Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Remonts īrētā dzīvoklī: kas maksā – izīrētājs vai īrnieks

Tek jaucējkrāns, nedarbojas boilers, pa logu rāmjiem pūš vējš, pēc kaimiņu applūdināšanas griestos plankumi – īrētā dzīvoklī agrāk vai vēlāk rodas jautājums, kam jāmaksā par labošanu. Latvijā to nosaka trīs avoti kopā: Dzīvojamo telpu īres likums (spēkā no 2021. gada 1. maija), Civillikuma noteikumi par īri, kas piemērojami tur, kur īpašais likums klusē (Dzīvojamo telpu īres likuma 2. panta otrā daļa), un pats īres līgums. Likums atļauj līgumā vienoties par uzlabojumiem un remontdarbiem (8. panta otrās daļas 4. punkts), tāpēc pirmā vieta, kur meklēt atbildi, ir līguma teksts.

Pamatprincips ir vienkāršs. Izīrētājam jānodod dzīvoklis lietošanai derīgā stāvoklī un jāuztur māja tā, lai tajā varētu dzīvot (Dzīvojamo telpu īres likuma 18. pants, Civillikuma 2134. pants). Īrniekam pret dzīvokli jāizturas saudzīgi, nedrīkst to bojāt un bez atļaujas veikt remontdarbus (17. pants), bet par parasto nolietošanos viņš neatbild (Civillikuma 2150. pants). Šis ceļvedis palīdzēs sadalīt izdevumus, pareizi pieprasīt labošanu, saprast, kad īrnieks drīkst pats salabot un prasīt naudu atpakaļ, un ko darīt, ja izīrētājs neko nedara vai pēc izvākšanās prasa samaksāt par „remontu”.

Dzīvojamo telpu īre – remonts

Galvenie fakti

Termiņš
Par bojājumu, kas apdraud veselību, dzīvību vai mantu, īrniekam jāinformē izīrētājs nekavējoties (Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 7. punkts).
Tiesību joma
Dzīvojamo telpu īre – remonts
Soļi
Judikatūra
4
Atjaunināts
16.11.2026.

Termiņš

Par bojājumu, kas apdraud veselību, dzīvību vai mantu, īrniekam jāinformē izīrētājs nekavējoties (Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 7. punkts). Ja izīrētājs nepilda pienākumu uzturēt māju lietošanai derīgu, īrnieks var atkāpties no līguma nekavējoties, rakstveidā brīdinot (27. panta otrā daļa); parastajā gadījumā brīdinājuma termiņš ir viens mēnesis (27. panta pirmā daļa).

Līdz 2021. gada 30. aprīlim noslēgtie līgumi jāsaskaņo ar 8. panta pirmās daļas prasībām ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim, un strīda gadījumā prasība jāceļ tiesā līdz tai pašai dienai (pārejas noteikumu 4. punkts). Drošības nauda vai tās atlikums atdodams ne vēlāk kā dienā, kad dzīvoklis atbrīvots, ja līgumā nav noteikts citādi (12. panta ceturtā daļa).

Ko darīt

  1. Izlasiet līgumu un noskaidrojiet, kurš likums piemērojams. Ja līgums noslēgts no 2021. gada 1. maija, attiecības regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet jautājumos, ko tas neregulē, – Civillikums (2. panta otrā daļa). Meklējiet līgumā punktus par telpu uzturēšanu, „kārtējo remontu”, sadzīves tehniku un uzlabojumiem: likums ļauj par tiem vienoties brīvi (8. panta otrās daļas 4. punkts).

    Ja līgums noslēgts līdz 2021. gada 30. aprīlim, ņemiet vērā, ka tas jāpapildina ar obligātajiem noteikumiem (adrese, termiņš, īres maksa un tās grozīšana, pakalpojumi) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim; ja vienoties neizdodas, prasība jāceļ tiesā līdz šai dienai (pārejas noteikumu 4. punkts). Tas ir labs brīdis rakstiski sakārtot arī remontu sadalījumu.

  2. Fiksējiet dzīvokļa stāvokli nodošanas brīdī. Izīrētājam jānodod dzīvoklis ar visiem piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks no tā varētu gūt visu labumu, ko viņam bija tiesības sagaidīt (Civillikuma 2134. pants). Ja vēlāk atklājas trūkumi, kurus uzmanīgs izīrētājs nevarēja nepamanīt, viņam jāatlīdzina zaudējumi (2135. pants).

    Praksē visu izšķir pieņemšanas un nodošanas akts. Ierakstiet tajā katru skrāpējumu uz lamināta, plaisu flīzēs, sadzīves tehnikas stāvokli un skaitītāju rādījumus, pievienojiet datētas fotogrāfijas. Ja akta veidlapā nav vietas defektiem, aprakstiet tos pielikumā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gadā noraidīja izīrētāja prasību par defektu novēršanu pēc īres beigām, bet tieši šādos strīdos bez sākotnējā akta īrnieks paliek bez pierādījumiem.

  3. Nosakiet, kurš atbild par konkrēto bojājumu. Izīrētājam, ciktāl tas atkarīgs no viņa, jāuztur māja un jānodrošina tās ekspluatācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai dzīvokli varētu izmantot dzīvošanai (Dzīvojamo telpu īres likuma 18. panta trešā daļa). Uz lietu gulošās nastas, ja nav norunāts citādi, nes izīrētājs (Civillikuma 2138. pants). Tātad nolietojušies stāvvadi, apkures radiatori, elektroinstalācija, jumts un logi parasti ir izīrētāja rūpe.

    Īrniekam jāizturas pret dzīvokli saudzīgi, to nepasliktinot un nebojājot (17. panta pirmās daļas 5. punkts), un tas jālieto kārtīgi un saimnieciski; tad viņš neatbild par parasto nolietošanos (Civillikuma 2150. pants). Saplēsta durvju stikla, suņa saskrāpētu durvju vai paša vainas dēļ appludināta dzīvokļa izmaksas sedz īrnieks, savukārt nodilušu krāsojumu vai novecojušu jaucējkrānu ne.

  4. Par bojājumu ziņojiet izīrētājam rakstiski un tūlīt. Likums uzliek īrniekam pienākumu nekavējoties informēt izīrētāju par bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt personas veselību, dzīvību vai mantu (17. panta pirmās daļas 7. punkts), piemēram, par noplūdi, elektrības dzirkstelēšanu, gāzes smaku vai pelējumu. Rakstiet uz līgumā norādīto e-pasta vai pasta adresi, aprakstiet bojājumu, pievienojiet fotogrāfijas un lūdziet saprātīgā termiņā vienoties par meistara ierašanos.

    Abas puses atbild viena otrai par zaudējumu, kas radies to ļaunprātības vai neuzmanības dēļ (Civillikuma 2128. pants). Ja nokavējat paziņojumu un neliela sūce kļūst par appludinātu kaimiņu dzīvokli, izīrētājs vai kaimiņi var prasīt no jums atlīdzināt to daļu zaudējumu, kas radusies tieši jūsu klusēšanas dēļ.

  5. Ja izīrētājs nelabo, pieprasiet īres maksas samazinājumu vai zaudējumus. Ja lietošana ir aprobežota bez izīrētāja vainas, viņam jāsamazina īres maksa samērīgi aprobežojumam; īsi traucējumi nepieciešamo labošanas darbu laikā samazinājumu nedod (Civillikuma 2136. pants). Ja dzīvoklis palicis nelietots notikuma dēļ, kuru īrnieks nav izraisījis, pienākums maksāt īri pilnīgi vai daļēji atkrīt (2147. pants). Ja izīrētājs pats traucē lietot dzīvokli, viņam jāatlīdzina zaudējumi (2131. pants).

    Nosūtiet rakstisku pretenziju: kas nav kārtībā kopš kura datuma, kādu samazinājumu prasāt un kāpēc. Vienpusēji neturiet atpakaļ visu īres maksu bez skaidra pamata: nesamaksāta īre ir patstāvīgs pamats līguma izbeigšanai (24. pants), un strīdā tiesa vērtēs, vai samazinājums bija samērīgs.

  6. Steidzamos gadījumos salabojiet pats un prasiet izdevumus atpakaļ. Nepieciešamos un derīgos izdevumus, ko īrnieks taisījis lietai, izīrētājam jāatlīdzina pēc vispārējiem noteikumiem par izdevumu atlīdzību (Civillikuma 2140. pants). Nepieciešamie izdevumi, kas uztur lietu vai pasargā to no bojāejas, atlīdzināmi katram, kas tos taisījis (865. un 866. pants); derīgo izdevumu atlīdzība ir šaurāka (867. pants), bet greznuma izdevumus atprasīt nevar, var vienīgi noņemt savus izdaiļojumus, ja tas nekaitē lietai (868. pants).

    Saglabājiet čekus, meistara aktu un sarakstu, kurā izīrētājam bija iespēja rīkoties pašam. Kamēr likumīgie izdevumi nav atlīdzināti, īrnieks drīkst lietu aizturēt (2155. pants). Augstākās tiesas Senāts 2019. gadā atcēla spriedumu, jo tiesa nebija pienācīgi izvērtējusi, vai nomnieka ieguldījumi bija nepieciešami vai derīgi.

  7. Uzlabojumus un kosmētisko remontu veiciet tikai ar rakstisku piekrišanu. Īrniekam aizliegts veikt neatļautu pārbūvi vai neatļautus remontdarbus (Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 5. punkts). Ja īrnieks pārkāpj līgumā paredzētos uzlabojumu un remontdarbu veikšanas noteikumus vai bojā dzīvokli, izīrētājs var līgumu izbeigt (22. panta 1. punkts).

    Pirms krāsojat sienas, maināt grīdas segumu vai nojaucat starpsienu, saņemiet izīrētāja piekrišanu rakstiski, vēlams ar darbu aprakstu, budžetu un norunu, vai izmaksas tiks ieskaitītas īres maksā. Bez šādas vienošanās derīgo un īpaši greznuma izdevumu atgūšana ir maz ticama, bet izīrētājs izvākšanās brīdī var prasīt atjaunot sākotnējo stāvokli.

  8. Ja dzīvoklis kļuvis nederīgs dzīvošanai, izbeidziet līgumu. Īrnieks var vienpusēji atkāpties no īres līguma jebkurā laikā (Dzīvojamo telpu īres likuma 20. pants), parasti brīdinot vienu mēnesi iepriekš (27. panta pirmā daļa). Ja izīrētājs nepilda 18. panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktos pienākumus, piemēram, neuztur māju lietošanai derīgu, īrnieks var atkāpties nekavējoties, rakstveidā brīdinot (27. panta otrā daļa). Civillikums tādu pašu tiesību dod, ja izīrētājs neizdara vajadzīgos izlabojumus, būvdarbu dēļ dzīvoklis kļūst neapdzīvojams vai tam ir veselībai kaitīgas īpašības (2172. pants).

    Ja izīrētājs, lai izspiestu jūs no dzīvokļa, atslēdz apkuri, elektrību vai ūdeni, ziņojiet Valsts policijai vai pašvaldības policijai: fiziskai personai var piemērot naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām (42. un 43. pants).

  9. Izvācoties atdodiet dzīvokli un kontrolējiet atskaitījumus no drošības naudas. Pēc īres beigām dzīvoklis jāatdod ar visiem piederumiem, cik iespējams labā stāvoklī (Civillikuma 2152. pants), taču par parasto nolietošanos īrnieks neatbild (2150. pants). Sastādiet nodošanas aktu kopā ar izīrētāju un salīdziniet to ar sākotnējo aktu.

    No drošības naudas var dzēst tikai līgumā paredzētos parādus, un izīrētājam par to nekavējoties jāpaziņo; atlikums atdodams ne vēlāk kā atbrīvošanas dienā (Dzīvojamo telpu īres likuma 12. panta otrā un ceturtā daļa). Prasot atpakaļ nepamatoti ieturētu summu līdz 3000 euro, var izmantot vienkāršoto procedūru (Civilprocesa likuma 250.¹⁹ pants). Rīgas rajona tiesa 2019. gadā apmierināja izīrētāja prasību par dzīvokļa bojājumiem tikai daļēji, pārējā daļā to noraidot.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

12

Saistītie tiesu nolēmumi

4
Nomnieka ieguldījumi telpu remontā: tiesai jāizvērtē, vai izdevumi ir nepieciešami vai derīgi (Civillikuma 865., 866., 2140. pants); spriedums šajā daļā atcelts
Izīrētāja prasība par dzīvokļa defektu novēršanu pēc īres beigām noraidīta; uzkopšanas izdevumi dzēsti no drošības naudas
Dzīvokļa bojājumi pēc īres beigām un parastā nolietošanās (Civillikuma 2150., 2152. pants): prasība apmierināta daļēji
Drošības naudas mērķis: segt izīrētāja izdevumus, ja telpas nav uzturētas lietošanai derīgā stāvoklī; atmaksājams pārpalikums

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Kam jāmaksā par remontu īrētā dzīvoklī?

Vispirms skatieties līgumu: Dzīvojamo telpu īres likums ļauj par remontdarbiem vienoties brīvi. Ja līgums klusē, izīrētājam jāuztur māja un dzīvoklis lietošanai derīgā stāvoklī (18. pants, Civillikuma 2134. pants), bet īrnieks sedz tikai to, ko pats sabojājis vai nolietojis nekārtīgas lietošanas dēļ. Parastā nolietošanās ir izīrētāja risks (Civillikuma 2150. pants).

Vai īrniekam jāmaksā par saplīsušu veļasmašīnu vai boileru?

Ja iekārta bija iekļauta īrē un sabojājās dabiskas nolietošanās dēļ, labošana parasti ir izīrētāja pienākums, jo viņam jānodrošina, lai īrnieks var gūt no dzīvokļa visu solīto labumu (Civillikuma 2134. pants). Ja iekārta sabojāta nepareizas lietošanas dēļ, maksā īrnieks (2128. pants). Līgumā var būt citāda vienošanās, tāpēc pārbaudiet to.

Vai drīkst samazināt īres maksu, ja izīrētājs nelabo bojājumu?

Jā, ja dzīvokļa lietošana ir būtiski aprobežota. Civillikuma 2136. un 2147. pants paredz samērīgu īres maksas samazinājumu vai atbrīvojumu. Pieprasiet to rakstiski un pamatojiet ar faktiem un fotogrāfijām. Visu īres maksu bez pamata nemaksāt nav droši: īres parāds ir patstāvīgs līguma izbeigšanas pamats.

Vai varu salabot pats un atskaitīt izdevumus no īres maksas?

Nepieciešamos izdevumus, kas pasargā dzīvokli no bojājumiem, izīrētājam jāatlīdzina (Civillikuma 2140. un 866. pants). Ieskaitu īres maksā tomēr labāk saskaņot rakstiski. Vispirms dodiet izīrētājam iespēju rīkoties, saglabājiet čekus un meistara aktu, lai varētu pierādīt izdevumu nepieciešamību un apmēru.

Vai īrnieks drīkst krāsot sienas vai mainīt grīdu?

Tikai ar izīrētāja piekrišanu, vēlams rakstisku. Neatļauti remontdarbi ir aizliegti (Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 5. punkts), un līgumā paredzēto remontdarbu noteikumu pārkāpums var būt pamats līguma izbeigšanai (22. pants). Vienojieties arī par to, kurš sedz izmaksas un kas notiks ar uzlabojumiem līguma beigās.

Ko darīt, ja dzīvoklī ir pelējums?

Nekavējoties rakstiski informējiet izīrētāju (17. panta pirmās daļas 7. punkts) un fiksējiet pelējumu fotogrāfijās. Ja cēlonis ir mājas tehniskais stāvoklis, piemēram, sūcošs jumts vai bojāta ventilācija, novēršana ir izīrētāja pienākums (18. panta trešā daļa). Ja dzīvoklim ir veselībai kaitīgas īpašības, īrnieks var prasīt līguma atcelšanu (Civillikuma 2172. pants).

Vai izīrētājs var ieturēt drošības naudu par veciem skrāpējumiem?

Nē, ja tie ir parastā nolietošanās vai bija jau īres sākumā. Par parasto nolietošanos īrnieks neatbild (Civillikuma 2150. pants), un no drošības naudas dzēš tikai līgumā paredzētus parādus (Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants). Strīdā izšķirošs ir sākotnējais pieņemšanas un nodošanas akts un fotogrāfijas.

Vai var izbeigt īres līgumu, ja izīrētājs neveic remontu?

Jā. Ja izīrētājs nepilda pienākumu uzturēt māju un dzīvokli lietošanai derīgu (18. panta trešā daļa), īrnieks var atkāpties no līguma nekavējoties, rakstveidā brīdinot (27. panta otrā daļa). Vispārējā gadījumā īrnieks var atkāpties jebkurā laikā, brīdinot vienu mēnesi iepriekš (20. pants, 27. panta pirmā daļa).

Ko darīt, ja izīrētājs atslēdz apkuri vai ūdeni?

Tas ir administratīvais pārkāpums. Par traucējumiem, kas liedz īrniekam izmantot apkuri, elektroenerģiju, ūdeni vai kanalizāciju, izīrētājam fiziskai personai var piemērot naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām (Dzīvojamo telpu īres likuma 42. pants). Ziņojiet Valsts policijai, pašvaldības policijai vai pašvaldības īres valdei (43. pants).

Kur vērsties, ja izīrētājs neatmaksā remonta izdevumus?

Nosūtiet rakstisku pretenziju ar aprēķinu un pierādījumiem. Ja tā netiek apmierināta, celiet prasību rajona (pilsētas) tiesā. Ja galvenais parāds nepārsniedz 3000 euro, var izmantot vienkāršoto procedūru ar veidlapu (Civilprocesa likuma 250.¹⁹ pants). Tiesā katrai pusei jāpierāda savi apgalvojumi, tāpēc čeki un sarakste ir izšķiroši.

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Dzīvojamo telpu īres likuma 17. pants – īrnieka pienākumi, Dzīvojamo telpu īres likuma 18. pants – izīrētāja pienākumi, Dzīvojamo telpu īres likuma 27. pants – brīdinājums un atkāpšanās no līguma, Civillikuma 2134. pants – izīrētāja pienākums nodot lietošanai derīgu lietu, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.