Darba likuma 152. pants – Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu

(1)Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1)pārejošas darbnespējas laiku;

2)grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3)īslaicīgas prombūtnes laiku;

4)darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;

5)šā likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma laiku.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.