Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes pagasta, Klintaines pagasta un Vietalvas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un graf

Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes pagasta, Klintaines pagasta un Vietalvas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Aizkraukles novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2022/42 Aizkrauklē 2022. gada 15. decembrī Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes pagasta, Klintaines pagasta un Vietalvas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Aizkraukles novada domes 2022. gada 15. decembra lēmumu Nr. 778 (prot. Nr. 24, 6. p.) Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu (Aizkraukles novada domes 16.03.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/5 redakcijā) 1. Apstiprināt Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes pagasta, Klintaines pagasta un Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma saistošās daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi. 2 2. Atzīt par spēku zaudējušiem Pļaviņu novada domes 2009. gada 22. oktobra saistošos noteikumus Nr. 6 "Pļaviņu novada teritorijas plānojums", "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi". 3 3. Teritorijas plānojuma interaktīvā grafiskā daļa pieejama valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk – ģeoportāls) https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23308 un ir saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. 4 Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs L. Līdums Apstiprināts ar Aizkraukles novada domes 2022. gada 15. decembra lēmumu Nr. 778 (prot. Nr. 24, 6. p.) 1. pielikums saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/42 "Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes pagasta, Klintaines pagasta un Vietalvas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Aizkraukles novada domes 16.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 2023/5) Aizkraukles novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000074812Lāčplēša iela 1a, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101dome@aizkraukle.lv http://www.aizkraukle.lvAizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes pagasta, Klintaines pagasta un Vietalvas pagasta teritorijas plānojumsRedakcija 6.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.6. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai3.7. Prasības jaunu zemes vienību veidošanai, sadalīšanai, apvienošanai un robežu pārkārtošanai3.8. Prasības derīgo izrakteņu iegūšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasībasPielikumi1. pielikums2. pielikums3. pielikums4. pielikums5. pielikums6. pielikums7. pielikums1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības šo teritoriju un to konkrētu daļu izmantošanai un apbūvei saskaņā ar grafiskās daļas kartēm:1.1. Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu teritorijas funkcionālais zonējums1.2. Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu ciemu funkcionālais zonējums1.3. Pļaviņu pilsētas funkcionālais zonējums1.4. Klintaines pagasta funkcionālais zonējums1.5. Aiviekstes pagasta funkcionālais zonējums1.6. Vietalvas pagasta funkcionālais zonējums2. Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs attēlotas aizsargjoslas ar platumu virs 10 metriem. Aizsargjoslas, kas nav attēlotas kartē, noteiktas Aizsargjoslu likumā.3. Veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu – teritorijas plānošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, robežu pārkārtošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu u.t.t., jāievēro šo Apbūves noteikumu prasības. Tā kā Apbūves noteikumos netiek dublētas citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, t.sk. citos pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais, jāievēro arī Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" un citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības, t.sk. citu pašvaldības saistošo noteikumu prasības.4. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, uz kuriem dotas atsauces apbūves noteikumos, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības.5. Apbūves noteikumi piemērojami tā, lai tie nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.1.2. DEFINĪCIJAS6. Šajos noteikumos lietoti termini, kuru definīcijas noteiktas normatīvajos aktos.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA7. Visā teritorijā, ja tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām, atļauts izmantot zemi, būves un to daļas saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļauto (plānoto) izmantošanu, kā arī:7.1. infrastruktūras objektu izbūvei, kas nepieciešama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.7.2. teritorijas labiekārtošanai un labiekārtojuma elementu izvietošanai, apstādījumu ierīkošanai, tostarp, mežaparku, ierīkošanai;7.3. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta izvietošanai;7.4. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai individuālā elektrotransporta uzlādes punkta ierīkošanai;7.5. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām. Vēja elektrostacijas atļauts izvietot saskaņā ar šo Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļas prasībām un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;7.6. citu objektu izvietošanai vai ierīkošanai, kā arī tādu darbību veikšanai, kuru nepieciešamība pamatota ar būtiskiem sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības vai vides aizsardzības apsvērumiem.2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA8. Aizliegta tāda zemes, ēku un inženierbūvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst šo Noteikumu prasībām, ir pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām, rada vides apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu, kā arī var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību.9. Veidot karjerus būvmateriālu un augsnes iegūšanai, izņemot vietas, kur tas atļauts šajos Noteikumos;10. Novietot, savākt vai glabāt pamestus vai kā citādi iegūtus nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta vai noliktava;11. Vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, (t.sk. metāllūžņus, būvgružus, lupatas u.tml.) vai piesārņot grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;12. Ēku un inženierbūvju vietā izmantot nolietotu kravas automašīnu, autobusu vai vagonu korpusus vai to daļas dzīvošanai, uzglabāšanai un citai saimnieciskajai darbībai. Jūras un citus konteinera tipa vagonus atļauts novietot tikai īslaicīgai izmantošanai ar nosacījumu, ka tā fasādes, kas vērstas pret publisko ārtelpu, ir arhitektoniski noformētas/apšūtas;13. Izmantot pastāvīgai dzīvošanai ceļojumu treilerus, vagoniņus, saliekamas konstrukcijas, kas nav īpaši projektētas kā dzīvojamās telpas. Šī prasība neattiecas uz būvlaukumiem un tūristu izmitināšanai paredzētām teritorijām, kurās atļauts šāds izmantošanas veids;3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI14. Piekļuves nodrošināšana zemes vienībām un būvēm:14.1. Jebkurai zemes vienībai jānodrošina piekļūšana ar transportlīdzekļiem.14.2. Nevienā teritorijā nedrīkst izmantot jebkādu ēku un inženierbūvi vai zemes vienību, kā arī plānot vai ierīkot kādu ēku vai inženierbūvi, ja šai zemes vienībai nav nodrošināta piebraukšana, tas ir, ja zemes vienība nerobežojas ar ceļu, ielu, piebraucamo ceļu, vai arī piekļūšanu tai nenodrošina Zemesgrāmatā reģistrēts servitūts. Zemes vienībai, kas robežojas ar valsts autoceļu, ir jānodrošina piebraukšana (piekļūšana) citam ceļam vai ir atļauts pieslēgums valsts autoceļam atbilstoši valsts autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem.14.3. Būvniecības process nav uzsākams, kamēr nav nodrošināta piebraukšana no zemes vienības līdz pašvaldības ceļam vai ielai, vai valsts autoceļam. Būvniecība zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, atļauta tad, ja tai ir nodrošināta piekļūšana citam ceļam vai ir atļauts pieslēgums valsts autoceļam atbilstoši valsts autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem.14.4. Nav atļauta apbūves uzsākšana pirms piebraucamo ceļu izbūves.14.5. Apbūves teritorijās jānodrošina ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un apkalpes tehnikas piekļūšanas iespējas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.14.6. Publiskajiem ūdeņiem jānodrošina publiska piekļūšana kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Pēc zemes ierīcības projekta izstrādes ierosinātāja iesnieguma saņemšanas Pašvaldība pieņem lēmumu par zemes ierīcības projekta izstrādes nepieciešamību un nosacījumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā15. Prasības jaunu ielu un ceļu būvniecībai15.1. Izstrādājot zemes ierīcības projektus un detālplānojumus ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.15.2. Ceļu un ielu būvniecībai, uzturēšanai un inženiertīklu izvietošanai tiek noteiktas ceļu nodalījuma joslas un ielu sarkanās līnijas (1. pielikums) saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.15.3. Ielu un ceļu šķērsprofili precizējami detālplānojumā vai attiecīgā objekta būvprojektā, paredzot iespēju nodrošināt transporta un gājēju satiksmi, kā arī inženiertīklu un objektu izvietojumu saskaņā ar valsts un pašvaldības institūciju tehniskajiem noteikumiem un ievērojot transporta būvju un inženiertīklu projektēšanas normatīvu prasības.15.4. Jaunu ceļu un ielu izveidei nepieciešamo zemes platību nosaka katrā atsevišķā gadījumā, atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai.15.5. Jaunu apbūves teritoriju lokālpānojumos vai detālplānojumos jāplāno vienots transporta sistēmu tīkls kopā ar kaimiņu zemes vienībām.15.6. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas, paredzēt inženiertīklu izvietojumu ceļu nodalījuma joslās un ielu sarkano līniju koridoros.15.7. Ja iela vai ceļš veido strupceļu, brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autonovietnēm.16. Prasības transportlīdzekļu novietnēm16.1. Publiskos objektos autostāvvietu skaitu nosaka ievērojot šādu autostāvvietu minimālo vietu skaitu:16.1.1. pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādēs – 3 autostāvvietas uz 10 strādājošajiem;16.1.2. izglītības iestādei – 1 stāvvieta uz 4 darbiniekiem un 20 audzēkņiem;16.1.3. ražošanas uzņēmumam – 1 autostāvvieta uz 10 strādājošajiem;16.1.4. tirdzniecības vai pakalpojumu objektos – 1 stāvvieta uz 20 kv.m. tirdzniecības platības;16.1.5. sabiedriskās ēdināšanas vietās – 1 autostāvvieta uz 5 apmeklētājiem;16.1.6. sporta būvei un kultūras iestādei – 1 stāvvieta uz 10 apmeklētāju vietām;16.1.7. viesnīcai un apmešanās mītnei – 1 stāvvieta uz 3 apmeklētājiem;16.1.8. brīvdabas atpūtas objektos un teritorijās – 1 stāvvieta uz 20 apmeklētājiem16.2. Daudzdzīvokļu mājās – 1 stāvvieta uz 1 dzīvokli16.3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu var precizēt būvprojektos vai detālplānojumos.16.4. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, izbūvē un nodod ekspluatācijā reizē ar šī objekta nodošanu ekspluatācijā.16.5. Ja tiek mainīts ēku vai inženierbūvju lietošanas veids, palielināts to apjoms, vai arī pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi faktori, ir jānodrošina arī nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai lietošanai.16.6. Ja ēka un inženierbūve vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu lietošanas veidu un katram lietošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram lietošanas veidam atsevišķi un summē.16.7. Automašīnu novietņu piebraucamo ceļu katrai braukšanas joslai jābūt vismaz 3 m platai.16.8. Speciāli aprīkotas velosipēdu, motociklu (arī mopēdu un motorolleru) un tūristu autobusu novietnes jāparedz pie visām nozīmīgām publiskām ēkām atbilstoši normatīvo aktu prasībām.16.9. Prasības transportlīdzekļu novietņu platībai:16.9.1. nepieciešamo platību virszemes atklātai autonovietnei vieglajām automašīnām, motocikliem (arī mopēdiem un motorolleriem) un tūristu autobusiem nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.16.9.2. vienas kravas automašīnas novietošanai virszemes atklātā autonovietnē nepieciešamā platība atkarīga no automašīnas tipa, bet ne mazāk kā 25 m2.16.9.3. vienas vieglās automašīnas novietošanai slēgtā vienstāva garāžā – 30 m2.16.10. Autostāvvietas izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā.16.11. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību – 12 m plats priekšlaukums.16.12. Attālums no iebrauktuves garāžā ir jāpieņem ne mazāks par normatīvajos aktos noteikto.16.13. Būvvalde var atļaut samazināt vai palielināt autonovietņu un velonovietņu skaitu ne vairāk par 25 % no noteiktā minimālā skaita, ņemot vērā to skaitu ietekmējošos faktorus (nodrošinājums ar publisko transportu, attālumu līdz pilsētas vai ciema centram, transporta plūsmu aprēķinus u.c.).17. Ceļu iedalījums:17.1. Valsts autoceļi: galvenie autoceļi, reģionālie autoceļi, vietējie autoceļi (1. pielikums).17.2. Pašvaldības ceļi (2. pielikums).17.3. Komersantu ceļi.17.4. Māju ceļi.18. Noteikts pašvaldības ielu iedalījums maģistrālās un vietējas nozīmes, ielu saraksti pievienoti 2.pielikumā.19. Ielu sarkanās līnijas:19.1. Veicot jaunu ielu projektēšanu, būvniecību vai esošo pārbūvi Pļaviņu pilsētā un Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu ciemos noteikti šādi minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām:19.1.1. Maģistrālām ielām – 18 metri;19.1.2. Vietējās nozīmes ielām – 12 metri.20. Redzamības nodrošinājums krustojumos20.1. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nosaka redzamības brīvlaukus, ievērojot normatīvajos aktos un standartos noteiktās prasības.20.2. Tajā zemes vienības daļā, ko veido redzamības brīvlauki, nedrīkst izvietot būves, tai skaitā žogus, paviljonus, kioskus, dažādus stendus, reklāmas objektus, mazās arhitektūras formas, kā arī ierīkot stādījumus augstākus par 0,5 m.20.3. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai īpašām tehniskām ierīcēm.20.4. Ja dzelzceļa un ielas vai ceļa krustojumos ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības brīvlauks jāpalielina līdz 400 m gar dzelzceļa piederības robežu un 90 m gar ielas vai ceļa līniju, vai līdz attālumam, ko nosaka spēkā esošie normatīvie akti.20.5. Neregulējamu ielu un ceļu krustojumos un gājēju pārejās jānodrošina redzamības trīsstūris. Redzamības brīvlauka sānu malas izmēriem jābūt ne mazākiem par 20 x 10 m no ielas sarkanajām līnijām (par garāko malu pieņemot galveno malu).3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM21. Vispārīgās prasības21.1. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektējamas, būvējamas, pārbūvējamas un ekspluatējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.21.2. Jaunus inženiertīklus izvieto galvenokārt joslā starp ielas sarkanajām līnijām un joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.21.3. Pēc jaunu inženiertīklu un objektu izbūves vai pārbūves, turpmāk neizmantojamās inženiertīklu sistēmas daļas (izņemot kabeļus) jānojauc.21.4. Pasūtītājam pēc inženiertīklu un objektu būvniecības darbiem jānodrošina teritorijas sakārtošana, ceļu, ielu, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana.22. Ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana22.1. Nekustamo īpašumu īpašnieka vai valdītāja pieslēgumi centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāti šādos gadījumos:22.1.1. zemesgabalam ar esošu apbūvi, pie jaunbūves būvniecības vai būves pārbūves, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli;22.1.2. zemesgabalam piegulošajā ielā atrodas centralizētās kanalizācijas tīkli.22.2. Esošajām un jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kur nav izbūvēta centralizētā ūdensapgādes sistēma, kā pagaidu risinājums atļauta lokālu ūdens ieguves vietu ierīkošana atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni un ugunsdzēsības vajadzībām.22.3. Apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama hermētisko izsmeļamo kanalizācijas bedru, septiķu vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve (šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvprojekta sastāvā).22.4. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādes, jaunbūvējamas būves būvprojektā ietver šo pieslēgumu risinājumus. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.22.5. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu akas u.c.) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.22.6. Ūdens ieguves urbumus atļauts ierīkot ne tuvāk par 10 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku par apgrūtinājuma – aizsargjoslas noteikšanu zemes vienībai.22.7. Visa veida ūdens ņemšanas vietu apkārtnei jābūt labiekārtotai, lai netiktu pieļauta apkārtējo notekūdeņu infiltrēšanās un ūdens piesārņošana.22.8. Pirms atkārtotas urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei.22.9. Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams tamponēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kura ir saņēmusi licenci šāda veida darbu veikšanai.22.10. Attālums no dzīvojamām un publiska rakstura ēkām līdz notekūdeņu pazemes filtrācijas laukiem ar caurlaidi 15 m³ diennaktī nedrīkst būt mazāks par 15 metriem.22.11. Pļaviņu notekūdeņu aglomerācijas robežas shēma skatāma 7. pielikumā.22.12. Notekūdeņu filtrācijas laukus drīkst ierīkot ja dziļums no filtrācijas drenām līdz gruntsūdens līmenim ir vismaz 1 m.22.13. Pie mazākas dziļuma starpības par 1 m starp filtrācijas drenām un gruntsūdens līmeni, virs zemes jāierīko vajadzīgajā augstumā uzbērti smilts – grunts filtri. Uzbēruma malas attālums līdz dzīvojamām un publiska rakstura ēkām nedrīkst būt mazāks par 25 m, ja notekūdeņu filtrācijas lauki ir atļauti.22.14. Jebkuras teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā jārisina lietus ūdeņu un sniega ūdeņu novadīšana no ielām, ceļiem, laukumiem un apbūves gabaliem.23. Ģeodēziskā tīkla punkti23.1. Lokālplānojumos un detālplānojumos attēlojami ģeodēziskā tīkla punkti.23.2. Veicot būvniecību, tai skaitā esošo būvju atjaunošanu un pārbūvi ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā, ir jāveic saskaņojumi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu saraksts – 5. pielikumā.24. Meliorācija24.1. Apbūvējot meliorētu teritoriju, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmu pārkārtošanu.24.2. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves.24.3. Meliorācijas sistēmu stāvokļa novērtēšanai novadā jāveic to tehnisko apsekošanu.24.4. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, jāizbūvē jauni vai jāpārbūvē esošie meliorācijas grāvji projektētos izmēros un dabīgās notecēs, jāsaglabā visi esošie grāvji un dabīgās noteces, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu.24.5. Veicot meliorācijas grāvju tīrīšanu vai atjaunošanu jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi aizsargjoslās ap virszemes ūdensobjektiem un meliorācijas būvēm un ierīcēm.24.6. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas kārtību nosaka normatīvie akti.24.7. Valsts nozīmes ūdensnoteku gultņu kopšanu (pārtīrīšanu) veic atbildīgā institūcija. Koplietošanas un vienas saimniecības nozīmes, tai skaitā drenu sistēmu uzturēšanas pasākumus veic zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.24.8. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas pasākumu kopumu, koplietošanas sistēmu uzturēšanas izmaksu sadalīšanas kārtību, kā arī zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību par meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesību ierobežošanu nosaka normatīvie akti.25. Elektroapgāde25.1. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 metriem no 110 kV un 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem izstrādāt un saskaņot darbu izpildes projektu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.25.2. Veicot jebkādus darbus/darbības elektrolīniju aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku.25.3. Izstrādājot detālplānojumu, nepieciešams parādīt esošo 20(10)kV un 0,4 kV EPL (gaisvadu un kabeļlīniju) un 20(10)/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadaļņu, esošo un projektēto ēku pievadu atrašanās vietas, inženiertīklu koridorus ar būves funkcionēšanai nepieciešamajiem inženiertīkliem, jāattēlo esošo un plānoto elektroapgādes objektu aizsardzībai un ekspluatācijai paredzētās un noteiktās aizsargjoslas.25.4. Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana atbildīgajā institūcijā veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.25.5. Prasības elektrotīklu ekspluatācijai un drošībai, kā arī prasības vides un cilvēku aizsardzībai nosakāmas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.25.6. Apbūves teritorijās 110 kV elektrolīniju tuvumā būves paredzēt ārpus elektrolīniju aizsargjoslām.25.7. Novada teritorijā atrodas pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijas ar attiecīgo aizsardzības joslu – zemes gabalu, ko norobežo nosacītās vertikālās virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass. Šīs trases ir reģistrētas Valsts zemes dienesta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē.25.8. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot atbilstošo normatīvo aktu prasības.25.9. (Svītrots ar Aizkraukles novada domes 16.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 2023/5)25.10. Vēja elektrostacijas, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā atbilstoši teritorijas plānojuma nosacījumiem un normatīvajos aktos noteiktām prasībām.25.11. Vēja elektrostaciju parku būvniecība atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas Pašvaldībā par būvniecības laikā izmantojamo satiksmes infrastruktūru (ceļi, ielas, laukumi, tilti, caurtekas u.c.), tās ekspluatācijas noteikumiem, nepieciešamajiem sagatavošanas darbiem pirms ekspluatācijas. Papildus jāiesniedz satiksmes organizācijas un materiālu transportēšanas ceļu apraksts, kur skaidri jānorāda plānoto būvdarbu, materiālu un izmantojamo ceļu posmi un to izmantošanas laiki. Pēc saskaņojuma saņemšanas jānoslēdz vienošanās par infrastruktūras izmantošanu un sakārtošanu pēc tās izmantošanas.25.12. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas ciemu teritorijās atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves un inženiertehniskās apgādes objektu apbūves zonā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.26. Gāzes vadi26.1. Teritorijā atrodas pārvades gāzesvads ar spiedienu vairāk nekā 1,6 megapaskāli Rīga – Daugavpils un pārvades gāzesvada dīķeris ar diametru 530 mm, kuriem aizsargjoslas nosakāmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.26.2. Tehnisko noteikumus būvprojektu izstrāde un to saskaņošanu, kā arī nosacījumus un atzinumus (saskaņojumus) detālplānojumiem izsniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.26.3. Veicot ēku un inženiertīklu projektēšanu un būvniecības darbus, nepieciešams ievērot normatīvajos aktos noteiktās ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas ap pārvades gāzesvadu un tā iekārtām.27. Elektronisko sakaru tīkli27.1. Izbūvējot jaunas ielas un ceļus, jāieplāno elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas vai sakaru kabeļu izvietojumu ārpus ielu un ceļu brauktuves.27.2. Par jaunu dzīvojamo māju un uzņēmējdarbības objektu būvniecību savlaicīgi jāinformē elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai veiktu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras plānošanu un pakalpojumu nodrošināšanu.3.3. PRASĪBAS APBŪVEI28. Ikvienas būves ikvienai daļai aizliegts projicēties ārpus zemes vienības, uz kuras tā atrodas, izņemot šādus gadījumus:28.1. būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa drīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas uz ielas pusi, bet ne vairāk kā 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3 m virs ietves, izņemot transporta inženierbūvēm, hidrotehniskām būvēm, pārkarēm.28.2. inženierbūve ir žogs starp zemes vienībām.28.3. ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.29. Apbūves teritorijās, kur eksistē iedibināta būvlaide, galveno ēku izvieto tā, lai tās pret ielu vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi.30. Dzīvojamo apbūvi nav atļauts izvietot tuvāk par 50 metriem no piesārņotām un potenciāli piesārņotās vietām (saraksts 4. pielikumā).31. Rūpnieciskās apbūves teritorijās būves attālums no dzīvojamās apbūves zemes vienības robežām nedrīkst būt mazāks par 50 metriem, izņemot transporta lineārās infrastruktūras objektus, inženiertehniskās infrastruktūras objektus un teritorijas labiekārtojuma elementus. Šajās teritorijās jānodrošina pasākumi blakus esošo dzīvojamās apbūves teritorijas aizsardzībai pret troksni, smakām un citu veida piesārņojumu.32. Ēku un inženierbūvju konstruktīvās daļas un elementi32.1. Katras būves ielas pusē ir jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi, ūdens notekcaurules jāizbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.32.2. Virs skatlogiem – vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 metrus un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 metrus virs ietves.33. Attīstot savrupmāju teritorijas esoša dzelzceļa tuvumā, ieteicams izmantot skaņu absorbējošus materiālus vai paredzēt troksni mazinošus pasākumus.34. Prasības insolācijai:34.1. Dzīvojamo ēku būvprojektu risinājumos jānodrošina dzīvojamo telpu nepārtraukta insolācija vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:34.1.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;34.1.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.34.2. Dzīvojamās ēkās, kuros ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt šo noteikumu 34. punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.34.3. Šajos noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot, ja pašvaldība teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikusi apbūves teritorijas, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās ēkās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā pieļaujams projektēt jaunu apbūvi vai dzīvojamās apbūves pārbūvi, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju un to nepasliktinot.3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM35. Pagalmi:35.1. Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, sānpagalms, aizmugures pagalms).35.2. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, tīri un sausi, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas, tā lai netiktu applūdinātas blakus esošās zemes vienības.35.3. Vienas zemes vienības pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalma daļu.35.4. Priekšpagalmos jāierīko apstādījumi vai zālāji, kurus var šķērsot celiņi vai iebrauktuves.35.5. Pagalmu drīkst aizņemt tikai tās ēkas un inžnierbūves vai to daļas, kas atļautas attiecīgajā teritorijā, tajā skaitā funkcionālas un dekoratīvas būves, atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, (kas projicējas pagalmā ne vairāk par 1,5 m), saulessargus, erkerus, (kas projicējas nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m), balkonus, segtas un atklātas terases (kas projicējas nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5 m).35.6. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem.35.7. Mēslu krātuves, vircas bedres un komposta kaudzes izvieto iekšpagalmā, iespēju robežās mazinot to redzamību no galvenajiem ceļiem un ielām.36. Apgaismojums:36.1. Dzīvojamo ēku, publisko un darījumu iestāžu ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas publiskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu.36.2. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.36.3. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.36.4. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskās vietās, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.37. Apstādījumi:37.1. Stādot kokus un krūmus ēku un inženierbūvju tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju un izgaismošanu kā arī ēku un inženierbūvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju.37.2. Aizliegts izmantot invazīvās sugas.38. Žogi:38.1. Žogam jābūt stilistiski saskaņotam ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru.38.2. Žoga un dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 m, izņemot lauksaimniecības un medību dzīvnieku novietņu apbūves teritorijās, kur pieļaujama augstāku žogu būvniecība.38.3. Žogu stabu atbalstus aizliegts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.38.4. Aizliegta surogātmateriālu (piemēram, metāllūžņu vai plastmasas atgriezumu) izmantošana žogu būvniecībā.38.5. Pilsētas un ciemu teritorijās aizliegta dzeloņstiepļu un tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogu būvniecībā.38.6. Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.38.7. Būvlaukumi (izņemot savrupmāju un palīgēku) un avārijas stāvoklī esošas būves jānorobežo ar pagaidu žogiem vai norobežojošām lentām.38.8. Ielu pārbūves/atjaunošanas gadījumā jānodrošina esošā žoga pārcelšana ne tuvāk par ielas sarkano līniju.38.9. Zemes vienības drīkst iežogot ņemot vērā sekojošus nosacījumus:38.9.1. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;38.9.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības trīsstūriem;38.9.3. gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm – ne tuvāk ūdens objektam par tauvas joslas robežu;38.9.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē pēc nepieciešamības;38.9.5. pārējos gadījumos – pa zemes vienības robežām, vienojoties.38.10. Aizliegts nožogot esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas pagalmu teritorijas.39. Dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas jāparedz vietās, kur attiecīgo objektu ietekme nepārsniedz trokšņa robežlielumus. Gadījumos, kad apbūve tiek plānota vietās, kur tiek pārsniegti trokšņa robežlielumi, trokšņa samazināšanas pasākumi jāietver attiecīgā plānošanas dokumentā un būvniecības ieceres dokumentācijā. Nepieciešamības gadījumā ir jāveic akustiskā modelēšana.40. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu, vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu.3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI41. Piesārņotajās vietā, ja tādas ir noteiktas, pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības jāveic izpēte, ja nepieciešams, teritorijas sanācija vai rekultivācija un monitorings, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.42. Grafiskās daļas kartē attēlotas potenciāli piesārņotas teritorijas saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzi "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs" datiem (4. pielikums).43. Ja saskaņā ar izpētes rezultātiem pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, jāveic teritorijas sanācija.44. Applūstošās teritorijas, ja tādas ir noteiktas, var precizēt turpmākās teritorijas plānošanas un projektēšanas procesā, izstrādājot lokālplānojumu un detālplānojumu.45. Applūstošajās teritorijās, ja tādas ir noteiktas, nav pieļaujams paredzēt ēku un inženierbūvju (t.sk. dīķu) būvniecību, pretplūdu aizsargbūvju būvniecību (izņemot esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem) un teritorijas uzbēršanu.3.6. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI46. Būvprojektā paredz speciālus pasākumus, lai nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām publiskajos un pakalpojumu objektos, daudzdzīvokļu mājās un publiskajā ārtelpā.3.7. PRASĪBAS JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAI, SADALĪŠANAI, APVIENOŠANAI UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANAI47. Nekustamā īpašuma (zemes vienības) sadalīšanu vai apvienošanu atļauts veikt tikai nekustamajiem īpašumiem, kas nostiprināti Zemesgrāmatā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus.48. Jaunu zemes vienību atļauts veidot, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu saskaņā ar teritorijas plānojuma Grafiskās daļas plānu un normatīvo aktu prasībām. Jaunveidojamā nekustamā īpašuma (zemes vienības) izmantošanas mērķim jāatbilst teritorijas plānojuma Grafiskās daļas plānam un Apbūves noteikumu prasībām vai pašreizējai likumīgi uzsāktai izmantošanai.49. Esošās zemes vienības, kuru platība ir mazāka par Apbūves noteikumos noteikto minimālo zemes vienības platību, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un inženierbūves atbilstoši attiecīgās funkcionālās zonas prasībām.50. Apvienojot vai sadalot zemes vienības nedrīkst slēgt esošos servitūta ceļus, ja nav nodrošināta alternatīva piekļūšana, kas noformēta ar iesaistīto pušu līgumsaistībām.51. Apvienojot vai sadalot zemes vienības, nav pieļaujams slēgt esošos pašvaldības ceļus, ielas, laukumus un piebrauktuves bez Pašvaldības piekrišanas.52. Sadalot zemes vienību, nav nepieciešams paredzēt atsevišķu piekļuvi, ja tā vienu daļu pievieno blakus esošajam zemes vienības, kurām šāda piekļūšana ir nodrošināta.53. Ņemot vērā zemes racionālas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama zemes vienību minimālās platības samazināšana, bet ne vairāk par 5 % no minimālā zemes vienība lieluma attiecīgajā plānotās izmantošanas teritorijā.54. Atdalot zemes vienību esošas ēkas uzturēšanai, iespējams samazināt atdalāmās zemes vienības platību, atbilstoši reālajai situācijai dabā.55. Nav pieļaujama zemes vienības dalīšana:55.1. ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves;55.2. ja zemes vienības esošais apbūves blīvums pārsniedz attiecīgajā plānotās izmantošanas teritorijā pieļaujamo;55.3. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;55.4. ja kāda zemes vienība sadalīšanas rezultātā būtu mazāka par attiecīgajā plānotās izmantošanas teritorijā pieļaujamo.3.8. PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGŪŠANAI56. Derīgo izrakteņu ieguve aizliegta ciemu teritorijās.57. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošajā teritorijā atļauta derīgo izrakteņu ieguve, ja derīgo izrakteņu teritorijas nav uzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet ir veidotas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, izpildot visus nosacījumus.4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀJa teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.1. Pamatinformācija58. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi59. Savrupmāju apbūve (11001).60. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi61. Dārza māju apbūve (11003).62. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).63. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).64. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).65. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).66. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).67. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).68. Labiekārtota ārtelpa (24001).69. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)70. 1500 m230 3 līdz 12 1līdz 3 2701. Līdz jumta korei, dzegas, parapeta virsmai vai jumta malai. Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 metrus.2. Ieskaitot jumta izbūvi. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.3. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.4.1.1.5. Citi noteikumiNenosaka4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.1. Pamatinformācija71. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi72. Savrupmāju apbūve (11001): Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru73. Rindu māju apbūve (11005).74. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi75. Biroju ēku apbūve (12001).76. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).77. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).78. Kultūras iestāžu apbūve (12004).79. Sporta būvju apbūve (12005).80. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).81. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).82. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).83. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).84. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).85. Labiekārtota ārtelpa (24001).86. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)87. 1200 m240 6 līdz 15 4līdz 3 540 64. Līdz jumta korei, dzegas, parapeta virsmai vai jumta malai. Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 metrus. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.5. Ieskaitot jumta izbūvi. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.6. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.4.2.1.5. Citi noteikumi88. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.1. Pamatinformācija89. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi90. Rindu māju apbūve (11005).91. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi92. Biroju ēku apbūve (12001).93. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).94. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).95. Kultūras iestāžu apbūve (12004).96. Sporta būvju apbūve (12005).97. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).98. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).99. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).100. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).101. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).102. Labiekārtota ārtelpa (24001).103. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)104.  40 līdz 16 7līdz 5407. Līdz jumta korei, dzegas, parapeta virsmai vai jumta malai. Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 metrus. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.4.3.1.5. Citi noteikumiNenosaka4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.1. Pamatinformācija105. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi106. Biroju ēku apbūve (12001).107. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).108. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).109. Kultūras iestāžu apbūve (12004).110. Sporta būvju apbūve (12005).111. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).112. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).113. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).114. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).115. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).116. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).117. Labiekārtota ārtelpa (24001).4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi118. Rindu māju apbūve (11005).119. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.4.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)120. 2000 m240 10 līdz 15 8līdz 3 940 108. Līdz jumta korei, dzegas, parapeta virsmai vai jumta malai. Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 metrus. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.9. Ieskaitot jumta izbūvi. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.10. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.4.4.1.5. Citi noteikumi121. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)4.5.1.1. Pamatinformācija122. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi123. Savrupmāju apbūve (11001).124. Rindu māju apbūve (11005).125. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).126. Biroju ēku apbūve (12001).127. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).128. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).129. Kultūras iestāžu apbūve (12004).130. Sporta būvju apbūve (12005).131. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).132. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).133. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).134. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).135. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).136. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).137. Labiekārtota ārtelpa (24001).4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi138. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).139. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).4.5.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)140. 2000 m240 līdz 15 11līdz 3 124011. Līdz jumta korei, dzegas, parapeta virsmai vai jumta malai. Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 metrus.12. Ieskaitot jumta izbūvi.4.5.1.5. Citi noteikumiNenosaka4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)4.5.2.1. Pamatinformācija141. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi142. Biroju ēku apbūve (12001).143. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).144. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).145. Kultūras iestāžu apbūve (12004).146. Sporta būvju apbūve (12005).147. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).148. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).149. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).150. Labiekārtota ārtelpa (24001).4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.5.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)151. 2000 m240 14 līdz 10 13līdz 2 1440 1413. Līdz jumta korei, dzegas, parapeta virsmai vai jumta malai. Palīgbūves augstums nedrīkst pārsniegt 8 metrus. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.14. Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos tiek noteikts individuāli, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi4.5.2.5. Citi noteikumi152. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)4.6.1.1. Pamatinformācija153. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi154. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).155. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).156. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).157. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).158. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).159. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).160. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).161. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).162. Noliktavu apbūve (14004).163. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi164. Biroju ēku apbūve (12001).165. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).166. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).4.6.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)167.  70 15līdz 31515. Nenosaka, ja apbūves augstumu ierobežo funkcionālā specifika.4.6.1.5. Citi noteikumi168. Pilsētas un ciemu teritorijās un vismaz 500 m rādiusā ap tiem nav atļauta lopkopības fermu ar lopu skaitu vairāk kā 500 būvniecība un nedarbojošos fermu darbības atjaunošana169. Teritorijas var nožogot ar necaurredzamu žogu augstumā līdz 2 metriem.170. Ražošanas uzņēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, ja tādējādi tiek traucēta normāla dzeramā ūdens padeve pārējiem patērētājiem, un ja šādai darbībai atļauju nav devusi novada dome.4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)4.6.2.1. Pamatinformācija171. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, kuras galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve un derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi172. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).173. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).174. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).175. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).176. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).177. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).178. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).179. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).180. Noliktavu apbūve (14004).181. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi182. Biroju ēku apbūve (12001).183. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).184. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).4.6.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)185.  70 16līdz 31516. Nenosaka, ja apbūves augstumu ierobežo funkcionālā specifika.4.6.2.5. Citi noteikumi186. Ražošanas uzņēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, ja tādējādi tiek traucēta normāla dzeramā ūdens padeve pārējiem patērētājiem, un ja šādai darbībai atļauju nav devusi novada dome.4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)4.7.1.1. Pamatinformācija187. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi188. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).189. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).190. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).191. Lidostu un ostu apbūve (14005).4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi192. Biroju ēku apbūve (12001).193. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).194. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).195. Noliktavu apbūve (14004).4.7.1.4. Apbūves parametriNenosaka4.7.1.5. Citi noteikumiNenosaka4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)4.8.1.1. Pamatinformācija196. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi197. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).198. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).199. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).200. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).201. Noliktavu apbūve (14004).202. Lidostu un ostu apbūve (14005).203. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi204. Biroju ēku apbūve (12001).205. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).206. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).4.8.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)207.    17 1517. Nenosaka, ja apbūves augstumu ierobežo funkcionālā specifika.4.8.1.5. Citi noteikumiNenosaka4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)4.9.1.1. Pamatinformācija208. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi209. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).210. Labiekārtota ārtelpa (24001).211. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi212. Dārza māju apbūve (11003).213. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).214. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).215. Kultūras iestāžu apbūve (12004).216. Sporta būvju apbūve (12005).4.9.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)217.  30 līdz 12 18 7018. Izņemot būves, kuru augstumu nosaka to funkcijas.4.9.1.5. Citi noteikumiNenosaka4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)4.9.2.1. Pamatinformācija218. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1) ir teritorijas, kur galvenā izmantošana saistīta ar kapsētu ierīkošanu un uzturēšanu. Teritorijā atļauta apbedījumu veikšana un ar šo funkciju saistītais labiekārtojums un būves.4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi219. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtota publiskā ārtelpa, kas ietver apstādījumus, ar apbedījumu veikšanu un kapsētu apsaimniekošanu saistīto labiekārtojumu un infrastruktūru, tai skaitā, nedzīvojamas ēkas un inženierbūves, piemēram, kapličas, žogus.220. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi221. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kapsētu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve, tai skaitā tirdzniecības kioski un stendi.4.9.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)222.     līdz 1 19 19. Stāvu skaitu nenosaka, ja apbūves augstumu ierobežo funkcionālā specifika. Galvenās izmantošanas ēku parametrus nosaka būvprojektā.4.9.2.5. Citi noteikumiNenosaka4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)4.9.3.1. Pamatinformācija223. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA2) ir teritorijas, kur galvenā izmantošana saistīta ar atsevišķu kultūras pieminekļu teritoriju apsaimniekošanu – pieminekļos: Gostiņu skansts – viduslaiku nocietinājums (valsts aizsardzības Nr. 2607), Robežakmens (valsts aizsardzības Nr. 20) un Oliņkalns – pilskalns (valsts aizsardzības Nr. 116).4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi224. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).225. Labiekārtota ārtelpa (24001).226. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.9.3.4. Apbūves parametriNenosaka4.9.3.5. Citi noteikumiNenosaka4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)4.9.4.1. Pamatinformācija227. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās – valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu Stukmaņu muiža un Odzienas muiža teritorijās.4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi228. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).229. Labiekārtota ārtelpa (24001).230. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi231. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).232. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).233. Kultūras iestāžu apbūve (12004).4.9.4.4. Apbūves parametriNenosaka4.9.4.5. Citi noteikumi234. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veid …