta ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi)Nr.p. k.AdreseĒkas kadastra numursĒkas klasifikācijaGads, kad ēka nodota ekspluatācijāAtjaunošana pabeigta (datums)Kopējā apsildāmā platība (m2)*2.1.1. 2.1.2. ... Piezīme. * Ēkas energosertifikāta 6. punktā norādītā aprēķina platība.2.2. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (informācija par iekārtu, ar kuru projekta ietvaros tika nomainīta esošā iekārta)Nr.p. k.Iekārtu nosaukums, veids (iekārtu veidus izdala atsevišķi)AdreseUzstādītā jauda, MWVidējā svērtā jauda, MWRažošanas gadsDarba stundu skaits pārskata gadāDarba stundu skaits gadā (plānotais)2.2.1. 2.2.2. … 3. Informācija par enerģijas patēriņu ēkās un iekārtās, kurās ir veiktas projekta darbības (norādīt pēc faktiski uzstādītajiem skaitītājiem. Ja projekta darbības ir veiktas vairākās ražošanas ēkās un/vai vairākās iekārtās, dati ir jāsniedz par katru ēku un/vai iekārtu atsevišķi. Informācijai ir jāsakrīt ar 2.1. un 2.2. tabulā sniegto informāciju)3.1. Enerģijas patēriņš ēkās, kurās veiktas investīcijas (ja projekta ietvaros veiktas investīcijas vairākās ēkās, 3.1. sadaļu aizpilda par katru ēku)3.1.1. Siltumenerģijas patēriņš apkureiĒkā siltumapgādei un karstā ūdens sagatavošanai izmantotā energoresursa veids ____________CO2 emisijas faktors ___________________________________Ēkas kadastra numurs___________________________________ JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisKopāRādītāji pārskata gadāKopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 * CO2 emisijas apjoms, t*** Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)**Kopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t*** Starpība (samazinājums vai pieaugums)Kopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t*** Piezīmes.1. * Kopējais enerģijas patēriņš kWh/kopējā apsildāmā platība (m2).2. ** Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.3. *** Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ar CO2 emisijas faktoru.3.1.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanaiCO2 emisijas faktors ____________________________________Ēkas kadastra numurs______________________________________ JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisKopāRādītāji pārskata gadāKopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t** Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)*Kopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t** Starpība (samazinājums vai pieaugums)Kopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t** Piezīmes.1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.2. **Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu karstajam ūdenim ar CO2 emisijas faktoru.3.1.3. Elektroenerģijas patēriņšĒkā elektroapgādei izmantotā energoresursa veids _____________________CO2 emisijas faktors ____________________________________Ēkas kadastra numurs____________________________________________ JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisKopāRādītāji pārskata gadāKopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t** Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)*Kopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t** Starpība (samazinājums vai pieaugums)Kopējais enerģijas patēriņš, MWh Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 CO2 emisijas apjoms, t** Piezīmes.1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.2. ** Aprēķina, reizinot kopējo elektroenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.3.2. Enerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās (ja projekta ietvaros veiktas investīcijas vairākās iekārtās, 3.2. sadaļu aizpilda par katru iekārtu)3.2.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbībasRažošanas tehnoloģiju siltumapgādei izmantotā energoresursa veids ____________________CO2 emisijas faktors ____________________________________Iekārtas nosaukums un tips____________________________________________ JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisKopāRādītāji pārskata gadāKopējais enerģijas patēriņš, MWh CO2 emisijas apjoms, t** Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)*Kopējais enerģijas patēriņš, MWh CO2 emisijas apjoms, t** Starpība (samazinājums vai pieaugums)Kopējais enerģijas patēriņš, MWh CO2 emisijas apjoms, t** Piezīmes.1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.2. ** Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ražošanas tehnoloģijās ar CO2 emisijas faktoru.3.2.2. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbībasRažošanas tehnoloģiju elektroapgādei izmantotā energoresursa veids ____________________CO2 emisijas faktors ____________________________________Iekārtas nosaukums un tips____________________________________________ JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisKopāRādītāji pārskata gadāKopējais enerģijas patēriņš, MWh CO2 emisijas apjoms, t** Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)*Kopējais enerģijas patēriņš, MWh CO2 emisijas apjoms, t** Starpība (samazinājums vai pieaugums)Kopējais enerģijas patēriņš, MWh CO2 emisijas apjoms, t** Piezīmes.1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.2. ** Aprēķina, reizinot kopējo elektroenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.3.2.3. Saražotās produkcijas daudzums JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisVidēji mēnesīKopāRādītāji pārskata gadāKopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)*Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) Starpība (samazinājums vai pieaugums)Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) Piezīme. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.4. Investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai (informācija par izmantotajiem AER ražošanas procesā vai ēkā. Aizpilda, ja projekta ietvaros ir veikta pāreja uz AER)AER veidsUzstādītā papildjauda, MW*% no kopējā enerģijas patēriņa**… … … Piezīmes.1. * Ar uzstādīto papildjaudu saprot gan pārejas rezultātā no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem uzstādīto siltumavota un elektroenerģijas avota jaudu, gan uzstādīto papildjaudu.2. ** Kopējais enerģijas patēriņš ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:No AER saražotais enerģijas daudzums × 100 %Kopējā enerģijas patēriņa summa pārskata gadā5. Kopsavilkums par projekta ietvaros sasniegtajiem iznākuma rādītājiem*No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums** MWh/gadāKopējais enerģijas patēriņš MWh/gadāKopējais enerģijas ietaupījums MWh/gadāPrimārās enerģijas ietaupījums MWh/gadāNo atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda** MWAprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā t/gadāPiezīmes.1. * Atbilstoši šo noteikumu 9. punktā noteiktajam.2. **Aizpilda, ja projekta ietvaros tika īstenota pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem vai tika uzstādīta papildjauda.6. Papildinformācija – cita informācija, kas ir noderīga, lai izvērtētu projekta progresu 7. Pārskatu sagatavojaVārds, uzvārds Amats uzņēmumā* vai sertifikāta numurs** Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) Pārskata sagatavošanas datums Piezīmes.1. * Ja pārskata ziņojumu aizpilda projekta iesniedzēja darbinieks, kas atbildīgs par enerģijas datu uzskaiti un pārvaldību.2. ** Ja pārskata ziņojumu aizpilda neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā.8. Pārskatu apstiprinājaVārds, uzvārds Amats uzņēmumā Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) Paraksts Datums Ekonomikas ministra vietā – iekšlietu ministrs S. Ģirģens