Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā

Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.333 Rīgā 2015.gada 29.jūnijā (prot. Nr.28 27.§) Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā 1. Pieņemt zināšanai iesniegto konceptuālo ziņojumu. 2 2. Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija pakāpenisku īstenošanu un pasākumu plānu pārejai uz jauno finansēšanas kārtību. Finansēšanas modeļa maiņu neattiecināt uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām). 3 3. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 3.1. līdz 2015. gada 1. jūlijam – kā Ministru kabineta lietu noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā no valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" piešķir līdzekļus pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai augstākās izglītības institūcijās, kurās ir ieviesta rezultātu pārvaldība un uz rezultātiem balstīta personāla atalgojuma sistēma; 3.2. līdz 2018. gada 1. decembrim – noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", nosakot kārtību, kādā aktualizē studiju vietas bāzes izmaksu aprēķina metodiku un pārskata studiju izmaksu koeficientus, papildus iestrādājot mehānismu, kas veicina augstākās izglītības pieejamību reģionos un darba tirgus vajadzībām atbilstošu programmu attīstību, kā arī nosakot izpildījuma līgumu slēgšanas kārtību. 4 (Grozīts ar MK 02.12.2015. rīkojumu Nr. 763; MK 26.07.2016. rīkojumu Nr. 416; MK 24.04.2017. rīkojumu Nr. 199; MK 25.04.2018. rīkojumu Nr. 181) 4. Par sasniegumiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanā Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2015. gada 1. oktobrim nodrošināt līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" līdzekļiem. 5 5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2015. gada 1. augustam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", nosakot, ka 2016. gadā, piešķirot zinātnes bāzes finansējumu, tiek ņemts vērā akadēmiskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē. 6 6. Izglītības un zinātnes ministrijai 2016. gadā studiju vietu finansēšanā saglabāt "aploksnes principu", tas ir, finansējumu studiju procesa nodrošināšanai augstskolām piešķirt apmērā, kas nav mazāks par 2015. gadā piešķirto finansējumu. 7 7. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām konceptuālā ziņojuma īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2015. gadā konceptuālajā ziņojumā ietvertos pasākumus īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par jauna finansēšanas modeļa ieviešanai papildus nepieciešamo finansējumu 2016. gadā un turpmākajos gados, tai skaitā aktualizēto studiju vietas bāzes izmaksu un pārskatīto studiju izmaksu koeficientu ieviešanai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu, skatīt, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām. 8 8. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt konceptuālajā ziņojumā "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" ietvertā pasākumu plāna ieviešanu, kā arī līdz 2015. gada 31. decembrim un 2016. gada 31. decembrim sniegt Ministru kabinetam pārskatu par plāna īstenošanas gaitu. 9 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS SatursIevads1. Pasaules bankas pētījuma gaita un rezultāti1.1. Pētījuma īstenošana un nozares līdzdalība1.2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma metodoloģija1.3. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma rezultāti1.3.1. Stiprās un vājās puses1.3.2. Atbilstība stratēģiskajiem attīstības virzieniem1.3.3. Priekšlikumi jauna "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa ieviešanai2. Augstākās izglītības finansēšanas reforma2.1. Pasaules bankas izstrādātie finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz budžetu, augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamību2.1.1. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs2.1.2. Ierobežotas izaugsmes scenārijs2.1.3. Nepietiekamības scenārijs2.1.4. Risinājumi finansēšanas politikas maiņai2.2. Augstskolu un koledžu finansēšana 2015. un 2016. gadā2.2.1. Finansēšanas reformas galvenie posmi2.2.2. Finansējuma piešķiršanas principi atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim2.2.3. Kārtība studiju un pētniecības pirmā pīlāra finansēšanai no valsts budžeta2.2.4. Kārtība studiju un pētniecības otrā pīlāra finansēšanai no valsts budžeta2.2.5. Trešā pīlāra finansējums – Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības un pētniecības attīstībai2.2.6. Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. – 2018.gadam3. Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nepieciešamība un iespējamie riski, ja situācija netiek mainīta4. Pasākumu plāns jauna finansēšanas modeļa ieviešanai IevadsKonceptuāls ziņojums "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" izvirza priekšlikumu jaunam augstākās izglītības finansēšanas modelim, tā ieviešanai, raksturo alternatīvus risinājumus un to paredzamo ietekmi uz augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Deklarāciju par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, ieviešot augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu.Konceptuālais ziņojums kā Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai piemērotu izvirza trīs pīlāru finansēšanas modeli, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās. Ziņojumā pamatots, kāpēc augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana un finansēšanas modeļa principiāla maiņa nav iespējama bez būtiska augstākās izglītības finansējuma palielinājuma.2014.gada 10. novembra Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja otrā pīlāra jeb snieguma finansēšanas uzsākšanu 2015.gadā, šim nolūkam papildus piešķirot finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanā. Atbilstoši valdības lēmumam Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem. Konceptuālajā ziņojumā aplūkotie scenāriji un risinājumi pamatā attiecas uz valsts dibināto augstskolu un koledžu finansēšanu.Augstākās izglītības finansēšanas reforma ir ex ante nosacījums Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumiem augstākajā izglītībā saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2012. un 2013.gada rekomendācijām, kas uzdod Latvijai īstenot reformas augstākajā izglītībā un ieviest jaunu finansēšanas modeli, kas stimulē kvalitāti, stiprina saikni ar tirgu un ar pētniecību, novērš budžeta līdzekļu sadrumstalotību, kā arī nodrošina iestāžu konsolidāciju un internacionalizāciju. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumu par Latvijas 2014.gada valsts reformu programmas īstenošanu Latvijai ir nepieciešams paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, tai skaitā attiecībā uz jauna finansēšanas modeļa ieviešanu. Konceptuālais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 19.novembra sēdes protokollēmumā Nr.61, 62.§ doto uzdevumu, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam rīcības virzienā "Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība" noteikto pasākumu "Izstrādāt ilgtspējīgu augstākās izglītības finansēšanas modeli" un Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ietvertās Latvijas Viedās specializācijas prioritātēm, kas paredz augstākās izglītības modernizāciju ar mērķi nodrošināt tautsaimniecības transformācijai uz augstāku produktivitāti nepieciešamā cilvēkkapitāla un zināšanu bāzes veidošanu. Finansēšanas modelī iestrādātie stimuli ir vērsti uz Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam mērķu sasniegšanu. Ziņojuma pirmajā sadaļā ir ietverts pārskats par modeļa sagatavošanai īstenotā Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk – Pasaules banka) pētījuma gaitu un rezultātiem. Otrā un trešā sadaļa informē par augstākās izglītības finansēšanas reformu, pamato jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nepieciešamību un iezīmē riskus, kas iespējami, ja augstākās izglītības finansēšanas principi netiek mainīti. Ceturtajā sadaļā ir izklāstīts pasākumu plāns finansēšanas modeļa ieviešanai. 1. Pasaules bankas pētījuma gaita un rezultāti2013.gada 2.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) noslēdza sadarbības līgumu ar Pasaules banku un Valsts izglītības attīstības aģentūru ar mērķi izvērtēt Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un sniegt priekšlikumus jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un ieviešanai. Pētījuma gaitā ir izstrādāti četri analītiski ziņojumi: 1) pašreizējā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējums, ņemot vērā augstākās izglītības finansēšanas labo praksi Eiropā (1.pielikums); 2) Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stratēģiskās atbilstības izvērtējums (2.pielikums); 3) pētījuma starpziņojums – augstākās izglītības finansēšanas konceptuālais piedāvājums (3.pielikums); 4) pētījuma gala ziņojums – piedāvājums augstākās izglītības finansēšanai vidējā termiņā (4.pielikums). Konceptuālais ziņojums balstās uz Pasaules bankas secinājumiem un rekomendācijām, to sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, skaidro finansēšanas reformas īstenošanas nosacījumus un principus, kā arī nosaka nepieciešamos pasākumus un termiņus  reformas īstenošanai.1.1. Pētījuma īstenošana un nozares līdzdalībaLai īstenotu pētījumu un izstrādātu priekšlikumus Latvijas situācijai piemērota un optimāla augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, ministrija piesaistīja Pasaules bankas finanšu ekspertu komandu, kas ir uzkrājusi ievērojamu starptautisku pieredzi augstākās izglītības politikas izstrādē, pārvalda zināšanas un analītiskās prasmes darbā ar sarežģītām un vispusīgām augstākās izglītības reformām, organizējot sabiedrības grupu diskusijas un virzot konstruktīvus risinājumus nozarē. No 2013.gada 2.decembra līdz 2014.gada 24.septembrim, organizējot pārrunas un konsultācijas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstskolām, nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, eksperti vērtēja Latvijas pieeju augstākās izglītības finansēšanai, skatot to kopsakarā ar nacionālajos politikas plānošanas dokumentos paustajām stratēģiskajām nostādnēm, rīcības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem augstākajā izglītībā un zinātnē. Pētījuma gaitā eksperti vērtēja dažādu augstākajā izglītībā iesaistīto pušu redzējumu un apsprieda iespējamos finansēšanas modeļa ieviešanas scenārijus, ņemot vērā publiskā finansējuma (valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu) apjomu, augstskolu ienākumu avotu struktūru, studiju maksas, stipendiju un kredītu sistēmu.Pētījums tika īstenots trīs posmos: 1) esošās normatīvās un likumdošanas bāzes izvērtējums; 2) politikas plānošanas dokumentu izvērtējums; 3) ieviešanas scenāriju un ietekmes izvērtējums. Notikušas sešas Pasaules bankas darba grupas vizītes Latvijā, kuru laikā organizētas konsultācijas, vadīti semināri un diskusijas, nodrošināta diskusiju rezultātu publicitāte. 2013.gada 2. – 3.decembrī notika pirmā vizīte, tās laikā tika parakstīts ministrijas, Pasaules bankas un Valsts izglītības attīstības aģentūras trīspusējās sadarbības līgums un notika iepazīšanās ar nozares finansēšanas problemātiku. 2014.gada 5. – 7.februārī tika organizētas intervijas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstskolām un sadarbības partneriem par pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas pieejas stiprajām un vājajām pusēm. 2014.gada 12.martā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā notika izvērtējuma sākotnējo rezultātu apspriešana. 2014.gada 23.aprīlī ar valsts augstskolām un augstākās izglītības politikas veidotājiem tika apspriesta augstākās izglītības stratēģiskās attīstības virzība. 2014.gada 8.jūlijā, piedaloties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem, notika finansēšanas modeļa koncepcijas apspriešana. 2014.gada 24.septembrī notika pētījuma gala ziņojuma apspriešana un publicitātes aktivitātes sabiedriskajos medijos1.Pētījuma izstrādē kopumā ir iesaistījušās ap 60 institūciju un organizāciju – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, valsts un privātās augstskolas, darba devēji un sadarbības partneri, nozaru ministrijas un citas iestādes un organizācijas, nodrošinot plašu augstskolu un sociālo partneru pārstāvniecību ziņojumu izstrādes procesā. Pētījumā ir ņemtas vērā līdzšinējās iestrādes un diskusija attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidi, tostarp ministrijas informatīvais ziņojums "Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli un priekšlikumiem plāna ietvaros paredzētās valsts augstākās izglītības institucionālās reformas un augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļa reformas sekmīgai īstenošanai" (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 23.decembrī), Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (izskatīts Ministru kabinetā 2010.gada 12.janvārī), Augstākās izglītības padomes izstrādātā Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.–2020.gadam un citi dokumenti, kas izvirza argumentus un priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas kārtības pilnveidošanai. Tādējādi pētījuma rezultātā izteiktie priekšlikumi atspoguļo visu iesaistīto pušu skatījumu un ievēro pēctecības principu nozares attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā.1.2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma metodoloģijaPētījumā augstākās izglītības finansēšanas aspekti skatīti kopsakarā ar virkni faktoru, kas ietekmē augstskolu sniegumu, jo augstākās izglītības rezultativitāti nenosaka tikai finansējuma apjoms un piešķīruma principi, to ietekmē arī tādi faktori kā augstākās izglītības institūciju2 cilvēkresursu politika, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, augstskolu pārvaldības principi un citi aspekti. Pētījuma metodoloģija izstrādāta īpaši šim pētījumam, ņemot vērā starptautiskajā praksē pārbaudītus risinājumus augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā, Latvijas augstākās izglītības sektora specifiku, tā institucionālo daudzveidību, kā arī esošo un prognozējamo ieguldījumu apjomu nozares attīstībā. Latvijas augstākās izglītības finansēšanas pieejas izvērtējumam tika izvirzīti šādi laba finansēšanas modeļa kritēriji: stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un elastība, praktiskā iespējamība. Minēto kritēriju skaidrojums sniegts 1.tabulā. 1.tabula. Izmantotie finansēšanas modeļa kritērijiStratēģiskā orientācijaStimulu orientācija• Veicina nacionālo mērķu sasniegšanu;   • Veicina iestāžu profilu attīstību; • Nodrošina atlīdzību un sankcijas par sniegumu;• Rada labvēlīgu vidi konkurencei.• Nodrošina skaidrus, nesadrumstalotus   finanšu stimulus;• Līdzsvaro prognozēto un realizēto sniegumu; • Novērš nevēlamu ietekmi.IlgtspējaAtbilstība likumdošanai• Nodrošina stabilitāti un nosacījumus ilgtermiņa attīstības plānošanai;• Nodrošina finansēšanas mehānismu nepārtrauktību;• Ņem vērā izmaksu atšķirības jomās;• Veicina riska izlīdzināšanu un vadību.                                                                                                               • Nodrošina finansēšanas principu caurskatāmību un līdzsvarotību;• Atbilst izpratnei par taisnīgumu;• Garantē akadēmisko brīvību;• Nodrošina vienreizēju piešķīrumu.                                                                   Autonomija un elastībaPraktiskā iespējamība• Nodrošina atbilstoša līmeņa regulējumu; • Garantē iekšējās resursu pārdales autonomiju;  Veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību.                            • Balstās uz pieejamiem datiem;• Nodrošina administratīvo efektivitāti;• Ievēro metodiskos standartus;• Nodrošina finansēšanas līmeņu saskaņotību.Neraugoties uz augstākās izglītības sistēmu un finansēšanas modeļu dažādību Eiropas valstīs, vairumā sistēmu ir identificējami trīs komponenti (pīlāri), kas veido publiskā finansējuma piešķīrumu augstākajā izglītībā – pamata (bāzes), snieguma un uz inovācijām un profilu orientēts finansējums (2.tabula)3. Eiropas praksē izmantota trīs pīlāru finansēšanas modeļa ietvaros tiek piemērotas dažādas finansējuma piešķiršanas metodes – vienošanās, inkrementālais (pakāpeniska pieauguma), formulas un konkursa (projektu) finansējums.Dažādo elementu nozīmīgums, nosakot kopējo dotācijas apjomu, Eiropas augstākās izglītības sistēmās ir atšķirīgs4. Nosakot Latvijas situācijai piemērotāko publisko līdzekļu piešķīruma metodi, ir jāņem vērā augstākās izglītības attīstības mērķi.2.tabula. Finansēšanas modeļa pīlāriPamata (bāzes) finansējumsSnieguma finansējumsAttīstības finansējumsPiešķīruma komponents, kas noteiktā laika periodā tiek saglabāts nemainīgs. Tā mērķis ir prognozējams un uzticams finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības institūciju pamatfunkciju nepārtrauktību.Piešķīruma komponents, kura mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei. Uz sniegumu vērsts finansējums tiek piešķirts, ņemot vērā paredzamos un sasniegtos studiju un pētniecības rezultātu rādītājus.Piešķīruma komponents, kas vērsts uz nākotnē īstenojamām iecerēm, inovācijām un augstskolu profilēšanos. Tā mērķis ir stimulēt inovācijas, pētniecības (vai studiju) izcilību, iestāžu specializāciju un profilu attīstību.Finansēšanas modelis, kurā tiek skaidri diferencēti piešķīruma komponenti, ļauj mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietot piešķirto dotāciju. Pamata finansējums ir publiskā finansējuma apjoms, kas sedz lielāko daļu saimnieciskās darbības izmaksu, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības institūciju darbības nepārtrauktību un iespējas īstenot to pamatuzdevumus studijās un pētniecībā. Vairumā Eiropas sistēmu valsts iestādes piešķir pamata finansējumu augstākās izglītības institūcijām, izmantojot t.s. bloka dotācijas (block grants). Snieguma finansējuma mērķis ir veicināt konkurenci un tiekšanos uz izcilību. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā projektu ietvaros. Šī finansējuma mērķis ir atbalsts inovācijām un augstskolu profilu attīstībai. Finansēšanas modeļa ietvaros ir šķirami ieguldījumu (input) un rezultātu (output) rādītāji. Par ieguldījumu rādītājiem ir uzskatāms studiju vietu un studējošo skaits, studijās un pētniecībā nodarbināto skaits, institūciju līdzšinējie finanšu rādītāji un citi dati. Savukārt rezultātu rādītāji ir absolventu skaits, apgūto kredītpunktu skaits, studējošo vērtējuma rādītāji, publikācijas un citi sniegumu raksturojoši rādītāji. Kā liecina Eiropas augstākās izglītības sistēmu attīstības pētījumi, augstākās izglītības finansēšanā rezultātu (snieguma) rādītāju nozīme pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaugusi5.Pētījumā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēma tika vērtēta šādā griezumā:• Valsts finansējums studijām un pētniecībai (valsts budžeta līdzekļu piešķīrums, izmantojot studiju vietas un pētniecības finansējumu);• Finanšu avotu diversificēšana augstākās izglītības iestādēm (struktūrfondi, mācību maksa, tirgus ieņēmumi, ārējie pētniecības ienākumi);• Augstākās izglītības iestāžu finansiālā autonomija (vienreizēja izmaksa pretēji piešķīrumam pa pozīcijām, iespējas līdzekļus izlietot elastīgi un veidot uzkrājumus, iespējas patstāvīgi noteikt atalgojumu);• Studējošo atbalsta sistēma (stipendijas, budžeta vietas, rotācija, studiju maksa, kredīti) (1. attēls).1.attēls. Augstākās izglītības finansēšanas aspekti1.3. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma rezultātiAtbilstoši Latvijas augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas normatīvajos un likumdošanas aktos6 noteiktajam pašreizējo finansēšanas kārtību veido šādi valsts finansējuma komponenti: 1) Formulas finansējums (studiju bāzes finansējums), kas ir saistīts ar studiju vietu skaitu; 2) Izpildījuma līgumi par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstību; 3) Formulas finansējums (zinātnes bāzes finansējums) augstskolām, ir zinātniskas institūcijas, un augstskolu dibinātiem zinātniskiem institūtiem; 4) Zinātniskās darbības finansējums konkursa kārtībā. Pasaules bankas pētījumā secināts, ka, lai gan pašreizējā sistēmā ir identificējami uz rezultātu sasniegšanu vērsti elementi, šie mehānismi nedarbojas efektīvi. Formulas finansējumā, kas balstās uz studiju vietu skaitu, nav uz sniegumu orientētu komponentu. Lai gan izpildījuma līgumi, kas tiek slēgti starp augstākās izglītības institūcijām un ministriju, ietver noteiktus rezultātu rādītājus (sagatavojamo speciālistu skaits), līgumiem nav faktiskas ietekmes uz finansējuma piešķīrumu, proti, līgumu nosacījumu neizpilde neparedz efektīvas sankcijas. Ikgadējā budžeta vietu noteikšana ierobežo augstskolu iespējas plānot speciālistu sagatavošanu ilgtermiņā. Pašreiz arī nav pietiekami skaidras studiju izmaksu aprēķina metodikas – kāda ir minimālo un optimālo studiju izmaksu koeficientu vērtību noteikšanas jēga un kāpēc ir tik būtiskas atšķirības starp studiju izmaksām studiju jomu griezumā. Studiju izmaksu koeficienti ir novecojuši un neatspoguļo reālās izmaksas studiju jomās. Zinātnes finansējums nav sasaistīts ar studiju finansējumu un kopējo augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģiju.1.3.1. Stiprās un vājās pusesPasaules bankas eksperti secina, ka pašreizējais valsts finansējuma modelis Latvijā ir galvenokārt uz ieguldījumiem vērsts "viena pīlāra" modelis, kas nenodrošina līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un orientēšanos uz inovācijām. Pētījumā secināts, ka pašreiz sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam. Vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts. Eksperti norāda: "Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, tātad izglītības vajadzībām, tas de-facto ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jānodrošina universitāšu konkurējošās vajadzības, kuru nav maz. Daži uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, nelieli konkursa kārtībā piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. (..) Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai apmēram astoņdesmit procentus no noteiktajām bāzes izmaksām". Latvijas augstākās izglītībasfinansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējuma kopsavilkums sniegts 3.tabulā.3.tabula Latvijas augstākās izglītībasfinansēšanas modeļa izvērtējumsSTIPRĀS PUSESVĀJĀS PUSESKonteksts: stratēģiskā orientācija• Daudzveidīga AI sistēma (daudz iestāžu, nišas spēlētāji, dažādi profili, valsts/privātās);• Liels skaits privāto AII;• Studiju programmu un pētniecības institūtu kvalitātes nodrošinājuma uzsākšana;• Pētniecības institūti ar lielāku kritisko masu materiāltehnisko un cilvēkresursu ziņā un skaidru darbības fokusu;• Liels skaits jauniešu, kas iegūst AI;• Augsta nodarbinātības pakāpe un augsta procentuālā atdeve no AI;• Funkcionējoša datu uzraudzības sistēma (t.sk., izpildījuma un finanšu dati);• Augsta sistēmas un AII pielāgošanās spēja, kas uzskatāmi parādījās ekonomiskās krīzes laikā;• IZM un nozaru ministrijas ir daudzbalsīgi AII interešu aizstāvji.• Acīmredzami zema AI un zinātnei dotā politiskā prioritāte (ņemot vērā zemo līdzekļu izlietojumu AI, P&A);• Nekonsekventi politikas pasākumi un politiskās reformas bloķēšana polarizētu diskusiju dēļ (valsts vai privātais labums);• Studiju programmu fragmentācija;• Tendence studēt ārzemēs;• Neskaidra cilvēkresursu politika, iespējas strādāt vairākās darba vietās;• Liela personāla mācību slodze, maz laika pētniecībai;• Kvalitātes nodrošinājums pasniegšanai un pētniecībai tikai sākuma posmā;• Daudz absolventu meklē darbu ārzemēs;• Vēl nav skaidra līdzsvara starp konsolidāciju un konkurenci.Finansējums: Stimulu orientācija• Studiju vietas ļauj īstenot nacionālo plānošanu saskaņā ar darba tirgus prasībām;• Studiju vietas tiek piedāvātas, pamatojoties uz sekmēm, t.sk., pastāv rotācijas iespējas, kas veicina konkurenci;• ES struktūrfondi pētniecībai tiek piešķirti ar zināmu konkurences elementu;• Tiek piesaistīts daudz maksas studentu (vēlme maksāt/ papildu resursi AII);• Pastāv izpildījuma līgumi starp AII un IZM.• Viena balsta modelis, kam pamatā ir valsts finansējums studiju vietām, nevis vairāku balstu modelis ar līdzsvarotām funkcijām;• Trūkst faktiskas orientācijas uz sniegumu valsts finansējumā, tādējādi ir vāja saikne ar nacionālajām un institucionālajām stratēģijām;• Trūkst finansējuma inovatīvām iniciatīvām;• Nav skaidras pieejas valsts finansējuma lomai privātajās AII;• Nav atbalsta ar pētniecību saistītai attīstībai, piem., pēcdoktorantūras studijām, zināšanu pārneses pasākumiem u.c.Finansējums: IlgtspējaFinansējums: Ilgtspēja• Studiju vietu finansējums nodrošina uz izmaksām vērstu stabilitāti sistēmā, ar "nauda seko studentam" elementu;• Ievērojama ES struktūrfondu pieejamība AI un P&A (izdzīvošanas pamats ekonomiskās krīzes laikā).• Nepietiekams finansējums AI un pētniecības sistēmai salīdzinājumā ar vairumu Eiropas valstu un valdības mērķiem;• Apsolītais finansējuma palielinājums vēl nav īstenots;• Zemāki finansējuma tarifi AI studentiem salīdzinājumā ar pamatskolas un vidusskolas izglītību;• Novecojusi izmaksu bāze subsidētām studiju vietām.Finansējums: Atbilstība likumdošanai• Studējošā kredītu pieejamība daudziem studentiem ar pievilcīgiem atmaksas nosacījumiem;• Pilnas maksas segšana nodrošina pieejamību.• Daudz konkurējošu vajadzību budžeta palielinājuma gadījumā (kvalitatīvāka pasniegšana, doktorantūras skolas, pēcdoktorantūras karjera, trīskāršās spirāles modelis u.c.);• Necaurskatāmība un subjektivitāte budžeta vietu piešķiršanā, plānošanas problēmas ikgadējās intervences rezultātā;• Budžeta vietas ir ieguvums galvenokārt  studentiem no labākām sociāli ekonomiskajām grupām;• Nav budžeta vietu nepilna laika studentiem;• Studējošo kredīti nav pievilcīgi atsevišķām studējošo grupām, "galvotāja prasība" ir būtisks šķērslis;• Nav praktiski nekāda uz sociālām vajadzībām vērsta atbalsta, kā arī nav mehānismu līdzekļu pieejamības pārbaudei studentiem no trūcīgām ģimenēm.Finansējums: Autonomija un brīvība• Augsta (finanšu) autonomijas pakāpe AII;• Finanšu autonomija sniedz uzņēmējdarbības brīvību;• Labi nosacījumi resursu dažādošanai.• Ievērojama paļaušanās uz ES struktūrfondiem P&A jomā, kas nav ilgtspējīga situācija ilgtermiņā. Līdzfinansējuma problēma.• Salīdzinoši zems nozaru/uzņēmumu finansējuma īpatsvars.Finansējums: Praktiskā iespējamība• Ievērojama studentu mobilitāte (daudzās sistēmās ir grūtības ar studentu nosūtīšanu uz ārzemēm). Tas nozīmē, ka citas valstis sedz mācību izmaksas.• Decentralizēta studentu kredītu un stipendiju sistēma (efektivitātes riski un problēmas AII attiecībā uz vajadzību izvērtējumu);• Pārāk dāsni parādu dzēšanas mehānismi;• Neatbilstība starp akadēmisko gadu un finanšu gadu.(Tabulās un grafikos izmantotie saīsinājumi: AI – augstākā izglītība; AII – augstākās izglītības institūcijas, P&A – pētniecība un attīstība, ES – Eiropas Savienība, IZM – Izglītības un zinātnes ministrija)1.3.2. Atbilstība stratēģiskajiem attīstības virzieniemPētījumā vērtēta Latvijas augstākās izglītības finansēšanas aspektu (publiskā finansējuma instrumenti, finanšu avotu dažādošana, augstskolu finansiālā autonomija un atbalsts studējošajiem) atbilstība stratēģiskajiem rīcības virzieniem un mērķiem, kas izriet no Latvijas augstākās izglītības un pētniecības politikas nostādnēm, proti, paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un saikni ar darba tirgu, paaugstināt pētniecības kvalitāti un (starptautisko) konkurētspēju, veicināt augstākās izglītības sektora efektivitāti, attīstīt tehnoloģijas, inovācijas, radošumu un uzņēmējdarbību, atjaunot un attīstīt augstskolu cilvēkresursus, veicināt augstākās izglītības pieejamību, veicināt augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību, stiprināt augstākās izglītības finansēšanas bāzi, izveidot jaunu un caurskatāmu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.Izvērtējuma rezultāti liecina, ka kopumā pašreizējā finansēšanas sistēma nav stratēģiski orientēta, t.i., finansējuma piešķiršanas nosacījumi ir vāji sasaistīti ar augstākās izglītības politikas prioritātēm un neveicina stratēģisko mērķu sasniegšanu. Sistēmas vājākais punkts no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir nepietiekamais publiskais finansējums, kas rada apdraudējumu izglītības un pētniecības kvalitātei un ierobežo sektora efektivitāti. Stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībā, kavē mērķu sasniegšanu tehnoloģiju, inovācijas un uzņēmējdarbības attīstībā. Nepietiekamais finansējums veicina pārmērīgu paļaušanās uz citiem ienākumu avotiem, piemēram, studiju maksu un Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas būtu jāiegulda attīstībā. Vājo stratēģisko piesaisti nosaka arī sistēmas vienpusīgums. Finansēšanas nosacījumi ir galvenokārt vērsti uz ieguldījumu jeb ieejas rādītājiem, turklāt saistību izpildes kontrole ir nepilnīga. Sistēmā trūkst uz elementu, kas ir vērsti uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, piemēram, jauno zinātnieku piesaisti pētniecībai vai starptautisko publicēšanās rādītāju uzlabošanos. Tā kā nav efektīvu elementu, kas motivētu augstskolas dažādot ienākumu avotus, attīstīt sadarbību ar ārējiem partneriem, sistēma kļūst šķietami pašpietiekama un nav vērsta uz attīstību. Visbeidzot pašreizējā finansēšanas kārtība nelabvēlīgi ietekmē augstākās izglītības pieejamību, kas ir nozīmīgs Latvijas augstākās izglītības politikas uzstādījums. Budžeta vietas tiek nodrošinātas tikai aptuveni pusei studējošo (valsts dibinātās augstskolās), un to piešķiršanā netiek izmantoti sociālās pieejamības kritēriji. Jauna augstskolu finansēšanas modeļa ieviešanā ir jāņem vērā arī studējošo intereses, izvērtējot, kā, dažādojot augstskolu ienākumu avotus, iespējams dažādot studējošo atbalsta sistēmu un paplašināt augstākās izglītības ieguves iespējas.1.3.3. Priekšlikumi jauna "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa ieviešanaiPasaules bankas priekšlikums Latvijas finansēšanas sistēmas pilnveidošanai ir vērsts uz tādas sistēmas attīstību, ko raksturo stratēģijai atbilstoši ieguldījumi, dinamisms, pielāgošanas iespēja un atvērtība ārējo resursu piesaistei, racionāls resursu izlietojums. Minētais ietver mērķtiecīgu valsts finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studiju un pētniecības finansējuma ciešāku integrāciju, uz sniegumu un konkurenci orientētu komponentu ieviešanu finansēšanas mehānismā, efektīvu sistēmu rezultatīvo rādītāju pārraudzību, atbalstu augstskolu stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, radot telpu inovācijām, finansēšanas instrumentu ieviešanu, lai motivētu augstskolas paplašināt sadarbību ar ārējiem partneriem, sekmējot augstskolu ienākumu dažādību, kā arī finansēšanas mehānismu ieviešanu jauna akadēmiskā un pētnieciskā personāla piesaistei.Pasaules banka piedāvā ieviest trīs pīlāru augstākās izglītības un augstskolu pētniecības finansēšanas modeli, kurā bāzes finansējums nodrošina sistēmas ilgtspēju, snieguma finansējums veicina rezultātu sasniegšanu, savukārt attīstības finansējums veicina sasaisti ar ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Piedāvātajā finansēšanas modelī tiek sabalansēti šādi aspekti: • Atbilstība sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām;• Stabilitāte un izaugsmes stimuli;• Orientācija uz ieguldījumiem un rezultātiem;• Finansējums mērķu sasniegšanai nākotnē (ex ante) un finansējums par sasniegto (ex post);• Nacionālie mērķi un institucionālās misijas;• Pētniecības pamatfunkciju finansēšana un mērķtiecīga prioritāru pētniecības jomu finansēšana;• Publiskie un privātie ieguldījumi;• Studējošo finansēšana, ņemot vērā gan sociālās vajadzības, gan sasniegumus;Finansiāla autonomija un atbildība par līdzekļu izlietojumu un kvalitāti.Jaunajā finansēšanas modelī tiek saglabātas studiju vietas kā sistēmas pamats, to papildinot ar finansējumu, kas stimulē institūciju veiktspēju, attīstību un konkurenci par labākajiem rezultātiem studijās un pētniecībā. Tiek diferencēti valsts finansējuma trīs finansējuma elementi  (pamatdarbība, sniegums un attīstība), un tiek veidoti tiem atbilstoši līdzsvaroti kvalitātes kritēriji. Modelis sasaista studiju un pētniecības finansējumu un tādējādi nodrošina augstskolu dažādo misiju tvērumu. Augstskola budžeta dotāciju studiju un zinātniskajai darbībai saņem vienotā piešķīrumā, kura struktūra un izlietojums tiek paredzēts izpildījuma līgumā. Izpildījuma līgums ietver piešķīruma nosacījumiem atbilstošas atskaitīšanās prasības par sasniegtajiem rezultātiem.Jaunais trīs pīlāru finansēšanas modelis, to pilnībā ieviešot, ir raksturojams šādi:Pirmo pīlāru veido studiju un pētniecības bāzes finansējums augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā nodrošināšanai. Šis ir stabilitātes finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības sistēmas darbību. Bāzes finansējumu studijām nosaka pēc studiju vietu skaita, ņemot vērā studiju izmaksas attiecīgajā jomā un studiju līmenī. Studiju vietu piešķīrumu studiju jomu griezumā nosaka sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prioritātes un augstskolas profils. Uz nelielu daļu studiju vietu var pretendēt privātās augstskolas, saņemot valsts budžeta finansējumu kvalitatīvām un inovatīvām studiju programmām, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās. Finansējums augstskolas zinātniskajai darbībai tiek sasaistīts ar studiju finansējumu, pārtraucot praksi, ka zinātniskā darbība tiek nodalīta no akadēmiskās, un piešķirot zinātniskās darbības finansējumu augstskolām, nevis to dibinātiem zinātniskajiem institūtiem. Augstskola saņem finansējumu zinātniskajai darbībai, kas tiek aprēķināts pēc pētniecībā iesaistītā personāla skaita un zinātņu nozaru izmaksām attiecīgajā pētniecības jomā. Par pirmā pīlāra finansējumu augstskola ar ministriju un (kur attiecināms) nozares ministriju slēdz vidēja termiņa izpildījuma līgumu, tiek stiprināta līgumu izpildes uzraudzība.Otrais pīlārs ir snieguma finansējums jeb ex post finansējums, kas tiek piešķirts par sasniegtajiem darbības rezultātiem. Tas ir konkurences un izaugsmes finansējums, kas veicina sacensību sektorā. Šo finansējumu piešķir, pamatojoties uz konkrētām politikas nostādnēm atbilstošiem snieguma rādītājiem, kas tiek iestrādāti finansēšanas regulējumā (piemēram, zinātnisko publikāciju skaits, piesaistītais industrijas finansējums, absolventu skaits noteiktā jomā).  Finansējuma apjomu, kas ir izmantojams snieguma finansēšanai, nosaka ministrija. Snieguma indikatori atspoguļo studiju un pētniecības darba rezultātus, tiem piešķiramais procentuālais finansējuma apjoms (svars) tiek noteikts, ņemot vērā politikas prioritātes. Papildus vispārīgiem indikatoriem pārrunu procesā ar augstskolām var noteikt arī tādus indikatorus, kas atbilst augstskolu profilam un stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, nodarbinātības rādītājs, ar nosacījumu, ka ir pieejami objektīvi absolventu nodarbinātības dati.Pasaules bankas eksperti iesaka snieguma finansējumu piešķirt pēc šādiem rādītājiem:• Absolventu īpatsvars, studiju ilgums, absolventu nodarbinātība, lai radītu stimulus samazināt studijas pārtraukušo skaitu vai savlaicīgi konstatētu atbiruma riskus;• Maģistra un doktora grāda ieguvušo skaits, pēcdoktora programmu dalībnieku skaits, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un augstākās izglītības un pētniecības cilvēkresursu ataudzi;• Ārvalstu un ārvalstīs studējošo, kā arī viespasniedzēju skaits, starptautisku pētniecības un izglītības sadarbības projektu skaits, lai veicinātu starptautisko sadarbību studiju un pētniecības darbā (internacionalizāciju);• Bibliometriskie rādītāji, lai stimulētu pētniecības rezultātu apjomu un kvalitāti;• Studējošo īpatsvars, kas piedalās akadēmiskajā un pielietojuma pētniecībā;• Piesaistītais trešo pušu finansējums pētniecībai, lai stimulētu ārējā finansējuma piesaisti un veicinātu augstākās izglītības un pētniecības sasaisti ar industriju;• Lietišķie pētījumi un īstenotie sadarbības projekti ar industriju, lai stimulētu pētniecības rezultātu pārnesi, t.sk. industrijas vajadzībām izstrādāti maģistra un doktora darbi u.c.Snieguma indikatori ir salāgoti ar universitāšu salīdzināšanas rīkā U-Multirank iekļautajiem augstskolu darbības parametriem7.Trešais pīlārs ir finansējums, kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai atbilstoši institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai. Attīstības finansējums ir ex ante finansējums, kas orientēts uz stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē. Tas piešķirams valstiski stratēģiski nozīmīgiem projektiem, piemēram, izcilības centru veidošanai, cilvēkkapitāla attīstībai prioritārās jomās, pētniecības iniciatīvu īstenošanai, zināšanu pārneses un sadarbības ar industriju veicināšanai. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā. Ilgtspējīgai attīstībai atbalsts studiju un pētniecības inovācijām ir jānodrošina gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais trīs pīlāru finansēšanas modelis, pamatojoties uz Pasaules bankas priekšlikumu, ir atspoguļots 2.attēlā.2. attēls. Trīs-pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis8Lai gan, ieviešot trīs pīlāru finansēšanas modeli, no valsts budžeta finansētas studiju vietas saglabājas kā būtiska Latvijas augstākās izglītības finansēšanas daļa, Pasaules bankas eksperti norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt studiju vietu plānošanas procesu, padarot to efektīvāku un caurskatāmāku. Studiju vietu plānošanā tiek ņemtas vērā gan ministrijas ieguldījumu prioritātes atbilstoši politikas nostādnēm, gan augstskolas kopējie darbības rādītāji un iepriekšējā perioda izpildes rādītāji. Ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām reizi trijos gados, balstoties uz izvirzītajām prioritātēm un augstskolu piedāvājumu, ar katru augstskolu vienojas par vidēja termiņa budžeta vietu piešķīrumu. Ar augstskolām slēgto izpildījuma līgumu nolūks ir definēt augstākās izglītības sektora nacionālos mērķus, stimulējot augstskolas iesaistīties šo mērķu sasniegšanā. Vienlaikus izpildījuma līgums ļauj efektīvāk īstenot iestāžu stratēģisko plānošanu un augstskolu specializāciju. Tādējādi līgumiem ir koordinējoša loma nacionālo un institucionālo stratēģiju salāgošanā.Ministrija ikgadēji izvērtē studiju vietu izpildes rādītājus un pieņem lēmumu par pirmā pīlāra finansējuma apjomu, pamatojoties uz pieejamo budžetu un izpildījuma līgumā noteikto prasību izpildi. Ir atbalstāma augstskolu konkurence, piedāvājot savus argumentus papildu studiju vietām, t.sk. jaunu inovatīvu programmu izveidei. Pasaules bankas eksperti uzskata, ka ir atbalstāma privāto  augstskolu iesaiste konkurencē par budžeta finansējumu tautsaimniecības attīstības prioritātēm atbilstošām, kvalitatīvām un inovatīvām studiju programmām, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās.Jaunajā modelī vienai studiju vietai katrā disciplīnā vai nozarē (piem., sociālās zinātnēs, medicīnā u.c.) asignētās summas pamatā ir izmaksu attiecības starp studiju virzieniem (izmaksu koeficienti) un studiju vietām pieejamais budžets (bāzes finansējums). To attiecība tiek analizēta un nepieciešamības gadījumā koriģēta, pamatojoties uz izmaksu struktūru. Ministrija nosaka minimālos programmu apjomus un izmaksu efektivitātes rādītājus un nefinansē programmas, kas nesasniedz minimālo programmas apjoma vai izmaksu efektivitātes slieksni. Faktiskais studentu skaits studiju virzienā var svārstīties (piemēram, par +/- 5 līdz 10 procentiem). Ja studentu skaita svārstības pārsniedz noteiktos sliekšņus, tas var ietekmēt finansējuma piešķīrumu un ministrijas piedāvājumu nākamajam periodam, kas tiek noteikts izpildījuma līgumā. Ministrija periodiski veic studiju vietu struktūras analīzi konkrētā nozarē (regulāri, ik pa trīs līdz pieciem gadiem un pēc nepieciešamības). Tādējādi inkrementālā pieeja studiju vietu piešķīrumam nozaru greizumā tiek regulāri pārbaudīta saistībā ar politikas nostādnēm un izpildījuma līgumā noteikto mērķu sasniegšanu, un pārbaudes rezultāti ir pamats līdzekļu pārstrukturēšanai. Pārbaudē tiek izvērtēta gan kopējā studiju vietu struktūra, gan studiju programmu izmaksas, akadēmiskā personāla kvalifikācija, nodarbinātības rādītāji pēc absolvēšanas, pētnieciskā darbība, darba devēju iesaiste studiju programmu satura izstrādē, studentu apmierinātība ar studiju kvalitāti un citi aspekti.Tiek stiprināta sadarbība ar nozaru asociācijām un ministrijām, iesaistot tās studiju vietu plānošanas procesā un plānojot nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Papildu procesa caurskatāmībai Augstākās izglītības padome vai neatkarīgs panelis (ministrijas pārstāvji, iestāžu pārstāvji, starptautiski eksperti) var darboties kā konsultanti, vērtējot studiju vietu piešķīrumu.  Trīs-pīlāru finansēšanas modeļa atbilstība finansējuma sistēmas reformas uzdevumiem, proti, esošā finansēšanas modeļa problēmu risināšanai saskaņā ar Pasaules bankas pētījuma rezultātiem ir atspoguļota 4.tabulā9.  4.tabula. Jaunā finansēšanas modeļa atbilstība izvirzītajām prasībāmEsošā modeļa problēmasJaunais modelisJaunā modeļa  novērtējuma kritērijiLatvijas AI ir nepietiekams finansējums, jo īpaši publiskā finansējuma ziņā.Finansēšanas modeļa modernizācija un sasaiste ar politikas mērķiem, lai pamatotu nepieciešamo publiskā finansējuma palielinājumu.Stratēģiskā orientācija: Veicina nacionālo stratēģiju izpildi.Atbilstība likumdošanai: Nodrošina caurskatāmas un līdzsvarotas finansēšanas struktūras.Praktiskā iespējamība: Nodrošina finansējuma līmeņu saskaņotību. "Viena balsta", statisks valsts finansējuma modelis, kam trūkst divu svarīgu komponentu, proti, uz sniegumu un attīstību vērsts  finansējums.Trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešana, ko veido  pamata finansējums, snieguma (uz rezultātiem orientēts) finansējums un attīstības (uz inovācijām orientēts) finansējums.Stratēģiskā orientācija: Veicina nacionālo stratēģiju izpildi un institucionālo profilu attīstību.Stimulu orientācija: Nodrošina skaidrus un nesadrumstalotus finansiālus stimulus sniegumam, konkurētspējīgu vidi, skaidrus mērķus, nodrošina līdzsvaru starp realizēto un prognozēto sniegumu.Atbilstība likumdošanai: Nodrošina caurskatāmas un līdzsvarotas finansēšanas struktūras.Finansēšanas modelī nav saskaņots studiju un pētniecības pamata finansējums.Pirmā pīlāra ieviešana (pamata finansējums), kas līdzsvaro studiju un pētniecības finansējuma plūsmas.Ilgtspēja: Atbalsta stabilitāti un ņem vērā izmaksu atšķirības.Stimulu orientācija: Nodrošina skaidrus un nesadrumstalotus stimulus.Praktiskā iespējamība: Izmanto pieejamos datus un nodrošina administratīvo efektivitāti.Studiju vietu modelis un valsts pētniecības finansēšanas modelis nerada jēgpilnus un atbilstošus snieguma stimulus AII.  Otrā pīlāra ieviešana (uz sniegumu orientēts finansējums), lai radītu snieguma stimulus AII.Stimulu orientācija: Nodrošina finansiālus stimulus sniegumam.Stratēģiskā orientācija: Veicina iestāžu profilu attīstību.Atbilstība likumdošanai: Padara finansējumu caurskatāmu un atbilst izpratnei par taisnīgumu.Praktiskā iespējamība: Respektē metodiskos standartus.Modelis piedāvā AII tikai ierobežotus stimulus nacionālo augstākās izglītības stratēģiju veicināšanai un iestāžu profilu stiprināšanai. Pētniecības finansēšanas plūsmas (ieskaitot ES struktūrfondus) neietver skaidrus un caurskatāmus stimulus iestāžu profilu dažādošanai, AII konsolidācijas pasākumiem, pētniecības organizāciju sadarbībai vai ar ārējiem partneriem. Izteikta paļaušanās uz ES struktūrfondiem kaitē AII ilgtermiņa finanšu dzīvotspējai. Ienākumi no privātajiem avotiem, piemēram, sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir salīdzinoši nepietiekami attīstīti.Trešā pīlāra  ieviešana (attīstības finansējums), lai nodrošinātu valsts finansējumu attīstības pasākumiem un projektiem, kas veicina stratēģisko mērķu īstenošanu. Mērķos ir ņemtas vērā nacionālās prioritātes un AII profili un stratēģijas (ilgtermiņa attīstībai). ES struktūrfondi ir iekļaujami trešajā pīlārā, lai gan tiem pārsvarā ir īstermiņa raksturs, kas atbalsta nozīmīgas tūlītējas izmaiņas sektorā (piem., finansējuma avotu diversificēšana, konsolidācijas pasākumi un sadarbība ar ārējiem partneriem.  Trešais pīlārs ietver pētniecības kompetenču centru finansēšanu, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus un pētniecības prioritāšu nacionālo stratēģiju.Stratēģiskā orientācija: Veicina nacionālo stratēģiju izpildi un institucionālos profilus.Stimulu orientācija: Nodrošina konkurētspējīgu vidi, līdzsvaro orientāciju uz realizēto un prognozējamo izpildījumu.Ilgtspēja: Pieļauj ilgtermiņa plānošanu, veicina risku sadali.Praktiskā iespējamība: Nodrošina administratīvo efektivitāti.AII ne vienmēr izmanto tām doto finansiālo autonomiju, un  ne vienmēr parāda augsta līmeņa atbildību pret ārējām ieinteresētajām personām (gan publiskajām, gan privātajām). Studiju un kapacitātes uzlabošanas pasākumu piedāvāšana finanšu vadības jomā, lai stimulētu finanšu vadības un plānošanas apguvi. Augsta finansiālās autonomijas līmeņa uzturēšana, bet atbildības un caurskatāmības palielināšana, izmantojot izpildījuma datus, ikgadējos izpildījuma līguma ziņojumus un publicētos finanšu pārskatus.Autonomija un elastīgums: Piešķir vienreizējas summas, garantē akadēmisko brīvību, nodrošina atbilstošu regulējumu, garantē resursu piešķiršanas autonomiju un veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību. Divplūsmu sistēma ar uz sasniegumiem balstītu studentu atlasi valsts finansētajām studiju vietām visticamāk atbalsta pilna laika studentus no turīgākiem sociālekonomiskajiem sabiedrības slāņiem. Pašreizējā studentu atbalsta sistēma ir ļoti decentralizēta, un tās stingrajam uzsvaram uz sasniegumiem visticamāk ir negatīva ietekme uz pieejamību un līdzdalību, jo īpaši gadījumos, kad studenti ir no nelabvēlīgākiem sabiedrības slāņiem, un zināmā mērā arī nepilna laika studentiem.Turpinās paļaušanās uz mācību maksu, bet tiek ieviestas vairāk uz vajadzībām balstītas stipendijas, lai nodrošinātu līdzdalību un pieejamību. Uz sasniegumiem balstītie elementi ir ietverti stipendiju un aizdevumu shēmā, bet tikai kā otršķirīgs asignējuma kritērijs. Valsts garantijas studentu kredītiem ieviešana, kas ļauj visiem studentiem (pilna un nepilna laika) gūt labumu no kredītiem. Labākos sasniegumus uzrādījušajiem absolventiem kredīta parāds var tikt daļēji dzēsts, izmantojot publisko finansējumu.Stipendijas un aizdevumu sistēmas vajadzētu administrēt centralizēti.Stimulu orientācija: Nodrošina finansiālus stimulus sniegumam. Ilgtspēja: Garantē finansēšanas mehānismu nepārtrauktību; veicina risku kliedēšanu. Atbilstība likumdošanai: Atbalsta godīguma uztveri. Autonomija un elastīgums: Veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību. Praktiskā iespējamība: Nodrošina administratīvo efektivitāti. Pasaules banka iesaka pārskatīt finansēšanas sistēmas papildinošos elementus, kas ir būtiski efektīvai finanšu pārvaldībai un augstākās izglītības politikas mērķu sasniegšanai – personāla atalgojuma politikas plānošana, studējošo atbalsta sistēma, strukturālās reformas sektorā un resursu konsolidācija, kvalitātes nodrošināšana. Pasaules banka iesaka:• Nodrošināt uz sociālām vajadzībām (nevis tikai sasniegumiem) vērstu studējošo atbalstu;• Pārskatīt esošo divplūsmu studentu sistēmu (maksas un budžeta studenti);    • Veicināt institucionālo un resursu konsolidāciju un intelektuālās kritiskās masas pieaugumu;• Piešķirt augstāku prioritāti augstākās izglītības un zinātnes cilvēkresursu politikai, veicināt akadēmiskā darba tirgus caurskatāmību; • Pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas darbību.Finansēšanas modeļa maiņa nav tieši saistīta ar studiju maksas sistēmas un studējošo atbalsta sistēmas reformu. Tomēr Pasaules bankas eksperti norāda, ka studiju maksas sistēmas reforma ir apsverama, lai virzītos uz mērķi paaugstināt augstākās izglītības pieejamību un līdzdalību, kā arī mazinātu aizvien pieaugošo sociālo nevienlīdzību Latvijā. Pētījumā secināts, ka esošā divplūsmu sistēma ir pēc būtības netaisnīga, jo ieguvēji šādā sistēmā ir studenti no labāk situētām ģimenēm. Lai gan universitātēs pastāvošais rotācijas princips ļauj katru gadu pretendēt uz budžeta vietu, tiek uzturēts dalījums maksas un budžeta studentos, un noteikta studentu grupa konsekventi paliek bez valsts atbalsta. Turklāt tikai budžeta studenti iegūst iespēju pretendēt uz valsts budžeta stipendiju, kas ir papildu izslēdzošais faktors attiecībā uz maksas studentiem. Pasaules bankas eksperti iesaka pārskatīt arī budžeta finansējuma piešķīruma mehānismus attiecībā uz pilna un nepilna laika studijām, ņemot vērā, ka studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studenta dzīves realitāte. Atsakoties no nosacījuma, ka valsts finansē tikai pilna laika studijas, uz valsts budžeta vietu varētu pretendēt vairāk studentu, tostarp studenti ar zemākiem ienākumiem, kas nevar atļauties pilnībā veltīt laiku studijām. Vienlaikus augstskola ir atbildīga par nepilna laika studiju kvalitāti. Svarīgi ieviest arī papildu atbalsta instrumentus studentu sociālo vajadzību nodrošināšanai, jo pašreizējā sistēma izteikti balstās uz akadēmiskiem sasniegumiem. Eksperti iesaka pārskatīt studējošo atbalsta elementus – stipendiju, kreditēšanas un kredītu dzēšanas nosacījumus, un augstākās izglītības institūciju finansēšanas modelī iekļaut sociāli taisnīgāku studējošo atbalsta sistēmu.2. Augstākās izglītības finansēšanas reformaIespējas uzlabot sistēmu un nodrošināt jaunā finansēšanas modeļa ieguvumus ir tieši saistītas ar ieguldījumu apjomu augstākajā izglītībā. Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais Latvijas augstākās izglītības finansējums (gan publiskais, gan privātais) nav pietiekams augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanai. To pamato ieguldījumi augstākajā izglītībā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.10 Saskaņā ar Eurostat datiem (2010), publiskais finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai veido tikai 0.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā – 1.26% no IKP. Arī finansējums no privātā sektora augstākajā izglītībā ir salīdzinoši neliels, pamatā mācību maksa, ko sedz nepilna laika un pilna laika maksājošie studenti studiju vietās, ko nefinansē valsts. Publiskais finansējums augstākajai izglītībai 2008.gada finanšu krīzes laikā tika krasi samazināts – par vairāk nekā 50%, vienlaikus samazinot arī pētniecības finansējumu. Krīzes laikā tika pārtraukts un joprojām netiek piešķirts finansējums zinātniskajai darbībai augstskolās. Rezultātā augstskolu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojumu, attīstīt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību un tādējādi īstenot Augstskolu likuma 5.pantā noteikto misiju un uzdevumus jauno zinātnieku sagatavošanā ir ierobežotas. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam zinātnes bāzes finansējums augstskolām tika izmaksāts tikai 25 – 27% apmērā no tiesību aktos noteiktā apjoma. Lai gan 2014.gadā pirmo reizi kopš 2009.gada bāzes finansējuma apjoms pieauga, augstskolām joprojām tika izmaksāts tikai 40% no aprēķinātā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.Latvijas likumdošanā un normatīvajos aktos ir iestrādāta konsekventa ieguldījumu politika sasaistē ar valsts ekonomisko izaugsmi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr.994) 27.punkts paredz ikgadēju studiju izmaksu koeficientu palielinājumu par vienu desmito daļu, savukārt Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Lai augstskolu finansējums sasniegtu 2% no IKP, papildus būtu nepieciešami 406 milj. EUR. Zinātniskās darbības likuma 33.pants nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta. Lai zinātnes finansējums sasniegtu 1 % no IKP, papildus būtu nepieciešami 231 milj. EUR11.Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais publiskā finansējuma apjoms un struktūra liecina par nekonsekvenci rīcībpolitikā, nosakot augstus augstākās izglītības mērķus, bet neparedzot finansējumu to sasniegšanai un tādējādi neīstenojot izstrādātās politikas. Finansējuma apjoms nozarei parāda, ka faktiski tās attīstība nav politiska prioritāte, kas ir pretrunā ar valsts politikas plānošanas dokumentos pausto. Ieguldījumiem ir jāatbilst izvirzītajiem attīstības mērķiem.2.1. Pasaules bankas izstrādātie finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz budžetu, augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamībuŅemot vērā pašreizējo augstākās izglītības un pētniecības finansēšanas ainu, Pasaules bankas pētījuma ietvaros tika izvirzīti trīs scenāriji augstākās izglītības finansēšanas reformas virzībai atkarībā no nozarei paredzētā finansējuma:A. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (Knowledge Society Model);B. Ierobežotas izaugsmes scenārijs (Limited Expansion Model);C. Nepietiekamības scenārijs (Scarcity Model).Saskaņā ar minētajiem scenārijiem jeb finansējuma pieauguma prognozēm sniegumā balstītu finansēšanas instrumentu ieviešana notiek proporcionāli finansējuma līmeņa pieaugumam. Visi scenāriji piedāvā iespēju padarīt sistēmu konkurētspējīgāku un orientētu uz kvalitāti, tomēr nepietiekama finansējuma gadījumā, pat saglabājot stabilu bāzes finansējumu, konkurētspējas un kvalitātes pieaugums notiek ar ievērojamu laika nobīdi. Aplūkotie scenāriji attiecas uz valsts dibinātām augstākās izglītības institūcijām; tie atspoguļo augstākajā izglītībā paredzamo studējošo skaita lejupslīdi. Ministrijas dati liecina, ka studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies vairāk par 30%12. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm līdz 2020.gadam studējošo skaits augstākās izglītības līmenī turpinās samazināties tikpat intensīvi13. 2.1.1. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijsZināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (A scenārijs) paredz būtisku publisko ieguldījumu pieaugumu augstākajā izglītībā un pētniecībā. Pirmā pīlāra finansējums gadā pieaug par 2.5%. Tiek ieviests otrais pīlārs (uz sasniegumiem orientēts finansējums) un trešais pīlārs – atbalsts attīstībai, inovācijām un stratēģiskai specializācijai. Otrā un trešā pīlāra finansējums ikgadēji pieaug par 15% (3.attēls). Lielāko daļu pieauguma veido valsts ieguldījumi, taču atbalstu inovācijām nodrošina arī uzņēmējdarbības sektors un industrija. Ieņēmumi no studiju maksas ir alternatīvs ienākumu avots, kura īpatsvars nākotnē samazināsies. Tomēr augstskolas nodrošina iespēju mācīties par privātiem līdzekļiem un tā dažādo savu ieņēmumu struktūru.3.attēls. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijsPasaules bankas aplēses attiecībā uz A scenāriju paredz pirmā pīlāra (pamata finansējuma) pieaugumu līdz 111,5 milj. EUR, otrā pīlāra (snieguma finansējuma) pieaugumu līdz 28,3 milj. EUR un trešā pīlāra (inovāciju finansējuma) pieaugumu līdz 20,2 milj. EUR 2025.gadā. Studiju maksas apjoms tiek saglabāts pašreizējā apjomā – 15 milj. EUR gadā. Kopējais sasniedzamais finansējuma apmērs augstskolām 2025.gadā sastāda 175 milj. EUR. Būtiski, ka pilnībā ieviešot trīs pīlāru finansēšanas modeli, lielāko finansējuma daļu veido budžeta finansējums augstskolu pamatdarbības – studiju un pētnieciskā darba nodrošināšanai. Vienlaikus tiek nodrošināti efektīvi stimuli augstskolu ienākumu portfeļa dažādošanai. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs absolūtos skaitļos atspoguļots 5.tabulā.5. tabula: Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija finansējuma apjomsGads1.pīlāra finansējums (milj. EUR)2.pīlāra finansējums (milj. EUR)3.pīlāra finansējums (milj. EUR)Studiju maksa (milj. EUR)Kopā (milj. EUR)2014850015100201587,17515114,1201689,38,15,815118,1201791,59,36,615122,4201893,810,67,615127,1201996,212,28,715132,2202098,614,110,115137,7202110116,211,615143,82022103,618,613,315150,52023106,221,415,315157,92024108,824,617,6151662025111,528,320,215175,1Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs paredz ieguldījumus augstākajā izglītībā un pētniecībā atbilstoši ekonomiskās attīstības nostādnēm. Valsts plāno sektora attīstību, nodrošinot stabilu budžeta finansējumu, tādējādi ievērojami mazinās sektora paļaušanās uz privātiem līdzekļiem. Vienlaikus augstskolas izmanto iespējas piesaistīt ārējo finansējumu, ko veicina finansēšanas mehānismā iestrādātie stimuli. Studiju maksu papildina kompensējoši mehānismi, kas vērsti uz sociālajām vajadzībām. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs nodrošina ilgtspējīgu augstskolu attīstību, veicina savstarpēju konkurenci un tiekšanos uz izcilību, mazina sociālo nevienlīdzību un paplašina piekļuves iespējas neaizsargātajām sociālām grupām. Šāds scenārijs pieļauj iespēju, ka tiek pārskatīta studiju maksa, ieviešot dalītās maksas principu (cost sharing), kurā valsts daļēji finansē visas studiju vietas. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pasaules bankas piedāvātais Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs paredz krietni mērenāku ieguldījumu politiku nekā nosaka Latvijas likumdošana attiecībā uz nozares finansējumu pieaugumu pret iekšzemes kopproduktu. Pasaules bankas scenārijs atspoguļo līdzsvarotāku attīstību un ir samērojamāks ar ekonomisko situāciju un reālajām budžeta iespējām.6. tabula. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija komponentiIetvertie komponentiPapildu komponenti, kas tiek ieviesti, kad to pieļauj finansējuma līmenis nākotnē• Pārskatīts studiju vietu modelis (1. pīlārs);• Izpildījuma līgumi …