Iestādes lēmuma apstrīdēšana un pieteikums administratīvajā tiesā
Ja valsts vai pašvaldības iestāde ir atteikusi pabalstu, uzturēšanās atļauju, būvatļauju vai licenci, uzlikusi pienākumu nojaukt būvi vai noraidījusi jūsu iesniegumu, tas parasti ir administratīvais akts. To var apstrīdēt un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Tas pats attiecas uz kaimiņu, kura tiesības ierobežo citam izsniegta būvatļauja, un uz iestādes faktisko rīcību, piemēram, koku nociršanu vai informācijas izpaušanu.
Ceļš ir divpakāpju: vispirms iesniegums par apstrīdēšanu augstākā iestādē (vai tajā pašā iestādē, ja augstākas nav), tad pieteikums Administratīvās rajona tiesas tiesu namā. Abiem posmiem parasti ir viena mēneša termiņš, bet, ja lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība, – viens gads. Apstrīdēšana iestādē ir bez maksas, par pieteikumu tiesā jāmaksā valsts nodeva 30 euro. Tiesa pati objektīvi noskaidro lietas apstākļus un var pieprasīt pierādījumus, tāpēc administratīvais process ir pieejams arī bez advokāta.
Šajā ceļvedī ir aprakstīts, kā noteikt, kad akts stājies spēkā, ko ierakstīt iesniegumā, kā apturēt nelabvēlīga lēmuma izpildi, kā lūgt pagaidu noregulējumu un kā prasīt atlīdzinājumu par iestādes nodarītajiem zaudējumiem. Rezultāts ir augstākas iestādes vai tiesas nolēmums, ar kuru akts atcelts, iestādei uzlikts pienākums izdot labvēlīgu aktu vai piešķirts atlīdzinājums.
Galvenie fakti
Termiņš
Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās, bet, ja aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to apstrīdēt, – viena gada laikā (Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa); pēc trim gadiem apstrīdēšana vairs nav iespējama (79. panta trešā daļa).
Pieteikumu tiesā var iesniegt viena mēneša laikā no augstākas iestādes lēmuma spēkā stāšanās (188. panta pirmā daļa), bet, ja iestāde lēmumu nav paziņojusi, – viena gada laikā no iesnieguma iesniegšanas (188. panta piektā daļa). Apelācijas un kasācijas sūdzībai ir viens mēnesis no sprieduma sastādīšanas (291. un 329. pants). Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu iestādei jāiesniedz gada laikā no dienas, kad uzzinājāt par zaudējumu (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. pants).
Ko darīt
Noskaidrojiet, kad akts stājies spēkā. Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam, un nelabvēlīgu aktu pa pastu sūta ierakstītā vēstulē (Administratīvā procesa likuma 70. pants). Ierakstīts pasta sūtījums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā, vienkāršs – astotajā dienā pēc reģistrācijas iestādē kā nosūtāmais dokuments, bet dokuments uz oficiālo elektronisko adresi vai e-pastu – otrajā darba dienā pēc nosūtīšanas (Paziņošanas likuma 8. un 9. pants).
No šīs dienas skaitiet viena mēneša apstrīdēšanas termiņu (79. panta pirmā daļa). Pārbaudiet akta beigās norādi, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt: ja tās nav, termiņš ir viens gads. Ja jūs neesat akta adresāts, bet tas ierobežo jūsu tiesības, piemēram, kaimiņam izsniegta būvatļauja, termiņš ir mēnesis no dienas, kad uzzinājāt, bet ne ilgāk kā gads no akta spēkā stāšanās (79. panta otrā daļa).
Nosakiet, kur apstrīdēt. Administratīvo aktu apstrīd padotības kārtībā augstākā iestādē vai likumā noteiktajā citā iestādē; ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, aktu var apstrīdēt iestādē, kas to izdevusi, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā (76. panta otrā daļa). Pašvaldības iestāžu lēmumus parasti apstrīd pašvaldības domē, VID struktūrvienību lēmumus – VID ģenerāldirektoram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu lēmumus – pašā pārvaldē.
Apstrīdēšanu nevar izlaist: pieteikumam tiesā jāpievieno dokumenti, kas apliecina ārpustiesas kārtības ievērošanu (187. panta pirmās daļas 2. punkts), un tiesas termiņš skaitāms no augstākas iestādes lēmuma (188. panta pirmā daļa). Tāpat apstrīd iestādes faktisko rīcību (91. panta ceturtā daļa) un plānotu rīcību, par kuru vispirms var lūgt iestādi mainīt nodomu (91. panta pirmā daļa).
Uzrakstiet iesniegumu par apstrīdēšanu. Iesniegumā norāda, kuru aktu apstrīdat, kādā apjomā un kā izpaužas tā nepareizība, kā arī lūgumu (78. panta pirmā daļa); var izteikt viedokli par izlīgumu (78. panta otrā daļa). Pamatojiet, vai akts ir neskaidrs, izdots ar procesuālām kļūdām vai pēc satura pretrunā ar tiesību normām, arī ja iestāde balstījusies uz nepatiesiem faktiem vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (75. panta pirmā daļa).
Iesniegumu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kas izdevusi aktu, un tā to nekavējoties nosūta augstākai iestādei (77. panta pirmā un trešā daļa). Ja iesniegums nav parakstīts, nav valsts valodā vai trūkst pilnvaras, to atstāj bez virzības ar termiņu trūkumu novēršanai (77. panta otrā daļa). Ja jums nodarīti zaudējumi, atlīdzinājumu var prasīt jau šajā iesniegumā (93. panta pirmā daļa). Apstrīdēšana ir bez maksas.
Izmantojiet apturošo iedarbību un iespēju izlīgt. Iesniegums par apstrīdēšanu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad tas saņemts iestādē (80. panta pirmā daļa). Tas nozīmē, ka, piemēram, pienākums atbrīvot telpas vai nojaukt būvi apstrīdēšanas laikā nav jāpilda. Izņēmumi ir likumā noteiktie gadījumi, kad akts izpildāms nekavējoties, kā arī vispārīgie administratīvie akti un gadījumi, kad labvēlīga akta adresāts vēlas vēl labvēlīgāku aktu.
Ja augstāka iestāde aktu atstāj negrozītu, tā darbība atjaunojas, kad beidzies pārsūdzēšanas termiņš (80. panta otrā daļa). Pirms lēmuma iestāde apsver izlīguma (administratīvā līguma) iespēju (80.1 pants), tāpēc konkrēts priekšlikums, piemēram, termiņa pagarinājums vai daļēja izpilde, var atrisināt strīdu bez tiesas. Iestāde, kas izdevusi aktu, var to arī pati atcelt un izdot jaunu, ja neesat prasījis atlīdzinājumu (77.1 pants).
Sagaidiet augstākas iestādes lēmumu un sekojiet termiņiem. Augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības; tā var aktu atstāt negrozītu, atcelt pilnībā vai daļā vai izdot citādu aktu (81. panta pirmā un otrā daļa). Lēmums nedrīkst būt jums nelabvēlīgāks par apstrīdēto aktu, izņemot obligāto normu vai sabiedrības interešu pārkāpumu, un tajā jāatbild uz jūsu argumentiem (81. panta trešā un ceturtā daļa).
Apstrīdēšana ir sākotnējās lietas turpinājums (76. panta trešā daļa), tāpēc parasti piemēro viena mēneša termiņu, ko objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt līdz četriem mēnešiem (64. pants). Ja iestāde kavē procesuālu darbību, var iesniegt sūdzību augstākā iestādē vai tiesā (49. panta otrā daļa). Ja lēmums nav paziņots vispār, pieteikumu tiesā var iesniegt gada laikā no iesnieguma iesniegšanas (188. panta piektā daļa).
Iesniedziet pieteikumu Administratīvās rajona tiesas tiesu namā. Pieteikumu iesniedz pēc jūsu deklarētās dzīvesvietas, papildu adreses vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona – pēc juridiskās adreses (189. panta pirmā daļa), viena mēneša laikā no augstākas iestādes lēmuma spēkā stāšanās (188. panta pirmā daļa). Pieteikumā norāda tiesu, sevi un saziņas veidu, arī e-lietas portālu, iestādi, pamatu un pierādījumus, prasījumu, zaudējumu summu, lūgumu par mutvārdu procesu, ja to vēlaties, un pievienoto dokumentu sarakstu (186. panta otrā daļa).
Valsts nodeva ir 30 euro (124. panta pirmā daļa); fizisku personu tiesa pēc lūguma var atbrīvot pilnīgi vai daļēji, ņemot vērā mantisko stāvokli (128. panta trešā daļa). Ja termiņš nokavēts, pieteikumā lūdziet to atjaunot, citādi pieteikumu atstās bez virzības (190.1 pants). Pievienojiet apstrīdēto aktu un augstākas iestādes lēmumu.
Lūdziet apturēt izpildi vai pagaidu noregulējumu. Pieteikums par administratīvā akta atcelšanu aptur akta darbību no dienas, kad tas saņemts tiesā (185. panta pirmā daļa). Izņēmumi: nodokļu, nodevu un citu budžeta maksājumu akti (izņemot naudas sodus), akti, kuru izpildes steidzamību iestāde īpaši pamatojusi, policijas akti tiešu briesmu novēršanai, faktiskā rīcība un atteikumi nodibināt tiesiskas attiecības (185. panta ceturtā daļa).
Ja apturēšana nepalīdz, piemēram, iestāde atteikusi atļauju, lūdziet pagaidu noregulējumu: jāpierāda būtisks, grūti novēršams kaitējums un tas, ka akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks (195. panta pirmā daļa). Tiesa var uzlikt iestādei pienākumu rīkoties vai aizliegt darbību (196. pants), lēmumu pieņem viena mēneša laikā (197. panta pirmā daļa); drošības nauda ir 15 euro (124. panta piektā daļa). Senāts 2019. gadā VID lietā atcēla apgabaltiesas lēmumu par pagaidu noregulējumu un lūgumu noraidīja, tāpēc abi nosacījumi jāpamato konkrēti.
Piedalieties tiesvedībā un, ja vajag, pārsūdziet spriedumu. Tiesa pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un var savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas (103. panta otrā daļa un 107. panta ceturtā daļa), taču jūsu paskaidrojumi un dokumenti joprojām ir būtiski. Lietu var izskatīt rakstveida vai mutvārdu procesā (107. panta pirmā daļa).
Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas (291. pants); valsts nodeva ir 60 euro (124. panta otrā daļa). Apelācijas instances spriedumu var pārsūdzēt Senātā kasācijas kārtībā viena mēneša laikā (329. pants), bet tikai par materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu, kas varēja novest pie nepareizas lietas izspriešanas (325. pants); drošības nauda ir 70 euro (124. panta ceturtā daļa).
Prasiet atlīdzinājumu par nodarītajiem zaudējumiem. Ikviens var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību (Administratīvā procesa likuma 92. pants; Satversmes 92. pants). Iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz iestādei, kas zaudējumu nodarījusi (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 15. pants), norādot prasījumu, faktus, summu un bankas kontu (16. pants).
Termiņš ir gads no dienas, kad uzzinājāt vai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā pieci gadi no prettiesiskā akta spēkā stāšanās vai rīcības (17. panta pirmā daļa). Iestādes lēmumu par atlīdzinājumu apstrīd un pārsūdz tāpat kā citus aktus. Senāts 2019. gadā atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā par nemantisko kaitējumu ieslodzītajam, kura privātās ziņas iestāde bija izmetusi citiem pieejamās tvertnēs.
Uz ko uzmanīties
- Termiņš skaitīts no vēstules izņemšanas dienas. Akts stājas spēkā ar paziņošanu, un ierakstīta vēstule uzskatāma par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā (Paziņošanas likuma 8. pants), pat ja to izņemat vēlāk.
- Apstrīdēšanas posms izlaists un pieteikums iesniegts uzreiz tiesā. Ja ir augstāka iestāde, tiesa pieteikumu nepieņems, un līdz tam, kad to sapratīsiet, apstrīdēšanas termiņš var būt beidzies.
- Iesniegumā nav paskaidrots, kā izpaužas akta nepareizība. Augstāka iestāde atbild uz jūsu argumentiem (81. panta ceturtā daļa); ja to nav, lēmums būs formāls un tiesā būs grūtāk.
- Paļaušanās uz apturošo iedarbību nodokļu lietās. Pieteikums tiesā neaptur nodokļu, nodevu un citu budžeta maksājumu aktus (185. panta ceturtās daļas 1. punkts); te jālūdz pagaidu noregulējums.
- Pagaidu noregulējuma lūgums bez pierādījumiem. Tiesa vērtē gan būtisku kaitējumu, gan akta pirmšķietamu prettiesiskumu (195. pants); vispārīgas bažas lūgumu nepamato.
- Nokavēts gada termiņš atlīdzinājumam. Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu jāiesniedz gada laikā no uzzināšanas un ne vēlāk kā piecu gadu laikā (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. pants), neatkarīgi no tā, cik ilgi turpinās strīds par pašu aktu.
- Trešās personas absolūtais termiņš. Kaimiņš, kurš par būvatļauju uzzina vēlāk, var apstrīdēt to ne vēlāk kā gada laikā no tās spēkā stāšanās (79. panta otrā daļa), bet pēc trim gadiem apstrīdēšana nav iespējama nekādā gadījumā (79. panta trešā daļa).
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgā laikā var apstrīdēt iestādes lēmumu?
Viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, tas ir, no paziņošanas (Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa). Ja rakstveida aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to apstrīdēt, termiņš ir viens gads. Trešajai personai mēnesis skaitāms no uzzināšanas dienas, bet ne ilgāk kā gads no akta spēkā stāšanās.
Vai var uzreiz vērsties administratīvajā tiesā?
Tikai tad, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets (76. panta otrā daļa), piemēram, par ministrijas lēmumu. Citos gadījumos vispirms jāapstrīd augstākā iestādē, un pieteikumam tiesā jāpievieno dokumenti, kas to apliecina (187. pants). Pašvaldības iestāžu lēmumus parasti vispirms apstrīd pašvaldības domē.
Cik maksā pieteikums administratīvajā tiesā?
Valsts nodeva par pieteikumu ir 30 euro, par apelācijas sūdzību 60 euro, drošības nauda par kasācijas sūdzību 70 euro, bet par lūgumu par pagaidu aizsardzību un blakus sūdzību 15 euro (124. pants). Fizisku personu tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no nodevas, ņemot vērā mantisko stāvokli (128. panta trešā daļa). Apstrīdēšana iestādē ir bez maksas.
Vai apstrīdēšanas laikā lēmums jāpilda?
Parasti nē: iesniegums par apstrīdēšanu aptur akta darbību no dienas, kad tas saņemts iestādē (80. panta pirmā daļa), un pieteikums tiesā aptur to no saņemšanas tiesā (185. panta pirmā daļa). Izņēmumi ir nodokļu un citu budžeta maksājumu akti, steidzami izpildāmi akti un policijas akti tiešu briesmu novēršanai.
Ko darīt, ja iestāde neatbild uz manu iesniegumu?
Ja iestāde kavē likumā noteikto termiņu, var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, kas septiņu dienu laikā uzdod rīkoties, vai tiesā, ja augstākas iestādes nav (49. panta otrā daļa). Ja lēmums nav paziņots vispār, pieteikumu tiesā var iesniegt gada laikā no dienas, kad vērsāties iestādē (188. panta piektā daļa).
Kas ir pagaidu noregulējums administratīvajā tiesā?
Tas ir tiesas lēmums, kas līdz spriedumam aizstāj pieprasīto aktu, uzliek iestādei pienākumu rīkoties vai aizliedz darbību, vai uzdod zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu (196. pants). To piešķir, ja draud būtisks, grūti novēršams kaitējums un akts ir pirmšķietami prettiesisks (195. pants). Tiesa lemj viena mēneša laikā, drošības nauda ir 15 euro.
Vai administratīvajā tiesā vajadzīgs advokāts?
Nav obligāti. Tiesa pati objektīvi noskaidro lietas apstākļus un var savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas (103. un 107. pants). Tomēr sarežģītās lietās, piemēram, par nodokļiem vai būvniecību, advokāta palīdzība palīdz formulēt prasījumu. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības lūgumu var ietvert pieteikumā (186. panta otrās daļas 9. punkts).
Kā apstrīdēt kaimiņam izsniegtu būvatļauju?
Kā trešā persona, kuras tiesības akts ierobežo, varat to apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad par to uzzinājāt, bet ne vēlāk kā gada laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās (79. panta otrā daļa). Iesniegumu iesniedz būvvaldei, kas atļauju izdevusi; tā to nosūta augstākai iestādei. Pierakstiet, kad un kā uzzinājāt par būvatļauju.
Vai augstāka iestāde var pieņemt man vēl sliktāku lēmumu?
Parasti nē. Lēmums par apstrīdēto aktu nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks par apstrīdēto aktu, izņemot gadījumus, kad konstatēts obligāto materiālo tiesību normu vai sabiedrības interesēs aizsargājošu procesuālo normu pārkāpums (81. panta trešā daļa).
Kā saņemt kompensāciju par prettiesisku iestādes lēmumu?
Iesniedziet iestādei, kas zaudējumu nodarījusi, iesniegumu ar prasījumu, faktiem, summu un bankas kontu (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 15. un 16. pants) gada laikā no uzzināšanas par zaudējumu. Atlīdzinājumu var prasīt arī jau iesniegumā par akta apstrīdēšanu (Administratīvā procesa likuma 93. pants).
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa