Goda un cieņas aizskaršana un neslavas celšana: kā sevi aizstāvēt
Kaimiņš sociālajā tīklā raksta, ka esat zaglis, bijušais partneris darba kolēģiem stāsta izdomātas lietas, vietējais portāls publicē rakstu ar nepatiesiem faktiem par jūsu uzņēmumu. Latvijas tiesības šādās situācijās dod divus ceļus. Civiltiesiskais ceļš: katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja izplatītājs nepierāda, ka tās ir patiesas, un prasīt mantisku kompensāciju (Civillikuma 2352.¹ pants). Krimināltiesiskais ceļš: apzināti nepatiesa, apkaunojoša izdomājuma tīša publiska izplatīšana ir neslavas celšana (Krimināllikuma 157. pants), par kuru kriminālprocesu sāk tikai pēc cietušā pieteikuma.
Gods un cieņa ir konstitucionāli aizsargāti (Satversmes 95. pants), taču tikpat aizsargāta ir vārda brīvība (100. pants). Tāpēc tiesa vienmēr vērtē, vai izteikts fakts, ko var pārbaudīt, vai viedoklis, un cik asi drīkst kritizēt politiķi vai uzņēmumu. Šis ceļvedis paskaidro, kā nošķirt aizskarošas ziņas no pieļaujamas kritikas, kā nodrošināt pierādījumus, kā pieprasīt atsaukumu no autora vai masu informācijas līdzekļa, kad celt prasību tiesā un kad rakstīt pieteikumu policijai.
Galvenie fakti
Termiņš
Iesniegums masu informācijas līdzekļa redaktoram par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos jāiesniedz sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas, un redaktoram tas jāizskata septiņu dienu laikā (likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pants).
Neslavas celšana ir kriminālpārkāpums, tāpēc personu pie kriminālatbildības var saukt divu gadu laikā no nodarījuma dienas (Krimināllikuma 7. panta otrā daļa un 56. panta pirmās daļas 2. punkts). Civilprasībai likums īpašu termiņu nenosaka; saistību tiesībām piemēro vispārējo desmit gadu noilgumu (Civillikuma 1895. pants), taču, jo ilgāk gaidāt, jo grūtāk pierādīt izplatīšanu un kaitējumu.
Ko darīt
Nosakiet, vai izteikums ir fakts vai viedoklis. Civillikuma 2352.¹ pants aizsargā pret ziņām, proti, apgalvojumiem par faktiem, kurus var pārbaudīt: „viņš nozaga naudu”, „uzņēmums nemaksā algas”. Vērtējumi („slikts vadītājs”, „neprofesionāls”) ir viedokļi, un tos nevar atzīt par nepatiesiem. Rīgas apgabaltiesa 2019. gadā noraidīja prasību par avīzes rakstu, uzsverot, ka viedoklis nevar tikt atzīts par nepatiesu un līdz ar to arī par godu un cieņu aizskarošu.
Tomēr arī viedoklis var aizskart godu un cieņu, ja tas ir rupjš, nesamērīgi aizskarošs un tam trūkst jebkāda faktiskā pamata; to atgādināja Augstākās tiesas Senāts 2019. gadā lietā par interneta portāla viedokļu rubrikā publicētu rakstu. Pierakstiet katru izteikumu burtiski un atzīmējiet, kurš ir fakts un kurš vērtējums.
Nodrošiniet pierādījumus, pirms tie pazūd. Saglabājiet ekrānuzņēmumus ar redzamu datumu, laiku, autora profilu un adresi (URL), lejupielādējiet visu ierakstu ar komentāriem un dalīšanas reizēm. Ja izteikums izskanējis mutvārdos, pierakstiet, kas bija klāt, un lūdziet lieciniekus rakstiski aprakstīt dzirdēto. Laikraksta gadījumā iegādājieties izdevumu, raidījuma gadījumā lūdziet ierakstu; redakcijām likums uzliek pienākumu trīs gadus glabāt raidījumu un publikāciju materiālus (likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 20. pants).
Tiesā katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā balsta savus prasījumus (Civilprocesa likuma 93. pants). Jums jāpierāda izplatīšanas fakts un ziņu aizskarošais raksturs; izplatītājam, ka ziņas ir patiesas.
Rakstiski pieprasiet autoram atsaukt ziņas. Nosūtiet izplatītājam pretenziju: kuras konkrēti ziņas ir nepatiesas, kur un kad tās izplatītas, ko lūdzat (dzēst ierakstu, publicēt atsaukumu tajā pašā vietā, atvainoties) un kādā termiņā, piemēram, 10 dienās. Pievienojiet pierādījumus, ka ziņas neatbilst patiesībai, ja tādi ir.
Pretenzija bieži atrisina strīdu bez tiesas, jo daudzi autori nezina, ka nepatiesu ziņu pierādīšanas pienākums gulstas uz viņiem. Tiesā tā parāda, ka atbildētājam bija iespēja labot kaitējumu labprātīgi. Rīgas apgabaltiesas izskatītajā lietā prasītājs pirms tiesas vērsās pie autoriem ar lūgumu atsaukt ziņas, un autori atbildēja, ka publicēts viņu viedoklis; šī atbilde vēlāk noteica strīda kodolu.
Masu informācijas līdzekļa gadījumā vispirms vērsieties pie redaktora. Personai ir tiesības pieprasīt, lai masu informācijas līdzeklis atsauc publicētās ziņas, kas neatbilst patiesībai, bet citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos – atvainošanos. Iesniegums redaktoram jāiesniedz sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas; tajā precīzi norāda nepatiesās ziņas, publicēšanas vietu un datumu (likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pants).
Redaktoram iesniegums jāizskata septiņu dienu laikā. Ja izdevumam nav pierādījumu par ziņu patiesumu, tās nekavējoties jāatsauc tādā pašā šriftā un tajā pašā nodaļā vai raidījumā. Ja redaktors atsaka, atsaukumu un atvainošanos var prasīt tiesā. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem šie noteikumi piemērojami, ciktāl Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nenosaka citādi.
Sociālajos tīklos izmantojiet platformas ziņošanas rīkus. Lielākās platformas ļauj ziņot par apmelojošu vai aizskarošu saturu; norādiet konkrēto ierakstu, paskaidrojiet, kāpēc tas ir nepatiess, un saglabājiet ziņojuma apstiprinājumu. Ja autors slēpjas aiz viltus profila, pierakstiet visu, kas var palīdzēt viņu identificēt, un nepublicējiet savus minējumus, jo tad pats riskējat kļūt par atbildētāju.
Satura dzēšana neatrisina visu: civilprasībā var prasīt arī atsaukumu un kompensāciju, un pirms dzēšanas jums jābūt nodrošinātiem pierādījumiem. Ja izteikumi ir draudīgi vai sistemātiski un saistīti ar vajāšanu, apsveriet pieteikumu policijai. Nepublicējiet atbildes ar apvainojumiem: tiesa vērtēs abu pušu uzvedību.
Celiet prasību tiesā par atsaukšanu un kompensāciju. Prasībā lūdziet atzīt konkrētas ziņas par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām, uzlikt pienākumu tās atsaukt noteiktā veidā un piedzīt mantisku kompensāciju (Civillikuma 2352.¹ panta pirmā un trešā daļa). Par morālo kaitējumu – garīgām ciešanām – atlīdzību var prasīt arī pēc Civillikuma 1635. panta; tās apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.
Prasību var celt rajona (pilsētas) tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas, pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas (Civilprocesa likuma 28. panta trešā daļa). Iesniedzot prasību, jāmaksā valsts nodeva Civilprocesa likuma 3. pielikumā noteiktajā apmērā (34. pants); aktuālo summu pārbaudiet pirms iesniegšanas.
Sagatavojieties pierādīšanai tiesā. Prasītājam jāpierāda, ka ziņas izplatītas, ka tās attiecas uz viņu un aizskar godu un cieņu. Pēc Civillikuma 2352.¹ panta atbildētājam jāpierāda, ka ziņas atbilst patiesībai; ja viņš to nespēj, ziņas jāatsauc. Kompensācijas apmēram svarīgi, cik plaši ziņas izplatītas, kas tās lasīja un kādas bija sekas: zaudēti klienti, atteikums darbā, ārsta izziņas par stresu.
Īpaši rūpīgi jāsagatavojas, ja izteikumu autors ir politiķis vai ziņas skar sabiedriski nozīmīgu tematu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gadā noraidīja Rīgas domes priekšsēdētāja prasību pret deputātu par domes sēdē paustajiem apgalvojumiem: publiskas personas kritikas robežas ir plašākas.
Apzinātu melu gadījumā iesniedziet pieteikumu policijai. Neslavas celšana ir apzināti nepatiesa, otru personu apkaunojoša izdomājuma tīša izplatīšana iespiestā vai citādi pavairotā sacerējumā vai publiski mutvārdos; sods ir probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, bet masu saziņas līdzeklī – arī īslaicīga brīvības atņemšana (Krimināllikuma 157. pants). Kriminālprocesu par šo nodarījumu sāk tikai tad, ja saņemts cietušā pieteikums (Kriminālprocesa likuma 7. panta otrā daļa).
Pieteikumu iesniedz Valsts policijā. Tas ir kriminālpārkāpums, tāpēc kriminālatbildības noilgums ir divi gadi (Krimināllikuma 7. un 56. pants). Kriminālprocesā kaitējuma kompensāciju var pieteikt kā cietušais, taču tas neaizstāj civilprasību par ziņu atsaukšanu.
Uz ko uzmanīties
- Prasība par viedokli, nevis faktu: tiesa to noraida, un prasītājam jāsedz atbildētāja advokāta izdevumi (piemēram, 1000 euro Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada lietā).
- Nav nodrošināti pierādījumi: ieraksts tiek izdzēsts, un vairs nav iespējams pierādīt, ka ziņas vispār izplatītas.
- Nokavēts sešu mēnešu termiņš iesniegumam redaktoram: zūd vienkāršā ārpustiesas iespēja panākt atsaukumu likumā noteiktajā kārtībā.
- Pieteikums policijai par katru asu izteikumu: kriminālatbildība iestājas tikai par apzināti nepatiesu izdomājumu, kas izplatīts publiski; parastu strīdu policija neuzsāks.
- Atbilde ar pretapvainojumiem vai autora identitātes minējumu publiskošana: pats riskējat ar prasību par goda aizskaršanu.
- Pārāk vispārīgs prasījums: tiesā jānorāda konkrētas ziņas burtiski, vieta un laiks; vispārīgs „atzīt rakstu par aizskarošu” tiesai nav izpildāms.
- Pārspīlēts kompensācijas apmērs bez pierādītām sekām: tiesa nosaka atlīdzību pēc sava ieskata un mazina nepamatotas summas, bet tiesāšanās izdevumi tiek sadalīti proporcionāli.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir goda un cieņas aizskaršana?
Tā ir tādu ziņu izplatīšana vai tāda rīcība, kas mazina personas sabiedrisko novērtējumu. Civillikuma 2352.¹ pants ļauj prasīt atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas, ja izplatītājs nepierāda to patiesumu, un prasīt mantisku kompensāciju par aizskārumu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbiem. Tiesa nošķir faktus no viedokļiem.
Ar ko atšķiras neslavas celšana no goda aizskaršanas?
Neslavas celšana ir noziedzīgs nodarījums: apzināti nepatiesa, apkaunojoša izdomājuma tīša izplatīšana drukātā veidā vai publiski mutvārdos (Krimināllikuma 157. pants). Goda un cieņas aizskaršana ir plašāks civiltiesisks jēdziens; tai nav jāpierāda, ka autors zināja par meliem, un sekas ir ziņu atsaukšana un kompensācija, nevis sods.
Vai var iesūdzēt par apmelošanu sociālajos tīklos?
Jā. Civillikuma 2352.¹ pants neierobežo izplatīšanas veidu, un arī ieraksts sociālajā tīklā ir ziņu izplatīšana. Nodrošiniet ekrānuzņēmumus ar datumu un adresi, nosūtiet autoram pretenziju un, ja viņš ziņas neatsauc, celiet prasību. Ja autors nav zināms, tas būtiski apgrūtina prasību, tāpēc saglabājiet visu, kas palīdz viņu identificēt.
Cik var saņemt kompensācijā par goda aizskaršanu?
Likums summu nenosaka: atlīdzības apmēru nosaka tiesa (Civillikuma 2352.¹ panta trešā daļa un 1635. pants), ņemot vērā aizskāruma smagumu, izplatības apmēru un sekas. Pamatojiet prasīto summu ar faktiem, piemēram, ar zaudētiem klientiem vai ārsta izziņām. Nesamērīgi lielas prasības gadījumā risks ir tiesāšanās izdevumu sadale.
Kā pieprasīt avīzei vai portālam atsaukt nepatiesu rakstu?
Iesniedziet redaktoram rakstisku iesniegumu sešu mēnešu laikā no publicēšanas, precīzi norādot nepatiesās ziņas, vietu un datumu. Redaktoram tas jāizskata septiņu dienu laikā, un, ja nav pierādījumu par ziņu patiesumu, tās jāatsauc tajā pašā vietā un šriftā (likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pants). Atteikuma gadījumā atliek tiesa.
Vai par neslavas celšanu var ziņot policijai?
Jā, bet tikai tad, ja izplatīts apzināti nepatiess, apkaunojošs izdomājums publiski vai drukātā veidā (Krimināllikuma 157. pants). Kriminālprocesu sāk tikai pēc jūsu pieteikuma (Kriminālprocesa likuma 7. panta otrā daļa). Kriminālatbildības noilgums ir divi gadi, tāpēc pieteikumu nevajag atlikt.
Vai viedokli var atzīt par aizskarošu?
Parasti nē, jo viedokli nevar pārbaudīt un atzīt par nepatiesu. Augstākās tiesas Senāts tomēr atzinis, ka viedoklis var aizskart godu un cieņu, ja tas ir rupjš, nesamērīgi aizskarošs un tam trūkst jebkāda faktiskā pamata. Tiesa vērtē izteikuma kontekstu, formu un to, vai kritikai bija kāds iemesls.
Kurā tiesā celt prasību par goda aizskaršanu?
Rajona (pilsētas) tiesā. Prasītājs var izvēlēties tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas, pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas (Civilprocesa likuma 28. panta trešā daļa). Jāsamaksā valsts nodeva Civilprocesa likuma 3. pielikumā noteiktajā apmērā; summu pārbaudiet pirms iesniegšanas.
Kas jāpierāda tiesā goda aizskaršanas lietā?
Prasītājam jāpierāda, ka ziņas izplatītas, ka tās attiecas uz viņu un aizskar viņa godu un cieņu (Civilprocesa likuma 93. pants). Savukārt izplatītājam jāpierāda, ka ziņas atbilst patiesībai; ja viņš to nespēj, ziņas jāatsauc (Civillikuma 2352.¹ pants). Kompensācijas prasījumam noder pierādījumi par sekām.
Vai politiķis drīkst mani kritizēt asāk nekā privātpersona?
Vārda brīvība aizsargā arī asu kritiku (Satversmes 100. pants), un publiskas diskusijas robežas, īpaši par politiskiem jautājumiem, ir plašākas. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gadā noraidīja prasību par domes sēdē paustiem apgalvojumiem. Apzināti nepatiesi faktu apgalvojumi tomēr nav aizsargāti neatkarīgi no autora amata.
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa