Zaudējis spēku - Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam

Zaudējis spēku - Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 826 "Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.–2027. gadam". Ministru kabineta rīkojums Nr. 102 Rīgā 2018. gada 12. martā (prot. Nr. 11 34. §) Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.-2020. gadam 1. Atbalstīt Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kuras atbilstoši kompetencei nodrošina plānā noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk - atbildīgās institūcijas). 3. Atbildīgajām institūcijām plānā noteiktos uzdevumus un pasākumus 2018., 2019. un 2020. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai plānā paredzētā pasākuma "Valsts informācijas sistēmas "Numerācijas datubāze" atjaunošana" īstenošanai izskatīt saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" peļņas daļu par 2016. gadu" un rīkojuma projekts "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" peļņas daļu par 2016. gadu"" (prot. Nr. 57 46. §) 3. punktu un protokollēmuma "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 45 "Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi""" (prot. Nr. 57 47. §) 2. un 3. punktu. 4. Satiksmes ministrijai plāna ietekmes izvērtējumu sagatavot nākamā elektronisko sakaru nozares attīstības plānošanas dokumenta ex-ante izvērtējuma ietvaros. Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2018. gada 12. marta rīkojums Nr. 102) Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.-2020. gadam Satura rādītājs Kopsavilkums 1. Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1. Situācijas raksturojums elektronisko sakaru nozarē Latvijā 2.2. Nozares attīstības tendences ES 3. Rīcības virziens - radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai 3.1. Nacionālā ceļveža izstrāde 700 MHz joslas pārplānošanai un zemes ciparu televīzijas apraides nodrošināšanai 3.2. Radioprogrammu apraide 3.3. Ierobežotie resursi IoT un M2M tehnoloģijām 3.4. 5G mobilie sakari un Savienojamības paziņojums 3.5. Bezpilota gaisa kuģiem paredzētais radiofrekvenču spektrs 3.6. Ģeostacionārās orbītas resursi 4. Rīcības virziens - sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi 4.1. Regulējošās vides uzlabošana 4.2. OECD rekomendācija 5. Plāna sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 6. Plāna mērķis, rīcības virzieni un rīcības plānojumā iekļaujamie pasākumi 7. Teritoriālā perspektīva 8. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums Izmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojums BEREC (The Body of European Regulators for Electronic Communications) Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konference CSP Centrālā statistikas pārvalde T-DAB (Digital Audio Broadcasting Terrestial) Ciparu skaņas apraides sistēma DESI (The Digital Economy and Society Index) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss DOCSIS (Data Over Cable Service Interface Specification) Tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt datu pārraidi hibrīdajā optikas koaksiālo kabeļu tīklā DSL (Digital Subscriber Line) Datu pārraide pa telefonlīnijām DVB-T (Terrestrial Digital Video Broadcasting) Zemes ciparu televīzijas apraides sistēma EEZ Eiropas Ekonomikas zona EGNOS (The European Geostationary Navigation Overlay Service) Eiropas satelītu radionavigācijas programma ECC (Electronic Communications Committee) Elektronisko sakaru komiteja EK Eiropas Komisija ES Eiropas Savienība ESL Elektronisko sakaru likums Ethernet Elektronisko sakaru tīkla datu pārraides tehnoloģiju un protokolu kopa FDD (Frequency Division Duplex) Frekvenčdales duplekss FM (Frequency Modulation) Frekvences modulācija FWA (Fixed Wireless Access) Fiksētā bezvadu piekļuves sistēma Galileo Eiropas satelītu radionavigācijas sistēma GSM (Global System for Mobile Communications) Globālā mobilo sakaru sistēma IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IMT (International Mobile Telecommunications) Starptautiskie mobilie telesakari IoT (Internet of Things) Lietu internets IP Interneta protokols IPv6 Interneta protokola versija seši ITU (International Telecommunication Union) Starptautiskā Telesakaru savienība ITU WRC (ITU World Radiocommunication Conference) ITU Pasaules radiosakaru konference Kodekss Eiropas Komisijas 2016.gada 12.oktobra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi MPEG (Moving Pictures Experts Group) Kustīga attēla un tam piesaistītās skaņas kodēšanas standarts M2M (Machine-to-Machine) Mašīnas-mašīnas sakari LTE (Long Term Evolution) Ceturtās paaudzes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru tehnoloģija LVRTC Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" NAT (Network Address Translation) Tīkla adrešu translēšana ir vienā datoru tīklā izmantojamo IP adrešu translēšana IP adresēs, kas tiek izmantotas citā tīklā NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OTT (Over-the-Top) Virspakalpojums PMSE (Programme making and special events) Programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīces (radiomikrofoni, auss monitori, pagaidu skaņas radiolīnijas) PPDR (Public Protection and Disaster Relief) Sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas sistēma RSPG (Radio Spectrum Policy Group) Radiofrekvenču spektra politikas grupa RSPP (Radio Spectrum Policy Programme) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta lēmums Nr.243/2012/ES ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu Savienojamības paziņojums Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību" SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TEN-T (The trans-European transport network) Eiropas transporta tīkls UAS (Unmanned Aerial System) Bezpilota gaisa kuģi UP Universālais pakalpojums VAS ES Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" Wi-Fi Bezvadu interneta piekļuves punkti 2G (Second Generation) Otrās paaudzes mobilo sakaru sistēmas 3G (Third Generation) Trešās paaudzes mobilo sakaru sistēmas 4G (Fourth Generation) Ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas 5G (Fifth Generation) Piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas 700 MHz josla 694-790 MHz radiofrekvenču josla 800 MHz josla 790-862 MHz radiofrekvenču josla Kopsavilkums Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.-2020.gadam (turpmāk - plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem trīs gadiem, kas izstrādāts, lai atbilstoši nozares attīstībai noteiktu sasniedzamo mērķi, rezultātus un attiecīgi rīcības virzienus un pasākumus to sasniegšanai. Lai izstrādātu nozares interesēm atbilstošu politikas plānošanas dokumentu, Satiksmes ministrija aicināja elektronisko sakaru nozares dalībniekus izteikt savus priekšlikumus plānā apskatāmajām tēmām un veicamajiem uzdevumiem, kā arī izvirzīt problēmas, kas būtu risināmas plāna darbības periodā. Plāna projekta izstrādes laikā Satiksmes ministrija ir apzinājusi elektronisko sakaru tirgus dalībnieku, nozares nevalstisko organizāciju un elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju viedokli. Lai izstrādātu kvalitatīvu un nozares interesēm atbilstošu politikas plānošanas dokumentu, 2016.gada 24.martā tika organizēta Satiksmes ministrijas elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupas (izveidota ar Satiksmes ministrijas 2016.gada 15.marta rīkojumu Nr.01-03/81) sēde, kuras laikā nozares pārstāvji tika iepazīstināti ar priekšlikumiem plāna projektam. Plāns atbilst nacionālā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam1 Latvijas telpiskās attīstības perspektīvas uzdevums ir noteikt politikas virzienus ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts teritorijas attīstībai, panākot iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu, veidojot pievilcīgu dzīves vidi, kā arī plašu publisko pakalpojumu klāstu. Plānā noteiktie rīcības virzieni vertikālajā griezumā kalpos Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam mērķa "radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotajiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un sakaru infrastruktūru un publiskos pakalpojumus" sasniegšanai. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam2 54.punktā ir noteikts, ka "Lai gan uzņēmējdarbības aktivitāte koncentrējas pārsvarā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi elektroniskā veidā, kā arī vienotajos klientu apkalpošanas centros." Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama ātrdarbīga elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra. 2010.gadā ES apstiprināja stratēģiju Eiropa 20203, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam, nosakot, ka 2020.gadā: - jebkuram ES iedzīvotājam būs iespēja saņemt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s; - vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonē interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s. Plāna mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā, sasniedzot divus politikas rezultātus: "uzlabots publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājums", kas nozīmē, ka palielināsies elektronisko sakaru nozares investīcijas līdz 110 milj. euro un DESI indekss savienojamības dimensijā sasniegs 0.67, kā arī "uzlabota piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem", interneta pieejamībai mājsaimniecībās sasniedzot 81% un IPv6 pielāgošanas tendencei sasniedzot 3%. Plānā noteikti divi rīcības virzieni: 1. sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi; 2. radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai. Plānā aprakstīta esošā situācija Latvijā elektronisko sakaru nozarē, nozares attīstības tendences ES, apskatīti aktuālie jautājumi nozarē un konstatētas problēmas, kuru risināšanai paredzēti uzdevumi. Plāna darbības termiņš noteikts līdz 2020.gadam, un tajā ietvertie pasākumi, piemēram, 5G darba grupas izveide Latvijas 5G ceļveža izstrādei, atbilstoši 2016.gada 14.septembra EK paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "5G Eiropai. Rīcības Plāns"4 noteiktajam, sniegs ieguldījumu Savienojamības paziņojumā ietverto uzdevumu, kas ES dalībvalstīm veicami līdz pat 2025.gadam, izpildē. Ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 63.punktu, uzdevumi laika posmam līdz 2025.gadam tiks ietverti nākamajā elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā. Plāna darbības laikā jānodrošina arī dinamiska normatīvā regulējuma pielāgošana pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un piekļuves atvērtam internetam nodrošināšanai. Par Eiropas elektronisko sakaru kodeksa priekšlikumu turpinās diskusijas ES institūcijās un prognozējams, ka tuvākā gada laikā to pieņems, līdz ar to plāna darbības termiņā tiks pārstrādāts ESL un citi nacionālie normatīvie akti Kodeksa prasību ieviešanai. Plānā ir uzdevumi, kas paredz izvērtēt normatīvos aktus, un veikt grozījumus tajos, lai atvieglotu elektronisko sakaru tīklu būvniecību. Elektronisko sakaru tīklu būvniecības vides sakārtošana, nepastarpināti palīdzēs novērst šķēršļus investīciju piesaistei elektronisko sakaru tīklu attīstībai. Nepieciešams arī sakārtot UP zaudējumu kompensēšanas mehānismu, pieaicinot iesaistītās puses, nosakot kārtību, kādā no valsts budžeta sedz UP zaudējumus, kas rodas sniedzot pakalpojumus personām ar invaliditāti. Daļa plāna uzdevumu ir saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu un pārplānošanu mobilo sakaru vajadzībām. Ir paredzēts izveidot nākotnes modeli televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada, kad beidzas līgums ar "Lattelecom". Laicīgi atbrīvoti un pārplānoti resursi veicinās 5G ieviešanu, un palīdzēs definēt skaidrus noteikumus radiofrekvenču lietošanas tiesību saņemšanai. Inovatīvu tehnoloģiju attīstības veicināšanai ir jāizvērtē atsevišķu resursu iedalīšanas iespējas IoT. Minēto jautājumu risināšana nodrošinās skaidru regulatīvo vidi inovatīvu tehnoloģiju attīstībai. Saistībā ar plānā paredzētajiem radiofrekvenču spektra joslu pārplānošanas pasākumiem jāņem vērā, ka atsevišķu radiofrekvenču spektra joslu lietošanas pārplānošanu un faktisko izmantošanu var ietekmēt arī NATO5 dalībvalstīm saistošās vienošanās attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām un sabiedroto spēku atbalsta nodrošināšanai. Atbildīgā institūcija par plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir Satiksmes ministrija. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi. Plāna izpildi katra iesaistītā valsts iestāde nodrošina esošā budžeta līdzekļu ietvaros. 1. Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums Plāns izstrādāts, ņemot vērā to, ka 2016.gadā noslēdzās Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.-2016.gadam darbības termiņš, un ir nepieciešams noteikt nozares plānošanas uzdevumus līdz 2020.gadam saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 59.punktu. Ievērojot Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.-2016.gadam darbības rezultātus, secināms, ka iepriekšējā plānošanas periodā ir izdevies izpildīt lielāko daļu no plānotajiem uzdevumiem, tādējādi sekmējot pamatnostādņu mērķa - nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā - īstenošanu. Elektronisko sakaru nozares pamatnostādņu īstenošanas izvērtējumā, kas iekļauts informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.-2016.gadam īstenošanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2017.gada 18.jūlija sēdē (prot. Nr.36, 39.§)), secināts, ka visi pamatnostādņu darbības laikā īstenotie pasākumi (kopā 19) bija vērsti uz elektronisko sakaru pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, no kuriem izpildīti 14 uzdevumi, četri uzdevumi tika atzīti par aktualitāti zaudējušiem, ņemot vērā dinamisko nozares attīstību, tai sekojošās izmaiņas regulējumā un valdības pieņemtos lēmumus, bet viens uzdevums netika izpildīts, jo tā realizācijai netika piešķirti finanšu līdzekļi. Savukārt no 10 izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem līdz 2016.gadam ir sasniegti seši (no tiem viens pārsniegts), viens atpaliek no plānotā, viens netika sasniegts finansējuma trūkuma dēļ, bet divi zaudējuši aktualitāti. 2011.-2016.gada nozares politikas pamatnostādnēs kā sasniedzamais rezultatīvais rādītājs tika noteikts - "iedzīvotāji, kuri regulāri (vismaz reizi nedēļā) lieto internetu (% no iedzīvotāju kopskaita)", 2016.gadā plānojot sasniegt 85%, bet uz 2015.gada beigām sasniegts - 74.9%6. Lai gan plānotais regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums nebija tik straujš kā prognozēts, tendence šim rādītājam pieaugt joprojām saglabājas pozitīva (no 60.9% 2009.gadā līdz 77% 2016.gadā), un tas skaidrojams gan ar elektronisko sakaru nozares infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, gan ar Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju izaugsmi. Elektronisko sakaru nozare ir viena no ES regulētajām nozarēm, tādējādi Latvijā tiek ieviesti un tieši piemēroti atbilstošie ES tiesību akti (direktīvas, regulas, lēmumi). EK 2016.gadā nāca klajā ar priekšlikumu elektronisko sakaru nozares regulējošā ietvara pārskatīšanai, kas pēc būtības ir priekšlikums esošo direktīvu elektronisko sakaru jomā pārskatīšanai un apkopošanai vienā, ar direktīvu izveidojot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu. Kodeksa mērķi ir stimulēt ieguldījumus ātrdarbīgos platjoslas tīklos, panākt konsekventāku vienotā tirgus pieeju radiofrekvenču spektra politikā un pārvaldībā, radīt patiesi vienota tirgus nosacījumus, novēršot regulējuma sadrumstalotību, nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un noteikumu konsekventu piemērošanu, kā arī nodrošināt efektīvāku regulatīvo iestāžu sistēmu. 2011.-2016.gada elektronisko sakaru nozares pamatnostādņu mērķis un tā īstenošanai noteiktie rīcības virzieni tika sasaistīti ar ES elektronisko sakaru nozares politikas mērķiem, vienlaikus nodrošinot tā atbilstību Latvijas situācijai. Jaunajiem ES līmenī izvirzītajiem elektronisko sakaru nozares mērķiem, ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, ir paudušas atbalstu. Analizējot Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.-2016.gadam mērķi un rīcības virzienus, jāsecina, ka tie atbilst ES regulējošā ietvara pārskata mērķiem un tāpēc ir daļēji turpināmi periodā līdz 2020.gadam. Savukārt rīcības virziens, kas ir saistīts ar valsts privātā elektronisko sakaru tīkla izveidi, ir izpildīts ar ESL grozījumiem, kas stājās spēkā 2011.gada 8.jūnijā un Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija instrukciju Nr.8 "Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtība", kā arī Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra rīkojumu Nr.543 "Par valsts pārvaldes iestādēm, kurām nodrošināma piekļuve ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam", un tāpēc šī rīcības virziena saglabāšana jaunajā politikas plānošanas dokumentā nav nepieciešama. Plāna rīcības virziens - sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu - stimulēs ieguldījumus ātrdarbīgos platjoslas tīklos. Otrs plānā noteiktais rīcības virziens - radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai - sekmēs ierobežoto resursu pieejamību atbilstoši pieprasījumam un, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību. Līdz ar to, laika posmā līdz 2020.gadam jāturpina sasniegt iepriekš noteiktais elektronisko sakaru nozares politikas mērķis, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES kopējo politikas mērķu sasniegšanā, kā arī sekmējot Latvijai kā OECD dalībvalstij noteikto rekomendāciju platjoslas attīstības jomā īstenošanu. 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1. Situācijas raksturojums elektronisko sakaru nozarē Latvijā Valstīs, attīstoties tehnoloģijām, palielinoties interneta lietotāju skaitam, pieaugot datu plūsmai, paplašinoties jaunu iekārtu un pakalpojumu klāstam, strauji attīstās nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli, kuri vienā kopējā infrastruktūrā spēj nodrošināt balss, video, televīzijas un datu pārraidi. 1.attēlā ir attēlota mājsaimniecību nodrošinātības ar interneta pieslēgumu dinamika Latvijā 2004.-2016.gadā. 2016.gadā interneta pieslēgums bija 77% mājsaimniecību, savukārt 2004.gadā interneta pieslēgums bija tikai 15% mājsaimniecību. Visus šos gadus ir saglabājusies nemainīga tendence šim rādītājam pieaugt. 1.attēls. Interneta pieslēgums mājsaimniecībās7 2004.-2016.gadā Kā galvenie iemesli, kāpēc mājsaimniecībās 2016.gadā nebija interneta pieslēguma, tika minēts tas, ka internets nav vajadzīgs (56% mājsaimniecību, kurās nav interneta pieslēguma), kā arī iemaņu interneta lietošanā trūkums (28% mājsaimniecību, kurās nav interneta pieslēguma). 2.attēls. Iemesli, kāpēc mājsaimniecībās nebija interneta pieslēguma8 2016.gadā Joprojām saglabājas tendence palielināties regulāru interneta lietotāju īpatsvaram, 2016.gadā sasniedzot - 77% no iedzīvotāju kopskaita. 3.attēls. Regulāra (vismaz vienreiz nedēļā) interneta lietošana9 2004.-2016.gadā Īstenojot 2010.gada stratēģiju Eiropa 202010, kurā noteikts, ka 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam jānodrošina iespēja saņemt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām jānodrošina interneta piekļuve ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s, Latvijā tiek realizēta valsts atbalsta programma11 (turpmāk - VAP), kuras ietvaros tiek izbūvēta platjoslas optiskā tīkla infrastruktūra lauku teritorijās, lai elektronisko sakaru operatori varētu nodrošināt reģionu iedzīvotājus ar platjoslas interneta pieslēgumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Līdz šim ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa. Fiksētā interneta pieslēgumu skaits ar ātrumu vismaz 30 Mb/s īpatsvaru ir pieaudzis fiksēto interneta pieslēgumu vidū - 2016.gadā sasniedzot 63%, kas ir par deviņiem procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2014.gadā, liecinot par sekmīgu elektronisko sakaru komersantu darbību un VAP virzību. Līdz 2020.gadam ir paredzēts izbūvēt vēl vismaz 220 piekļuves punktus, lai visā valstī nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvam internetam. VAP īstenošanas uzraudzībai ir izveidota Optiskā tīkla uzraudzības komiteja (turpmāk - OTUK), kurā ir pārstāvēta Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, elektronisko sakaru nozares asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienība un plānošanas reģioni, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. OTUK sastāvā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties SPRK pārstāvis, Konkurences padomes pārstāvis, finansējuma saņēmēja pārstāvis, OTUK sastāvā novērotāja statusā var piedalīties Finanšu ministrijas pārstāvis. OTUK apstiprina plānoto VAP ietvaros izbūvējamo optiskā tīkla piekļuves punktu sarakstu, kā arī optiskā tīkla piekļuves tarifus un piekļuves nosacījumus. 2017.gadā tiek organizēts pētījums "3.2.2.3.aktivitātes "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)" izvērtējums", kura ietvaros paredzēts izvērtēt iespējamos risinājumus VAP 1.kārtas ietvaros izbūvētās un VAP 2.kārtas ietvaros izbūvējamās optiskā tīkla infrastruktūras efektivitātes paaugstināšanai, kā arī izstrādāt priekšlikumus papildu pasākumiem, tajā skaitā valsts atbalsta pasākumiem un normatīvo aktu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu elektronisko sakaru "pēdējās jūdzes" (ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s) pieejamību visā Latvijas teritorijā. Pētījuma laikā paredzēts identificēt objektus, kur ir nepieciešama optiskā tīkla piekļuves punktu izvietošana maksimāli tuvu potenciālajiem klientiem, lai maksimāli samazinātu nepieciešamās investīcijas abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") izveidei, tādējādi stimulējot elektronisko sakaru komersantu interesi izmantot valsts atbalsta programmas ietvaros izbūvēto infrastruktūru un veidot "pēdējās jūdzes" pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem. Ir paredzēts efektivizēt mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanas iespējas valsts atbalsta programmas ietvaros izbūvētajam optiskajam tīklam, tādējādi veicinot arī 5G mobilo sakaru tīklu attīstību. 4.attēls. Fiksētā interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s īpatsvars12 2014.-2016.gadā Analizējot interneta pieslēgumu tehnoloģisko sadalījumu, Latvijā vērojams mobilo un optisko pieslēgumu skaita pieaugums. Mobilo interneta pieslēgumu skaits no 2005.gada sākuma nulles pozīcijas ir pieaudzis līdz 75% 2016.gada janvārī. Optisko interneta pieslēgumu īpatsvars 2009.gada sākumā bija 1%, bet 2016.gada sākumā jau sasniegti 15% no visiem interneta pieslēgumiem. Pārējo interneta pieslēgumiem izmantoto tehnoloģiju (DSL, Ethernet, kabeļa modems, FWA) lietošana samazinās (skat. 5.attēlu). 5.attēls Interneta tehnoloģiju īpatsvars13 2005.-2016.gada sākumā Trīs ceturtdaļas interneta pakalpojumu lietotāju šobrīd ir nodrošināti ar mobilā interneta pieslēgumiem14, kas norāda uz mobilā tīkla popularitāti. Pēdējo gadu laikā strauji attīstās 4G mobilā tehnoloģija, pamazām aizstājot 2G un 3G mobilās tehnoloģijas. 2016.gadā 4G pārklājums sasniedza 91%15 no mājsaimniecībām. Rezultātā pieauga arī mobilā interneta lietotāju skaits un 2016.gadā mobilo internetu lietoja 78 no 100 iedzīvotājiem16. Nākotnē, līdz ar 5G ieviešanu, kas pavērs plašākas iespējas IoT un M2M pakalpojumu attīstībai, paredzams, ka pieprasījums pēc mobilā interneta tikai pieaugs (skat. 6.attēlu). 6.attēls. Mobilā interneta pieslēgumu skaits17 2011.-2016.gadā Balstoties uz SPRK mobilā tīkla lejupielādes ātruma mērījumiem 2016.gadā, secināts, ka no visām vietām, kur veikti mērījumi, nav fiksēta neviena vieta, kurā nebūtu pieejams vismaz viena operatora mobilais elektronisko sakaru tīkls. Aplūkojot Latvijas lielāko mobilo sakaru operatoru interneta pakalpojuma lejupielādes ātruma vidējās vērtības Latvijā kopumā, tās ir plašās robežās - no 4 līdz 55 Mb/s: - SIA "BITE Latvija" lejupielādes ātruma vidējās vērtības ir robežās no 4 līdz 23 Mb/s; - SIA "LMT" lejupielādes ātruma vidējās vērtības ir robežās no 7 līdz 43 Mb/s; - SIA "Tele2" lejupielādes ātruma vidējās vērtības ir robežās no 8 līdz 53 Mb/s (skat. 7.attēlu). 7.attēls. Lejupielādes ātruma vidējās vērtības mobilajos tīklos sadalījumā pa izmantotām datu pārraides tehnoloģijām18 2016.gadā 8.attēlā attēlots 4G īpatsvars mobilajos tīklos, kas uzskatāmi atspoguļo 4G straujo attīstību Latvijā 2014.-2016.gadā. 8.attēls. 4G īpatsvars mobilajos tīklos19 2014.-2016.gadā Kopš 2012.gada kopējie elektronisko sakaru pakalpojumu ieņēmumi ES ir samazinājušies par 10%20. Līdzīga ieņēmumu dinamika elektronisko sakaru nozarē pēdējo gadu laikā vērojama arī Latvijā (skat. 9.attēlu). 9.attēls. Ieņēmumu apjoms elektronisko sakaru nozarē21 2005.-2016.gadā, milj. euro Būtisks faktors, kas samazināja nozares ieņēmumu apjomu pēdējo gadu laikā, ir regulējošo pasākumu kopums, kas vērsts uz viesabonēšanas tarifu un starpoperatoru norēķinu tarifu samazināšanu. Samazinoties balss telefonijas ieņēmumu apjomam, ieņēmumi par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu palielinās, tas skaidrojams ar straujo mobilā 4G tīkla un optiskā interneta attīstību, kas savukārt atspoguļo datu pārraides pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu (skat. 10.attēlu). 10.attēls. Balss telefonijas un datu pārraides ieņēmumi22 2005.-2016.gadā, milj. euro Kopumā statistikas dati liecina par IKT sektora nozares pieaugumu. IKT sektora komersantu pievienotās vērtības īpatsvars IKP 2015.gadā bija 4.1%, kas ir par 0.1 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā, IKP arī pieaugot 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu. IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvaram IKP ir tendence būt vidēji 4.1% līmenī. Zemākais punkts IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvaram IKP pēdējo astoņu gadu laikā bija 2009.gadā, savukārt visaugstākais IKT sektora komersantu pievienotās vērtības īpatsvars IKP šajā periodā bija 2013.gadā, savukārt IKP zemākajā punktā atradās 2010.gadā, pēc tam IKP saglabājas tendence pieaugt (skat. 11.attēlu). 11.attēls. IKP un IKT sektora pievienotā vērtība salīdzināmās cenās23 2009.-2015.gadā, milj. euro 2.2. Nozares attīstības tendences ES 2017.gada 19.aprīlī stājās spēkā Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums, kas kopā ar grozījumiem Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā, ESL un Civilprocesa likumā, pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas Nr.2014/61/ES "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" prasības. Likuma mērķis ir veicināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla būvniecību un ierīkošanu, gan būvējot jaunu, gan izmantojot esošo fizisko infrastruktūru, izmaksu efektīvā veidā. Papildus, minētā direktīva paredz administratīvā sloga mazināšanas pasākumus, kas pārņemti arī Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā. Piemēram, informācijas par ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla izvēršanai piemērotu fizisko infrastruktūru un būvdarbiem pieejamības nodrošināšanu vienotajā informācijas punktā, ko Latvijā īsteno vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kas ietver hipersaiti uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un Būvniecības informācijas sistēmas datiem. Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums arī paredz efektīvu un ātru noteikta veida domstarpību izskatīšanas procedūru SPRK. Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt ES interneta savienojamībai nākotnē, EK 2016.gada septembrī nāca klajā ar Savienojamības paziņojumu, kurā ir izklāstīti stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025.gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem24, tādējādi visiem ES nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības. Savienojamības paziņojuma trīs stratēģiskie mērķi 2025.gadam: 1) gigabitu savienojamība (interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā nodrošina vismaz vienu Gb/s) visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, ārstu praksēm, slimnīcām, stadioniem, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus; 2) visām lielām pilsētām ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums; 3) visām ES mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam. EK paziņojumā "5G Eiropai. Rīcības plāns" noteiktas šādas svarīgākās darbības elektronisko sakaru nozarē: - saskaņot programmas un prioritātes koordinētai 5G ieviešanai visās ES dalībvalstīs, par mērķi nosakot tīkla ieviešanas uzsākšanu 2018.gadā un pāriešanu pie komerciālas plaša mēroga ieviešanas vēlākais līdz 2020.gada beigām; - nodrošināt 5G pagaidu radiofrekvenču joslu pieejamību, gatavojoties 2019.gada ITU WRC-19, kas pēc iespējas drīzāk papildināmas ar papildu joslām, un strādāt pie vadlīnijām, lai nodrošinātu īpašu 5G radiofrekvenču spektra joslu virs sešiem GHz piešķiršanu; - veicināt agrīnu 5G tīklu izvēršanu lielākajās apdzīvotajās teritorijās un gar svarīgākajiem transporta ceļiem; - ES mērogā, iesaistot ieinteresētās personas, veicināt 5G izmēģinājumus, kuriem jābūt kā katalizatoram, lai tehnoloģisko inovāciju pārvērstu praktiskos uzņēmējdarbības risinājumos; - veicināt nozares vadīta riska kapitāla fonda izveidošanu, lai atbalstītu uz 5G balstītas inovācijas; - apvienot nozīmīgākos dalībniekus kopīgam darbam vispasaules standartu ieviešanai. Papildus minētajiem EK paziņojumiem 2017.gada 29.maijā neformālajā trialogā starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta vienošanās par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza regulu (ES) Nr. 1316/2013 un regulu (ES) Nr. 283/2014 projektu. Eiropas Parlamenta balsojums par regulas projekta apstiprināšanu notika 2017.gada 12.septembrī, kam sekos publikācija ES Oficiālajā Vēstnesī. Regulas projekts ļaus saskaņā ar vienkāršotu procedūru saņemt līdz pat 100% finansējumu projektiem, kas saistīti ar Wi-Fi savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, jo īpaši lauku reģionos. Pirmais uzaicinājums iesniegt projektus finansējuma saņemšanai Wi-Fi izveidei ir plānots 2017.gada beigās vai 2018.gada sākumā. 2016.gada 14.septembrī EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido BEREC25. Priekšlikums precizē esošos noteikumus ar mērķi nodrošināt efektīvāku institucionālās sistēmas regulējumu, ņemot vērā digitālā vienotā tirgus veidošanas procesu. Priekšlikums paredz BEREC pašreizējo pilnvaru pastiprināšanu, budžeta palielināšanu, tādējādi nostiprinot BEREC lomu un kapacitāti lēmumu pieņemšanas procesā. Priekšlikums arī paredz divu gadu laikā pēc regulas spēkā stāšanās pārskatīt mītnes līgumu par BEREC izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, paredzot, ka dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus netraucētai un efektīvai BEREC darbībai, starp kuriem ir daudzvalodīgas Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemēroti transporta savienojumi. BEREC birojs atrodas Rīgā. Ar EK priekšlikumu kodeksam tiek ierosināts modernizēt ES noteikumus telesakaru jomā un atvieglot uzņēmumu kopīgas investīcijas augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos, veicinot starpvalstu tirgu un starptautisko pieprasījumu. Tāpat EK ierosina piešķirt ilgtermiņa lietošanas tiesības radiofrekvenču spektra izmantošanai un tuvināt ES politiku radiofrekvenču spektra jomā. Tiek veicināta radiofrekvenču spektra koplietošana 5G tīklu izvēršanai un lietotāju piekļuve Wi-Fi. Tāpat plānots veicināt drošību tiešsaistē, atsevišķus noteikumus attiecinot uz jaunajiem OTT tirgus dalībniekiem (piemēram, Skype, WhatsApp), kuri piedāvā pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piedāvā tradicionālie elektronisko sakaru komersanti. Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un noteikt M2M pārvaldības regulējumu. Tiek modernizēts UP, izslēdzot novecojušos pakalpojumus (sabiedriskie taksofoni, visaptveroši katalogi un uzziņu dienesti) un ieviešot cenas ziņā pieņemamu piekļuvi platjoslas internetam. Institucionālos jautājumos tiek stiprināta BEREC un EK loma, piemēram, nacionālajai regulējošai iestādei nosakot pienākumu konsultēties ar BEREC noteiktos jautājumos, kā arī īpašos gadījumos EK varēs pieprasīt nacionālajai regulējošai iestādei grozīt vai atsaukt pasākuma projektu. Darbu pie kodeksa vērtēšanas uzsāka Slovākijas prezidentūra. Kodekss tika sadalīts četrās sadaļās - pakalpojumi, piekļuve, radiofrekvenču spektrs, institucionālie un citi jautājumi. Maltas prezidentūras laikā notika intensīvas diskusijas, panākot provizorisku vienošanos par piekļuves un pakalpojumu sadaļu. Tālāka priekšlikuma izskatīšana turpināsies 2017.gada otrajā pusgadā Igaunijas prezidentūras laikā. 2017.gada 10.janvārī EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā ar ko atceļ direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)26. Minētais regulas priekšlikums paredz noteikumus par fizisku un juridisku personu elektronisko sakaru un viņu galiekārtās glabātās informācijas aizsardzību. Tajā ietvertie datu apstrādes noteikumi atsevišķi izdala elektronisko sakaru metadatus un satura apstrādi. Ietverti noteikumi par galalietotāju tiesībām kontrolēt mārketinga aktivitātes elektroniskajos sakaros. Tāpat arī ietverti noteikumi par uzraugošajām iestādēm, administratīvo atbildību par regulas neievērošanu un pilnvarojumi EK pieņemt deleģētos aktus. Maltas prezidentūras laikā tika uzsākta Privātuma un elektronisko sakaru regulas projekta izvērtēšana ES Padomē un 2017.gada rudenī Igaunijas prezidentūra, kā arī Eiropas Parlaments turpinās minētā tiesību akta projekta izvērtēšanu. Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, EK ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai27, par ko Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2016.gada 22.novembrī apstiprinājis Latvijas nacionālo pozīciju Nr.1 "EK paziņojums: Kosmosa stratēģija Eiropai"28. Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir ES kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu izmantošanas veicināšana publiskajā un privātajā sektorā. Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām, un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki ES un visā pasaulē. Ar Galileo programmu izveidotā sistēma darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot ES stratēģisko autonomiju.29 EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu pieejamo signālu kvalitāti, kā arī brīvi pieejamo pakalpojumu signālu kvalitāti, kurus piedāvā saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma. EGNOS programmas piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri jābūt nodrošinātiem ES dalībvalstu teritorijā. Sākot no 2011.gada, orbītā nogādāti 18 pavadoņi un to konstelācija tiks izvērsta līdz 30 pavadoņiem 2020.gadā, kad tiks sasniegta EGNOS un Galileo sistēmas pilna funkcionalitāte. EK ir apņēmusies EGNOS un Galileo risinājumus pārņemt visdažādākajās ES politikās, tādējādi stimulējot kosmisko tehnoloģiju pielietojumu izstrādi un plašāka lietotāju loka iesaisti no dažādām tautsaimniecības nozarēm, piemēram no aviācijas, transporta, loģistikas un lauksaimniecības. EK plāno izdot ES radionavigācijas plānu, kurā paredzēs darbības globālās navigācijas satelītsistēmu lietojumu ieviešanai nozaru politikā. Nepieciešams nodrošināt ES satelītsistēmu un operatoru piekļuvi radiofrekvenču spektram, kas ir aizsargāts no traucējumiem, ko rada citas sistēmas. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz vienam metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi. Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība: - bezmaksas pakalpojums, kas sniedz atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, tirgū pieejams no 2009.gada oktobra; - komercpakalpojums, kas papildinās bezmaksas pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās radiofrekvencēs. Komercpakalpojuma signālus var šifrēt; - publiski regulētais pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti; - glābšanas un meklēšanas pakalpojums - ES ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas apdraudējumu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā. Gatavojoties plašākai pakalpojumu ieviešanai, vairāki vadošie uzņēmumi ir izstrādājuši un turpina darbu Galileo pakalpojumu ieviešanai nepieciešamo iekārtu izstrādē, ražojot uztvērējus, mikroshēmu komplektus, moduļus u.tml. iekārtas, daļa no kurām jau šobrīd ir pieejama tirgū. Aktīvi tiek strādāts arī pie lietojumprogrammu izstrādes un testēšanas, kam ir pieejams arī ES finansējums programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros. Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra (Eiropas GNSS (Global Navigation Satellite System) aģentūra), kas: - veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju, drošības centra darbību; - piedalās sistēmas sagatavošanā komercpakalpojumu ieviešanai, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu; - veicina pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū; - nodrošina sistēmu komponentu sertifikāciju. Mobilajiem tīkliem ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstā, pakalpojumu nākotnes attīstībā, t.sk. arī ārpus ES teritorijas. Informācijas trūkums par Galileo un EGNOS sistēmām un to piedāvātajiem pakalpojumiem uzliek par pienākumu Satiksmes ministrijai, cieši sadarbojoties ar Eiropas GNSS aģentūru nākamo gadu laikā, intensīvi veicināt pakalpojumu popularizēšanu ieinteresētajām pusēm, lai uzsāktu praktisku satelītnavigācijas un citu pakalpojumu lietošanu Latvijā, kā arī iesaistīties ES un starptautiskā Galileo un EGNOS pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanā. 3. Rīcības virziens - radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai 3.1. Nacionālā ceļveža izstrāde 700 MHz joslas pārplānošanai un zemes ciparu televīzijas apraides nodrošināšanai Saskaņā ar 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" (turpmāk - Nacionālais radiofrekvenču plāns) Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, zemes ciparu televīzijas apraidei un PMSE ierīcēm tiek izmantota radiofrekvenču spektra 470-790 MHz josla. Savukārt joslas izmantošanas tehniskos nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumi Nr.855 "Par Starptautiskās telekomunikāciju savienības Reģionālo nolīgumu par zemes ciparu apraides dienesta plānošanu 1.reģionā (1.reģiona daļas, kas atrodas uz rietumiem no 170° E meridiāna un uz ziemeļiem no 40° S paralēles, izņemot Mongolijas teritoriju) un Irānas Islāma Republikā 174-230 MHz un 470-862 MHz radiofrekvenču joslā (Ženēva, 2006)" (ITU Reģionālais nolīgums). LVRTC saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 13.pantu nodrošina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, slēdzot līgumus ar attiecīgajiem nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī maksas televīzijas programmu izplatīšanu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā. Šā panta pirmā daļa paredz, ka maksas televīzijas pakalpojumu sniedz konkursa kārtībā izraudzīts viens elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura piedāvāto programmu izplatīšana zemes apraidē ciparformātā notiek, izmantojot LVRTC infrastruktūru, saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu. Vienlaikus 72.pants nosaka, ka konkursa nolikumu apstiprina Ministru kabinets un tajā nosaka maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam izvirzāmās prasības, vērtēšanas kritērijus, konkursa norises kārtību, termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu, maksu par raidošo tīklu izmantošanu maksas televīzijas programmu izplatīšanai ciparformātā un citus ar konkursa norisi saistītos jautājumus. Ar 2013.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.269 "Par konkursa "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" uzvarētāja apstiprināšanu" par uzvarētāju apstiprināja SIA "Lattelecom" un tam piešķīra tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu zemes apraidē līdz 2021.gada 31.decembrim. Uz tādu pašu termiņu LVRTC tika piešķirtas radiofrekvences piešķīrumu lietošanas atļaujas programmu izplatīšanai valsts teritorijā radiofrekvenču spektra joslā 470-790 MHz30. No septiņiem televīzijas raidošajiem tīkliem, kas ir paredzēti ITU Reģionālajā nolīgumā, šobrīd ekspluatācijā atrodas visi paredzētie tīkli, kuru darbības nodrošināšanai izmanto 40 radiofrekvenču kanālus. Līdz ar to, Latvijā ir relatīvi augsta (salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm) televīzijas spektra izmantošanas intensitāte. Bezmaksas apraidē iedzīvotājiem ir iespējams uztvert sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa Latvijas Televīzija programmas LTV1 un LTV7 un nacionālo un reģionālo komerciālo plašsaziņas līdzekļu NEPLP apstiprinātās komerctelevīzijas programmas - Re:TV, Rīga TV24, Sportacentrs.com. Savukārt SIA "Lattelecom" maksas televīzijas zemes ciparu apraidē piedāvā abonentiem uztvert līdz 62 programmām, tai skaitā arī tematiskās pakas un augstas izšķirtspējas (HD - High Definition) programmas. 2017.gada 15.jūnijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470-790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā31 (turpmāk - Lēmums). Lēmums paredz no 2020.gada 30.jūnija 700 MHz joslu izmantot mobilo sakaru sistēmām. Ņemot vērā, ka SIA "Lattelecom" ir piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu līdz 2021.gada 31.decembrim, Latvija šo joslu atbrīvos divus gadus vēlāk. Lēmums paredz arī pienākumu ES dalībvalstīm līdz 2018.gada 30.jūnijam izstrādāt nacionālo ceļvedi, kurā jāietver pasākumu kopums un laika grafiks 700 MHz joslas atbrīvošanai no ciparu televīzijas sistēmām un tās iedalīšanai mobilo platjoslas sakaru sistēmu vajadzībām, kā arī nosacījuma izpildei vismaz līdz 2030.gadam nodrošināt 470-694 MHz radiofrekvenču spektra joslas pieejamību zemes ciparu televīzijas apraides sistēmu darbībai. No minētā izriet, ka līdz 2018.gada 30.jūnijam valsts līmenī ir jāpieņem lēmumi par zemes ciparu televīzijas apraides pārplānošanu darbībai radiofrekvenču spektra diapazonā zem 694 MHz, kā arī par 700 MHz joslas piešķiršanas un lietošanas nosacījumiem elektronisko sakaru komersantiem vai citiem potenciālajiem lietotājiem. Atbilstoši VAS ES sniegtajām ziņām par zemes ciparu televīzijas apraides nodrošināšanu līdz 2030.gadam Latvijā 700 MHz joslā ietilpst aptuveni 27% no patlaban ciparu televīzijai lietotiem radiofrekvenču kanāliem, bet pēc tās atbrīvošanas, no šobrīd pieejamajiem 40 radiofrekvenču kanāliem televīzijas apraides nodrošināšanas vajadzībām saglabāsies 28 radiofrekvenču kanāli, līdz ar to, arī varētu mazināties zemes ciparu televīzijas apraides platformas konkurētspēja. Primāri atlikušajos tīklos ir jānodrošina sabiedriskās televīzijas programmas, kas rada risku maksas televīzijas pastāvēšanai. Papildus tam jāatzīmē, ka joslas atbrīvošanā skartie kanāli nav vienmērīgi izkliedēti valsts teritorijā, piemēram, Valmieras apraides zonā pēc joslas atbrīvošanas tiks zaudēta puse no šobrīd televīzijas apraidei lietotajiem radiofrekvenču kanāliem. Līdz ar to, turpmākā rīcība prasa pieņemt lēmumu vai pārplānojot septiņu tīklu vietā nodrošināt tikai trīs tīklus, vai arī zemes ciparu televīzijas apraides tīklos līdz 2022.gadam veikt esošās DVB-T sistēmas nomaiņu uz radiofrekvenču spektra izmantošanas ziņā efektīvāko DVB-T2 sistēmu, vienlaikus nomainot arī esošo MPEG-4 videosignāla kompresijas standartu uz augstas efektivitātes videokodēšanu (HEVC - High Efficiency Video Coding). Sistēmas maiņa nodrošinās esošo septiņu tīklu saglabāšanu un darbības iespēju arī pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas. Pāreja uz otrās paaudzes zemes DVB (DVB-T2 - DVB-Second Generation Terrestrial) nozīmē būtiskus finansiālus ieguldījumus gan apraides operatoriem, (apraides tīklu pārkonfigurēšana ar radiofrekvenču spektra kanālu maiņu, esošo raidītāju modernizācija vai jaunu iegāde, videoplūsmas formēšanas aparatūras nomaiņa), gan arī galalietotājiem (210 tūkstoši zemes ciparu televīzijas abonentu32 - mājsaimniecību, kā arī mājsaimniecības, kas lieto bezmaksas pieejamās televīzijas programmas), jo būs nepieciešama jaunajai sistēmai atbilstošu uztvērēju iegāde. Līdz ar to, pāreja uz DVB-T2 varētu būt ar negatīvu ietekmi uz visu procesā iesaistīto pušu - Latvijas Televīzijas, komerctelevīziju, LVRTC, valsts un iedzīvotāju, budžetu. Tomēr lēmums par pāreju uz DVB-T2 sistēmu vai esošās DVB-T sistēmas saglabāšanu ir jāapsver arī saskaņā ar apraides raidošo sistēmu tehnoloģiskā progresa nodrošināšanas aicinājumu33 ES, turklāt tas ir jāskata kopīgi ar mediju attīstības politiku un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju, kura būtu realizējama pēc 2021.gada. Ņemot vērā jaunu tehnoloģisko platformu un biznesa modeļu izplatību, veidojas atšķirīgi patērētāju ieradumi, kas veicina izmaiņas televīzijas konkurences vidē. Šobrīd nav novērojama kādas no platformām dominance, tomēr, līdz ar sociālo tīklu attīstību, nākotnē jārēķinās ar daudzu platformu līdzāspastāvēšanu. Spēkā esošs ir Kultūras ministrijas izstrādātais un ar Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojumu Nr.666 "Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu" apstiprinātais Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāns, bet NEPLP izstrādātā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija ir spēkā līdz 2017.gada beigām. Līdz ar to, lēmuma pieņemšanā ir svarīga cieša Kultūras ministrijas, kuras funkcija ir izstrādāt masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku,34 un NEPLP, kuras kompetencē ir izstrādāt visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju35, iesaiste. 700 MHz joslas elastīgai izmantošanai pēc 2021.gada pastāv vairākas alternatīvas (skat. 1.tabulu) saskaņā ar CEPT 53.ziņojumu36 un EK 2016.gada 28.aprīļa īstenošanas lēmumu (ES) 2016/687 par 700 MHz joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas ES spēj sniegt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus37. CEPT ziņojums ir izstrādāts, ievērojot EK doto uzdevumu izstrādāt saskaņotus tehniskos nosacījumus 700 MHz joslai ES, lai nodrošinātu bezvadu platjoslu un citus lietojumus, kas atbalstītu ES radiofrekvenču spektra politikas (RSPP) mērķus. Radiofrekvenču josla (MHz) 694-703 703-733 733-738 738-743 743-748 748-753 753-758 758-788 788-791 694-698 698-703 733-736 736-738 PMSE PMSE Mobilo sakaru tīkli (augšuplīnija) PMSE Mobilo sakaru tīkli (lejuplīnija) PPDR (2x5 MHz) FDD PPDR (augšuplīnija) PPDR (lejuplīnija) PPDR (2x3 MHz) FDD PPDR (augšuplīnija) PPDR (lejuplīnija) PPDR (2x(2x5 MHz) / 2x10 MHz) FDD PPDR (augšuplīnija) PPDR (lejuplīnija) M2M (2x3 MHz) FDD M2M M2M Iedalījums mobilajiem sakariem ar papildu lejuplīniju Dupleksais atdalījums Mobilo sakaru tīkli (papildu lejuplīnija) Bloka platums (MHz) 4 MHz 5 MHz 30 MHz (6x5 MHz) 3 MHz 2 MHz 5 MHz 5 MHz 5 MHz 5 MHz 30 MHz (6x5 MHz) 3 MHz 1.tabula CEPT 53.Ziņojumā piedāvātās 700 MHz joslas lietošanas alternatīvas Atbilstoši 1.tabulai mobilo sakaru vajadzībām ir pieejams radiofrekvenču spektra apjoms 2x30 MHz (703-733/758-788 MHz), kas būtu iekļaujams Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē", vienlaikus veicot grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā. EK lēmums paredz, ka dalībvalstis, piešķirot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības 700 MHz joslā, vajadzības gadījumā pienācīgi ņem vērā nepieciešamību sasniegt RSPP 6.panta 1.punktā izklāstītos mērķus attiecībā uz ātrumu un kvalitāti, jo īpaši pārklājumu, iepriekš noteiktos valstu prioritārajos rajonos, tostarp gar sauszemes transporta maģistrālēm. Līdz ar to, pirms grozījumu izdarīšanas Nacionālajā radiofrekvenču plānā, nepieciešams izdiskutēt ar nozares pārstāvjiem jautājumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nosacījumiem. Jau šobrīd ir paredzams sarežģīts 700 MHz joslas koordinācijas process ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, ņemot vērā minēto valstu plānus turpināt 700 MHz joslas izmantošanu ciparu televīzijai. Līdz ar to, var pastāvēt radiofrekvenču spektra lietošanas teritoriāli ierobežojumi, kas izriet no radiofrekvenču spektra atšķirīgās lietošanas Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā un var nebūt iespējams sakoordinēt mobilo sakaru sistēmu lietošanu atbilstoši ES noteiktajiem tehniskajiem parametriem. Lēmumā paredzēts, ka dalībvalstīs, kas robežojas ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, pienākums atbrīvot 700 MHz joslu nav saistošs teritorijās, kur nav iespējams pilnībā īstenot radiofrekvenču spektra pārrobežu koordināciju. Vienlaikus ir spēkā nosacījums, ka dalībvalstis dara visu iespējamo, lai samazinātu šādas neatrisinātas koordinācijas ilgumu un ģeogrāfiskās robežas, un līdz atlikušo koordinācijas jautājumu atrisinājumam katru gadu ziņo EK par savas rīcības rezultātiem. 700 MHz joslā radiofrekvenču spektra daļu, kas saskaņā ar Lēmumu netiek iedalīta mobilo sakaru sistēmu vajadzībām (dupleksais atdalījums 30 MHz apjomā), pastāv iespēja iedalīt PPDR, M2M, PMSE lietojumiem, vai arī alternatīvi iedalīt daļu no dupleksā atdalījuma (738-758 MHz) mobilo sakaru sistēmu papildu lejuplīnijai. PPDR sistēmu gadījumā minēto duplekso atdalījumu iespējams izmantot izveidojot platjoslas elektronisko sakaru sistēmu. 700 MHz joslā PMSE vajadzībām tiek izmantoti aptuveni 35% radiofrekvenču spektra, un tā atbrīvošana atstās negatīvu ietekmi uz PMSE darbību. Līdz ar to, PMSE darbībai būs nepieciešams meklēt papildu radiofrekvenču spektru citās radiofrekvenču spektra joslās. Savukārt dupleksā atdalījumā pieejamā radiofrekvenču spektra saglabāšana PMSE vajadzībām var būt viens no veidiem, kā daļēji kompensēt zaudēto radiofrekvenču spektra apjomu. Par optimālu dupleksā atdalījuma izmantošanu piedāvātajiem lietojumiem ir jāpanāk vienošanās ar Iekšlietu ministriju, elektronisko sakaru komersantiem un PMSE iekārtu lietotājiem, pēc kā ir jāizstrādā atbilstoši grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā. Lai iesaistītās puses vienotos par pieeju iepriekš minētajos jautājumos, Satiksmes ministrija ar 2017.gada 10.februāra rīkojumu Nr.01-03/39 izveidoja darba grupu, kuras sastāvā ir elektronisko sakaru un mediju nozares pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vienlaikus atzīmējams, ka Latvija nevar atbrīvot 700 MHz joslu no 2020.gada 30.jūnija un izmantos Lēmumā paredzēto atbrīvošanas termiņa elastību. Saskaņā ar ESL 47.panta piekto daļu elektronisko sakaru komersants pieteikumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu iesniedz SPRK ne agrāk kā divus gadus pirms normatīvajos aktos noteiktā radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņa. Vienlaikus ESL 47.panta trešās daļas pirmais punkts paredz, ka SPRK lēmumu pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, gadījumos, kad tiek izsludināts konkurss vai izsole radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai. Turpmākā rīcība: 1. izstrādāt 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plānu un grafiku, kā arī modeli ciparu televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada; 2. izstrādāt grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē". 3.2. Radioprogrammu apraide Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam kompetentā institūcija gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā kopumā, gan attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, ir NEPLP. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu radioapraides uzsākšanai elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāsaņem apraides atļauja NEPLP. Gadījumā, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešami radiofrekvenču spektra resursi, tie tiek piešķirti konkursa, kuru organizē NEPLP, kārtībā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 15.panta septītā daļa nosaka, ka apraides radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar ESL plāno VAS ES. VAS ES informē NEPLP par radiofrekvenču spektra izmantošanas tehnisko plānu, kā arī brīvajiem radiofrekvences piešķīrumiem, kuru izmantošanai var piešķirt apraides atļaujas. Savukārt pēc tam, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir saņēmis NEPLP atļauju, VAS ES izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju apraides raidītāja darbībai. Šobrīd radioprogrammu raidīšana pamatā notiek analogā sistēmā 87,5-108 MHz radiofrekvenču spektra joslā (FM josla). Saskaņā ar VAS ES sagatavoto tehnisko plānu un ITU Reģionālo nolīgumu attiecībā uz 87,5-108 MHz radiofrekvenču spektra joslas lietošanu FM skaņas apraidei, Latvijai kopējais piekritīgo FM radiofrekvences piešķīrumu skaits ir 282, no kuriem tiek izmantoti 224. Ir izveidoti šādi raidošie FM skaņas apraides tīkli: - sabiedriskais radio (5 tīkli): Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3 (Klasika), Latvijas radio 4 (Doma laukums) un Latvijas radio 5 - pieci.lv; - nacionālais komerciālais radio (6 tīkli): Eiropas Hītu radio, Latvijas Kristīgais radio, Radio SWH, Star FM, Super FM un Top radio; - reģionālais radio (7 tīkli): 1.Biznesa Radio, Capital FM, Divu Krastu radio, Kurzemes radio, Latgales radio, Radio Skonto Vidzeme un Radio Tev; - bez tam, 33 plašsaziņas līdzekļi izveidojuši 54 vietējās FM raidošās stacijas. Patlaban radio pakalpojumu tirgu raksturo blīva iekšējā konkurence (patlaban izdotas un spēkā esošas ir 49 apraides atļaujas), salīdzinoši nelieli raidorganizāciju auditorijas apjomi, netiešās konkurences spiediens no citu platformu puses, īpaši, digitālajām platformām gan reklāmas izvietošanas jomā, gan auditorijas piesaistes jomā, zemi tautas ataudzes raksturlielumi, kas ietekmē auditorijas potenciālu. Ņemot vērā intensīvo FM joslas izmantošanu, jaunu nacionālu tīklu veidošana un jaunu radiofrekvences piešķīrumu noteikšana Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē raidītājiem FM joslā nevar tikt nodrošināta brīva radiofrekvenču spektra trūkuma dēļ. Tāpēc tiek meklēti risinājumi radiofrekvenču spektra trūkuma novēršanai, piemēram, ciparu skaņas apraides ieviešana papildus FM skaņas apraidei. Saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu ciparu skaņas apraides nodrošināšanai ir paredzētas radiofrekvenču spektra joslas 174-230 MHz un 230-240 MHz. Ieplānotie radiofrekvenču spektra resursi dod iespējas izveidot četrus līdz piecus valsti aptverošus tīklus. Piemērotākais risinājums ciparu skaņas apraides ieviešanai ir 2006.gadā apstiprinātais DAB+ standarts, kas ir ES izstrādātā ciparu skaņas apraides standarta T-DAB, kura specifikāciju Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSI - European Telecommunications Standards Institute) apstiprināja 1997.gadā, evolūcija. DAB+ salīdzinājumā ar T-DAB nodrošina efektīvāku skaņas kompresiju un labākus aptveršanas parametrus. DAB+ ir platjoslas sistēma, ar kuru, līdzīgi ciparu televīzijai, vi …