Zaudējis spēku - Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"

Zaudējis spēku - Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr. 572 Rīgā 2016. gada 4. oktobrī (prot. Nr. 45 27. §) Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) 3. risinājuma variantu, kas paredz ikgadēju finansējumu valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" šādā apmērā: 2017. gadā - 78 806 224 euro, 2018. gadā - 87 272 417 euro, 2019. gadā - 89 241 761 euro. 2. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam, paredzēt valsts budžetā ikgadēju finansējumu obligātās iepirkuma komponentes noturēšanai atbilstoši konceptuālā ziņojuma 3. risinājuma variantam, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes diferencēšanu un vidējā līmeņa saglabāšanu 26,79 EUR/MWh apmērā. Ja valsts budžetā noteiktais finansējums ir lielāks par faktiski nepieciešamo obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa noturēšanai 26,79 EUR/MWh apmērā, Ekonomikas ministrijai izmaksāt tikai konkrētajā gadā faktiski nepieciešamo finansējuma apmēru. 3. Paredzēt, ka akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājam 2017. gadā dividendēs (par 2016. pārskata gadu) tiek izmaksāti 90 141 835 euro, 2018. gada dividendēs (par 2017. pārskata gadu) - 121 748 431 euro un 2019. gada dividendēs (par 2018. pārskata gadu) - 129 520 916 euro. 4. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2017. gadam, ņemt vērā šādas plānoto ieņēmumu prognozes valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai 2017. gadā - 78 806 224 euro (32 627 027 euro - subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi, 10 787 362 euro - pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 35 391 835 euro - akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendes). 5. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apmērā: 2017. gadā - 35 391 835 euro, 2018. gadā - 70 648 431 euro un 2019. gadā - 51 120 916 euro. 6. Ekonomikas ministrijai iesniegt priekšlikumus likumprojekta par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam izskatīšanai otrajā lasījumā, palielinot prognozi maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu 2018. gadā par 10 295 811 euro, 2019. gadā par 51 120 916 euro un samazinot prognozi maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu 2017. gadā par 12 618 120 euro, subsidētās elektroenerģijas nodokļa prognozi 2017. gadā par 4 381 973 euro, 2018. gadā par 31 205 860 euro, 2019. gadā par 6 986 000 euro, pievienotās vērtības nodokļa prognozi 2017. gadā par 846 334 euro, 2018. un 2019. gadā par 812 851 euro katru gadu. 7. Finanšu ministrijai iekļaut likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumu no dividendēm) no akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas 2017., 2018. un 2019. gadā, tai skaitā dividenžu apmēru, kas tiek novirzīts elektroenerģijas lietotāju atbalstam, un valsts budžeta dotācijas apmēru obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā 2017., 2018. un 2019. gadā. 8. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2017. gadam pavadošo likumprojektu paketē likumprojektu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli pieprasītajai jaudai, sadalot izmaksas atbilstoši noteiktajai sistēmas pakalpojumu tarifu jaudas komponentei, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus, kā arī paredzot valsts budžeta dotācijas attiecināšanu uz kompensējamām izmaksām, kuras sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. 9. Ekonomikas ministrijai, izmantojot pārvades sistēmas operatora 2016. gada novērtējuma ziņojumā veikto bāzes jaudu izvērtējumu reģionā, izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu un to ietekmējošiem faktoriem, kurā izvērtēta arī dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām. 10. Ja kādā gadā (saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvenergo" iepriekšējā gada pārskata datiem) tiek konstatēta akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu nepietiekamība, lai nodrošinātu šā rīkojuma 5. punktā minēto nepieciešamo dividenžu apmēru un budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa noturēšanai 26,79 EUR/MWh apmērā, Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina fiskāli neitrālu ietekmi uz valsts budžetu. 11. Ekonomikas ministrijai iesniegt priekšlikumus likumprojektam par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojektam par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam izskatīšanai otrajā lasījumā, samazinot Ekonomikas ministrijas izdevumus valsts budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2017. gadā par 17 846 427 euro, 2018. gadā par 21 722 899 euro un palielinot 2019. gadā par 43 322 065 euro. 12. Pēc šā rīkojuma 8. punktā minēto Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā nosūtīšanai Eiropas Komisijai informāciju par izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes maksāšanas sadalē starp elektroenerģijas lietotājiem. 13. Noteikt, ka, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2018. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, finansējums valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" ir valdības prioritāte, un attiecīgi Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu nepieciešamā finansējuma apmēru 2019. gadā. 14. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 17. septembra rīkojumu Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 185. nr.). Ministru prezidents Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens  (Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojums Nr. 572) KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai Saturs Konceptuālā ziņojuma satura kopsavilkums 1. Atbalsts elektroenerģijas sektorā 1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente 1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai 1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem 2. Līdzekļi atbalsta finansēšanai 2.1. AS "Latvenergo" darbības izvērtējums un hipotētisku jaudas maksājumu regulējuma izmaiņu ietekme 2.1.1. AS "Latvenergo" darbības izvērtējums 2.1.2. Minimālā darba stundu skaita ierobežojuma atcelšana dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuras saņem jaudas maksājumu 2.1.3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas tirgu 2.2. Nodokļu ieņēmumi 2.2.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis 3. OIK maksājumu diferencēšana pēc sistēmas tarifu parauga 4. Risinājumi 4.1. 1. risinājums 4.2. 2. risinājums 4.3. 3. risinājums 4.4. Risinājumu ietekme uz elektroenerģijas lietotāju ikmēneša izmaksām 5. Secinājumi Konceptuālā ziņojuma satura kopsavilkums Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar 2017. gada valsts budžetu un valsts budžeta ietvaru 2017.-2019. gadam. Vienlaikus ar konceptuālo ziņojumu tiek izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 17. septembra rīkojumā Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 5. punktā Ekonomikas ministrijai uzdotais uzdevums, analizējot AS "Latvenergo" darbības rezultātus par 2015. gada pārskata gadu, iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmju paaugstināšanu apliekamajiem ienākumiem no obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) ietvaros pārdotās elektroenerģijas no fosilajiem energoresursiem vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas iekārtām, kurās tiek izmantoti fosilie energoresursi, nodrošinot, ka valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" finansējumam solidāri tiek izmantoti subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi un AS "Latvenergo" dividendes, kā arī Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta protokola Nr. 38. 49. § 13. punkts, kas paredz Ekonomikas ministrijai iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānoto izdevumu apjomu un resursu to segšanai obligātās iepirkumu komponentes līmeņa saglabāšanai noteiktajā līmenī, ja netiek turpināta Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošana. Ja netiek piedāvāts alternatīvais risinājums attiecīgi jāsamazina dotācijas obligātās iepirkumu komponentes līmeņa saglabāšanai noteiktajā apmērā par fiskālās ietekmes apmēru subsidētās elektroenerģijas nodokļa atcelšanai 2018. gadā un 2019. gadā attiecīgi - 30 milj. EUR un - 7 milj. EUR. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente, atbalsts energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas cita starpā paredz elektroenerģijas ražotājiem nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Līdz 2018. gadam plānots izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (turpmāk - AER). Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 44 156. § 7. punktu, tika sagatavots un 2013. gada 17. decembrī uzsākts pirms-paziņojuma process ar Eiropas Komisiju (turpmāk - EK) valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) - Atbalsts enerģijas ražotājiem ietvaros. Ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un notikušās formālās un neformālās konsultācijas ar EK, 2015. gada 22. septembrī tika uzsākts paziņojuma process valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) - Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem ietvaros. Ņemot vērā EK norādīto nepieciešamību Latvijai ieviest mehānismu pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai, lai saņemtu EK lēmumu par atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējam tirgum, 2016. gada 5. jūlijā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šī atbalsta sniegšanas apmēru. Minētie grozījumi paredz novērst pārsubsidācijas risku, izmantojot iekšējās peļņas normas (turpmāk - IRR) aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9 %. Ja pārkompensācijas novēršanas mehānisms netiktu ieviests, tad saskaņā ar EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts atbalstu tiktu ierosināta pārkāpuma procedūra pret Latviju. Par izstrādāto pārkompensācijas novēršanas mehānismu ir informēta EK un tiek gaidīts EK lēmums par atbalsta pasākuma saskaņojumu. Ķīmijas, kokapstrādes un būvmateriālus ražojošajiem energoietilpīgiem uzņēmumiem obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) saglabāšana 26,79 EUR/MWh līmenī nav pietiekama to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tika pieņemti Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 395), kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātajam OIK līdzdalības maksājumam. Minētā atbalsta, ko EK izvērtēs tikai pēc atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) - Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem saskaņošanas, sniegšanai nepieciešams saņemt EK saskaņojumu. MK noteikumi Nr. 395 stāsies spēkā tikai pēc EK lēmuma saņemšanas par saderību ar ES iekšējo tirgu. TEC atbalsta izvērtējums Lielākais īpatsvars jaudas maksas OIK daļā rodas no atbalsta dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuras saņem atbalstu jaudas maksājumu veidā (2015. gadā 42 %). Atbalstītās dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW šobrīd nodrošina bāzes jaudu reģionā, kā arī šo staciju darbība nodrošina elektroenerģijas tirgus cenu stabilizēšanu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas cenu zonā, tā novēršot elektroenerģijas cenu strauju pieauguma risku. Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija pēc Pārvades sistēmas operatora 2016. gada ikgadējā novērtējuma ziņojuma 2017. gadā plāno sagatavot izvērtējumu un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu un to ietekmējošajiem faktoriem, kurā cita starpā tiks izvērtēta dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsts samērīgums un atbilstība kopējām valsts interesēm. Subsidētā elektroenerģijas nodokļa piemērošanas termiņa pagarināšana Atbilstoši Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam subsidēto elektroenerģijas nodokli (turpmāk - SEN) ir paredzēts piemērot ienākumiem, kas gūti līdz 2017. gada 31. decembrim. Tāpat Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums paredz SEN pārskatīšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Ņemot vērā, ka ar pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) un 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) tiek novērsts pārkompensācijas risks un turpinot SEN piemērošanu pēc 2017. gada 31. decembra var tikt aizskarta komersantu tiesiskā paļāvība uz SEN pārtraukšanu saistībā ar OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazināšanu, nav atbalstāma SEN piemērošana pēc 2017. gada 31. decembra. OIK maksājumu diferencēšana pēc sistēmas tarifu parauga Esošā obligāto papildu izmaksu sadalīšana proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam nav pierādījusi sevi kā efektīvākais risinājums izmaksu sadalīšanā. Visas kompensējamās jaudas maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un OI izmaksas nosacīti var iedalīt divās daļās: 1) mainīgās izmaksas, kas rodas OI rezultātā, lai nodrošinātu noteiktu daļu AER enerģijas galapatēriņā. Tās ir atkarīgas no OI ietvaros iepirktā elektroenerģijas apjoma; 2) fiksētās izmaksas par jaudu, kuras ik gadu ir konstantas un sedz lielu jaudu koģenerācijas staciju investīciju izmaksas. Ņemot vērā divējādo izmaksu dabu, efektīvākais risinājums to segšanai būtu piemērot analoģiskus principus kā tas tiek piemērots AS "Sadales tīkls" tarifiem - izmaksas, kas rodas no jaudas maksājumiem koģenerācijas elektrostacijām, būtu lietderīgi attiecināt uz galalietotājiem proporcionāli to pieprasītajai jaudai sistēmā, savukārt izmaksas par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju - sadalīt proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam. OIK maksājumu diferencēšanas gadījumā dotācija tiktu attiecināta OIK mainīgajai daļai, nodrošinot valsts budžeta dotācijas nediskriminējošu sadali visiem lietotājiem, proporcionāli patēriņam, tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek pašlaik, neradot valsts atbalsta interpretācijas riskus. Šāda OIK diferencēšana radītu situāciju, ka efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazinātos, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem - palielinātos. OIK maksājumu diferencēšanas gadījumā tiek prognozēts, ka rēķins par elektroenerģiju neizmainīsies vai samazināsies aptuveni 2/3 no mājsaimniecību pieslēgumiem, savukārt aptuveni 1/3 no visiem klientu pieslēgumiem kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies. Sagaidāms, ka šāda mehānisma ieviešana veicinās ekonomisko izaugsmi un nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā, veicinot OIK ietekmes mazināšanu uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu prognoze Konceptuālajā ziņojumā ir sagatavoti 3 varianti ar risinājumiem un attiecīgajiem priekšlikumiem 2017. gada budžetam un 2017.-2019. gada budžeta ietvaram. Pirmais risinājums paredz, ka 2019. gada budžetā netiek paredzēti līdzekļi valsts budžeta dotācijai, lai nodrošinātu OIK līmeņa noturēšanu 26,79EUR/MWh līmenī. Šādā gadījumā valsts budžets saglabā iespējas novirzīt AS "Latvenergo" dividendes gandrīz 82 milj. euro citu politikas mērķu īstenošanai. Šajā gadījumā no 2019. gada 1. aprīļa OIK līmenis būtu 40,43 EUR/MWh. Otrais risinājums paredz esošo SEN likmju saglabāšanu un piemērošanu līdz 2017. gada 31. decembrim. Šī risinājuma rezultātā OIK līdz 2020. gada 31. martam tiek saglabāts 26,79 EUR/MWh apmērā. Trešais risinājums paredz esošo SEN likmju saglabāšanu un piemērošanu līdz 2017. gada 31. decembrim, papildinot to ar OIK diferencēšanu. Kā optimāls risinājums no valsts budžeta un OIK sistēmas sakārtošanas skatu punkta tiek piedāvāts trešais risinājums, kurš veicina OIK sistēmas sakārtošanu, tautsaimniecības izaugsmi un ilgtermiņā samazina nepieciešamo valsts budžeta finansējumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam. 1. Atbalsts elektroenerģijas sektorā 1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk - OIK), kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk - PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā. OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopots 1. tabulā. 1. tabula OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas Iepirktais elektroenerģijas apjoms Ražotājiem izmaksātais atbalsts Atbalsta apjoms virs tirgus cenas, milj. EUR 2014 2015 2014 2015 2014 2015 GWh % GWh % milj. EUR % milj. EUR % milj. EUR % milj. EUR % OI no AER 685,3 53,4 798,1 51,8 116,7 37,8 127,3 40,5 83,1 33,8 94,5 37,1 Biogāzes elektrostacijas 335,5 26,1 374,9 24,3 62,4 20,2 66,1 21,1 45,6 18,6 50,4 19,8 Biomasas elektrostacijas 195,3 15,2 269,7 17,5 32,9 10,7 39,9 12,7 23,2 9,4 28,6 11,2 Vēja elektrostacijas 87,8 6,8 90,2 5,9 9,4 3,0 9,8 3,1 5,4 2,2 6,4 2,5 Mazās HES (līdz 5 MW) 66,6 5,2 63,3 4,1 12,0 3,9 11,4 3,6 8,83 3,6 9,0 3,5 OI no fosilajām koģenerācijas stacijām 598,3 46,6 628,7 40,8 79,2 25,6 73,7 23,5 49,7 20,2 47,5 18,6 Jaudas maksa (AER) n/a n/a n/a n/a 5,2 1,7 5,2 1,7 5,2 2,1 5,2 2,0 Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas) n/a n/a n/a n/a 107,8 34,9 107,8 34,3 107,8 43,9 107,8 42,3 Kopā 1283,6 100 1539,8 100 308,90 100 314,0 100 245,7 100 254,9 100 Līdz ar to ir precizēta OIK prognoze (skat. 1. att.). Salīdzinot ar 2015. gada prognozēm, ir mainījušies šādi pieņēmumi: 1) mazāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums; Izvērtējot iepriekšējo gadu elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendenci, kā arī ņemot vērā Pārvades sistēmas operatora 2015. gada ikgadējā novērtējuma ziņojuma elektroenerģijas patēriņa prognožu konservatīvo scenāriju, tika atjaunotas elektroenerģijas patēriņa prognozes, pieņemot, ka ikgadējais elektroenerģijas patēriņa pieaugums būs aptuveni 0,6 % gadā (skat. 2. tab.). Samazinoties elektroenerģijas galapatēriņam, samazinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK palielinās), un otrādi - palielinoties gala patēriņam, samazinās OIK. 2. tabula Elektroenerģijas patēriņa prognozes 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2015.g. prognoze, GWh 6705 6798 6881 6965 NA NA 2016.g prognoze, GWh 6667* 6707 6747 6788 6828 6869 * faktiskā vērtība 2) zemāka elektroenerģijas tirgus cenas (skat. 3. tab.); Elektroenerģijas tirgus cenas samazināšanās reģionā salīdzinājumā ar 2015. gada prognozēm, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks. 3. tabula Elektroenerģijas tirgus cenas prognozes 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2015.g. prognoze, EUR/MWh 43,26 39,93 40,41 40,8 NA NA 2016.g prognoze, EUR/MWh 41,37* 37,68 38,02 37,44 36,25 36,74 * faktiskā vērtība Tā kā OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ir jāņem vērā nosacījumi, atbilstoši kuriem atbalstu enerģētikas un vides jomā var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 44 156. § 7. punktu, tika sagatavots un 2013. gada 17. decembrī uzsākts pirms-paziņojuma process ar EK valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) - Atbalsts enerģijas ražotājiem ietvaros. Ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un notikušās formālās un neformālās konsultācijas ar EK, 2015. gada 22. septembrī tika uzsākts paziņojuma process valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) - Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem ietvaros. Ņemot vērā EK norādīto nepieciešamību Latvijai ieviest mehānismu pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai1, lai saņemtu EK lēmumu par atbalsta pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum, 2016. gada 5. jūlijā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) un 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262)2. Minētie grozījumi paredz novērst pārsubsidācijas risku, izmantojot IRR aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9 %. Ja pārkompensācijas novēršanas mehānisms netiktu ieviests, tad saskaņā ar EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts atbalstu tiktu ierosināta pārkāpuma procedūra pret Latviju. Tās rezultātā komersantam būtu jāatmaksā piešķirtais finansējums, ko komersants saņēmis OI ietvaros vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu, un, kas pārsniedz starpību starp elektroenerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu, no pirmās izmaksātā atbalsta dienas, kopā ar attiecīgajā laika periodā uzkrātajiem soda procentiem. Ar Ministru kabineta 2015. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 3. punktu Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums - triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts EK lēmums valsts atbalsta lietā Nr. SA. 37970 (pašreizējais lietas numurs - SA. 43140 (2015/NN)), iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par priekšlikumiem subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanai un tā likmēm no 2017. gada un turpmāk, atsevišķu elektroenerģijas ražošanas atbalsta formulu pārskatīšanai un paredzamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā. Pamatojums šādam uzdevumam bija pieņēmums, ka pēc EK lēmuma saņemšanas būs nepieciešams veikt analīzi attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu konstatēto pārsubsidāciju, un viens no potenciālajiem pasākumiem būtu SEN pagarināšana uz gadu vai ilgāku laika periodu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Taču, ņemot vērā, ka EK grozījumus, kas paredz pārkompensācijas mehānisma ieviešanu, pārskatot elektroenerģijas ražošanas atbalsta formulas, normatīvajos aktos Latvijai uzdeva veikt pirms EK lēmuma pieņemšanas, kas ir izdarīts ar 2016. gada 5. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un MK noteikumos Nr. 262, tad Ministru kabineta 2015. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 3. punkts ir zaudējis aktualitāti. Vienlaikus, nolūkā nodrošināt elektroenerģijas OI cenas līmenī, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai, dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā, grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un MK noteikumos Nr. 262 ietvaros elektrostacijām, kuras izmanto AER, tika fiksēta elektroenerģijas OI cenas noteikšanas formulās iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cenas komponente, fiksējot to 234,77 EUR/tūkst.n.m3 apmērā. Minētie grozījumi stāsies spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc dienas, kad EK būs pieņēmusi lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību ES iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA. 43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Līdz ar to nav precīzi paredzams faktiskais grozījumu spēkā stāšanās termiņš un tas ietekmē OI prognozes 2016. gadā un OIK prognozes 2017. gadā. Šī ietekme atspoguļota 4. tabulā. Turpmākajos aprēķinos pieņemts, ka grozījumi stāsies spēkā 2016. gada 1. oktobrī. 4. tabula Grozījumu spēkā stāšanās datuma ietekme uz OIK Grozījumu spēkā stāšanās datums 01.10. 2016. 01.11. 2016. 01.12. 2016. 01.01. 2017. Kopējās OI un garantētas maksas par uzstādīto jaudu izmaksas 2016.g., tūkst. EUR 294 922 293 300 291 466 290 010 Atbalsts virs tirgus cenas 2016.g., tūkst. EUR 238 446 236 823 234 990 233 533 2017.g. OIK prognoze, EUR/MWh 36,61 36,37 36,10 35,88 Līdztekus tam, jāatzīmē, ka 2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas cita starpā paredz elektroenerģijas ražotājiem nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Tā vietā līdz 2018. gadam plānots izstrādāt un no 2020. gada piemērot jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no AER3. OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar publiskā tirgotāja prognozēm atspoguļotas 1. attēlā. 1. attēls. Faktiskā OIK un tās prognoze (EUR/MWh) Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OI tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī 2 vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un 2 vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums. 1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai Ņemot vērā vēsturiski piešķirtās tiesības ražotājiem pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam OIK pieauga no 9,30 EUR/MWh līdz 38,63 EUR/MWh. Saistībā ar ievērojamo OIK pieaugumu, un ņemot vērā OIK prognozes laika posmā līdz 2025. gadam, sākot ar 2014. gadu4 OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā. Saskaņā ar 2015. gada 31. augusta Ministru kabineta sēdē nolemto (prot. nr. 43., 2. §.), līdz 2019. gada 31. martam OIK tiks saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā, paredzot tam līdzekļus valsts vidēja termiņa budžeta ietvarā līdz 2018. gadam5. Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz OIK nepaaugstināšanu virs 26,79 EUR/MWh un OIK kompensācijas pasākumu, tai skaitā pasākumu energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, īstenošanu. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1, 29.1 un 30. pantu elektroenerģijas OI izmaksas un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju OIK apmēra mazināšanai. Īstenojot pasākumus elektroenerģijas maksājumu pieauguma risku mazināšanai, kas ir būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, 2015. gada 17. septembra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" tika paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvarā 2016., 2017. un 2018. gadam novirzīt valsts budžeta līdzekļus turpmāka OIK pieauguma segšanai līdz 2018. gada 31. martam. Ņemot vērā precizētās OIK ietekmējošo faktoru prognozes, nepieciešams precizēt arī valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu OIK pieauguma segšanai (skat. 5. tab.). 5. tabula Valsts budžeta līdzfinansējuma apjoms, lai saglabātu OIK 26,79 EUR/MWh līmenī 2016 2017 2018 2019 2020 2015.g. prognoze, milj. EUR 79,591 81,536 92,678 NA NA 2016.g prognoze, milj. EUR 59,189* 71,587 81,735 90,737 94,146 * faktiskā vērtība Tā kā atbalstu kā OIK maksājuma samazinājumu proporcionāli patērētajai elektroenerģijas daļai saņem visi elektroenerģijas lietotāji, attiecīgais finansējums nesniedz selektīvu priekšrocību, un tādējādi AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" saņemtie publiskie līdzekļi nav uzskatāmi par valsts atbalstu. 1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh līmenī samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti MK noteikumi Nr. 395, kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātajam OIK līdzdalības maksājumam. Tā kā šis atbalsts sniedz komersantiem selektīvu priekšrocību, tas tiek uzskatīts par valsts atbalstu un tā sniegšanai nepieciešams saņemt EK saskaņojumu. MK noteikumi Nr. 395 stāsies spēkā tikai pēc EK lēmuma saņemšanas par saderību ar ES iekšējo tirgu. 2015. gada 7. augustā Ekonomikas ministrija uzsāka atbalsta saskaņošanu, iesniedzot EK paziņojumu6 tās uzturētajā valsts atbalsta notifikācijas sistēmā. OIK līdzdalības maksājuma samazinājums paredzēts 85 % apmērā no OIK daļas par AER izmantojošām elektrostacijām. No 2016. gada 1. aprīļa apstiprinātā OIK ir 26,79 EUR/MWh, kuras AER daļa ir 10,54 EUR/MWh. Līdz ar to energoietilpīgu uzņēmumu, kuri kvalificēsies atbalstam, OIK līdzdalības maksājuma samazinājums šajā periodā būs 8,959 EUR/MWh. Atbalsta mehānisma īstenošanai valsts budžetā paredzētais finansējuma apmērs atspoguļots 6. tabulā. Saskaņā ar plānoto mehānismu komersanti uz samazināto OIK līdzdalības maksājumu par 2015. gada 2. pusgadu varēs pieteikties 2016. gadā. MK noteikumi Nr. 395 paredz, ka AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" visas izmaksas, kas saistītas ar samazināto OIK līdzdalības maksājumu, iekļauj OIK aprēķinā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot OIK apmēru katram nākošajam gadam, ņem vērā iepriekš minētās izmaksas. Līdz ar to AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" izmaksas par samazināto OIK līdzdalību par 2015. gada 2. pusgadu radīsies 2016. gadā un tiks iekļautas OIK, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. aprīlī, aprēķinā. Ņemot vērā minēto, valsts pamatbudžeta līdzekļi atbalsta shēmas darbībai būs nepieciešami 2017. gadā un valsts budžetā 2016. gadam netika paredzēti papildu līdzekļi energoietilpīgas apstrādes rūpniecības atbalstam. 6. tabula Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR 2016. 0 2017. 3 500 000 2018. 7 000 000 2019. 7 000 000 2020. 7 000 000 No 2. un 3. attēlā atspoguļotās informācijas par maksājumiem par elektroenerģiju redzams, ka 2015. gada otrajā pusē Latvijā vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar elektroenerģijas patēriņu no 2 - 20 GWh un no 20 - 70 GWh gadā ir trešais augstākais maksājums par elektroenerģiju starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī salīdzinot ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, turklāt ievērojama loma tajā ir OIK. 2. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (2 - 20 GWh) 2015. gada otrajā pusgadā, EUR/MWh Avots: Eurostat 3. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (20 - 70 GWh) 2015. gada otrajā pusgadā, EUR/MWh Avots: Eurostat Ņemot vērā aktuālo situāciju, pēdējā gada laikā pašmāju ķīmijas, kokapstrādes un būvmateriālus ražojošie energoietilpīgie uzņēmumi ir aktualizējuši jautājumu par savu turpmāko darbību valstī gan attiecībā uz esošo jaudu izmantošanu, gan jauniem investīciju lēmumiem. Situācijai neuzlabojoties attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām energoietilpīgiem uzņēmumiem, ir lielas bažas par to, ka pārskatāmā nākotnē tie varētu samazināt savu saimniecisko darbību Latvijā, tādējādi ietekmējot gan konkrēto nozaru, gan tautsaimniecības attīstību kopumā. Šajā sakarā aktuāls ir jautājums par papildu iespēju meklēšanu lielākai OIK izmaksu samazināšanai šiem uzņēmumiem. 1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem 2009. gada 13. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde. Pateicoties aizsargātā lietotāja instrumentam, Latvijā sociāli mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai tiek nodrošināta subsidēta elektroenerģijas gala cena, tādējādi samazinot enerģētiskās nabadzības riskus. Savukārt, atceļot OIK atbalstu un īpaši aizsargātā lietotāja budžeta dotāciju, Latvijas aizsargāto lietotāju elektroenerģijas nabadzības indekss tuvotos ES nabadzīgajām valstīm. Gadījumā, ja neeksistē atbilstoša sociālā atbalsta sistēma, kas vērsta uz enerģētiskās nabadzības novēršanu, šāda izdevumu palielināšanās var radīt nopietnus sociālos riskus. Bez OIK atbalsta un aizsargātā lietotāja budžeta Latvija ievērojami pasliktinātu pašreizējo stāvokli, paaugstinot enerģētiskās nabadzības risku. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam). No 2015. gada Latvijā pilnībā ir liberalizēts elektroenerģijas tirgus un pārtraukta vispārēja elektroenerģijas subsidēšana mājsaimniecībām. Lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi sociāli neaizsargātākajai sabiedrības daļai (aizsargātajiem lietotājiem) tika noteikts, ka šai grupai noteikts elektroenerģijas daudzums maksās iepriekšējā regulētā "starta tarifa" līmenī. Tādējādi 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā (spēkā līdz 2016. gada 1. augustam) tiesiskais regulējums aizsargātajiem lietotājiem - Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 681 "Kārtība, kādā sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbildīgās institūcijas sniedz informāciju par aizsargātā lietotāja statusu", kuri noteica aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu. Savukārt ar 2015. gada 17. septembra grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un 2015. gada 26. novembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā aizsargāto lietotāju loks tika paplašināts ar personām ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, iekļaujot personas līdz 24 gadiem, kuras turpina izglītības iegūšanu izglītības iestādē. Vērtējot nepieciešamos finansiālos līdzekļus aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniegšanai, par pamatu tiek ņemta aktuālā informācija no AS "Latvenergo", kura 2015. gadā nodrošināja aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sava budžeta ietvaros, bet 2016. gadā līdz brīdim, kad tiks noslēgts līgums ar Ekonomikas ministrijas izraudzīto aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzēju, turpina nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. 2016. gada pirmajā pusē AS "Latvenergo" ir novirzījusi atbalstu maksimāli 51 658 trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm un 19 814 daudzbērnu ģimenēm vienā mēnesī, kopā 2016. gada pirmajā pusē izlietojot 1 982 673 EUR (bez PVN). Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2016. un 2017. gadam ik gadu ir apstiprināts valsts budžeta finansējums aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai 5 122 339 EUR bez PVN apmērā. Ministru kabinets 2015. gada 17. martā (prot. nr. 15 30§) ir apstiprinājis ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, paredzot arī 2018. gadā minētajam mērķim valsts budžeta līdzekļus 5 122 339 EUR apmērā. Vienlaikus jāatzīmē, ka elektroenerģijas gala cena aizsargātajam lietotājam kā mājsaimniecībai tiek kompensēta ieskaitot PVN, jo arī kompensējamā daļa tiek aplikta ar PVN. Līdz ar to arī budžeta ienākumu daļa papildinās ar papildus PVN maksājumiem. Ar 2016. gada 5. maijā pieņemto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 73 tika apstiprināti AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi. Apstiprinātie tarifi paredz, ka sākot no 2016. gada 1. augusta visiem elektroenerģijas lietotājiem tiks piemērots divdaļīgs sadales sistēmas tarifs - viena daļa būs fiksēta, atkarībā no pieslēguma parametriem, un otra daļa būs mainīgā - atkarībā no patērētās elektroenerģijas apjoma. Ņemot vērā to, ka ievērojamai daļai aizsargāto lietotāju ir mazs elektroenerģijas patēriņš, sadales tarifa izmaiņas šai grupai radīs elektroenerģijas gala cenas pieaugumu. Lai nepieļautu elektroenerģijas maksājumu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem pēc AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas pakalpojumu tarifu stāšanās spēkā, 2016. gada 19. maijā Saeimā tika atbalstīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (stājas spēkā 2016. gada 22. jūnijā), paredzot noteikt kārtību sadales sistēmas pakalpojuma maksas kompensēšanai aizsargātajiem lietotājiem, un arī kārtību kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajiem lietotājiem. Šajā sakarā, Ministru kabinets 2016. gada 12. jūlijā pieņēma Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 459), paredzot ne tikai pašas elektroenerģijas komponentes, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu maksas pieauguma un pieslēguma maksas kompensācijas mehānismu, lai no 2016. gada 1. augusta mazinātu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargātajiem lietotājiem to neliela elektroenerģijas patēriņa dēļ. MK noteikumi Nr. 459 stājās spēkā 2016. gada 1. augustā. Plānotais valsts budžeta finansējums aizsargātajiem lietotājiem atbalsta pasākumiem turpmākajiem gadiem atspoguļots 7. tabulā. 7. tabula Finanšu līdzekļu nepieciešamība aizsargātajiem lietotājiem, EUR 2017/2018/2019 Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, trūcīgie/maznodrošinātie, daudzbērnu ģimenes) 4 863 985 Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, pieslēgumi, sistēmas tarifa atbalsts) 1 259 723 Aizsargātie lietotāji (bērni līdz 24, iesk. PVN) 0 Aizsargātie lietotāji (bērni ar invaliditāti, iesk. PVN) 523 635 Kopā, t.sk. PVN 6 647 343 2. Līdzekļi atbalsta finansēšanai 2.1. AS "Latvenergo" darbības izvērtējums un hipotētisku jaudas maksājumu regulējuma izmaiņu ietekme 2.1.1. AS "Latvenergo" darbības izvērtējums Saskaņā ar Komerclikuma 19. pantu un Informācijas atklātības likuma 5. pantu informācija par AS "Latvenergo" koncerna darbības finanšu rādītājiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Vienlaikus, šī konceptuālā ziņojuma vajadzībām var atzīmēt, ka 2015. gadā AS "Latvenergo" koncerns veiksmīgi ir saglabājis elektroenerģijas pārdošanas līdera pozīcijas Baltijas tirgū un tā peļņa par 27 % ir pārsniegusi plānoto. Tādējādi, šobrīd nav pamata bažām par AS "Latvenergo" dividenžu pārvirzīšanu OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvarā 2016.-2018. gadam nolemto. 2.1.2. Minimālā darba stundu skaita ierobežojuma atcelšana dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuras saņem jaudas maksājumu 2015. gada 31. augustā Ministru kabinetā izskatītajā konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" tika paredzēts izvērtēt esošā jaudas maksājumu regulējuma izmaiņas koģenerācijas stacijām, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, un kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 4 MW, atsakoties no prasības obligātas uzstādītās jaudas izmantošanas 1200 stundu gadā, bet vienlaikus daloties ar iespējamiem papildu ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas tirgū, sākot ar pirmo kWh, tādā veidā samazinot maksājamo jaudas komponenti. Esošā jaudas maksājumu regulējums paredz, ka koģenerācijas stacijām ir obligāti jānodrošina uzstādītās jaudas izmantošana 1200 stundas gadā, kuru laikā ražotājs pilnībā uzņemas mainīgo izmaksu (galvenokārt kurināmā) riskus, proti, pat ja kurināmā izmaksas pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu un elektroenerģijas ražošana no elektroenerģijas tirgus viedokļa nav nepieciešama, 1200 stundu nosacījums uzliek ražotājam par pienākumu obligāti ražot elektroenerģiju. Savukārt, situācijā, kad elektroenerģijas cenas tirgū ir augstākas par ražošanas mainīgajām izmaksām, ražotājs gūst papildus ienākumus. Regulējums arī nosaka, ka pēc koģenerācijā saražotām un sistēmā nodotā elektroenerģijas apjoma, kas atbilst 1200 stundām gadā, ražotājam ir jāuzsāk dalīšanās ar potenciālo papildus peļņu 75 % apmērā, efektīvi mazinot jaudas komponentes maksājumus. Līdzšinējā regulējuma piemērošanas prakse uzrāda tendenci, ka ražotāji izvēlas apturēt ražošanas jaudas pēc 1200 obligāto stundu sasniegšanas un atsāk ražošanu, atsākoties atskaites periodam. Ja ražotājiem atceltu prasību obligātas uzstādītās jaudas izmantošanai 1200 stundu gadā, kas izriet arī no saskaņošanā esošā valsts atbalsta mehānisma - elektroenerģijas OI (izteikts jaudas maksājuma veidā), tad Ekonomikas ministrijas vērtējumā, ražotāji pārtrauktu ražot elektroenerģiju, kā rezultātā sagaidāmais ieguvums jaudas maksājumu mazināšanai būtu nulle, proti, ražotājiem tiktu maksāts jaudas maksājums pilnā apjomā, bet tie neveiktu elektroenerģijas ražošanu. Papildus minētās regulējuma izmaiņas būtu jāsaskaņo ar EK valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) - Atbalsts enerģijas ražotājiem ietvaros. Līdz ar to minimālā darba stundu skaita ierobežojuma atcelšana nav pamatota un šādas jaudas maksājumu regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas. 2.1.3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas tirgu Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija protokola Nr. 33. 29. § 6. punkts uzdod Ekonomikas ministrijai sekot grozījumu MK noteikumos Nr. 221 īstenošanas gaitai un kopīgi ar iesaistītajām institūcijām un nozares nevalstiskajām organizācijām turpināt darbu elektroenerģijas OI sistēmas uzlabošanas priekšlikumu izstrādē. Lielākais īpatsvars jaudas maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un elektroenerģijas OI papildu izmaksās ir dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuras saņem atbalstu jaudas maksājumu veidā, (2015. gadā 42 %). Līdz ar to tieši šis atbalsta segments visvairāk ietekmē OIK izmaksas lietotājiem. Tāpēc primāri būtu jāizvērtē iespējamo uzlabojumu iespējas šo staciju atbalsta sistēmā. Atbalstītās dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW šobrīd nodrošina bāzes jaudu reģionā, kā arī šo staciju darbība nodrošina elektroenerģijas tirgus cenu stabilizēšanu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas cenu zonā, tā novēršot elektroenerģijas cenu strauju pieauguma risku. Tāpēc, vērtējot iespējamās atbalsta izmaiņas, būtu jāizvērtē arī šo izmaiņu ietekme uz minētajiem aspektiem. Plānots, ka Pārvades sistēmas operators savā 2016. gada ikgadējā novērtējuma ziņojumā, kas tiks sagatavots 2016. gada rudenī, veiks bāzes jaudu izvērtējumu reģionā. Izmantojot šajā ziņojumā iekļauto izvērtējumu, Ekonomikas ministrija 2017. gadā plāno sagatavot informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu un to ietekmējošajiem faktoriem, kurā cita starpā tiks izvērtēta dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām. 2.2. Nodokļu ieņēmumi 2.2.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums nosaka, ka laika periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim gūtajiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas OI ietvaros un saņemtās garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu piemēro SEN. Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes: • 15 % dabasgāzes koģenerācijas stacijām; • 10 % AER izmantojošām stacijām; • 5 % stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Vairāki desmiti elektroenerģijas ražotāju vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot SEN atbilstību Satversmei un uzskatot to par pārmērīgu slogu maksātājiem, kā arī to, ka tas ieviests, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. 2015. gada 3. jūlijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", neatzīstot SEN par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Satversmes tiesa norādīja, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā ierobežojums, kas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesas atzina, ka tas prasa līdzsvarot personu tiesisko paļāvību uz reiz jau iegūtām tiesībām ar sabiedrības interesēm, proti, arī šajā jautājumā izšķiroša nozīme ir tam, vai ievērots samērīguma princips. Līdz ar to, SEN piemērošana tiek turpināta, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsts programmu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas 2016. gada pirmajā pusgadā SEN faktiski iekasēts 15,588 milj. EUR apmērā (skat. 5. att.) jeb veikti 87,9 % no plānotās 6 mēnešu perioda izpildes (46 % no SEN 2016.gada plānotajiem ieņēmumiem)7. SEN ieņēmumu apjomu ietekmē dabasgāzes cena un OI ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, ko ietekmē Latvijas klimatiskie apstākļi, kā piemēram, siltos laikapstākļos samazinās pieprasījums pēc siltumenerģijas, kā rezultātā samazinās arī koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, ko iepērk OI ietvaros. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto dabasgāzes cenas krituma dēļ. 5. attēls. Faktiskie un plānotie SEN ieņēmumi 2014.gadā-2016.gada 6 mēnešos, milj. EUR. (Avots: Valsts ieņēmumu dienests) Veicot OI izmaksu analīzi, ir koriģēta arī SEN ieņēmumu prognoze turpmākajiem gadiem. Prognozēs pieņemts, ka savu darbību turpina gan jau ekspluatācijā nodotās elektrostacijas, kā arī pieņemts, ka elektroenerģijas ražošanu OI ietvaros vai saņemot garantētu maksu savu darbību uzsāks daļa no tām elektrostacijām, kurām ir spēkā lēmums par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Ņemot vērā minētos pieņēmumus, izveidota SEN ieņēmumu prognoze ar sadalījumu pa mēnešiem 2016.-2018. gadam (8. tabula). 8. tabula SEN ieņēmumu prognoze8, milj. EUR 2016. 2017. 2018. Janvāris 2,501* 2,842 3,023** Februāris 2,721* 2,613 2,780** Marts 2,636* 2,822 Aprīlis 2,617* 2,809 Maijs 2,665* 2,659 Jūnijs 2,449* 2,476 Jūlijs 2,279 2,427 Augusts 2,294 2,444 Septembris 2,421 2,578 Oktobris 2,678 2,852 Novembris 2,785 2,966 Decembris 2,948 3,139 Pārrēķins par iepriekšējo periodu*** 0 NA NA Kopā 30,994 32,627 5,803 * Faktiskie SEN ieņēmumi. ** Prognozētie ieņēmumi par 2017. gada novembrī un decembrī saražoto elektroenerģiju. *** izvērtējot komersantu papildus sniegto informāciju par darbību iepriekšējā periodā, Ekonomikas ministrija 2016.gada 13.jūlija ir nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam vēstuli, kurā informē, ka SEN likme iepriekšējā periodā komersantiem ir piemērota pamatoti un papildus SEN apjoms nav iekasējams. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ieņēmumus OIK pieauguma segšanai arī turpmākajos gados, 2015. gada 31. augusta Ministru kabinetā izskatītajā konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (prot. Nr. 43., 2. §) kā viens no risinājuma variantiem tika izskatīta SEN darbības termiņa pagarināšana. Atbilstoši Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam SEN ir paredzēts piemērot ienākumiem, kas gūti līdz 2017. gada 31. decembrim. Pēc 2017. gada 31. decembra SEN piemērošanu var pārskatīt. Tāpat Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums paredz SEN pārskatīšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto, SEN maksātāji bija informēti par to, kad tiem radīsies pienākums maksāt SEN un kad šis pienākums tiks atcelts, un varēja plānot nākotnē veicamās investīcijas. Satversmes tiesas tiesneši Sanita Osipova un Kaspars Balodis savās atsevišķajās domās par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 ir norādījuši, ka Satversmes tiesa spriedumā nav sniegusi pietiekamu pamatojumu apgalvojumam, ka SEN piemērošana nerada nesamērīgu slogu tā maksātājiem un ar minētajām tiesību normām netiek aizskarta tiesiskā paļāvība. Pagarinot SEN piemērošanu pēc 2017. gada 31. decembra, var tikt aizskarta komersantu tiesiskā paļāvība uz to, ka SEN tiks piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim. Tāpat arī pārkompensācijas novēršanas mehānisma ietvaros tiek ņemts vērā faktiski samaksātais SEN, kā rezultātā tiek samazināts OI ietvaros izmaksātās valsts atbalsta apmērs. Ņemot vērā minēto, ir mainījušies faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma pieņemšanai. Līdz ar to SEN piemērošanas gadījumā pēc 2017. gada 31. decembra pastāv iespējams tiesvedības risks. Ņemot vērā minētos apstākļus un iespējamo tiesvedības risku, kā arī ieviesto pārkompensācijas novēršanas mehānismu nav atbalstāma SEN piemērošana pēc 2017. gada 31. decembra. 3. OIK maksājumu diferencēšana pēc sistēmas tarifu parauga Līdzšinējā politika OIK noturēšanai esošajā līmenī ir mazinājusi riskus par nekontrolētu izmaksu pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem, kas jo īpaši bija svarīgi saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām 2015. gadā. Tomēr esošā obligāto papildu izmaksu sadalīšana proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam, nav pierādījusi sevi kā efektīvākais risinājums izmaksu sadalīšanā. Visas kompensējamās jaudas maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un OI izmaksas nosacīti var iedalīt divās daļās: 1) mainīgās izmaksas, kas rodas OI rezultātā, lai nodrošinātu noteiktu daļu AER enerģijas galapatēriņā. Tās ir atkarīgas no OI ietvaros iepirktā elektroenerģijas apjoma; 2) fiksētās izmaksas par jaudu, kuras ik gadu ir konstantas un sedz lielu jaudu koģenerācijas staciju investīciju izmaksas. Ņemot vērā divējādo izmaksu dabu, efektīvākais risinājums to segšanai būtu piemērot analoģiskus principus - izmaksas, kas rodas no jaudas maksājumiem koģenerācijas elektrostacijām, būtu lietderīgi attiecināt uz galalietotājiem proporcionāli to pieprasītajai jaudai sistēmā, savukārt izmaksas par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju - sadalīt proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam. Tā kā kopš 2016. gada 1. augusta jau ir ieviesta sistēmas pakalpojumu diferencēšana valsts lielākajam sadales sistēmas operatoram un 99,5 % no mājsaimniecības lietotāju ir ieviesta fiksēta maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem, tad jaudas maksājumu radīto izmaksu diferencēšana starp patērētājiem un sprieguma pakāpēm varētu tikt veikta pēc analoģiskiem principiem, nodrošinot vienādu un nediskriminējošu pieeju visiem vienādos apstākļos esošiem elektroenerģijas galapatērētājiem. Savukārt OI papildu izmaksu mainīgā daļa varētu arī turpmāk tikt segta, attiecinot to proporcionāli lietotāju elektroenerģijas patēriņam (EUR/MWh). Lai izpildītu valdības deklarācijas apņemšanos saglabāt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, būtu jānodrošina tāds valsts dotācijas apmērs, kas ļautu noturēt vidējo OIK līmeni noteiktajā apmērā. Dotācija tiktu attiecināta OIK mainīgajai daļai, nodrošinot valsts budžeta dotācijas nediskriminējošu sadali visiem lietotājiem, proporcionāli patēriņam, tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek pašlaik, neradot valsts atbalsta interpretācijas riskus. Šāda OIK diferencēšana radītu situāciju, kad efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazinātos, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem - palielinātos. Turpmāk jaudas maksājumu radītās izmaksas daļēji segtu arī klienti, kuriem ir pieslēgumi ar nulles patēriņu, kuri to līdz šim nav darījuši, ņemot vērā, ka šiem klientiem tomēr tiek nodrošināta pastāvīga kopējās sistēmas izmantošanas iespējas. Tas ļautu arī nākotnē efektivizēt pašu sistēmu, klientiem izvērtējot to pieslēgtās jaudas nepieciešamību, kā arī atvieglot jaunu pieslēgumu izveidošanu, jo patērētājiem būtu brīvi pieejamas jau šobrīd uzstādītās, bet neizmantotās jaudas. OIK diferencēšanas provizoriskais efekts 2017. gadā atspoguļots 6. attēlā, taču jāņem vērā, ka tiek atspoguļots vidējais statistiskais rādītājs katrā lietotāju grupā. Praktiski OIK maksājumi būs atkarīgi no elektroenerģijas patēriņa un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes. 6. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskais efekts Izmaiņu vidējā ietekme uz mājsaimniecības lietotājiem būs pozitīva. OIK maksājumu atkarība no mājsaimniecību pieslēguma un elektroenerģijas patēriņa atspoguļota 7. attēlā. Tipiskāko mājsaimniecības patērētāju rēķina izmaiņas ir parādītas 10. tabulā. 10. tabula Provizoriskās OIK izmaksu izmaiņas mājsaimniecībām, atkarībā no nepieciešamā pieslēguma un patēriņa apjoma Izmaksas par OIK pašlaik (ar PVN) Izmaksas par OIK turpmāk (ar PVN) Ietaupījums (-), pieaugums (+) 1 fāzes pieslēgums 110 kWh/mēnesī (pārsvarā dzīvokļi) 3,57 EUR/mēn 2,84 EUR/mēn -0,73 EUR/mēn 3 fāžu 20 A pieslēgums 200 kWh/mēnesī (pārsvarā privātmājas) 6,48 EUR/mēn 8,14 EUR/mēn +1,66 EUR/mēn 7. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskā ietekme uz mājsaimniecību OIK maksājumiem Kopumā tiek prognozēts, ka rēķins par elektroenerģiju neizmainīsies vai samazināsies aptuveni 2/3 no mājsaimniecību pieslēgumiem, savukārt aptuveni 1/3 no visiem klientu pieslēgumiem kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies. Lai nodrošinātu, ka rēķins nepieaugs aizsargātajiem lietotājiem (trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti un 1.grupas invalīdi), tiks izstrādāti grozījumi aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismā, lai kompensētu prognozējamo izmaksu pieaugumu. Provizoriskie aprēķini liecina, ka papildu izmaksas būs iespējams segt esošā budžeta ietvaros (skat. 12. tab.). Juridisko patērētāju, kas pieslēgti pie 0,4 kV sprieguma, grupā OIK maksājumu samazināšanos izjutīs tie patērētāji, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte ir virs 13 %. Savukārt tiem patērētājiem, kuru efektivitāte ir zemāka, OIK maksājums pieaugs. Patērētāju, kas pieslēgti pie 6-20 kV vai 110 kV sprieguma, grupā OIK maksājumu samazināšanos izjutīs tie patērētāji, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte ir virs 16 % (pārsvarā tie ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi). OIK maksājumu atkarība no pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes atspoguļota 8. attēlā. 8. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskā ietekme uz juridiskajiem patērētājiem Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi dažādu uzņēmumu provizoriskās OIK maksājumu izmaiņas, ieviešot diferencētu OIK (skat. 11. tab.). 11. tabula OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskā ietekme uz juridiskajiem patērētājiem - piemēri Nozares uzņēmums Pieslēguma efektivitāte Jaunais OIK, EUR/MWh Gada OIK rēķina izmaiņas (%) Piensaimniecība A 35% 16,00 - 40% Piensaimniecība B 15% 24,17 - 10% Pārtikas pārstrāde A 59% 14,32 - 47% Pārtikas pārstrāde B 25% 20,62 - 23% Kokapstrāde A 8% 38,81 +45% Kokapstrāde B 40% 16,39 - 39% Būvmateriāli A* 81% 4,77 - 51% Būvmateriāli B 22% 21,73 -19% Tekstilrūpniecība A 8% 36,35 +36% Tekstilrūpniecība B 26% 19,95 - 26% * Energointesīvs uzņēmums ar 85% atlaidi no AER komponentes Sagaidāms, ka šāda mehānisma ieviešana veicinās ekonomisko izaugsmi un nod …