📄 Likuma teksts
Par tirgus dalībnieku apvienošanos
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Konkurences padomes lēmums Nr. 25
Lēmuma publiskojamā versija
Rīgā 2023. gada 9. oktobrī (prot. Nr. 47, 3.
§)
Par tirgus dalībnieku
apvienošanos
Lieta Nr. KL\2.2-4.1\23\6
"Par Aktsiaselts AQUA MARINA, SIA "EAST-WEST
TRANSIT" un SIA "Naples"
apvienošanos"
Satura
rādītājs
Ievads
I
Apvienošanās dalībnieki
1. AS "AQUA MARINA"
2. SIA "EAST-WEST
TRANSIT"
3. SIA "Naples"
II Apvienošanās veids
III Administratīvais process
iestādē
IV Konkrētie tirgi un apvienošanās
rezultātā ietekmētie tirgi
4. Benzīna un dīzeļdegvielas
tirgus
4.1. Konkrētās preces tirgus
4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
V Apvienošanās ietekmes
izvērtējums
5. Vispārīgie apsvērumi
6. Ietekme benzīna un dīzeļdegvielas
tirgos
6.1. Situācija Latvijas tirgū kopumā
6.2. Rīgas konkrētais tirgus
6.3. Tirgi, kuros apvienošanās ietekme ir
nenozīmīga
6.4. Autoceļa A2 tirgus
6.5. Rūjienas tirgus
7. Šķēršļi ienākšanai Rūjienas tirgū
un darbības paplašināšanai
8. AQUA MARINA piedāvātais
situācijas risinājums
Ievads
1 Konkurences padomē (turpmāk - KP) 18.05.2023. saņemts
Igaunijas Republikā reģistrētas aktsiaselts jeb akciju
sabiedrības AS "AQUA MARINA" (turpmāk - AQUA MARINA)
saīsinātais ziņojums par apvienošanos (turpmāk - Ziņojums), AQUA
MARINA iegūstot vairāku kapitālsabiedrību kapitāldaļas, kā arī
nomas tiesības, tādējādi iegūstot tiesības lietot citu tirgus
dalībnieku - SIA "EAST-WEST TRANSIT" un SIA
"Naples" aktīvus (turpmāk - Apvienošanās). Pamatojoties
uz KP 19.06.2023. vēstulē "Par Konkurences padomes lēmumu un
faktu un apstākļu izmaiņām" izteikto lūgumu, AQUA MARINA
18.07.2023. iesniedza pilno apvienošanās ziņojumu. 25.07.2023.
AQUA MARINA papildus iesniedza nepieciešamo informāciju, lai
Ziņojums tiktu uzskatīts par pilnīgu. 25.07.2023. KP paziņoja
AQUA MARINA par iesniegtā Ziņojuma pilnīgumu.
2 Apvienošanās dalībnieku kopējais neto apgrozījums Latvijas
teritorijā pārsniedz Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15. panta
otrajā daļā noteikto slieksni 30 000 000 euro, kā arī
vairāk nekā diviem no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums nav
bijis mazāks par 1 500 000 euro katram. Līdz ar to
konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP.
I
Apvienošanās dalībnieki
1. AS "AQUA MARINA"
3 AQUA MARINA ir Igaunijas Republikā reģistrēta sabiedrība ar
vienoto reģistrācijas Nr. 10120426, tās juridiskā adrese ir Tartu
maakond, Tartu linn, Voru tn 176, 50112, Igaunijas Republika.
Galvenie darbības veidi saskaņā ar Ziņojumā iekļauto informāciju
ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās. Ziņojumam
pievienotajā informācijā no Igaunijas komercreģistra ir norādīts,
ka AQUA MARINA īpašnieki ir Andres Linnas un Antti Moppel, kuriem
katram pieder 50 % uzņēmuma akciju.
4 AQUA MARINA saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir
saistīta ar degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas)
mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču
mazumtirdzniecību. Vēl AQUA MARINA saistītie uzņēmumi nodarbojas
ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, sava vai nomāta
nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu un sava nekustama
īpašuma pirkšanu un pārdošanu.
5 Ziņojumā norādīts, ka AQUA MARINA tieši vai netieši caur
citiem grupas uzņēmumiem ir vienpersoniska izšķiroša ietekme
turpmāk uzskaitītajos Latvijas uzņēmumos:
6 "KOOL LATVIJA" ir Latvijas Republikas
Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar
vienoto reģistrācijas Nr. 40203022089, tās juridiskā adrese -
Dārzciema iela 127, Rīga, LV-1073. SIA "KOOL LATVIJA"
(turpmāk - KOOL) nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecība
degvielas uzpildes stacijās.
7 "KOOL CONSTRUCTION" ir Latvijas Republikas
Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar
vienoto reģistrācijas Nr. 40203175373, tās juridiskā adrese -
"Lielceļi", Salaspils pag., Salaspils nov., LV-2118.
SIA" KOOL CONSTRUCTION" nodarbojas ar dzīvojamo un
nedzīvojamo ēku būvniecību.
8 "KOOL Tērbatas" ir Latvijas Republikas
Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.
40103870751, tās juridiskā adrese - Tērbatas iela 2C, Rīga,
LV-1050. SIA "KOOL Tērbatas" veic mazumtirdzniecību
nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas
preces, dzērienus vai tabaku, kā arī sniedz restorānu un mobilo
ēdināšanas vietu pakalpojumus.
9 "DĪZELIS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā
reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto
reģistrācijas Nr. 42103009557, tās juridiskā adrese - Cukura iela
1B, Liepāja, LV-3401. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto SIA
"DĪZELIS" nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā
īpašuma izīrēšana un pārvaldīšanu.
10 "SECURITY TRADING ADVISORS" ir Latvijas
Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu
atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003518526, tās juridiskā
adrese - Cukura iela 1B, Liepāja, LV-3401. SIA
"SECURITY TRADING ADVISORS" nodarbojas ar sava
nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, kā arī sava vai nomāta
nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.
11 Ziņojumā iekļautā informācija liecina, ka AQUA MARINA ir
saistītie uzņēmumi, kas reģistrēti Igaunijas Republikā, kas
turpmāk šajā dokumentā uzskaitīti netiek. AQUA MARINA un tās
īpašniekiem pieder vairāku Igaunijas Republikā reģistrētu
sabiedrību akcijas un kapitāldaļas. Šīs lietas kontekstā būtiski,
ka AQUA MARINA un tās īpašniekiem pieder AS "OLEREX",
kuras darbības veids ir mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros dominē pārtika, dzērieni un tabaka, automobiļu
degvielas mazumtirdzniecība, ieskaitot degvielas uzpildes staciju
darbība.
2. SIA "EAST-WEST
TRANSIT"
12 "EAST-WEST TRANSIT" (turpmāk - EWT) ir Latvijas
Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu
atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003295522, tās juridiskā
adrese - Lubānas iela 66, Rīga, LV-1073. EWT nodarbojas ar
benzīna, dīzeļdegvielas, kuģu degvielas, marķētās apkures
degvielas, kā arī lauksaimniecības degvielas tirdzniecību.
Latvijas teritorijā atrodas četras EWT naftas bāzes. EWT
pārraudzībā ir degvielas uzpildes stacijas (turpmāk arī DUS) ar
zīmolu "Latvijas Nafta". Šo staciju tīklu veido 44
stacijas, kuras darbojas Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē
un citos Latvijas reģionos.
13 ETW tieši vai netieši caur citiem grupas uzņēmumiem ir
vienpersoniska izšķiroša ietekme turpmāk uzskaitītajos Latvijas
uzņēmumos:
14 "Nordeka Oil" ir Latvijas Republikas
Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar
vienoto reģistrācijas Nr. 40103400996, tās juridiskā adrese -
Dzirciema iela 121A, Rīga, LV-1055. Ziņojumā ir norādīts, ka
SIA "Nordeka Oil" nodarbojas ar degvielas,
cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu
vairumtirdzniecību, kā arī ar tranzīta naftas produktu kravu
pieņemšanu, naftas produktu glabāšanu un laišanu brīvā apgrozībā
un uzņēmums veic arī ar naftas produktu pārvadājumus ar
autocisternām no muitas vai akcīzes noliktavas.
15 "EWT OSTA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā
reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto
reģistrācijas Nr. 40003538880, tās juridiskā adrese - Lubānas
iela 66, Rīga, LV-1073. SIA "EWT OSTA"
nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes
stacijās.
"EWT Loģistika" ir Latvijas Republikas
Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar
vienoto reģistrācijas Nr. 40003676116, tās juridiskā adrese -
Lubānas iela 66, Rīga, LV-1073. SIA "EWT
Loģistika" darbības veids ir sauszemes transporta
palīgdarbības un pārējās transporta palīgdarbības.
3. SIA "Naples"
16 "Naples" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā
reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto
reģistrācijas Nr. 40103800059, tās juridiskā adrese - Lubānas
iela 66, Rīga, LV‑1073. SIA "Naples" nodarbojas ar sava
vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.
17 SIA "Naples" ir vienpersoniska izšķiroša ietekme
"LN Degviela" (turpmāk - LND), kas ir Latvijas
Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu
atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 4020310917, tās juridiskā
adrese - Lubānas iela 66, Rīga, LV-1073. SIA "LN
Degviela" nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību
degvielas uzpildes stacijās.
II
Apvienošanās veids
18 Ziņojumā ir sniegta informācija par nozīmīgākajiem
apvienošanās procesa posmiem, tajā skaitā tiem, kas tika īstenoti
līdz Ziņojuma sagatavošanas brīdim.
1. 27.02.2023. starp AQUA MARINA kā pircēju un SIA
"Naples", EWT un LND kā pārdevējiem tika noslēgts
ietvarlīgums (turpmāk - Ietvarlīgums). (*)
2. 27.02.2023. starp AQUA MARINA kā pircēju, Naples kā
pārdevēju un EWT kā trešo pusi tika noslēgts kapitāla daļu
pirkuma līgums (turpmāk - Kapitāla daļu pirkuma līgums), saskaņā
ar kura noteikumiem darījuma dalībnieki vienojās par SIA
"Baltijas Degvielas" kapitāla daļu nodošanu AQUA
MARINA. (*)
3. Saskaņā ar Kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumiem (un tā
pielikumu) ir paredzēts, ka AQUA MARINA iegūs tiesības pārvaldīt
turpmāk minētās 12 degvielas uzpildes stacijas pēc adresēm: 1)
Saules iela 46, Madona, Madonas novads, LV-4801; 2) Rīgas iela
47A, Rēzekne, LV-4601; 3) Piebalgas iela 2, Ērgļi, Ērgļu pagasts,
Madonas novads, LV-4840; 4) "Krustceles", Sauleskalna
iela 2, Sauleskalns, Bērzaunes pagasts, Madonas novads, LV‑4853;
5) Rīgas iela 35, Strenči, Valmieras novads, LV-4730; 6) Cempu
iela 4A, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201; 7)
"Salas", Nīcgales muiža, Nīcgales pagasts, Augšdaugavas
novads, LV-5463; 8) Miera iela 15A, Gulbene, Gulbenes novads,
LV-4401; 9) Vidzemes iela 6, Balvi, Balvu novads, LV‑4501; 10)
"Aizupītes", Aizupītes, Alsviķu pagasts, Alūksnes
novads, LV 4301, būvīpašuma adrese ir Aizupītes 22; 11) Laimdotas
iela 23, Lielvārde, Ogres novads, LV-5070; 12)
"Kalnasniedzēni", Skaņkalnes pagasts, Valmieras novads,
LV-4215.
4. (*) AQUA MARINA kā pircējs un LND kā pārdevējs ir
vienojušies, (*) par 4 degvielas uzpildes staciju iegādi šādās
adresēs: 1) Uriekstes iela 3A, Rīga, LV-1005; 2)
"Rīgas-Siguldas šoseja 4A", Berģi, Garkalnes pagasts,
Ropažu novads, LV-1024; 3) "Smiltenes pagrieziens",
Launkalnes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729; 4) Vidzemes šoseja
69, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150. (*)
5. (*) AQUA MARINA kā pircējs un EWT kā pārdevējs ir
vienojušies, (*) par 9 degvielas uzpildes staciju iegādi šādās
adresēs: 1) Sporta iela 9, Rīga, LV-1013; 2) Vienības gatve 117A,
Rīga, LV-1058; 3) Baltiņi, Stalbe, Stalbes pagasts, Cēsu novads,
LV-4151; 4) Talsu šoseja 1, Jūrmala, LV-2011; 5)
"Dambji", Babītes pagasts, Mārupes novads, LV-2107 un
DUS Nr.57 "Dambji", Piņķi, Babītes pagasts, Mārupes
novads, LV-2107; 6) Latgales iela 255, Ludza, Ludzas novads,
LV-5701; 7) Rīgas iela 1, Līvāni, Līvānu novads, LV-5316; 8)
"Degvielas stacija Zvidzāni", Krustpils pagasts,
Jēkabpils novads, LV-5204; 9) "Degvielas uzpildes stacija
74", Valdgales pagasts, Talsu novads, "Basi",
LV-3253. (*)
6. (*) AQUA MARINA kā pircējs un EWT kā pārdevējs (kopā ar AS
"Latvijas Nafta") ir vienojušies, (*) par 25 degvielas
uzpildes staciju iegādi šādās adresēs: 1) DUS Ainaži,
robežkontroles punkts, Ainaži, Limbažu nov. LV-4035; 2) Flotes
iela 9, Liepāja, LV-3405; 3) Kleistu iela 37, Rīga, LV-1067; 4)
Daugavgrīvas iela 29, Rīga, LV-1048; 5) Rūjienas iela 31, Valka,
LV-4701; 6) Durbes iela 29, Ventspils, LV-3601; 7) "Latvijas
Nafta" degvielas uzpildes stacija, Klaipēdas šosejas 5.km,
Nīcas pagasts, Nīcas novads, LV-3473; 8) Kurzemes iela 75,
Ventspils, LV-3602; 9) Zemgales iela 35, Varakļāni, Varakļānu
novads, LV-4838; 10) Jūrkalnes iela 6 K-5, Rīga, LV-1046; 11)
Jupatovkas iela 4, Rēzekne, LV-4601; 12) Pērnavas iela 23,
Rūjiena, Rūjienas pilsēta, LV-4240; 13) Brīvības iela 174,
Liepāja, LV-3402; 14) "Grantskalni", Skrundas pagasts,
Skrundas novads, LV-3326; 15) Krustpils iela 1, Rīga, LV-1073;
16) Lapsu iela 36, Cēsis, LV-4101; 17) Stacijas iela 16, Lubāna,
LV-4830; 18) "Ābelītes", Kocēni, Kocēnu pagasts, Kocēnu
novads, LV-42201; 19) "Grenctāles robežkontroles
punkts", Brunavas pagasts, Bauskas novads, LV‑3907; 20)
Daugavpils iela 18, Dagda, Dagdas novads, LV-5674; 21) Daugavpils
iela 55, Ogre, LV-5001; 22) Maskavas iela 491, Rumbula, Stopiņu
pagasts, Stopiņu novads, LV-1063; 23) Stacijas iela 66,
Daugavpils, LV-5401; 24) "Latvijas Nafta", Adamova,
Ūdrīšu pagasts, Krāslavas nov., LV-5601; 25) Zaļā iela 32,
Jēkabpils, LV‑5230.
7. (*) AQUA MARINA kā pircējs un EWT kā pārdevējs (kopā ar
Latvijas Naftu) ir vienojušies, ka (*) atsavinās AQUA MARINA
nekustamos īpašumus, kas turpmāk netiks izmantoti benzīna un
dīzeļdegvielas mazumtirdzniecībai: 1) "Degvielas uzpildes
stacija Nr.43", Straupes pagasts, Cēsu novads; 2) "Lāči
30A", Naujenes pagasts, Augšdaugavas nov., LV-5458; 3)
Inciems, Krimuldas pag., Siguldas nov., LV-2145; 4) Upes iela 1B,
Kubuli, Kubulu pagasts, Balvu nov., LV-4566; 5) Rūpniecības iela
6, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101; 6) Lielvārdes šoseja
14, Upmalas, Mālpils pagasts, Siguldas nov., LV-2152; 7)
"I/U Valkas 15", Valkas iela 15, Lejasciema pag.,
Gulbenes novads, LV-4412.
8. Saskaņā ar Ietvarlīgumu vēl tiks iegādāti aktīvi, kas
atrodas Mūrmuižas ielā 15A, Valmiera, LV-4201 un Komunālajā ielā
7, Rēzekne, LV-4604.
19 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem
tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad viens
tirgus dalībnieks iegūst vai citu tirgus dalībnieku aktīvus un
tiesības tos izmantot.
20 Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās ir uzskatāma par
apvienošanos KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē, kad
viens tirgus dalībnieks iegūst citu tirgus dalībnieku aktīvus un
tiesības tos izmantot.
III
Administratīvais process iestādē
21 KP 18.05.2023. saņemts AQUA MARINA Ziņojums par
apvienošanos, AQUA MARINA iegūstot vairāku kapitālsabiedrību
kapitāldaļas, kā arī nomas tiesības, tādējādi iegūstot tiesības
lietot citu tirgus dalībnieku - SIA "EAST-WEST TRANSIT"
un SIA "Naples" - aktīvus, un tika uzsākta apvienošanās
lietas Nr. KL\2.2-4.1.\23\6 "Par Aktsiaselts AQUA MARINA,
SIA "EAST-WEST TRANSIT" un SIA "Naples"
apvienošanos" (turpmāk - Lieta) izpēte.
22 16.06.2023. AQUA MARINA iesniedza paskaidrojumus par
apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju un tās ietekmi uz
tirgiem, kuros īstenota apvienošanās (turpmāk - Paskaidrojumi).
Paskaidrojumos norādītas faktu izmaiņas, kas nebija sniegtas
18.05.2023. iesniegtajā Ziņojumā. Proti, informācija par visu
KOOL degvielas uzpildes staciju skaitu un izvietojumu, kā arī
vērtējumu par apvienošanās ietekmi Rūjienas pilsētā un tās
tuvākajā apkārtnē, kur Apvienošanās rezultātā varētu būtiski
palielināties Apvienošanās dalībnieku tirgus daļas. Turklāt
Paskaidrojumos norādītie fakti liecināja, ka neizpildās KL 15.
panta 2.2 daļas 2. punktā minētie kritēriji saīsinātā
ziņojuma iesniegšanai un AQUA MARINA nebija tiesības iesniegt
saīsināto ziņojumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr. 800
"Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto
ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk -
Noteikumi Nr. 800) 5. punktu: "Iesniedzējs nekavējoties
informē padomi par apstākļu vai faktu izmaiņām, kas kļūst zināmas
pēc ziņojuma iesniegšanas. Ja attiecīgās izmaiņas var ietekmēt
apvienošanās izvērtēšanu, padome var noteikt, ka ziņojuma
saņemšanas diena ir diena, kad padomē saņemta pilnīga informācija
par attiecīgajām izmaiņām, un piecu darbdienu laikā rakstiski
informē par to iesniedzēju." Izvērtējot Paskaidrojumus,
KP secina, ka norādītie fakti un apstākļi var ietekmēt
apvienošanās izvērtēšanu, līdz ar to par Apvienošanās ziņojuma
saņemšanas dienu tiks uzskatīta diena, kad padomē būs saņemta
pilnīga informācija par attiecīgajām faktu vai apstākļu izmaiņām
(pilns apvienošanās ziņojums).Ievērojot minēto, KP lūdza līdz
19.07.2023. AQUA MARINA iesniegt pilno apvienošanās ziņojumu.
23 KP 18.07.2023. tika saņemts Pilnais ziņojums, bet
25.07.2023. tika saņemta nepieciešamā papildu informācija.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 800 4. punktu par Ziņojuma saņemšanas
dienu KL 16. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāms
25.07.2023.
24 KP 17.08.2023. pieņēma lēmumu uzsākt papildizpēti
Lietā.
IV
Konkrētie tirgi un apvienošanās rezultātā ietekmētie
tirgi
25 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus
- konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto
ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka
"konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā
ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto
preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un
piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas
īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka
"konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska
teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir
pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem".
26 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās
rezultātā ietekmētais tirgus ir: (1) konkrētais tirgus, kurā
darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; (2) ar
konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem
tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas
cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.
27 Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju, konkrētie tirgi,
kuri var tikt ietekmēti apvienošanās rezultātā, ir vairāki
lokālie benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgi, kā
arī benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība Latvijas
teritorijā kopumā.
4. Benzīna un dīzeļdegvielas
tirgus
4.1. Konkrētās preces tirgus
28 KOOL, SIA "Naples" un EWT pamatdarbība pārklājas
dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecībā saistībā ar DUS
darbību. KOOL veic arī autogāzes tirdzniecību savos DUS, bet EWT
ir norādījusi, ka Latvijas naftas DUS tīklā esošās autogāzes
uzpildes stacijas operators ir SIA "Latgas Energy", kas
veic autogāzes uzpildes nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto
tehnisko nodrošinājumu. Tāpēc autogāzes tirdzniecībā apvienošanās
dalībnieku darbība nepārklājas.
29 Ziņojumā norādīti 16 konkrētie tirgi, kuros kopīgi darbojas
apvienošanās dalībnieki, t.i., KOOL, EWT un SIA
"Naples":
1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rīgā un
tā tuvākajā apkārtnē 20 km robežās (Ogres virzienā - 10 km)
(turpmāk - "Rīgas konkrētais tirgus");
2) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz
valsts nozīmes autoceļa A2 posmā no Rīgas administratīvās
teritorijas robežas līdz Igaunijas valsts robežai (turpmāk -
"Autoceļa A2 konkrētais tirgus");
3) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Valmierā
un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -
"Valmieras konkrētais tirgus");
4) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz
valsts nozīmes autoceļa A10 posmā no Rīgas administratīvās
teritorijas līdz Ventspils administratīvajai teritorijai (turpmāk
- "Autoceļa A10 konkrētais tirgus");
5) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Balvos
un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Balvu
konkrētais tirgus");
6) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz
valsts nozīmes autoceļa A6 posmā no Rīgas līdz Baltkrievijas
robežai (turpmāk - "Autoceļa A6 konkrētais
tirgus");
7) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz
valsts nozīmes autoceļa A3 posmā no Inčukalna līdz Igaunijas
robežai (turpmāk - "Autoceļa A3 konkrētais
tirgus");
8) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū
Ventspilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -
"Ventspils konkrētais tirgus");
9) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz
valsts nozīmes autoceļa A1 posmā no Rīgas (Baltezera) līdz
Igaunijas robežai (Ainažiem) (turpmāk - "Autoceļa A1
konkrētais tirgus");
10) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz
valsts nozīmes autoceļa A9 posmā no Rīgas līdz Liepājai (turpmāk
- "Autoceļa A9 konkrētais tirgus");
11) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz
valsts nozīmes autoceļa A8 no Rīgas administratīvās teritorijas
līdz Lietuvas robežai;
12) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā
un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "
Rūjienas konkrētais tirgus");
13) benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības tirgus.
30 Ziņojumā ir norādīts, ka AQUA MARINA, EWT un Naples
apvienošanās rezultātā KOOL iegūs 4 (četras) neaktīvas degvielas
uzpildes stacijas ēkas, kuras tiks attīstītas un izmantotas, lai
nodarbotos ar benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecību šādos 3
(trīs) jaunos konkrētajos tirgos:
1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus
Daugavpilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -
"Daugavpils konkrētais tirgus");
2) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus
Krāslavā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -
"Krāslavas konkrētais tirgus");
3) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus
Jēkabpilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -
"Jēkabpils konkrētais tirgus").
KP iepriekšējā prakse
31 KP savā praksē (piemēram, 10.09.2015. lēmumā Nr. 38
"Par SIA "Akselss" un AS "VIADA
Baltija" apvienošanos", 21.08.2014. lēmumā Nr. 42
"Par AS "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie
īpašumi" un SIA "Sumata" apvienošanos",
u.c.) iepriekš ir analizējusi šādas DUS piedāvātās preces un
sniedzamos pakalpojumus, kā atsevišķus konkrētās preces tirgus
izdalot:
1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu;
2) autogāzes mazumtirdzniecības tirgu.
32 Vērtējot patērētāju pieprasījumu, dažādi auto degvielas
veidi ir nošķirami no pieprasījuma puses, jo autobraucējam ir
nepieciešama tā automašīnas dzinējam paredzētā degviela. No
piedāvājuma puses mazumtirdzniecībā šie produkti bieži vien tiek
piedāvāti vienuviet (vienā DUS).2 Īpaši iepriekš
minētais attiecināms uz dīzeļdegvielu un benzīnu. Klientu ērtībai
DUS bieži vien tiek piedāvāta arī iespēja iegādāties dažādus auto
piederumus, pārtiku un citas autobraucējiem nepieciešamās
preces.
Benzīns un dīzeļdegviela
33 KP iepriekšējā praksē tradicionāli degvielas veidus -
benzīnu un dīzeļdegvielu - apskatīja kopā.3
Neskatoties uz to, ka dažādi auto degvielas veidi ir nošķirami no
pieprasījuma puses, jo autobraucējam ir nepieciešama tā
automašīnas dzinējam paredzētā degviela, no piedāvājuma puses
mazumtirdzniecībā šie produkti bieži vien tiek piedāvāti
vienuviet (vienā DUS). Klientu ērtībai DUS bieži vien tiek
piedāvāta arī iespēja iegādāties dažādas pārtikas, saimniecības
preces un auto piederumus.
34 Lietas izpētes laikā tika vērtēts, cik lietderīgi benzīnu
un dīzeļdegvielu būtu apskatīt atsevišķi. Minētajam par pamatu
bija apsvērumi, kad patērētāji izvēlējušies transporta līdzekli
ar atbilstošo degvielas veidu, tos neinteresē viss degvielas
klāsts, bet tikai tas degvielas veids, kas nepieciešams viņu
transportlīdzeklim. Konkurences apstākļi ne vienmēr ir vienādi
benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecībā. Turklāt dīzeļdegvielai
B2B klientu īpatsvars ir lielāks nekā benzīnam. Ievērojot minētos
un citus apsvērumus, arī Vācijas Federālā karteļa birojs (turpmāk
- VFKB) ir secinājis, ka attiecībā uz tirgus definīciju ir
lietderīgi nošķirt dīzeļdegvielu un benzīnu.4
35 Izpētes rezultātā tika secināts, ka, aprēķinot tirgus daļas
gan atsevišķi, gan abiem norādītajiem degvielas veidiem kopā,
iegūtais rezultāts būtiski neatšķiras. Tāpēc, lai konstatētu, vai
konkrētā apvienošanās izraisīs konkurences problēmas attiecīgajos
lietā ietekmētajos tirgos, šāda nodalīšana nav lietderīga. Tā
varētu būt nepieciešama, veicot detalizētu analīzi tirgos, kuros
apvienošanās rezultātā var rasties konkurences problēmas.
B2C/B2B
36 KP iepriekšējā praksē neizdalīja atsevišķi degvielas gala
patērētājus un biznesa klientus. EK savā praksē izmanto šādu
segmentāciju, piemēram Orlen/Lotos lietā, EK secinot,
ka:
1) cenu noteikšana un līdz ar to cenu līmenis abos B2B un B2C
segmentos ir atšķirīgs. Tā B2C klientiem tiek piemērota DUS cena,
ko vismaz daļēji nosaka lokālie konkurences apstākļi. Tā,
iespējams, var tikt koriģēta atbilstoši lokāliem konkurences
apstākļiem. Savukārt B2B klienti ar tirgotājiem vienojas par
degvielas pirkšanas nosacījumiem visā valsts teritorijā, bet
pirkšanas procesa nodrošināšanai tiek izmantotas pārdevēja
degvielas kartes;
2) B2C un B2B klientiem ir dažādas prasības attiecībā uz DUS
tīklu. DUS tīkls ar būtisku staciju skaitu uz automaģistrāles ir
būtiska nepieciešamība B2B klientiem, savukārt B2C klientiem
svarīgāka ir augstākās kvalitātes degvielas produktu
pieejamība;
3) piedāvājuma puses aizstājamība ir ierobežota, jo daži no
B2C segmenta konkurentiem nevar efektīvi konkurēt par B2B
klientiem valsts mēroga pārklājuma trūkuma dēļ,
u.c.5
37 Ņemot vērā minētos apstākļus, pamatojoties uz būtiski
atšķirīgām konkurences apstākļos starp šiem segmentiem, EK
secināja, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgu var iedalīt sīkāk
B2B un B2C apakšsegmentos.6
38 Lietas izpētes laikā tika vērtēts, vai benzīna un
dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu būtu iespējams segmentēt
attiecībā pēc darījuma veida.
39 Lietā iegūtā informācija liecina, ka DUS sniedz
pakalpojumus gan B2C, gan B2B klientiem, bet ne visās ir
izveidotas stāvvietas kravas transportam, kā arī atsevišķas DUS
nav aprīkotas ar kravas transportam paredzēto degvielas uzpildes
aprīkojumu. AQUA MARINA ir norādījusi, ka B2B tirdzniecības
process ir personalizēts un pielāgots klientam. Katram B2B
klientam tiek veidots piedāvājums, balstoties uz plānoto klienta
degvielas patēriņu, apmaksas kārtību un apmaksas veidu. Tiem ir
iespēja iegādāties degvielu ar lielākām atlaidēm, izvērtējot
konkrētā uzņēmuma patēriņu. Turklāt biznesa klientiem ir iespēja
iegādāties degvielu kredītā jeb pēcapmaksā un apmaksāt rēķinu par
izlietoto degvielu mēneša beigās. Ar B2B segmenta klientiem
pārsvarā tiek slēgti beztermiņa līgumi, bet iepirkuma konkursos
pārsvarā līgumi tiek slēgti uz konkrētiem termiņiem.7
Līdzīgu informāciju ir snieguši arī citi degvielas tirgus
dalībnieki, norādot, ka B2B klientiem degvielas piegāde var tikt
veikta arī uz uzņēmumu degvielas uzpildes vietām. B2B klientiem
norēķini tiek apvienoti visiem uzņēmuma lietotājiem (transporta
līdzekļiem) ikmēneša rēķinā. Šādu klientu piesaiste nodrošina
stabilu, regulāru un salīdzinoši lielu degvielas realizācijas
apjomu. Turklāt B2B transportlīdzekļu vadītāji un to pasažieri
bieži kļūst par DUS veikala apmeklētājiem un citu pakalpojumu
lietotājiem. B2B klientiem ir nepieciešams nodrošināt adBlue
degvielas piedevas un ātrgaitas sūkņus, kā arī konkrētajā DUS
jābūt iespējai nomaksāt transporta nodevas.
Parastās DUS un DUS
automaģistrālēm
40 KP iepriekšējā praksē kā konkrētos tirgus ir definējusi
autoceļus vai autoceļu posmus.8 Arī Ziņojuma
iesniedzējs, definējot ietekmētos tirgus, izmantoja šo
praksi.
41 Apskatot šo praksi kopsakarā ar EK praksi un Lietas izpētē
iegūto informāciju, tika secināts, ka iepriekšējā prakse varētu
neatbilst faktoriem, kas nosaka konkurences apstākļus degvielas
mazumtirdzniecībā, un to ir nepieciešams mainīt.
42 Attiecībā uz iespējamo segmentāciju starp DUS, kas atrodas
uz un ārpus automaģistrāles, EK pagātnē lielākoties ir lēmusi par
labu šādai segmentācijai. Tomēr, aplūkojot jaunāko praksi, EK
atzinusi, ka DUS uz automaģistrālēm veido atsevišķu tirgu,
nodalot tās no pārējām DUS, ņemot vērā būtiskas atšķirības
konkurences apstākļos, kas raksturo degvielas pārdošanu šajās
divās DUS kategorijās, piemēram, nodevu esība (maksas ceļi), cenu
atšķirības, piedāvājuma struktūras atšķirības (piemēram, uz
automaģistrāles stacijas pārsvarā vada augstākās kvalitātes
zīmoli), atšķirīgi ir būvniecības/ierīkošanas nosacījumi,
piemēram, jāuzvar automaģistrāles operatora rīkotā konkursā,
u.c.9 EK savā praksē ir norādījusi, ka uz
automaģistrāles esošās DUS (tostarp tās, kas atrodas uz maksas un
bez maksas automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem) Polijā,
iespējams, bija atsevišķs tirgus segments, taču pierādījumi šādai
segmentācijai nebija pietiekami, un EK atstāja atklātu precīzu
tirgus definīciju.10
43 Lietā iegūtā informācija liecina, ka šāds tirgus definējums
ir nepieciešams valstīs, kas ir izteiktas tranzītvalstis ar lielu
automaģistrāļu apjomu, kas ir nepieciešams, lai apmierinātu
atbilstošo tranzīta autovadītāju pieprasījumu.
44 Izvērtējot autoceļu tīklu Latvijas teritorijā, var secināt,
ka automaģistrāļu (ātrgaitas ceļu) apjoms kopējā autoceļu apjomā
ir salīdzinoši neliels.. Lietas izpētē iegūtā informācija
liecina, ka tirgotāji nosaka degvielas cenas, vadoties no
vairākiem apstākļiem (degvielas iepirkuma cena, konkurences
apstākļi konkrētajā teritorijā u.c.), starp kuriem nav minēts, ka
īpašas cenas tiek noteiktas DUS, kas atrodas uz autoceļiem.
45 Vairāki Lietā definētie konkrētie tirgi vienlaikus atrodas
pilsētas, vairākos gadījumos Rīgas administratīvajās robežās un
vienlaicīgi uz kāda no autoceļiem, piemēram, uz A6, A8 u.c. Tāpēc
Lietas izpētes laikā tirgus dalībniekiem tika jautāts, kāds ir
galvenais klientu loks (piemēram, vietējie iedzīvotāji,
caurbraucēji u.c.) minētajās DUS. Daļa aptaujāto uzņēmumu
nesniedza atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka to rīcībā nav
šādas informācijas. Viens no aptaujātajiem uzņēmumiem ir
norādījis, ka, piemēram, autoceļa A6 degvielas uzpildes staciju
Rīga, Ķegums, Koknese, Pļaviņas, Jēkabpils, Līvāni, galvenie
klienti ir vietējie iedzīvotāji.11 Vēl ir ticis
norādīts, ka galvenais klientu loks uz galvenajiem autoceļiem ir
kravas transports un tūristi no ārvalstīm un iekšzemes. Savukārt
pilsētās un to apkārtnēs šāda veida DUS galvenais klientu loks
pamatā ir vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.12
Vienlaicīgi ir ticis norādīts, ka arī nav izteikta pārsvara kādai
no klientu raksturojošām grupām. DUS, kas atrodas vienlaicīgi gan
pie galvenā autoceļa, gan pilsētas teritorijā (piemēram,
Valmiera, Rumbula, Ādaži) aptuveni vienādās proporcijās apmeklē
gan caurbraucēji, gan apkaimes un pilsētas vietējie
iedzīvotāji.13
46 Ievērojot minēto, KP secina, ka vairākums respondentu
norāda uz lokālo klientu nozīmīgumu šāda veida DUS. Latvijā nav
attīstīts automaģistrāļu tīkls, uz kurām būs DUS, kuru
izveidošanai un operēšanai ir izvirzītas īpašas prasības, kas ir
būtiski atšķirīgas no pārējām DUS.
47 Tādējādi Lietas izpētē netika konstatēti kvalificējošie
apstākļi, kas ļautu izdalīt DUS, kas atrodas uz Latvijas
autoceļiem atsevišķā segmentā vai konkrētajā tirgū.
48 Ievērojot minēto, tika secināts, ka degvielas
mazumtirdzniecības tirgu var sadalīt divos segmentos:
- benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība gala
patērētājiem (B2C);
- benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība industriālajiem
klientiem (B2B).
49 Apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts degvielas
vairumtirdzniecības tirgus, jo pārdevēji SIA "Naples"
un EWT darbību šajā tirgū pēc apvienošanās turpinās. Pārdevēja
aktīvi, kas ir saistīti ar degvielas vairumtirdzniecību, šajā
apvienošanās darījumā nav iesaistīti (nav darījuma priekšmets).
Līdz ar to degvielas vairumtirdzniecības tirgus šajā lietā netiks
analizēts.
4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
50 Ziņojuma iesniedzējs konkrētos ģeogrāfiskos tirgus, kur
notiek tieša apvienošanās dalībnieku darbības pārklāšanās, ir
definējis atbilstoši KP iepriekšējai praksei.
51 KP līdz šim ir secinājusi, ka degvielas mazumtirdzniecības
tirgus ir ģeogrāfiski ierobežots un aptver teritoriju, kurā
veidojas autobraucēju pieprasījums, kas parasti ir vērsts uz to
DUS piedāvājumu, kuras atrodas tuvu autobraucēju darbības
aktivitāšu centram, un šīs teritorijas ir pilsētas un to tuvākā
apkārtne, parasti 2-3 km robežās. Savukārt, attiecībā uz Rīgas
pilsētu, KP kā ģeogrāfisko tirgu līdz šim noteica Rīgas pilsētas
administratīvo teritoriju un 20 km ap tās robežu (Ogres virzienā
- 10 km).
52 KP līdzšinējā praksē ir secināts, ka DUS pakalpojumu
sasniedzamības teritorijas parasti pārklājas. Pārklāšanās ne
tikai nosaka konkurējošu mijiedarbību starp blakus teritorijās
esošajām DUS, bet tai zināmā mērā ir "ķēdes reakcijas"
efekts arī uz attālākajām DUS. Tādēļ no pieprasījuma puses
pietiekami līdzīgus konkurences apstākļus DUS piedāvājumam uz
autoceļa veido autobraucēji, kas brauc daļu vai visu autoceļa
posmu. Līdz ar to KP savā praksē kā ģeogrāfisko tirgu ir
noteikusi arī konkrētus autoceļus vai to posmus.
53 Lietas izpētē iegūtā informācija no tirgus dalībniekiem
liecina, ka salīdzinoši liela DUS klientu daļa ir iedzīvotāji,
kas dzīvo apdzīvotajās vietās, kas ir DUS tuvumā. Turklāt tirgus
dalībnieki degvielas cenas noteikšanas procesā, jaunas DUS
izveides gadījumā u.c. gadījumos detalizēti vērtē lokālos
konkurences apstākļus. Minētais apstāklis norāda, ka ģeogrāfiskā
tirgus noteikšanā vairāk vērības ir jāpievērš lokālajam
aspektam.
54 Ģeogrāfiskā tirgus definīcijas uzdevums ir noteikt konkrēto
ģeogrāfisko apgabalu, kurā notiek konkurence ietekmētajā preču
tirgū attiecībā uz vērtējamo koncentrāciju. Konkrētais
ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā iesaistītie uzņēmumi
regulāri piedāvā savas preces un kurā tās ir arī pieprasītas,
kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kas
atšķiras no kaimiņu teritorijām ar ievērojami atšķirīgiem
konkurences apstākļiem.14 Attiecīgi konkrētā
ģeogrāfiskā tirgus definīciju nosaka pieejamās ģeogrāfiskās
alternatīvas no klientu viedokļa. Šeit svarīga ir klientu
faktiskā uztvere un uzvedība. Tāpēc katrā konkrētajā gadījumā
uzmanība tiek pievērsta nevis teorētiskām alternatīvām, bet gan
klientiem faktiski pieejamajām alternatīvām.15
55 Lietas izpētes laikā tika analizēta EK pieeja un VFKB
prakse, kas dažos aspektos ir atšķirīga no KP iepriekšējās
pieejas, nosakot ģeogrāfisko tirgu. EK DUS darbību analizēja:
- nacionālās valsts teritorijā;
- lokāli, izmantojot 15 minūšu braukšanas izohronu (turpmāk
arī lokālais tirgus).
56 EK norādītie argumenti attiecībā par ģeogrāfiskā tirgus
noteikšanu vienas nacionālās valsts ietvaros:
- vadoties no iepriekšējās prakses,16 EK secināja,
ka tirgus ir valsts teritorija, ņemot vērā, ka vispārīgās
vadlīnijas par cenām, reklāmu, kā arī par pārdošanas veicināšanas
pasākumiem tiek noteiktas valsts līmenī;
- vēlākos lēmumos EK apstiprināja, ka degvielas tirgus B2C
klientiem ir valsts mēroga, tomēr atzīstot, ka šajā tirgū ir
lokālā tirgus iezīmes, jo transporta līdzekļu īpašnieki parasti
izmanto degvielas uzpildes stacijas savas atrašanās teritorijas
apkārtnē;
- PKN Orlen / Grupa Lotos17 lietā EK
secināja, ka īpaši attiecībā uz B2C klientiem konkurences
apstākļi, attiecīgi Polijā un Dānijā, bija pietiekami viendabīgi,
lai secinātu, ka ģeogrāfiskais tirgus ir valsts teritorija,
vienlaicīgi vērtējot arī lokālos konkurences apstākļus.
57 KP norāda, ka pārklāšanās vietējā līmenī nosaka to, cik
intensīvi apvienošanās dalībnieki konkurē viens ar otru. Citiem
vārdiem sakot, pat tur, kur tirgus ir nacionāls un cenu
konkurence galvenokārt notiek valsts līmenī, lai šāda konkurence
labi funkcionētu, ir nepieciešams pārliecināties, vai tirgus
dalībnieki konkurētu arī lokālajos tirgos. Piemēram, ja diviem
uzņēmumiem ir ievērojama tirgus daļa valsts līmenī, bet to DUS
tīkli neatrodas tajā pašā apgabalā (piemēram, viens atrodas
valsts austrumos, bet otrs - valsts rietumos), tad uzņēmumi
nesacentīsies viens ar otru un būs tikai attāli konkurenti.
Lietas izpētē ir secināts, ka DUS mijiedarbība un jo īpaši
konkurējošo DUS ģeogrāfiskajam tuvumam ir svarīga loma
konkurences procesā. Kad autovadītājs nolemj uzpildīt degvielu,
viņš parasti izlemj starp dažādu veidu stacijām, kas atrodas
noteiktā rādiusā ikdienas maršruta ietvaros.18 Arī EK
ir norādījusi, ka lokālās cenu atšķirības un cenu noteikšana
vietējā līmenī ir izplatīta prakse tirgū, secinot, ka darījuma
ietekme ir jāvērtē lokāli.19
58 Savukārt VFKB, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no
klientu kartēm un tirgus pētījumiem, piemēro ģeogrāfiskā tirgus
noteikšanas praksi DUS apvienošanās lietās, nosakot attālumu, cik
tālu klienti parasti veic, lai iegādātos degvielu: lauku reģionos
brauciena laiks ir 20 līdz 30 minūtes, bet pilsētās autobraucēji
parasti nobrauc mazāku attālumu, lai pa ceļam sasniegtu citu DUS,
norādot, ka degvielas uzpildīšana notiek ierasti izbraucamo
maršrutu ietvaros, t.i., 20 līdz 30 minūšu brauciena
laikā.20
59 Lai iegūtu informāciju, kas norādītu uz ģeogrāfiskā tirgus
robežām Lietā, KP tirgus dalībniekus lūdza raksturot faktorus,
kas ietekmē to cenu noteikšanu benzīnam un dīzeļdegvielai.
60 Ievērojot minēto, ņemot vērā EK un VFKB praksi, KP secina,
ka pilsētu ietvaros degvielas tirgus būtu jāapskata 15-20 minūšu
braukšanas attālumā, kas būtiski neatšķiras no KP iepriekšējās
prakses, samērā nelielu administratīvo teritoriju ietvaros
apskatot šādu teritoriju un tās tuvāko apkārtni 2-3 km robežās kā
vienu ģeogrāfisko tirgu. Šāds tirgus ir, piemēram, ir Rūjienas
tirgus vai citu salīdzinoši nelielu pilsētu tirgus. Savukārt
lielāku administratīvo teritoriju ietvaros un autoceļu gadījumā
apvienošanās ietekme primāri ir jāvērtē izohronu līmenī.
B2B ģeogrāfiskais tirgus
61 EK ir secinājusi, ka B2B ģeogrāfiskais tirgus ir jāaplūko
nacionālās valsts ietvaros, jo līgumi ar B2B klientiem tiek
apspriesti visas valsts robežās un vienošanās cenas parasti ir
piemērojamas visam degvielas tīklam. Līdz ar to konkurences
nosacījumi ir viendabīgi visā valsts teritorijā, un tāpēc EK
secināja, ka degvielas mazumtirdzniecības piegādes ģeogrāfiskais
tirgus B2B klientiem ir valsts mērogā.21
62 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka B2B tirgus ir
apskatāms gan Latvijas teritorijā kopumā, gan arī lokālo tirgu
ietvaros. Lietas ietvaros informācija par B2B tirgu tiks
analizēta attiecīgajās lokālajās teritorijās un autoceļu
ietvaros.
63 Atbilstoši KL 1. panta 5. punktam "konkrētās preces
tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču
kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā
ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma
aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas
īpašības".
64 Ievērojot teikto, piemērojot KP iepriekšējo praksi, Lietā
tiek apskatīti šādi konkrētie tirgi, kur apvienošanās dalībnieku
darbība pārklājas, t.i., šādos benzīna un dīzeļdegvielas
mazumtirdzniecības tirgos, izdalot atsevišķi B2C un B2B segmentu,
vienlaicīgi izvērtējot tiešo apvienošanās dalībnieku darbības
pārklāšanos lokāli (15 līdz 30 minūšu braukšanas attālumā):
1) Rīga un tās tuvākā apkārtnē 20 km robežās (Ogres virzienā -
10 km) (turpmāk - Rīgas tirgus), turpmākajā izpētes posmā,
apskatot šo tirgu arī Rīgas administratīvajās robežās;
2) autoceļa A1 posms Baltezers - Ainaži (Igaunijas robeža)
(turpmāk - autoceļa A1 tirgus);
3) autoceļa A2 posms Rīga - Veclaicene (Igaunijas robeža)
(turpmāk - autoceļa A2 tirgus);
4) autoceļa A3 posms no Inčukalna līdz Igaunijas robežai
(turpmāk - autoceļa A3 tirgus);
5) autoceļa A6 posms no Rīgas - līdz Baltkrievijas robežai
(turpmāk - autoceļa A6 tirgus);
6) autoceļa A8 posms no Rīgas līdz Lietuvas robežai (turpmāk -
autoceļa A8 tirgus);
7) autoceļa A9 posmā no Rīgas līdz Liepājai (turpmāk -
autoceļa A9 tirgus);
8) autoceļa A10 posms Rīga - Ventspils" (turpmāk -
autoceļa A10 tirgus);
9) Ventspils un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk
- Ventspils tirgus);
10) Valmieras administratīvā teritorija un tās tuvākajā
apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Valmieras tirgus);
11) Rūjienas administratīvā teritorija un tās tuvākajā
apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Rūjienas tirgus);
12) Balvu administratīvā teritorija un tās tuvākajā apkārtnē
2-3 km robežās (turpmāk - Balvu tirgus);
13) Liepājas administratīvā teritorija un tās tuvākajā
apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Liepājas tirgus).
65 Ņemot vērā Lietā veikto konkurences apstākļu novērtējumu,
ir secināms, ka lielākajā daļā Lietā apskatīto tirgu konkurences
problēmas netiek konstatētas, un tāpēc ietekmēto tirgu definējumu
ir iespējams atstāt atklātu. Izņēmums ir Rūjienas tirgus, kur
tiek konstatētas konkurences problēmas. Izvērtējot situāciju
Rūjienas tirgū gan pēc 15 līdz 20 minūšu izohrona, gan Rūjienas
administratīvajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km
robežās, konkurences apstākļu novērtējums būtiski nemainās, tāpēc
atbilstoši KL 1. panta 5. punktam Lietā kā konkrētais tirgus tiek
definēts kā Rūjienas administratīvā teritorija un tās tuvākā
apkārtne.
66 Lietas izpētes ietvaros tika vērtēta apvienošanās
dalībnieku darbības pārklāšanās Alojas un Mazsalacas apkārtnē, kā
arī autoceļa P37 posmā virzienā uz Madonu. Pirmajā teritorijā
apvienošanās procesā par iesaistīto DUS, kas atrodas Valmieras
novada Skaņkalnes pagastā, Ziņojuma iesniedzējs ir norādījis, ka
šī DUS jau trīs gadus ir slēgta un tās darbība netiks atjaunota
zemās rentabilitātes dēļ. Līdzīga situācija ir otrajā norādītajā
teritorijā, kur apvienošanās procesā iesaistītā DUS, kas atrodas
Madonas novada Kalsnavas pagastā, arī ilgstoši nedarbojas.
Turklāt Ziņojuma iesniedzējs ir norādījis, ka šī DUS darbu
neatsāks, jo tuvumā ir divas apvienošanās darījumā iesaistītās
EWT DUS, viena no kurām atrodas uz autoceļa P37 tuvāk Madonai,
bet otra - Madonas pilsētas teritorijā. Tika secināts, ka
koncentrācija minētajās teritorijās faktiski nenotiek.
V
Apvienošanās ietekmes izvērtējums
5. Vispārīgie apsvērumi
67 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas
no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem
un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās
izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem
secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams EK
pamatnostādnēs, atbilstoši kurām var vadīties, aprakstot
apvienošanās sekas uz konkurenci.22
68 Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz
attiecīgajiem tirgiem, EK analizē apvienošanās iespējamo pret
konkurenci vērsto ietekmi un attiecīgos kompensācijas faktorus,
piemēram, šķēršļus ienākšanai tirgū un iespējamo efektivitātes
ieguvumu, ko piedāvā puses.
69 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz
apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais
stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā
konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci
izvērtējumā vērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai
nostiprināšanas risks vai arī būtisks konkurences samazinājums
jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.23
70 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās
var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai
nostiprinot dominējošo stāvokli: (i) likvidējot svarīgus
konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas
attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot
koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); (ii) izmainot
konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi,
kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās
cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.24
71 EK ir jāņem vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija
varētu radīt efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās
vai nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma
veids.25 KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā
rodas vai nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir
visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu
izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Tāpēc ir
paredzams, ka vairums gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par
nesaderīgu ar kopējo tirgu, arī turpmāk balstīsies uz dominējošā
stāvokļa konstatāciju. Tāpēc šis jēdziens ir ļoti svarīgs
kritērijs konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas
piemērojams, nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt
efektīvu konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību.
26
72 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir
konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. KP
iepriekš ir norādījusi, ka no Horizontālo apvienošanos vadlīniju
27. punkta izriet (turpmāk - Pamatnostādnes) - jo lielāka tirgus
dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir spēja
izmantot savu varu tirgū. Un jo lielāks tirgus daļas
papildinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski
palielinās tirgus varu, tai skaitā ietekmēs pakalpojumu
cenu.27
6. Ietekme benzīna un dīzeļdegvielas tirgos
6.1. Situācija Latvijas tirgū
kopumā
73 Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija par
apvienošanās dalībnieku un būtiskāko tirgus dalībnieku
apgrozījumu no benzīna un dīzeļdegvielas realizācijas visā
Latvijas teritorijā. Apvienošanās rezultātā AQUA MARINA iegūs DUS
pilsētās un apdzīvotajās vietās, kur nenotiek tieša apvienošanās
dalībnieku darbības pārklāšanās, tāpēc ir svarīgi novērtēt
apvienošanās dalībnieku konkurētspēju Latvijas teritorijā.
Tabula Nr. 1
Tirgus
dalībnieku apgrozījums Latvijas teritorijā
Operators
Benzīna un
dīzeļdegvielas apgrozījums (euro)
2020. gads
2021. gads
2022. gads
NESTE
n/a
(*)
(*)
Circle
K
(*)
(*)
(*)
VIADA
(*)
(*)
(*)
Virši-A
n/a
(*)
(*)
KOOL
(*)
(*)
(*)
LND,
Napl
(*)
(*)
(*)
Kopā apvienoš. dalībnieki:
(*)
(*)
(*)
74 Izvērtējot Tabulā Nr. 1 iekļauto informāciju, secināms, ka
Latvijas teritorijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam
būtiskākie degvielas tirgus dalībnieki bija ir SIA "NESTE
LATVIJA" (turpmāk - NESTE), SIA "Circle K Latvia"
(turpmāk - Circle K), AS "VIADA Baltija" (turpmāk -
VIADA), AS "VIRŠI - A" (turpmāk - Virši - A), bet
apvienotā tirgus dalībnieka apgrozījums no degvielas realizācijas
bija būtiski mazāks.
6.2. Rīgas konkrētais tirgus
75 Ziņojumā norādīts, ka Rīgas konkrētajā tirgū ar benzīna un
dīzeļdegvielas mazumtirdzniecību nodarbojas 11 (vienpadsmit)
tirgus dalībnieki 166 (simtu sešdesmit sešās) degvielas uzpildes
stacijās, no kurām 19 savu darbību veic KOOL, bet ETW un SIA
"Naples" katra 4 (kopā 8). Attiecīgi KOOL degvielas
uzpildes staciju īpatsvars Rīgas konkrētajā tirgū pirms
apvienošanās ir (*) [10-20] %, EWT - (*) [1-5] % un SIA
"Naples" - (*) [1-5] %. Ziņojumā ietvertā informācija
liecina, ka KOOL DUS īpatsvars pēc DUS skaita Rīgas konkrētajā
tirgū pēc apvienošanās būs (*) [10-20] %.
76 Izvērtējot minēto informāciju, var secināt, ka būtiskākie
šī konkrētā tirgus dalībnieki ir Circle K, NESTE un VIADA, bet
apvienošanās dalībnieki nav būtiskāko tirgus dalībnieku
skaitā.
77 Izpētes laikā tika iegūta informācija par apvienošanās
dalībnieku un būtiskāko tirgus dalībnieku apgrozījumu no benzīna
un dīzeļdegvielas pārdošanas Rīgas pilsētas teritorijā. Tā ir
apkopota tabulā Nr. 2.
Tabula Nr. 2
Tirgus
dalībnieku apgrozījums Rīgas pilsētas teritorijā
Operators
Benzīna un
dīzeļdegvielas apgrozījums (euro)
2020. gads
2021. gads
2022. gads
NESTE
n/a
(*)
(*)
Circle K
(*)
(*)
(*)
VIADA
(*)
(*)
(*)
Virši-A
n/a
(*)
(*)
KOOL
(*)
(*)
(*)
EWT, SIA
"Naples"
(*)
(*)
(*)
Kopā apvienoš. dalībnieki:
(*)
(*)
(*)
78 Izvērtējot tabulā Nr. 2 iekļauto informāciju, tika
secināts, ka apvienotā tirgus dalībnieka apgrozījums ir būtiski
mazāks nekā tirgus līderiem.
79 Ņemot vērā, ka Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē darbojas
kopumā 11 tirgus dalībnieki ar 166 DUS, kas ir izvietotas
konkrētā tirgus ietveros un sniedz patērētājiem pietiekamu
alternatīvu skaitu, kā arī tas, ka apvienošanās dalībnieku KOOL
un EWT un SIA "Naples" DUS ir izkliedētas visā Rīgas
teritorijā, kur atrodas arī būtiskāko tirgus dalībnieku DUS, ir
secināms, ka apvienošanās neradīs būtiskas sekas konkrētajā
ietekmētajā tirgū.
6.3. Tirgi, kuros apvienošanās
ietekme ir nenozīmīga
80 Lietas izpētes laikā, piemērojot KP iepriekšējo praksi,
tika izvērtēti konkurences apstākļi Lietā apskatītajos tirgos,
kuros apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas, atsevišķi B2C un
B2B segmentos, vienlaicīgi izvērtējot tiešo apvienošanās
dalībnieku darbības pārklāšanos lokāli (15 līdz 30 minūšu
braukšanas attālumā). Tā izvērtējot konkurences apstākļus
autoceļa A1, A2, A3, A6, A8, A9, A10 tirgū, Liepājas, Ventspils,
Valmieras un Balvu tirgū, tika secināts, ka minētajos tirgos
darbojas vairāki apvienošanās dalībnieku konkurentu DUS un
apvienošanās dalībnieku tirgus daļas šajos tirgos abos
apskatītajos segmentos ir daudz mazākas nekā konkurentiem.
Turklāt tirgos, kas tika apskatīti viena autoceļa ietvaros,
lielākoties nenotiek apvienošanās dalībnieku darbības tieša
pārklāšanās vai arī pārklāšanās ietekme ir nenozīmīga. Līdz ar to
ir secināms, ka apvienošanās neradīs būtiskas sekas norādītajos
konkrētajos tirgos.
6.4. Autoceļa A2 tirgus
81 No Lietas izpētē apskatītajiem autoceļiem A2 ir autoceļš,
kur ir vislielākais apvienošanās dalībnieku īpatsvars. Ziņojumā
norādīts, ka šajā tirgū darbojas 9 tirgus dalībnieki ar kopumā 30
DUS, no kuriem KOOL savu darbību veic 5 DUS, EWT - 1 DUS, bet SIA
"Naples" - 2 DUS. Apvienošanās dalībnieku DUS ir
izvietotas visa autoceļa A2 garumā: ETW DUS atrodas Launkalnē
(Smiltenes novads), tad Rīgas virzienā ir izvietotas divas KOOL
DUS - Ieriķos un Augšlīgatnē un LND DUS Siguldā, savukārt viena
KOOL DUS ir izvietotas Inčukalna pagastā un vēl viena LND DUS
Berģos, bet vēl divas KOOL DUS atrodas Rīgas pilsētas teritorijā.
Tādējādi uz autoceļa A2 notiek neliela apvienošanās dalībnieku
darbības pārklāšanās.
82 Lietas izpētes laikā tika izveidots 15 minūšu izohrons ap
LND DUS Siguldā.
Attēls Nr. 1.
83 20 minūšu attālumā no norādītās DUS ietilpst arī KOOL DUS,
kas atrodas Inčukalna pagastā. Tāpēc, aprēķinot tirgus dalībnieku
tirgus daļas, tika ņemta vērā arī šī DUS. Lietas izpētes laikā ir
iegūta informācija mazumtirgotājiem par apgrozījumu no pārdotā
benzīna un dīzeļdegvielas Siguldas izohronā, kas sadalījumā pa
B2C un B2B segmentiem ir apkopota turpmāk norādītajās tabulās Nr.
3 un Nr. 4.
Tabula Nr. 3
Degvielas
tirdzniecība Siguldas izohronā B2C segmentā
DUS adrese
Benzīns, tirgus
daļa (%)
Dīzeļdegviela,
tirgus daļa (%)
Operators
2021.
2022.
2023. (1)
2021.
2022.
2023. (1)
Vigo, Augšlīgatne
KOOL
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
Vidzemes šoseja 67,
Sigulda
LND
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Vidzemes šoseja 12,
Sigulda
Circle
K
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[1-5]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
Vidzemes šoseja 4,
Sigulda
NESTE
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
Mazā Saules iela 2,
Sigulda
Circle
K
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Lorēni, Sigulda
VIADA
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[5-10]%
(*)
[10-20]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
Vidzemes šoseja 47km
NESTE
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Asni, Gauja, Inčukalna
pag
Virši -
A
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
Rīgas-Veclaicenes šos.
37.km
Straujupīte
n/a
n/a
n/a
n/a
n/a
n/a
Vairogi, Inčukalna pag.,
KOOL
-
(*)
[<1]%
(*)
[1-5]%
-
(*)
[<1]%
(*)
[1-5]%
Kopā:
100%
100%
100%
100%
100%
100%
Kopā apvienošanās dalībnieki:
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
Tabula Nr. 4
Degvielas
tirdzniecība Siguldas izohronā B2B segmentā
Adrese
Benzīns, tirgus
daļa (%)
Dīzeļdegviela,
tirgus daļa (%)
Operators
2021.
2022.
2023. (1)
2021.
2022.
2023. (1)
Vigo, Augšlīgatne,
Līgatnes pag.
KOOL
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
Vidzemes šoseja 67,
Sigulda
LND
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Vidzemes šoseja 12,
Sigulda
Circle
K
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
Vidzemes šoseja 4,
Sigulda
NESTE
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Mazā Saules iela 2,
Sigulda
Circle
K
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[30-40]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
Lorēni, Sigulda
VIADA
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Vidzemes šoseja 47km
NESTE
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
Asni, Gauja, Inčukalna pag
Virši - A
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[5-10]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Rīgas-Veclaicenes šoseja 37.km
Straujupīte
n/a
n/a
n/a
n/a
n/a
n/a
Vairogi, Inčukalna pag.,
KOOL
-
-
(*)
[<1]
-
(*)
[<1]
(*)
[<1]
Kopā:
100%
100%
100%
100%
100%
100%
Kopā apvienošanās
dalībnieki:
(*)
[5-10]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
84 Izvērtējot tabulās Nr. 3 un Nr. 4 iekļauto informāciju, var
secināt, ka Siguldā un tās apkārtnē ir izvietotas visu būtiskāko
Latvijas degvielas mazumtirgotāju DUS. Apvienotā tirgus
dalībnieka tirgus daļa Siguldas izohrona ietvaros, piemēram,
dīzeļdegvielas realizācijā B2C segmentā 2023. gada 1. ceturksnī
bija (*) [20-30] %, NESTE tirgus daļa bija (*) [30-40] %. bet
Circle K - (*) [20-30] %, savukārt B2B segmentā dīzeļdegvielas
tirgus daļa apvienotajam tirgus dalībniekam bija (*) [10-20] %,
NESTE - (*) [30-40] %, Circle K - (*) [20-30] %. Tādējādi pēc
apvienošanās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa Siguldas
izohrona ietvaros tikai pietuvosies citu būtiskāko tirgus
dalībnieku tirgus daļai.
85 Ņemot vērā, ka A2 konkrētajā un tās tuvākajā apkārtnē pēc
apvienošanās darbosies 8 tirgus dalībnieki ap 30 DUS,
patērētājiem būs pietiekamas izvēles iespējas degvielas iegādē.
Tabulās Nr. 3 un Nr. 4 iekļautā informācija liecina apvienotā
tirgus dalībnieka tirgus daļa Siguldas izohrona ietvaros būs
mazākā nekā citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, Cirle K un
NESTE. Līdz ar to ir secināms, ka apvienošanās neradīs būtiskas
sekas šajā konkrētajā ietekmētajā tirgū.
6.5. Rūjienas tirgus
86 Rūjienas pilsētā benzīna un dīzeļdegvielas
mazumtirdzniecības pakalpojumu pašlaik sniedz trīs tirgus
dalībnieki - KOOL (DUS Gotika), Latvijas Nafta un
Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība "AKRONA"
(turpmāk - LKS "AKRONA"). Pēc apvienošanās tirgū būs
tikai divi tirgus dalībnieki - KOOL un LKS "AKRONA",
kas ir neliels tirgus dalībnieks (pēc Firmas.lv sniegtās
informācijas uzņēmums ir Nr. 3428 savā nozarē).
Attēls Nr. 2. Apzīmējumi: zaļais karodziņš - KOOL DUS,
dzeltenā zvaigznīte - EWT DUS, sarkanā atzīme - LKS
"AKRONA" DUS. Avots: Google Map.
87 Lietas izpētes laikā ir iegūta informācija mazumtirgotājiem
par apgrozījumu no pārdotā benzīna un dīzeļdegvielas, kas
sadalījumā pa B2C un B2B klientiem ir apkopota divās turpmāk
norādītajās tabulās.
Tabula Nr. 5
Pārdošana B2C
segmentā
Adrese
Operators
Benzīns, tirgus daļa (%)
Dīzeļdegviela, tirgus daļa
(%)
2020.
2021.
2022.
2023. (1)
2020.
2021.
2022.
2023. (1)
Ganību iela 11, Rūjiena
KOOL
-
29
- %
(*)
[10-20]%
(*)
[50-60]%
-
-
(*)
[5-10]%
(*)
[30-40]%
Pērnavas iela 23, Rūjiena
EWT
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[5-10]%
(*)
[50-60]%
(*)
[50-60]%
(*)
[40-50]%
(*)
[30-40]%
"Eriņi", Rūjiena
AKRONA
(*)
[80-90]%
(*)
[80-90]%
(*)
[80-90]%
(*)
[30-40]%
(*)
[40-50]%
(*)
[40-50]%
(*)
[40-50]%
(*)
[20-30]%
100%
100%
100%
100%
100%
100%
100%
100%
Kopā apvienoš. dalībnieki:
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
(*)
[60-70]%
(*)
[50-60]%
(*)
[50-60]%
(*)
[50-60]%
(*)
[70-80]%
Tabula Nr. 6
Pārdošana B2B
segmentā
Adrese
Operators
Benzīns, %
Dīzeļdegviela,
%
2020.
2021.
2022.
2023. (1)
2020.
2021.
2022.
2023. (1)
Ganību iela 11, Rūjiena
KOOL
-
-
(*)
[<1]%
(*)
[5-10]%
-
-
(*)
[<1]%
(*)
[20-30]%
Pērnavas iela 23, Rūjiena
EWT
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
(*)
[40-50]%
(*)
[40-50]%
(*)
[30-40]%
(*)
[30-40]%
Eriņi, Rūjiena
AKRONA
(*)
[70-80]%
(*)
[70-80]%
(*)
[80-90]%
(*)
[80-90]%
(*)
[50-60]%
(*)
[50-60]%
(*)
[60-70]%
(*)
[40-50]%
Kopā:
100%
100%
100%
100%
100%
100%
100%
100%
Kopā apvien. dalībnieki
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[10-20]%
(*)
[20-30]%
(*)
[40-50]%
(*)
[40-50]%
(*)
[30-40]%
(*)
[50-60]%
88 No Lietā iegūtās informācijas (tabula Nr. 5 un Nr. 6)
secināms, ka apvienošanās dalībnieki Rūjienas tirgū gan benzīna,
gan dīzeļdegvielas tirdzniecībā (B2C un B2B segmentos) laikā no
2022. līdz 2023. gadam strauji palielina savu tirgus daļu, bet to
vienīgā konkurenta LKS "AKRONA" tirgus daļas šajā tirgū
būtiski samazinās. Apvienošanās dalībnieku tirgus daļa benzīna
tirdzniecībā (B2C segmentā) 2022. gadā veidoja ap (*)
[10-20] %, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī tā sasniedza jau (*)
[60-70] %. Savukārt dīzeļdegvielas tirdzniecībā 2022. gadā
apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa veidoja (*) [50-60] %,
bet 2023. gada pirmajā ceturksnī tā sasniedza jau (*) [70-80]
%.
89 B2B segmentā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa benzīna
tirdzniecībā 2022. gadā bija ap (*) [10-20] %, bet 2023. gada
pirmajā ceturksnī tā palielinājās par (*) [5-10] %, savukārt
dīzeļdegvielas tirdzniecībā 2022. gadā apvienošanās dalībnieku
tirgus daļa ap (*) [30-40] %, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī
pieauga līdz (*) [50-60] %. Būtisks ir fakts, ka B2B segmentā
dīzeļdegviela tiek pārdota vairāk nekā desmit reizes lielākā
apjomā nekā benzīns, kas liecina, ka dīzeļdegviela šajā segmentā
ir daudz nozīmīgāks produkts. Tādējādi arī B2B segmentā
apvienošanās dalībnieku ietekme ir nozīmīga.
90 Lai noskaidrotu kopējo koncentrācijas līmeni tirgū, bieži
izmanto Herfindahl-Hirschman indeksu (turpmāk - HHI). Kaut
arī HHI absolūtais līmenis var sniegt vien sākotnējas norādes par
konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās, izmaiņas HHI ir
noderīgs apvienošanās izraisīto koncentrācijas izmaiņu rādītājs.
(Pamatnostādnes, 16. punkts).30
91 Rūjienas tirgū KOOL darbojas salīdzinoši nesen, tāpēc ir
pamatoti izmantot HHI aprēķiniem datus par 2023. gada pirmo
ceturksni.
Tabula Nr. 7
B2C segments
HHI pēc benzīna tirgus
daļas
HHI pēc dīzeļdegvielas tirgus
daļas
Nosaukums
Tirgus daļa
pirms
HHI pirms
apvien.
Tirgus daļa pēc
apvien.
HHI pēc
apvien.
Tirgus daļa
pirms
HHI pirms
apvien.
Tirgus daļa pēc
apvienoš.
HHI pēc
apvien.
KOOL
(*)
[50-60]%
(*)
(*)
[60-70]%
(*)
(*)
[30-40]%
(*)
(*)
[70-80]%
(*)
EWT
(*)
[5-10]%
(*)
-
-
(*)
[30-40]%
(*)
-
-
AKRONA
(*)
[30-40]%
(*)
(*)
[30-40]%
(*)
(*)
[20-30]%
(*)
(*)
[20-30]%
(*)
Kopā:
(*)
(*)
(*)
(*)
HHI Delta
(*)
HHI Delta
(*)
Tabula Nr. 8
B2B segments
HHI pēc benzīna tirgus
daļas
HHI pēc dīzeļdegvielas tirgus
daļas
Nosaukums
Tirgus daļa
pirms
HHI pirms
apvien.
Tirgus daļa
pēc
HHI pēc
apvien.
Tirgus daļa
pirms
HHI pirms
apvien.
Tirgus daļa
pēc
HHI pēc
apvien.
KOOL
(*)
[50-60]%
(*)
(*)
[20-30]%
(*)
(*)
[20-30]%
(*)
(*)
[50-60]%
(*)
EWT
(*)
[20-30]%
(*)
-
-
(*)
[30-40]%
(*)
-
-
AKRONA
(*)
[70-80]%
(*)
(*)
[70-80]%
(*)
(*)
[40-50]%
(*)
(*)
[40-50]%
(*)
Kopā:
(*)
(*)
(*)
(*)
HHI
Delt …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.