Maksātnespējas likums

Maksātnespējas likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Maksātnespējas likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa Likuma mērķis un likumā lietotie termini 1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus. 2 2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums attiecas uz juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu. (2) Attiecībā uz valsti, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu šajā likumā noteikto maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu nepiemēro. (3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums. (4) Uz to finanšu tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. (5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus. (6) Rīcībai ar gaisa kuģu priekšmetiem tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa gadījumā attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot likumā "Par aviāciju" minētos papildu noteikumus. (7) Uz segto obligāciju sabiedrībām, kas izveidotas saistībā ar emitenta segto obligāciju programmu seguma aktīvu nošķiršanai, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl Segto obligāciju likumā nav noteikts citādi. (8) Uz izslēdzošā ieskaita līguma subjektu tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus. (9) Uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) Nr. 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 2. pantā minēto iniciatoru, parādus apkalpojošo sabiedrību un īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu, tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Vērtspapīrošanas likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus. (10) Uz nodrošinājuma aģenta tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 15.06.2021., 25.11.2021., 16.03.2023., 08.06.2023. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2024.) 3.pants. Tiesiskās aizsardzības process (1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. (2) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 4 4.pants. Juridiskās personas maksātnespējas process (1) Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. (2) Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. 5 5.pants. Fiziskās personas maksātnespējas process (1) Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. (2) Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. 6 6.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa principi Tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (turpmāk šajā pantā – process) vispārējie principi tiek piemēroti šādi: 1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai; 2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas; 3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm; 4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā; 5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi; 6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē; 7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm; 8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. 7 7.pants. Nodrošinātais kreditors (1) Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. (2) Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros. 8 (25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu) 8.pants. Nenodrošinātais kreditors Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem nodrošinājuma līdzekļiem. 9 8.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā. 10 (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 9.pants. Maksātnespējas procesa administrators (1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) ir fiziskā persona, kura ir iecelta administratora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. (2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī administratoram Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) izpratnē. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. 25.09.2014. likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pants, ar kuru panta pirmā daļa papildināta ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.", ciktāl tas nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 21.12.2015. spriedumu, kas stājas spēkā 23.12.2015.) 10.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi. 12 11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas (1) Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi. (2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. 13 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 12. pants. Maksātnespējas reģistrs (1) Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras virzību, šajos procesos iesaistīto personu un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi, kā arī sekmēt personu sadarbību maksātnespējas jautājumos. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. (2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras norisi. 14 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 71. punktu) 12.1 pants. Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (1) Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (turpmāk — Sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs — Tiesu administrācija. (2) Sistēma sekmē Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē, informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu pienākumu izpildi un tiesību izmantošanu. (3) Sistēmā iekļauj: 1) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, administratoru un citām tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām; 2) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi; 3) ziņas par tiesas, Maksātnespējas kontroles dienesta un šajā likumā noteiktās disciplinārlietu komisijas konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru izdarītajiem pārkāpumiem, pildot tiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā noteiktos pienākumus, kā arī īstenojot tiesības; 4) ziņas un dokumentus, kuru sagatavošanu vai iesniegšanu noteic normatīvie akti, kas regulē administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību un maksātnespējas procesa norisi, un kuru sagatavošana elektroniskā formā vai pievienošana tiek nodrošināta Sistēmā. (4) Šā panta trešajā daļā noteiktās ziņas Sistēmā iekļauj un aktualizē, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no valsts vai pašvaldību institūcijām no citām valsts informācijas sistēmām, kā arī uz Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu amata pienākumu izpildes ietvaros veiktu amata darbību, maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izpildes un tiesību izmantošanas ietvaros sagatavotiem dokumentiem, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu saņemtajiem dokumentiem un citu informāciju. (5) Maksātnespējas kontroles dienesta un Tiesu administrācijas nodarbinātās personas, kurām piekļuve Sistēmai nepieciešama amata vai darba pienākumu izpildei, administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas apstrādā Sistēmā iekļautās ziņas tādā apjomā, kāds tām nepieciešams normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei un tiesību izmantošanai, tajā skaitā Sistēmā izmantojot citu valsts informācijas sistēmu datus, lai pārliecinātos par Sistēmā ievadāmo ziņu, arī fizisko personu datu, pareizību. (6) Maksātnespējas kontroles dienesta, administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sagatavotajiem dokumentiem, kurus iesniedz un dara pieejamus, izmantojot Sistēmu, ir juridisks spēks arī tad, ja tajos nav iekļauts rekvizīts "paraksts". (7) Aktualizējot Sistēmā iekļautās ziņas, tiek saglabātas iepriekš reģistrētās ziņas. (8) Ministru kabinets nosaka Sistēmas izmantošanas un uzturēšanas kārtību, kārtību, kādā ziņas un dokumentus iesniedz iekļaušanai Sistēmā un saņem no Sistēmas, kā arī Sistēmā iekļaujamo ziņu un dokumentu apjomu un to glabāšanas termiņus. (9) Kreditors un tā pārstāvis, parādnieka pārstāvis, parādnieks fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tā pārstāvis var izmantot Sistēmu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei un tiesību īstenošanai. (10) Sistēmā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. 15 (31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 12.2 pants. Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamā informācija (1) Lai veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, sekmētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, nodrošinot iespēju izvēlēties labāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī informētu sabiedrību par Maksātnespējas kontroles dienesta darbības rezultātiem, Maksātnespējas kontroles dienests savā tīmekļvietnē par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu publicē šādu informāciju: 1) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju; 2) ziņas par administratora darbības rezultātiem maksātnespējas procesā atbilstoši noslēguma darbības pārskatā sniegtajām ziņām; 3) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru darbības pārkāpumiem, pildot tiem maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības, kas konstatēti ar tiesas, Maksātnespējas kontroles dienesta un disciplinārlietu komisijas lēmumu, kurš kļuvis nepārsūdzams; 4) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzīto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu; 5) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu; 6) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 7) ziņas par administratora administrēto juridisko personu maksātnespējas procesu un fizisko personu maksātnespējas procesu skaitu un ilgumu; 8) ziņas par praktizēšanas laiku tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusā vai administratora profesijā. (2) Publiskojot šajā likumā noteiktās ziņas, Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošu normatīvo aktu un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Noteiktās ziņas par administratoru darbības rezultātiem publicē negrozītā veidā atbilstoši administratora darbības pārskatā norādītajam. Par šo ziņu satura patiesumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs informācijas iesniedzējs. (3) Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicētajai šajā pantā norādītajai informācijai ir informatīvs raksturs, un tās publicēšana neuzliek personām pienākumus un nepiešķir tiesības. (4) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas kontroles dienesta publiskoto ziņu apjomu un publicēšanas, kā arī kļūdu labošanas kārtību. 16 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 52. punktu) I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 12.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi (1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt: 1) administrators, kuram ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā; 2) zvērināts revidents; 3) rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi, un kurai ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. (11) Administrators, kuram nav augstākās izglītības ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt, ja tiek pieaicināts finanšu jomas speciālists, kuram ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā. (2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona: 1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata; 2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam; 4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu; 41) kura ir atstādināta no administratora amata; 42) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6. punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā; 6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā; 7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus; 8) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu, ja no tās piemērošanas nav pagājuši pieci gadi; 9) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības apturēšanu. (3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, kura atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem: 1) (izslēgts ar 16.03.2023. likumu); 2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) ir uzskatāma par ieinteresēto personu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma 72.panta noteikumiem; 4) ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, kas saistīts ar tās rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā. (4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu revidentu un citu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelto reglamentēto profesiju pārstāvju darbību, tiesības un pienākumus konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas. Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem un citiem reglamentēto profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos savu profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, kuras paredz vai garantē attiecīgie normatīvie akti. (5) Ja uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu attiecas kāds no šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem, tā par to nekavējoties informē parādnieku vai kreditorus, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iecelta pēc kreditoru pieprasījuma. 17 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018., 02.09.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu) 12.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un atcelšana (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ: 1) pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos; 2) pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa; 3) pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iecelta šā likuma 35.1 panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. punktā minētajos gadījumos, vai uz šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iecelta pēc kreditoru pieprasījuma; 4) pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta pieteikumu, ja: a) ir konstatēti šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi, b) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nepilda Maksātnespējas kontroles dienesta uzlikto tiesisko pienākumu, c) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcībā Maksātnespējas kontroles dienests ir konstatējis normatīvo aktu pārkāpumus; 5) pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktora pieteikumu, ja: a) pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir ierosināta disciplinārlieta vai stājies spēkā disciplinārlietu komisijas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa, b) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nesamaksā tai piemēroto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteikto naudas sodu šā likuma 31.7 panta piektajā daļā noteiktajā termiņā. 18 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu) 12.5 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie pienākumi (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt prakses vietu Latvijā. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt dokumentu kārtošanu un saziņu ar tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā. (3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina to, ka ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī saņem tai adresēto korespondenci (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstītos dokumentus). (4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas kontroles dienestam veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības. (5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, lieto Sistēmu. (6) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības un atlīdzības noteikšanas principus. 19 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.) 12.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas kārtošana (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā iekļauj visu ar attiecīgo procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot šā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu. (2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību. 20 (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 12.7 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumus. (2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā. (3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citos normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, kuri saistīti ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu. (4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību. 21 (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 12.8 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un nodrošinājums (1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atbild par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. (2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem. (3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ceļamas šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos. (4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona apdrošina savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā. (5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets. 22 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu) 12.9 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi izbeidzas: 1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa; 2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process; 3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves gadījumā; 4) ja tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, neieceļot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai. 23 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu) II nodaļa Administrators(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 13.pants. Administratoram izvirzītās prasības un ierobežojumi (1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona: 1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu; 2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu; 3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī; 4) kurai pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir vismaz triju gadu darba pieredze jurista vai tam pielīdzināmā amatā; 5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu; 6) kurai ir nevainojama reputācija. (2) Par administratoru nevar būt persona: 1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām; 2) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 3) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata; 4) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 5) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam; 6) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā; 7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu; 8) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu, ja no tās piemērošanas nav pagājuši pieci gadi; 9) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības apturēšanu. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2021. 13. panta otrās daļas 3. punkts, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ieņemt maksātnespējas administratora amatu, atzīts par spēkā neesošu no 01.06.2025. ar Satversmes tiesas 24.10.2024. spriedumu) 13.1 pants. Administratora amats (1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas kontroles dienesta direktors. (2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību. 25 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2021.) 14.pants. Administratoru profesionālā organizācija (1) Administratoru profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk — Administratoru asociācija). Administratoru asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas administratori. (2) Administratoru asociācija paziņo Maksātnespējas kontroles dienestam, ja tās rīcībā ir ziņas, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru. 26 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 15.pants. Administratoru pretendentu apmācība (1) Administratora eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir apmācības kursa noklausīšanās un attiecīgs apmācības kursa organizatoru izsniegts apliecinājums. Apliecinājums par apmācības kursa noklausīšanos ir derīgs divus gadus pēc tā izsniegšanas. (2) Ministru kabinets nosaka apmācības kursa minimālo saturu un apjomu, kā arī apliecinājumā par apmācības kursa noklausīšanos iekļaujamās ziņas. 27 (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 16.pants. Administratora sertificēšana un atkārtota sertificēšana 28 (Izslēgts ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 16.1 pants. Administratora eksaminācija (1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas kontroles dienesta, augstskolu akadēmiskā personāla un Administratoru asociācijas. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi. (11) Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome pēc padomes locekļa vai Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ierosinājuma lemj par administratora eksāmena organizēšanu. (2) Administratora eksāmenu var kārtot personas: 1) kuras atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām; 2) uz kurām neattiecas šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi; 3) kuras ir saņēmušas apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos; 4) kuras ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas kontroles dienesta kontā. (3) Ja Maksātnespējas kontroles dienests konstatē vai saņem ziņas par personas neatbilstību šā likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta prasībām, attiecīgo jautājumu izskata un izlemj eksaminācijas komisija. (4) Eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk — kvalifikācijas eksāmens). (5) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets. 29 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2021.) 16.2 pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens (1) Pēc iecelšanas amatā administrators reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas (turpmāk — kvalifikācijas periods), kārto kvalifikācijas eksāmenu. (11) Eksaminācijas komisijas sastāvā iekļautais Administratoru asociācijas pārstāvis ir atbrīvots no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, ja viņš eksaminācijas komisijas sastāvā bijis nepārtraukti vismaz piecus gadus pirms dienas, kad Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegts iesniegums par amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu, un viņš apliecina, ka ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus šā panta otrajā daļā noteiktajā apmērā. (2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 80 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā līdz brīdim, kad tiek iesniegts iesniegums par pieteikšanos kvalifikācijas eksāmenam. (3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi. (4) Ja kvalifikācijas eksāmena rīkošanas laikā administratora amata darbība ir apturēta vai administrators ir atstādināts no amata darbības veikšanas, administratoram ir tiesības kārtot kārtējo kvalifikācijas eksāmenu. Pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas un Maksātnespējas kontroles dienesta direktora pieņemtā lēmuma par administratora atjaunošanu amatā administrators ir tiesīgs atsākt amata pienākumu pildīšanu. Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei pēc administratora amata darbības apturēšanas vai viņa atstādināšanas no amata termiņa beigām. Šādā gadījumā administratora amata darbību atjauno pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas, pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu un nosakot, ka amata apliecības derīguma termiņa sākuma datums ir datums, kurā notika tas kvalifikācijas eksāmens, kuru administratoram bija pienākums kārtot atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam kvalifikācijas periodam. (5) Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas kontroles dienests, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kvalifikācijas periodu. Maksātnespējas kontroles dienests var reizi gadā rīkot papildu kvalifikācijas eksāmenu, ja līdz tuvākā plānotā kvalifikācijas eksāmena norises dienai ir vairāk nekā gads un seši mēneši no administratora amata darbības apturēšanas vai viņa atstādināšanas no amata termiņa beigām un administratoram ir pagarināts kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš atbilstoši šā panta ceturtajai daļai. (6) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību. (7) Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. (8) Administrators, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, kārto kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. Administratoram, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, ir tiesības kvalifikācijas periodā vienu reizi lūgt kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu. 30 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2021.) 17.pants. Administratora sertifikāta darbības apturēšana, izbeigšana un tā anulēšana 31 (Izslēgts ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 17.1 pants. Atbrīvošana no administratora amata (1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma. (2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību. 32 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 17.2 pants. Atcelšana no administratora amata (1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos: 1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu; 2) administratoram ar tiesas spriedumu nodibināta aizgādnība; 3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process; 4) administrators nepamatoti nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, kārtojot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu; 5) tiesa ir atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punktu; 6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā; 7) pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata; 8) administrators nesamaksā viņam piemēroto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteikto naudas sodu šā likuma 31.7 panta piektajā daļā noteiktajā termiņā; 9) administratora nāves gadījumā; 10) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā; 11) konstatē kādu no šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem; 12) administratoram piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrators tiek atcelts no amata. 33 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2021.) 17.3 pants. Atstādināšana no administratora amata darbības veikšanas (1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors administratoru var atstādināt no amata darbības veikšanas, ja: 1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā; 2) pret administratoru ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm; 3) disciplinārlietu komisija ir ierosinājusi Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram atstādināt administratoru no amata; 4) administratoram piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības apturēšanu. (2) Ministru kabinets nosaka administratora atstādināšanas kārtību. 34 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2021.) 17.4 pants. Administratora amata darbības apturēšana (1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī pēc administratora pamatota lūguma citos gadījumos. (2) Kārtību, kādā tiek apturēta administratora amata darbība, nosaka Ministru kabinets. 35 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 18.pants. Administratora darbības publicitāte (1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par administratoru ieraksta šādas ziņas: 1) administratora vārds, uzvārds; 2) administratora amata apliecības numurs; 3) administratora amata apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš; 4) administratora prakses vietas adrese Latvijā; 5) administratora tālruņa numurs; 6) administratora elektroniskā pasta adrese; 7) datums, no kura administrators saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir ierobežots pildīt administratora pienākumus (administratora amata darbība apturēta, administrators no amata atstādināts, kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa — noteiktas nodarbošanās aizlieguma — piemērošanu, ar kuru noteikts ierobežojums pildīt administratora amata pienākumus, vai iestājies šā likuma 16.2 panta ceturtajā daļā noteiktais gadījums — administratora amata darbības apturēšanas termiņš ir beidzies vai vairs nepastāv apstākļi, kas bija par pamatu administratora atstādināšanai no amata, un administrators vēl nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu nākamajā tā rīkošanas reizē); 71) datums, no kura administrators atbrīvots vai atcelts no amata; 72) datums, no kura atjaunotas administratora tiesības pildīt administratora amata pienākumus; 8) ieraksta izdarīšanas datums. (2) Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina to, lai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas būtu pieejamas atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, kā arī kārto iecelto, no amata atcelto, atbrīvoto un atstādināto administratoru un to administratoru reģistrus, kuru darbība ir apturēta. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2014., 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) III nodaļa Administratora iecelšana un atcelšana juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā(Nodaļas nosaukums 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.) 19.pants. Administratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (1) Administratoru juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (11) Administratora amata kandidātu iecelšanai konkrētā juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā izvēlas no Maksātnespējas kontroles dienesta Sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta (turpmāk — Pretendentu saraksts), izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Sistēmā kārto Pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj Pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, izvēlas administratora amata kandidātu. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. 1.1 daļa un otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu) 20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai (1) Administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos: 1) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu); 11) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts; 12) apturēta administratora amata darbība; 13) attiecībā uz administratoru kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa — noteiktas nodarbošanās aizlieguma — piemērošanu, ar kuru noteikts ierobežojums pildīt administratora amata pienākumus; 2) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā; 3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku; 4) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu); 5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības; 6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tām; 7) administrators ir personiski ieinteresēts juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti; 8) administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti; 9) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei; 10) administrators pēdējo divu gadu laikā pirms viņa iecelšanas konkrētā maksātnespējas procesā ir lēmis par parādnieka prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pildījis administratora pienākumus; 11) administrators jau ir pildījis administratora pienākumus šā parādnieka maksātnespējas procesā; 12) administrators objektīvi nespēj nodrošināt procesa norisi tā sarežģītības vai pārrobežu elementa dēļ. (11) Šā panta pirmās daļas 8. un 9. punktā noteiktie ierobežojumi uz administratoru attiecināmi arī tad, ja administrators: 1) juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēta persona, par kuru ar administratoru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — partneris); 2) pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir administratora partneris. (2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā vai 1.1 daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas kontroles dienestu. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016., 31.05.2018., 16.03.2023. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 21.pants. Izņēmumi no ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai (1) Šā likuma 20.panta noteikumi nav piemērojami, ja darījuma attiecībās administrators ir preču vai pakalpojumu saņēmējs darījuma partnera parastās saimnieciskās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un administrators darījumā nebauda īpašas priekšrocības. (2) Administrators nekavējoties informē visus kreditorus un Maksātnespējas kontroles dienestu par darījumu partneriem un pamato to, ka uz viņu neattiecas šā likuma 20. pantā noteiktie ierobežojumi. (3) Administratoram ir atļauts finansēt maksātnespējas procesa izmaksas šajā likumā noteiktajā kārtībā. 39 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 22.pants. Administratora atcelšana no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas kontroles dienesta vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma. (2) Administratoru atceļ, ja: 1) attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi; 2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības; 3) viņš nepilda tiesas nolēmumu; 4) viņš nepilda Maksātnespējas kontroles dienesta uzlikto tiesisko pienākumu; 5) viņš atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants); 6) kreditoru sapulce ir ierosinājusi atcelt administratoru no konkrēta juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi; 7) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras; 8) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu); 81) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai viņa amata darbība ir apturēta. (3) Ja administratora darbībā ir konstatēti pārkāpumi, administratoru atceļ tikai tajā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi. (4) Ja administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts, Maksātnespējas kontroles dienests iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 23.pants. Administratora atkāpšanās no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja objektīvu apstākļu dēļ viņš nespēj pildīt administratora pienākumus. (2) Atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators iesniedz tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot par to Maksātnespējas kontroles dienestu. (3) Administrators atkāpjas no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi. (31) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par atkāpšanos no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, ja ir apturēta administratora amata darbība. (4) Atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators ievēro šā likuma 24.panta noteikumus par administratoru maiņu. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 24.pants. Administratoru maiņa (1) Ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators. (2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 10 dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats. (3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. (4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama, jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un paziņo par to kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017) 25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā Administratora pienākumi izbeidzas: 1) ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa; 2) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu); 3) ja tiek izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process; 4) ja tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process; 5) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu); 6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata vai viņa darbība tiek apturēta. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.) IV nodaļa Administratora darbības vispārīgie noteikumi 26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi (1) Pēc administratora iecelšanas amatā administrators: 1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs; 2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas kontroles dienestam. (2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu. (21) Administrators, izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, lieto Sistēmu. (3) Administratoram ir šādi pienākumi: 1) piedalīties tiesas sēdēs juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās; 2) sniegt informāciju par juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām; 3) paziņot piecu dienu laikā Maksātnespējas kontroles dienestam par prakses vietas, elektroniskā pasta adreses, vārda, uzvārda maiņu; 4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā; 5) pēc  …