(1)Pirms patērētājam kļūst saistošs līgums vai attiecīgs piedāvājums, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs skaidrā un labi saprotamā veidā sniedz patērētājam šādu informāciju, ja tā jau nepārprotami neizriet no konteksta:
\n
1)attiecīgās preces vai pakalpojuma galvenās īpašības informācijas sniegšanas veidam un precēm vai pakalpojumiem atbilstošā apjomā;
\n
2)ziņas par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, tajā skaitā nosaukums, adrese un tālruņa numurs;
\n
3)preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma galīgā cena, ieskaitot nodokļus un nodevas. Ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma cenu saprot naudas summu vai digitālu vērtības ekvivalentu, kas samaksājams par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi. Ja preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma īpašību dēļ cenu pamatoti nevar aprēķināt iepriekš, norāda cenas aprēķināšanas veidu;
\n
4)piegādes vai pasta izdevumi, ja tie ir attiecināmi. Ja šādus izdevumus nevar aprēķināt iepriekš, informē par to, ka šādi maksājumi var tikt piemēroti;
\n
5)maksāšanas, preces piegādes vai pakalpojuma izpildes noteikumi, preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas termiņš un sūdzību izskatīšanas kārtība, ja tie ir attiecināmi;
\n
6)informācija par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece, pakalpojums, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem, kā arī informācija par komercgarantiju, tās nosacījumiem un pēcpārdošanas pakalpojumiem, ja tie ir attiecināmi;
\n
7)attiecīgā gadījumā līguma termiņš vai līguma izbeigšanas nosacījumi, ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku vai automātiski pagarināts;
\n
8)preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāte, tai skaitā piemērojamie tehniskās aizsardzības pasākumi, ja tie ir attiecināmi;
\n
9)informācija par preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura un digitālo pakalpojumu saderību un sadarbspēju ar aparatūru un programmatūru (standarta aparatūra un programmatūras vide, ar kuru digitālais saturs ir savietojams, piemēram, aparatūras galvenās iezīmes, operētājsistēma un tās versijas), ja šī informācija pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir zināma vai pamatoti vajadzēja to zināt un ja tā ir attiecināma.
\n
(2)Patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai papildu informācija tiek sniegta arī mutvārdos.
\n
(3)Kārtību, kādā norādāma pārdošanas cena un mērvienības cena precēm, kas tiek piedāvātas patērētājam, kā arī kārtību, kādā norādāmas cenas pakalpojumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
\n
(4)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:
\n
1)līgumiem, kas saistīti ar ikdienas darījumiem un tiek izpildīti nekavējoties to noslēgšanas brīdī;
\n
2)līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas;
\n
3)distances līgumiem.
\n
34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004., 24.04.2014., 18.06.2015., 09.06.2016. un 17.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022.)
\n
18.pantsInformācija par ražotāju
\n
35 (Izslēgts no 13.06.2014. ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu)
\n
19.pantsInformācija par sevišķām preču īpašībām
\n
Tehniski sarežģītas preces, kā arī preces, kuras satur bīstamas vielas vai kuru lietošanai nepieciešamas īpašas iemaņas, ražotājam jāapgādā ar lietošanas noteikumiem, brīdinājuma zīmēm vai simboliem. Ja lietošanas noteikumos ietvertā informācija ir svešvalodā, jāpievieno informācijas tulkojums valsts valodā.
\n
36 19.1 pants. Informācija par ārpustiesas strīdu risināšanu
\n
(1)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs informē patērētāju par vienu vai vairākiem Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā internetā publicētajā ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstā iekļautiem strīdu risinātājiem, kuri risina strīdus attiecīgajā jomā, norādot arī ārpustiesas strīdu risinātāja mājaslapas adresi.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs sniedz skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā savā mājaslapā internetā (ja tāda ir) vai ietver līguma noteikumos (ja tādi ir).
\n
(3)Ja strīda izskatīšanas laikā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja prasījumu, tas sniedz patērētājam šā panta pirmajā daļā minēto informāciju rakstveidā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.
\n
(4)Šajā pantā noteiktais neskar citos normatīvajos aktos patērētāju informēšanai noteiktās prasības.
\n
37 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.07.2015.) 19.2 pants. Preču cenu dinamikas izsekojamība un monitorings
\n
(1)Nolūkā nodrošināt precīzu cenu dinamikas izsekojamību un monitoringu Centrālā statistikas pārvalde no pārtikas preču mazumtirgotāja ievāc un apstrādā:
\n
1)datus par Ministru kabineta noteiktajā pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm — pārtikas preču cenu monitoringam;
\n
2)elektroniskos darījumu (transakciju) datus — patēriņa cenu salīdzināšanai.
\n
(2)Pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 000 000 euro, ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt šā panta pirmajā daļā minētos datus Centrālajai statistikas pārvaldei. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt Centrālajai statistikas pārvaldei.
\n
(3)Lai nodrošinātu patērētāju kolektīvās intereses, veicinot pārtikas preču cenu pārskatāmību un atklātību mazumtirdzniecībā, un lai atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties preces atbilstoši pirktspējai, šā panta pirmās daļas 1. punktā minētie dati, kurus pārtikas preču mazumtirgotāji ir iesnieguši Centrālajai statistikas pārvaldei, ir vispārpieejama informācija.
\n
(4)Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētos datus ir tiesības izmantot:
\n
1)Centrālajai statistikas pārvaldei — Statistikas likumā noteikto funkciju izpildei;
\n
2)Ekonomikas ministrijai — patēriņa preču cenu dinamikas analīzei;
\n
3)Patērētāju tiesību aizsardzības centram — negodīgas komercprakses un cenu norādīšanas uzraudzībai;
\n
4)Konkurences padomei — mazumtirdzniecības tirgus monitoringam un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasību uzraudzībai.
\n
(5)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību;
\n
2)pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā tirgū pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai.
\n
38 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.)
\n
20.pantsPreču marķējumam izvirzāmās vispārīgās prasības
\n
(1)Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai, tai objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte. Marķējumā sniegtā informācija nedrīkst piedēvēt precei īpašības, kādas tai nepiemīt, kā arī maldināt pircēju, ka precei piemīt kādas specifiskas īpašības, ja tādas īpašības piemīt visām attiecīgā veida precēm.
\n
(2)Marķējumam jābūt neizdzēšamam. Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt skaidrai, to nedrīkst aizsegt ar citu rakstveida informāciju, attēlu vai uzlīmi.
\n
(3)Ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija tiktu sniegta patērētājam, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē valsts valodas lietošanu.
\n
(4)Pārdevējam aizliegts piedāvāt un pārdot preces, kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
\n
(5)Preču marķējuma vispārīgās prasības neattiecas uz lietotu preču pārdošanu.
\n
39
\n
21.pantsSevišķais preču marķējums
\n
(1)Preces un preču grupas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, kā arī minēto preču un preču grupu marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(2)(Izslēgta ar 22.03.2007. likumu.) 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. un 22.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2007.) 21.1 pants. Izpārdošana un cenu pazemināšana 41 (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) IV1 nodaļa Kārtība, kādā organizē tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu(Nodaļa 21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.) 21.2 pants. Labas komercprakses principu ievērošana Organizējot preču pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, jāievēro profesionālā rūpība un godīgums attiecībā pret patērētāju.
\n
42 21.3 pants. Informācija par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju Pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā ir jābūt informācijai par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju [nosaukums (firma)] un darba laiku.
\n
43 21.4 pants. Pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības vietas iekārtošana
\n
(1)Pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības vietu iekārto un noformē tā, lai varētu identificēt pakalpojuma sniedzēju vai pārdevēju un tam piederošās preces.
\n
(2)Ja tirdzniecības teritorijā, ēkā vai telpā ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītājs apstiprina plānu, kurā norāda:
\n
1)iznomājamo ēku, telpu vai tirdzniecības vietu izvietojumu un numuru;
\n
2)pārdevēja nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā.
\n
44 21.5 pants. Tirdzniecības organizēšana ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz tirdzniecības veidus, kas saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentē tirdzniecības organizēšanas kārtību. Ministru kabinets ir tiesīgs šajos noteikumos pilnvarot pašvaldības domi izdot pašvaldības saistošos noteikumus, kas detalizētāk regulētu atsevišķus tirdzniecības organizēšanas kārtības jautājumus.
\n
45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
\n
V nodaļa
\n
Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2005.)
\n
22.pantsPatērētāju tiesību aizsardzības biedrību izveidošana
\n
Patērētāji ir tiesīgi brīvprātīgi apvienoties biedrībās, kuru darbības mērķis ir aizsargāt patērētāju tiesības un kuras darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgās patērētāju tiesību aizsardzības biedrības statūtiem.
\n
46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2005.)
\n
23.pantsPatērētāju tiesību aizsardzības biedrību tiesības
\n
Patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām ir tiesības:
\n
1)kopā ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm piedalīties pārbaudēs, kas saistītas ar ražojamo un realizējamo preču un sniedzamo pakalpojumu kvalitātes prasību ievērošanu;
\n
2)izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, sniegt nepieciešamo palīdzību patērētājiem gadījumos, kad pārkāptas viņu tiesības;
\n
21)saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja informāciju un dokumentus, kas nepieciešami patērētāju sūdzību izskatīšanai vai iespējamo pārkāpumu konstatēšanai;
\n
3)iesniegt tiesā prasības pieteikumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībai un pārstāvēt patērētāju intereses tiesā;
\n
4)iegādāties preces un pasūtīt pakalpojumus, lai veiktu preču, pakalpojumu un izgatavoto lietu salīdzinošo pārbaudi;
\n
5)(izslēgts ar 14.09.2023. likumu).
\n
47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 27.10.2005., 20.05.2021. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2023.) V1 nodaļa Kvalificētā institūcija un vienotais kontaktpunkts(Nodaļa 14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 23.1 pants. Kvalificētās institūcijas statusa piešķiršana un atņemšana
\n
(1)Šā likuma 22. pantā minētā biedrība vai cita biedrība, ja viens no tās darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tāda biedrība, kuras sastāvā ir biedri arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, ja tā vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu, iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot savu atbilstību šādiem kritērijiem:
\n
1)tā ir juridiskā persona, kas var pierādīt 12 mēnešus ilgu faktisko sabiedrisko darbību patērētāju interešu aizsardzības jomā pirms tam, kad tā iesniegusi iesniegumu kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanai;
\n
2)tās statūtos noteiktais mērķis ietver patērētāju interešu aizsardzību;
\n
3)tās darbībai nav peļņas gūšanas rakstura;
\n
4)tai nav ierosināts maksātnespējas process, un tā nav pasludināta par maksātnespējīgu;
\n
5)tā ir neatkarīga un to neietekmē ražotāji, pārdevēji vai pakalpojuma sniedzēji un citas personas, kurām ir ekonomiska interese celt pārstāvības prasību;
\n
6)gadījumā, ja tai finansējumu nodrošina trešās personas, tā ir izstrādājusi procedūras, kas novērš trešo personu ietekmi un interešu konfliktus starp biedrību un tās finansētājiem;
\n
7)tā publisko (savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, vai citur) informāciju, kas apliecina, ka tā atbilst šīs daļas 1. un 5. punktā minētajiem kritērijiem, un informāciju par tās finansējuma avotiem, par tās organizatorisko, vadības un biedru struktūru, par tās statūtos noteikto mērķi un tās darbībām.
\n
(2)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ne retāk kā reizi piecos gados novērtē, vai kvalificētās institūcijas atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, kā arī izskata ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju iebildumus par kvalificētās institūcijas atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.
\n
(3)Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē vai Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Komisija sniedz informāciju par Latvijas kvalificēto institūciju sarakstā iekļautās kvalificētās institūcijas iespējamo neatbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par to informē kvalificēto institūciju un lūdz to nekavējoties novērst neatbilstības.
\n
(4)Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā kvalificētā institūcija nav novērsusi konstatētās neatbilstības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa atņemšanu.
\n
(5)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu vai atņemšanu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
48 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 23.2 pants. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts
\n
(1)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informāciju par Latvijas kvalificētajām institūcijām publicē savā tīmekļvietnē.
\n
(2)Kvalificēto institūciju sarakstā iekļauj šādu informāciju:
\n
1)kvalificētās institūcijas nosaukums, kontaktinformācija un tīmekļvietnes adrese;
\n
2)kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis.
\n
(3)Kvalificētā institūcija nekavējoties informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajā informācijā.
\n
49 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 23.3 pants. Eiropas Komisijas apkopotais pastāvīgo kvalificēto institūciju saraksts Eiropas Komisijas publicētais apkopotais pastāvīgo kvalificēto institūciju saraksts ir uzskatāms par pierādījumu attiecīgas kvalificētās institūcijas tiesībām celt pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību, kuru kvalificētā institūcija, kas apstiprināta vienā valstī, ceļ citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, vai vērsties ar iesniegumu uzraudzības un kontroles iestādē par pārrobežu pārkāpumu novēršanu. Tas neskar tās tiesas vai uzraudzības vai kontroles iestādes tiesības, kurā celta šāda prasība, pārbaudīt, vai kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis attaisno to, ka tā ceļ prasību vai iesniedz iesniegumu uzraudzības vai kontroles iestādē konkrētajā lietā.
\n
50 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 23.4 pants. Vienotais kontaktpunkts
\n
(1)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir vienotais kontaktpunkts saziņai ar Eiropas Komisiju.
\n
(2)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paziņo Eiropas Komisijai Latvijas kvalificēto institūciju sarakstu, kurā iekļauta šā likuma 23.2 panta otrajā daļā minētā informācija, kā arī nekavējoties paziņo par izmaiņām kvalificēto institūciju sarakstā vai šā likuma 23.2 panta otrajā daļā minētajā informācijā, ja par izmaiņām to informējusi kvalificētā institūcija.
\n
(3)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā tīmekļvietnē norāda Eiropas Komisijas tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams Eiropas Komisijas apkopotais pastāvīgo kvalificēto institūciju saraksts.
\n
51 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 23.5 pants. Kvalificētās institūcijas tiesības un pienākumi
\n
(1)Kvalificētajai institūcijai ir tiesības:
\n
1)iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai uzraudzības un kontroles iestādei, kuras kompetencē ir uzraudzība un kontrole attiecīgajā jomā, iesniegumu par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu atbilstoši šā likuma 26.15 pantam;
\n
2)celt tiesā patērētāju kolektīvās prasības;
\n
3)izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, sniegt patērētājiem nepieciešamo palīdzību gadījumos, kad pārkāptas viņu tiesības;
\n
4)noslēgt ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju izlīgumu to patērētāju labā, kuru dalība patērētāju kolektīvajā prasībā ir apstiprināta šā likuma 26.23 pantā noteiktajā kārtībā un kuri devuši nepārprotamu piekrišanu izlīguma slēgšanai.
\n
(2)Kvalificētā institūcija iesniegumā par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu pamato iespējamā patērētāju tiesību pārkāpuma esību, kā arī tam pievieno dokumentus par konstatētajiem faktiem un citus pieejamos pierādījumus.
\n
(3)Uzraudzības un kontroles iestāde, kuras kompetencē ir uzraudzība un kontrole attiecīgajā jomā, kvalificētās institūcijas iesniegumu par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu izskata prioritārā kārtībā 90 dienu laikā un informē kvalificēto institūciju par to, vai paredz veikt pārkāpuma novēršanas darbības saskaņā ar šā likuma 26.15 pantu vai citiem normatīvajiem aktiem, un sniedz attiecīgā lēmuma pamatojumu.
\n
(4)Kvalificētajai institūcijai nav jāsaņem patērētāju piekrišana šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto darbību veikšanai un nav jāpierāda kaitējums individuāliem patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī nav jāpierāda ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība.
\n
(5)Kvalificētā institūcija, kurai piešķirts pastāvīgas kvalificētās institūcijas statuss, var celt prasību arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā vai vērsties attiecīgajā uzraudzības un kontroles iestādē.
\n
(6)Kvalificētā institūcija, kurai citā Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts pastāvīgas kvalificētās institūcijas statuss pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību celšanai, var celt minēto prasību arī Latvijas Republikas tiesā vai iesniegt iesniegumu par pārkāpuma novēršanu attiecīgajai uzraudzības un kontroles iestādei.
\n
(7)Ja Eiropas Savienības tiesību pārkāpums skar vai var skart patērētājus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, patērētāju kolektīvo prasību attiecīgajā tiesā vai iesniegumu par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu uzraudzības un kontroles iestādei var iesniegt kopīgi vairākas pastāvīgas kvalificētās institūcijas no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
\n
52 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 23.6 pants. Patērētāju informēšana par kvalificētās institūcijas darbībām Kvalificētā institūcija, jo īpaši savā tīmekļvietnē, sniedz informāciju par:
\n
1)patērētāju kolektīvajām prasībām, kuras tā nolēmusi celt tiesā, un iesniegumiem par pārkāpumu novēršanu, kurus tā nolēmusi iesniegt uzraudzības un kontroles iestādei;
\n
2)patērētāju kolektīvajām prasībām, kuras tā jau ir cēlusi tiesā, un iesniegumiem par pārkāpuma novēršanu, kurus tā jau ir iesniegusi uzraudzības un kontroles iestādei, to statusu un procesa rezultātu.
\n
53 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)
\n
VI nodaļa
\n
Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole
\n
24.pantsUzraudzības un kontroles iestādes
\n
(1)Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes sadarbībā ar pašvaldībām un patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām.
\n
(2)Šā likuma 8.1 panta sestajā un septītajā daļā minēto prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli attiecībā uz kredītu devējiem, kas ir Latvijas Bankas uzraudzīti finanšu tirgus dalībnieki, veic Latvijas Banka.
\n
54 (09.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu)
\n
25.pantsPatērētāju tiesību aizsardzības centrs
\n
(1)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā.
\n
(2)Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
\n
(3)Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības mērķis ir efektīvas patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana.
\n
(4)Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas ir šādas:
\n
1)tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā, izņemot jomas, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem tirgus uzraudzība un kontrole ir citu iestāžu kompetencē;
\n
2)pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība;
\n
3)patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības nevalstisko organizāciju sadarbības organizēšana un koordinēšana;
\n
4)palīdzības sniegšana patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem;
\n
41)par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saņemto iesniegumu un sūdzību izvērtēšana, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma būtiskumu un potenciālo kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm;
\n
42)Patērētāju strīdu risināšanas komisijas darbības organizēšana (komisijas sekretariāta funkciju izpilde);
\n
5)juridiskas palīdzības sniegšana patērētājiem viņu tiesību jautājumos;
\n
6)patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi;
\n
61)negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, izņemot zāļu un veterināro zāļu jomu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu ievērošanu;
\n
62)izsniegt speciālo atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;
\n
7)citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
\n
(5)(Izslēgta ar 27.10.2005. likumu)
\n
(6)Aizstāvot patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu vai pieteikumu vai dot atzinumu lietā.
\n
(61)Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas, veicot tirgus uzraudzību un patērētāju tiesību uzraudzību, ir tiesīgas jebkurā laikā (arī bez iepriekšējā brīdinājuma) ierasties pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja.
\n
(7)Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu izvirzītās prasības un dotie norādījumi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros katrā konkrētajā gadījumā ir saistoši ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam.
\n
(8)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(81)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(82)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(83)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(84)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(85)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(86)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apkopo un analizē datus par saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem un šo informāciju izmanto nākamo periodu uzraudzības un kontroles programmu izstrādē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par aktuālajām sūdzībām un to tendencēm regulāri informē par attiecīgo jomu atbildīgo augstāko iestādi.
\n
(9)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(10)(Izslēgta ar 20.05.2021. likumu)
\n
(101)Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(11)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedzenot izdevumus par patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.
\n
(12)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veidot konsultatīvo padomi, iekļaujot tajā valsts iestāžu, patērētāju tiesību aizsardzības biedrību, ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju organizāciju pārstāvjus, kā arī izdot rekomendācijas patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos.
\n
55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 29.04.2004., 27.10.2005., 19.06.2008., 21.05.2009., 28.10.2010., 18.06.2015. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 25.1 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmums par pagaidu noregulējumu 56 (Izslēgts ar 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 25.2 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas sistēma Ministru kabinets nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību, informācijas iesniegšanas kārtību, sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību.
\n
57 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)
\n
26.pantsPatērētāju sūdzību un iesniegumu izskatīšana un patērētāju konsultēšana
\n
(1)Sūdzības, iesniegumus un informāciju par iespējamiem patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem iesniedz tai iestādei, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole. Saņemot personas iesniegumu par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, sniedz patērētājam nepieciešamo palīdzību strīda risināšanā, informāciju vai konsultāciju, kā arī šo informāciju ņem vērā uzraudzības darba plānošanā un veikšanā.
\n
(2)Personas sūdzība vai iesniegums par iespējamu administratīvo pārkāpumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā nav uzskatāms par pieteikumu vai materiāliem administratīvā pārkāpuma lietā.
\n
(3)Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai citai iestādei, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, izskatot saņemto personas sūdzību par tās individuālo tiesību pārkāpumu, rodas pamatotas šaubas par to, ka sūdzības iesniedzējs ir patērētājs šā likuma izpratnē, jo konkrētajā situācijā darbojies savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, attiecīgā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai viņš noteiktā termiņā sniedz nepieciešamo informāciju (kredītu reģistrā esošās ziņas par sūdzības iesniedzēja saistībām, informāciju par veiktajiem darījumiem u.tml.), kas apliecina, ka konkrētajā situācijā viņš darbojies kā patērētājs. Ja sūdzības iesniedzējs pieprasīto informāciju nesniedz, iestāde ir tiesīga izbeigt sūdzības izskatīšanu.
\n
(4)(Izslēgta no 01.01.2016. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27.punktu)
\n
(5)Saņemot patērētāja iesniegumu, kurā lūgta informācija vai konsultācija par patērētāja tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un cita iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, sagatavo atbildi, sniedzot nepieciešamo informāciju. Ja iesniegumā norādīts telefona numurs, pa kuru iespējams sazināties ar patērētāju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un cita iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, ir tiesīgi sniegt informāciju vai konsultāciju telefoniski vai piedāvāt saņemt to klātienē, ja patērētājs tam piekrīt. Ja iesniegumā norādīta elektroniskā pasta adrese, pa kuru iespējams sazināties ar patērētāju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, ir tiesīgi atbildi nosūtīt tikai uz minēto elektroniskā pasta adresi, izņemot gadījumu, kad patērētājs norādījis, ka vēlas saņemt atbildi papīra formā, vai patērētājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Šajā daļā minētās darbības veicamas viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
\n
(6)(Izslēgta no 01.01.2016. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27.punktu)
\n
(7)(Izslēgta no 01.01.2016. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27.punktu)
\n
(8)Ja patērētājs iesniegumā lūdzis palīdzību strīda risināšanā, informāciju vai konsultāciju, kuras sniegšanai nepieciešams veikt papildu darbības, iestāde šīs darbības veic četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas iesniedzēju informējot par iesnieguma saņemšanu un veiktajām darbībām. Ja objektīvu iemeslu dēļ četru mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, iestādes vadītājs to var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam.
\n
(9)(Izslēgta no 01.01.2016. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27.punktu) 58 (28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 18.06.2015. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) VI1 nodaļa Patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdu risināšanas kārtība(Nodaļa 18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.07.2015. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu) 26.1 pants. Strīda risināšana ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju
\n
(1)Jebkurš strīds, kas rodas starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, risināms pārrunu ceļā, strīda pusēm cenšoties panākt vienošanos.
\n
(2)Ja strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, patērētājs iesniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveida iesniegumu, kurā norāda:
\n
1)savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju;
\n
2)iesnieguma iesniegšanas datumu;
\n
3)strīda būtību, savu prasījumu un tā pamatojumu.
\n
(3)Elektroniski iesniegtam iesniegumam nav nepieciešams paraksts.
\n
(4)Iesniegumam pievieno darījumu apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī citus iesniegumu pamatojošus dokumentus (ja iespējams).
\n
(41)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, saņemot patērētāja rakstveida iesniegumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai patērētājs uzrāda vai nodod strīda preci.
\n
(5)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs 15 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz patērētājam rakstveida atbildi uz iesniegumu un informē par iespējamo prasījuma izpildes veidu vai strīda risinājumu, ja minētajā laikposmā nav panākta vienošanās par patērētāja prasījuma izpildi vai alternatīvu prasījuma izpildes veidu.
\n
(6)Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nav iespējams sniegt atbildi uz patērētāja iesniegumu, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nekavējoties rakstveidā informē par to patērētāju, norādot saprātīgu termiņu, kurā atbilde tiks sniegta, kā arī pamato šāda pagarinājuma nepieciešamību.
\n
(7)Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzskata, ka patērētāja prasījums nav pamatots, vai ir gatavs piedāvāt patērētājam citu strīda risinājumu, tas rakstveidā par to informē patērētāju šā panta piektajā daļā minētajā termiņā. Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pamatot patērētāja prasījuma atteikumu.
\n
(8)Ja patērētāju apmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais risinājums, strīds uzskatāms par atrisinātu.
\n
(9)Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nesniedz atbildi uz patērētāja iesniegumu šā panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja prasījumu.
\n
(10)Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja prasījumu vai patērētāju neapmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais risinājums, patērētājs ir tiesīgs vērsties:
\n
1)Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai saņemtu palīdzību strīda risināšanā, tai skaitā to risinot Patērētāju strīdu risināšanas komisijā;
\n
2)pie patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāja, ja attiecīgajā jomā tāds ir izveidots;
\n
3)(izslēgts ar 20.05.2021. likumu);
\n
4)tiesā.
\n
59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.2 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra palīdzība strīda risināšanā
\n
(1)Saņēmis patērētāja iesniegumu par strīdu ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atkarībā no iesniegumā minētajiem apstākļiem sniedz patērētājam palīdzību strīda risināšanā, ja nepieciešams, veicot pārrunas ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.
\n
(2)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs patērētāja iesniegumu par strīdu ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju izskata, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
\n
1)patērētājs vispirms ir vērsies ar sūdzību vai iesniegumu pie pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un mēģinājis strīdu atrisināt izlīguma veidā;
\n
2)patērētāja iesniegums par strīdu ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju ir iesniegts ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad patērētāja sūdzība vai iesniegums iesniegts pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam;
\n
3)patērētāja iesniegumam pievienoti rakstveida materiāli un citi pierādījumi, kas pamato strīda esību un strīda priekšmetu.
\n
60 VI2 nodaļa Patērētāju strīdu risināšanas komisija(Nodaļa 18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.07.2015. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu) 26.3 pants. Patērētāju strīdu risināšanas komisija un tās kompetence
\n
(1)Patērētāju strīdu risināšanas komisija (turpmāk — Komisija) ir neatkarīga koleģiāla lēmējinstitūcija, kas, pamatojoties uz patērētāja iesniegumu, risina strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Komisijas darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
\n
(2)Komisija ir ārpustiesas strīdu risinātāja saskaņā ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.
\n
(3)Komisijas priekšsēdētājs un locekļi ir neatkarīgi un objektīvi strīda izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei.
\n
(4)Komisija, risinot strīdus, piemēro šajā likumā noteikto kārtību.
\n
(41)Komisija izskata strīdu, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtā palīdzība strīda risināšanā nav nodrošinājusi rezultātu un attiecīgajā jomā ir iespējams sasaukt Komisiju strīda risināšanai.
\n
(5)Komisija neizskata strīdu, ja:
\n
1)patērētājs nav vērsies pie pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, lai strīdu atrisinātu pārrunu ceļā;
\n
2)strīds ir nenozīmīgs vai sīkumains;
\n
3)strīdu izskata vai ir izskatījis ārpustiesas strīdu risinātājs vai tiesa;
\n
4)strīds ir par preci vai pakalpojumu, kura cena nepārsniedz 20 euro, vai par preci vai pakalpojumu, kura cena pārsniedz 14 000 euro;
\n
5)strīda risināšana radītu nopietnus traucējumus Komisijas efektīvai darbībai;
\n
6)strīds ir par veselības aprūpes pakalpojumiem;
\n
7)strīds ir par juridiskajiem pakalpojumiem;
\n
8)strīds ir par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu;
\n
9)strīds ir par zaudējumiem, morālo kaitējumu, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu;
\n
10)pasludināta pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja maksātnespēja;
\n
11)strīds ir par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pakalpojumu;
\n
12)kopš dienas, kad sūdzība vai iesniegums iesniegts pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, ir pagājis vairāk nekā gads.
\n
61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.4 pants. Komisijas sastāvs
\n
(1)Komisijas sastāvā ir Komisijas priekšsēdētājs un locekļi. Komisijas locekļi ir šā likuma 22.pantā minēto patērētāju tiesību aizsardzības biedrību un komersantu biedrību pārstāvji un speciālisti jomā, kurā tiek izskatīts strīds, vai arī tiem ir atbilstoša pieredze šādu strīdu risināšanā.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajām biedrībām ir tiesības deleģēt pārstāvi dalībai Komisijā, informējot par to Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas sastāda un aktualizē Komisijas locekļu sarakstu.
\n
(3)Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora priekšlikuma Komisijas priekšsēdētāju sarakstu sastāda un aktualizē ekonomikas ministrs.
\n
(4)Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieks var pildīt Komisijas locekļa pienākumus, ja ir iekļauts šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā un ja jomā, kurā tiek izskatīts strīds, nav iespējams Komisijas sastāvā pieaicināt patērētāju tiesību aizsardzības biedrības pārstāvi.
\n
62 26.5 pants. Komisijas priekšsēdētāju un locekļu kandidātiem izvirzāmās prasības
\n
(1)Par Komisijas priekšsēdētāju var būt persona:
\n
1)kurai ir nepieciešamās zināšanas un prasmes patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanā vai strīdu risināšanā tiesā, kā arī vispārējas zināšanas par tiesībām un augstākā izglītība sociālajās zinātnēs;
\n
2)kura pārvalda latviešu valodu;
\n
3)kurai ir laba reputācija;
\n
4)kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
\n
5)kura nav šā likuma 22.pantā minēto patērētāju tiesību aizsardzības biedrību vai komersantu biedrību biedrs.
\n
(2)Par Komisijas locekli var būt persona:
\n
1)kurai ir vidējā profesionālā izglītība vai augstākā izglītība un pieredze pārstāvētajā nozarē vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
\n
2)kura pārvalda latviešu valodu;
\n
3)kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība.
\n
63 26.6 pants. Izdevumi, kas saistīti ar strīdu izskatīšanu un Komisijas darbību
\n
(1)Strīda risināšana Komisijā strīda pusēm ir bez maksas.
\n
(2)Komisijas priekšsēdētājs saņem atlīdzību par dalību Komisijā. Atlīdzības par Komisijas priekšsēdētāja dalību Komisijas sēdē apmēru un šīs atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(3)Par līdzdalību patērētāju strīdu risināšanā un patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanas veicināšanu šā likuma 22.pantā minētās patērētāju tiesību aizsardzības biedrības var tikt finansētas no Patērētāju tiesību aizsardzības centram kārtējā gadā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Nosacījumus finansējuma piešķiršanai par līdzdalību patērētāju strīdu risināšanā un patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanas veicināšanu, kā arī šā finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
(4)Izdevumi, kas saistīti ar Komisijas darbību, tiek segti no Patērētāju tiesību aizsardzības centra budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
\n
64 VI3 nodaļa Strīda izskatīšanas kārtība Patērētāju strīdu risināšanas komisijā(Nodaļa 18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.07.2015. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu) 26.7 pants. Iesniegums par strīda izskatīšanu
\n
(1)Iesniegumu par strīda izskatīšanu patērētājs iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram rakstveidā.
\n
(2)Iesniegumā par strīda izskatīšanu patērētājs ietver šādu informāciju:
\n
1)savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju;
\n
2)pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu un adresi; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);
\n
3)strīda būtību, savu prasījumu un tā pamatojumu;
\n
4)informāciju, kas apliecina, ka ir veikti pasākumi strīda atrisināšanai, vienojoties ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju;
\n
5)apliecinājumu, ka strīds par iesniegumā minēto jautājumu netiek un nav ticis izskatīts pie cita ārpustiesas strīdu risinātāja, ja attiecīgajā jomā tāds ir izveidots, vai tiesā.
\n
(3)Patērētājs iesniegumam pievieno dokumentus, kas pamato prasījumu, tai skaitā darījumu apliecinoša dokumenta (čeka vai cita maksājuma apliecinājuma) kopiju, kā arī pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam iesniegtās sūdzības vai iesnieguma un saņemtās atbildes kopiju (ja iespējams).
\n
(4)Elektroniskam iesniegumam nav nepieciešams paraksts.
\n
(5)Ja patērētāja iesniegums neatbilst šā panta otrās un trešās daļas prasībām vai tam nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, patērētāju informē par trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju rakstveidā informē par to, ka strīds netiks izskatīts. Ja šā panta otrajā daļā minētā informācija un trešajā daļā minētie dokumenti jau iepriekš iesniegti Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tos nav nepieciešams iesniegt atkārtoti.
\n
(6)Ja strīda izskatīšana nav Komisijas kompetencē saskaņā ar šā likuma 26.3 panta piekto daļu, patērētājs par to tiek informēts ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dienas, kad saņemts patērētāja iesniegums par strīda izskatīšanu.
\n
65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.8 pants. Sagatavošanās strīda izskatīšanai
\n
(1)Saņemot iesniegumu par strīda izskatīšanu, iesnieguma kopija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā nosūtāma pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.
\n
(2)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs 15 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma kopijas saņemšanas dienas sniedz atbildi par patērētāja iesniegumā minēto informāciju un informē par iespējamo strīda risinājumu (ja tāds ir) vai sniedz pamatojumu prasījuma izpildes atteikumam.
\n
(3)Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildes saņemšanas dienas atbildes kopija nosūtāma patērētājam, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs tajā ir piedāvājis strīda risinājumu
\n
(4)Ja patērētāju apmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais strīda risinājums, strīds ir uzskatāms par atrisinātu.
\n
(5)Ja patērētāju neapmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais strīda risinājums vai ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs noteiktajā termiņā nav sniedzis atbildi, strīda puses tiek informētas par strīda izskatīšanas nodošanu Komisijai.
\n
(6)Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis patērētāja iesniegumu, kurā lūgts strīdu izskatīt Komisijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sākotnēji sniedz palīdzību strīda risināšanā. Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtā palīdzība nav nodrošinājusi rezultātu, strīda puses tiek informētas par strīda izskatīšanas nodošanu Komisijai.
\n
66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.9 pants. Komisijas sastāva uzaicināšana konkrēta strīda izskatīšanai
\n
(1)Konkrēta strīda (arī vairāku tādu pašu vai līdzīgu strīdu) izskatīšanai izveido Komisiju, kuras sastāvā iekļauj personas no šā likuma 26.4 panta otrajā daļā minētā saraksta.
\n
(2)Komisijas sastāvā konkrēta strīda izskatīšanai ir ne mazāk kā trīs personas, no kurām viena ir Komisijas priekšsēdētājs, un vienādā skaitā patērētāju tiesību aizsardzības biedrību un komersantu biedrību pārstāvji.
\n
(3)Komisijas priekšsēdētājs vai loceklis nekavējoties informē par apstākļiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā attiecīgais Komisijas priekšsēdētājs vai loceklis netiek iekļauts Komisijas sastāvā.
\n
67 26.10 pants. Strīda izskatīšanas termiņš
\n
(1)Komisija izskata strīdu un pieņem lēmumu ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad ir saņemti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.
\n
(2)Sarežģīta strīda gadījumā Komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs pagarināt minēto termiņu līdz vienam gadam, informējot strīda puses par pagarinājuma iemesliem un paredzamo laiku, kas būs vajadzīgs, lai pabeigtu izskatīt strīdu.
\n
68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.) 26.11 pants. Strīda izskatīšana
\n
(1)Komisija izskata strīdu savā sēdē bez strīda pušu klātbūtnes un lemj par strīdu, pamatojoties uz informāciju, kuru iesniegušas strīda puses (rakstveida process).
\n
(2)Ja strīdu nav iespējams atrisināt bez strīda pušu mutvārdu paskaidrojumiem vai ir iespējams efektīvāk un ātrāk to izskatīt strīda pušu klātbūtnē, Komisija var lemt par strīda pušu uzaicināšanu uz savu sēdi (mutvārdu process). Par Komisijas sēdi strīda puses tiek informētas ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.
\n
(3)Abām strīda pusēm ir vienādas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
\n
(4)Puses ir tiesīgas pēc saviem ieskatiem un uz sava rēķina strīda izskatīšanas laikā piesaistīt speciālistus vai izmantot trešās personas pārstāvību vai palīdzību.
\n
(5)Strīda izskatīšanas laikā jebkura strīda puse var pieaicināt ekspertu atzinuma sniegšanai vai ierosināt, lai tiek veiktas citas darbības, kuru mērķis ir pierādījumu iegūšana. Ja kāda no strīda pusēm vēlas uzaicināt ekspertu vai veikt citas darbības, kuru mērķis ir pierādījumu iegūšana, tad šī puse arī sedz attiecīgos izdevumus.
\n
(6)Ja līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdim strīda puses vienojas par strīda risinājumu, strīda izskatīšana ir uzskatāma par izbeigtu.
\n
69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.12 pants. Komisijas lēmums
\n
(1)Komisija pēc strīda izskatīšanas savā sēdē pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Komisijas loceklis, kas piedalījies strīda izskatīšanā, nav tiesīgs atturēties no balsošanas.
\n
(11)Komisija var lemt, ka ekspertīzes izdevumus patērētājam atlīdzina pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, ja Komisija lēmumā apmierina patērētāja prasību vai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir piekritis izpildīt patērētāja prasību, vai patērētāju apmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais risinājums.
\n
(12)Komisija var lemt par alternatīvu strīda risinājumu, ja patērētāja izvirzītā prasība neatbilst normatīvajiem aktiem vai ir nesamērīga.
\n
(2)Komisija pieņem lēmumu par strīda izbeigšanu, ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams atrisināt strīdu vai lietā trūkst pierādījumu.
\n
(3)Komisijas lēmumā norāda informāciju par patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, strīda būtību, pieņemto lēmumu, tā pamatojumu un piemērotajām tiesību normām.
\n
(4)Komisijas lēmumu piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta strīda pusēm.
\n
(5)Komisijas lēmumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams.
\n
(6)Komisijas lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī. Lēmums uzskatāms par paziņotu:
\n
1)astotajā dienā, termiņu skaitot no dienas, kad tas reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, ja lēmums nosūtīts vienkārša pasta sūtījuma veidā;
\n
2)septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, ja lēmums nosūtīts ierakstīta pasta sūtījuma veidā;
\n
3)otrajā darbdienā pēc tā nosūtīšanas, ja lēmums nosūtīts pa elektronisko pastu vai uz oficiālo elektronisko adresi.
\n
(7)Komisijas lēmums ir labprātīgi izpildāms 30 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas, izņemot gadījumu, kad Komisijas lēmumā noteikts garāks tā izpildes termiņš. Ja Komisijas lēmumā pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam uzdots veikt patērētāja prasījuma izpildei nepieciešamas darbības, patērētājs informē par to veikšanu.
\n
(8)Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā internetā drīkst ievietot aktuālo informāciju par Komisijas lēmumu neizpildi. Pēc pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja lūguma mājaslapā ievietotajai informācijai pievieno ziņas par strīda izskatīšanas turpināšanu tiesā.
\n
70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) VI4 nodaļa Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzība(Nodaļa 20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.13 pants. Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības iestāde
\n
(1)Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
\n
(2)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību veic atbilstoši noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot esoša vai iespējama pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm. Uzraudzību veic:
\n
1)pēc savas iniciatīvas;
\n
2)pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole;
\n
3)pamatojoties uz kvalificētās institūcijas iesniegumu par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu;
\n
4)pamatojoties uz kompetentās iestādes savstarpējās palīdzības lūgumu atbilstoši regulas Nr. 2017/2394 III nodaļai.
\n
(3)Izvērtējot ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību patērētāju kolektīvajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:
\n
1)pieprasīt un saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visus lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamos dokumentus, informāciju un citus pierādījumus neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti, kā arī mutvārdu paskaidrojumus;
\n
2)ierasties pie jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, tai skaitā bez iepriekšēja brīdinājuma, pārbaudes veikšanai un bez speciālas atļaujas, maksas vai citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt jebkuras tā ēkas, telpas un teritorijas, kā arī iekļūt transportlīdzekļos un citos kustamos un nekustamos objektos, kas tiek izmantoti saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai. Apmeklējuma laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām ir tiesības:
\n
a)piekļūt visiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas attiecas uz pārkāpumu, tai skaitā komercnoslēpumu saturošai informācijai, neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti,
\n
b)izņemt jebkurus dokumentus, datus vai informāciju, tai skaitā komercnoslēpumu saturošu informāciju, neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti,
\n
c)pieprasīt un saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, tai skaitā to valdes locekļiem, dalībniekiem, prokūristiem, pārstāvjiem un darbiniekiem, rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus par dokumentiem, datiem, informāciju vai faktiem, kā arī fiksēt atbildes;
\n
3)pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus:
\n
a)nosaukumu (firma) un reģistrācijas numuru, ja galalietotājs ir juridiskā persona,
\n
b)vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja galalietotājs ir fiziskā persona,
\n
c)galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos tālruņa numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju;
\n
4)pieprasīt un saņemt augstākā līmeņa domēna reģistra vai domēna vārda reģistratūras rīcībā esošo informāciju par domēna vārda lietotāju un domēna vārda reģistrācijas līgumu;
\n
5)pieprasīt un saņemt informāciju no kontu reģistra;
\n
6)veikt nepieciešamos pārbaudes pirkumus vai pasūtījumus, tai skaitā neatklājot pārbaudes faktu un pārbaudes veicēja identitāti vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti;
\n
7)pieprasīt un saņemt no personām informāciju, tai skaitā maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, kas nepieciešama, lai izsekotu finanšu plūsmas, finanšu plūsmās iesaistīto personu identitāti vai noskaidrotu maksājumu kontu informāciju;
\n
8)pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un citām personām informāciju, kas nepieciešama, lai izsekotu datu plūsmas un noskaidrotu datu plūsmās iesaistīto personu identitāti, tostarp saglabājamos datus Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā, ja šāda informācija ir elektronisko sakaru komersanta rīcībā.
\n
(4)Izdot regulas Nr. 2017/2394 27. pantā minētos ārējos brīdinājumus ir tiesīgs Eiropas Patērētāju centru tīkla centrs Latvijā un Latvijā reģistrētas patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kuras, pamatojoties uz to iesniegumu, norīko Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Patērētāju tiesību aizsardzības biedrību var norīkot, ja tai ir pieredze sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru vai citu iestādi, kura ir atbildīga par kādu no regulas Nr. 2017/2394 pielikumā uzskaitīto Eiropas Savienības tiesību aktu izpildi.
\n
(5)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē Eiropas Komisiju par šā panta ceturtajā daļā minēto norīkoto tiesību subjektu sarakstu vai par tā izmaiņām.
\n
71 (20.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2022. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.14 pants. Atļauja informācijas iegūšanai par datu plūsmām
\n
(1)Par atļauju veikt šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minētās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra juridiskās adreses.
\n
(2)Iesniegumā par atļauju veikt šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minētās darbības Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju vai citu personu, par kuru tiek pieprasīta informācija, šo darbību mērķi un nepieciešamības pamatojumu, kā arī norāda, kādā administratīvajā lietā, kāda informācija un kādā apjomā tiks pieprasīta un no kura elektronisko sakaru komersanta vai personas pieprasīs informāciju.
\n
(3)Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegumu un citus dokumentus, kuros pamatota nepieciešamība veikt šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minētās darbības, un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai par atteikumu veikt šīs darbības. Tiesneša lēmumu nosūta Patērētāju tiesību aizsardzības centram 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
\n
(4)Lēmumā par šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minēto darbību atļaušanu tiesnesis norāda ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju vai citu personu, par kuru tiek pieprasīta informācija, šo darbību mērķi un nepieciešamības pamatojumu, kā arī norāda, kādā administratīvajā lietā, kāda informācija un kādā apjomā tiks pieprasīta, no kura elektronisko sakaru komersanta vai personas pieprasīs informāciju un procesuālo darbību izpildes termiņu.
\n
72 (20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.15 pants. Pārkāpumu novēršana un izbeigšana
\n
(1)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot konstatēto pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs:
\n
1)ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā nodrošina darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;
\n
2)ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu saskaņā ar šā likuma 26.16 pantu;
\n
3)pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam turpmāk savā darbībā nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām.
\n
(2)Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par ierosinājuma izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus. Ja noteiktajā termiņā ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbilstība normatīvo aktu prasībām nav nodrošināta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus.
\n
(3)Lai novērstu pārkāpuma negatīvās sekas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs informāciju par rakstveida apņemšanos ievietot savā tīmekļvietnē, bet savu lēmumu daļēji vai pilnībā publicēt, tai skaitā ievietot savā tīmekļvietnē un publicēt oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\". Ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.
\n
(4)Ja konstatēts patērētāju kolektīvo interešu pārkāpums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
\n
1)nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu;
\n
2)aizliedz darbību, kas var radīt pārkāpumu, ja tas vēl nav izdarīts, bet ir paredzams;
\n
3)nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu publicēt atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc informāciju, preci vai pakalpojumu, par kuru ir konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
\n
(41)Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secina, ka tas ir lietderīgi un nepieciešami patērētāju sasniedzamībai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uz sava rēķina par gala lēmumu informē patērētājus, izmantojot lietas apstākļiem piemērotus līdzekļus, tostarp attiecīgā gadījumā informējot visus attiecīgos patērētājus atsevišķi. Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs informāciju sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumā noteiktajā termiņā. Par gala lēmumu šā likuma izpratnē uzskatāms lēmums, kurš nav ticis pārsūdzēts, vairs nevar tikt pārsūdzēts vai kura pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(5)Ja pārkāpuma izdarīšanā ir izmantota tiešsaistes saskarne un nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, ar kuriem panākt, ka pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai Veselības inspekcija zāļu jomā, lai novērstu nopietna kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm, ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem uzdod:
\n
1)elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
\n
2)elektronisko sakaru komersantam pārvirzīt lietotāju, kad tas piekļūst tiešsaistes saskarnei, uz tādu tīmekļvietni vai citu tiešsaistes līdzekli, kurš tiek izmantots patērētāju brīdināšanai;
\n
3)augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodrošināt domēna vārda atslēgšanu;
\n
4)augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai aizliegt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citām personām;
\n
5)augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodot domēna vārda lietošanas tiesības iestādei, kas pieņem šo lēmumu;
\n
6)informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam (tai skaitā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam) izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei tiešsaistes vidē;
\n
7)informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam izņemt saturu no tiešsaistes saskarnes.
\n
(6)Šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam un ietekmei Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt arī tad, ja tam nav pierādījumu par patērētājiem radītajiem zaudējumiem.
\n
(7)Šā panta piektajā daļā minētos lēmumus atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam un ietekmei Veselības inspekcija ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par patērētājiem radītajiem zaudējumiem.
\n
(8)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumā ir tiesīgs noteikt šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu izpildes termiņu un šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētā atsaukuma saturu, apjomu, kā arī veidu, kādā atsaukums izplatāms. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par lēmuma izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus.
\n
(9)Šā panta piektās daļas lēmuma adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes dēļ.
\n
(10)Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija sagatavo un nosūta elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, kā arī lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, lēmuma izpildes un darbības termiņu nosaka Ministru kabinets.
\n
73 (20.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.16 pants. Rakstveida apņemšanās
\n
(1)Rakstveida apņemšanās ir dokuments, kuru pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra ierosinājuma sastāda un paraksta ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, apņemoties noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apņemšanos:
\n
1)neveikt noteiktas darbības;
\n
2)veikt noteiktas darbības, tai skaitā atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus, sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu patērētāju kolektīvo interešu ievērošanu, publicēt atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā tiek atsaukta informācija, prece vai pakalpojums, par kuru ir konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
\n
(2)Parakstot rakstveida apņemšanos, kurā norādīts pārkāpums, kā arī tā novēršanas veids un termiņš, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atzīst, ka ir izdarījis konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās uzskatāma par saņemtu (stājas spēkā) ar brīdi, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apstiprina tās pieņemšanu, ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveidā apliecinot, ka attiecīgie pasākumi ir pietiekami pārkāpuma un tā ietekmes novēršanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apliecinājumu, ka rakstveida apņemšanās pieņemta, paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pārkāpuma novēršanas termiņš nepārsniedz laiku, kas nepieciešams, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs varētu veikt paredzētos pasākumus un nodrošinātu patērētāju kolektīvo interešu ievērošanu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad ilgāku termiņu pamato paredzēto pasākumu raksturs.
\n
(3)Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā likuma 26.15 panta pirmās daļas 2. punktu rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu un rakstveida apņemšanās stājusies spēkā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā likuma 26.15 panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus un izbeidz administratīvo lietu daļā par pārkāpumu, kuru ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apņemas novērst. Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka rakstveida apņemšanās netiek pildīta, tas ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus šā likuma 26.15 panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus.
\n
(4)Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 26.15 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par apņemšanās izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus.
\n
74 (20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.17 pants. Lēmums par pagaidu noregulējumu
\n
(1)Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu konkrētas patērētāju grupas ekonomiskajām interesēm, tas ir tiesīgs pieņemt šā likuma 26.15 panta ceturtajā vai piektajā daļā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.
\n
(2)Ja Veselības inspekcijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu konkrētas patērētāju grupas ekonomiskajām interesēm, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 26.15 panta piektajā daļā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.
\n
(3)Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad šis lēmums ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai kad stājas spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas galīgais lēmums.
\n
75 (20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 26.18 pants. Lēmuma pārsūdzēšana
\n
(1)Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(2)Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu par pagaidu noregulējumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas, var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
(3)Pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
\n
76 (20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.) VI5 nodaļa Patērētāju kolektīvā prasība(Nodaļa 14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.19 pants. Patērētāju kolektīvā prasība un patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšana
\n
(1)Patērētāju kolektīvo prasību kvalificētā institūcija ceļ tiesā kā prasītājs patērētāju labā par viņiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu vai viņu tiesību pārkāpuma konstatēšanu un pārtraukšanu kopā ar patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu.
\n
(2)Patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu konstatē tiesa, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita attiecīgā uzraudzības un kontroles iestāde.
\n
77 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.20 pants. Kaitējuma atlīdzināšana
\n
(1)Kvalificētā institūcija ir tiesīga to patērētāju labā, kuriem konkrētā patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma dēļ radīts kaitējums, prasīt un saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja kaitējuma atlīdzinājumu, tajā skaitā kompensāciju, remontu, apmaiņu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās naudas summas atmaksu.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētais kaitējuma atlīdzinājums neskar citus patērētāja prasījumus, ko neaptver konkrētā patērētāju kolektīvā prasība.
\n
78 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.21 pants. Paziņošana par sagatavošanos patērētāju kolektīvās prasības celšanai
\n
(1)Kvalificētā institūcija publicē informāciju, aicinot patērētājus pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija informāciju par publicēto aicinājumu paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs to publicē savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.
\n
(2)Kvalificētā institūcija aicinājumā norāda vismaz šādu informāciju:
\n
1)konstatētā pārkāpuma būtību;
\n
2)patērētāju grupu, kuru varētu skart attiecīgais pārkāpums;
\n
3)kārtību, kādā patērētāji var pieteikties;
\n
4)reģistrācijas maksu, ja dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiks apstiprināta un šāda maksa tiks paredzēta;
\n
5)norādi uz kvalificētās institūcijas tīmekļvietnes sadaļu, kurā sniegta informācija par šādas prasības procesu un sekām, kas izriet no patērētāja dalības patērētāju kolektīvajā prasībā.
\n
79 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.22 pants. Pieteikums par dalību patērētāju kolektīvajā prasībā
\n
(1)Parakstītu pieteikumu par dalību patērētāju kolektīvajā prasībā patērētājs iesniedz kvalificētajai institūcijai. Pieteikumā norāda vismaz šādu informāciju:
\n
1)patērētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju un norēķinu konta numuru;
\n
2)pamatojumu patērētāja tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu un prasījumu;
\n
3)apliecinājumu tam, ka par strīdu pieteikumā minētajā jautājumā patērētājs nav vērsies pie citas kvalificētās institūcijas, gūstot labumu no šā likuma 26.20 panta pirmajā daļā minētā kaitējuma atlīdzinājuma, vai ka minētais strīds netiek un nav ticis izskatīts tiesā;
\n
4)piekrišanu tam, ka kvalificētā institūcija pārstāv patērētāju, tajā skaitā noslēdz izlīgumu.
\n
(2)Patērētājs pieteikumam pievieno dokumentus, kas pamato prasījumu, tajā skaitā darījumu un maksājumu apliecinoša dokumenta (čeka vai cita maksājuma apliecinājuma) kopiju un citus pierādījumus, kas pamato tā tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu konkrētajā patērētāju kolektīvajā prasībā.
\n
(3)Patērētāja pieteikums par dalību patērētāju kolektīvajā prasībā apliecina kvalificētās institūcijas pilnvarojumu veikt visas šajā likumā un Civilprocesa likumā paredzētās darbības saistībā ar attiecīgo patērētāju kolektīvo prasību.
\n
80 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.23 pants. Patērētāju pieteikumu izvērtēšana
\n
(1)Kvalificētā institūcija izvērtē saņemtos patērētāju pieteikumus samērīgā termiņā. Šā likuma 26.27 pantā minētajā gadījumā kvalificētā institūcija patērētāju pieteikumus izvērtē, ievērojot termiņu, kas izriet no tiesneša lēmuma, kurā paredzēts iesniegt precizētu prasības pieteikumu tiesā. Patērētāju pieteikumi, kuri iesniegti pēc kvalificētās institūcijas noteiktā termiņa beigām, netiek iekļauti patērētāju kolektīvajā prasībā.
\n
(2)Patērētāji, kuri devuši piekrišanu tikt pārstāvētiem patērētāju kolektīvajā prasībā, nevar tikt pārstāvēti citā patērētāju kolektīvajā prasībā ar to pašu prasības pamatu un pret to pašu ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī nevar individuāli celt prasību ar to pašu prasības pamatu un pret to pašu ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Tas neattiecas uz tiem patērētājiem, kuri izstājušies no patērētāju kolektīvās prasības atbilstoši šā likuma 26.29 pantam. Patērētāji nesaņem kaitējuma atlīdzinājumu vairāk kā vienu reizi par vienu un to pašu prasības pamatu no tā paša ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja.
\n
(3)Ja patērētāja pieteikums neatbilst šā likuma 26.22 panta prasībām vai tam nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, patērētāju informē par pieteikuma trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju informē par to, ka dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek atteikta.
\n
(4)Ja patērētāja dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek apstiprināta, kvalificētā institūcija informē patērētāju par reģistrācijas maksas samaksāšanas kārtību, ja tāda maksa konkrētajā patērētāju kolektīvajā prasībā paredzēta.
\n
(5)Ja patērētājs noteiktā termiņā nav samaksājis reģistrācijas maksu dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā, kvalificētā institūcija patērētāju informē par to, ka dalība minētajā prasībā tiek atteikta.
\n
81 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.24 pants. Brīdināšana par kvalificētās institūcijas vēršanos tiesā un izlīgums
\n
(1)Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ar prasību par pārkāpuma pārtraukšanu un patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu vai ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu un brīdina par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, ja attiecīgās prasības netiks izpildītas.
\n
(2)Kvalificētā institūcija un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var vienoties par izlīguma noslēgšanu un tā noteikumiem. Šādi izlīgumi ir saistoši ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam un attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem, kuri noslēgs izlīgumu. Izlīgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
\n
1)patērētāju grupas aprakstu;
\n
2)patērētāju vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja iespējams;
\n
3)pušu pienākumus;
\n
4)termiņu, kādā pēc informācijas publicēšanas patērētājiem būs iespēja pievienoties izlīgumam un saņemt kaitējuma atlīdzinājumu atbilstoši izlīguma noteikumiem. Lai pievienotos piedāvātajam izlīguma projektam, patērētājam atbilstoši šā likuma 26.22 pantā noteiktajai kārtībai jāiesniedz pieteikums par dalību patērētāju kolektīvajā prasībā, kura pamatotība tiks izvērtēta;
\n
5)publikācijas par izlīguma saturu, tā izplatīšanas kārtību un termiņu;
\n
6)izlīguma pārskatīšanas kārtību, ja pārkāpuma dēļ patērētājiem rodas iepriekš neparedzami zaudējumi;
\n
7)konfidencialitātes noteikumus attiecībā uz sagatavotajiem dokumentiem, saziņu un paziņojumiem, kas saņemti izlīguma sagatavošanas un izpildes nolūkā un procesā.
\n
(3)Izdevumus par izlīguma satura publicēšanu sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.
\n
(4)Kvalificētā institūcija tos patērētājus, kuri apstiprināti patērētāju kolektīvajā prasībā, laikus un ar piemērotiem līdzekļiem informē par vēršanos pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, kā arī par šādas prasības virzību, piedāvātajiem izlīgumiem un to noslēgšanas kārtību.
\n
(5)Ja kvalificētās institūcijas norādītajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 14 dienām, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs šā panta pirmajā daļā minēto prasību neizpilda pilnā apmērā vai nav panākta cita vienošanās, kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
82 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.25 pants. Kvalificētās institūcijas tiesības vērsties tiesā
\n
(1)Atbilstoši šā likuma 26.24 panta piektajai daļai kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, ja:
\n
1)patērētāju kolektīvajā prasībā ir apstiprināti vismaz pieci patērētāji;
\n
2)patērētāju prasījumi ir vērsti pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
\n
3)patērētāju prasījumu pamatā ir vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
\n
(2)Kvalificētā institūcija, vēršoties tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, papildus kaitējuma atlīdzinājumam var lūgt tiesu spriedumā noteikt vienu vai vairākus šādus pienākumus ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam:
\n
1)nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu;
\n
2)informēt citus no attiecīgā pārkāpuma cietušos patērētājus par galīgo tiesas nolēmumu un par jebkādiem apstiprinātajiem izlīgumiem un patērētāju tiesībām prasīt kaitējuma atlīdzināšanu, tajā skaitā, ja nepieciešams, publicējot informāciju lietas apstākļiem atbilstošā saziņas līdzeklī. Lūgumā norāda konkrētu termiņu un veidu, kādā informācija izplatāma.
\n
(3)Patērētājiem nav pienākuma segt tiesvedības izmaksas saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību, pamatojoties uz to, ka kvalificētā institūcija ir prasītājs patērētāju kolektīvajā prasībā.
\n
(4)Ja konkrētu patērētāju tīšas rīcības vai nolaidības dēļ ir radušās konkrētas tiesvedības izmaksas saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību, kvalificētā institūcija regresa kārtībā var prasīt zaudējumu atlīdzību no šiem patērētājiem.
\n
(5)Ja tiesvedības laikā vai līdz sprieduma izpildes brīdim kvalificētā institūcija, kas cēlusi patērētāju kolektīvo prasību, zaudē savu statusu, tās tiesību pārņēmēja var būt cita kvalificētā institūcija.
\n
83 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.26 pants. Principi patērētāju grupas prasījumu sadalīšanai apakšgrupās Lai atvieglotu patērētāju kolektīvās prasības izskatīšanu tiesā, kvalificētā institūcija prasības pieteikumā var sadalīt patērētāju grupas prasījumus apakšgrupās pēc apakšgrupu vienojošām pazīmēm. Apakšgrupu aprakstu norāda prasības pieteikumā.
\n
84 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.27 pants. Paziņošana par patērētāju pieteikšanos patērētāju kolektīvās prasības lietā
\n
(1)Kvalificētā institūcija, saņemot tiesneša lēmumu par atkārtotas patērētāju pieteikšanās izsludināšanu, publicē informāciju, ar kuru aicina patērētājus noteiktā termiņā pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija minēto informāciju paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs to ievieto savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.
\n
(2)Kvalificētā institūcija šā panta pirmajā daļā minētajā aicinājumā norāda šā likuma 26.21 panta otrajā daļā minēto informāciju, kā arī citu informāciju saistībā ar konkrēto civillietu un tās ierosināšanu tiesā.
\n
85 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.28 pants. Informēšana par patērētāju kolektīvo prasību un izlīgumiem
\n
(1)Kvalificētā institūcija tiem patērētājiem, uz kuriem attiecas uzsāktā patērētāju kolektīvā prasība, laikus un ar piemērotiem līdzekļiem sniedz informāciju par minētās prasības virzību un piedāvātajiem izlīgumiem.
\n
(2)Kvalificētā institūcija informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par izlīgumiem un galīgo tiesas nolēmumu.
\n
86 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.29 pants. Izstāšanās no patērētāju kolektīvās prasības
\n
(1)Ja patērētājs nepiekrīt kvalificētās institūcijas un ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajam izlīgumam, patērētājs ir tiesīgs izstāties no patērētāju kolektīvās prasības, iesniedzot attiecīgu parakstītu iesniegumu kvalificētajai institūcijai. Šādā gadījumā patērētājs netiek iekļauts izlīgumā.
\n
(2)Ja patērētājs izstājas no patērētāju kolektīvās prasības, reģistrācijas maksa netiek atmaksāta.
\n
87 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.30 pants. Noilgums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem Brīdī, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs no kvalificētās institūcijas saņem brīdinājumu par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību tādā gadījumā, ja konkrētās prasības netiks izpildītas, vai brīdī, kad uzraudzības un kontroles iestādē tiek saņemts kvalificētās institūcijas iesniegums par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu, tiek pārtraukts noilgums attiecībā uz tiem patērētājiem, kurus skar vai varētu skart konkrētais pārkāpums.
\n
88 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.31 pants. Patērētāju kolektīvo prasību finansēšana
\n
(1)Kvalificētajai institūcijai ir pienākums nodrošināt, ka:
\n
1)kvalificēto institūciju lēmumus saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību, tajā skaitā lēmumus par izlīgumiem, trešā persona nepamatoti neietekmē tādā veidā, kas kaitētu to patērētāju kolektīvajām interesēm, uz kuriem attiecas minētā prasība;
\n
2)patērētāju kolektīvā prasība netiek celta pret atbildētāju, kas ir finansētāja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansētājs ir atkarīgs.
\n
(2)Kvalificētajai institūcijai ir pienākums atklāt tiesai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram finanšu pārskatu, kurā norādīti patērētāju kolektīvās prasības atbalstam izmantoto līdzekļu avoti, ja tiesai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram rodas pamatotas šaubas par šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu.
\n
(3)Atbilstoši šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem tiesai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt, lai kvalificētā institūcija atsaka konkrētu finansējumu vai attiecībā uz to veic izmaiņas un, ja nepieciešams, noraidīt kvalificētās institūcijas statusu konkrētā patērētāju kolektīvajā prasībā. Ja konkrētajā patērētāju kolektīvajā prasībā kvalificētās institūcijas statuss tiek noraidīts, šis noraidījums neietekmē to patērētāju tiesības, uz kuriem attiecas minētā prasība.
\n
89 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.32 pants. Ar patērētāju kolektīvo prasību saistītie izdevumi Izdevumi par darbību patērētāju kolektīvās prasības ietvaros Latvijas kvalificētajām institūcijām var tikt segti no Patērētāju tiesību aizsardzības centram kārtējā gadā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Nosacījumus finansējuma piešķiršanai saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu, virzīšanu ārpustiesas procesā, iesniegšanu tiesā, tiesvedību un piespriesto summu sadali, kā arī šā finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
90 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.33 pants. Ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu atlīdzināšana
\n
(1)Kvalificētajai institūcijai tiesvedības laikā, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, ir tiesības lūgt tiesu ar galīgo nolēmumu uzlikt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas kvalificētajai institūcijai radušies saistībā ar kolektīvo prasību, — izdevumus par patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības celšanas un lietas vešanas procesā.
\n
(2)Ar patērētāju kolektīvo prasību saistītie izdevumi ir samērīgi un objektīvi pamatoti. Par samērīgiem uzskatāmi ar patērētāju kolektīvo prasību saistītie izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktam pieļaujamam ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
\n
(3)Ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam tiesvedības laikā, līdz tiesa pabeidz lietas izskatīšanu pēc būtības, ir tiesības lūgt tiesu ar galīgo nolēmumu uzlikt kvalificētajai institūcijai pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam radušies saistībā ar patērētāju informēšanu, kas tam uzlikta par pienākumu ar tiesas lēmumu.
\n
(4)Ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.
\n
(5)Ja kvalificētā institūcija finansējumu kolektīvās prasības celšanai ir saņēmusi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, tā līdzekļus, ko ir atguvusi tiesvedības laikā atbilstoši šā panta pirmajai daļai, atmaksā finansējuma piešķīrējam — Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
\n
91 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.) 26.34 pants. Piedzīto summu izmaksa
\n
(1)Kvalificētā institūcija izmaksā patērētājiem patērētāju kolektīvajā prasībā piedzītās naudas summas. Ja ar piedzīto summu nepietiek, lai apmierinātu visus patērētāju prasījumus, šī summa izmaksājama starp patērētājiem proporcionāli.
\n
(2)Ja patērētājs nav iesniedzis sava norēķinu konta informāciju un kvalificētajai institūcijai nav iespēju piedzīto naudu patērētājam izmaksāt, attiecīgā piedzītā summa paliek kvalificētās institūcijas budžetā.
\n
92 (14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)
\n
VII nodaļa
\n
Patērētāja prasījumi(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 13.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu)
\n
27. pantsPatērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu
\n
(1)Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas. Patērētājs iesniedz prasījuma pieteikumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vismaz divu mēnešu laikā no dienas, kad atklājis preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Par preces piegādes dienu uzskatāma diena, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nodevis un patērētājs pieņēmis attiecīgo preci.
\n
(2)Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs precei ir devis komercgarantiju, pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu visā atlikušajā komercgarantijas termiņa laikā saskaņā ar komercgarantijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem. Patērētāja pieteikto prasījumu izskata atbilstoši komercgarantijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem.
\n
93 (17.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2022.)
\n
28.pantsPatērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece
\n
(1)Patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs veic vienu no šādām darbībām:
\n
1)novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem;
\n
2)apmaina preci pret tādu, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem;
\n
3)attiecīgi samazina preces cenu;
\n
4)atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu.
\n
(2)Vispirms patērētājs ir tiesīgs izvēlēties, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai bez atlīdzības apmaina preci pret tādu, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams vai ir nesamērīgi.
\n
(3)Preces neatbilstības novēršana vai apmaiņa uzskatāma par nesamērīgu, ja tā rada pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izmaksas, kas nav samērīgas ar citu šā panta otrajā daļā minēto alternatīvo līdzekli, ņemot vērā:
\n
1)preces vērtību bez neatbilstības;
\n
2)neatbilstības nozīmību;
\n
3)to, vai alternatīvā līdzekļa izmantošana nerada patērētājam būtiskas neērtības.
\n
(31)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var atteikties novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem vai veikt preces apmaiņu, ja tas nav iespējams vai radītu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izmaksas, kas nav samērīgas, ņemot vērā preces vērtību bez neatbilstības un neatbilstības nozīmību.
\n
(4)Prece apmaināma vai tās neatbilstība līguma noteikumiem novēršama bez atlīdzības (tajā skaitā bez preces nosūtīšanas, darba, materiālu un citu izmaksu atlīdzināšanas) un saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam un ņemot vērā preces raksturu, kā arī paredzamo tās lietošanas nolūku. Patērētāja pienākums ir nodot preci pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam neatbilstību novēršanai vai apmaiņai.
\n
(5)Patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs samērīgi samazina preces cenu vai atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu, ja:
\n
1)pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saprātīgā termiņā nav novērsis preces neatbilstību līguma noteikumiem vai nav preci apmainījis pret līguma noteikumiem atbilstošu, nav ievērojis šā panta devīto un vienpadsmito daļu vai atteicies to darīt;
\n
2)neraugoties uz pārdevēja centieniem, preču atbilstība joprojām nav nodrošināta;
\n
3)neatbilstība ir tik nozīmīga, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu;
\n
4)pārdevējs ir paziņojis vai no apstākļiem ir skaidri redzams, ka pārdevējs nenovērsīs preču neatbilstību vai nenodrošinās to apmaiņu saprātīgā termiņā vai neradot būtiskas neērtības patērētājam.
\n
(51)Cenas samazinājums ir proporcionāls preču vērtības samazinājumam salīdzinājumā ar vērtību, kāda precēm būtu atbilstības gadījumā. Samazinot cenu vai atceļot līgumu un atmaksājot patērētājam par preci samaksāto naudas summu, var tikt ņemts vērā preces nolietojums vai labums, kādu patērētājs guvis, lietojot preci, un par kādu līgumslēdzējas puses ir vienojušās.
\n
(6)Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem ir maznozīmīga un nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas preci izmantot, patērētājs nevar prasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu. Preces neatbilstība līguma noteikumiem uzskatāma par maznozīmīgu, ja tā būtiski nepazemina preces pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas preces ārējā izskatā. Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka preces neatbilstība ir maznozīmīga.
\n
(61)Patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu, par to paziņojot pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.
\n
(62)Ja konstatēta neatbilstība tikai attiecībā uz kādu no precēm, kas piegādātas saskaņā ar līgumu, un ir pamats prasīt līguma atcelšanu atbilstoši šim pantam, patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu vai nu tikai attiecībā uz neatbilstošajām precēm, vai arī attiecībā uz jebkurām citām precēm, kuras viņš ir iegādājies kopā ar neatbilstošajām precēm, ja nevar pamatoti gaidīt, ka patērētājs paturēs tikai atbilstošās preces.
\n
(63)Ja patērētājs ir pieprasījis, lai līgums tiktu atcelts, patērētājs uz pārdevēja rēķina atdod pārdevējam preces un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atmaksā patērētājam par precēm samaksāto naudas summu brīdī, kad tiek saņemtas preces vai kad patērētājs ir iesniedzis pierādījumu tam, ka preces ir nosūtītas atpakaļ.
\n
(7)Ja preces nepareiza vai nekvalitatīva uzstādīšana ir kļuvusi par iemeslu preces neatbilstībai līguma noteikumiem, bet preci uzstādījis pārdevējs vai trešā persona saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārdevēju, kā arī tad, ja preci uzstādījis patērētājs saskaņā ar nepareizu (neprecīzu) vai valsts valodā netulkotu lietošanas pamācību, prece uzskatāma par neatbilstošu līguma noteikumiem un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt no pārdevēja šajā pantā paredzēto prasību izpildi.
\n
(8)Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.
\n
(9)Preces, kas neatbilst līguma noteikumiem, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uz sava rēķina nogādā trūkumu novēršanai vai apmaiņai. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atsakās nogādāt preci, patērētājs ir tiesīgs nogādāt preci pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja rēķina.
\n
(10)Ja preci nogādā patērētājs, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam triju darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas jāatlīdzina izdevumi, kas patērētājam radušies sakarā ar preces nogādāšanu.
\n
(11)Ja preču neatbilstības novēršanai vai apmaiņai nepieciešama tādu preču noņemšana, kuras, pirms atklājās neatbilstība, tika uzstādītas atbilstoši to veidam un mērķim, kādam tās paredzētas, pienākums novērst preces neatbilstību vai veikt preces apmaiņu ietver arī neatbilstošo preču noņemšanu un atbilstošu preču uzstādīšanu vai ar preču noņemšanu un uzstādīšanu saistīto izmaksu segšanu.
\n
(12)Patērētājam ir tiesības aizturēt jebkādu vēl nesamaksāto maksājumu līdz brīdim, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir izpildījis savus pienākumus saskaņā ar šo pantu. Ja patērētājs izvēlas aizturēt maksājumu, viņš par to paziņo pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveidā bez nepamatotas kavēšanās. Pārdevēja pienākumu izpilde tiek uzskatīta par pabeigtu ar brīdi, kad pārdevējs ir paziņojis patērētājam par preču atbilstības panākšanu un patērētājs ir pieņēmis preces kā atbilstošas.
\n
(13)Patērētājam nav jāmaksā par nomainīto preču normālu lietošanu laikposmā pirms to nomaiņas.
\n
94 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2021. un 17.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022.)
\n
29.pantsPatērētāja tiesības, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums
\n
(1)Patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vispirms ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Ja tas nav iespējams, patērētājs ir tiesīgs prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs attiecīgi samazina pakalpojuma cenu vai atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu. Samazinot cenu vai atceļot līgumu un atmaksājot patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu, var tikt ņemts vērā labums, ko patērētājs guvis, izmantojot pakalpojumu, un par ko līgumslēdzējas puses ir vienojušās.
\n
(2)Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir izpildīt tādu šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu, kas ir atbilstošs un samērīgs, ņemot vērā pakalpojuma un tā neatbilstības raksturu, kā arī neradot neērtības patērētājam.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.
\n
95 (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 23.punktu) 29.1 pants. Patērētāja tiesības neatbilstoša digitālā satura vai digitālā pakalpojuma gadījumā
\n
(1)Patērētājs, kuram piegādāts līguma noteikumiem neatbilstošs digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs veic vienu no šādām darbībām:
\n
1)novērš digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību;
\n
2)samērīgi samazina cenu;
\n
3)atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu samaksāto naudas summu.
\n
(2)Patērētājs ir tiesīgs pieprasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības novēršanu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams vai pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam tas radītu izmaksas, kas būtu nesamērīgas, ņemot vērā visus apstākļus konkrētajā gadījumā, tai skaitā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtību, kāda tā būtu, ja nepastāvētu neatbilstība, un neatbilstības nozīmību.
\n
(3)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības un neradot būtiskas neērtības patērētājam novērš digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību saprātīgā termiņā, sākot no brīža, kad patērētājs ir informējis pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju par neatbilstību, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un mērķi, kādam patērētājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu ir iegādājies.
\n
(4)Patērētājam ir tiesības vai nu uz cenas proporcionālu samazinājumu saskaņā ar šā panta piekto daļu, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums tika iegādāts par maksu, vai uz līguma atcelšanu saskaņā ar šā panta sesto daļu šādos gadījumos:
\n
1)digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības novēršana ir neiespējama vai nesamērīga saskaņā ar šā panta otro daļu;
\n
2)pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav nodrošinājis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar šā panta trešo daļu;
\n
3)kaut arī pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir mēģinājis novērst digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, tā pastāv;
\n
4)neatbilstība ir tik nozīmīga, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu;
\n
5)pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir paziņojis vai no apstākļiem skaidri izriet, ka pārdevējs saprātīgā termiņā vai neradot būtiskas neērtības patērētājam nenovērsīs digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību.
\n
(5)Cenas samazinājums ir proporcionāls patērētājam piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtības samazinājumam salīdzinājumā ar vērtību, kāda digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu, ja tas atbilstu līguma noteikumiem. Ja līgumā ir paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā noteiktā laikposmā par maksu, cenas samazinājumu piemēro laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nav bijis atbilstošs.
\n
(6)Ja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā par maksu, patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu tikai tad, ja neatbilstība ir nozīmīga. Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka neatbilstība ir maznozīmīga.
\n
96 (17.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2022.)
\n
30.pantsPatērētāja tiesības, ja preci nepiegādā vai pakalpojumu nesniedz noteiktā termiņā
\n
(1)Ja līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs piegādā preci, nododot to patērētāja valdījumā bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas.
\n
(2)Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis pienākumu piegādāt preci noteiktajā termiņā, par kuru ir bijusi vienošanās ar patērētāju, vai šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, patērētājs pieprasa, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs piegādā preci apstākļiem atbilstošā papildu termiņā. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs papildu termiņā preci nepiegādā, patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.
\n
(3)Šā panta otro daļu nepiemēro, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atteicies piegādāt preci vai preces piegāde termiņā, par kuru ir bijusi līgumslēdzēju pušu vienošanās, ir būtiska, ņemot vērā līguma noslēgšanas apstākļus, vai ja patērētājs pirms līguma noslēgšanas ir informējis pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, ka preces piegāde līdz konkrētam datumam vai konkrētā datumā ir būtiska. Šādā gadījumā, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav piegādājis preci termiņā, par kuru ir bijusi vienošanās ar patērētāju, vai termiņā, kas noteikts šā panta pirmajā daļā, patērētājs ir tiesīgs nekavējoties vienpusēji atkāpties no līguma.
\n
(4)Ja līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi, pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā pakalpojuma raksturu un apjomu.
\n
(5)Ja pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis pienākumu sniegt pakalpojumu noteiktajā termiņā, par kuru ir bijusi vienošanās ar patērētāju, vai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā vai sniedz pakalpojumu tikai daļēji, patērētājs pieprasa, lai pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu apstākļiem atbilstošā papildu termiņā. Ja pakalpojuma sniedzējs papildu termiņā pakalpojumu nesniedz, patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.
\n
(6)Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja pakalpojuma sniedzējs ir atteicies sniegt pakalpojumu vai pakalpojuma sniegšana termiņā, par kuru bijusi līgumslēdzēju pušu vienošanās, ir būtiska, ņemot vērā līguma noslēgšanas apstākļus, vai ja patērētājs pirms līguma noslēgšanas ir informējis pakalpojuma sniedzēju, ka pakalpojuma sniegšana līdz konkrētam datumam vai konkrētā datumā ir būtiska. Šādā gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs nav sniedzis pakalpojumu termiņā, par kuru ir bijusi vienošanās ar patērētāju, vai termiņā, kas noteikts šā panta ceturtajā daļā, patērētājs ir tiesīgs nekavējoties vienpusēji atkāpties no līguma.
\n
(7)Ja patērētājs vienpusēji atkāpjas no līguma saskaņā ar šajā pantā noteikto, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā atmaksā patērētājam visas saskaņā ar līgumu patērētāja samaksātās naudas summas.
\n
97 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.) 30.1 pants. Preces piegādes riska pāreja
\n
(1)Piegādājot preci patērētājam, preces zuduma vai bojājuma risks pāriet patērētājam ar brīdi, kad patērētājs vai viņa pārstāvis ir ieguvis preci valdījumā.
\n
(2)Ja patērētājs izvēlējies preces piegādi uzdot pārvadātājam un šo iespēju nav piedāvājis pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, preces zuduma vai bojājuma risks pāriet patērētājam ar brīdi, kad prece ir nodota pārvadātājam. Šādā gadījumā patērētājs ir tiesīgs Civillikumā noteiktajā kārtībā vērsties ar prasību pret pārvadātāju.
\n
(3)Šo pantu nepiemēro līgumiem par ūdens, gāzes vai elektrības piegādi, izņemot gadījumus, kad ūdeni, gāzi vai elektrību pārdod ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, kā arī līgumiem par centralizētu siltumapgādi un līgumiem par tāda digitālā satura piegādi, kas netiek sniegts materiālajā datu nesējā.
\n
98 (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014. Pants stājas spēkā 13.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu) 30.2 pants. Patērētāja tiesības digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanas gadījumā
\n
(1)Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav piegādājis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo likumu, patērētājam ir tiesības prasīt pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma nepiegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez nepamatotas kavēšanās vai papildu laikposmā, par ko puses ir skaidri vienojušās, patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu.
\n
(2)Šā panta pirmo daļu nepiemēro un patērētājam ir tiesības bez nepamatotas kavēšanās vienpusēji atkāpties no līguma, ja:
\n
1)pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir paziņojis vai no apstākļiem skaidri izriet, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nepiegādās;
\n
2)patērētājs un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir vienojušies vai no apstākļiem līguma slēgšanas brīdī skaidri izriet, ka patērētājam ir būtisks konkrēts piegādes brīdis un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šajā brīdī vai līdz tam nepiegādā.
\n
99 (17.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2022.) 30.3 pants. Patērētāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākumi digitālā satura vai digitālā pakalpojuma cenas samazināšanas un līguma atcelšanas gadījumā
\n
(1)Patērētājs ir tiesīgs prasīt līguma atcelšanu, par to paziņojot pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.
\n
(2)Pēc līguma atcelšanas patērētājs neizmanto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un nedod šādu iespēju trešām personām.
\n
(3)Ja digitālais saturs tika piegādāts materiālajā informācijas nesējā, patērētājs pēc pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja rēķina bez nepamatotas kavēšanās atdod materiālo informācijas nesēju pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam. Ja pārdevējs nolemj prasīt atdot materiālo informācijas nesēju, pārdevējs par to informē patērētāju 14 dienu laikā no dienas, kad patērētājs informēja par lēmumu atcelt līgumu.
\n
(4)Patērētājam nav pienākuma maksāt par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma lietošanu par laikposmu pirms līguma atcelšanas, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nav bijis atbilstošs.
\n
(5)Atceļot līgumu, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atmaksā patērētājam visas summas, kas ir samaksātas saskaņā ar līgumu. Ja līgumā ir paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā par maksu un kādā laikposmā pirms līguma atcelšanas digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstošs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atmaksā patērētājam tikai to samaksātās cenas proporcionālo daļu, kas atbilst laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nav bijis atbilstošs, un summu, kuru patērētājs samaksājis avansā par jebkuru līguma laikposmu, kas būtu atlicis, ja līgums netiktu atcelts.
\n
(6)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neizmanto jebkādu saturu, kas nav personas dati un ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot saturu:
\n
1)kuram nav lietojuma bez saistības ar pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;
\n
2)kurš attiecas tikai uz patērētāja darbību, lietojot pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;
\n
3)kuru pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir apkopojis ar citiem datiem un kurš nav atdalāms vai ir atdalāms tikai ar nesamērīgām pūlēm;
\n
4)kuru kopīgi radījis patērētājs un citi patērētāji, ja citi patērētāji var turpināt izmantot šo saturu.
\n
(7)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma dara patērētājam pieejamu jebkādu saturu, kas nav personas dati un ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot šā panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos gadījumus. Patērētājs ir tiesīgs izgūt minēto digitālo saturu bez maksas, bez pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja radītiem šķēršļiem, saprātīgā termiņā un plaši izmantotā mašīnlasāmā formātā.
\n
(8)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs liegt patērētājam izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, tai skaitā liedzot patērētājam piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai atspējojot patērētāja lietotāja kontu, izņemot šā panta septītajā daļā minēto.
\n
(9)Cenas samazinājuma vai līguma atcelšanas gadījumā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atmaksā naudas summas, kas pienākas patērētājam, bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad patērētājs informēja pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju par lēmumu izmantot savas tiesības samazināt cenu vai atcelt līgumu.
\n
(10)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs naudas summas atmaksā, izmantojot tāda paša veida maksāšanas līdzekli, kādu izmantoja patērētājs, maksājot par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot gadījumu, kad patērētājs skaidri piekritis citam maksāšanas līdzeklim un patērētājam par šāda atmaksas līdzekļa izmantošanu nekas nav jāmaksā.
\n
(11)Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs piemērot nekāda veida maksu par naudas atmaksu patērētājam.
\n
100 (17.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2022.)
\n
31.pantsPatērētāja prasījumi saistībā ar patērētāja kreditēšanu preču vai pakalpojumu iegādei
\n
(1)Patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no patērētāja kreditēšanas līguma, ja viņš izmanto šā likuma 12.pantā paredzētās atteikuma tiesības un samaksa par preci vai pakalpojumu daļēji vai pilnībā veicama, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu. Šādā gadījumā kredīta devējs nevar prasīt, lai patērētājs maksā līgumsodu vai atlīdzina zaudējumus sakarā ar patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.
\n
(2)Lai atkāptos no patērētāja kreditēšanas līguma saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, patērētājs rakstveidā paziņo kredīta devējam par to, ka viņš izmanto tiesības atteikties no līguma par preces vai pakalpojuma iegādi, un par attiecīgās preces vai lietas atdošanu vai nosūtīšanu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, izpildot šā likuma 12.panta piektajā daļā noteikto pienākumu, un pievieno paziņojumam pierādījumus par preces vai lietas atdošanu vai nosūtīšanu. Patērētāja kreditēšanas līgums tiek izbeigts dienā, kad kredīta devējs saņēmis iepriekš minēto patērētāja paziņojumu un pierādījumus par preces vai lietas atdošanu vai nosūtīšanu.
\n
(3)Izbeidzot patērētāja kreditēšanas līgumu, attiecīgi pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, kredīta devējs un patērētājs nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no patērētāja kreditēšanas līguma izbeigšanas dienas, atmaksā saskaņā ar līgumu saņemtās naudas summas. Patērētāja pienākums ir maksāt procentus un citus maksājumus tikai par laikposmu līdz patērētāja kreditēšanas līguma izbeigšanas dienai.
\n
(4)Ja patērētājam ir tiesības izmantot šā likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktā, 29.panta pirmajā daļā un 30.panta otrajā un piektajā daļā minētās tiesības atprasīt par preci vai pakalpojumu samaksāto naudas summu, bet viņš, veicot normatīvajos aktos noteiktās darbības, nevar panākt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izpilda tā likumīgās prasības, patērētājam ir tiesības vērst prasījumu pret kredīta devēju sešu mēnešu laikā no preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas vai dienas, kad patērētājam saskaņā ar līgumu bija jāsaņem prece vai pakalpojums. Kredīta devēja pienākums ir izskatīt patērētāja prasījumu 30 dienu laikā.
\n
(5)Šā panta noteikumi piemērojami tādiem patērētāja kreditēšanas līgumiem, kuri paredzēti tikai tam, lai pilnībā vai daļēji finansētu līgumu par konkrētas preces piegādi vai konkrēta pakalpojuma sniegšanu, ja abi minētie līgumi faktiski veido komerciālu vienību. Patērētāja kreditēšanas līgums un līgums par konkrētas preces piegādi vai konkrēta pakalpojuma sniegšanu veido komerciālu vienību šādos gadījumos:
\n
1)patērētājam kredītu piešķir preces pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs;
\n
2)patērētājam kredītu piešķir trešā persona, un kredīta devējs izmanto pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus saistībā ar kreditēšanas līguma noslēgšanu vai sagatavošanu;
\n
3)patērētājam kredītu piešķir trešā persona, un konkrētā prece vai konkrētais pakalpojums ir skaidri norādīts kreditēšanas līgumā.
\n
(6)Šā panta noteikumi nav piemērojami šā likuma 12.1 panta astotās daļas 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem patērētāja kreditēšanas līgumiem.
\n
(7)Ja ar patērētāju noslēgts tāds nomas vai līzinga līgums, kurā nav paredzētas patērētāja saistības iegādāties līguma objektu un šādas saistības nav paredzētas arī citos noslēgtajos līgumos, patērētājs šā likuma 30.panta otrajā daļā minētajā gadījumā attiecībā uz līzinga objektu ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no nomas vai līzinga līguma. Izbeidzot patērētāja nomas vai līzinga līgumu, attiecīgi pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs un kredīta devējs nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no patērētāja nomas vai līzinga līguma izbeigšanas dienas, atmaksā saskaņā ar līgumu saņemtās naudas summas.
\n
101 (28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019.) 31.1 pants. Patērētāja tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte 102 (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 31.2 pants. Papildu maksājumi
\n
(1)Ja saistībā ar noslēgto līgumu pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs kā iespējamo līdzekli saziņai ar to nodrošina patērētājam tālruņa līniju, patērētājam nav pienākuma par saziņu ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju maksāt vairāk par noteikto tālruņa sakaru izmantošanas pamata tarifu.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktais neliedz elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem prasīt maksu par tālruņa sakaru izmantošanu.
\n
(3)Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts norēķinos par piedāvāto preci vai pakalpojumu prasīt no patērētāja par maksājumu līdzekļa izmantošanu tādu maksu, kuras apmērs pārsniedz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja izdevumus saistībā ar attiecīgā maksājumu līdzekļa izmantošanu, izņemot gadījumus, kad maksājuma saņēmējam ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.
\n
103 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
\n
32.pantsZaudējuma atlīdzības noteikšana
\n
Patērētāju prasības par zaudējuma atlīdzību un līgumsoda piedziņu risināmas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, ka patērētājam nav speciālu zināšanu par iegādātās preces vai saņemtā pakalpojuma īpašībām un raksturojumu.
\n
104 (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 13.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu)
\n
33.pantsRažotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja atbildība
\n
(1)Par šajā likumā un citos patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību pārkāpumiem iestājas civiltiesiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība.
\n
(2)Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas atlīdzinājis patērētājam nodarīto zaudējumu vai atmaksājis par preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu samaksāto naudas summu, ir regresa prasījuma tiesības pret personu, no kuras iegādāta prece vai materiāli.
\n
(3)Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs vienojas ar trešo personu par preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma trūkumu novēršanu, tad šāda vienošanās neatbrīvo ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju no tiešās atbildības pret patērētāju.
\n
(4)Ja preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem radusies ražotāja, pārdevēja, izplatītāja vai citas personas darbības vai bezdarbības dēļ, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret attiecīgajām personām.
\n
105 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. un 17.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2022.)
\n
34.pantsRažotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbrīvošana no garantijas saistību izpildes un zaudējumu atlīdzināšanas
\n
106 (Izslēgts ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 26.12.2001.)
\n
35.pantsAtbildība par preces vai pakalpojuma trūkumu nenovēršanu termiņā
\n
Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs 30 dienu laikā no dienas, kad patērētājs pieteicis prasījumu par preces vai pakalpojuma trūkumiem, vai attiecīgi pilnvarotu uzraudzības un kontroles iestāžu noteiktajā termiņā nav novērsis preces vai pakalpojuma trūkumu, viņa pienākums ir atlīdzināt visus zaudējumus, kas patērētājam radušies sakarā ar kavējumu.
\n
107 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
\n
VIII nodaļa
\n
Uzraudzības un kontroles iestāžu atbildība(Nodaļa izslēgta ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
\n
36.pantsZaudējumu atlīdzināšana sakarā ar nepamatotu uzraudzības un kontroles iestāžu rīcību
\n
108 (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
\n
IX nodaļa
\n
Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)
\n
37. pantsAdministratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā
\n
(1)Par samaksas par pirkumu vai pakalpojumu vai svara vai mēra nepareizu noteikšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
\n
(2)Par to normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kuras piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajai personai no četrdesmit divām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
\n
(3)Par noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajai personai no četrdesmit divām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
\n
(4)Par tirdzniecību neatļautās vietās piemēro naudas sodu līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.
\n
(5)Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju nenodrošināšanu vai par preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu bez normatīvajos aktos noteiktā marķējuma vai ar marķējumu, kurā sniegtā informācija vai kura izpildījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
\n
(6)Par tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trim līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
\n
(7)Par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
\n
(8)Par kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, darbību bez reģistrēšanās Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā piemēro naudas sodu fiziskajai personai, valdes loceklim vai pilnsabiedrības biedram no piecdesmit sešām līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt divdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām.
\n
(9)Par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka šis likums, vai par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) atņemšanas vai anulēšanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no piecdesmit sešām līdz četrsimt naudas soda vienībām, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajai personai — no piecsimt līdz piecpadsmit tūkstoš naudas soda vienībām.
\n
109 (21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)
\n
38. pantsKompetence administratīvo pārkāpumu procesā
\n
(1)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
\n
(2)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Veselības inspekcija.
\n
(3)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.
\n
(4)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija.
\n
(5)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. panta sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
\n
(6)Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. panta devītajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī Valsts policija vai pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
\n
110 (21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu) Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums \"Par patērētāju tiesību aizsardzību\" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 5.nr.).
\n
111 2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumu.
\n
112 3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod noteikumus, kas reglamentē:
\n
1)šā likuma 8.pantā minētā patērētāja kreditēšanas līguma nosacījumus;
\n
2)šā likuma 9.pantā minētā līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, nosacījumus;
\n
3)šā likuma 10.pantā minētā distances līguma nosacījumus;
\n
4)šā likuma 11.pantā minētā līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku nosacījumus.
\n
113 4. Tiesības, kuras regulē šā likuma 31.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu.
\n
114 5. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 9.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas.
\n
115 6. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 10.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par distances līgumu.
\n
116 7. Atteikuma tiesības, kuras regulē šā likuma 11.pants, piemērojamas tikai pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par līgumu, kas reglamentē dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.
\n
117 8. Grozījumi šā likuma 27.panta pirmajā daļā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta trešajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 1.janvārim patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem gada laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas.
\n
118 (22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2001.) 9. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 10.panta ceturtajā daļā un 27.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
\n
119 (22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2001.) 10. Līdz šo pārejas noteikumu 9.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
\n
1)1999.gada 24.augusta noteikumi nr.299 \"Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze\";
\n
2)1999.gada 7.septembra noteikumi nr.316 \"Noteikumi par distances līgumu\";
\n
3)2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.29 \"Mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanas noteikumi\";
\n
4)2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.30 \"Mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanas noteikumi\";
\n
5)2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.31 \"Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi\";
\n
6)2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.32 \"Mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanas noteikumi\";
\n
7)2001.gada 23.janvāra noteikumi nr.33 \"Mājsaimniecības spuldžu marķēšanas noteikumi\".
\n
120 (22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2001.) 11. Šā likuma 8.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 10.jūlijā.
\n
121 (17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.) 12. Ministru kabinets līdz 2007.gada 3.jūlijam izdod šā likuma 8.panta astotajā daļā minētos noteikumus.
\n
122 (17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.) 13. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, kuros paredz patērētāju kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu, kā arī nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.257 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”.
\n
123 (19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.) 14. Līdz 2009.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu.
\n
124 (21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.) 15. Šā likuma 25.panta 8.3, 8.4 un 8.5 daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā, un šīs normas piemērojamas, izskatot sūdzības, kuras saņemtas pēc 2009.gada 30.jūnija.
\n
125 (21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)