Zaudējis spēku - Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju

Zaudējis spēku - Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.110 Rīgā 2015.gada 4.martā (prot. Nr.10 43.§) Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju 1. Atbalstīt Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijas (turpmāk – koncepcija) risinājuma 1. variantu. 2 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. 3 3. Kultūras ministrijai: 3.1. līdz 2015. gada 1. septembrim nodrošināt Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas virzību uz profesionālās izglītības kompetences centra statusa saņemšanu; 3.2. līdz 2015. gada 1. septembrim nodrošināt Ventspils Mūzikas vidusskolas virzību uz profesionālās izglītības kompetences centra statusa saņemšanu; 3.3. līdz 2016. gada 1. septembrim reorganizēt Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu un izveidot Nacionālo mākslu vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu; 3.4. līdz 2016. gada 1. septembrim reorganizēt Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu un izveidot Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu; 3.5. (svītrots ar MK 05.07.2018. rīkojumu Nr. 300); 3.6. (svītrots ar MK 05.07.2018. rīkojumu Nr. 300). 4 4. 2015. gadā koncepcija īstenojama no Kultūras ministrijas rīcībā esošajiem budžeta līdzekļiem. Jautājumu par Kultūras ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu profesionālo izglītības kompetences centru funkciju nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016. gadam" kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem. 5 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Kultūras ministre Dace Melbārde (Ministru kabineta 2015.gada 4.marta rīkojums Nr.110) Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija (informatīvā daļa)Rīga, 2015Satura rādītājsLIETOTIE SAĪSINĀJUMIKoncepcijā izmantoto terminu skaidrojums1. IEVADS2. PROFESIONĀLĀS VIDĒJĀS KULTŪRIZGLĪTĪBAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS3. GALVENĀS PROBLĒMAS3.1. Vidusskolu tīkla sadrumstalotība3.2. Izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un uzlabošana3.3. Profesionālo vidējo izglītības programmu uzlabošana3.4. Pedagogu tālākizglītība4. MĒRĶIS UN UZDEVUMI5. RISINĀJUMA VARIANTI5.1. Pirmais risinājuma variants5.2. Otrais risinājuma variants6. SECINĀJUMI PAR KONCEPCIJAS RISINĀJUMIEM7. KULTŪRAS MINISTRIJAS TURPMĀKĀ RĪCĪBA7.1. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos7.2. PIKC izveides laika grafiks8. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETUPIELIKUMS nr.1 – Kultūrizglītību raksturojošie rādītājiPIELIKUMS nr.2 – Kultūras ministrijas pasākumi plānoto PIKC izveidei līdz 2020.gadam valsts dibinātajās kultūrizglītības iestādēsPIELIKUMS nr.3 – Kultūras ministrijas aprēķini PIKC izveides finanšu variantamLIETOTIE SAĪSINĀJUMICSPCentrālā Statistikas pārvaldeERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsES fondiEiropas Savienības struktūrfondi un Kohēzijas fondsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaJVLMAJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijaKMKultūras ministrijaKPFIKlimata pārmaiņu finanšu instrumentsLiepULiepājas UniversitāteLMALatvijas Mākslas akadēmijaLNKCLatvijas Nacionālais kultūras centrsLNOLatvijas Nacionālā operaPIKCProfesionālās izglītības kompetences centrsVeAVentspils AugstskolaVNĪvalsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"Koncepcijā izmantoto terminu skaidrojumsKultūrizglītība – izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver ne tikai visu līmeņu (pamata, vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības iespējas, bet arī vispārēju izglītošanos kultūras jomās, ikviena indivīda radošo spēju un talantu izkopšanu mūžizglītības perspektīvā.Profesionālā kultūrizglītība – kultūrizglītības sistēmas daļa, kas nodrošina darba tirgum nepieciešamo elastīgu zināšanu un prasmju bāzi konkurētspējīgu kultūras produktu un pakalpojumu veidošanai (tostarp kultūras tūrisma, radošās industrijas, kultūras mazā un mikrobiznesa attīstībai), kā arī izcilību atlasi un augstas kvalitātes izglītošanu.Profesionālās vidējās kultūrizglītības programma – profesionālās vidējās izglītības programma mūzikā, dejā, tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, dizainā un audiovizuālo mediju mākslā.Profesionālās izglītības kompetences centrs, PIKC – profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un papildus veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem ir tiesīga iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu.Profesionālās ievirzes kultūrizglītības programma – profesionālās ievirzes izglītības programma mūzikā, dejā un mākslā.Radošās industrijas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Tās rada, attīsta, ražo produktus un pakalpojumus, kam ir vērtība ekonomikas attīstībā.Radošās industrijas Latvijā pārstāv šādas nozares:• arhitektūra,• dizains (produktu, pakalpojumu un procesu dizains, ietverot dažādas dizaina disciplīnas – grafiskais dizains, interjera dizains, mēbeļu dizains, industriālais dizains, vides dizains, modes un aksesuāru dizains u.c.),• filmu industrija,• interaktīvās spēles, interaktīvās programmatūras, multimediju produkti,• mūzika un skaņu ierakstu industrija,• deja,• vizuālā māksla (izstāžu zāļu, galeriju darbība),• skatuves māksla,• izdevējdarbība (preses izdevumi, grāmatas),• reklāma, komunikācijas, mārketinga komunikācijas,• izklaides industrija,• plašsaziņas līdzekļi (TV, radio, interneta portāli).Amatniecība tiek uzskatīta kā nozīmīga radošo industriju atbalstošā nozare.Kultūras industrijas – industrijas, kuras ražo un izplata preces un pakalpojumus, kuriem piemīt kultūras vērtība neatkarīgi no to iespējamās tirdzniecības vērtības.Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā.Kultūras kapitāls – no iepriekšējām paaudzēm mantotas, kā arī jaunradītas mūsdienīgas kultūras vērtības, kuras, mērķtiecīgi pielietotas, spēj konsolidēt sabiedrību un radīt jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību. Kultūras kapitālu veido gan materiālas vērtības (ēkas, pieminekļi, kultūrvēsturiskas vietas, mākslas darbi utt.), gan nemateriālas vērtības (idejas, tradīcijas, simboli utt.).Inovācija – zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā.1. IEVADSKultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļauto uzdevumu – profesionālajā kultūrizglītībā izveidot vismaz divus kompetenču centrus (sadaļa "Kultūra", 124.pasākums), kas atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam Rīcības virziena "Kompetenču attīstība" 287.uzdevumam "Iespēju radīšana talantu atklāšanai un izkopšanai, t.sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana".Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 19. marta sēdes protokola Nr.15, 8.§ "Ministru kabineta noteikumu projekta "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" 2.punktu, lai nodrošinātu papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu padotībā esošo profesionālās izglītības kompetences centru darbībai kā prioritātei 2014.–2016. gada vidēja termiņa budžeta likuma sagatavošanas un izskatīšanas procesā, jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgs politikas plānošanas dokuments. Ar 2013. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.67, 96.§ Informatīvais ziņojums "Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi" 5. punktu Ministru kabinets ir uzdevis nozaru ministrijām Viedās specializācijas stratēģijā noteiktos principus iekļaut saistošajos nozaru politikas plānošanas dokumentos. KM ir iekļāvusi šos principus Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" (turpmāk – "Radošā Latvija")1.KM izveidotā darba grupa2, kuras sastāvā bija gan profesionālo mūzikas un skatuves mākslas kolektīvu, gan darba tirgus un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, izvērtējot esošo situāciju kultūrizglītības jomā un nodrošinot iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu, ir sagatavojusi gala ziņojumu un ieteikumus3, kuros secināts, ka ir nepieciešams stratēģiski pārplānot profesionālās vidējās izglītības iestāžu (turpmāk – mākslas un mūzikas vidusskolas) attīstību un uz to bāzes izveidot profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus. Tāpat arī KM un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – LNKC) pārstāvji ir tikušies ar mākslas un mūzikas vidusskolām gan Rīgā, gan reģionos. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par PIKC izveidi un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to PIKC tīkla attīstība ir balstīta, gan esošā resursa un tā attīstības potenciāla izvērtēšanā, darba tirgus pieprasījuma izvērtēšanā un ņemot vērā policentrisko attīstību, kā arī tiek balstīta uz pašu skolu un pašvaldību izteikto gatavību veidoties par PIKC, kas saskan ar "Radošajā Latvijā" definēto PIKC ģeogrāfisko pārklājumu un reģionālo sadalījumu.PIKC izveidošana koncentrēs resursus un kompetences, kā arī attīstīs pārējo mākslas un mūzikas vidusskolu specializāciju, sekmēs profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes pieaugumu, izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām un reģionālajām vajadzībām, nodrošinās absolventu konkurētspēju un spēju pielāgoties darba tirgus mainīgajai videi. Visās izglītības programmās (mūzika, deja, māksla un dizains) jāpilnveido mācību saturs un aprīkojums, jāuzlabo izglītības iestāžu administratīvās pārvaldes efektivitāte un jāveic infrastruktūras uzlabojumi, kā arī jāpaaugstina mūsdienu tehnoloģiju apgūšanas pakāpe kultūrizglītībā.Koncepcija attiecas uz KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām, kā arī uz divām pašvaldības padotības izglītības iestādēm – Valmieras Mākslas vidusskolu un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu "Saules skola" (turpmāk – Saules skola), kuras ir vienīgās pašvaldību vidusskolas, ko KM finansē, kā arī nodrošina metodisko pārraudzīdzu .2. PROFESIONĀLĀS VIDĒJĀS KULTŪRIZGLĪTĪBAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMSProfesionālās kultūrizglītības galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnu un jauniešu talantu izkopšanu, veicināt radošo izcilību veidošanos, uzturot Latvijas profesionālās mākslas un tautas mākslas tradīciju nepārtrauktību un kvalitāti. Latvijā pastāv gadu desmitos attīstīta profesionālās kultūrizglītības sistēma – profesionālās ievirzes un profesionālā vidējā izglītība ar valsts atzītiem izglītības dokumentiem, licencētām un akreditētām programmām, ir nodrošināta izglītības satura pēctecība – secīga pāreja katrā nākamajā izglītības pakāpē.KM padotībā esošais LNKC pārrauga izglītības programmu īstenošanas kvalitāti 145 profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolās, piešķirot tām finansējumu pedagogu darba samaksai. KM padotībā ir 14 mākslas un mūzikas vidusskolas, kā arī trīs mākslas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) un Latvijas Kultūras akadēmija un tās struktūrvienība – Latvijas Kultūras koledža. KM padotībā esošās 14 mākslas un mūzikas vidusskolas (pielikuma 3.zīmējums (karte)) un pašvaldību padotībā esošās 11 profesionālās vidusskolas, kā arī 5 privātās izglītības iestādes nodrošina gan kvalificētus speciālistus darba tirgum, gan nākamos studentus mākslas un mūzikas augstskolām, kā arī ir bāze profesionālo kompetenču, prasmju un zināšanu ieguvei trešajā kvalifikācijas līmenī atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. KM padotībā esošajām mākslas un dizaina vidusskolās iegūstamā kvalifikācijas ir "dizaina speciālists". No pašvaldību profesionālajām vidusskolām tikai Valmieras Mākslas vidusskola un Saules skola, kā arī IZM padotībā esošā Rīgas Amatniecības vidusskola ar labiem panākumiem un pilnā apjomā īsteno izglītības programmas kultūras un radošās industrijas nozarē. Pārējās IZM padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādēs tiek īstenotas atsevišķas dizaina izglītības programmas, piešķirot kvalifikāciju "dizaina noformētājs" vai "maketētājs". Mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmas tiek īstenotas tikai KM padotības izglītības iestādēs. Saules skolā kopš 2014. gada pastāv teātra profesionālās vidējās izglītības programma ar 3.profesionālās kvalifikācijas līmeņa aktiera kvalifikāciju.Mākslas un mūzikas vidusskolas īsteno ne tikai profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības programmas, bet arī daudzveidīgas profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas kultūras un radošās industrijas jomā. Mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņi profesionāli un ar panākumiem pārstāv Latvijas mākslas, dizaina, mūzikas un horeogrāfijas līmeni starptautiskos konkursos un festivālos.Šobrīd KM dibinātajās mākslas un mūzikas vidusskolās vidējo profesionālo izglītību apgūst 1570 audzēkņi4. Deviņas profesionālās izglītības iestādes ir ar specializāciju mūzikā, un astoņās no tām tiek nodrošināta arī profesionālās ievirzes un interešu izglītība, kas sagatavo ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī laikmetīgās mūzikas izpildītājus. Trīs no tām atrodas Rīgā – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola (turpmāk – Dārziņa Mūzikas vidusskola), Rīgas Doma kora skola (turpmāk – Doma kora skola) un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola (turpmāk – Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola). Pārējās mūzikas vidusskolas nodrošina mūzikas profesionālās vidējās izglītības pieejamību reģionos, proti, Kurzemē – Ventspils Mūzikas vidusskola un Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola (turpmāk – Liepājas Mūzikas vidusskola), Zemgalē – Jelgavas mūzikas vidusskola, Vidzemē – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola (turpmāk – Cēsu Mūzikas vidusskola) un Latgalē – Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola (turpmāk – Rēzeknes Mūzikas vidusskola) un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola (turpmāk – Daugavpils Mūzikas vidusskola).Četras profesionālās izglītības iestādes specializējas vizuālās mākslas jomā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā izglītības saturā ir akcentētas inovatīvas dizaina programmas, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (turpmāk – Rozentāla Mākslas vidusskola) vairums audzēkņu specializējas gleznošanā vai tēlniecībā, kā arī audiovizuālajā un foto mākslā. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Liepājas Universitāti (turpmāk – LiepU) multimediju dizaina laboratoriju, kā arī īsteno arhitektūras tehniķa un vizāžista izglītības programmas. Savukārt Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola līdztekus tradicionālajām dizaina un mākslas profesionālās vidējās izglītības programmām piedāvā apgūt restauratora izglītību, kas veidota sadarbībā ar Celtniecības koledžu. Rīgas Horeogrāfijas vidusskola ir vienīgā Latvijā, kas specializējas dejas mākslā, mērķtiecīgi sadarbojas ar Latvijas Nacionālo baletu un gatavo klasiskās dejas izpildītājus.Šobrīd esošā daudzpakāpju kultūrizglītības sistēma spēj nodrošināt profesionālu speciālistu sagatavošanu dažādās kultūras jomās. Jāņem vērā, ka kultūrizglītības specifika ir saistīta ne tikai ar kolektīvo procesu un ka šīs izglītības nodrošināšanai nepieciešams individuāls darbs ar katru audzēkni, sākot no agras bērnības.Saskaņā ar CSP datiem5 2015. gadā Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem būs 93 788 iedzīvotāji (2011.gadā šajā vecuma grupā bija 120 371, 2009.gadā – 156 053 iedzīvotāji). Ievērojot minēto, vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem samazinājums 2015.gadā paredzams 40 %. Kaut demogrāfiskā tendence ir negatīva, izglītības sektoram ir jānodrošina stabils speciālistu papildinājums tautsaimniecībai. Optimizējot profesionālās izglītības iestādes un vienlaikus modernizējot tās, tiktu samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits, rezultātā nodrošinot lielāku izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē. Lai arī valstī demogrāfiskā tendence ir negatīva, pēdējos 3 – 5 gados mākslas un mūzikas vidusskolās audzēkņu kopskaits būtiski nesamazinās6 (pielikuma 1. zīmējums (tabula)), kā arī iestājeksāmenu konkursam vidējā profesionālajā kultūrizglītībā ir stabila vai pat nedaudz augoša tendence (2011./2012.gadā 1.kursā tika uzņemti 480 audzēkņi, 2012./2013.mācību gadā – 465, 2013/2014.mācību gadā – 481, 2014./2015.mācību gadā – 492 audzēkņi7). Tas rāda noturīgu sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas kultūrizglītības, kas tiek piedāvāta mākslas un mūzikas vidusskolās. Koncepcijas pielikuma 4. zīmējums (grafiks) parāda mākslas un mūzikas vidusskolu pārklājumu Latvijā, demonstrējot, ka piedāvājums mūzikā ir nodrošināts visos reģionos, savukārt profesionālā vidējā izglītība dejā iegūstama vienīgi Rīgā.2011. gadā veiktajā pētījumā "Skolu reitings 2011"8 par labākajām ir atzītas KM padotības profesionālās izglītības iestādes. Valsts un centralizēto eksāmenu rezultāti mūzikas un mākslas vidusskolās ir starp augstākajiem vidēji valstī un kopumā pārsniedz vidējos rādītājus starp profesionālās vidējās izglītības iestādēm. 2014. gadā savas kategorijas izglītības iestāžu grupā ar vidējo rezultātu 74,07% pirmo vietu ieņēma Dārziņa Mūzikas vidusskola, otro vietu – Rozentāla Mākslas vidusskola ar 70,31% un trešo vietu – Doma kora skola ar 67,55%. Pirmajā desmitniekā ierindojās arī Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola u.c. (pielikuma 5. zīmējums (grafiks)). Pēdējo divu mācību gadu laikā lielākajai daļai no profesionālo kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem vērtējums profesionālās kvalifikācijas eksāmenos ir septiņas balles un augstāk (LNKC dati, 08.08.2014.).KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņi regulāri un ar labiem panākumiem piedalās vispārizglītojošo izglītības iestāžu konkursos un mācību olimpiādēs. Ik gadu lielākā daļa KM padotībā esošo mākslas un mūzikas vidusskolu absolventu izvēlas turpināt izglītību Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs mūzikas, mākslas un horeogrāfijas jomā9. Piemēram, no 2013. gada Dārziņa Mūzikas vidusskolas 18 absolventiem augstāko izglītību turpināja 17, t.i., 94%, no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 5 absolventiem – 4 (80%), no Ventspils Mūzikas vidusskolas 14 absolventiem – 11 (79%), no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 99 absolventiem – 45 (45%) (pielikuma 2. zīmējums (tabula)).Rīgā ir visaugstākā kultūras un radošo industriju uzņēmumu un radošā potenciāla kritiskā masa10 un lielākais šā segmenta darba tirgus. Rīgā darbojas valsts teātri un koncertorganizācijas, privātās mākslas galerijas, kā arī trīs kultūrizglītības augstskolas un koledža. Tādējādi mākslas un mūzikas vidusskolu absolventiem ir visplašākās iespējas turpināt izglītības iespējas augstskolās, kā arī darba iespējas profesionālajos mūzikas kolektīvos, dramatiskajos teātros, Latvijas Nacionālā opera (turpmāk – LNO) u.c. Ventspilī ir labi attīstīts mācību prakšu vietu un kultūras industriju institūciju tīkls – aktīvi darbojas Ventspils Augstskola (turpmāk – VeA), Pārventas bibliotēka ar koncertzāli, teātra nams "Jūras vārti", ir atjaunots Latviešu biedrības nams un Kultūras centrs. Ventspils kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem ir iespēja izmantot prakšu vietas Liepājā. Liepāja ir pilsēta ar stabilām mākslas un izglītības saknēm un senām kultūras tradīcijām. LiepU darbojas multimediju katedra un mākslas pētījumu laboratorija, tiek būvēta jauna koncertzāle un darbojas Liepājas teātris, Liepājas simfoniskais orķestris un citas kultūras industrijas institūcijas. Tas rada darba tirgus apstākļus profesionāliem mūziķiem un skatuves māksliniekiem, kā arī tālākas izglītības iespējas LiepU, kur multimediju dizaina studiju programmā tiek sagatavoti dizaineri, mūziķi un citas mākslas nozares profesijas. Rēzekne pilsētas attīstības stratēģijā ir iezīmējusi radošās industrijas kā vienu no pilsētas attīstības primārajiem faktoriem. Rēzeknē mērķtiecīgi tiek veidots kultūras un radošo industriju darba tirgus, Rēzeknes daudzfunkcionālais kultūras centrs "Latgales vēstniecība GORS" var nodrošināt mācību prakses un praktisku mācību iespēju mūzikā, kā arī ir pieejamas daudzpakāpju izglītības iespējas dizainā un mākslā, kas iegūstama interešu izglītības centrā "Zeimuļs", dizaina speciālista kvalifikāciju – Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolā, savukārt profesionālo augstāko izglītību interjera dizainā – Rēzeknes Augstskolā. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas ēkā ir izvietota arī LMA filiāle.Vidzeme lepojas ar to, ka ir Dziesmu svētku šūpulis, un Cēsu pilsēta un tās apkaime ir šo svētku tradīcijas turpinātāja. Jau daudzus gadus Cēsīs notiek ikgadējais Mākslas festivāls, tiek īstenots Vidzemes mūzikas un kultūras centra projekts, no 2014.gada darbojas Vidzemes koncertzāle "Cēsis". Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar profesionālu mūzikas kolektīvu -Vidzemes kamerorķestri nodrošina spēcīgu akadēmiskās mūzikas izglītību,. Ar 2014.gadu profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmas tiek īstenotas jaunuzceltā daudzfunkcionālā kultūras centra – Vidzemes koncertzāles telpās. Arī Valmiera ir vēsturiski veidojies Vidzemes kultūras un radošo industriju centrs, kurā potenciālie sadarbības partneris irVidzemes Augstskola, Valmieras Drāmas teātris, kur notiek aktīva kultūras un festivālu dzīve. Reģionā ir augsta uzņēmumu koncentrācija, nodrošinot prakses un darba tirgus iespējas.Tomēr, neskatoties uz labajiem mācību rezultātiem un profesionālajiem panākumiem, vidējā kultūrizglītības izglītības iestāžu sistēma saskaras ar daudziem jautājumiem, kuriem ir nepieciešams komplekss risinājums, kas ilgtermiņā nodrošinātu izglītības iestāžu sekmīgu darbu.3. GALVENĀS PROBLĒMAS3.1. Vidusskolu tīkla sadrumstalotībaBūtisks šķērslis profesionālās kultūrizglītības sistēmas tālākajai attīstībai ir kultūrizglītības iestāžu sadrumstalotība. Pastāvot daudzām, ar savu zīmolu pazīstamām, bet nelielām vidusskolām, tās saskaras ar administratīvās pārvaldes neefektivitāti un finansējuma apguves sarežģījumiem. Neliels audzēkņu skaits rada risku nepietiekamām slodzēm ilggadīgiem un profesionāliem pedagogiem, kuri tādējādi strādā paralēli vairākās izglītības iestādēs. Pieredze liecina, ka pedagogi, kas ir pastāvīgā darbā uz pilnu slodzi, nevis nedaudzas stundas ir blakus darbā, strādā efektīvāk un produktīvāk. Audzēkņu skaita palielināšana nav risinājums, jo mākslas un mūzikas vidusskolu sistēmā galvenais uzsvars jāliek uz radošas izcilības sagatavošanu. Tāpat svarīgi ir saglabāt profesionālās kultūrizglītības pieejamību reģionos, kur tā vēsturiski ir izveidojusies un sekmīgi darbojas. Turklāt reģionos sakarā ar demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tiek aktualizēts jautājums par infrastruktūras sakārtošanu, administratīvās pārvaldes optimizēšanu, finansējuma iespējami efektīvu piesaisti. Tāpēc ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, tostarp attīstot radošo domāšanu un sekmējot radošo partnerību attīstību visos izglītības līmeņos.Liepājā un Rēzeknē, izmantojot abu pilsētu kultūrizglītības profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošās ēkas, kā arī sadarbojoties ar pašvaldībām, ir iespējams koncentrēt administratīvo kapacitāti un telpu noslogojumu vispārizglītojošajiem priekšmetiem, lai izveidotu reģionālu kultūras un radošās industrijas izglītības centru, kas nodrošinātu kultūras un radošās industrijas attīstību reģionā. Tāpat arī ar apvienošanos iespējams paaugstināt izglītības kvalitāti, īstenojot inovatīvu pieeju programmu struktūrai un saturam un piemērojoties darba tirgum. Vienas ēkas kompleksu Kalnciema ielā 10/12, Rīgā apsaimnieko trīs izglītības iestādes – Doma kora skola, Dārziņa Mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Pašreizējā trīs patstāvīgo administratīvo un tehnisko vienību darbība rada risku par funkciju dublēšanu un apgrūtina administratīvo apsaimniekošanu, ES projektu un citu finanšu līdzekļu piesaisti. Atsevišķās ēkās ir izvietotas Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Rozentāla Mākslas vidusskola. Risinot skolu administratīvās un apsaimniekošanas jautājumus, būtu iespējams optimizēt izglītības iestāžu darbu, kā arī sinhronizēt vispārējo mācību priekšmetu procesu un sekmīgāk to organizēt, vienlaikus saglabājot katras vidusskolas zīmola unikalitāti un specializāciju. Skolu darbības tuvināšana vienlaikus radītu priekšnoteikumus starpdisciplināru izglītības programmu un mācību projektu, kā arī ārpusstundu aktivitāšu veidošanai, kas savukārt ir priekšnoteikums audzēkņu mobilitātei darba tirgū.3.2.Izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un uzlabošanaIzglītības iestāžu infrastruktūra un aprīkojums strauji noveco, tāpēc, atbilstoši mūsdienu prasībām, to ir nepieciešams atjaunot. Kvalitatīvas un mūsdienīgas kultūrizglītības iegūšanā svarīga ir moderna infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze. Latvijas mākslas un mūzikas vidusskolas šobrīd tikai daļēji spēj nodrošināt šādu izglītības vidi.Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.–2013.gads) virkne kultūrizglītības iestāžu ir uzlabojušas savu infrastruktūru, īstenojot KPFI11 un ERAF12 projektus, īstenojot nozīmīgus ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, kā arī mācību aprīkojuma uzlabošanā un KPFI projektu īstenošanā ēku un telpu energoefektivitātes uzlabošanā.Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola veikusi kopējās investīcijas par 732 032 euro. Ir īstenots KPFI projekts 655 289 euro apmērā ēku energoefektivitātes uzlabošanai dienesta viesnīcas ēkā Rīgā, Ēveles ielā 2, veicot kompleksus ēku siltināšanas pasākumus, energoefektivitātes pasākumu kompleksu siltumapgādes sistēmai, karstajam ūdenim, kā arī veicot apgaismojuma sistēmas optimizāciju. Tika veikta ēkas Lāčplēša ielā 55 rekonstrukcija un ēkas Kr.Valdemāra ielā 139 daļēja rekonstrukcija. ERAF 3.1.1.1. apakšaktivitātes projekts "LR Kultūras ministrijas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības īstenošanai", kura rezultātā ir veikta mācību aprīkojuma modernizācija un tehnoloģiju modernizācija, infrastruktūras uzlabošana, projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija 1 641 574 euro. Ventspils Mūzikas vidusskola ir veikusi ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā, ieskaitot 25 759 euro pārcelšanās izdevumiem, 22 902 euro pagaidu telpu remonta izdevumiem, 838 167 euro nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumiem un 280 euro aprīkojuma iegādes izdevumiem (ilgtermiņa saistības). Kopējās investīcijas ir 337 339 euro, bet ilgtermiņa saistības 887 108 euro. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola īstenojusi KPFI energoefektivitātes projektus par Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas telpu energoefektivitātes pasākumiem, renovētas izglītības ēkas Toma ielā 23/25 un Alejas ielā 18, investīciju apjoms 186 232 euro. Liepājas Mūzikas vidusskola KPFI projekta "Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas energoefektivitātes pasākumi" ietveros īstenoja energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus 558 120 euro apmērā. Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola ERAF projekta ietvaros "Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas infrastruktūras pielāgošana profesionālās izglītības programmu sekmīgai apguvei atbilstoši radošo industriju darba tirgus prasībām" veica mācību telpu renovāciju un iegādājās modernu mācību aprīkojumu un jaunākās tehnoloģijas izglītības procesam, projekta izmaksas 751 414 euro. Rīgas Doma kora skola īstenoja energoefektivitātes pasākumus un telpu siltināšanu KPFI projekta ietvaros 344 304 euro apmērā. Rozentāla Mākslas vidusskola ERAF 3.1.1.1. apakšaktivitātes projekta "JRRMV mācību aprīkojuma modernizācija profesionālo izglītības programmu īstenošanai", ietvaros veica mācību telpu modernizāciju, foto studijas un laboratorijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu un multimediju laboratorijas modernizāciju, kopējās attiecināmās izmaksas – 798 402 euro. Cēsu Mūzikas vidusskola pēc koncertzāles "Cēsis" nodošanas ekspluatācijā vairs neizmanto ēku Ziemeļu ielā 16 (visa ēka) un daļēji ēku Kalēju ielā 4 (atbrīvota daļa ēkas/ īpašuma - 78 m², atrodas FM valdījumā). Koncertzāle "Cēsis" Raunas ielā 12-2 ir Cēsu novada/ pilsētas īpašums. Cēsu Koncertzāle (informācija no Cēsu novada pašvaldības), projekta izmaksas: KM kopējās projekta izmaksas: 6 301 483,27 euro (mūzikas skolai), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopējās projekta izmaksas: 7 534 715, 73 euro. Investīcijas 6 363 366,27 euro apmērā. KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolas piedalījās ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.4 apakšaktivitātes "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" projektā "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" stipendiju nodrošināšanā audzēkņiem.Tā rezultātā virknei skolu bija iespēja veikt kapitālieguldījumus infrastruktūras sakārtošanai un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Lai gan ESI fondu investīciju 2014. – 2020.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Modernizēt profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību" ietvaros ir paredzēts atbalstīt PIKC infrastruktūras, tostarp sporta un dienesta viesnīcu, izveidi un sakārtošanu, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādi. Tāpat ir paredzēts atbalsts infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. Katrs jaunveidojamais PIKC pats izvēlēsies konkrētus atbalsta mērķus, uz kuriem paredzēts pretendēt. Tomēr vēl aizvien visa kultūrizglītības iestāžu infrastruktūra nav sakārtota., Ņemot vērā līdzšinējos kapitālieguldījumus, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā jau šobrīd ir modernizēta infrastruktūra. Tomēr ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot izglītības un mācību prakses procesam nepieciešamo tehnisko aprīkojumu atbilstoši nozares darba tirgus prasībām, kā arī paplašināt izglītības procesam nepieciešamās telpas, jo šobrīd esošajās telpās keramikas un mūsdienu tehnoloģiju apguvei nav nodrošināta izglītības procesam un mācību praksei nepieciešamā platība uz vienu audzēkni.Infrastruktūras sakārtošanas risinājums nepieciešams Kalnciema ielā 10/12, Rīgā, kur vienā adresē esošā ēku kompleksā darbojas trīs izglītības iestādes. Minētais izglītības iestāžu kopējais ēku komplekss un iestāžu materiāli tehniskā bāze ir morāli un fiziski novecojuši. Doma kora skola ir izvietota izglītības procesam daļēji pielāgotā dienesta viesnīcas korpusā, kur vienlaikus ir izvietotas arī visu trīs izglītības iestāžu dienesta viesnīcas. Nav pieņemams, ka jau ilgu laiku vienuviet notiek izglītības process un sadzīve. Tādējādi ir nepieciešams renovēt Doma kora skolas korpusu un pielāgot telpas izglītības procesa vajadzībām, kā arī uzbūvēt dienesta viesnīcas korpusu un sporta zāli, lai nodrošinātu izglītības programmas īstenošanas prasības sportā. Tāpat arī ir jāatrisina profesionālas skatuves un orķestra telpu, kā arī kora telpas jautājums, jo esošajās telpās nevar pilnvērtīgi savienot izglītības procesu un mācību praksi.Ēka, kurā šobrīd atrodas Rozentāla Mākslas vidusskola, nav piemērota mākslas izglītības iestādes specifiskajām prasībām. Pieaugot audzēkņu un izglītības programmu skaitam, tiek pārsniegta skolas ēkas ietilpība, tā arī neatbilst visām prasībām par pieejamību personām ar īpašām prasībām.Reģionos kritisks infrastruktūras stāvoklis ir Ventspils Mūzikas vidusskolai13, jo esošās ēkas Pils ielā 38 un Kuģinieku ielā 2 ir avārijas stāvoklī. Tām ir nepieciešama kompleksā renovācija un ir piešķirti līdzekļi izglītības iestādes pārvietošanai uz citām pašvaldībai piederošām telpām14. No 2014.gada marta Ventspils Mūzikas vidusskolas darbība tiek nodrošināta astoņās dažādās ēkās pagaidu telpās ar kopējo platību 3570 m2 - Zvanu ielā 3, Jūras ielā 12, Kuldīgas ielā 3, Pils ielā 38, Ostas ielā 23, Andreja ielā 4 un Maiznieku ielā 11, Ventspilī.Ventspils Mūzikas vidusskolas funkciju nodrošināšana pagaidu telpās nenodrošina pilnvērtīgu un mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošu mācību procesu, kura plānošanā būtu ievērota skolas darbības specifika, t.i., mācību vides normatīvo aktu prasības un standarti, telpu skaņas izolācija un akustikas prasības, muzikālo kolektīvu mēģinājumu un mācību orķestru, solistu - izpildītāju koncertu prakses organizēšanas, pianīnu un flīģeļu izvietošanas u.c. specifisku prasību nodrošināšanas iespējas. Turklāt pagaidu risinājuma gadījumā nav iespējams nodrošināt netraucētu mācību procesu ne Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem, ne arī iestādei, kurā Ventspils Mūzikas vidusskola tiek izvietota.Ņemot vērā kritisko situāciju Ventspils Mūzikas vidusskolas darbības nodrošināšanai, nepieciešams piešķirt visaugstāko prioritāti 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras nodrošināšanai.Sadarbībā ar Ventspils domi esošo struktūrfondu finansējuma ietvaros ir paredzēts izstrādāt tehnisko projektu jaunas vidusskolas ēkas un akustiskās koncertzāles celtniecībai Ventspilī, kā arī jaunās ēkas tehnisko projektu. Jauna mūzikas vidusskolas ēka ar atbilstošu mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu un labiekārtotu dienesta viesnīcu ir pamats mūsdienīgas kultūrizglītības iestādes izveidei Ventspilī, kas nodrošinās profesionālo vidējo kultūrizglītību reģionā un vienlaikus cieši sadarbosies ar potenciālajām prakses vietām un radošās industrijas pārstāvjiem.Liepājā 2015. gadā tiks pabeigta reģionālā multifunkcionālā kultūras centra celtniecība, kurā telpas paredzētas arī mūzikas vidusskolai. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu profesionālās vidējās izglītības apguvi, būs nepieciešams komplekss risinājums jaunveidojamā PIKC infrastruktūras nodrošināšanai un mācību aprīkojuma uzlabošanai. Liepājas Mūzikas vidusskola šobrīd atrodas VNĪ apsaimniekotās telpās, kurās ir veikti siltināšanas darbi KPFI projekta ietvaros. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas rīcībā ir viena VNĪ īpašumā esoša ēka un viena Liepājas domei piederoša ēka. KM ir apspriedusi ar Liepājas pašvaldību iespēju renovēt ēku, kas atrodas netālu no jaunā daudzfunkcionālās kultūras centra, lai nodrošinātu reorganizācijas rezultātā izveidotās izglītības iestādes atrašanos ģeogrāfiski vienotā pilsētas rajonā. Cēsu Mūzikas vidusskola 2014. gadā ir pārcēlusies uz jaunām telpām Cēsu daudzfunkcionālajā kultūras centrā Vidzemes koncertzālē. Profesionālās ievirzes izglītības programmu vajadzībām tiks saglabātas telpas Kalēju ielā 4, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi šīs ēkas atjaunošanai. Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola ar ERAF un KPFI atbalstu ir renovēta laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam, savukārt Rēzeknes Mūzikas vidusskolas ēka tiek nomāta no Rēzeknes pašvaldības. Ir nepieciešami ieguldījumi mācību aprīkojuma uzlabošanai, īpaši moderno tehnoloģiju iegādei, lai varētu attīstīt dizaina nozari un īstenot audzēkņu radošos projektus, kā arī nepieciešams ieguldīt infrastruktūras uzlabošanā. Valmieras Mākslas vidusskolas un Saules skolas infrastruktūra ir to dibinātāju – attiecīgo pašvaldību pārziņā. Valmieras Mākslas vidusskola ir nesen pārcēlusies uz jaunām telpām, un arī Saules skolas infrastruktūras atjaunošanā Daugavpils pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus.Detalizētāks attiecīgo kultūras iestāžu infrastruktūras esošās situācijas novērtējums, līdzšinējo investīciju atdeve un nepieciešamo turpmāko investīciju ieguldījuma pamatojums tiks izstrādāts saskaņā ar IZM izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādes gaitu un noteiktu laika grafiku.3.3. Profesionālo vidējo izglītības programmu uzlabošanaEsošās profesionālās vidējās izglītības programmas mūzikā, mākslā, dizainā un dejā ir saturiski piesātinātas un laika ziņā ļoti noslogotas. Audzēkņi apgūst daudz teorētisku zināšanu, bet izglītības saturā vērojama nepietiekama saikne ar mūsdienīgu praksi, kas apgrūtina mākslas un mūzikas vidusskolu absolventu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un nenodrošina pastāvīgas profesionālo prasmju un zināšanu pilnveidošanas iespējas. Tādēļ ir jāveic izglītības programmu, kā arī atsevišķu mācību priekšmetu programmu, satura aktualizāciju atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām visās ar kultūrizglītību saistītajās nozarēs, kā arī jāveido mūsdienīgs izglītības satura piedāvājums, īpašu uzmanību pievēršot jaunu un inovatīvu, arī digitālu mācību līdzekļu izstrādei un izmantošanai.Vienlaikus ir jānodrošina augsta audzēkņu profesionālā kompetence attiecīgajā specialitātē. Viens no izglītības programmu īstenošanas kvalitatīvajiem rādītājiem ir audzēkņu rezultāti kvalifikācijas eksāmenos un valsts konkursos. Valsts konkursi mūzikā un mākslā tiek rīkoti katru gadu ar mērķi novērtēt mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņu profesionālās prasmes un apzināt profesionālās mākslas un mūzikas izglītības tālākās attīstības vajadzības un iespējas. Šie konkursi atspoguļo ne tikai audzēkņu sasniegumus, bet arī izglītības iestādes mācību kvalitāti, mācību metodiku un labās prakses piemērus attiecīgajā jomā vai mācību priekšmetā.Viena no būtiskām izglītības programmas sastāvdaļām ir mācību prakse. Kultūras nozarē Latvijā ir ierobežots darba tirgus un ar savu specifiku, tādēļ nav iespējams visiem audzēkņiem nodrošināt darba tirgus prasībām atbilstošas prakses vietas. Šobrīd Rīgas Horeogrāfijas vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde, kura nodrošina kvalitatīvas prakses vietas un ciešu sadarbību ar nākamo darba devēju – LNO. Savukārt topošie kordiriģenti mācību prakses laikā strādā par kormeistariem, bet citiem mūzikas vidusskolu audzēkņiem prakse notiek izglītības iestāžu pašu organizētos koncertos, jo profesionālie kolektīvi un mūzikas industrija nepiedāvā prakses iespējas topošajiem mūziķiem. Dizaina un mākslas industrijas nozarē dominē mazie vai mikrouzņēmumi, tāpēc šajās jomās vidusskolas paralēli apmācībām nodrošina atbilstošas un mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu arī mācību prakses vajadzībām.Būtiska kultūrizglītības sastāvdaļa ir starptautiskā sadarbība. Mākslas un mūzikas vidusskolu pedagogi un audzēkņi piedalās nacionāla un starptautiska mēroga meistarklasēs, konkursos un festivālos, semināros, kā arī pedagogu un audzēkņu apmaiņas programmās. Tas ir nostiprinājis pedagogu un audzēkņu zināšanas un devis pieredzi, paplašinājis starpkultūru kompetenci un valodu apguves iespējas, kā arī veidojis noderīgus kontaktus. Tomēr nelielām izglītības iestādēm nav iespējams piesaistīt pietiekoši daudz finansējuma, lai nodrošinātu regulāras ārvalstu speciālistu meistarklases un seminārus.3.4. Pedagogu tālākizglītībaLai nodrošinātu mūsdienīgas mācību metodes un spētu plašāk izmantot modernās tehnoloģijas mācību procesā, viens no svarīgākajiem aspektiem ir nepārtraukta pedagogu tālākizglītība.Laika periodā no 2010.–2012. gadam tika īstenots ESF projekts "Kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība", kura mērķis bija pilnveidot kultūrizglītības pedagogu kompetenci, apgūt mūsdienīgas izglītības procesa metodes. Uzsvars tika likts uz pedagogu spēju teorētiskās zināšanas pielietot praksē ar praktisko izglītības metožu un darbnīcu palīdzību, kas guva lielu atsaucību no pedagogu puses. Analizējot kursu dalībnieku anketas, secināts, ka pedagogi vēlas turpināt apgūt gan mūsdienīgas metodes dažādu mācību priekšmetu pasniegšanā, gan psiholoģijas un saskarsmes tematiku, un jo īpaši informāciju tehnoloģiju prasmes, galvenokārt veltot vairāk laika padziļinātai dažādu nozaru profesionālo programmu apguvei.Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot kursos iegūtās zināšanas un prasmes izglītības kvalitātes pilnveidošanai, ir nepieciešams nodrošināt izglītības iestādes ar atbilstošām datorprogrammām, kā arī izveidot metodiskos materiālus šādu programmu lietošanai profesionālās kultūrizglītības programmu apguvei. Latvijā profesionālajā vidējā un augstākajā kultūrizglītībā datorprogrammas mākslā, mūzikā un dizainā tiek plaši lietotas, tāpēc šis ir viens no prioritāriem virzieniem pedagogu tālākizglītībā nākotnē. Vienlaikus mūzikas un mākslas vidusskolu pedagogi izstrādā profesionālās izglītības programmu saturu savu nozaru profesijās, kā arī sagatavo mācību un metodiskos materiālus.Šobrīd mūzikas, mākslas un dejas profesionālo priekšmetu pedagogiem netiek organizēti apmācību kursi, kas būtu tieši paredzēti kultūrizglītības pedagogu nepieciešamo prasmju un zināšanu apguvei. Līdzšinējā pieredze rāda, ka privātais sektors šo tālākizglītības kursu jomu nespēj nodrošināt pilnībā, jo potenciālais kursu apmeklētāju skaits nav pietiekams, tādējādi apmācību organizēšana nav rentabla. Turklāt Latvijā ir ierobežots pasniedzēju skaits, kuri būtu gan attiecīgo datorprogrammu, kā arī to didaktiskā pielietojuma speciālisti, kuri piedāvātu gan pietiekoši inovatīvu pedagoģisko pieeju, gan starptautisko pieredzi. Tāpēc pedagogu tālākizglītības kursos tiek pieaicināti speciālisti no citām valstīm, kas ir saistīts ar papildu izmaksām. Nepieciešams izstrādāt arī atbilstošus kursu uzskates materiālus, kā arī metodiskos materiālus un mācību līdzekļus pedagogu tālākajam darbam skolās.4. MĒRĶIS UN UZDEVUMIKONCEPCIJAS MĒRĶIS: pilnveidot kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, izkopt jaunos talantus mākslās un mūzikā, īpaši sekmējot radošo izcilību reģionos, stimulēt radošo daudzveidību un radīt priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai.Koncepcijas uzdevums ir panākt augstvērtīgu kultūrizglītības vides attīstību, kas bagātinās Latvijas kultūras kapitālu, izkops jaunos talantus un izcilību mākslās un mūzikā, stimulēs radošo daudzveidību un radīs priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai. Tā kā izcilības izglītības un mazā darba tirgus vajadzību nodrošināšanai nav nepieciešams mehāniski palielināt audzēkņu skaitu mākslas un mūzikas skolās, labākais risinājums, saglabājot izglītības kvalitāti un katras skolas unikālo zīmolu, vienlaikus mazinot administratīvās izmaksas, ir izglītības iestāžu apvienošana vai pārveidošana.Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:• Optimizēt profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīklu, izveidojot sešus profesionālās vidējās kultūrizglītības kompetences centrus un trīs nacionālas nozīmes profesionālās izglītības vidusskolas,• Piesaistot ES fondus, risināt infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes modernizācijas jautājumu,• Sekmēt jaunu un starpnozaru programmu izveidi atbilstoši darba tirgus prasībām,• Stiprināt metodisko darbību un pedagogu tālākizglītību.5. RISINĀJUMA VARIANTILai kompleksi risinātu jautājumu par talantu attīstību ar izcilību veicinošu kultūrizglītību, kultūrizglītības pakalpojumu kvalitāti, administratīvo un finanšu resursu efektīvāku organizēšanu un infrastruktūras atjaunošanu un nodrošināšanu, KM līdz 2020. gadam plāno izveidot sešus kultūrizglītības PIKC. KM ir sagatavojusi divus risinājumu variantus PIKC izveidošanas procesā, kā arī analizējusi katra varianta stiprās un vājās puses, lai pēc iespējas plašāk izvērtētu katra risinājuma iespējas un izvēlētos iespējami labāko risinājumu.5.1. Pirmais risinājuma variants – sešu kultūrizglītības kompetences centru izveidePirmais koncepcijas risinājuma variants paredz laika posmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības PIKC, kas turpinās sagatavot izcilību veidošanas procesu profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā, īpašu uzsvaru liekot uz reģionu mākslas un mūzikas vidusskolām.Laika periodā līdz 2015.gada septembrim KM paredz izveidot divus PIKC. Viens no tiem paredzēts ar specializāciju mākslā un dizainā un atradīsies Rīgā, otru ar specializāciju mūzikas un skatuves mākslās plānots izveidot Ventspilī.Laika periodā no 2016. līdz 2017. gadam paredzēts izveidot trīs starpnozaru kultūras un radošās industrijas PIKC Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē (pielikums Nr.2 Kultūras ministrijas pasākumi plānoto PIKC izveidei līdz 2020.gadam valsts dibinātajās kultūrizglītības iestādēs).2018. gadā, izvērtējot pirmo PIKC izveidošanas un īstenošanas kārtu rezultātus un praksi, KM pieļauj PIKC izveides trešās kārtas uzsākšanu, kurā izskatītu iespēju citu mākslas un mūzikas vidusskolu statusa atbilstību PIKC izvērtēšanu. Laika posmā līdz 2018.gadam šīm mākslas un mūzikas vidusskolām ir iespējams pilnveidot sadarbību ar darba devēju institūcijām un sociālajiem partneriem, nostiprināt savu administratīvo un profesionālo kapacitāti, lai izpildītu kritērijus, kas nepieciešami PIKC statusa saņemšanai15. Vienlaikus tām mākslas un mūzikas vidusskolām, kam pastāv iespēja pieteikties KPFI finansējumam, var turpināt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Koncepcijas pirmā varianta īstenošana būtu saskaņā ar "Radošajā Latvijā" noteikto.Divi PIKC RīgāRīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izglītības programmas, īstenotās funkcijas un izglītojamo skaits šobrīd atbilst Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumos Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" noteiktajām prasībām par kompetences centra statusa piešķiršanu. Tādējādi ir iespējams līdz 2015. gada 1. septembrim izveidot Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru, ko plānots veidot gan kāLatvijas, gan arī kā starptautiska mēroga mākslas un dizaina izglītības iestādi un inovācijas centru. Paredzēts, ka izglītojamo skaits Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas PIKC saglabāsies esošajā līmenī.Otru kultūrizglītības PIKC Rīgā plānots izveidot 2016. gadā, paredzot starpnozaru izglītības iestādes izveidi, kurā kā atsevišķas administratīvas vienības pastāvētu Rozentāla Mākslas vidusskola un Doma kora skola. KM uzskata, ka abu izglītības iestāžu apvienošana PIKC ir veids, kā optimāli risināt abu skolu infrastruktūras jautājumus. Viens no risinājumiem būtu pilnīgi jaunas ēkas celtniecība, kas atbilstu mākslas un mūzikas specifiskajām vajadzībām un būtu moderna 21.gadsimta celtne, kurā mācības varētu turpināt abas izglītības iestādes. Otrs variants būtu VNĪ valdījumā esošas ēkas fundamentāla pārbūve, pielāgojot to mākslas un mūzikas vidusskolas specifiskajām vajadzībām. Šāda profesionālās kultūrizglītības starpnozaru PIKC izveide būtu balstīta ne vien uz plāniem risināt iestāžu sadrumstalotības un mācību vides infrastruktūras jautājumus, bet arī saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības un mākslas radošo projektu attīstībai.Reģionālie PIKCLīdz 2015. gada 1. septembrim paredzēts izveidot PIKC uz Ventspils Mūzikas vidusskolas bāzes, kas nodrošinās pēctecīgu un novatorisku profesionālo izglītības programmu piedāvājumu estrādes un džeza mūzikas, kā arī skaņu apstrādes jomā, tādējādi specializējoties specifiskām kultūras un mūzikas tirgus vajadzībām. Tiek plānota sadarbība ar VeA, kas orientējas uz informācijas tehnoloģiju apguvi un attīsta skaņu digitālas apstrādes segmentu, nodrošinot PIKC specializāciju šajās jomās. Par Ventspils PIKC izveidi KM, Ventspils Mūzikas vidusskola un Ventspils pilsētas dome 2014. gada 6. novembrī noslēdza trīspusēju Nodomu protokolu.Reorganizējot un apvienojot Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, līdz 2016. gada 1. septembrim izveidot reģionālu kultūras un radošās industrijas PIKC – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Paredzams, ka šis PIKC nodrošinās pēctecīgu profesionālo izglītības programmu piedāvājumu mūzikā un skatuves mākslā, kā arī dizainā un mākslā, veicinot inovatīvu starpnozares izglītības programmu izveidi kultūras un radošajā industrijā, kā arī tradicionālajā mākslā un mūzikā, sekmējot nemateriālā mantojuma iekļaušanu profesionālās vidējās kultūrizglītības saturā. PIKC darbosies jaunajā Liepājas daudzfunkcionālā kultūras centra ēkā, kā arī apsaimniekos līdzšinējās ēkas. Latgales PIKC plānots izveidot Rēzeknē, kas veidojas par nozīmīgu reģiona kultūras dzīves centru.Uz Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas un Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes plānots veidot Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, lielu vērību pievēršot tradicionālās mākslas saglabāšanas tradīcijām. Lai nodrošinātu profesionālās vidējās izglītības iespējas arī tradicionālās mūzikas nozarē, kas stiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Latvijā, Rēzeknes Mūzikas vidusskola sadarbībā ar JVLMA ir uzsākusi īstenot tradicionālās mūzikas izglītības programmu. Savukārt Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā tiek apgūts koka kultūras mantojums, sagatavojot restauratorus. Abas skolas sadarbojas tradicionālo vērtību apzināšanā un pielietošanā izglītības procesos.Vidzemes PIKC plānots izveidot Cēsīs, arī veidojot to par starpnozaru izglītības iestādi, kurā vienlaikus ar mūzikas programmām tiktu īstenota laikmetīgās dejas izglītības programma.Ņemot vērā divu pašvaldību aktīvo iesaistīšanos kultūrizglītības politikas veidošanā un izteikto viedokli par profesionālās kultūrizglītības nostiprināšanu savas padotības izglītības iestādēs, KM koncepcijas kontekstā iekļauj Valmieras Mākslas vidusskolu un Saules skolu. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka finansējumu, kas Valmieras mākslas vidusskolai un Saules skolai pienākas saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.523 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas", tās saņem no Valsts budžeta mērķdotācijas profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmu īstenošanai. Valmieras Mākslas vidusskola ir Valmieras pašvaldības dibināta mākslas vidusskola, kas ir vienīgā šāda veida skola Vidzemē. Tā jau šobrīd veic metodiskā centra uzdevumus reģionā, nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu, īsteno trešā līmeņa izglītības programmas mākslā. Savukārt Daugavpils Saules skola sagatavo kvalificētus speciālistus mūsdienīgās dizaina nozarēs, kā arī sadarbībā ar Daugavpils teātri ir izveidojusi teātra izglītības programmu, tā nodrošinot starpnozaru pieeju kultūras un radošās industrijas izglītībā Austrumlatgalē. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Marka Rotko Mākslas centru, tuvāko novadu profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kā arī radošās industrijas uzņēmumiem.Šābrīža normatīvie akti ļauj Valmieras Mākslas vidusskolai un Saules skolai patstāvīgi pretendēt uz PIKC statusu, ja tiek izpildīti nepieciešamie kritēriji16. KM paredz, ka Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola iegūs PIKC statusu, izpildot prasības, kas noteiktas spēkā esošajos Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumos Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība", bet visas pārējās mākslas un mūzikas vidusskolas pretendēs uz PIKC statusu pēc jaunajiem, KM izstrādājamiem Ministru kabineta noteikumiem par PIKC statusa piešķiršanu profesionālās vidējās izglītības iestādēm mākslā un mūzikā.Nacionālas nozīmes profesionālās mākslas un mūzikas vidusskolasPirmais risinājums paredz, ka vienlaikus ar PIKC izveidošanu kā nacionālas nozīmes profesionālās vidusskolas tiek saglabātas Dārziņa Mūzikas vidusskola, Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Rīgas Horeogrāfijas vidusskola, Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jelgavas Mūzikas vidusskola. Šīs mākslas un mūzikas vidusskolas turpinās īstenot trešā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas profesionālās vidējās izglītības programmas attiecīgā specialitātē.Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Dārziņa Mūzikas vidusskola sākotnēji bija piekritušas iesaistīties PIKC, taču 2014. gada oktobrī abu skolu kolektīvi pieņēma galīgo lēmumu palikt atsevišķas vidusskolas statusā un saglabāt esošās izglītības programmas. Skolas izlēmušas uzturēt izglītības kvalitāti esošajā augstajā līmenī un pastāvēt kā muzikālās izglītības zīmoli, kas gadu desmitiem apliecinājuši savu unikalitāti un kvalitāti nacionālā un starptautiskā mērogā, ko skolas baidījās pazaudēt, ja būtu jāapvienojas PIKC. Skolas nolēmušas kā prioritāti izvirzīt akadēmiskās mūzikas izpildītāju sagatavošanu Rīgas orķestriem un JVLMA. Arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskola turpinās darboties kā patstāvīga vidusskola, kas Latvijā vienīgā īsteno klasiskās dejas izglītības programmu un cieši sadarbojas ar Latvijas Nacionālo baletu.Nacionālās nozīmes profesionālās vidusskolas nodrošina pieejamu profesionālo kultūrizglītību arī reģionos. Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jelgavas mūzikas vidusskolas turpinās pastāvēt kā profesionālās vidusskolas ar specializāciju mūzikā un skatuves mākslā, lai nodrošinātu pieejamību mūzikas izglītībai Latgalē un Zemgalē, kā arī profesionāli sagatavotu mūziķus Zemgales un Austrumlatgales reģionos. Vienlaikus kā svarīgs uzdevums tiek izvirzīts saglabāt visu veidu kolektīvo muzicēšanu, tāpēc netiek plānots izglītojamo skaita un izglītības programmu samazinājums. Jelgavas Mūzikas vidusskolā pastāv plašas iespējas kolektīvajai muzicēšanai, kas sagatavo speciālistus tālākam darbam reģiona kultūras dzīvē, kā arī studijām augstskolās gan izpildītāju, gan pedagogu specialitātēs. Tā darbojas arī kā Zemgales reģiona metodiskais centrs, notiek sadarbība ar Jelgavas kamerorķestri un Jelgavas bigbendu. Daugavpils Mūzikas vidusskola turpinās darboties Daugavpils kultūriestāžu kontekstā (Marka Rotko mākslas centrs, koncertzāles, Daugavpils teātris, Daugavpils kamerorķestris) un turpinās audzēkņu prakšu nodrošināšana šajās kultūriestādēs sadarbībā ar Saules skolu. Šādā modelī, kad valsts un pašvaldības padotības iestādes sadarbojas un veido kultūras dzīves klasteri, tiek stiprināta un attīstīta Latgales un Zemgales novadu kultūras dzīve un kultūrizglītība, kā arī nodrošināta Dziesmu svētku turpināšanas tradīcija. Abu šo mūzikas vidusskolu administratīva pievienošana ģeogrāfiski attālākām skolām (piemēram, Rēzeknei un Rīgai) būtu administratīvi maz efektīva, jo skolas direktoram ir jābūt pieejamam ikdienā, pretējā gadījumā administratīvais slogs tikai palielinās.Pirmā risinājuma varianta sākotnējās ietekmes novērtējumsStiprās puses/Iespējas:1)augstas kvalitātes izglītības nodrošināšana, kas kļūs par etalonu Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības sistēmā;2) metodiskā darba kvalitātes pieaugums;3) nodrošināta sadarbība ar nozares augstskolām un to filiālēm reģionos pedagogu sagatavošanā kultūrizglītības nozarē, kļūstot par pedagoģiskās prakses bāzes skolām, lai veicinātu jauno pedagogu atbilstību nozares prasībām nozares profesionālajā un pedagoģijas jomā;4) sadarbībā ar darba devēju organizācijām, NVO, asociācijām nacionālā, nozaru un reģionālā līmenī uzlabosies izglītojamo mācību prakses kvalitāte;5) iegūts papildus finansējums no valsts budžeta 10% apmērā pedagogu algu fonda papildinājumam17. Pedagogiem radīta papildu motivācija darbam PIKC, kā arī piesaistīs augstas kvalifikācijas pedagogus;6)veicināta kultūras un radošās industrijas starptautiska atpazīstamība, sekmējot visu kultūrizglītības iestāžu profesionālo kolektīvu starptautisko darbību, veicināta pedagogu un izglītojamo mobilitāte un pieredzes apmaiņa, kā arī Latvijas kultūrizglītības atpazīstamība pasaulē;7) uzlabota izglītības iestāžu administratīvā pārvaldība, efektīvi izmantoti valsts budžeta līdzekļi, nodrošināta racionāla finanšu līdzekļu plānošana un vienota grāmatvedība18, novērsta funkciju dublēšanās;8) izveidotās jaunās izglītības programmas stiprina starpnozaru sadarbību;9) apvienojot izglītības iestādes, tiek nodrošināts stabils audzēkņu skaits, lai nepieļautu mākslīgu skaita audzēšanu un novērstu demogrāfiskā krituma ietekmi.Vājās puses/Draudi:1) nepieciešamas lielas investīcijas gan izglītības iestāžu infrastruktūras, gan mācību aprīkojuma modernizēšanā;2) iespējamība pazaudēt izglītības iestāžu zīmolus3) risks, ka, mazinoties savstarpējai konkurencei, var kristies izglītības kvalitāte.4) reģionālajās mākslas un mūzikas vidusskolās var rasties būtiskas audzēkņu skaita izmaiņas.5.2. Otrais risinājuma variants: turpinās esošā situācijaOtrais risinājums neparedz PIKC izveidi uz esošo mākslas un mūzikas vidusskolu bāzes. Tās, kā līdz šim, turpina pastāvēt kā atsevišķas izglītības iestādes. Valsts budžeta finansējums KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm 2014. gadā bija 17 191 373 euro.Otrā risinājuma varianta sākotnējās ietekmes novērtējumsStiprās puses/Iespējas:KM neredz šī risinājuma stiprās puses un iespējas.Vājās puses/Draudi:1) neizveidojot PIKC ar atbilstošu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, samazināsies izglītības iestāžu konkurētspēja jaunu speciālistu piesaistei un kvalitatīvu izglītības programmu īstenošanai;2) neizveidojot PIKC, netiks nodrošināta iespēja kultūrizglītības iestādēm piesaistīt ES finanšu instrumentus, jo izglītības iestādēm ar nelielu izglītojamo skaitu nav līdzvērtīgas iespējas piesaistīt ES finanšu instrumentus un papildu līdzekļus;3) netiks sagatavots nozares darba tirgum nepieciešamais profesionālo speciālistu skaits un nodrošināta izglītības piedāvājuma atbilstība kultūras nozares nodarbinātības struktūrai;4) nerisinot Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras un tālākās attīstības jautājumus, tās tālākā darbība ir apdraudēta, jo pašreizējā ēka ir avārijas stāvoklī un izglītības iestāde ir izvietota piecās citās vietās.6. KM SECINĀJUMI PAR KONCEPCIJAS RISINĀJUMIEMKM uzskata, ka sākotnējās ietekmes novērtējums parāda pirmā risinājuma priekšrocības. Tas paredz profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas optimizāciju, mūsdienīgas mācību vides un izglītības satura kvalitātes nodrošināšanu. Izveidojot PIKC, tiks samazināta esošā profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas sadrumstalotība un tiks veidots efektīvāks profesionālās vidējās izglītības administratīvās un finanšu pārvaldes modelis, nodrošinot pieejamo resursu pilnvērtīgu izmantošanu profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes nodrošināšanai. Būtiska priekšrocība – palielināsies atsevišķu PIKC iespēja pretendēt uz finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, kas nav iespējams esošajām nelielajām izglītības iestādēm. PIKC izveide sekmēs modernas un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas attīstību Latvijā, kas savuk …