
Darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darbinieku nodibinās ar darba līgumu, un tādā pašā kārtā, savstarpēji vienojoties, tās var arī izbeigt — tas izriet no Darba likums, 28.pants noteiktā par darba līguma vispārīgo raksturu un no principa, ka darba līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl darba tiesības neregulē citādi.
Vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir divpusējs darījums — tā stājas spēkā tikai tad, ja abas puses to paraksta labprātīgi, bez spiediena. Ja darbinieks vienošanos paraksta piespiedu kārtā, tam var būt nozīme, ja rodas strīds par vienošanās spēkā esamību.
Konkrētu pantu, kas Latvijas Darba likumā regulē vienošanās kā atsevišķu darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu, kā arī ar to saistītos uzteikuma termiņus, šajā materiālā izmantotie avoti neietver — pirms dokumenta parakstīšanas ieteicams pārbaudīt spēkā esošā Darba likuma attiecīgo nodaļu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Vienošanās tekstā jānošķir divi datumi — dokumenta parakstīšanas datums un darba tiesisko attiecību faktiskās izbeigšanas datums (pēdējā darba diena). Šie datumi var nesakrist, ja puses vienojas par pārejas periodu.
Izbeigšanas datumam ir tieša nozīme darbinieka tiesībām un pienākumiem — tostarp brīdim, no kura darba devējam jāveic galīgais norēķins, un brīdim, no kura darbinieks var reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētājs vai bezdarbnieks.
Precīzus termiņus, kādos jāveic galīgais norēķins pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, izmantotie avoti nenorāda — šis termiņš jāpārbauda spēkā esošajā Darba likumā pirms vienošanās parakstīšanas.
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pusēm vienojoties, likums neuzliek darba devējam obligātu pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu tādā apmērā, kāds paredzēts, darba devējam uzteicot darba līgumu — tas ir sarunu jautājums starp pusēm.
Praksē darbinieks var mēģināt panākt vienreizēju kompensāciju kā priekšnoteikumu vienošanās parakstīšanai, it īpaši, ja darba devējs ir šīs vienošanās iniciators. Konkrētu apmēru un tā aprēķina kārtību izmantotie avoti nenosaka, tāpēc summa jāatrunā individuāli un skaidri jānorāda vienošanās tekstā.
Papildus atlaišanas pabalstam vienmēr pienākas jau nostrādātā, bet neizmaksātā darba samaksa un kompensācija par neizmantoto ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu — šie maksājumi nav atkarīgi no vienošanās par papildu pabalstu.
Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats — tai skaitā tas, ka tās izbeigtas, pusēm vienojoties, — var ietekmēt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumus un termiņus, ko nosaka bezdarbnieku apdrošināšanu regulējošie normatīvie akti, nevis Darba likums.
Šajā materiālā izmantotie avoti nesatur konkrētas normas par bezdarbnieka pabalsta apmēru, gaidīšanas periodu vai tā atkarību no izbeigšanas pamata, tāpēc pirms vienošanās parakstīšanas ieteicams pašam pārbaudīt spēkā esošo regulējumu vai vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai noskaidrotu konkrētās sekas savā situācijā.
VIENOŠANĀS par darba līguma izbeigšanu [Vieta], [datums] [Darba devēja nosaukums], reģistrācijas Nr. [numurs], juridiskā adrese: [adrese], kuru pārstāv [amats, vārds, uzvārds], turpmāk — Darba devējs, un [Darbinieka vārds, uzvārds], personas kods [personas kods], deklarētā dzīvesvieta: [adrese], turpmāk — Darbinieks, kopā turpmāk — Puses, savstarpēji vienojoties, noslēdz šo vienošanos par sekojošo: 1. Puses vienojas izbeigt [datums] noslēgto darba līgumu Nr. [numurs] (turpmāk — Darba līgums), pamatojoties uz Pušu savstarpēju vienošanos. 2. Darba tiesiskās attiecības starp Pusēm tiek izbeigtas ar [gads, mēnesis, diena] (turpmāk — Izbeigšanas datums). Izbeigšanas datums ir Darbinieka pēdējā darba diena. 3. Darba devējs apņemas līdz [datums] izmaksāt Darbiniekam: 3.1. nostrādātā, bet neizmaksātā darba samaksu par periodu līdz Izbeigšanas datumam [summa] EUR apmērā (pirms nodokļu ieturējuma); 3.2. kompensāciju par neizmantoto ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu [dienu skaits] dienu apmērā, kas sastāda [summa] EUR (pirms nodokļu ieturējuma); 3.3. [ja piemērojams] papildu atlaišanas pabalstu [summa] EUR apmērā (pirms nodokļu ieturējuma), kas tiek izmaksāts kā atsevišķa vienošanās sastāvdaļa. 4. Darbinieks apņemas līdz Izbeigšanas datumam nodot Darba devējam visu tā īpašumā vai valdījumā esošo mantu, dokumentus, piekļuves kartes, paroles un citus darba pienākumu izpildei nodotos priekšmetus. 5. Puses apliecina, ka pēc šīs vienošanās 3.punktā minēto maksājumu veikšanas Pusēm viena pret otru nav nekādu citu finansiālu vai ar Darba līgumu saistītu prasījumu, izņemot tos, kas var izrietēt no normatīvajiem aktiem un kurus objektīvi nebija iespējams paredzēt šīs vienošanās parakstīšanas brīdī. 6. Darba devējs apņemas Darbiniekam Izbeigšanas datumā izsniegt darba devēja izziņu par darba samaksu un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī citus normatīvajos aktos paredzētos dokumentus. 7. Vienošanās stājas spēkā ar tās parakstīšanas brīdi un ir saistoša abām Pusēm. 8. Vienošanās sagatavota latviešu valodā uz [lapu skaits] lapām, divos eksemplāros ar vienādu juridisko spēku — pa vienam eksemplāram katrai Pusei. Darba devējs: ___________________ [amats, vārds, uzvārds] Darbinieks: ___________________ [vārds, uzvārds]
Aizpildiet visus laukos iekavās ar konkrētiem datiem un summām; pirms parakstīšanas pārbaudiet spēkā esošajā Darba likumā un bezdarbnieku apdrošināšanu regulējošajos normatīvajos aktos precīzus termiņus un nosacījumus, kas šajā paraugā nav norādīti ar atsauci uz konkrētu pantu.
Vienojoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, atlaišanas pabalsta izmaksa un tā apmērs parasti ir sarunu jautājums starp darba devēju un darbinieku, nevis obligāts likumisks pienākums — konkrētais regulējums jāpārbauda spēkā esošajā Darba likumā.
Pēc abpusējas parakstīšanas vienošanās kā divpusējs darījums parasti ir saistoša abām pusēm, un tās vienpusēja atsaukšana nav iespējama — izmaiņas var veikt tikai ar abu pušu jaunu vienošanos vai apstrīdot dokumentu tiesā, ja bijuši būtiski trūkumi tā noslēgšanā.
Vienošanās jānorāda konkrēta pēdējā darba diena, no kuras darbiniekam vairs nav pienākuma pildīt darba pienākumus un no kuras sākas ar izbeigšanu saistīto norēķinu un citu tiesisko seku aprēķins.
Izbeigšanas pamatam var būt nozīme bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumos, taču konkrētās sekas nosaka bezdarbnieku apdrošināšanu regulējošie normatīvie akti — pirms vienošanās parakstīšanas ieteicams noskaidrot tās savā situācijā Nodarbinātības valsts aģentūrā vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Paraugs balstīts uz Latvija tiesību aktiem Europaius korpusā. Pirms lietošanas pārbaudiet aktuālo redakciju; tas nav juridisks padoms. Juridiskais padomdevējs · Europaius LV