📄 Likuma teksts
Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.405
Rīgā 2007.gada 19.jūnijā (prot. Nr.36 37.§)
Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. putnu gripas (turpmāk - slimība) uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību pēc augsti patogēna vai maz patogēna jebkura tipa slimības ierosinātāja parādīšanās uzņēmīgu dzīvnieku, īpaši putnu, populācijā;
1.2. valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību;
1.3. putnu vakcinācijas kārtību;
1.4. transportlīdzekļu un novietņu mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību;
1.5. kārtību, kādā pēc slimības uzliesmojuma notiek tās apkarošana savvaļas putnu populācijā un savvaļas putnu medības.
2
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. savvaļas putni - putni, kas dzīvo brīvā dabā un kurus netur novietnē;
2.2. citi nebrīvē turēti putni - putni, kas nav mājputni un kurus tur nebrīvē, kā arī priekšnesumiem, sacīkstēm, izstādēm, konkursiem, audzēšanai vai pārdošanai paredzēti putni;
2.3. nekomerciāla rakstura novietne - novietne, kur mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus to īpašnieks vai turētājs audzē savam patēriņam vai izmanto kā mīļdzīvniekus;
2.4. mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu nodalījums - novietne vai tās daļa, kur izmanto vienotu bioloģiskās drošības pārvaldības sistēmu, piemērojot vienotus uzraudzības, kontroles un bioloģiskās drošības pasākumus mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu apakšpopulācijai, kam ir noteikts veselības stāvoklis attiecībā uz slimību;
2.5. ražošanas vienība - mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu kopums, kuru pilnvarots veterinārārsts ir atzinis par pilnīgi neatkarīgu no jebkura cita kopuma tajā pašā novietnē attiecībā uz šī kopuma atrašanās vietu un tajā turēto mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu ikdienas aprūpi;
2.6. putnu ganāmpulks - visi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni vienā ražošanas vienībā;
2.7. potenciāli slimi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni - mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, kuriem dzīves laikā konstatētas slimības klīniskās pazīmes, pēcnāves patologanatomiskajā izmeklēšanā konstatēti audu bojājumi vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina par aizdomām uz slimību;
2.8. kontaktnovietne - novietne, kurā pilnvarots veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) amatpersona, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem, ir konstatējusi slimības izraisītāju, kas ar personām, dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, transportlīdzekļiem vai jebkādā citā veidā izplatījies no vietām, kur ir potenciāli slimi mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
2.9. potenciāls slimības uzliesmojums - gadījums, kad dienesta amatpersonai vai pilnvarotam veterinārārstam ir aizdomas par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu slimību novietnē;
2.10. slimības uzliesmojums - gadījums, kad dienesta amatpersona ir apstiprinājusi slimības klātbūtni mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu novietnē;
2.11. primārais slimības uzliesmojums - slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski nav saistīts ar iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem noteiktā teritorijā, vai gadījums, kad slimība noteiktā teritorijā tiek konstatēta pirmo reizi;
2.12. primārs slimības gadījums savvaļas putnu populācijā - slimības uzliesmojums, kuru konstatē savvaļas putnu populācijā teritorijā, kurā netiek piemēroti slimības uzraudzības pasākumi;
2.13. DIVA stratēģija - vakcinācijas stratēģija atšķirības noteikšanai starp vakcinētiem, bet inficētiem putniem un vakcinētiem, bet neinficētiem putniem, izmantojot diagnostisko testu, kas ļauj noteikt antivielas pret slimības izraisītāju vīrusu, izmantojot nevakcinētus kontrolputnus;
2.14. depopulācija - mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nokaušana vai iznīcināšana maz patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā;
2.15. zīdītājs - dzīvs organisms, kas pieder zīdītāju klasei (Mammalia), izņemot cilvēku;
2.16. augsti patogēns slimības vīruss - slimības ierosinātājs, kas pieder A tipa vīrusu H5 un H7 apakštipam ar genomu sekvences kodējumu daudzām pamataminoskābēm hemaglutinīna molekulas šķelšanās punktā, kas līdzīgs citos augsti patogēnos slimības vīrusos novērotajam un liecina, ka hemaglutinīna molekulu var šķelt klātesoša universāla proteāze, vai kura intravenozās patogenitātes indekss sešas nedēļas veciem cāļiem ir lielāks par 1,2;
2.17. maz patogēns slimības vīruss - slimības ierosinātājs, kas pieder A tipa gripas vīrusu H5 un H7 apakštipam, bet neizraisa šo noteikumu 2.16.apakšpunktā minētās izmaiņas.
3
3. Slimībai ir epizootisks raksturs. Slimību izraisa vīruss, radot mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu saslimšanu. Slimības vīruss izplatās starp zīdītājiem, īpaši cūkām, kā arī var iedarboties uz cilvēkiem.
4
4. Ja konstatē slimības uzliesmojumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors par to informē Zemkopības ministriju. Ja slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantīnas vai inficētā zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem.
5
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
4.1 Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:
4.1 1. pārstrādā vai likvidē, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), noteiktās metodes un veidus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
4.1 2. sadedzina atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļas prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotā vietā, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus;
4.1 3. aprok dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām.
6
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
4.2 Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti savvaļas putnu izcelsmes blakusprodukti ir pirmās kategorijas materiāls un mājputnu izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls.
7
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
II. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence
5. Dienests īsteno uzraudzības programmu, lai noteiktu dažādu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu sugu inficēšanos ar slimības vīrusa apakštipu H5 vai H7 un papildinātu informāciju par savvaļas putniem radītajiem saslimšanas draudiem.
8
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.645)
6. Šo noteikumu izpildi nodrošina šādas kompetentās iestādes:
6.1. dienests;
6.2. Valsts meža dienests;
6.3. (svītrots ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117);
6.4. valsts un pašvaldību iestādes, kas iekļautas Valsts civilās aizsardzības plānā preventīvo, reaģēšanas, seku likvidēšanas un neatliekamo pasākumu veikšanā (turpmāk - iesaistītās iestādes).
9
7. Šo noteikumu uzraudzību un kontroli veic:
7.1. dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja slimība ir konstatēta savvaļas putnu populācijā;
7.2. dienests, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts novietnē vai ir aizdomas par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu novietnē.
10
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117)
8. Dienests 24 stundu laikā pēc tam, kad apstiprināts primārais slimības uzliesmojums novietnē, kautuves telpās, transportlīdzekļu kravas nodalījumā, karantīnas telpās vai karantīnas centrā, robežkontroles punktā vai laboratorijas vivārija telpās vai konstatēts primārs slimības uzliesmojums savvaļas putnu populācijā, par to ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, izmantojot elektronisko infekcijas slimību paziņošanas sistēmu. Ziņojumā (rakstiski un elektroniski) iekļauj:
8.1. informācijas paziņošanas datumu;
8.2. informācijas paziņošanas laiku;
8.3. norādi par slimības konstatēšanu Latvijā;
8.4. slimības nosaukumu un slimības izraisītāja tipu un apakštipu, ja tas ir noteikts;
8.5. slimības uzliesmojumu vai gadījumu skaitu, kā arī pozitīvo laboratorisko izmeklējumu skaitu;
8.6. slimības uzliesmojuma tipu;
8.7. citu ar primāro slimības uzliesmojumu saistīto slimības uzliesmojumu skaitu;
8.8. slimības uzliesmojuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un reģionu;
8.9. citus reģionus, kuri pakļauti ierobežojumiem;
8.10. datumu, kurā slimības diagnoze ir oficiāli apstiprināta, un slimības oficiālās apstiprināšanas metodi;
8.11. datumu, kurā radušās aizdomas par putnu saslimšanu;
8.12. pirmās inficēšanās novērtēšanas datumu;
8.13. slimības izcelsmi, ja to iespējams noteikt;
8.14. veiktos slimības kontroles pasākumus.
11
9. Dienests papildus šo noteikumu 8.punktā minētajai informācijai nosūta Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm par slimības radītajām sekām novietnē, kautuves telpās, transportlīdzekļu kravas nodalījumā, karantīnas telpās vai karantīnas centrā, robežkontroles punktā vai laboratorijas vivārija telpās, kā arī savvaļas putnu populācijā (ja noticis primārs slimības uzliesmojums) šādas ziņas:
9.1. putnu skaits pa sugām slimības skartajā vietā;
9.2. mirušo putnu skaits pa sugām un kategorijām (audzēšanai, nobarošanai, kaušanai vai citiem mērķiem paredzēti putni);
9.3. to putnu skaits pa kategorijām, kuriem ir apstiprināta saslimšana, un mirstības pakāpe;
9.4. nogalināto putnu skaits slimības skartajā vietā;
9.5. iznīcināmo putnu līķu skaits;
9.6. attālums no slimības uzliesmojuma vietas līdz tuvākajai mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu komerciāla rakstura novietnei;
9.7. inficēto vai mirušo putnu izcelsmes vieta.
12
10. Pēc sekundāra slimības uzliesmojuma novietnē vai sekundāra slimības gadījuma savvaļas putnu populācijā dienests katru nedēļu pirmajā darbdienā šo noteikumu 8. un 9.punktā minēto informāciju elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu līdz svētdienas pusnaktij.
13
11. Par jebkuru slimības uzliesmojumu vai slimības gadījumu dienests sagatavo un elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:
11.1. datums, kad novietnē esošie mājputni vai citi nebrīvē turēti putni ir nogalināti un iznīcināti;
11.2. nogalināto putnu laboratorisko izmeklējumu rezultāti;
11.3. informācija par izveidoto kontroles sistēmu un pasākumi dzīvnieku pārvietošanās kontroles īstenošanai;
11.4. slimības iespējamā izcelsmes vieta;
11.5. slimības izraisītāja ģenētiskās tipizācijas rezultāti, ja ir bijis primārs slimības uzliesmojums vai putnu saslimšana ir konstatēta kautuvē vai transportlīdzeklī;
11.6. ja putni ir nogalināti kontaktnovietnē vai novietnē, kurā ir aizdomas par putnu saslimšanu, papildus norāda:
11.6.1. putnu nogalināšanas datumu, nogalināto putnu skaitu pa kategorijām (audzēšanai, nobarošanai, kaušanai vai citiem mērķiem paredzēti dzīvnieki) un novietni, kurā putni tika nogalināti. Ja putni kontaktnovietnē netiek nogalināti, norāda iemeslu;
11.6.2. epizootoloģisko saikni starp slimības uzliesmojumu un katru kontaktnovietni, slimības izraisītāja pārnešanas iespējas, kas sekmē slimības izplatīšanos no slimības izcelsmes avota uz kontaktnovietnēm;
11.6.3. laboratorisko izmeklējumu rezultātus par novietnē esošajiem putniem un nogalinātajiem putniem.
14
12. Dienests nekavējoties ziņo Eiropas Komisijai, ja robežkontroles punktā, karantīnas telpās vai centrā slimība tiek konstatēta mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem vai tā ir konstatēta šo putnu produktos, ko Kopienas teritorijā ieved no trešajām valstīm, kā arī informē par veiktajiem pasākumiem.
15
13. Ja konstatēts, ka slimība var pāriet no putniem uz cilvēkiem, dienests 24 stundu laikā paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī informē par nopietniem draudiem cilvēku veselībai.
16
14. Dienests kontrolē slimību zīdītājiem un par uzraudzības rezultātiem ziņo Eiropas Komisijai.
17
15. Ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par slimību vai konstatēts slimības gadījums vai uzliesmojums:
15.1. dienests nekavējoties informē par to Slimību profilakses un kontroles centru;
15.2. dienests sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu par slimības izplatību un ar to saistīto draudu pakāpi, kā arī par briesmām cilvēku veselībai, to pakāpi un analīzi;
15.3. Slimību profilakses un kontroles centrs veic slimības epidemioloģisko uzraudzību cilvēkiem un organizē pretepidēmijas pasākumus atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam;
15.4. Slimību profilakses un kontroles centrs nekavējoties informē dienestu, ja slimību konstatē cilvēkiem.
18
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.207)
16. Slimības efektīvai apkarošanai dienests izstrādā rīcības plānu. Dienests rīcības plānu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā un pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas rīcības plānu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Rīcības plānu atjauno un atkārtoti saskaņo ar Eiropas Komisiju ik pēc pieciem gadiem.
19
17. Dienests izveido šo noteikumu 19.punktā minēto ekspertu grupu. Ekspertu grupa palīdz dienestam veikt epizootoloģiskos pētījumus, noteikt paraugu ņemšanas kārtību laboratoriskajiem izmeklējumiem, organizē paraugu testēšanu un interpretē laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kā arī piedalās slimības apkarošanas pasākumos. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:
17.1. slimības klātbūtnes ilgums novietnē vai citās telpās;
17.2. iespējamais slimības izcelsmes avots;
17.3. visas kontaktnovietnes;
17.4. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, zīdītāju, kā arī personu, transportlīdzekļu vai jebkādu materiālu kustība vai cits veids, kas ir iespējamais slimības vīrusa izplatīšanās cēlonis.
20
18. Ja epizootoloģiskajā izmeklēšanā konstatēts, ka slimība var tikt pārnesta no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm uz Latviju un attiecīgi izplatīties citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, dienests informē par to Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
21
19. Dienests izveido ekspertu grupu. Tās sastāvā iekļauj epizootologus, epidemiologus, veterināros zinātniekus, biologus, virusologus, speciālistus vides drošības jautājumos, kā arī citas personas, kuru kompetence nodrošina šajos noteikumos noteikto prasību izpildi.
22
20. Pēc slimības uzliesmojuma iesaistīto iestāžu, dienesta, Valsts meža dienesta amatpersonas, kuras plāno, koordinē un uzrauga slimības apkarošanas pasākumus, valstī organizē centrālo vienību un teritoriālās vienības. Centrālā vienība vada un uzrauga teritoriālās vienības un nosaka to uzdevumus.
23
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1117)
21. Slimības apkarošanas kampaņas laikā rīcības plānā norāda teritoriālo vienību atrašanās vietu, personāla sarakstu un tā izmitināšanas iespējas, kā arī to organizāciju sarakstu, kuras izmitina teritoriālo vienību personālu. Teritoriālās vienības apgādā ar ierīcēm, vadības sistēmām, sakaru līnijām un informācijas pārraides ierīcēm.
24
22. Teritoriālās vienības uzdevumus veic sadarbībā ar centrālo vienību, nodrošinot saskaņotu rīcību, lai slimības uzliesmojuma gadījumā nodrošinātu ātru šajos noteikumos minēto prasību īstenošanu.
25
23. Teritoriālajām vienībām nepieciešams atbilstošs personāls, ierīces un aprīkojums, skaidra vadības struktūra un efektīva pārvalde, lai garantētu ātru to pasākumu īstenošanu, kuri attiecas uz epizootoloģisko izmeklēšanu, vides aizsardzību, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi, norobežoto zonu uzraudzību, potenciāli slimu un potenciāli inficētu dzīvu putnu un potenciāli inficētu putnu izcelsmes produktu konstatēšanu, putnu labturību, piespiedu kaušanu un ārkārtas vakcinācijas uzsākšanu, kā arī mazgāšanu, dezinfekciju un citu stratēģisko lēmumu ātru īstenošanu.
26
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.645)
III. Pasākumi, ja ir aizdomas par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu slimību novietnē
24. Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, kautuves darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kurai ir saskare ar putniem, nekavējoties ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja ir aizdomas par putnu saslimšanu.
27
25. Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu novietnē, dienests nekavējoties sāk situācijas izvērtēšanu un novietnes uzraudzību, kā arī slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai noliegtu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu.
28
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.125)
26. Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu novietnē, dienests uzrauga, lai novietnē un tās teritorijā tiktu izpildītas šādas prasības:
26.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē esošos mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus saskaita vai, ja tas nav iespējams, nosaka aptuvenu katras sugas dzīvnieku skaitu;
26.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sagatavo sarakstu ar slimo, mirušo un potenciāli inficēto mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un mājdzīvnieku sugu zīdītāju aptuvenu skaitu (pa minētajām kategorijām). Sarakstu aktualizē katru dienu, papildinot ar ziņām par izšķīlušos mājputnu cāļu skaitu, dzimušo zīdītāju skaitu vai nāves gadījumu skaitu. Izmaiņas sarakstā veic, kamēr ir aizdomas par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu potenciālu saslimšanu. Sarakstu uzrāda pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma;
26.3. visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto novietnes telpās. Ja dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu pārvietošanas galamērķi, konstatē, ka infekcijas slimības kontroles pasākumu dēļ tiek traucēta normatīvajos aktos par putnu labturību noteikto prasību izpilde, dienesta amatpersona atļauj mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvietot novietnes teritorijā, ja tiek nodrošināts, ka tie nekontaktējas ar cita ganāmpulka putniem vai savvaļas putniem;
26.4. uzraudzības pasākumu laikā nav atļauts ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus. Dienests pēc epizootoloģisko pētījumu rezultātu un situācijas izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu nosūtīšanas galamērķi, var atļaut ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus;
26.5. pēc amatpersonas atļaujas saņemšanas, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus, kas garantē slimības vīrusa neizplatīšanos, no novietnes atļauts izvest mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu līķus, mājputnu gaļu, subproduktus, mājputnu barību, piederumus, materiālus, atkritumus, izkārnījumus, mēslus, vircu, izmantotus pakaišus vai jebkuru citu materiālu vai priekšmetu, kas ir potenciālais slimības ierosinātāja izplatītājs. Dienests pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē epizootoloģisko pētījumu rezultātus un situāciju, kā arī ņem vērā veiktos uzraudzības pasākumus un pārvietojamo mājputnu un citu nebrīvē turēto putnu un no tiem iegūto produktu nosūtīšanas galamērķi;
26.6. nav atļauts izvest no novietnes olas, izņemot gadījumus, ja dienesta amatpersona tās atļauj nosūtīt kādam no turpmāk minētajiem komersantiem:
26.6.1. olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 853/2004), III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 852/2004) II pielikuma XI iedaļu, ievērojot šo noteikumu 144.punktā minēto kārtību;
26.6.2. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam iznīcināšanai;
26.7. lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespējas, personām atļauts pārvietoties no novietnes un uz novietni, kā arī pārvietot mājdzīvnieku sugu zīdītājus, transportlīdzekļus vai iekārtas, ja saņemta amatpersonas atļauja un izpildīti dienesta norādījumi un noteiktie pasākumi;
26.8. pie novietnes ieejām un izejām izvietoti ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcināti dezinfekcijas paklāji, izņemot gadījumus, ja novietnē tiek audzēti citi nebrīvē turēti putni un novietnei ir nekomerciāls raksturs.
29
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
27. Dienests piedalās epizootoloģiskajos pētījumos atbilstoši šo noteikumu 17.punktam.
30
28. Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu vietā, kas nav novietne, dienests organizē paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem un potenciāla slimības uzliesmojuma gadījumā nosaka visus vai daļu no šo noteikumu 26.punktā minētajiem pasākumiem.
31
29. Dienests šo noteikumu 26.punktā minētos pasākumus turpina veikt, kamēr mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu potenciālā saslimšana novietnē tiek atzīta par neesošu.
32
30. Lai ierobežotu slimības izplatīšanos lielākā teritorijā, dienests, pamatojoties uz epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī, ja novietne atrodas teritorijā, kur ir liels mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu blīvums:
30.1. nosaka pagaidu ierobežojumus mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu un no tiem iegūtu olu apritei un putnkopības nozares transportlīdzekļu kustībai. Šos ierobežojumus var attiecināt uz mājdzīvnieku sugu zīdītāju apriti, ja ierobežojumi netiek piemēroti ilgāk par 72 stundām;
30.2. nosaka uzraudzības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 32.punktam. Šos pasākumus, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, var attiecināt tikai uz potenciāli slimiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī uz to ražošanas vienībām;
30.3. slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem no mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem pēc to nogalināšanas, lai noliegtu vai apstiprinātu saslimšanu.
33
31. Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, dienests ap novietni var norobežot pagaidu kontroles zonu. Minētajā zonā esošajās novietnēs veic šo noteikumu 26.punktā noteiktos pasākumus vai daļu pasākumu. Dienests pagaidu kontroles zonu norobežo, ja:
31.1. ir aizdomas par mājputnu saslimšanu novietnē, kas atrodas teritorijā, kur ir liels mājputnu blīvums;
31.2. aizdomas par mājputnu saslimšanu rodas vienlaikus vairākās novietnēs.
34
IV. Pasākumi augsti patogēna slimības uzliesmojuma gadījumā mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē
32. Pēc augsti patogēna slimības vīrusa ierosināta slimības uzliesmojuma mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē dienests turpina veikt šo noteikumu 26. un 27.punktā minētos pasākumus, kā arī kontrolē šādu prasību izpildi:
32.1. pēc tam, kad nodrošināta slimības izplatīšanās novēršana, mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus novietnē nogalina uz vietas dienesta amatpersonas uzraudzībā vai pārvieto uz citu vietu, kur tos nogalina. Slimības skartajā novietnē atļauts nenogalināt atsevišķu sugu mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, ja attiecīgā suga atzīta par retu un putnu iznīcināšana rada zaudējumus tautsaimniecībai. Minētajā gadījumā nodrošina, lai tas nebūtu iemesls slimības tālākai izplatībai;
32.2. novietnē tiek veikti pasākumi, lai ierobežotu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu kontaktēšanos, kā arī slimības izplatīšanos no novietnes uz savvaļas putniem un no savvaļas putniem uz novietni;
32.3. visus liemeņus, līķus un olas iznīcina dienesta amatpersonas uzraudzībā;
32.4. dienesta amatpersona veic uzraudzību visiem mājputniem vai cāļiem, kas iegūti no olām laikposmā no vīrusa iekļūšanas novietnē līdz uzraudzības uzsākšanai saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27.punktu, kā arī ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā;
32.5. dienesta amatpersonas uzraudzībā tiek meklēta mājputnu gaļa un olas, kas iegūtas laikposmā no vīrusa iekļūšanas novietnē līdz uzraudzības uzsākšanai saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27.punktu, kā arī dienesta amatpersonas uzraudzībā minētos produktus iznīcina;
32.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 4.1 un 4.2 punktu;
32.7. mēsli, virca un izmantotie pakaiši tiek apstrādāti atbilstoši šo noteikumu XV nodaļai;
32.8. pēc līķu iznīcināšanas to uzglabāšanai izmantotās telpas, kā arī ganības, zemi, potenciāli inficētas iekārtas un transportlīdzekļus, kas izmantoti potenciāli inficētu dzīvu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu un produktu (līķi, gaļa, dzīvnieku barība, mēsli, virca, pakaiši) pārvadāšanai, tīra, mazgā un dezinficē šo noteikumu XV nodaļā minētajā kārtībā;
32.9. novietnē ir aizliegts ievest citus mājdzīvnieku sugu zīdītājus, mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus bez dienesta amatpersonas atļaujas, izņemot gadījumu, ja mājdzīvnieku sugu zīdītājiem ir pieejamas cilvēku dzīvojamās telpas;
32.10. primāra slimības uzliesmojuma gadījumā izdalītajam slimības ierosinātājam ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu tā ģenētisko apakštipu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā.
35
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr. 125; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
33. Dienests nodrošina izdalītā vīrusa materiāla iespējami ātrāku nogādāšanu Kopienas references laboratorijā.
36
34. Dienests piemēro šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto izņēmumu nekomerciāla rakstura novietnēs, cirka telpās, zooloģiskajos dārzos, dekoratīvo putnu veikalos, savvaļas dabas parkos, nožogotās teritorijās, kur mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus audzē zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu retu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, ja attiecīgās putnu sugas atzītas par retām un to iznīcināšana rada zaudējumus tautsaimniecībai. Piemērojot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto izņēmumu, nodrošina šādu prasību izpildi:
34.1. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto telpās. Ja šī nosacījuma ievērošana traucē putnu labturības prasību izpildi, atļauts putnus izvietot novietnes teritorijā, nodrošinot, ka tie nekontaktējas ar citiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī maksimāli ierobežojot iespēju kontaktēties ar savvaļas putniem;
34.2. novietne un tās teritorija atrodas dienesta amatpersonas uzraudzībā. No putniem tiek ņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā. Putnus nav atļauts pārvietot no novietnes teritorijas, kamēr laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie rezultāti liecina, ka slimības pārnešanas riska vairs nav;
34.3. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus nav atļauts pārvietot no novietnes, izņemot gadījumus, ja tos ved nokaušanai vai uz citu novietni, kura atrodas:
34.3.1. Latvijas teritorijā, ja par kravas nosūtīšanu ir saņemta dienesta amatpersonas atļauja;
34.3.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pārvadājumam piekrīt galamērķa dalībvalsts.
37
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
35. Atļauts neiznīcināt šo noteikumu 32.5.apakšpunktā minētās olas, ja tās nosūta tieši olu produktu ražošanas komersantam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļai, lai tās apstrādātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļu šo noteikumu 144.punktā noteiktajā kārtībā.
38
36. Slimības uzliesmojuma gadījumā novietnē, kura sastāv no divām vai vairākām ražošanas vienībām, atļauts nenonāvēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus tajā ražošanas vienībā:
36.1. par kuru nav aizdomu par putnu potenciālo inficēšanos ar slimības ierosinātāju, ja putnu nenonāvēšana neapdraud slimības kontroli;
36.2. kur novietne un tajā esošo ražošanas vienību struktūra, izmērs, darbība, novietnes veids, mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu barošana, ūdens ieguves avots, iekārtu izmantošana, personāls un novietnes apmeklētāji ir pilnīgi neatkarīgi cits no cita;
36.3. kurā tās novietojuma un tajā turēto mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ikdienas apsaimniekošana nepārklājas ar citām ražošanas vienībām;
36.4. kurā pilnvarots veterinārārsts pēc apsekošanas ir pārliecinājies par visu šajā punktā minēto nosacījumu izpildi.
39
37. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 34. un 36.punktā minēto pasākumu piemērošanu.
40
38. Dienests kontaktnovietni nosaka, pamatojoties uz epizootoloģisko izmeklējumu rezultātiem un atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem veic vienu no šādām darbībām:
38.1. piemēro šo noteikumu 26.punktā minētos pasākumus līdz brīdim, kad mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu saslimšana slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā tiek uzskatīta par neesošu;
38.2. piemēro šo noteikumu 32.punktā minētos pasākumus, ja mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietne atrodas teritorijā, kur ir liels putnu blīvums.
41
39. Kontaktnovietnē nonāvētajiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, lai apstiprinātu vai noliegtu putnu saslimšanu.
42
40. Dienests kontrolē, lai katrā kontaktnovietnē, kur tiek nonāvēti mājputni un citi nebrīvē turēti putni un kurā ir konstatēts slimības ierosinātājs, šo noteikumu XV nodaļā minētajā kārtībā veiktu ēku un iekārtu mazgāšanu, tīrīšanu un dezinfekciju, kā arī to transportlīdzekļu mazgāšanu, tīrīšanu un dezinfekciju, ar kuriem pārvadāti potenciāli inficēti mājputni un citi nebrīvē turēti putni, to līķi, gaļa, dzīvnieku barība, mēsli, virca, pakaiši vai jebkuri citi potenciāli inficēti materiāli.
43
V. Aizsardzības zonas un uzraudzības zonas noteikšana augsti patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā
41. Dienests pēc slimības uzliesmojuma apstiprināšanas īsteno šādus pasākumus:
41.1. ap slimības uzliesmojuma vietu nosaka karantīnas zonas, kurās ir aizsardzības zona ar rādiusu, ne mazāku par trim kilometriem, un uzraudzības zona ar rādiusu, ne mazāku par 10 kilometriem (ieskaitot aizsardzības zonu);
41.2. uz ceļiem pie ieejas zonā nodrošina aizsardzības zonas un uzraudzības zonas iezīmēšanu, izvietojot brīdinošas zīmes.
44
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā)
42. Nosakot aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, ņem vērā:
42.1. epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultātus;
42.2. novietnes ģeogrāfisko izvietojumu un dabiskos ierobežojumus;
42.3. citu novietņu izvietojumu un attālumu līdz tām, kā arī aptuvenu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu skaitu;
42.4. mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pārvietošanas un tirdzniecības tendences;
42.5. pieejamo aprīkojumu un personālu, lai aizsardzības zonā un uzraudzības zonā kontrolētu jebkādu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, to līķu, mēslu, vircas un izmantoto pakaišu pārvietošanu, īpaši ja mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, kas paredzēti nogalināšanai ārpus novietnes, tiek pārvietoti no to izcelsmes novietnes uz nogalināšanas vietu.
45
43. Iesaistītās iestādes sadarbībā ar dienestu var izveidot citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai blakus tām atbilstoši šo noteikumu 42.punktam.
46
44. Ja aizsardzības, uzraudzības vai citu ierobežojumu zona atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, dienests, norobežojot attiecīgo zonu, sadarbojas ar robežvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par dzīvnieku infekcijas slimību kontroli.
47
45. Ja slimības uzliesmojums ir apstiprināts citu nebrīvē turētu putnu nekomerciāla rakstura novietnē, cirkā, zooloģiskajā dārzā, dekoratīvo putnu veikalā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus tur zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu tādu retu citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, kas nav mājputni, iesaistītās iestādes sadarbībā ar dienestu var nenorobežot aizsardzības un uzraudzības zonas ar nosacījumu, ka tas nepalielina slimības izplatīšanos un neapdraud tās kontroli.
48
VI. Pasākumi aizsardzības zonā un uzraudzības zonā augsti patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē
46. Aizsardzības zonā un uzraudzības zonā:
46.1. dienests veic pasākumus, kas ļauj izsekot jebkuru iespējamo slimības ierosinātāja izplatītāju, īpaši mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem, gaļai, olām, līķiem, dzīvnieku barībai, atkritumiem, cilvēkiem, kuri bijuši saskarē ar potenciāli inficētiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī transportlīdzekļiem, kam ir saskare ar putnu pārvadāšanu;
46.2. dzīvnieku īpašnieki vai turētāji pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma sniedz informāciju par mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem un olām, ko ieved novietnē vai izved no tās;
46.3. dienests nodrošina, lai personas, kas dzīvo aizsardzības zonā un uzraudzības zonā un uz kurām attiecas pārvietošanās ierobežojumi, būtu informētas par attiecīgajiem pasākumiem. Informāciju izplata, izmantojot brīdinājuma paziņojumus un plašsaziņas līdzekļus;
46.4. ja epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina par slimības strauju un plašu izplatīšanos, dienests var sākt profilaktiskās slimības apkarošanas programmas īstenošanu, ar kuru saskaņā atļauts nokaut vai nogalināt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus paaugstināta riska novietnēs un teritorijās, kur ir liels mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu blīvums.
49
47. Par šo noteikumu 46.4.apakšpunktā minētā pasākuma piemērošanu dienests ziņo Eiropas Komisijai.
50
VII. Pasākumi aizsardzības zonā augsti patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē
48. Dienests kontrolē, lai aizsardzības zonas novietnēs veiktu šādus pasākumus:
48.1. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts apzina un saskaita visas novietnes, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnēs saskaita putnus pa sugām un kategorijām, kā arī norāda mirušo un dzimušo putnu skaitu pēc ierobežojumu noteikšanas novietnei. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izveido reģistru un dokumentē iegūtos rezultātus;
48.2. visas komerciāla rakstura novietnes apmeklē dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts, lai veiktu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu klīnisko izmeklēšanu un paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem. Laboratoriskos izmeklējumus veic slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts dokumentē vizītes dzīvnieku īpašnieka vai turētāja izveidotā reģistrā;
48.3. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts nekomerciāla rakstura novietnes apmeklē pirms ierobežojumu atcelšanas aizsardzības zonā;
48.4. dienests slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā veic pasākumus, lai noskaidrotu jebkādu turpmāku slimības izplatīšanos novietnēs, kas atrodas aizsardzības zonas robežās;
48.5. visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus izvieto un tur telpās. Ja šī nosacījuma ievērošana traucē putnu labturības prasību izpildi, atļauts putnus izvietot novietnes teritorijā, nodrošinot, ka tie nekontaktējas ar citiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī maksimāli ierobežojot iespēju kontaktēties ar savvaļas putniem;
48.6. pēc iespējas ātrāk iznīcina putnu līķus;
48.7. transportlīdzekļus un iekārtas, kas izmantotas potenciāli inficētu dzīvu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, gaļas, līķu, dzīvnieku barības, mēslu, vircas, pakaišu un jebkādu citu materiālu vai vielu transportēšanai, nekavējoties apstrādā, izmantojot vienu vai vairākas šo noteikumu XV nodaļā minētās metodes;
48.8. visas transportlīdzekļu daļas nekavējoties mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu XV nodaļai;
48.9. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas ievest novietnes teritorijā un izvest no tās mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus. Mājdzīvnieku sugu zīdītājus drīkst ievest vai izvest, ja tiek ievērotas šādas prasības:
48.9.1. tiem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas, kurās tiem nav nekāda kontakta ar novietnē esošajiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem;
48.9.2. tie nevar piekļūt būriem vai vietām, kur tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
48.10. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo dienesta amatpersonai vai teritoriālajai struktūrvienībai par putnu saslimstības vai mirstības pieaugumu vai nozīmīgu ražošanas rādītāju samazināšanos. Dienesta amatpersona veic izmeklēšanu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā;
48.11. ikviena persona, kas ierodas novietnē vai atstāj tās teritoriju, veic mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanos;
48.12. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veido reģistru par visām personām, kas apmeklē novietni, izņemot tās personas, kuras apmeklē cilvēku dzīvojamās telpas, zooloģisko dārzu vai savvaļas parku, kur personām nav tiešas saskares ar mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem. Reģistru uzrāda pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma.
51
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
49. Aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas no novietnes izvest un izplatīt izmantotos pakaišus, kūtsmēslus un vircu. Ja ir saņemta amatpersonas atļauja un tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi (pasākumu kopums, kas līdz minimumam samazina slimības turpmākas izplatīšanās risku no inficētā materiāla, ar kuru veic noteiktas darbības konkrētā laikposmā), minētos materiālus atļauts no novietnes nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai līdz turpmākai apstrādei, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju.
52
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr. 645 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
50. Aizsardzības zonas teritorijā aizliegts:
50.1. rīkot mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu ielu tirdzniecību, tirgus, izstādes, skates vai citus ar putnu pulcēšanos saistītus pasākumus;
50.2. izlaist brīvībā mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus, kas paredzēti medījumu resursu atjaunošanai;
50.3. pārvietot vai transportēt mājputnus, citus nebrīvē turētus putnus, dēšanai gatavus putnus, diennakti vecus cāļus, olas un līķus pa ceļiem vai dzelzceļu, izņemot novietnes privātos ceļus;
50.4. transportēt mājputnu gaļu no kautuvēm, gaļas sadalīšanas komersantiem un saldētavām, izņemot šādus gadījumus:
50.4.1. gaļa iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir ārpus aizsardzības zonas, un tā ir uzglabāta un transportēta atsevišķi no mājputnu gaļas, kura iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā;
50.4.2. gaļa iegūta no mājputniem, kuri nokauti vairāk nekā 21 dienu pirms pirmā slimības konstatēšanas gadījuma aizsardzības zonas novietnē, un tā kopš ražošanas ir uzglabāta un transportēta atsevišķi no gaļas, kas ražota pēc minētās dienas.
53
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr. 965; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
51. Šo noteikumu 50.3. un 50.4.apakšpunktā minēto aizliegumu par transportēšanu var nepiemērot, ja krava tiek vesta tranzītā caur aizsardzības zonu pa ceļiem vai dzelzceļu bez izkraušanas vai apstāšanās.
54
52. Ar dienesta amatpersonas atļauju drīkst vest mājputnus no aizsardzības zonā esošas novietnes uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi tūlītējai nokaušanai, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
52.1. pilnvarots veterinārārsts ir veicis mājputnu klīnisko izmeklēšanu ne vairāk kā 24 stundas pirms to nosūtīšanas uz kautuvi, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
52.2. ja nepieciešams, mājputniem ir veikti laboratoriskie izmeklējumi slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
52.3. mājputnus pārvadā dienesta amatpersonas uzraudzībā un dienesta amatpersonas aizzīmogotos transportlīdzekļos;
52.4. dienesta amatpersona, kas ir atbildīga par kautuves uzraudzību, ir informēta par kravas nosūtīšanu, piekrīt uzraudzīt mājputnu nokaušanu un par mājputnu nokaušanu informē dienesta amatpersonu, kura nosūtījusi mājputnu kravu;
52.5. kautuves teritorijā mājputnus, kas atvesti no aizsardzības zonas novietnes, tur atsevišķi no citiem mājputniem, nokauj citā laikā un pēc procesa pabeigšanas tīra, mazgā un dezinficē visu telpu un iekārtas;
52.6. pilnvarots veterinārārsts kautuvē veic atvesto mājputnu pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi;
52.7. dienesta amatpersona kontrolē, lai gaļa nenokļūtu Kopienas iekšējā tirgū vai starptautiskajā tirdzniecībā un lai tā būtu marķēta ar svaigai gaļai paredzēto veselības marķējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, ja vien saskaņā ar komitoloģijas procedūru nav pieņemts citāds lēmums;
52.8. gaļu iegūst, sadala, transportē un uzglabā atsevišķi no gaļas, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai starptautiskajai tirdzniecībai, kā arī gaļu izmanto tā, lai tā nenokļūtu gaļas produktos, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai starptautiskajai tirdzniecībai, izņemot gadījumus, ja gaļai veikta apstrāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, vai saskaņā ar komitoloģijas procedūru pieņemts citāds lēmums.
55
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
53. Ar dienesta amatpersonas atļauju mājputnus no ārpus aizsardzības zonas esošas novietnes drīkst vest uz dienesta amatpersonas norādītu aizsardzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai. No šiem mājputniem iegūtās gaļas turpmāko transportēšanu atļauts veikt, ja tiek ievērotas šādas prasības:
53.1. dienesta amatpersona, kas ir atbildīga par kautuves uzraudzību, ir informēta par nosūtāmo mājputnu kravu, piekrīt uzraudzīt mājputnu nokaušanu un par nokautajiem mājputniem informē dienesta amatpersonu, kura nosūtījusi mājputnu kravu;
53.2. kautuves teritorijā mājputnus, kuri atvesti no aizsardzības zonas novietnes, tur atsevišķi no citiem mājputniem un nokauj citā laikā;
53.3. iegūto mājputnu gaļu sagriež, transportē un uzglabā atsevišķi no mājputnu gaļas, kas iegūta no aizsardzības zonā esošiem mājputniem;
53.4. kaušanas procesā iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iznīcina.
56
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
54. Ar dienesta amatpersonas atļauju drīkst vest diennakti vecus cāļus no aizsardzības zonā esošas novietnes uz novietni, kura atrodas Latvijas teritorijā un ir aizsardzības zonā esoša novietne, vai uz novietni, kura atrodas ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
54.1. transportēšanu veic dienesta amatpersonas aizzīmogotos transportlīdzekļos un dienesta amatpersonas uzraudzībā;
54.2. transportēšanas laikā un galamērķa novietnē ievēro bioloģiskās drošības pasākumus;
54.3. pēc diennakti vecu cāļu nogādāšanas novietni pakļauj dienesta amatpersonas uzraudzībai;
54.4. ja diennakti vecus cāļus transportē ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, tos galamērķa novietnē patur ne mazāk kā 21 dienu.
57
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
55. Ar dienesta amatpersonas atļauju drīkst vest diennakti vecus cāļus, kuru izcelsme ir novietnē, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, uz novietni, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas un uzraudzības zonas Latvijas teritorijā. Diennakti vecu cāļu izcelsmes novietnē ievēro bioloģiskās drošības pasākumus, lai garantētu, ka inkubējamās olas nav bijušas saskarē ar tādām olām un diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsmes novietne atrodas aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā.
58
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
56. Ar dienesta amatpersonas atļauju, ja netiek apdraudēta mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu veselība, drīkst vest dēšanai gatavus mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus uz novietni, kas atrodas aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā, ja tur nav citu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu, kā arī ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas, ja tiek ievērotas šādas prasības:
56.1. pirms transportēšanas pilnvarots veterinārārsts ir veicis dēšanai gatavu putnu klīnisko izmeklēšanu, un iegūtie rezultāti liecina, ka novietnē slimības nav;
56.2. ja nepieciešams, pilnvarots veterinārārsts slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā ir paņēmis paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūtie rezultāti ir labvēlīgi pārvadāšanai;
56.3. mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus transportē dienesta amatpersonas uzraudzībā dienesta amatpersonas aizzīmogotā transportlīdzeklī;
56.4. galamērķa novietnē mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus uzrauga dienesta amatpersona;
56.5. ja mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus pārvieto ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, tos galamērķa novietnē patur ne mazāk kā 21 dienu.
59
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
57. Ar dienesta amatpersonas atļauju inkubējamās olas drīkst vest no jebkuras novietnes uz dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru, kas atrodas aizsardzības zonā. Ar dienesta amatpersonas atļauju inkubējamās olas drīkst vest no aizsardzības zonā esošas novietnes uz jebkuru dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
57.1. ganāmpulki, no kuriem iegūtas inkubējamās olas, ir laboratoriski pārbaudīti diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
57.2. inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts, izmantojot līdzekļus, kas iznīcina slimības ierosinātāju;
57.3. ir iespējams noteikt inkubējamo olu izcelsmi;
57.4. inkubējamās olas pārvadā dienesta amatpersonas uzraudzībā dienesta amatpersonas aizzīmogotos transportlīdzekļos;
57.5. pēc saskaņošanas ar dienesta amatpersonu galamērķa inkubatorā veic bioloģiskās drošības pasākumus.
60
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
58. Ar dienesta amatpersonas atļauju pārtikai paredzētas olas drīkst vest:
58.1. uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru ar nosacījumu, ka tās tiek iepakotas vienreizējas izmantošanas materiālā un ir veikti visi bioloģiskās drošības pasākumi. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu;
58.2. olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
58.3. iznīcināšanai.
61
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
59. Ar dienesta amatpersonas atļauju līķus drīkst vest dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam iznīcināšanai.
62
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
60. Visus transportlīdzekļus, kas izmantoti šo noteikumu 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58. un 59.punktā minēto putnu vai produktu pārvadāšanai, tīra, mazgā un dezinficē atbilstoši šo noteikumu XV nodaļā minētajām prasībām.
63
61. Aizsardzības zonā noteiktos pasākumus piemēro tik ilgi, kamēr nav pagājusi vismaz 21 diena pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas un kamēr aizsardzības zonas novietnes tiek pārbaudītas slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā.
64
62. Ja aizsardzības zonā noteiktos pasākumus vairs nepiemēro, attiecīgajā teritorijā turpina piemērot uzraudzības zonā noteiktos pasākumus tik ilgi, kamēr tos atceļ saskaņā ar šo noteikumu 66.punktu.
65
VIII. Pasākumi uzraudzības zonā augsti patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē
63. Dienests kontrolē, lai uzraudzības zonas novietnēs tiktu veikti šādi pasākumi:
63.1. dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts apzina un saskaita visas novietnes, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnēs saskaita putnus pa sugām un kategorijām, kā arī norāda mirušo un dzimušo putnu skaitu pēc ierobežojumu noteikšanas novietnei. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izveido reģistru un dokumentē iegūtos rezultātus;
63.2. ir aizliegta mājputnu, dēšanai gatavu putnu, diennakti vecu cāļu un olu pārvadāšana, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja un nav veikti bioloģiskās drošības pasākumi. Pārvadāšanas ierobežojums neattiecas uz tranzīta kravām, kas tiek vestas cauri uzraudzības zonai pa ceļiem vai dzelzceļu bez kravas izkraušanas un apstāšanās;
63.3. ir aizliegta mājputnu, dēšanai gatavu putnu, diennakti vecu cāļu, olu sūtīšana uz novietnēm, kautuvēm, iepakošanas centriem vai olu produktu ražošanas komersantiem, kas atrodas ārpus uzraudzības zonas, ja nav saņemta dienesta amatpersonas atļauja un nav konstatēts, ka slimības izplatīšanās risks ir minimāls;
63.4. ikviena persona, kas ierodas novietnes teritorijā vai to atstāj, veic attiecīgus higiēnas pasākumus, lai samazinātu slimības ierosinātāju izplatīšanas risku;
63.5. transportlīdzekļus un iekārtas, kas izmantotas potenciāli inficētu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, to līķu, dzīvnieku barības, mēslu, vircas, pakaišu un jebkādu citu materiālu vai vielu transportēšanai, pēc lietošanas tīra, mazgā un dezinficē šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā;
63.6. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās jebkādus mājputnus vai citus nebrīvē turētus putnus un mājdzīvnieku sugu zīdītājus. Mājdzīvnieku sugu zīdītājus drīkst ievest novietnes teritorijā vai izvest no tās, ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja un ja mājdzīvnieku sugu zīdītājiem ir pieejamas tikai cilvēku dzīvojamās telpas, tie nekontaktējas ar novietnē esošajiem mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem un nevar piekļūt būriem un vietām, kur tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
63.7. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo dienesta amatpersonai vai teritoriālajai struktūrvienībai par saslimstības vai mirstības pieaugumu vai nozīmīgu ražošanas rādītāju samazināšanos. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts veic izmeklēšanu slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā;
63.8. aizliegts bez dienesta amatpersonas atļaujas izvest un izplatīt izmantotos pakaišus, mēslus un vircu. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja un tiek veikti bioloģiskās drošības pasākumi, minētos materiālus drīkst vest dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes komersantam apstrādei vai pagaidu uzglabāšanai līdz turpmākai apstrādei, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju;
63.9. aizliegts rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ielu tirdzniecību, tirgus, izstādes, skates un citus ar putnu pulcēšanos saistītus pasākumus;
63.10. aizliegts izlaist brīvībā mājputnus, kas paredzēti medījumu resursu atjaunošanai.
66
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr. 965; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 645; MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
64. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, šo noteikumu 63.3.apakšpunktā minētos mājputnus drīkst pārvadāt nokaušanai uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
64.1. pilnvarots veterinārārsts ir veicis mājputnu klīnisko izmeklēšanu ne vairāk kā 24 stundas pirms to nosūtīšanas uz kautuvi, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
64.2. mājputniem ir veikti nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā, un iegūtie rezultāti liecina, ka ganāmpulkā slimības nav;
64.3. dienesta amatpersona, kura atbildīga par kautuves uzraudzību, ir informēta par kravas nosūtīšanu, piekrīt uzraudzīt mājputnu nokaušanu un par mājputnu nokaušanu informē dienesta amatpersonu, kura mājputnu kravu nosūtījusi.
67
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
65. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, var nosūtīt:
65.1. mājputnus tūlītējai nokaušanai uzraudzības zonā esošā kautuvē no novietnes, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas vai uzraudzības zonas, kā arī transportēt tālāk šādu gaļu;
65.2. dēšanai gatavus putnus no uzraudzības zonā esošas novietnes uz novietni Latvijas teritorijā. Pēc putnu ievietošanas galamērķa novietni ne mazāk kā 21 dienu uzrauga dienesta amatpersona;
65.3. diennakti vecus cāļus no uzraudzības zonā esošas novietnes uz novietni Latvijas teritorijā, ievērojot bioloģiskās drošības pasākumus. Pēc diennakti vecu cāļu ievietošanas galamērķa novietni ne mazāk kā 21 dienu uzrauga dienesta amatpersona. Ja diennakti veci cāļi iegūti no inkubējamām olām un cāļu izcelsmes vieta nav inkubators, kas atrodas aizsardzības zonā vai uzraudzības zonā, šos cāļus atļauts nosūtīt uz jebkuru citu novietni, ja to izcelsmes inkubatorā nodrošināti tādi bioloģiskās drošības un darba apstākļi, ka inkubējamās olas nav bijušas kontaktā ar jebkurām citām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsmes vieta ir aizsardzības vai uzraudzības zona un kuriem ir citāds veselības statuss;
65.4. inkubējamās olas no inkubatora, kas atrodas uzraudzības zonā, uz dienesta amatpersonas norādītu inkubatoru uzraudzības zonā vai ārpus tās, nodrošinot, ka inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts ar līdzekļiem, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu, kā arī ir iespēja izsekot šo olu kustībai;
65.5. pārtikai paredzētās olas no novietnes, kas atrodas uzraudzības zonā, uz dienesta amatpersonas norādītu iepakošanas centru, ja tās tiek iepakotas vienreizējas izmantošanas iepakojamā materiālā un tiek ievēroti bioloģiskās drošības pasākumi. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu;
65.6. olas olu produktu ražošanas komersantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II iedaļā noteikto kārtību, lai tās apstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI iedaļā noteiktajā kārtībā;
65.7. olas iznīcināšanai.
68
(Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51)
66. Uzraudzības zonā noteiktos pasākumus turpina piemērot ne mazāk kā 30 dienu pēc inficētās novietnes sākotnējās tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pabeigšanas.
69
IX. Pasākumi citās ierobežojumu zonās augsti patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietnē
67. Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju valstī un riska novērtējumu, citās ierobežojumu zonās veic visus šo noteikumu VIII nodaļā minētos pasākumus vai daļu no tiem.
70
68. Ja epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina par slimības strauju un plašu izplatīšanos, dienests var sākt profilaktiskās slimības apkarošanas programmas īstenošanu, ar kuru saskaņā atļauts nokaut vai nogalināt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus novietnēs, kas atrodas teritorijās, kur ir liels mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu blīvums. Minēto pasākumu piemērošanu izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.
71
69. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 67. un 68.punktā minēto pasākumu piemērošanu.
72
70. Pēc mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nokaušanas vai nogalināšanas to ganāmpulkus novietnēs atjauno šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā.
73
X. Pasākumi augsti patogēna slimības ierosinātāja uzliesmojuma gadījumā novietnē, kas nav mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu novietne, kā arī kautuvēs, transportlīdzekļos un robežkontroles punktos
71. Ja novietnē, kas nav mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu novietne, konstatēts slimības uzliesmojums, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns vīruss, rīkojas šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļā noteiktajā kārtībā, taču, ņemot vērā epizootoloģisko pētījumu rezultātus, kā arī izvērtējot risku par slimības izplatīšanās iespējām, dienests drīkst noteikt šādus izņēmumus:
71.1. putnu audzētavās atļauts nepiemērot šo noteikumu aizsardzības zonās un uzraudzības zonās minētos pasākumus (šo noteikumu VII un VIII nodaļa);
71.2. nekomerciāla rakstura novietnē, cirkā, zooloģiskajā dārzā, savvaļas dabas parkā, nožogotā teritorijā, kur mājputni vai citi nebrīvē turēti putni tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai apdraudētu sugu saglabāšanai, vai oficiāli reģistrētu retu mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu sugu saglabāšanai, atļauts nepiemērot šo noteikumu 48.2., 48.4., 50.3., 50.4.apakšpunktā, 51.punktā, 63.2., 63.3., 63.6.apakšpunktā, 64. un 65.punktā minētos pasākumus;
71.3. bioloģiskās drošības pasākumus veic, pārvietojot sacīkšu baložus uz aizsardzības zonu vai uzraudzības zonu vai no tās, kā arī minētajās zonās.
74
72. Šo noteikumu 71.punktā minētos izņēmumus atļauts piemērot, ja tas neapdraud slimības kontroli valstī. Par to piemērošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju.
75
73. Ja slimības uzliesmojuma ierosinātājs ir augsti patogēns vīruss, aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un citu ierobežojumu zonas novietnēs, kā arī mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumos veic bioloģiskās drošības pasākumus. Minētos pasākumus saskaņo ar dienesta amatpersonu. Bioloģiskās drošības pasākumi ietver transportlīdzekļu vai personu kustības ierobežojumus attiecībā uz dzīvnieku barības piegādi, olu savākšanu, mājputnu transportēšanu uz kautuvi, līķu savākšanu iznīcināšanai, kā arī cita personāla, tai skaitā veterinārārstu un lauksaimniecības iekārtu piegādātāju, pārvietošanos.
76
74. Par šo noteikumu 73.punktā minēto pasākumu piemērošanu dienests informē Eiropas Komisiju.
77
75. Ja ir aizdomas par kautuvē vai transportlīdzeklī esošu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu saslimšanu, dienests pēc ziņojuma saņemšanas slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajā kārtībā nekavējoties sāk izmeklēšanu mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu izcelsmes novietnē, lai apstiprinātu vai noliegtu slimību.
78
76. Ja kautuves teritorijā esošajiem mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem konstatē slimību, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns vīruss, vai ir aizdomas par putnu saslimšanu, dienests pēc slimības izplatīšanās riska izvērtēšanas visus kautuvē esošos mājputnus un citus nebrīvē turētos putnus nekavējoties nokauj vai nogalina dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Nokauto putnu gaļu un jebkādus blakusproduktus, kas ir potenciāli inficēti ar slimības ierosinātāju, glabā atsevišķi dienesta amatpersonas uzraudzībā, kamēr slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteiktaj …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.