Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā

Īsumā

Šie noteikumi nosaka prasības un uzraudzības kārtību piesārņojošo vielu emisijām gaisā, ko rada iekšdedzes motori mobilajā tehnikā, kas nav paredzēta autoceļiem, kā arī atsevišķos dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamos motoros. Tie regulē šo motoru tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.

Ko tas regulē

  • Būtiskās prasības piesārņojošo vielu emisijām no iekšdedzes motoriem.
  • Šo prasību ievērošanas uzraudzības kārtību.
  • Iekšdedzes motoru tipa apstiprināšanas kārtību.
  • Iekšdedzes motoru tirgus uzraudzību.

Kam tas attiecas

  • Ražotājiem, kas atbild par motoru atbilstības novērtēšanu un ražošanas atbilstību.
  • Mobilajai tehnikai, kas nav paredzēta autoceļiem, un atsevišķiem dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamiem iekšdedzes motoriem.

Galvenie punkti

  • Noteikumi attiecas uz mobilās tehnikas iekšdedzes motoriem, kas nav paredzēti pasažieru vai kravu autopārvadājumiem.
  • Tipa apstiprināšana apliecina, ka motors atbilst tehniskajām prasībām attiecībā uz gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma emisiju.
  • "Mazas sērijas motoru saime" ir dzirksteļaizdedzes motoru saime, kuru ražošanas apjoms nepārsniedz 5000 vienību gadā.
  • "Mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājs" ir ražotājs, kura kopējais ražošanas apjoms nepārsniedz 25000 vienību gadā.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.1047 Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 30.§) Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 5.punktu un 10.punktu I. Vispārīgie jautājumi

  1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības kārtību autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību. 2
  2. Noteikumos ir lietoti šādi termini: 2.
  3. mobilā tehnika - jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama rūpnieciska iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai bez tās, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem un kurā ir uzstādīts iekšdedzes motors atbilstoši šo noteikumu
  4. un 4.punktam; 2.
  5. tipa apstiprināšana - procedūra, ar kuru apliecina, ka iekšdedzes motora tipam vai motoru saimei gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma emisija no motora atbilst šajos noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām; 2.
  6. motora tips - motora kategorija, pie kuras piederošā motora būtiskie parametri neatšķiras no šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā (standarta motora būtiskie parametri) noteiktajiem; 2.
  7. motoru saime - motoru kopums, kuriem, ņemot vērā to konstrukciju, sagaidāmi līdzīgi izplūdes gāzu emisijas parametri un kuri atbilst šo noteikumu prasībām; 2.
  8. standarta motors (motora prototips) - motors, kas izraudzīts no motoru saimes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma
  9. un 6.nodaļas prasībām; 2.
  10. motora jauda - efektīvā jauda, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28.apakš­punktam; 2.
  11. motora izgatavošanas datums - datums, kad motoram veikta pēdējā pārbaude pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā; 2.
  12. ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas atbild par motora atbilstības novērtēšanas procesu un par ražošanas atbilstību noteiktajām prasībām (arī ja šī persona nav tieši iesaistīta visos motora izgatavošanas posmos); 2.
  13. dalībvalsts - Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 2.
  14. tehniskais dienests - testēšanas un kalibrēšanas laboratorija, kas veic testus vai pārbaudes sertificēšanas institūcijas uzdevumā. Šo funkciju drīkst veikt arī pati sertificēšanas institūcija; 2.
  15. informācijas dokuments - veidlapa, kas noteikta šo noteikumu 2.pielikumā un kurā noteikts, kādu informāciju iesniedzējs norāda iesniegumā; 2.
  16. informācijas mape - mape ar datiem, rasējumiem, fotogrāfijām, ko iesniedzējs iesniedz tehniskajā dienestā vai sertificēšanas institūcijā atbilstoši informācijas dokumentā noteiktajam; 2.
  17. informācijas pakete - informācijas mape kopā ar testēšanas pārskatiem vai citiem dokumentiem, kurus, veicot savus uzdevumus, informācijas mapei pievieno tehniskais dienests vai sertificēšanas institūcija; 2.
  18. informācijas paketes satura rādītājs - dokuments, kurā norādīts informācijas paketes saturs, atbilstoši numurējot vai citādi apzīmējot, lai skaidri identificētu visas lapas; 2.
  19. aizstājējmotors - jauns motors, kas izgatavots mašīnā esošā motora nomaiņai un piegādāts tikai šim nolūkam; 2.
  20. pārnēsājams motors - motors, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 2.16.
  21. motors ir uzstādīts iekārtā, kuru lietotājs pārnēsā visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā; 2.16.
  22. motors ir uzstādīts iekārtā, kura tai paredzēto funkciju izpildes laikā izmantojama dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai novietota uz sāniem; 2.16.
  23. motors ir uzstādīts iekārtā, kuras masa ar motoru bez degvielas un eļļas nepārsniedz 20 kg un kurai ir vismaz viena šāda pazīme: 2.16.3.
  24. lietotājs iekārtu balsta vai nes visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā; 2.16.3.
  25. lietotājs iekārtu balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā; 2.16.3.
  26. motoru izmanto ģeneratoram vai sūknim; 2.
  27. nepārnēsājams motors - motors, kas neatbilst pārnēsājama motora kritērijiem; 2.
  28. daudzpozīciju pārnēsājams motors profesionālai lietošanai - pārnēsājams motors, kas atbilst šo noteikumu 2.16.
  29. un 2.16.2.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un par kuru tā ražotājs sertificēšanas institūcijai apliecina, ka uz šo motoru attiecas 3.kategorijas emisijas noturības periods (šo noteikumu 4.4 pielikuma 2.nodaļa); 2.
  30. emisijas noturības periods - šo noteikumu 4.4 pielikumā noteiktais stundu skaits, ko izmanto nolietošanās koeficientu noteikšanai; 2.
  31. mazas sērijas motoru saime - dzirksteļaizdedzes (turpmāk arī - DA) motoru saime, kuru ražošanas apjoms nepārsniedz 5000 vienību gadā; 2.
  32. mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājs - ražotājs, kura kopējais ražošanas apjoms nepārsniedz 25000 vienību gadā; 2.
  33. iekšējo ūdensceļu kuģis - kuģis, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdeņos un kura garums ir 20 m un vairāk, tilpums - 100 m3 un vairāk (tilpumu aprēķina, izmantojot šo noteikumu 2.33.apakšpunktā minēto formulu), vai velkonis, vai stūmējvelkonis, kas būvēts, lai vilktu, stumtu vai pārvietotu kuģus, kuru garums ir 20 m un vairāk, izņemot: 2.22.
  34. kuģus, kas paredzēti pasažieru pārvadājumiem un papildus apkalpei pārvadā ne vairāk kā 12 cilvēkus; 2.22.
  35. atpūtas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 24 metri; 2.22.
  36. valsts dienestā nodarbinātus kuģus (arī ugunsdzēsības dienesta kuģus un jūras spēku kuģus); 2.22.
  37. zvejas kuģus, kas reģistrēti Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā; 2.22.
  38. jūras kuģus, arī jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas darbojas plūdmaiņu ūdeņos vai īslaicīgi iekšējos ūdensceļos, ja tiem ir derīgs kuģa sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 2.34.apakšpunktu; 2.
  39. pamatiekārtu ražotājs - noteikta tipa mobilās tehnikas ražotājs; 2.
  40. elastīguma sistēma - procedūra, kas starp diviem secīgiem robežvērtību piemērošanas laikposmiem ļauj motoru ražotājam ierobežotā daudzumā piedāvāt tirgū mobilajai tehnikai uzstādāmus iekš­dedzes motorus, kas atbilst tikai iepriek­šējam laikposmam noteiktajām emisijas robežvērtībām; 2.
  41. kompresijas aizdedzes (turpmāk arī - KA) motors - motors, kas darbojas, pamatojoties uz kompresijas aizdedzes principu (piemēram, dīzeļmotors); 2.
  42. gāzveida piesārņotāji - gāzveida piesārņojošās vielas: oglekļa oksīds, ogļ­ūdeņraži (pieņemot attiecību C1 : H1,85) un slāpekļa oksīdi, kurus izsaka kā ekvivalentu slāpekļa dioksīdam (NO2); 2.
  43. cietās daļiņas - jebkuras vielas, kas savāktas uz speciāla filtra pēc tam, kad kompresijas aizdedzes motora izplūdes gāzes ir atšķaidītas ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52°C); 2.
  44. efektīvā jauda - jauda (kW), kas iegūta testa stendā kloķvārpstas vai tās ekvivalenta galā, ko nosaka tāpat kā ceļu satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru jaudu, tikai neņem vērā motora dzesējošā ventilatora jaudu (motoru dzesējošo ventilatoru nedrīkst uzstādīt, pārbaudot motora efektīvo jaudu; ja ražotājs veic testu ar motoram uzstādītu ventilatoru, ventilatora patērētā jauda jāpieskaita tā izmērītajai jaudai, izņemot dzesēšanas ventilatorus motoriem ar gaisa dzesēšanu, kuri tieši uzmontēti kloķvārpstai, - šo noteikumu 7.pielikuma 3.punkts), ievērojot šajos noteikumos noteiktos testu nosacījumus un prasības standartdegvielai; 2.
  45. nominālais griešanās ātrums kompresijas aizdedzes motoriem - maksimālais ar regulatoru ierobežotais ātrums ar pilnu slodzi, ko uzrāda ražotājs; 2.
  46. slodzes procenti - maksimālā pieejamā griezes momenta daļa noteiktā motora griešanās ātrumā; 2.
  47. griešanās ātrums maksimālā griezes momentā - motora griešanās ātrums, kādā no motora iegūst maksimālo griezes momentu, ko uzrāda ražotājs; 2.
  48. starpātrums - motora griešanās ātrums, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 2.32.
  49. motoriem, kam ar mainīgu griešanās ātrumu paredzēts darboties ar maksimālo slodzi, starpātrums ir dotais griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā, ja tas ir 60 % līdz 75 % robežās no nominālā griešanās ātruma; 2.32.
  50. ja griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā ir mazāks par 60 % no nominālā griešanās ātruma, starpātrums ir 60 % no nominālā griešanās ātruma; 2.32.
  51. ja griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā ir lielāks par 75% no nominālā griešanās ātruma, starpātrums ir 75 % no nominālā griešanās ātruma; 2.32.
  52. motoriem, kuri jātestē G1 ciklā, starpātrums ir 85 % no maksimālā nominālā ātruma (šo noteikumu 4.pielikuma 15.1.3.apakšpunkts); 2.
  53. 100 m3 vai lielāks tilpums (kuģošanas līdzeklim, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdensceļos) - attiecīgā kuģošanas līdzekļa tilpums, kuru aprēķina, izmantojot formulu L×B×T, kur L ir korpusa maksimālais garums (metros) no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij, B - korpusa maksimālais platums (metros), mērīts pa apšuvuma ārmalu (neņemot vērā, piemēram, dzenratus, aizsargapmales), T - vertikālais attālums no korpusa vai ķīļa teorētiski zemākā punkta līdz maksimālās iegrimes līnijai; 2.
  54. derīgs kuģa sertifikāts - sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1974.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) ar turpmākiem grozījumiem vai līdzvērtīgām prasībām, vai sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1966.gada Starptautiskajai konvencijai par kravas marku ar turpmākiem grozījumiem vai līdzvērtīgām prasībām, un Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas standarta (IOPP) sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1973.gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) ar turpmākiem grozījumiem; 2.
  55. pārveidošanas ierīce - ierīce, ar ko mēra vai uztver darbības parametrus vai reaģē uz tiem, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai deaktivizētu kādu emisijas regulēšanas sistēmas sastāvdaļu vai funkciju, un ar ko parastos mobilās tehnikas ekspluatācijas apstākļos samazina kontroles sistēmas efektivitāti, ja vien šādas ierīces izmantošana nav noteikti paredzēta piemērotajā emisijas testa sertifikācijas procedūrā; 2.
  56. neracionāla vadība - stratēģija vai pasākums, lai parastos mobilās tehnikas ekspluatācijas apstākļos samazinātu emisijas regulēšanas sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par piemērotajā emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni; 2.
  57. regulējams parametrs - fiziski regulējama ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, kura konstrukcija var izmainīt emisijas vai motora darbības parametrus emisijas testēšanas laikā vai motora ekspluatācijas laikā; 2.
  58. pēcapstrāde - izplūdes gāzu laišana cauri ierīcei vai sistēmai, kas paredzētas gāzu pārveidošanai ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm pirms to izvadīšanas atmosfērā; 2.
  59. dzirksteļaizdedzes motors - motors, kas darbojas, pamatojoties uz aizdedzi ar dzirksteli; 2.
  60. emisijas samazināšanas papild­ierīce - ierīce, ar ko mēra motora darbības parametrus, lai regulētu jebkuru emisijas kontroles sistēmas daļu; 2.
  61. emisijas kontroles sistēma - ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisiju; 2.
  62. degvielas padeves sistēma - visi komponenti, ko izmanto degvielas dozēšanai un degmaisījuma sagatavošanai; 2.
  63. palīgmotors - motors, kas iebūvēts mehāniskajā transportlīdzeklī vai uzstādīts uz tā, taču netiek izmantots transportlīdzekļa piedziņai; 2.
  64. režīma pārejas ilgums - laikposms starp pāreju no griešanās ātruma un/vai griezes momenta iepriekšējā režīmā vai sagatavošanās fāzē līdz nākamā režīma sākumam. Tajā ietilpst laiks, kurā notiek griešanās ātruma un/vai griezes momenta izmaiņas un notiek stabilizācija katra režīma sākumā; 2.
  65. testa cikls - secīgi testa punkti, kurus katru raksturo noteikts motora griešanās ātrums un griezes moments un kuros motora atbilstību prasībām pārbauda mobilās tehnikas motora testā stacionārā fāzē (NRSC tests) vai mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (NRTC tests); 2.
  66. piedāvāšana tirgū - darbība, kad ražojumu par samaksu vai bez tās pirmo reizi dara pieejamu Eiropas Savienības tirgū izplatīšanai vai izmantošanai Eiropas Savienībā; 2.
  67. emisijas kontroles stratēģija – emisijas kontroles sistēmas kombinācija, kurā ietilpst viena bāzes emisijas kontroles stratēģija un viens papildu emisijas kontroles stratēģiju kopums, kas ir iekļauts kopējā motora konstrukcijā vai mobilās tehnikas konstrukcijā, kura aprīkota ar motoru; 2.
  68. reaģents – jebkura izmantojama vai neatgūstama viela, kas vajadzīga un ko izmanto, lai nodrošinātu efektīvu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbību; 2.
  69. NOX kontroles diagnostikas sistēma (NCD) – motorā iebūvēta sistēma, kas var: 2.49.
  70. noteikt NOX kontroles darbības traucējumus; 2.49.
  71. identificēt iespējamo NOX kontroles darbības traucējumu iemeslu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un paziņot šo informāciju ārpus tehnikas; 2.
  72. NOX kontroles darbības traucējumi (NCM) – mēģinājums neatļauti manipulēt motora NOX kontroles sistēmu vai darbības traucējumi, kas ietekmē sistēmu un var rasties manipulācijas rezultātā; 2.
  73. diagnostikas traucējumu kods (DTC) – ciparu vai burtu un ciparu identifikators, kas identificē vai apzīmē NOX kontroles darbības traucējumus; 2.
  74. apstiprināts un aktīvs DTC – DTC, kas tiek uzglabāts līdz brīdim, kamēr NCD sistēma konstatē darbības traucējumus; 2.
  75. skenēšanas instruments – ārējā testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD sistēmu; 2.
  76. NCD motoru saime – ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas NCM pārraudzības vai diagnosticēšanas metodes; 2.
  77. vecošanas cikls – tehnikas vai motora darbība (ātrums, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā; 2.
  78. svarīgi ar emisiju saistīti konstrukcijas elementi – konstrukcijas elementi, kas galvenokārt paredzēti emisijas kontrolei: jebkura izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR), tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules; 2.
  79. svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope – apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem konstrukcijas elementiem; 2.
  80. ar emisiju saistīta tehniskā apkope – tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai varētu ietekmēt ar emisiju saistīto darbības rādītāju pasliktināšanos transportlīdzekļa vai motora normālas ekspluatācijas laikā; 2.
  81. motora pēcapstrādes sistēmas saime – ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet ir sagrupēta sīkāk motoru saimē, kas izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu; 2.
  82. ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope – tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu darbības rezultātu pasliktināšanos tehnikas vai motora normālas ekspluatācijas laikā pēc tehniskās apkopes veikšanas; 2.
  83. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks – vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu nolietojuma koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei. 3 (Grozīts ar MK 17.05.
  84. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.
  85. noteikumiem Nr.627)
  86. Noteikumi piemērojami iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem (B kategorija), kā arī visiem motoriem, kurus uzstāda mobilajai tehnikai, un palīgmotoriem, ar kuriem aprīkoti pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadāšanai paredzētie trans­portlīdzekļi, ja tie paredzēti un piemēroti, lai pārvietotos vai tos pārvietotu pa ceļu vai bezceļa apstākļos, un ir aprīkoti ar kādu no šādiem motoriem (A kategorija): 3.
  87. kompresijas aizdedzes motors, kura efektīvā jauda ir vismaz 18 kW, bet nepārsniedz 560 kW, un kuru: 3.1.
  88. parasti darbina mainīga griešanās ātruma režīmā; 3.1.
  89. darbina pastāvīga griešanās ātruma režīmā; 3.
  90. ar benzīnu darbināms dzirksteļaizdedzes motors, kura efektīvā jauda nepārsniedz 19 kW; 3.
  91. motors, kurš paredzēts kā galvenais motors motorvagonam, kas ir pašpiedziņas sliežu ceļu transportlīdzeklis un īpaši projektēts kravas vai pasažieru pārvadāšanai; 3.
  92. galvenais motors vilces līdzeklim, kurš ir kravas, pasažieru vagonu, kā arī citu iekārtu pārvietošanai paredzēta pašpiedziņas sliežu ceļu iekārta, kas nav paredzēta kravas, pasažieru (izņemot lokomotīves apkalpi) vai citu iekārtu pārvadāšanai (palīgmotorus vai motorus, kas paredzēti, lai tos darbinātu dzelzceļa apkopes darbiem vai būvdarbiem projektētās iekārtās, klasificē atbilstoši šo noteikumu 3.1.1.apakšpunktam). 4
  93. Šie noteikumi neattiecas uz: 4.
  94. motoriem, kas uzstādīti ceļu satiksmē izmantojamos transport­līdzekļos kravas un pasažieru pārvadāšanai; 4.
  95. motoriem, kas uzstādīti lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamos traktoros; 4.
  96. kuģiem, kas nav paredzēti izmantošanai iekšējos ūdensceļos; 4.
  97. lidaparātiem; 4.
  98. atpūtai un izklaidei paredzētajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā: 4.5.
  99. sniega motocikliem; 4.5.
  100. apvidus motocikliem; 4.5.
  101. bezceļu izklaides transportlīdzekļiem. 5
  102. Noteikumos minētās motora pārbaudes, kas nepieciešamas tā atbilstības novērtēšanai, veic saskaņā ar šo noteikumu prasībām atbilstoši šādiem pielikumiem: 5.
  103. un 1.1 pielikums - noteikumos lietotie simboli un saīsinājumi, motoru apzīmējumi, prasības motoriem un testi, nosacījumi produkcijas atbilstības novērtēšanai, parametri motoru saimes definēšanai un standarta motora izvēle; 5.
  104. 2.pielikums - informācijas dokumenta veidlapas paraugs un pielikumi; 5.
  105. 3.pielikums - kompresijas aizdedzes motoru testēšanas procedūra; 5.
  106. 4.pielikums - dzirksteļaizdedzes motoru testēšanas procedūra; 5.
  107. 5.pielikums - testiem un produkcijas atbilstības pārbaudei noteiktās standartdegvielas tehniskās prasības; 5.
  108. 6.pielikums - analīzes un paraugu ņemšanas sistēma; 5.
  109. 7.pielikums - tipa apstiprinājuma sertifikāta un testēšanas pārskatu veidlapu paraugi; 5.
  110. 8.pielikums - tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma; 5.
  111. 9.pielikums - motora vai motoru saimju tipa apstiprinājuma saraksta veidlapas paraugs; 5.
  112. 10.pielikums - izgatavoto motoru saraksta veidlapas paraugs; 5.
  113. 11.pielikums - tehniskie dati par motoriem, kam ir tipa apstiprinājums; 5.
  114. 12.pielikums - alternatīvu tipa apstiprinājumu atzīšana; 5.
  115. 13.pielikums - nosacījumi motoriem, kurus piedāvā tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu; 5.
  116. 14.pielikums - prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem I laikposmam; 5.
  117. 15.pielikums - prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem II laikposmam. 6 (Grozīts ar MK 14.10.
  118. noteikumiem Nr.627) II. Prasības sertificēšanas institūcijai un tehniskajam dienestam
  119. Sertificēšanas institūcija ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tā ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēta sertificēšanas institūcija. Sertificēšanas institūcija atbild par visiem motora vai motoru saimes tipa apstiprināšanas aspektiem, tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu, kontaktiem ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kā arī pārbauda pasākumus, kurus veicis ražotājs, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību noteiktajām prasībām. 7 (MK 17.05.
  120. noteikumu Nr.389 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.
  121. noteikumiem Nr.627)
  122. Tehniskais dienests ir akreditēts nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēts tehniskais dienests. 8 (MK 14.10.
  123. noteikumu Nr.627 redakcijā) III. Iesniegums par tipa apstiprināšanu
  124. Lai apstiprinātu motora vai motoru saimes tipu, ražotājs iesniedz attiecīgu iesniegumu dalībvalsts sertificēšanas institūcijā. Iesniegumam pievieno informācijas mapi (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktās informācijas dokumenta veidlapas 1.pielikumam, kurā iekļauta informācija par apstiprināmo motora tipu). 9
  125. Motoru, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktajam tipa raksturojumam, ražotājs nodod tehniskajam dienestam, kas atbild par testu veikšanu. 10
  126. Ja sertificēšanas institūcija, izvērtējot iesniegto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, konstatē, ka standarta motors neatbilst šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktā noteiktajai motoru saimei, ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu nodod tehniskajam dienestam citu standarta motoru un, ja nepieciešams, papildu standarta motoru saskaņā ar sertificēšanas institūcijas norādījumiem. 11
  127. Iesniegumu par viena motora tipa vai motoru saimes apstiprināšanu drīkst iesniegt tikai vienas dalībvalsts sertificēšanas institūcijā. 12
  128. Par katru apstiprināmo motora tipu vai katru motoru saimi ražotājs iesniedz atsevišķu iesniegumu. 13 IV. Tipa apstiprināšanas kārtība
  129. Sertificēšanas institūcija pēc iesnieguma un visas šajos noteikumos noteiktās dokumentācijas saņemšanas piešķir tipa apstiprinājumu motora tipiem vai motoru saimēm, ja motora tips vai motoru saime atbilst: 13.
  130. informācijas mapē norādītajiem datiem; 13.
  131. šo noteikumu prasībām; 13.
  132. sertificēšanas institūcijas pārbaudes datiem par ražotāja nodrošinātu efektīvu produkcijas kontroli, pārbaudot tās atbilstību tehniskajām prasībām. 14
  133. Sertificēšanas institūcija: 14.
  134. pārbauda informācijas mapē esošo informāciju, tehniskā dienesta testēšanas pārskatus un citus ar pārbaudi saistītus dokumentus, apkopo informācijas paketē un sagatavo informācijas paketes satura rādītāju; 14.
  135. atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam paraugam aizpilda visas tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas daļas katram motora tipam vai katrai motora saimei, ko tā apstiprina; 14.
  136. numurē tipa apstiprinājuma sertifikātus saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēmu; 14.
  137. izsniedz iesnieguma iesniedzējam tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus; 14.
  138. veido reģistru par visiem piešķirtajiem motora vai motoru saimes tipu apstiprinājumiem. 15
  139. Motora tipa apstiprinājuma darbības jomu attiecīgi ierobežo, ja apstiprināmais motors spēj pildīt savu funkciju tikai kopā ar mobilās tehnikas vienību, kurai tas paredzēts, vai motoram kopā ar šo tehnikas vienību veidojas tādas specifiskas pazīmes, kuru dēļ atbilstību noteiktām prasībām var pārbaudīt, tikai motoram darbojoties kopā ar īstām vai modelētām citām šīs tehnikas vienības daļām. Šādā gadījumā motora vai motora saimes tipa apstiprinājuma sertifikātā ietver visus motora izmantošanas ierobežojumus un norāda nosacījumus tā uzstādīšanai. 16
  140. Izdevumus, kas saistīti ar motora tipa apstiprināšanu, sedz ražotājs, kas iesniedzis sertificēšanas institūcijā iesniegumu par tipa apstiprināšanu. 17
  141. Sertificēšanas institūcija: 17.
  142. katru mēnesi nosūta citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām sarakstu par izsniegtajiem motora vai motoru saimes tipa apstiprinājumiem, tipa apstiprinājumu anulēšanu vai atteikumiem apstiprināt tipu (šo noteikumu 9.pielikums); 17.
  143. ja saņemts citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijas attiecīgs iesniegums, nosūta tai: 17.2.
  144. tipa apstiprinājuma sertifikāta kopijas (ar informācijas paketē esošo dokumentu kopijām vai bez tām) par piešķirtajiem un anulētajiem motora vai motora saimes apstiprinājumiem vai informāciju par atteikumiem piešķirt tipa apstiprinājumu; 17.2.
  145. saskaņā ar piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem ražoto motoru sarakstu (šo noteikumu 26.punkts), kurā ietverti šo noteikumu 10.pielikumā minētie dati; 17.2.
  146. šo noteikumu 28.punktā noteiktā paziņojuma kopiju. 18
  147. Kompresijas aizdedzes motorus, izņemot motorus, kurus lieto kā galvenos motorus motorvagonos un iekšējo ūdensceļu kuģos, papildus šajā nodaļā noteiktajai kārtībai atļauts piedāvāt tirgū, izmantojot elastīguma sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumā noteikto procedūru. 19 (MK 19.06.
  148. noteikumu Nr.426 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.
  149. noteikumiem Nr.627) V. Grozījumi tipa apstiprinājumos
  150. Ja mainījušies dati apstiprinātā motora tipa informācijas mapē vai informācijas paketē, ražotājs par to nekavējoties rakstiski paziņo sertificēšanas institūcijai un iesniedz iesniegumu par grozījumu izdarīšanu tipa apstiprinājumā. 20
  151. Iesniegumu par grozījumu izdarīšanu tipa apstiprinājumā iesniedz tajā sertificēšanas institūcijā, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu. 21
  152. Ja informācijas paketē esošie dati ir mainījušies, sertificēšanas institūcija: 21.
  153. izvērtē izmaiņas un, ja nepieciešams, izdara grozījumus informācijas paketē, norāda grozījumu būtību un grozījumu izdarīšanas datumu, kā arī maina tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju un informē ražotāju, vai grozījumu dēļ nepieciešamas jaunas pārbaudes (ja nepieciešamas jaunas pārbaudes, sertificēšanas institūcija uzdod tehniskajam dienestam tās veikt); 21.
  154. izsniedz grozīto tipa apstiprinājuma sertifikātu ar attiecīgu numuru, ja saskaņā ar šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētajiem grozījumiem jāmaina informācija tipa apstiprinājuma sertifikātā vai tā pielikumos vai ja laikposmā pēc sākotnējā tipa apstiprinājuma izsniegšanas ir mainīti normatīvi. Grozītajā tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda grozījumu iemeslu un sertifikāta pārskatīšanas termiņu. 22
  155. Izdevumus, kas saistīti ar grozījumu apstiprināšanu motora tipa informācijas dokumentā, atbilstoši veicamā darba apjomam sedz ražotājs, kas iesniedzis dokumentus sertificēšanas institūcijā. 23 VI. Atbilstības apliecināšana
  156. Ražotājs marķē katru atbilstoši apstiprinātajam tipam izgatavoto motoru saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.nodaļu. Marķējumā norāda arī tipa apstiprinājuma numuru. 24
  157. Ja saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājuma sertifikātā ir ietverti izmantošanas ierobežojumi, ražotājs katrai izgatavotajai vienībai pievieno detalizētu informāciju par šiem ierobežojumiem un iekārtas uzstādīšanas nosacījumiem. 25
  158. Ja vairākus motorus nosūta vienam iekārtu ražotājam, ir pietiekami, ja ne vēlāk kā pirmā motora nosūtīšanas dienā pievieno tikai vienu šo noteikumu informācijas dokumentu, kurā ir uzskaitīti arī visu attiecīgo motoru identifikācijas numuri. 26
  159. Pēc sertificēšanas institūcijas pieprasījuma 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām vai arī pēc šo noteikumu X un XI nodaļā noteiktās prasību maiņas attiecīgās kategorijas motoriem ražotājs iesniedz sertificēšanas institūcijā sarakstu, kurā ietver: 26.
  160. identifikācijas numura diapazonu katram motora tipam, kas saražots atbilstoši šo noteikumu prasībām, par laikposmu pēc iepriekšējā ziņojuma vai no dienas, kad attiecīgās prasības kļuvušas saistošas attiecīgajai motoru kategorijai; 26.
  161. ja tas nav norādīts dzinēju kodēšanas sistēmā, identifikācijas numuru korelāciju ar attiecīgajiem motoru tipiem vai motoru saimēm un tipa apstiprinājuma numuriem; 26.
  162. informāciju par ražošanas pārtraukšanas datumu, motoru skaitu, kuri vēl nav pārdoti, un par vietu, kur šie motori tiek vai tiks glabāti, - ja ražotājs beidz ražot apstiprinātu motora tipu vai motoru saimi; 26.
  163. deklarāciju, kurā norādīts katrs motors ar piešķirto tipa ap­stiprinājuma numuru un tā atbilstība aprakstam tipa apstiprinājuma sertifikātā. 27
  164. Ražotājs šo noteikumu 26.punktā minēto informāciju saglabā vismaz 20 gadus, ja tā netiek regulāri nosūtīta sertificēšanas institūcijai. 28
  165. Ražotājs 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām, kā arī pēc katra šo noteikumu X un XII nodaļā minētā datuma nosūta sertificēšanas institūcijai paziņojumu. Paziņojumā norāda motoru tipus, motoru saimes un identifikācijas kodus tiem motoriem, ko paredzēts ražot pēc attiecīgā datuma. 29
  166. Kompresijas aizdedzes motorus, ko piedāvā tirgū atbilstoši elastīguma sistēmai, marķē saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu. 30 VII. Motoru tipu apstiprinājumu atzīšana
  167. Latvijā tiek atzīti mobilajai tehnikai uzstādāmajiem motoriem un motoru saimēm piešķirtie tipu apstiprinājumi, kas piešķirti citās dalībvalstīs saskaņā ar šo dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kas pārņem šo noteikumu informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām minētās direktīvas. 31
  168. Tiek atzīti mobilajai tehnikai uzstādāmajiem motoriem un motoru saimēm piešķirtie tipu apstiprinājumi, kas piešķirti Latvijā, dalībvalstīs vai trešajās valstīs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības vai starptautiskiem dokumentiem, kas minēti šo noteikumu 12.pielikumā. 32 VIII. Nosacījumi iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem
  169. Tirgū drīkst piedāvāt motorus, kam atbilstošās emisijas robežvērtības noteiktas šo noteikumu
  170. un 15.pielikumā. 33
  171. Šajos noteikumos, ciktāl tos piemēro iekšējo ūdensceļu kuģiem, uz visiem papildu motoriem, kuru jauda pārsniedz 560 kW, attiecina tādas pašas prasības kā uz galvenajiem motoriem. 34 IX. Mobilajai tehnikai paredzēto motoru piedāvāšana tirgū
  172. Tirgū drīkst piedāvāt jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos un kas atbilst šo noteikumu prasībām. 35
  173. Jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos, atļauts piedāvāt tirgū, ja: 35.
  174. motors atbilst tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo noteikumu un tehniskajos pielikumos noteikto tehnisko normatīvu prasībām; 35.
  175. sertificēšanas institūcija ir izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu; 35.
  176. motors ir marķēts atbilstoši šo noteikumu 23.punktam. 36
  177. Sertifikātu kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem neizsniedz kuģiem, kuru motori neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. 37
  178. Sertificēšanas institūcija reģistrē un kontrolē atbilstoši šo noteikumu prasībām ražoto motoru identifikācijas numurus, ja nepieciešams, sadarbojoties ar citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām. Identifikācijas numurus var kontrolēt papildus, kontrolējot ražošanas atbilstību saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajām prasībām. 38
  179. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz sertificēšanas institūcijā visu nepieciešamo informāciju par saviem klientiem, kā arī to motoru identifikācijas numurus, kuri deklarēti kā ražoti saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu. Ja motorus pārdod mašīnu ražotājiem, papildu informācija nav nepieciešama. 39
  180. Ja pēc sertificēšanas institūcijas pieprasījuma ražotājs nevar pārbaudīt prasības saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu, īpaši saistībā ar šo noteikumu 38.punktu, piešķirto apstiprinājumu attiecīgajam motora tipam anulē. Sertificēšanas institūcija par šādiem gadījumiem mēneša laikā ziņo citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām un norāda anulēšanas iemeslus. 40 X. Prasības piesārņojošo vielu izplūdes robežvērtību samazināšanai, apstiprinot motora tipus un piedāvājot tirgū kompresijas aizdedzes motorus
  181. Motoru un to saimju tipus apstiprina, ievērojot Eiropas Savienībā noteiktus secīgus laikposmus (I līdz IV) un ņemot vērā atšķirīgas piesārņojošo vielu emisijas robežvērtības (atkarībā no motoru kategorijas), kas noteiktas, pamatojoties uz motora jaudas diapazonu katram tipa apstiprināšanas laikposmam. 41
  182. Sertificēšanas institūcija piešķir tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī piešķir tipa apstiprinājumu mobilajai tehnikai, kurai ir uzstādīts attiecīgas kategorijas motors, ja motors atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un gāzveida vai cieto daļiņu piesārņojuma izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 4.-13.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām attiecīgajai motora kategorijai un attiecīgajam laikposmam noteiktajiem termiņiem. 42
  183. Pēc attiecīgajam laikposmam noteiktā termiņa beigām sertificēšanas institūcija nedrīkst atteikties piešķirt tipa apstiprinājumu kompresijas aizdedzes motora tipam vai motoru saimei vai atteikties izsniegt šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju izvirzīt citas tipa apstiprinājuma prasības mobilajai tehnikai, kurā ir uzstādīts motors, ja gāzveida piesārņojošo vielu un cieto daļiņu emisija no motora atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. 43
  184. Atļauts piedāvāt tirgū jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos, vai šos mehānismus reģistrēt, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām un ja motora tips ir apstiprināts atbilstoši kādai no šajos noteikumos noteiktajām motoru kategorijām (izņemot eksportam uz trešajām valstīm paredzēto tehniku un motorus). 44
  185. Motorus, kas atbilst iepriekšējā laikposma prasībām, aizliegts piedāvāt tirgū, kad sākta nākamā laikposma prasību obligāta īstenošana. 45
  186. Motoru tipiem vai motoru saimēm, kas IIIA, IIIB un IV laikposma prasībām atbilst jau pirms šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem, atļauts izmantot īpašu marķējumu un simbolus, lai norādītu, ka konkrētās iekārtas atbilst šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām jau pirms to piemērošanai noteiktajiem termiņiem. 46 XI. Prasības piesārņojošo vielu izplūdes robežvērtību samazināšanai, apstiprinot motora tipus un piedāvājot tirgū dzirksteļaizdedzes motorus
  187. Dzirksteļaizdedzes motoru pamatklasi apzīmē ar burtu S, un tā ietver mazos motorus ar jaudu 19 kW. Pamatklasi iedala šādās kategorijās: 46.
  188. H: motori pārnēsājamām iekārtām: 46.1.
  189. SH:1 klase - motors ar darba tilpumu 3; 46.1.
  190. SH:2 klase - motors ar darba tilpumu > 20 cm3 un 3; 46.1.
  191. SH:3 klase - motors ar darba tilpumu > 50 cm3; 46.
  192. N: motori nepārnēsājamām iekārtām: 46.2.
  193. SN:1 klase - motors ar darba tilpumu 3; 46.2.
  194. SN:2 klase - motors ar darba tilpumu > 66 cm3 un 3; 46.2.
  195. SN:3 klase - motors ar darba tilpumu > 100 cm3 un 3; 46.2.
  196. SN:4 klase - motors ar darba tilpumu > 225 cm
  197. 47
  198. Sertificēšanas institūcija nedrīkst atteikties piešķirt tipa apstiprinājumu dzirksteļaizdedzes motora tipam vai motoru saimei vai atteikties izsniegt šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju izvirzīt citas tipa apstiprinājuma prasības mobilajai tehnikai, kurā ir uzstādīts motors, ja motors attiecībā uz gāzveida piesārņotājiem atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. 48
  199. Izņemot iekārtas un motorus, kurus paredzēts eksportēt uz trešajām valstīm, sešus mēnešus pēc attiecīgās dienas, kas noteikta šo noteikumu 46.punktā, atļauts piedāvāt tirgū iekārtām uzstādītus un neuzstādītus motorus tikai tad, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām. 49
  200. Motoru tipiem vai motoru sai­mēm, kas IIlaikposma prasībām atbilst jau pirms šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem, atļauts izmantot īpašu marķējumu un simbolus, lai norādītu, ka konkrētās iekārtas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 15.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām jau pirms to piemērošanai noteiktajiem termiņiem. 50 XII. Atbrīvošana no atsevišķu šo noteikumu prasību piemērošanas motoru atbilstības novērtēšanā un alternatīvās procedūras
  201. Šo noteikumu 34., 35.,
  202. un 47.punktā minētās prasības neattiecas uz: 50.
  203. motoriem, ko izmanto valsts aizsardzības un iekšlietu struktūras; 50.
  204. motoriem, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 51., 51.1 un 52.punktu; 50.
  205. motoriem, ko izmanto mehānismos, kuri paredzēti galvenokārt glābšanas laivu nolaišanai ūdenī un izcelšanai no tā; 50.
  206. motoriem, ko izmanto mehānismos, kuri paredzēti galvenokārt no krasta ūdenī nolaižamu kuģošanas līdzekļu nolaišanai un izcelšanai. 51 (Grozīts ar MK 19.06.
  207. noteikumiem Nr.426)
  208. Rezerves motoriem, izņemot motorvagonu, vilces līdzekļu un iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus, jāatbilst tām emisijas robežvērtībām, kas attiecās uz nomaināmo motoru tad, kad to sākotnēji piedāvāja tirgū. 52 (Grozīts ar MK 19.06.
  209. noteikumiem Nr.426) 51.1 Atļauts piedāvāt tirgū šādus rezerves motorus, kas paredzēti vilces līdzekļos: 51.1
  210. rezerves motorus, kas atbilst III A laikposma emisijas robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj tādi vilces līdzekļu motori, kas: 51.1 1.
  211. neatbilst III A laikposma prasībām; 51.1 1.
  212. atbilst III A laikposma prasībām, bet neatbilst III B laikposma prasībām; 51.1
  213. rezerves motorus, kas neatbilst III A laikposma emisijas robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj vilces līdzekļu motori, kuriem nav piedziņas vadības un kuri nespēj neatkarīgi sākt kustību, ja vien šādi rezerves motori atbilst prasībām, kas nav zemākas par prasībām, kurām atbilst motori, ar kuriem aprīkoti tāda paša veida vilces līdzekļi. Šo apakšpunktu piemēro, ja sertificēšanas institūcija, izsniedzot attiecīgu atļauju, ir apliecinājusi, ka tāda rezerves motora izmantošana, kurš atbilst jaunākā piemērojamā emisijas posma prasībām attiecībā uz konkrēto vilces līdzekli, radīs būtiskas tehniskas grūtības. 53 (MK 19.06.
  214. noteikumu Nr.426 redakcijā) 51.2 Motoriem, ko piedāvā tirgū saskaņā ar šo noteikumu 51.1
  215. vai 51.1 2.apakšpunktu, piestiprina marķējumu ar tekstu "REZERVES MOTORS" un norāda attiecīgās atkāpes unikālo atsauci. 54 (MK 19.06.
  216. noteikumu Nr.426 redakcijā)
  217. Sertificēšanas institūcija sērijas beigu motorus, kas vēl ir krājumā vai uzstādīti mobilajā tehnikā, bet nav realizēti, var atbrīvot no šo noteikumu 42.punktā minēto termiņu ievērošanas, piedāvājot motorus tirgū (izņemot iekšējo ūdensceļu kuģos uzstādāmos galvenos motorus), ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 52.
  218. ražotājs pirms šajos noteikumos attiecīgajai motoru kategorijai noteiktā datuma iesniedz sertificēšanas institūcijā, kura apstiprinājusi attiecīgo motora tipu vai motora saimi, attiecīgu iesniegumu, kurā norāda tehniskos un ekonomiskos iemeslus, kādēļ nepieciešams atbrīvojums, un šo noteikumu 26.punktā minēto motoru sarakstu, kurā ietverti motori, kas noteiktajā termiņā nav piedāvāti tirgū; 52.
  219. motori atbilst tipam vai saimei, kam tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vai kam agrāk tipa apstiprinājums nav bijis nepieciešams, bet tie ir ražoti saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem; 52.
  220. motori glabājas kādā no dalībvalstīm; 52.
  221. maksimālais viena vai vairāku tipu motoru skaits, ko dalībvalsts piedāvā tirgū saskaņā ar iesniegumu par atbrīvošanu no atsevišķu prasību piemērošanas, nepārsniedz 10 % no visu attiecīgo tipu motoru skaita, kuri dalībvalstī piedāvāti tirgū iepriekšējā gadā. 55
  222. Ja sertificēšanas institūcija par šo noteikumu 52.punktā minēto iesniegumu pieņem iesniedzējam pozitīvu lēmumu, tā: 53.
  223. mēneša laikā nosūta citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām datus par ražotājam piešķirtajiem atbrīvojumiem un informāciju par atbrīvojumu piešķiršanas iemesliem; 53.
  224. par katru motoru izdod tipa atbilstības sertifikātu, kurā izdara attiecīgu ierakstu. Ja nepieciešams, var izmantot vienu dokumentu, kurā norāda visus attiecīgo motoru identifikācijas numurus; 53.3.katru gadu nosūta piešķirto atbrīvojumu sarakstus Eiropas Komisijai, norādot atbrīvojumu piešķiršanas iemeslus. 56
  225. Sertificēšanas institūcija nedrīkst pieņemt lēmumu par atbrīvojumu saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu, ja pagājuši 12 mēneši pēc termiņa beigām, kad attiecīgos saražotos motorus varēja piedāvāt tirgū. 57 XIII. Pasākumi, lai nodrošinātu saražoto motoru atbilstību
  226. Sertificēšanas institūcija, ja nepieciešams, sadarbībā ar citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām: 55.
  227. pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas veic šo noteikumu 1.pielikuma 4.nodaļā noteiktos pasākumus, lai pārbaudītu, vai ražotājs saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām ir veicis visus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu saražoto motoru atbilstības kontroli; 55.
  228. pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas veic šo noteikumu 1.pielikuma 4.nodaļā noteiktos pasākumus, lai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām pārbaudītu, vai šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētie pasākumi joprojām tiek ievēroti un vai katrs saražotais motors, kuram saskaņā ar šiem noteikumiem ir piešķirts tipa apstiprinājuma numurs, atbilst apstiprinājuma sertifikātā apstiprinātā motora tipa vai saimes aprakstam un apliecības pielikumam. 58
  229. Ražotājs sertificēšanas institūcijai atļauj: 56.
  230. jebkurā laikā veikt testus un pārbaudīt jebkuru motoru, kuram ir tipa apstiprinājuma numurs, lai pārliecinātos par motora atbilstību apstiprinājuma sertifikātā minētajam aprakstam; 56.
  231. jebkurā pieņemamā laikā pārbaudīt ražošanas procedūru, lai pārliecinātos par šo noteikumu 55.1.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanu. 59 XIV. Neatbilstība apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei
  232. Šo noteikumu izpratnē neatbilstība motora tipam vai saimei ir tādā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka saražoto motoru dati neatbilst datiem tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē un šīs neatbilstības saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu nav atļāvusi sertificēšanas institūcija, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu. 60
  233. Ja sertificēšanas institūcijai ir šaubas, vai motors, kas marķēts ar tipa apstiprinājuma numuru, atbilst apstiprinātajai tipa saimei, tā var pieprasīt, lai citas dalībvalsts sertificēšanas institūcija, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, pārbauda saražoto motoru atbilstību apstiprinātajam tipam vai motoru saimei. 61
  234. Ja sertificēšanas institūcija konstatē, ka motors, kas marķēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei un ražotājs, kam attiecīgā tipa apstiprinājuma sertifikāts ir izsniegts, nespēj vai nevēlas sertificēšanas institūcijas norādītajā termiņā novērst neatbilstību, tā tipa apstiprinājuma sertifikātu anulē. 62
  235. Ja sertificēšanas institūcija pēc šo noteikumu 59.punktā minēto nosacījumu izvērtēšanas pieņēmusi lēmumu anulēt tipa apstiprinājuma sertifikātu, tā rakstiski par to informē: 60.
  236. ražotāju, pamatojot apstiprinājuma sertifikāta anulēšanas iemeslus un norādot kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams apstrīdēt; 60.2.mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijas par apstiprinājuma sertifikāta anulēšanu un norāda anulēšanas iemeslus. 63
  237. Šajos noteikumos minētos sertificēšanas institūcijas lēmumus var apstrīdēt likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 15.pantā noteiktajā kārtībā. 64 XV. Noteikumu izpildes kontrole
  238. Šo noteikumu izpildi kontrolē valsts aģentūra "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts dzelzceļa administrācija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Minētās institūcijas veic pasākumus, lai nepieļautu neatbilstošu mehānismos uzstādītu vai neuzstādītu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja uz tiem attiecas šo noteikumu prasības, un pārbauda: 62.
  239. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra - traktortehnikas un citas šajā aģentūrā reģistrējamās tehnikas motorus; 62.
  240. Latvijas Jūras administrācija - kuģu reģistrā reģistrējamo iekšējo ūdensceļu kuģu motorus; 62.
  241. Valsts dzelzceļa administrācija - šo noteikumu 3.
  242. un 3.4.apakšpunktā minētos motorvagonam vai vilces līdzeklim uzstādītos motorus, tos reģistrējot dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrā; 62.
  243. Ceļu satiksmes drošības direkcija - papildu motorus, kas uzmontēti uz automobiļa vai tā piekabes bāzes un paredzēti izmantošanai ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kurus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā; 62.
  244. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - tirdzniecības vietās motorus, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 62.1., 62.2., 61.
  245. un 62.4.apakšpunktā minētos motorus, kā arī motorus, kas uzstādīti tikai profesionālai lietošanai paredzētās iekārtās. 65
  246. Ja kontroles institūcija konstatē, ka motora radītā piesārņojošo vielu izplūde pārsniedz pieļaujamās emisijas robežvērtības vai motors neatbilst šo noteikumu prasībām, tā sadarbībā ar sertificēšanas institūciju veic pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu konkrētā motora vai mehānisma piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā un nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus. Kontroles institūcijas informē iesaistītās puses par veiktajiem pasākumiem. 66 VI. Noslēguma jautājumi
  247. Šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā minētie ierobežojumi stājas spēkā ar 2006.gada 31.decembri. 67
  248. Līdz 2007.gada 30.jūnijam tirgū drīkst piedāvāt motorus, kas atbilst Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (turpmāk - RKCK) I laikposma prasībām un kam atbilstošās emisijas robežvērtības ir noteiktas šo noteikumu 14.pielikumā. 68
  249. Ar 2007.gada 1.jūliju un līdz laikam, kad ir noteiktas citas emisijas robežvērtības, tirgū drīkst piedāvāt motorus, kas atbilst RKCK II laikposma prasībām un kam atbilstošās emisijas robežvērtības ir noteiktas šo noteikumu 15.pielikumā. 69
  250. Tipa apstiprināšanas I laikposms saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto laika grafiku tipa apstiprināšanai (pēc 1998.gada 30.jūnija) ir šādu kategoriju motoriem: 67.
  251. A kategorija: 130 kW ≤ P ≤ 560 kW; 67.
  252. B kategorija: 75 kW ≤ P 67.
  253. C kategorija: 37 kW ≤ P 70
  254. Tipa apstiprināšanas II laikposmam ir šādi termiņi: 68.
  255. D kategorija: 18 kW ≤ P 68.
  256. E kategorija: 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2000.gada 31.decembra); 68.
  257. F kategorija: 75 kW ≤ P 68.
  258. G kategorija: 37 kW ≤ P 71
  259. Tipa apstiprināšanas III A laikposmam ir šādi termiņi: 69.
  260. H kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija); 69.
  261. I kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 75 kW ≤ P 69.
  262. J kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 37 kW ≤ P 69.
  263. K kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 19 kW ≤ P 69.
  264. H kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 130kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2009.gada 31.decembra); 69.
  265. I kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 75kW ≤ P 69.
  266. J kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 37kW ≤ P 69.
  267. K kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 19kW ≤ P 69.
  268. galvenajiem motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos (motoru V kategorija): 69.9.
  269. V1:1 kategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka vai vienāda ar 37 kW un darba tilpums ir mazāks par 0,9 litriem uz cilindru (pēc 2005.gada 31.decembra); 69.9.
  270. V1:2 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 0,9, bet mazāks par 1,2 litriem uz cilindru (pēc 2005.gada 30.jūnija); 69.9.
  271. V1:3 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 1,2, bet mazāks par 2,5 litriem uz cilindru un kuru jauda ir šāda - 37 kW ≤ P 69.9.
  272. V1:4 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 2,5, bet mazāks par 5 litriem uz cilindru (pēc 2006.gada 31.decembra); 69.9.
  273. V2 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 5litriem uz cilindru (pēc 2007.gada 31.decembra); 69.
  274. galvenajiem motoriem, ko izmanto motorvagonos: RC A kategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka nekā 130 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija); 69.
  275. galvenajiem motoriem, ko izmanto vilces līdzekļos: 69.11.
  276. RL A kategorija: motoriem ar šādu jaudu - 130 kW ≤ P ≤ 560kW (pēc 2005.gada 31.decembra); 69.11.
  277. RH A kategorija: motoriem ar šādu jaudu - 560 kW 72
  278. Tipa apstiprināšanas III B laikposmam ir šādi termiņi: 70.
  279. L kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2009.gada 31.decembra); 70.
  280. M kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 75 kW ≤ P 70.
  281. N kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 56 kW ≤ P 70.
  282. P kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 37 kW ≤ P 70.
  283. galvenajiem motoriem, ko izmanto motorvagonos, - RCBkategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka nekā 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra); 70.
  284. galvenajiem motoriem, ko izmanto vilces līdzekļos, - RBkategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka par 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra). 73
  285. Tipa apstiprināšanas IV laikposmam ir šādi termiņi: 71.
  286. Q kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2012.gada 31.decembra); 71.
  287. R kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 56 kW ≤ P 74
  288. Šo noteikumu 39.
  289. un 40.6.apakš­punktā minētās prasības uz minētajiem motoru tipiem vai saimēm neattiecina, ja līgums par motora pirkšanu ir noslēgts līdz 2004.gada 20.maijam un motoru piedāvā tirgū ne vēlāk kā divus gadus pēc šajos noteikumos noteikto prasību piemērošanas dienas attiecīgās kategorijas vilces līdzekļiem. 75
  290. Šo noteikumu 42.punktu piemēro, ievērojot šādus termiņus: 73.
  291. G kategorija: pēc 2003.gada 31.decembra: 73.
  292. III A laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu: 73.2.
  293. H kategorija: pēc 2005.gada 31.decembra; 73.2.
  294. I kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra; 73.2.
  295. J kategorija: pēc 2007.gada 31.decembra; 73.2.
  296. K kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra; 73.
  297. III A laikposma motori, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos: 73.3.
  298. V1:2 kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra; 73.3.
  299. V1:3 kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra; 73.3.
  300. V1:4 kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra; 73.3.
  301. V2 kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra; 73.
  302. III A laikposma motori ar nemainīgu griešanās ātrumu: 73.4.
  303. H kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra; 73.4.
  304. I kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra; 73.4.
  305. J kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra; 73.4.
  306. K kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra; 73.
  307. III A laikposma motori, ko izmanto motorvagonos, - RC A kategorija: pēc 2005.gada 31.decembra: 73.
  308. III A laikposma motori, ko izmanto vilces līdzekļos: 73.6.
  309. RL A kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra; 73.6.
  310. RH A kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra; 73.
  311. III B laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu: 73.7.
  312. L kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra; 73.7.
  313. M kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra; 73.7.
  314. N kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra; 73.7.
  315. P kategorija: pēc 2012.gada 31.decembra; 73.
  316. III B laikposma motori, ko izmanto motorvagonos, - RC B kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra; 73.
  317. III B laikposma motori, ko izmanto vilces līdzekļos, - R B kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra; 73.
  318. IV laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu: 73.10.
  319. Q kategorija: pēc 2013.gada 31.decembra; 73.10.
  320. R kategorija: pēc 2014.gada 30.septembra. 76
  321. Katrā kategorijā šo noteikumu prasības nepiemēro divus gadus pēc šo noteikumu 42.punktā minētā termiņa, ja motora izlaides datums ir pirms attiecīgā termiņa. 77
  322. Sertificēšanas institūcija piešķir tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī piešķir tipa apstiprinājumu mobilajai tehnikai tikai tad, ja tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī: 75.
  323. ja motors ir uzstādīts pēc 2004.gada 11.augusta, gāzveida piesārņojošo vielu izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 14.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām (tipa apstiprinājuma I laikposms); 75.
  324. gāzveida piesārņojošo vielu izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 15.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām (tipa apstiprinājuma II laikposms): 75.2.
  325. SN:1 vai SN:2 klases motors (pēc 2004.gada 1.augusta); 75.2.
  326. SN:4 klases motors (pēc 2006.gada 1.augusta); 75.2.
  327. SH:1, SH:2 un SN:3 klases motors (pēc 2007.gada 1.augusta); 75.2.
  328. SH:3 klases motors (pēc 2008.gada 1.augusta); 75.2.
  329. no augšas turamas profesionāli lietojamas daudzpozīciju pārnēsājamās dzīvžogu šķēres un no augšas turami ķēdes zāģi koku sagarināšanai, kas aprīkoti ar SH:2 un SH:3 klases motoru (neatkarīgi no šo noteikumu 76.punktā noteiktā atbrīvojuma termiņš ir pagarināts līdz 2013.gada 31.jūlijam). 78 (Grozīts ar MK 17.05.
  330. noteikumiem Nr.389)
  331. Trīs gadus pēc II laikposma emisijas robežvērtību spēkā stāšanās attiecīgo termiņu neattiecina uz šādām iekārtām (minēto triju gadu laikā turpina piemērot I laikposmam noteiktās emisijas robežvērtības): 76.
  332. rokas motorzāģi ar ķēdi - pārnēsājamas ierīces, kas paredzētas koku zāģēšanai ar ķēdes zāģi un turamas ar abām rokām un kuru motora tilpums (saskaņā ar LVS EN ISO 11681-1:2004 "Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas - Drošības prasības un testēšana portatīviem ķēdes zāģiem - 1.daļa: Ķēdes zāģi meža kopšanas darbiem") ir lielāks par 45 cm3; 76.
  333. no augšas turamas ierīces (piemēram, rokas urbjmašīnas un ķēdes zāģi koku sagarināšanai) - pārnēsājamas ierīces ar rokturi to augšdaļā, kas paredzētas caurumu urbšanai un koku zāģēšanai ar ķēdes zāģi saskaņā ar ISO 11681-2 "Mežsaimniecības mašīnas - Portatīvie ķēdes zāģi - Drošības prasības un testēšana - 2.daļa: Ķēdes zāģi koku apkopšanai"; 76.
  334. rokas krūmgrieži ar iekšdedzes motoru - rokas instrumenti ar rotē­jošu disku, kas izgatavots no metāla vai plastmasas un paredzēti nezāļu, krūmu, nelielu koku un līdzīgu augu pļaušanai. To konstrukcijai jāatbilst LVS EN ISO 11806:1997+AC:1998 "Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas - Portatīvie ar roku pārnēsājamie iekšdedzes dzinēji, kuri darbina krūmu zāģus un zāles pļāvējus - Drošība darbībai dažādos stāvokļos". Tie darbojas horizontālā stāvoklī vai apgriezti otrādi, un to motoru tilpums ir lielāks par 40 cm3; 76.
  335. dzīvžogu šķēres - rokas ierīces dzīvžogu un krūmu cirpšanai ar vienu vai vairākiem nažiem saskaņā ar LVS EN 774:1996/A3:2002 "Dārza iekārtas - Rokās turami dzīvžogu apgriezēji ar iebūvētu piedziņu - Drošība"; 76.
  336. rokas griezējinstrumenti ar iekš­dedzes motoru - rokas instrumenti cietu materiālu, piemēram, akmens, asfalta, betona vai tērauda, griešanai ar rotējošu metāla griezni un ar motora tilpumu virs 50 cm3 saskaņā ar LVS EN 1454:1997 "Portatīvās un rokā turamās iekšdedzes griezējmašīnas - Drošība"; 76.
  337. nepārnēsājami SN:3 klases motori ar horizontālu asi - tikai tie SN:3 klases nepārnēsājamie motori ar horizontālu asi, kuru jauda nepārsniedz 2,5 kW un kurus izmanto galvenokārt īpašām vajadzībām, piemēram, kultivatori, rotācijas pļaujmašīnas, zālienu irdinātāji un ģeneratori. 79
  338. Katrai kategorijai šo noteikumu
  339. un 47.punktā minēto prasību piemērošanu atliek: 77.
  340. uz diviem gadiem, ja motora izlaides datums ir pirms attiecīgā termiņa; 77.2.uz trijiem gadiem - mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājiem. Šādā gadījumā šo noteikumu
  341. un 47.punktā minētās prasības aizstāj ar I laikposmam noteiktajām prasībām attiecībā uz mazas sērijas motoru saimēm, kurās ir līdz 25000 motoru, ja dažādu motoru saimēm ir atšķirīgs motora tilpums. 80
  342. Šo noteikumu XV nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. 81
  343. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.364 "Noteikumi par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.). 82 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(Grozīta ar MK 03.04.
  344. noteikumiem Nr.229; MK 17.05.
  345. noteikumiem Nr.389; MK 19.06.
  346. noteikumiem Nr.426; MK 14.10.
  347. noteikumiem Nr.627) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 16.decembra Direktīvas 97/68/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu likumus attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem; 2) Eiropas Komisijas 2001.gada 17.augusta Direktīvas 2001/63/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem; 3) Eiropas Parlamenta un 2002.gada 9.decembra Padomes Direktīvas 2002/88/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda mobilai tehnikai; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/26/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmiem iekšdedzes motoriem; 5) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/105/EK, ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK vides jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos; 6) Eiropas Komisijas 2010.gada 31.marta Direktīvas 2010/26/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra Direktīvas 2011/88/ES, ar ko Direktīvu 97/68/EK groza attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu; 8) Eiropas Komisijas
  348. gada
  349. decembra Direktīvas 2012/46/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai. 83 Ministru prezidents A.Kalvītis Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047 Noteikumos lietotie simboli un saīsinājumi, motoru apzīmējumi, prasības motoriem un testi, nosacījumi produkcijas atbilstības novērtēšanai, parametri motoru saimes definēšanai un standarta motora izvēle(Pielikums grozīts ar MK 17.05.
  350. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.
  351. noteikumiem Nr.627)
  352. Simboli un saīsinājumi
  353. Šajos noteikumos ir lietoti šādi simboli un saīsinājumi:1.
  354. testa parametru simboli noteikti šā pielikuma 1.tabulā;1.tabulaNr.SimbolsMērvienībaTermins

(1)
(2)
(3)
(4)1.A/Fst-Gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība2.APm2Izokinētiskās zondes šķērsgriezuma laukums3.ATm2Izplūdes caurules šķērsgriezuma laukums4.AverVidējās svērtās vērtības:m3/htilpuma plūsmaikg/hmasas plūsmai5.C1-Vienam oglekļa atomam ekvivalents ogļūdeņradis6.Cd-SSV izplūdes koeficients7.Concmiljonās daļas (ppm)Koncentrācija (ar norādi uz attiecīgo sastāvdaļu)8.Conccmiljonās daļas (ppm)Attiecībā pret fonu koriģētā koncentrācija9.Concdmiljonās daļas (ppm)Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā mērītā piesārņotāja koncentrācija10.Concemiljonās daļas (ppm)Atšķaidītajās izplūdes gāzēs mērītā piesārņotāja koncentrācija11.dmDiametrs12.DF-Atšķaidījuma pakāpe13.fa-Laboratorijas gaisa korekcijas koeficients14.GAIRDkg/hIeplūdes gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz sausu gaisu15.GAIRWkg/hIeplūdes gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitru gaisu16.GDILWkg/hAtšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitru gaisu17.GEDFWkg/hEkvivalentais atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm18.GEXHWkg/hIzplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm19.GFUELkg/hDegvielas masas plūsmas ātrums20.GSEkg/hIzplūdes gāzu parauga masas plūsmas ātrums21.GTcm3/minMarķiergāzes plūsmas ātrums22.GTOTWkg/hAtšķaidītu izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm23.Hag/kgIeplūdes gaisa absolūtais mitrums24.Hdg/kgAtšķaidīšanas gaisa absolūtais mitrums25.HREFg/kgAbsolūtā mitruma standartvērtība (10,71 g/kg)26.i-Indekss, ar ko apzīmē testa režīmu (NRSC testā) vai momentāno vērtību (NRTC testā)27.KH-NOX mitruma korekcijas koeficients28.KP-Cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients29.KV-CFV kalibrēšanas funkcija30.KW,a-Korekcijas koeficients ieplūdes gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru31.KW,d-Korekcijas koeficients atšķaidīšanas gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru32.KW,e-Korekcijas koeficients atšķaidīšanas gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru33.KW,r-Korekcijas koeficients neatšķaidītu izplūdes gāzu pārrēķināšanai no sausām uz mitrām34.L%Griezes moments procentos no testa ātruma maksimālā griezes momentā35.MdmgAtšķaidīšanai izmantotajā gaisā savāktā cieto daļiņu parauga masa36.MDILkgCaur cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtriem izfiltrētā atšķaidīšanai izmantotā gaisa parauga masa37.MEDFWkgAtšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta masa visā ciklā38.MEXHWkgKopējā izplūdes gāzu masas plūsma visā ciklā39.MfmgSavāktā cieto daļiņu parauga masa40.Mf,pmgUz galvenā filtra savāktā cieto daļiņu parauga masa41.Mf,bmgUz papildu filtra savāktā cieto daļiņu parauga masa42.MgasgGāzveida piesārņojošo vielu kopējā masa visā ciklā43.MPTgCieto daļiņu kopējā masa visā ciklā44.MSAMkgCaur cieto daļiņu parauga ņemšanas filtriem izgājušā atšķaidīšanas izplūdes parauga masa45.MSEkgIevākto izplūdes gāzu paraugu masa visā ciklā46.MSECkgOtrās pakāpes atšķaidīšanai izmantotā gaisa masa47.MTOTkgDivkārt atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā48.MTOTWkgKopējā masa atšķaidītajām izplūdes gāzēm, kas visā ciklā izplūst caur atšķaidīšanas tuneli rēķinot uz mitrām gāzēm49.MTOTW,IkgMomentānā masa atšķaidītajām izplūdes gāzēm, kas plūst caur atšķaidīšanas tuneli rēķinot uz mitrām gāzēm50.massg/hIndekss pie lielumiem, kas apzīmē emisijas masas plūsmas ātrumu51.NP-Kopējais PDP griešanās ātrums visā ciklā52.nrefapgr./minMotora apgriezienu atskaites ātrums NRTC testā53.nsps-2Dzinēja griešanās ātruma atvasinājums54.PkWefektīvā jauda bez korekcijas55.p1kPaSpiediena kritums zem atmosfēras spiediena pie ieplūdes PDP56.PAkPaAbsolūtais spiediens57.PakPaPiesātinātā tvaika spiediens dzinēja ieplūdes gaisā (standarts1: psy = PSY testa vide)58.PAEkWDeklarētā kopējā jauda, ko absorbē testa veikšanai uzmontētās papildierīces, kuras nav prasītas šo noteikumu 2.28. apakšpunktā59.PBkPaKopējais atmosfēras spiediens (standarts1: PX = PX, kopējais atmosfēras spiediens mērījumu vietā; PY = PY, kopējais atmosfēras spiediens testa laikā)60.PdkPaPiesātinātā tvaika spiediens atšķaidīšanai izmantotajā gaisā61.PMkWMaksimālā izmērītā jauda testa ātrumā un ievērojot testa nosacījumus (sk. šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktu)62.PmkWJauda, kas izmērīta izmēģinājumu stendā63.PskPaSausa gaisa (atmosfēras) spiediens64.q-Atšķaidījuma attiecība65.Qsm3/sKonstanta tilpuma mērītāja (CVS) tilpuma plūsmas attiecība66.rAbsolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi67.rm3/sIzokinētiskās zondes un izplūdes caurules šķērsgriezuma laukumu attiecība68.Ra%Ieplūdes gaisa relatīvais mitrums69.Rd%Atšķaidīšanas gaisa relatīvais mitrums70.Re-Reinoldsa skaitlis71.Rf-FID atbildes koeficients72.TKAbsolūtā temperatūra73.tsMērīšanas laiks74.TaKIeplūdes gaisa absolūtā temperatūra75.TDKRasas punkta absolūtā temperatūra76.TrefKSadedzināšanas gaisa standarttemperatūra (298 K)77.TspN·mPārejas ciklā prasītais griezes moments78.t10sLaiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 10 % no mēraparāta beigu rādījuma79.t50sLaiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 50 % no mēraparāta beigu rādījuma80.t90sLaiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 90 % no mēraparāta beigu rādījuma81.tisMomentānās CFV plūsmas laika intervāls82.V0m3/apgr.PDP tilpuma plūsmas ātrums faktiskajos apstākļos83.WactkWhFaktiskais ciklā paveiktais darbs NRTC testā84.WF-Svēršanas koeficients85.WFE-Efektīvais svēršanas koeficients86.X0m3/apgr.PDP tilpuma plūsmas ātruma kalibrēšanas funkcija87.Dkg·m2Virpuļstrāvas dinamometra inerces moments88.-SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība89.-Gaisa un degvielas relatīvā attiecība, ko iegūst, faktisko A/F dalot ar stehiometrisko A/F90.kg/m3Izplūdes gāzes blīvumsPiezīme:1. ISO 3046.1.2. Ķīmisko vielu un cieto daļiņu simboli norādīti šā pielikuma 2.tabulā;2.tabulaNr.Vielas simbolsVielas nosaukums
(1)
(2)
(3)1.CH4Metāns2.C3H8Propāns3.C2H6Etāns4.COOglekļa oksīds5.CO2Oglekļa dioksīds6.DOPDioktilftalāts7.H2OŪdens8.HCOgļūdeņraži9.NOxSlāpekļa oksīdi10.NOSlāpekļa oksīds11.NO2Slāpekļa dioksīds12.O2Skābeklis13.PTCietās daļiņas14.PTFEPolitetrafluoretilēns1.3. Noteikumos izmantotie ierīču apzīmējumi norādīti šā pielikuma 3.tabulā.3.tabulaNr.ApzīmējumsIerīces nosaukums
(1)
(2)
(3)1.CFVKritiskās plūsmas Venturi caurule2.CLDHemiluminiscences detektors3.KAKompresijas aizdedze4.FIDLiesmas jonizācijas detektors5.FSPilna skala6.HCLDApsildāms hemiluminiscences detektors7.HFIDApsildāms jonizācijas detektors8.NDIRNedispersīvs infrasarkanais analizators9.NGDabas gāze10.NRSCMobilās tehnikas dzinēja tests stacionārā fāzē11.NRTCMobilās tehnikas dzinēja tests pārejas fāzē12.PDPPozitīva darba tilpuma sūknis13.DADzirksteļaizdedze14.SSVVenturi caurule ātrumiem, kas ir mazāki par skaņas ātrumu
  1. Motoru marķējums
  2. Uz kompresijas aizdedzes motora, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt:2.
  3. motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;2.
  4. motora tipam, motoru saimei (ja nepieciešams) un katram motoram atšķirīgam motora identifikācijas numuram;2.
  5. EK tipa apstiprinājuma numuram, saskaņā ar šo noteikumu
  6. pielikumu;2.
  7. marķējumam atbilstoši šo noteikumu
  8. pielikumam, ja dzinēju tirgū piedāvā saskaņā ar elastīguma sistēmu.
  9. Uz dzirksteļaizdedzes motora, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt:3.
  10. motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;3.
  11. EK tipa apstiprinājuma numuram, saskaņā ar šo noteikumu
  12. pielikumu;3.
  13. emisijas laikposma numuram (norāda iekavās, romiešu cipariem), kas ir labi redzams un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā;3.
  14. uz katra motora, kas laists tirgū saskaņā šo noteikumu 77.
  15. apakšpunktu – burtiem "SV" (norāda iekavās), kas ir labi redzami un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā.
  16. Šā pielikuma
  17. un 3.punktā noteiktajam marķējumam jābūt izturīgiem visā motora derīgajā kalpošanas laikā un jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās ir tā jāpiestiprina, lai arī piestiprinājums būtu izturīgs visā motora derīgajā kalpošanas laikā un etiķetes vai plāksnītes nevarētu noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.
  18. Marķējumu piestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora normālai darbībai un kas parasti nav jānomaina motora kalpošanas laikā.
  19. Marķējumi novieto tā, lai tas būtu viegli redzams pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visām motora darbībai vajadzīgajām palīgierīcēm.
  20. Katrs motors ir jāapgādā ar papildu noņemamu izturīga materiāla plāksni, uz kuras ir jābūt visiem šā pielikuma 2.punktā norādītajiem datiem, kas nepieciešamības gadījumā ir novietota tā, lai šā pielikuma 2.punktā minētos marķējumus padarītu viegli saredzamus, kā arī viegli pieejamus, kad motors ir uzstādīts mehānismā.
  21. Motoru kodēšanai saistībā ar identifikācijas numuriem kontekstā ir jābūt tādai, lai viennozīmīgi ļautu noteikt izgatavošanas secību.
  22. Pirms motori atstāj ražošanas līniju, uz tiem jābūt visiem marķējumiem.
  23. Motoru marķējumu precīzais novietojums jāpaziņo atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas paraugam.
  24. Prasības motoriem un testi3.
  25. KA motori11.Vispārīgi nosacījumi:11.
  26. sastāvdaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai motors, to lietojot parastā režīmā, neraugoties uz vibrācijām, kam tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām;11.
  27. ražotājam jāveic tehniski pasākumi, lai nodrošinātu gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā motora parastajā kalpošanas laikā un ievērojot parastos izmantošanas nosacījumus. Šajā apakšpunktā minētās prasības ir ievērotas, ja attiecīgi ir izpildīti šā pielikuma 12.6., 12.
  28. un 18.2.1.apakšpunktu nosacījumi;11.
  29. ja izmanto katalītisko pārveidotāju un/vai cieto daļiņu uztvērēju, ražotājam izturības testos, ko viņš var veikt pats, ievērojot labu inženierpraksi un izdarot attiecīgus pierakstus, jāpierāda, ka ir sagaidāms, ka šajā apakšpunktā minētās pēcapstrādes ierīces darbosies pareizi visā motora kalpošanas laikā. Pierakstus veic atbilstoši šā pielikuma 17.punkta un jo īpaši 17.3.apakšpunkta prasībām. Ražotājs sniedz attiecīgu garantiju klientam. Ir pieļaujama regulāra šīs ierīces nomaiņa pēc noteikta motora darbošanās laika. Motora sastāvdaļu vai sistēmu regulēšanu, labošanu, izjaukšanu, tīrīšanu vai aizstāšanu, ko veic regulāri, lai novērstu motora nepareizu darbību pēcapstrādes ierīces dēļ, izdara tikai tādā mērā, cik tas ir tehnoloģiski vajadzīgs, lai nodrošinātu emisijas regulēšanas sistēmas pareizu darbību. Atbilstošas prasības par plānveida apkopi, uz ko attiecas šajā apakšpunktā minētie garantijas noteikumi, ir jāietver klienta rokasgrāmatā un jāapstiprina, pirms tiek piešķirts apstiprinājums. Attiecīgs izvilkums no rokasgrāmatas attiecībā uz apstrādes ierīču apkopi vai aizstāšanu un garantijas nosacījumiem ir jāietver informācijas dokumentā, kas noteikts šo noteikumu 2.pielikumā;11.
  30. visiem motoriem, kas izdala izplūdes gāzes sajauktas ar ūdeni, motora izplūdes sistēmā lejpus dzinēja un augšpus vietas, kurā izplūdes gāzes saskaras ar ūdeni (vai citu dzesējošu vai attīrošu vidi) ierīko pieslēguma vietu, kas vajadzīga, lai īslaicīgi pievienotu gāzveida vai cieto daļiņu emisijas paraugu ņemšanas iekārtu. Svarīgi, lai šā pieslēguma novietojums ļautu ievākt labi sajaukušos reprezentatīvu izplūdes gāzu paraugu. Šajā apakšpunktā minētā pieslēguma iekšpusē jābūt standarta caurules vītnei, kuras izmērs nepārsniedz puscollu, un, ja pieslēgumu neizmanto, tas jānoslēdz ar aizbāzni (atļauts izmantot līdzvērtīgus pieslēgumus).
  31. Specifiskas prasības piesārņotāju emisijai:12.
  32. testējamā motora emitēto gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma komponentus mēra ar šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm;12.
  33. atļauts izmantot citas sistēmas vai analizatorus, ja tie dod rezultātus, kas līdzvērtīgi šādu atsauces (references) sistēmu rezultātiem:12.2.
  34. gāzveida emisijai, ko mēra neatšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 2.zīmējumā parādītajai sistēmai,12.2.
  35. gāzveida emisijai, ko mēra pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 3.zīmējumā parādītajai sistēmai,12.2.
  36. cieto daļiņu emisijai šo noteikumu 6.pielikuma 13.zīmējumā parādītajai pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmai, kas darbojas ar atsevišķu filtru katram režīmam vai ar vienu filtru;12.
  37. sistēmas līdzvērtību nosaka pamatojoties uz apskatāmās sistēmas un vienas vai vairāku šā pielikuma 12.2.apakšpunktā minēto atsauces sistēmu septiņu testu cikla (vai lielāka) korelācijas pētījumu;12.
  38. līdzvērtības kritēriju definē kā cikla svērto vidējo emisijas lielumu sakrišanu ± 5 % robežās. Izmantojamais cikls ir noteikts šo noteikumu 3.pielikuma
  39. punktā;12.
  40. jaunas sistēmas ieviešanai saskaņā ar šiem noteikumiem, līdzvērtības noteikšana pamatojas uz atkārtojamības un reproducējamības aprēķinu, kas aprakstīts LVS ISO 5725:2003 +TC1 "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas; 2.daļa: Vienmetodes standartmērījumu atkārtojamības un reproducējamības noteikšanas pamatmetode; 3.daļa: Vienmetodes standartmērījumu konverģentuma starprādītāji; 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes; 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai; 6.daļa: Precizitātes vērtību izmantošana praksē";12.
  41. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisija I laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 4.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus. Emisijas robežlielumi, kas noteikti šajā apakšpunktā, ir tieši no motora izplūstošo gāzu emisijas robežlielumi, un tie ir jāsasniedz pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīces
  42. tabulaNr.Efektīvā jauda(P)(kW)Oglekļa oksīds(CO)(g/kWh)Ogļūdeņraži(HC)(g/kWh)Slāpekļa oksīdi(NOx)(g/kWh)Cietās daļiņas(PT)(g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)1.A: 130 P 5605,01,39,20,542.B: 75 P 5,01,39,20,703.C: 37 P 6,51,39,20,8512.7. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un citās daļiņu emisija II laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 5.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus;5.tabulaNr.Efektīvā jauda(P)(kW)Oglekļa oksīds(CO)(g/kWh)Ogļūdeņraži(HC)(g/kWh)Slāpekļa oksīdi(NOx)(g/kWh)Cietās daļiņas(PT)(g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)1.E: 130 P 5603,51,06,00,22.F: 75 P 5,01,06,00,33.G:37 P 5,01,37,00,44.D: 18 P 5,51,58,00,812.
  1. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summārā emisija un cieto daļiņu emisija III A laikposmā nedrīkst pārsniegt:12.8.
  2. motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 6.tabulā,6.tabulaNr.Kategorija - efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds (CO)(g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOX) (g/kWh)Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)1.H: 130 kW P 560 kW3,54,00,22.I: 75 kW P 5,04,00,33.J: 37 kW P 5,04,70,44.K: 19 kW P 5,57,50,612.8.2. motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 7.tabulā,7.tabulaNr.Kategorija - darba tilpums/ efektīvā jauda (SV/P) (litri uz cilindru/kW)Oglekļa oksīds (CO)(g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOx)(g/kWh)Cietās daļiņas(PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)1.V1:1 SV > 37 kW5,07,50,402.V1:2 0,9 SV 5,07,20,303.V1:3 l,2 SV5,07,20,204.V1:4 2,5 SV5,07,20,205.V2:1 5 SV5,07,80,276.V2:2 15 SV 5,08,70,507.V2:3 15 SV > 3300 kW5,09,80,508.V2:4 20 SV 5,09,80,509.V2:5 25 SV 5,011,00,5012.8.2. motoriem, ko izmanto vilces līdzekļu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 8.tabulā,8.tabulaNr.Kategorija - efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds(CO) (g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOX) (g/kWh)Cietās daļiņas(PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)1.RL A: 130 kW P 560 kW3,54,00,2Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)Slāpekļa oksīdi(NOX)(g/kWh)Daļiņas(PT) (g/kWh)2.RH A: P > 560 kW3,50,56,00,23.RH A dzinēji ar P > 2000 kW un SV > 5 litri uz cilindru3,50,47,40,212.8.3. motoriem, ko izmanto motorvagonu piedziņai, emisijas robežvēr­tības noteiktas šā pielikuma 9.tabulā,9.tabulaKategorija - efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOX) (g/kWh)Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)RC A: 130 kW 3,54,00,2012.
  1. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija (vai attiecīgā gadījumā - summārā emisija) un cieto daļiņu emisija III B laikposmā nedrīkst pārsniegt turpmāk noteiktās vērtības:12.9.
  2. motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 10.tabulā,10.tabulaNr.Kategorija - efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)Ogļūdeņraži(HC)(g/kWh)Slāpekļa oksīdi (NOX) (g/kWh)Cietās daļiņas(PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)1.L: 130 kW P 560 kW3,50,192,00,0252.M: 75 kW P 5,00,193,30,0253.N: 56 kW P 5,00,193,30,025Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa(HC+NOx)(g/kWh)4.P: 37 kW P 5,04,70,02512.9.2. motoriem, ko izmanto motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtī­bas noteiktas šā pielikuma 11.tabulā,11.tabulaKategorija - efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)Slāpekļa oksīdi (NOX) (g/kWh)Cietās daļiņas(PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)RC B: 130 kW 3,50,192,00,02512.9.3. motoriem, ko izmanto vilces līdzekļu piedziņai, emisijas robežvēr­tības noteiktas šā pielikuma 12.tabulā,12.tabulaKategorija: efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds (CO)(g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOx) (g/kWh)Cietās daļiņas(PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)RC B: 130 kW 3,54,00,02512.10. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija (vai - attiecīgā gadījumā - summārā emisija) un cieto daļiņu emisija IV laikposmā motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 13.tabulā;13.tabulaNr.Kategorija - efektīvā jauda(P) (kW)Oglekļa oksīds(CO) (g/kWh)Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)Slāpekļa oksīdi (NOx) (g/kWh)Cietās daļiņas(PT) (g/kWh)
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)1.Q: 130 kW P 560 kW3,50,190,40,0252.R: 56 kW P 5,00,190,40,025'12.
  1. emisijas robežvērtībās, kas minētas šo noteikumu 12.8.-12.10.apakšpunktos, ietver nolietošanos, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 5.pielikumu;12.
  2. visos pēc nejaušības principa izraudzītos slodzes apstākļos, atbilstoši noteiktai kontroles jomai, izņemot noteiktus īpašus motora darbības apstākļus, uz kuriem šāds nosacījums neattiecas, emisija paraugos, kas ievākti tik neilgā laika posmā kā 30 s, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 10.-13.tabulā noteiktās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;12.
  3. ja, saskaņā ar šā pielikuma 5.nodaļu saistībā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktā noteiktajiem motoru saimes būtiskajiem parametriem, uz motoru saimi attiecas vairāk kā viena jaudas josla, tad standarta motora (tipa apstiprinājums) un vienas un tās pašas motoru saimes visu motoru veidu emisijas lielumiem jāatbilst lielākās jaudas joslas stingrākajām prasībām. Iesniedzējs var ierobežot motoru saimes definīciju ar vienu jaudas joslu un to attiecīgi norādīt iesniegumā.3.
  4. DA motori
  5. Vispārēji nosacījumi:13.
  6. komponentus, kas var ietekmēt gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai motors, to lietojot parastajā režīmā, neraugoties uz vibrācijām, kurām tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām;13.
  7. ražotājam jāveic tādi tehniski pasākumi, lai nodrošinātu emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā motora parastajā kalpošanas laikā un ievērojot parastos lietošanas apstākļus saskaņā ar 4.pielikumu šo noteikumu 4.pielikumam.
  8. Specifiskas prasības piesārņotāju emisijai:14.
  9. testējamā motora emitētos gāzveida komponentus mēra ar šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām metodēm (ņemot vērā tā pēcapstrādes ierīču ietekmi);14.
  10. atļauts izmantot citas sistēmas vai analizatorus, ja tie dod rezultātus, kas līdzvērtīgi šādu atsauces (references) sistēmu rezultātiem:14.2.
  11. gāzveida vielu emisijām, ko mēra neatšķaidītām izplūdes gāzēm - šo noteikumu 6.pielikuma 2.attēlā parādītajai sistēmai,14.2.
  12. gāzveida emisijai, ko mēra pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 3.attēlā parādītajai sistēma;14.
  13. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu summārā emisija I laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 14.tabulā noteiktās emisijas robežvērtības:14.tabulaNr.KlaseOglekļa oksīds (CO) (g/kWh)Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)Slāpekļa oksīdi (NOx) (g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)HC + NOx
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)1.SH:18052955,362.SH:28052415,363.SH:36031615,364.SN:1519505.SN:2519406.SN:351916,17.SN:451913,414.4. oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu summārā emisija II laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 15.tabulā norādītās emisijas robežvērtības;15.tabulaNr.KlaseOglekļa oksīds (CO) (g/kWh)Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)HC + NOx1.2.3.4.1.SH:1805502.SH:2805503.SH:3603724.SN:161050,05.SN:261040,06.SN:361016,17.SN:461012,1Piezīme. Skatīt 4.pielikumu šo noteikumu 4.pielikumam, kur noteikti nolietošanās faktori.14.5. visu klašu motoriem NOx emisijas nedrīkst pārsniegt 10 g/kWh;14.6. ņemot vērā pārnēsājamā motora definīciju, kas noteikta šo noteikumu 2.16.apakšpunktā, sniega tīrītāju piedziņai izmantojamajiem divtaktu motoriem jāatbilst tikai SH:1, SH:2 vai SH:3 nosacījumiem.3.3. Uzstādīšana mobiliem mehānismiem15. Motoru uzstādīšana mobiliem mehānismiem atbilst ierobežojumiem, kas noteikti atbilstoši tipa apstiprinājuma darbības jomai, ņemot vērā šādas prasības:15.1. iesūkšanas retinājums nepārsniedz retinājumu, kas attiecīgi noteikts apstiprinātam motoram šo noteikumu 2.pielikuma 2. vai 4.punktā;15.2. izplūdes pretspiediens nedrīkst pārsniegt pretspiedienu, kas noteikts apstiprinātam motoram attiecīgi šo noteikumu 2.pielikuma 2. vai 4.punktā.4. Nosacījumi produkcijas atbilstības vērtēšanai16. Pārbaudot nepieciešamās procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu produkcijas atbilstības efektīvu kontroli pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas, sertificēšanas institūcijai ir jāakceptē arī ražotāja reģistrācija atbilstoši EN 29002, (kura darbības joma ietver attiecīgos motorus) vai līdzvērtīgam akreditācijas standartam, kas nodrošina kontroli. Ražotājam ir jāsniedz reģistrācijas dati un jāuzņemas informēt sertificēšanas institūcijas par reģistrācijas derīguma vai darbības jomas grozījumiem. Lai pārbaudītu, ka šā pielikuma 3.2.nodaļas prasības tiek īstenotas, regulāri jāveic atbilstošas ražošanas un produkcijas kvalitātes kontroles.17. Ražotājs, kas saņēmis tipa apstiprinājumu:17.1. nodrošina efektīvu ražojumu kvalitātes kontroles kārtību;17.2. nodrošina, lai tam būtu pieejams katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei vajadzīgais aprīkojums;17.3. nodrošina, lai testu rezultātu datus pierakstītu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laika posmā, ko nosaka saskaņā ar sertificēšanas institūciju;17.4. analizē katra veida testa rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu motora īpašību stabilitāti, ņemot vērā iespējamās atšķirības rūpnieciskās ražošanas procesā;17.5. nodrošina, lai jebkurai motoru vai sastāvdaļu paraugu ņemšanai, kas liecina par neatbilstību šo noteikumu prasībām, seko atkārtota parauga ņemšana vai atkārtots tests, kā arī veic visus nepieciešamos pasākumi, lai atjaunotu attiecīgās produkcijas atbilstību.18. Sertificēšanas institūcija, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību:18.1. katrā pārbaudē pārbaudītājam uzrāda testu žurnālus un produkcijas apskates pierakstus;18.2. ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai arī nepieciešams pārbaudīt saskaņā ar šā pielikuma 3.2.nodaļu uzrādīto datu pareizību, rīkojas atbilstoši šādai kārtībai:18.2.1. no sērijas ņem motoru un veic šo noteikumu 3.pielikumā aprakstīto testu. Iegūtās oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisijas vērtības nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 12.6. un 12.7.apakšpunktos un 4. un 5.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus;18.2.2. ja sērijas motors neatbilst šo noteikumu 18.2.1.apakšpunkta prasībām, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus motoru paraugiem, kam ir tādas pašas prasības un kas ņemts no tās pašas sērijas kā sākotnējais motors, ieskaitot sākotnēji pārbaudīto motoru. Ražotājs nosaka paraugu skaitu (
  1. n)saskaņojot to ar tehnisko dienestu. No parauga iegūto rezultātu aritmētisko vidējo (
  2. x)nosaka katram piesārņotājam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:, kurL - katrai attiecīgai piesārņojošai vielai šā pielikuma 4. un 5.tabulā noteiktais robežlielums,k - ir statistiskais koeficients, kas ir atkarīgs no n un noteikts šā pielikuma 16.tabulā:16.tabulan2345678910k0,9730,6130,4890,4210,3760,3420,3170,2960,279n111213141516171819k0,2650,2530,2420,2330,2240,2160,2100,2030,198ja n = 20,, kurx - katrs no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n,18.3. sertificēšanas institūcija vai tehniskais dienests, kas atbild par produkcijas atbilstības pārbaudi, izdara testus motoriem, kas ir pilnīgi vai daļēji iepriekš piestrādāti pēc ražotāja norādījumiem;18.4. parastais sertificēšanas institūcijas noteiktais inspekciju biežums ir vienreiz gadā. Ja nav izpildītas šo noteikumu 18.2.apakšpunkta prasības, sertificēšanas institūcija nodrošina visus vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz atjaunotu produkcijas atbilstību.5. Parametri motoru saimes definēšanai19. Motoru saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kam ir jābūt kopīgiem visiem saimes motoriem. Dažos gadījumos ir iespējama parametru savstarpējā iedarbība, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka motoru saimē ietver tikai motorus ar līdzīgām izplūdes gāzu emisijas pazīmēm.20. Lai motorus varētu uzskatīt par piederīgiem vienai un tai pašai motoru saimei, jābūt kopīgam šādam galveno parametru sarakstam:20.1. sadegšanas cikls:20.1.1. divtaktu,20.1.2. četrtaktu;20.2. dzesējošā vide:20.2.1. gaiss,20.2.2. ūdens,20.2.3. eļļa;20.3. cilindra tilpums, no 85 % līdz 100 % no motoru saimes lielākā tilpuma;20.4. gaisa padeves metode (ar vai bez papildus spiediena);20.5. degvielas tips:20.5.1. dīzeļdegviela,20.5.2. benzīns;20.6. degkameras tips un konstrukcija;20.7. vārsti un atveres - konfigurācija, izmēri un skaits;20.8. degvielas sistēma:20.8.1.dīzeļdegvielai:20.8.1.1. smidzinātājs ar sūkni,20.8.1.2. rindu iesmidzes sūknis,20.8.1.3. sadalītājsūknis,20.8.1.4. vienelementa,20.8.1.5. vienības smidzinātājs,20.8.2. benzīnam:20.8.2.1 karburatora,20.8.2.2. ar iesmidzināšanu ieplūdes kanālos,20.8.2.3. ar iesmidzināšanu cilindrā;20.9. dažādas pazīmes:20.9.1. atgāzu recirkulācija,20.9.2. ūdens iesmidzināšana/emulģēšana,20.9.3. gaisa iesmidzināšana,20.9.4. turbopūtes dzesēšanas sistēma,20.9.5. aizdedzes veids (kompresijas aizdedze, dzirksteļaizdedze),20.10. izplūdes gāzu pēcapstrāde:20.10.1. oksidēšanas katalizators,20.10.2. reducēšanas katalizators,20.10.3. trīsceļu katalizators,20.10.4. siltumreaktors,20.10.5. cieto daļiņu filtrs.6. Standarta motora izvēle21. Saimes standarta motoru izraugoties, primārais kritērijs ir augstākā degvielas padeve virzuļa gājienam pie deklarētā griešanās ātruma maksimālajā griezes momentā. Ja šim primārajam kritērijam atbilst divi vai vairāki motori, tad standarta motoru izraugās, izmantojot sekundāro kritēriju - lielāko degvielas padevi virzuļa gājienam pie nominālā griešanās ātruma. Noteiktos apstākļos sertificēšanas institūcija var secināt, ka lielāko saimes emisijas līmeni vislabāk var raksturot, testējot otru motoru. Tādā veidā sertificēšanas institūcija var izraudzīties papildu motoru testēšanai, pamatojoties uz pazīmēm, kas norāda, ka šim motoram varētu būt vislielākais emisijas līmenis no minētās saimes motoriem.22. Ja saimes motoriem ir citas mainīgas pazīmes, kuras var ietekmēt izplūdes gāzu emisiju, tad šīs pazīmes ir jāidentificē un jāņem vērā, izraugoties standarta motoru.7. Tipa apstiprināšanas prasības III B un IV laikposmā23. Šo nodaļu piemēro, lai apstiprinātu tipu elektroniski vadāmiem motoriem, kuros izmanto elektronisko vadību degvielas daudzuma un iesmidzināšanas brīža noteikšanai. Šo nodaļu piemēro neatkarīgi no tehnoloģijas, kas izmantota šādos motoros, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma 12.9. un 12.10.apakšpunktā noteiktajām emisijas robežvērtībām.24. Bāzes emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:24.1. bāzes emisijas kontroles stratēģiju, kas darbojas visā motora darbības laikā ar jebkādiem motora apgriezieniem un griezes momentu, konstruē tā, lai nodrošinātu motora atbilstību šiem noteikumiem;24.2. ir aizliegta jebkāda bāzes emisijas kontroles stratēģija, kura nošķir motora darbību standartizētā tipa apstiprinājuma testā un citos darbības apstākļos un kura tādēļ var samazināt emisijas kontroles līmeni, kad motors nedarbojas apstākļos, kas pilnībā iekļauti tipa apstiprinājuma testa procedūrā.25. Papildu emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:25.1. papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot motorā vai mobilajā tehnikā, ja papildu emisijas kontroles stratēģija, kad tā ir aktivizēta, maina bāzes emisijas kontroles stratēģiju, reaģējot uz īpašu apkārtējās vides vai ekspluatācijas apstākļu kopumu, bet kura pastāvīgi nesamazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti:25.1.1. ja papildu emisijas kontroles stratēģija ir aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, šā pielikuma 25.2. un 25.3.apakšpunktu nepiemēro;25.1.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija nav aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, ir jāpierāda, ka papildu emisijas kontroles stratēģija darbojas tikai tik ilgi, cik nepieciešams šā pielikuma 25.3.apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;25.2. papildu emisijas kontroles stratēģijai piemēro šādus kontroles nosacījumus:25.2.1. IIIB laikposma motoriem:25.2.1.1. augstums nepārsniedz 1000 metrus (vai līdzvērtīgu 90 kPa atmosfēras spiedienu);25.2.1.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 275 K līdz 303 K (no 2 °C līdz 30 °C);25.2.1.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);25.2.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.1.1., 25.2.1.2. un 25.2.1.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai izņēmuma gadījumos;25.2.3. IV laikposma motoriem:25.2.3.1. atmosfēras spiediens ir 82,5 kPa vai lielāks;25.2.3.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K (7 °C) līdz temperatūrai, ko nosaka, izmantojot šādu formulu (pie noteikta atmosfēras spiediena):Tc= –0,4514 x (101,3 –
  3. pb)+ 311, kurTc – aprēķinātā apkārtējā gaisa temperatūra, izteikta kelvinos (K);pb – atmosfēras spiediens, izteikts kilopaskālos (kPa);25.2.3.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);25.2.4. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.3.1., 25.2.3.2. un 25.2.3.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai tad, ja demonstrēta vajadzība saistībā ar šā pielikuma 25.3. apakšpunktā minētajiem mērķiem;25.2.5. atkāpjoties no šā pielikuma 25.2.3. apakšpunktā minētajām prasībām, papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot attiecībā uz IV laikposma motoriem, kas aprīkoti ar izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmu (EGR), ja apkārtējās vides temperatūra ir zemāka par 275 K (2 °C) un ir spēkā viens no šādiem kritērijiem:25.2.5.1. ieplūdes kolektora temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:IMTC = PIM / 15,75 + 304,4, kurIMTC – aprēķinātā ieplūdes kolektora temperatūra, izteikta kelvinos (K);PIM – absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;25.2.5.2. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:ECTC = PIM/14,004 + 325,8, kurECTC – aprēķinātā motora dzesēšanas šķidruma temperatūra, izteikta kelvinos (K);PIM – absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;25.3. papildu emisijas kontroles stratēģiju aktivizē šādiem mērķiem:25.3.1. ar signāliem no transportlīdzekļa –, lai aizsargātu no bojājuma motoru (arī gaisa apstrādes ierīces) vai mobilo tehniku, kurai motors uzstādīts;25.3.2. ekspluatācijas drošībai;25.3.3. pārāk lielas emisijas novēršanai aukstās palaišanas vai iesildīšanas, vai apturēšanas laikā;25.3.4. lai kompensētu viena reglamentētā piesārņotāja kontroli īpašos vides vai ekspluatācijas apstākļos un visi pārējie attiecīgā motora reglamentētie piesārņotāji (gāzveida piesārņojums un cietās daļiņas) iekļautos atļautajās emisijas robežās. Mērķis ir kompensēt dabiskas izcelsmes parādību ietekmi tādā veidā, kas pietiekami kontrolētu visas emisijas sastāvdaļas.26. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka jebkādas papildu emisijas stratēģijas darbība atbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem. Pierādīšana ietver šā pielikuma 28.punktā minētās dokumentācijas novērtēšanu.27. Aizliegts darbināt jebkādu papildu emisijas kontroles stratēģiju emisiju samazināšanai, kura neatbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem.28. Ražotājs, iesniedzot tehniskajā dienestā pieteikumu par tipa apstiprināšanu, kopā ar to iesniedz informācijas mapi, kurā ir ziņas par jebkuru konstrukcijas elementu, emisijas kontroles stratēģiju un līdzekļiem, ar ko papildu stratēģija tieši vai netieši kontrolē izejas parametrus. Informācijas mapei ir divas daļas:28.1. dokumentu paketē, kas pievienota tipa apstiprinājuma pieteikumam, iekļauj emisijas kontroles stratēģijas pilnu aprakstu. Sniedz pierādījumus tam, ka identificēta visa matricas pieļautā izvade, kas iegūta no atsevišķo vienību ievades kontroles diapazona. Pierādījumus pievieno informācijas mapei atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam;28.2. papildu materiālā, ko iesniedz tehniskajā dienestā, bet nepievieno tipa apstiprinājuma pieteikumam, ietver visus parametrus, kurus maina kāda papildu emisijas kontroles stratēģija, un robežnosacījumus, saskaņā ar kuriem šī stratēģija darbojas, jo īpaši:28.2.1. aprakstu par vadības loģiku, kontroles secību un pārslēgšanas punktiem visos ekspluatācijas režīmos degvielas padeves sistēmai un citām galvenajām sistēmām, lai nodrošinātu efektīvu emisiju kontroli (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR) vai reaģenta dozēšana);28.2.2. jebkuras motoram uzstādītas papildu emisijas kontroles stratēģijas lietojuma pamatojumu, pievienojot materiālu un testa datus, ar ko pierāda ietekmi uz izplūdes gāzu emisiju. Pamatojums var ietvert testa rezultātus, rūpīgu tehnisku analīzi vai arī abus šos elementus;28.2.3. detalizētu aprakstu par algoritmiem vai sensoriem (attiecīgā gadījumā), ko izmanto, lai identificētu, analizētu vai diagnosticētu NOx kontroles sistēmas nepareizu darbību;28.2.4. pielaides, ko izmanto, lai izpildītu šā pielikuma 29.8.2.apakšpunktā noteiktās prasības neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem;28.3. papildu materiāls, kas minēts šā pielikuma 28.2.apakšpunktā, ir komercnoslēpums. To iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma. Tipa apstiprinātāja iestāde apstrādā šo informāciju kā komercnoslēpumu.29. Prasības NOx kontroles pasākumu pareizas darbības nodrošināšanai IIIB laikposma motoriem:29.1. ražotājs iesniedz tehniskajā dienestā informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.punktā un 4.punkta tabulas 2.punktā minētos dokumentus;29.2. ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā jānorāda šā reaģenta īpašības, tai skaitā reaģenta tips un informācija par koncentrāciju šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti;29.3. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos Eiropas Savienības teritorijas parastajos klimatiskajos apstākļos, jo īpaši zemās temperatūrās;29.4. ražotājs tehniskajam dienestam pierāda, ka, izmantojot reaģentu, amonjaka emisijas vidējā vērtība piemērojamā emisiju testa cikla laikā, lai saņemtu tipa apstiprinājumu, nepārsniedz 25 ppm;29.5. ja mobilajai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas atsevišķas reaģenta tvertnes, nodrošina līdzekļus tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;29.6. ekspluatācijas un tehniskās apkopes prasības:29.6.1. atbilstoši šo noteikumu 15.punktam tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka visiem mobilās tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas instrukcijas;29.6.2. šā pielikuma 29.6.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā ietver:29.6.2.1. brīdinājumu par iespējamiem darbības traucējumiem, ko rada motora nepareiza darbināšana, ekspluatācija vai tehniskā apkope, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;29.6.2.2. brīdinājumu par nepareizu mehānisma ekspluatāciju, kas var izraisīt motora darbības traucējumus, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;29.6.2.3. informāciju par pareizu reaģenta lietošanu un par reaģenta uzpildīšanu tehniskās apkopes starplaikā;29.6.2.4. brīdinājumu, ka tipa apstiprinājuma sertifikāts, kas izsniegts attiecīgajam motora tipam, ir derīgs tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:29.6.2.4.1. motoru darbina, ekspluatē un tehniski apkopj saskaņā ar motora ražotāja sniegtajām instrukcijām;29.6.2.4.2. lai novērstu nepareizu darbību, ekspluatāciju vai tehnisko apkopi, tiek veikti tūlītēji pasākumi saskaņā ar labošanas pasākumiem, kas norādīti šā pielikuma 29.6.2.1. un 29.6.2.2.apakšpunktā minētajos brīdinājumos;29.6.2.4.3. nav notikusi tīša nepareiza motora lietošana, jo īpaši, deaktivizējot vai neveicot tehnisko apkopi EGR vai reaģenta dozēšanas sistēmai;29.7. instrukcijas un vadītāja rokasgrāmatu par mobilo tehniku vai motoru sagatavo valsts valodā, ierobežojot tehnisku terminu lietojumu;29.8. reaģenta kontroles prasības (ja attiecināms):29.8.1. saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka atbilstoši mobilās tehnikas konfigurācijai tiek nodrošināti indikatori vai citi piemēroti līdzekļi, kas informē vadītāju:29.8.1.1. par atlikušo reaģenta daudzumu reaģenta tvertnē (ar īpašu papildu signālu informē, ja atlikušais reaģenta daudzums ir mazāks nekā 10 % no tvertnes ietilpības);29.8.1.2. ja reaģenta tvertne ir tukša vai gandrīz tukša;29.8.1.3. ja reaģents tvertnē neatbilst īpašībām, kuras minētas šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā saskaņā ar uzstādītajiem novērtēšanas līdzekļiem;29.8.1.4. ja reaģenta pievadīšana tiek pārtraukta, reaģējot uz motora darbības apstākļiem, kuros dozēšana nav nepieciešama, un šo pārtraukšanu neietekmē motora elektroniskā kontroles vienība vai dozēšanas kontrolieris, ja par šiem darbības apstākļiem ir informēta apstiprinātāja iestāde;29.8.2. pēc ražotāja izvēles prasības attiecībā uz reaģenta atbilstību paziņotajām īpašībām un ar tām saistīto NOx emisijas pielaidi tiek izpildītas ar vienu no šādiem līdzekļiem:29.8.2.1. tiešiem līdzekļiem, piemēram, reaģenta kvalitātes sensora izmantošana;29.8.2.2. netiešiem līdzekļiem, piemēram, NOx sensora izmantošana izplūdes gāzēs, lai novērtētu reaģenta efektivitāti;29.8.2.3. jebkādiem citiem līdzekļiem, ja rezultāts ir vismaz tikpat efektīvs kā rezultāts, ko var panākt, izmantojot šā pielikuma 29.8.2.1. un 29.8.2.2.apakšpunktā minētos līdzekļus.30. Prasības attiecībā uz NOx kontroles pasākumiem IV laikposma motoriem:30.1. ražotājs iesniedz informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punkta tabulas 2. punktā un 4. punkta tabulas 2. punktā norādīto paraugu;30.2. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos parastajos vides apstākļos un jo īpaši zemās apkārtējās temperatūrās. Šī prasība neaprobežojas ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāizmanto bāzes emisijas kontroles stratēģija (atbilstoši šā pielikuma 25.2. apakšpunktam);30.3. ja tiek izmantots reaģents, ražotājs sniedz pierādījumus, ka amonjaka emisijas vidējā vērtība, veicot tipa apstiprināšanu, NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā nepārsniedz 10 ppm;30.4. ja visurgājējai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;30.5. tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu piešķir ar nosacījumu, ka:30.5.1. visiem visurgājējas tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas apkopes instrukcijas;30.5.2. oriģinālā aprīkojuma ražotājiem (OEM) tiek nodrošināti dokumenti par motora uzstādīšanu (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa);30.5.3. OEM tiek nodrošinātas instrukcijas attiecībā uz vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un, ja piemērojams, aizsardzību pret reaģenta sasalšanu;30.5.4. tiek piemēroti šo noteikumu 1.1 pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz vadītāja instruēšanu, uzstādīšanas dokumentiem, vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un aizsardzību pret reaģenta sasalšanu.31. Kontroles lauks IV laikposmam:31.1. saskaņā ar šā pielikuma 12.11. apakšpunktu IV laikposma motoriem emisijas paraugs, kas ņemts kontroles laukā, kurš definēts šo noteikumu 1.2 pielikumā, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 13. tabulā norādītās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;31.2. tehniskais dienests pēc gadījuma principa izvēlas līdz trim slodzes un ātruma punktiem testēšanai kontroles laukumā. Tehniskais dienests pēc gadījuma principa nosaka arī šo testa punktu secību. Testu veic saskaņā ar NRSC pamatprasībām, tomēr katru testa punktu novērtē atsevišķi. Katrs testa punkts atbilst šajā punktā noteiktajām robežvērtībām;31.3. testu veic uzreiz pēc diskrētā režīma testa cikliem (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam). Tomēr, ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktu izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk – ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, testu veic šādi:31.3.1. testu veic nekavējoties pēc diskrētā režīma testa cikliem saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "a" līdz "e" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras saskaņā ar "f" apakšpunktu vai arī pēc pakāpenisko modālo ciklu (RMC) testa saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.2.2. punkta "a" līdz "d" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras(-ām) saskaņā ar "e" apakšpunktu;31.3.2. testus veic atbilstoši ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "b" līdz "e" apakšpunktam, izmantojot vairāku filtru metodi (viens filtrs katram testa punktam) katram no trijiem izvēlētajiem testa punktiem;31.3.3. aprēķina konkrēto emisijas vērtību (g/kWh) katram testa punktam;31.3.4. emisijas vērtības var aprēķināt uz molārās bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.7 papildinājumu, vai uz masas bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.8 papildinājumu, tomēr tām jāatbilst metodei, ko izmanto diskrētam režīmam vai RMC testam;31.3.5. gāzveida emisijas summas aprēķināšanai Nmode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1;31.3.6. daļiņveida emisijas aprēķināšanai izmanto vairāku filtru metodi, un summas aprēķināšanai Nmode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1.32. Kartera gāzu emisijas pārbaude IV laikposma motoriem:32.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot šā pielikuma 32.3. apakšpunktā minēto gadījumu;32.2. motori visā ekspluatācijas laikā pēc izvadīšanas caur pēcapstrādes ierīci drīkst kartera emisiju novadīt izpūtējā;32.3. kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā. Šādā gadījumā kartera emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā saskaņā ar šā pielikuma 33. punktu.33. Prasības kartera emisijām:33.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot gadījumu, ja kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā un emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā. Ražotāji, kuri izmanto šo izņēmumu, uzstāda motorus tā, lai visas kartera emisijas varētu novadīt emisiju paraugu ņemšanas sistēmā. Šādā gadījumā neuzskata, ka kartera emisija, kas visā ekspluatācijas laikā pirms pēcapstrādes tiek novadīta izplūdes sistēmā, tiek novadīta tieši atmosfērā;33.2. atklātas kartera emisijas izplūdes sistēmā emisiju mērīšanai novada šādi:33.2.1. cauruļu materiālam ir gludas sieniņas, to materiāls vada elektrību un nereaģē ar kartera gāzēm. Cauruļu garumu, cik vien iespējams, samazina;33.2.2. laboratorijas kartera caurulēm ir pēc iespējas mazāks izliekumu skaits, un vajadzīgo izliekumu rādiuss ir pēc iespējas lielāks;33.2.3. laboratorijas kartera izplūdes caurules atbilst motora ražotāja specifikācijām attiecībā uz kartera gāzu pretspiedienu;33.2.4. kartera izplūdes gāzu caurules ir pievienotas neapstrādāto izplūdes gāzu caurulēm lejpus jebkurai pēcapstrādes sistēmai, lejpus visiem uzstādītajiem izplūdes sistēmas ierobežojumiem un pietiekami tālu augšpus jebkurām paraugu ņemšanas zondēm, lai pirms paraugu ņemšanas nodrošinātu pilnīgu kartera gāzu sajaukšanos ar motora izplūdes gāzēm. Kartera izplūdes gāzu caurulei jāiesniedzas izplūdes gāzu brīvajā plūsmā, lai novērstu robežslāņa efektus un veicinātu sajaukšanos. Kartera izplūdes gāzu caurules izeja var būt vērsta jebkurā virzienā attiecībā pret neapstrādāto izplūdes gāzu plūsmu.34. Lai noteiktu šo noteikumu 3.1.1. un 3.3. apakšpunktā minēto motoru ar mainīgu griešanās ātrumu atbilstību šā pielikuma 3. nodaļā noteiktajām emisiju robežvērtībām, motorus iedala jaudas diapazonos pēc efektīvās jaudas, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28. apakšpunktam. Pārējiem motoru veidiem izmanto nominālo efektīvo jaudu. Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze 1.1 pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047 Prasības pareizas NOX kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā) 1. Šajā pielikumā noteiktas prasības pareizas NOX kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai. Tajā iekļautas prasības attiecībā uz motoriem, kuros emisijas samazināšanai izmanto reaģentu.2. Motora sistēmu aprīko ar NOX kontroles diagnostikas sistēmu, kas spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOX kontroles darbības traucējumus. Visas motoru sistēmas, uz kurām attiecas šis pielikums, projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās atbilstu šīm prasībām visā motora normālas ekspluatācijas laikā normālos izmantošanas apstākļos. Šā mērķa sasniegšanai ir pieņemams, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot šo noteikumu 3.5 pielikuma 4. punktā minēto darbmūžu, varētu būt sliktāki NOX kontroles diagnostikas sistēmas darbības rādītāji un jutīgums, tādējādi šajā pielikumā minētās robežvērtības var tikt pārsniegtas, pirms aktivizējas brīdināšanas sistēma un/vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.3. Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā un 2. pielikuma 4. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā norāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tipu un informāciju par reaģenta šķīduma koncentrāciju, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.4. Iesniedzot tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas šādu sistēmu funkcionālās darbības īpašības:4.1. vadītāja brīdināšanas sistēmai saskaņā ar šā pielikuma 27. punktu;4.2. sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju, saskaņā ar šā pielikuma 28. punktu.5. Ražotājs apstiprinātājai iestādei sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa) pēc uzstādīšanas tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver sīkas tehniskas prasības un motora sistēmas noteikumus (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas vajadzīgi, lai motora sistēmu tehnikā uzstādītu pareizi.6. NOX kontroles diagnostikas sistēma (izņemot gadījumus, ja pārrauga reaģenta līmeni uzglabāšanas tvertnē, kur pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis)) darbojas šādos apstākļos:6.1. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K līdz 308 K (no –7 °C līdz 35 °C);6.2. jebkurā augstumā zem 1600 m virs jūras līmeņa;6.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).7. Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 8. līdz 13. punktā minētajām prasībām. Neapsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 14. un 15. punktā minētajām prasībām. Norādes par neapsildāmas reaģenta tvertnes un dozēšanas sistēmas pareizu izmantošanu ietver rakstiskās īpašniekam paredzētās instrukcijās.8. Ja reaģents sasalst, tas ir pieejams izmantošanai vēl maksimāli 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras.9. Apsildāmo sistēmu konstruē tā, lai šajā nodaļā minētās prasības darbības rādītājiem tiktu ievērotas, kad veic testēšanu, izmantojot noteikto procedūru.10. Reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu impregnē pie 255 K (–18 °C) temperatūras 72 stundas vai līdz brīdim, kad reaģents kļūst ciets (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).11. Pēc šā pielikuma 10. punktā minētā impregnēšanas perioda tehniku vai motoru iedarbina un darbina pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras (vai zemākas) šādā kārtībā:11.1. 10 līdz 20 minūtes brīvgaitā;11.2. pēc tam līdz 50 minūtēm ar ne vairāk kā 40 % nominālo slodzi.12. Reaģenta dozēšanas sistēmai pilnībā jāfunkcionē pēc šā pielikuma 11. punktā minētās testa procedūras beigām.13. Konstrukcijas kritēriju novērtēšanu var veikt saldēšanas testēšanas kamerā, izmantojot pilnībā aprīkotu tehniku vai detaļas, kas ir reprezentatīvas tām detaļām, kuras tiks uzstādītas tehnikai, vai pamatojoties uz darbības testiem.14. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras.15. Šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām atbilstoša sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek ilgākais 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie apkārtējās temperatūras 266 K (–7 °C).16. NOX kontroles diagnostikas sistēma spēj noteikt šajā pielikumā minētos NOX kontroles darbības traucējumus, izmantojot diagnostikas traucējumu kodus, kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.17. NCD sistēma ieraksta DTC katram atsevišķam NOX kontroles darbības traucējumam.18. NCD sistēma 60 minūtes pēc motora iedarbināšanas secina, vai nosakāmais darbības traucējums ir konstatēts. Šādā gadījumā tiek saglabāts "apstiprināts un aktīvs DTC" un atbilstoši šā pielikuma 27. punktam aktivizējas brīdināšanas sistēma.19. Ja vajadzīgais darbības laiks ir ilgāks par 60 minūtēm, lai pārraudzības ierīces precīzi noteiktu un apstiprinātu NCM (piemēram, pārraudzības ierīces izmanto statistiskos modeļus vai nosaka tehnikas šķidrumu patēriņu), apstiprinātāja iestāde var atļaut ilgāku pārraudzības periodu ar nosacījumu, ka ražotājs pamato vajadzību pēc ilgāka perioda (piemēram, ar tehnisko argumentāciju, eksperimentu rezultātiem vai gūto pieredzi).20. Prasības diagnostikas traucējumu kodu dzēšanai:20.1. kamēr ar attiecīgo DTC saistītais defekts nav novērsts, NCD sistēma nedzēš šo DTC no datora atmiņas;20.2. NCD sistēma var dzēst visus DTC pēc īpašniekprogrammatūras skenēšanas pieprasījuma vai pēc apkopes rīka pieprasījuma, ko nodrošina motora ražotājs, vai izmantojot piekļuves kodu, ko nodrošina motora ražotājs.21. NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi dezaktivētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz tehnikas vecumu. Sistēma nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti.22. Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.23. Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru sistēmu grupēšana NCD motoru saimē pamatojas uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes.24. NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visām saimes motoru sistēmām. Lai motoru sistēmas varētu uzskatīt par piederīgām vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:24.1. emisijas kontroles sistēmas;24.2. NCD pārraudzības metodes;24.3. NCD pārraudzības kritēriji;24.4. pārraudzības parametri (piemēram, biežums).25. Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstošus tehniskus demonstrējumus vai citas atbilstošas procedūras, un tam nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, lielumu, izplūdes gāzu plūsmas), vai ja to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.26. Tehniskās apkopes prasības:26.1. visiem jaunu motoru vai tehnikas īpašniekiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisijas kontroles sistēmu un tās pareizu darbību. Šajās instrukcijās informē, ka, ja emisijas kontroles sistēma nedarbosies pareizi, vadītāja brīdināšanas sistēma informēs vadītāju par problēmu un ka, ignorējot šo brīdinājumu, aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, liecinot par to, ka ir radusies situācija, kad tehnika nevar veikt savu uzdevumu;26.2. instrukcijas informē par motoru pareizas izmantošanas un apkopes prasībām, lai saglabātu to emisijas darbības rādītājus, tostarp par attiecīgā gadījumā izmantojamo reaģentu pareizu lietošanu;26.3. instrukcijas sagatavo tajā pašā valodā, kādā rakstīta vadītāja rokasgrāmata par visurgājēju tehniku vai motoru, izmantojot skaidru un netehnisku izteiksmes formu;26.4. instrukcijās norāda:26.4.1. vai lietotājam jāuzpilda izmantojamais reaģents parastas tehniskās apkopes intervālu starplaikā;26.4.2. kādai jābūt reaģenta kvalitātei;26.4.3. norādījumus lietotājam par reaģenta tvertnes uzpildīšanu;26.4.4. informāciju par reaģenta gaidāmo patēriņu motora tipam un par to, cik bieži atkārtoti uzpilda reaģentu;26.4.5. ka pareizajām specifikācijām atbilstoša reaģenta izmantošana un uzpildīšana ir būtiska, lai motors atbilstu tipa apstiprinājuma izdošanas prasībām attiecīgajam motora tipam;26.4.6. skaidrojumu par to, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to, ka brīdināšanas sistēmas ziņojumu ignorēšana, reaģenta nepapildināšana vai problēmas nenovēršana varētu ietekmēt darbības rādītājus un kļūdu reģistrēšanu.27. Prasības vadītāja brīdināšanas sistēmai:27.1. tehnikā ir iebūvēta vadītāja brīdināšanas sistēma, kas ar vizuāliem brīdinājumiem informē vadītāju par zemu reaģenta līmeni, neatbilstošu reaģenta kvalitāti, dozēšanas pārtraukšanu vai šā pielikuma 64. punktā minēto veidu defektiem, kuru dēļ aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, ja defekts netiks savlaicīgi novērsts. Brīdināšanas sistēma turpina darboties arī tad, ja atbilstoši šā pielikuma 28. līdz 35. punktam ir aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;27.2. šā pielikuma 27.1. apakšpunktā minētajā gadījumā brīdinājums atšķiras no brīdinājuma par darbības traucējumiem vai cita brīdinājuma, kas saistīts ar motora tehnisko apkopi, lai gan var tikt izmantota tā pati brīdināšanas sistēma;27.3. vadītāja brīdināšanas sistēma var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes nolūkiem, un var sastāvēt no vienas vai vairākām spuldzītēm vai attēlot īsus paziņojumus, tostarp paziņojumus, kuros, piemēram, skaidri norādīts:27.3.1. atlikušais laiks līdz brīdim, kad aktivizēsies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma vai sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;27.3.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas vai sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, iedarbība (piemēram, apgriezienu skaita samazinājums);27.3.3. nosacījumi, ar kādiem iespējams atjaunot tehnikas tehnisko stāvokli;27.4. pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas signālu izslēdz;27.5. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas atbilstoši šā pielikuma 14., 37. līdz 41., 52., 61. līdz 63. un 70. punktam;27.6. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja vairs nepastāv apstākļi, kas likuši tai aktivizēties. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, ja nav novērsts tās aktivizēšanās cēlonis;27.7. brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus;27.8. vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem;27.9. iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājuma saņemšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām, ražotājs demonstrē vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.28. Tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un ir pamatota uz šādiem darbības principiem:28.1. divpakāpju sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, – sākot ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju (darbības ierobežojumi), kurai seko sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana);28.2. vienpakāpes sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana), – aktivizējas saskaņā ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas nosacījumiem atbilstoši šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktam.29. Ar apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu motoru var aprīkot ar līdzekļiem, lai sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, dezaktivētu ārkārtas situācijā vai situācijā, kurā nepieciešama neatliekama un steidzama rīcība, ko nosaka valsts, pašvaldība, avārijas dienesti vai bruņotie spēki.30. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:30.1. sistēma aktivizējas pēc šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktā minēto nosacījumu iestāšanās;30.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, pakāpeniski samazina maksimāli iespējamo motora griezes momentu motora apgriezienu skaita diapazonā par vismaz 25 % starp maksimālo griezes momenta ātrumu un apgriezienu regulatora pārtraukumpunktu (1. attēls). Motora griezes momenta samazinājuma ātrums ir vismaz 1 % minūtē;30.3. var izmantot citus pasākumus, kas prasa vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.1. attēlsGriezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju31. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:31.1. sistēma aktivizējas, iestājoties šā pielikuma 14., 43., 54., 62. un 72. punktā minētajiem nosacījumiem;31.2. sistēma samazina tehnikas funkcionalitāti līdz tādam līmenim, kas ir pietiekami apgrūtinošs, lai vadītājs būtu spiests novērst tehnikas darbības traucējumu cēloņus, kas paredzēti šā pielikuma 36. līdz 74. punktā, izmantojot šādas stratēģijas:31.2.1. motora griezes momentu starp maksimālo griezes momenta ātrumu un regulatora pārtraukumpunktu pakāpeniski samazina no pirmās pakāpes sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, griezes momenta (1. attēls) par vismaz 1 % minūtē līdz 50 % no maksimālā griezes momenta vai zemāk, un motora apgriezienu skaitu pakāpeniski samazina par 60 % no nominālā apgriezienu skaita vai zemāk tajā pašā periodā, kāds attiecas uz motora griezes momenta samazināšanu (2. attēls);2. attēlsGriezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot brīdināšanas sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju31.2.2. var izmantot citus pasākumus, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.32. Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt "pašatkopšanas diagnostiku", pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja funkcija darbojas ne ilgāk kā 30 minūtes un katrā periodā, kad sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, darbojas, šo funkciju var izmantot trīs reizes.33. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad ir novērsti nosacījumi, kas likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.34. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.35. Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājumam, ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.36. Tehnikā ir iebūvēts indikators, kas skaidri informē vadītāju par reaģenta līmeni reaģenta uzglabāšanas tvertnē. Reaģenta indikatora minimālie pieņemamie darbības rādītāji paredz, ka tas nepārtraukti uzrāda reaģenta līmeni, kamēr aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktam. Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju.37. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem (pēc ražotāja izvēles).38. Sniegtais brīdinājums u

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.