📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra noteikumus Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr.281
Rīgā 2013.gada 21.maijā (prot. Nr.30 47.§)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu
un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, kas nosaka vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības programma) galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu un izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;
1.2. vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus, kas nosaka mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;
1.3. valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus atbilstoši izglītības programmu virzieniem, izglītības ieguves formām un izglītības programmu veidiem (tai skaitā speciālās izglītības programmām).
2
(Grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)
II. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi
2. Izglītības programmu galvenie mērķi ir:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;
2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;
2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;
2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei.
3
3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:
3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;
3.3. veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;
3.4. pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes;
3.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.
4
4. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkoptu veselīga dzīvesveida paradumus, galvenie uzdevumi ir šādi:
4.1. pilnveidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, apzināties nepieciešamību rūpēties par savu fizisko attīstību, veselību un drošību;
4.2. sekmēt dažādu kultūru iepazīšanu, kultūras vērtību un nacionālās identitātes apzināšanos;
4.3. pilnveidojot radošās darbības pieredzi, sekmēt izglītojamā emocionālo un radošo spēju attīstību.
5
5. Lai sekmētu izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidotu izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem, galvenie uzdevumi ir šādi:
5.1. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā;
5.2. pilnveidot latviešu valodas, mazākumtautību valodas un svešvalodu kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā;
5.3. pilnveidot izpratni par kultūras daudzveidību Latvijas un pasaules kultūras vērtību kontekstā;
5.4. veicināt ieinteresētību un izpratni par savu vietu sabiedrībā, Latvijas un pasaules kultūras mantojumu, atbildīgu iekļaušanos kultūrvides veidošanā, pamatojoties uz demokrātijas principiem un humānām vērtībām;
5.5. pilnveidot izpratni par sabiedrības veidošanās sociālekonomiskajām likumsakarībām un tās struktūras daudzveidību.
6
(Grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)
6. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei, galvenie uzdevumi ir šādi:
6.1. pilnveidot praktiskā un patstāvīgā darba prasmes;
6.2. izmantot mācību darbā atbilstošus un daudzveidīgus mācīšanās paņēmienus un tehnoloģijas;
6.3. radīt motivāciju karjeras izvēlei.
7
7. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)
8
8. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)
9
III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs
9. Izglītības programmu saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
9.1. valodu joma:
9.1.1. latviešu valoda;
9.1.2. svešvalodas;
9.1.3. mazākumtautību valoda un literatūra;
9.2. matemātikas un datorikas joma:
9.2.1. matemātika;
9.2.2. informātika;
9.2.3. programmēšanas pamati;
9.2.4. tehniskā grafika;
9.3. sporta un veselības joma:
9.3.1. sports;
9.3.2. veselības mācība;
9.4. dabaszinātņu joma:
9.4.1. fizika;
9.4.2. ķīmija;
9.4.3. bioloģija;
9.4.4. dabaszinības;
9.5. sociālo zinātņu joma:
9.5.1. Latvijas un pasaules vēsture;
9.5.2. ekonomika;
9.5.3. filozofija;
9.5.4. ģeogrāfija;
9.5.5. psiholoģija;
9.5.6. politika un tiesības;
9.5.7. mājsaimniecība;
9.5.8. ētika;
9.5.9. kulturoloģija;
9.6. mākslas joma:
9.6.1. literatūra;
9.6.2. mūzika;
9.6.3. vizuālā māksla.
10
10. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
10.1. vispārizglītojošajā virzienā:
10.1.1. latviešu valoda;
10.1.2. pirmā svešvaloda;
10.1.3. otrā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;
10.1.4. matemātika;
10.1.5. informātika;
10.1.6. sports;
10.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.1.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.1.9. fizika;
10.1.10. ķīmija;
10.1.11. bioloģija;
10.1.12. literatūra;
10.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
10.2.1. latviešu valoda;
10.2.2. pirmā svešvaloda;
10.2.3. otrā svešvaloda;
10.2.4. trešā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;
10.2.5. matemātika;
10.2.6. informātika;
10.2.7. sports;
10.2.8. Latvijas un pasaules vēsture;
10.2.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.2.10. dabaszinības;
10.2.11. literatūra;
10.2.12. mūzika;
10.2.13. vizuālā māksla;
10.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
10.3.1. latviešu valoda;
10.3.2. pirmā svešvaloda;
10.3.3. otrā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;
10.3.4. matemātika;
10.3.5. informātika;
10.3.6. sports;
10.3.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.3.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.3.9. fizika;
10.3.10. ķīmija;
10.3.11. bioloģija;
10.3.12. literatūra;
10.3.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4. profesionālajā virzienā:
10.4.1. latviešu valoda;
10.4.2. pirmā svešvaloda;
10.4.3. otrā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;
10.4.4. matemātika;
10.4.5. informātika;
10.4.6. sports;
10.4.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.4.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.4.9. dabaszinības;
10.4.10. literatūra;
10.4.11. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4.12. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi.
11
(MK 13.08.2019. noteikumu Nr. 364 redakcijā)
11. Vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības izglītības programmās (jauniešiem un pieaugušajiem) atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam var neiekļaut šo noteikumu 10.1.3., 10.1.6., 10.2.4., 10.2.7., 10.3.3., 10.3.6., 10.4.3. un 10.4.6. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.
12
(MK 13.08.2019. noteikumu Nr. 364 redakcijā)
12. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošās programmas saturu atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam veido šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.3. vai 10.4. apakšpunktā minētie mācību priekšmeti.
13
(MK 13.08.2019. noteikumu Nr. 364 redakcijā)
13. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā minētos mācību priekšmetus, kas paplašina izglītības programmas virzienam raksturīgās izglītības jomas, kā arī mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
14
14. Izglītības iestāde izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā izglītības programmām noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru.
15
15. Izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
15.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (1.pielikums);
15.2. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (2.pielikums);
15.3. Mazākumtautību valoda un literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (3.pielikums);
15.4. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);
15.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);
15.6. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);
15.7. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);
15.8. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);
15.9. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);
15.10. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);
15.11. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);
15.12. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);
15.13. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);
15.14. Latvijas un pasaules vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);
15.15. Ekonomika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);
15.16. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);
15.17. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);
15.18. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);
15.19. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);
15.20. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);
15.21. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);
15.22. Kulturoloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);
15.23. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);
15.24. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);
15.25. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums).
16
(Grozīts ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)
IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
16. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
16.1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem;
16.2. sasniegumu summēšanas princips – iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus obligātā mācību satura apguvē;
16.3. vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
16.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, praktiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
16.5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
16.6. vērtējuma obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
17
17. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri:
17.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;
17.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;
17.3. centralizētais eksāmens matemātikā;
17.4. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
17.4.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētos) organizē Valsts izglītības satura centrs;
17.4.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.
18
18. Izglītojamā iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas organizētājs un vērtētājs ir:
18.1. pedagogs;
18.2. izglītības iestādes administrācija;
18.3. Valsts izglītības satura centrs.
19
19. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).
20
20. Valsts izglītības satura centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu procentuālajam novērtējumam, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotāja. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.
21
V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
21. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
22
22. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutiskā, rakstiskā, praktiskā vai kombinētā formā.
23
23. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.
24
24. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi:
24.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;
24.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
24.3. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
25
25. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm:
25.1. ievadvērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
25.2. kārtējā vērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
25.3. nobeiguma vērtēšanā – rakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs, laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite, eksāmens vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens.
26
26. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (26.pielikums).
27
27. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Izglītojamiem, kuru sniegums svešvalodas centralizētajā eksāmenā atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 10.punktā noteiktajam valodas prasmes B1, B2 vai C1 līmenim, iegūto valodas prasmes līmeni ieraksta sertifikātā.
28
28. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.
29
29. Ja saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus, mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "n/v" (nav vērtējuma). Gadījumus, kādos mācību sasniegumu vērtētājs ir tiesīgs lietot apzīmējumu "n/v", nosaka izglītības iestāde iekšējos normatīvajos aktos.
30
30. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā nosaka:
30.1. ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;
30.2. eksternim, ņemot vērā nokārtoto eksāmenu vērtējumus.
31
VI. Vispārējās vidējās izglītības programmu paraugi
31. Šo noteikumu 27.pielikums nosaka izglītības programmas paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai:
31.1. izglītības ieguvei klātienes formā:
31.1.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmai (izglītības programmas kods 31011011);
31.1.2. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmai (izglītības programmas kods 31012011);
31.1.3. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmai (izglītības programmas kods 31013011);
31.1.4. Vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena programmai (izglītības programmas kods 31014011);
31.1.5. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.1.6. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.1.7. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.1.8. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.2. izglītības ieguvei vakara (maiņu) formā:
31.2.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31011012);
31.2.2. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31012012);
31.2.3. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31013012);
31.2.4. Vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31014012);
31.2.5. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31011022);
31.2.6. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31012022);
31.2.7. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31013022);
31.2.8. Vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena mazākumtautību vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31014022);
31.3. izglītības ieguvei neklātienes formā:
31.3.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena neklātienes programmai (izglītības programmas kods 31011013);
31.3.2. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena neklātienes programmai (izglītības programmas kods 31012013);
31.3.3. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena neklātienes programmai (izglītības programmas kods 31013013);
31.3.4. Vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena neklātienes programmai (izglītības programmas kods 31014013);
31.3.5. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.3.6. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.3.7. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.3.8. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.4. speciālās izglītības programmām:
31.4.1. Vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 31015111);
31.4.2. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.4.3. Vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 31015211);
31.4.4. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.4.5. Vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 31015311);
31.4.6. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.4.7. Vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 31015411);
31.4.8. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.4.9. Vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (izglītības programmas kods 31015511);
31.4.10. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
31.4.11. Vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 31015611);
31.4.12. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364).
32
32. Šo noteikumu 28.pielikums nosaka izglītības programmas paraugu šādām vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmām:
32.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena tālmācības programmai (izglītības programmas kods 31011013);
32.2. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena tālmācības programmai (izglītības programmas kods 31012013);
32.3. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena tālmācības programmai (izglītības programmas kods 31013013);
32.4. Vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena tālmācības programmai (izglītības programmas kods 31014013);
32.5. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
32.6. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
32.7. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);
32.8. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364).
33
33. Šo noteikumu 29.pielikums nosaka izglītības programmas izglītības ieguvei pēc arodizglītības paraugu:
33.1. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošā programma (izglītības programmas kods 36011011);
33.2. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364).
34
VII. Noslēguma jautājumi
34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumus Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 145.nr.; 2009, 99., 187.nr.; 2012, 3.nr.).
35
35. Vispārējās vidējās izglītības programmas, kuras īsteno, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un kuras atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot līdz licences darbības termiņa beigām.
36
36. Vispārējās vidējās izglītības programmas, kuras īsteno, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet kuras neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izglītības iestādes pārlicencē līdz 2014.gada 1.septembrim.
37
37. Mazākumtautību izglītības programmas īsteno:
37.1. 10. klasē – līdz 2020. gada 31. augustam atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam;
37.2. 11. klasē – līdz 2020. gada 31. augustam atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam, bet no 2020. gada 1. septembra – atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī;
37.3. 12. klasē – līdz 2021. gada 31. augustam atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam, bet no 2021. gada 1. septembra – atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.
38
(MK 13.08.2019. noteikumu Nr. 364 redakcijā)
38. Valsts pārbaudījumi 2019./2020. mācību gadā par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir:
38.1. trīs obligātie eksāmeni:
38.1.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;
38.1.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;
38.1.3. centralizētais eksāmens matemātikā;
38.2. ja izglītojamais vēlas, – viens vai vairāki izvēles eksāmeni, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
38.2.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu organizē Valsts izglītības satura centrs (izņemot šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētos eksāmenus);
38.2.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.
39
(MK 30.04.2020. noteikumu Nr. 255 redakcijā)
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281
Latviešu valoda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" mērķis ir pilnveidot izglītojamā prasmi kompetenti lietot latviešu literāro valodu saziņā, mūžizglītībā un starpkultūru dialogā.2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:2.1. pilnveidot valodas prasmes un spēju īstenot savu un uztvert citu autoru komunikatīvo nolūku dažādās saziņas situācijās;2.2. padziļināt zināšanas par valodas sistēmu un pilnveidot prasmi lietot valodas līdzekļus;2.3. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Komunikatīvā un valodas kompetence:3.1. valoda – personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis;3.2. galvenās literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē;3.3. valodas funkcionālie stili;3.4. vārdu krājuma leksikostilistiskā un emocionāli ekspresīvā diferenciācija;3.5. latviešu literārā valoda un latviešu valodas dialekti.4. Sociokultūras kompetence:4.1. latviešu valoda – kultūras vērtība un etniskās identitātes būtisks komponents;4.2. latviešu valoda starpkultūru komunikācijā;4.3. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei5. Komunikatīvā un valodas kompetence:5.1. izprot saziņas situāciju, prot tajā iesaistīties, pamatot savu viedokli, izmantojot dažādus argumentācijas paņēmienus;5.2. lieto saziņas situācijai atbilstošus valodas līdzekļus;5.3. pilnveido prasmi veidot monologu, dialogu (mutvārdu un rakstveida formā), publiski uzstāties, iesaistīties diskusijā, organizēt to;5.4. vērtē publisko runu – saturu, izmantotos valodas izteiksmes līdzekļus, tās atbilsmi saziņas situācijai;5.5. prot iegūt valodniecisku vai kulturoloģisku informāciju no dažādiem informācijas avotiem, kā arī apkopot, strukturēt, izvērtēt un izmantot to valodas apguves procesā un savā pieredzē;5.6. individuālā un publiskā saziņā ievēro valodas kultūras normas;5.7. saprot un lieto mācību procesā nepieciešamos valodniecības terminus;5.8. analizē, vērtē, rediģē tekstus saskaņā ar tekstveides un literārās valodas normām;5.9. ievēro valodas kultūras normas paša veidotā mutvārdu un rakstveida tekstā;5.10. lieto un vērtē valodas funkcionālos stilus;5.11. prot rakstīt dažādu žanru tekstus: pārspriedumu, argumentēto eseju, tēzes, referātu, dzīvesgaitas aprakstu (CV), darījumu vēstules;5.12. analizē un vērtē tekstu no literārās valodas normu stila un žanra prasību viedokļa;5.13. izprot latviešu valodas sistēmu;5.14. vērtē un pilnveido savas runas prasmes;5.15. zina latviešu literārās valodas un latviešu valodas dialektu atšķirības;5.16. zina latviešu literārās valodas attīstības nozīmīgākos faktus un pētniekus.6. Sociokultūras kompetence:6.1. uztver valodu kā latviešu pasaulainas atspoguļotāju;6.2. prot izzināt latviešu valodas fonētiskajā, vārddarināšanas, morfoloģiskajā, leksiskajā, frazeoloģiskajā, sintakses sistēmā ietverto kulturoloģisko informāciju un izmantot to;6.3. apzinās dzimtās valodas nozīmi tautas vērtību sistēmā;6.4. apzinās kulturālas valodas nozīmi personības attīstībā un pašizpausmē;6.5. apzinās valodas lomu sabiedrībā;6.6. izprot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā un tās vietu Eiropas Savienībā;6.7. izprot valodas politiku un nozīmi latviešu valodas un mazākumtautību valodu saglabāšanā un attīstībā;6.8. prot toleranti izmantot valodu sadarbībai daudzkultūru sabiedrībā;6.9. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;6.10. apzinās valodu kā vērtību.7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.14., 6.3., 6.4., 6.5. un 6.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281
Svešvaloda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" standarts ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un prasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir sekmēt radošas personības izaugsmi, veicinot svešvalodu kompetentu lietošanu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā mūsdienu sabiedrībā.3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. pilnveidot zināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietošanas funkcijām;3.2. izmantot svešvalodu zināšanas un prasmes sociokultūru kontekstā informācijas ieguvei, atlasei un tālākai nodošanai.III. Mācību priekšmeta obligātais saturs4. Komunikatīvā un valodas kompetence:4.1. valoda – informācijas ieguves un izziņas līdzeklis;4.2. valoda – informācijas līdzeklis saziņas procesā;4.3. saziņas kultūra;4.4. valodas sistēma un normas;4.5. valodas kultūra un valodas funkcionālie stili.5. Sociokultūras kompetence:5.1. valoda – izziņas un sadarbības līdzeklis;5.2. valoda – kultūras sastāvdaļa;5.3. valoda – iekļaušanās un saskarsmes līdzeklis kultūru kontekstā;5.4. starpkultūru saziņas process un modeļi;5.5. valodas lietošanas īpatnības daudzkultūru vidē.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Turpinot pirmās un otrās svešvalodas apguvi vidusskolā, izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajiem valodas prasmes B2–C1 līmeņiem. Apgūstot trešo svešvalodu no 10.klases, izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajam B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos valodas prasmes līmeņos.7. Komunikatīvā un valodas kompetence:7.1. saprot un uztver plašu informāciju, dažādus teksta veidus;7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informāciju dažādiem mērķiem;7.3. analizē un izvērtē mutvārdu un rakstveida tekstus un to saturu;7.4. izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas;7.5. spēj piedalīties dažādu veidu sarunās un diskusijās;7.6. korekti pauž un argumentē savu viedokli un attieksmi runā un rakstos atbilstoši situācijai;7.7. secīgi un loģiski prezentē daudzpusīgu informāciju dažādām mērķauditorijām;7.8. veido radošus un analītiskus tekstus, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;7.9. ievēro valodas lietošanas normas runā un rakstos;7.10. izprot kopīgo un atšķirīgo dzimtās valodas un citu valodu sistēmās un normās;7.11. pazīst un pareizi lieto frazeoloģiju un valodas funkcionālos stilus, niansējot teikto;7.12. pilnveido prasmi skaidri un precīzi izteikt savas domas, izkopj izteiksmes daudzveidību;7.13. izvērtē un rediģē radošo rakstu darbu tekstus atbilstoši valodas normām, kultūrai un valodas funkcionālajiem stiliem.8. Sociokultūras kompetence:8.1. izprot un lieto visas valodas prasmes, stratēģijas un kompetences;8.2. izmanto mūsdienīgus informācijas līdzekļus dažādu komunikatīvo uzdevumu risināšanai saziņas procesā;8.3. izmanto svešvalodu citu mācību priekšmetu apguvē;8.4. izprot valodu nozīmīgumu daudzkultūru pasaulē;8.5. izmanto literatūru un mākslu citu kultūru izpratnei un sevis pilnveidošanai;8.6. veido literārus tekstus;8.7. izmanto daudzveidīgas teksta interpretācijas iespējas;8.8. ar izpratni uztver līdzīgo un atšķirīgo dažādās kultūrās;8.9. izprot un ievēro saziņas un sadarbības principus;8.10. uzklausa citus, kā arī izsaka savu viedokli, izmantojot piemērotākos valodas līdzekļus;8.11. ievērojot sadarbības likumus, kopā ar citiem plāno, veic un izvērtē projektus un pētnieciskos darbus;8.12. izprot valodas lomu un funkcijas mūsdienu sabiedrībā;8.13. ievēro saziņas normas daudzkultūru sabiedrībā;8.14. ievērojot komunikācijas prasības, izmanto zināšanas par nacionālajām verbālās un neverbālās uzvedības īpatnībām saziņā, sadarbībā un mācīšanās procesā;8.15. vērtē savu sadarbības pieredzi un grupas ieguldījumu tajā;8.16. novērtē daudzvalodu vides nozīmīgumu;8.17. novērtē kultūru dažādību un radoši izmanto iegūto informāciju savas kultūras bagātināšanai;8.18. izprot valodu situāciju Latvijā un citās zemēs;8.19. toleranti uztver Latvijas un citu valstu sociokultūras tradīciju un īpatnību izpausmes valodā.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.8., 8.16., 8.17. un 8.19.apakšpunktā minētās prasības.10. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:10.1. C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;10.2. C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus, lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;10.3. B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;10.4. B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti, piemēram, ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;10.5. A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;10.6. A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīves vietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas viņam (viņai) pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri un ir gatavs palīdzēt.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281
Mazākumtautību valoda un literatūra.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Mazākumtautību valoda un literatūra" mērķis ir pilnveidot izglītojamā dzimtās valodas un literatūras kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā.2. Mācību priekšmeta "Mazākumtautību valoda un literatūra" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veicināt literāra darba izpratni, retorikas un runas darbības apguvi, lai veiksmīgi piedalītos mākslinieciskā un citu veidu komunikācijā;2.2. pilnveidot prasmi apgūt literāru darbu stilistiski žanrisko daudzveidību, stilistiku un valodas līdzekļu izmantošanas kultūru, lai radoši attīstītu dzimtās valodas tradīcijas diasporas apstākļos;2.3. attīstīt vajadzību un spēju piedalīties starpkultūru dialogā, pamatojoties uz izpratni par māksliniecisko un citu tekstu kopīgo uzbūvi.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Komunikatīvā un valodas kompetence:3.1. publiskās un dialoģiskās runas retorika;3.2. publiskās runas veidi;3.3. saskarsmes kultūra;3.4. literārās valodas normas;3.5. valodas funkcionālie stili;3.6. runas žanri kā īpaši tekstu tipi;3.7. lasītāja dialogs ar literāru tekstu;3.8. literāra teksta uztvere un interpretācija;3.9. daiļdarba sižetiskā, kompozicionālā un valodiskā struktūra;3.10. daiļrades tipi un literatūras žanri.4. Sociokultūras kompetence:4.1. dzimtā valoda Latvijas un citu Eiropas valodu kontekstā;4.2. dzimtā valoda starpkultūru saskarsmē;4.3. informācijas avotu izmantošana;4.4. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs;4.5. mākslinieciskās jaunrades tipi un stila modeļi nacionālajā literatūrā;4.6. literāra darba kultūras konteksts;4.7. klasiskā literatūra un citi literārie darbi;4.8. literatūra un kultūridentitāte.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei5. Komunikatīvā un valodas kompetence:5.1. prot analizēt oratora publiskās runas mērķi, saturu, struktūru un izmantotos izteiksmes līdzekļus;5.2. prot veidot informatīvu, argumentējošu, rosinošu un svinīgu publisko runu;5.3. radoši izmanto uzvedības stratēģijas neformālā un lietišķā sarunā un publiskā apspriešanā;5.4. pārzina argumentācijas paņēmienus un diskusijas pamattaktikas;5.5. pārvalda kritikas kultūru strīda un publisku pārrunu situācijās;5.6. prot korekti izteikt savu viedokli pārrunās un diskusijās;5.7. vērtē runas darbību no saskarsmes efektivitātes un kvalitātes viedokļa;5.8. izrāda interesi par retorikas tradīcijām un mūsdienu saskarsmes normām;5.9. ievēro literārās valodas normas mutvārdos un rakstveidā;5.10. rada un rediģē dažādus mācību zinātniskā stila žanra tekstus: referatīvu ziņojumu, ievadrunu, anotāciju, tēzes, referātu, recenziju;5.11. izprot pētnieciskā darba īpatnības;5.12. rada un rediģē dažādus lietišķā stila žanra tekstus: lietišķu sarunu, lietišķu telefona sarunu, paskaidrojumu, iesniegumu, lietišķu vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (CV);5.13. rada un rediģē dažādus publicistiskā stila žanra tekstus: rakstu, eseju, projekta prezentāciju;5.14. analizē un vērtē tekstus no literārās valodas normu, stila un žanra prasību viedokļa;5.15. apzinās literāro valodu kā nacionālās kultūras vērtību;5.16. nosaka un izvērtē daiļdarba tēmu un ideju kā autora pasaules redzējuma koncepciju;5.17. nosaka literāra darba patosu kā autora emocionāli vērtējošu attieksmi pret pasauli;5.18. salīdzina autora, personisko un citu cilvēku viedokli par literāru darbu;5.19. pārvalda daiļdarba interpretācijas veidus;5.20. recenzē un anotē daiļdarbu;5.21. raksta referātus par literāriem tematiem;5.22. raksta domrakstus, izmantojot literatūras teorijas elementus;5.23. prot rakstīt vēstījuma, salīdzinājuma, cēloņu un seku pierādījuma esejas par literāru tematu;5.24. izsaka attieksmi pret izlasīto, pamatojoties uz savu lasītāja pieredzi;5.25. analizē daiļdarbu kā mākslas tēlu daudzlīmeņu sistēmu;5.26. izprot mākslinieciskā laika un mākslinieciskās telpas specifiku, salīdzinot māksliniecisko un reālo pasauli;5.27. izprot mākslas pasaules nosacītības pakāpi;5.28. analizē daiļdarba sižetisko un kompozicionālo struktūru;5.29. izprot autora izmantoto māksliniecisko paņēmienu estētisko funkciju;5.30. izprot romantiskā, reālistiskā un modernistiskā žanra attīstību;5.31. saprot žanru attīstību mūsdienu daiļdarbos.6. Sociokultūras kompetence:6.1. izprot valodas funkcijas sabiedrībā;6.2. skaidro dzimtās valodas nozīmi daudzvalodu vidē Latvijā un Eiropā;6.3. prot atrast kopīgo un atšķirīgo valodas līmeņos, salīdzinot apgūstamās valodas;6.4. ievēro komunikatīvās sadarbības principus starpkultūru saskarsmē;6.5. apzinās dzimtās valodas lietojuma īpatnības diasporā;6.6. apzinās daudzvalodību un multikulturālismu kā pasaules sabiedrības nozīmīgāko īpatnību;6.7. izmanto mūsdienu informācijas avotus, veicot komunikatīvus uzdevumus;6.8. izmanto lasīšanas algoritmus saskaņā ar komunikatīvo mērķi;6.9. ir apguvis efektīvas klausīšanās paņēmienus;6.10. prot noformēt un prezentēt sava projekta rezultātus mutvārdos un rakstveidā;6.11. izprot retorikas nacionālā ideāla īpatnības;6.12. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;6.13. apzinās globalizācijas ietekmi uz retorikas nacionālā ideāla attīstību;6.14. apzinās, ka retorikas tradīciju vispārējais raksturs ir starpkultūru dialoga pamats;6.15. ar cieņu izturas pret nacionālajām īpatnībām un uzvedības normām saskarsmē;6.16. prot paskaidrot reālistiskā, romantiskā un modernistiskā mākslinieciskās jaunrades tipa estētiskos un poētiskos principus;6.17. izšķir un raksturo baroka, klasicisma, sentimentālisma, romantisma, reālisma, modernisma, avangarda un postmodernisma stila modeļus;6.18. analizē daiļdarbus kā nacionālo stila modeļu variantus;6.19. salīdzina tipoloģiski līdzīgus literatūras tekstus;6.20. izprot stila modeļu nacionālā varianta specifiku, salīdzinot ar vispārējo stila modeli;6.21. nosaka līdzīgas tēmas, motīvus, tēlus un simbolus nacionālās un pasaules literatūras darbos;6.22. prot izmantot informāciju par sociālo, kultūras un vēstures situāciju konkrētā laikposmā, raksturojot literatūras stilu modeļus;6.23. prot izmantot tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas izpratnes pieredzi, analizējot literatūras stilu modeļus;6.24. piedalās pētnieciskos mācību projektos, kas veicina literārā mantojuma saglabāšanu un mūsdienu literārā procesa attīstību;6.25. izvēlas un izvērtē lasāmvielu saskaņā ar estētisko gaumi;6.26. apzinās nacionālās un pasaules literatūras darbus kā kultūrvēsturiski nozīmīgus;6.27. ir tolerants pret dažādiem kultūras un stilu modeļiem, dzīves normām un vērtībām;6.28. samēro nacionālos un pasaules kultūrvēsturiskos ideālus ar saviem ētikas principiem.7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.8., 5.15., 5.24., 6.5., 6.6., 6.13., 6.14., 6.15., 6.25., 6.26., 6.27. un 6.28.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281
Matemātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Matemātika" mērķis ir pilnveidot prasmi lietot matemātiskās metodes pasaules izzināšanā un daudzveidīgā darbībā, paplašinot izpratni par matemātisko modeļu lomu dabas un sabiedrības procesu aprakstīšanā un attīstot matemātiskās spriešanas prasmes.2. Mācību priekšmeta "Matemātika" uzdevumi ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. pilnveidot izpratni par matemātisko modeļu daudzveidību un prasmes darbā ar tiem;2.2. pilnveidot komunikatīvās un izziņas prasmes, risinot problēmsituācijas, formulējot spriedumus un sniedzot pamatojumus;2.3. pilnveidot izpratni par matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un matemātikas lomu citu zinātņu, sabiedrības un indivīda attīstībā.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents "Matemātiskie modeļi":3.1. algebriski modeļi;3.2. ģeometriski modeļi;3.3. diskrēti modeļi;3.4. funkcijas.4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":4.1. izziņas darbība;4.2. komunikatīvā darbība un sadarbība matemātikā.5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti":5.1. matemātikas kā zinātnes rezultātu un metožu vērtības apzināšanās;5.2. matemātikas praktiskā lietojamība.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents "Matemātiskie modeļi":6.1. izprot kopu teorijas pamatjēdzienus un izpilda darbības ar kopām;6.2. izprot dažādas reālo skaitļu pieraksta un attēlojuma formas, izpilda darbības ar reāliem skaitļiem;6.3. izprot izteiksmju definīcijas apgabala nozīmi, izpilda matemātisku izteiksmju (algebrisku, eksponenciālu, logaritmisku, trigonometrisku) identiskos pārveidojumus;6.4. izprot, ko nozīmē atrisināt vienādojumu, vienādojumu sistēmu, lieto vienādojumam (algebriskam, eksponenciālam, logaritmiskam, trigonometriskam), vienādojumu sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (substitūcija, sadalīšana reizinātājos, grafiskais paņēmiens);6.5. izprot, ko nozīmē atrisināt nevienādību, nevienādību sistēmu ar vienu vai diviem mainīgajiem, lieto nevienādībai (algebriskai, eksponenciālai, logaritmiskai, trigonometriskai), nevienādību sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (intervālu metode, substitūcija, grafiskais paņēmiens);6.6. izprot ģeometriskos modeļus (piemēram, ģeometriskās figūras, ģeometriskie ķermeņi, pagrieziena leņķis, ģeometriskie pārveidojumi, darbības ar vektoriem) un to attēlošanu plaknē;6.7. lieto ģeometrisko figūru īpašības (teorēmas), pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu, aprēķinot ģeometrisko figūru un ķermeņu elementu, virsmas laukuma, tilpuma skaitliskās vērtības;6.8. lieto ģeometriskos pārveidojumus, pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu;6.9. izprot kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas jēdzienus, lieto tos, raksturojot datus un procesus;6.10. aprēķina elementu kopas izlašu skaitu, lietojot kombinatoriskos saskaitīšanas un reizināšanas likumus un (vai) piemērotus aprēķināšanas algoritmus, notikumu varbūtību, datu statistiskos raksturlielumus;6.11. izprot funkcijas un ar to saistītos jēdzienus, lieto dažādus funkcijas uzdošanas veidus (grafiski, analītiski, ar tabulu), pazīst lineāru funkciju, kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju ar veselu kāpinātāju, eksponentfunkciju, logaritmisko funkciju, trigonometriskās funkcijas, virkni kā naturāla argumenta funkciju;6.12. nosaka funkciju un to kompozīciju īpašības, izmantojot grafiku un analītiski, lieto funkciju īpašības.7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":7.1. atrod nepieciešamo informāciju dažādos informācijas avotos, novērtē tās pietiekamību, derīgumu;7.2. saskata un formulē pētāmo problēmu;7.3. plāno risinājumu, izvēlas vai izveido problēmai atbilstošu matemātisko modeli;7.4. lieto dažādus spriedumu iegūšanas veidus (empīrisko, induktīvo, deduktīvo), vispārina, klasificē, saskata analoģijas, novērtē procesu tendences, izvirza hipotēzi, izmantojot iepriekšējās zināšanas vai darba gaitā iegūtos rezultātus;7.5. lieto dažādus izteikumu veidus (aksiomas, definīcijas, īpašības, pazīmes, teorēmas);7.6. izprot pierādījuma nepieciešamību, būtību un struktūru, lieto dažādus pierādījumu veidus;7.7. izvērtē iegūtos rezultātus, to ticamību un atbilstību kontekstam, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus, piedāvā citu risinājumu;7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas apkopošanai, sakārtošanai, pārveidošanai un aprēķiniem;7.9. lieto matemātikas mācību saturā sastopamos jēdzienus un pieņemtos simbolus kā valodas kultūras elementus;7.10. izvērtē matemātiskus tekstus, izmanto tos atbilstīgi mērķim, pārveido informāciju no viena veida (vārdiska, simboliska, vizuāla, grafiska) citā, novērtē katra veida priekšrocības;7.11. formulē, argumentē, pamato viedokli (tai skaitā matemātiskas sakarības, faktus, sava darba rezultātus), ciena citu viedokli;7.12. iepazīstina ar sava vai grupas darba rezultātiem rakstiski un (vai) mutiski, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un ievērojot klausītāju vajadzības;7.13. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas iegūšanai un prezentācijai;7.14. apzinās sadarbības priekšrocības, risinot problēmas, izvērtējot rezultātus.8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti":8.1. izprot matemātikas kā zinātnes attīstības tendences un novērtē matemātikas svarīgāko sasniegumu nozīmi sabiedrības attīstībā, minot piemērus;8.2. saskata matemātikas saikni ar dabas un humanitārajām zinātnēm;8.3. apzinās pētnieciskās darbības prasmju nozīmi indivīda attīstībā, novērtē savu problēmrisināšanas, matemātiskās spriešanas, viedokļa formulēšanas un pamatošanas pieredzi;8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgu praktisku problēmu risināšanā;8.5. apzinās matemātikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, apgūstot dabas un sociālās zinātnes, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.14., 8.3. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281
Informātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta "Informātika" standarta saturs ietver Eiropas datorprasmes sertifikāta ieguves prasības.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta "Informātika" mērķis ir sekmēt izglītojamā praktiskā un patstāvīgā darba iemaņas un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.3. Mācību priekšmeta "Informātika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;3.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;3.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;3.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;3.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;3.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā ar datoru;3.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.III. Mācību priekšmeta obligātais saturs4. Mācību satura komponents "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni".5. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":5.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;5.2. attēlu apstrāde;5.3. teksta apstrāde;5.4. izklājlapu (rēķintabulu) lietošana;5.5. datubāzu veidošana un lietošana;5.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;5.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana;5.8. tīmekļa lapu veidošana.6. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai".IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei7. Mācību satura komponents "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni":7.1. zina, kas ir datorikas nozare, un prot aprakstoši raksturot tās virzienus – datorzinātni, datorinženieriju, programminženieriju, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmas;7.2. izprot datorikas nozares pamatjēdzienus, terminus un mērvienības, pārzina datora uzbūvi un prot izmantot operētājsistēmas piedāvātās iespējas;7.3. izprot, kā informācijas apstrādē ikdienā tiek izmantoti datu pārraides tīkli un lietotnes.8. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":8.1. prot pareizi lietot datoru, tā perifērijas ierīces, programmatūru un tās palīdzības sistēmu, apskatīt, mainīt un iestatīt datora un programmatūras iestatījumus un parametrus;8.2. prot efektīvi darboties darbvirsmas vidē un strādāt ar darbvirsmas ikonām un logiem;8.3. prot pārvaldīt un organizēt datnes un mapes, dublēt, pārvietot, izveidot un dzēst datnes un mapes, saspiest un atarhivēt datnes, veidot dublējumkopijas;8.4. zina datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu – rastrgrafiku vai vektorgrafiku;8.5. prot izveidot un apstrādāt attēlu vai tā daļas un lietot attēlu ieguves un apstrādes ierīces un lietotnes;8.6. izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot veikt ikdienas uzdevumus, kas saistīti ar teksta dokumenta izveidošanu, rediģēšanu un formatēšanu;8.7. prot teksta dokumentā ievietot, rediģēt un formatēt tabulas, formulas, attēlus, satura un priekšmetu rādītāju, veikt pasta sapludināšanu;8.8. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot veidot, formatēt un modificēt izklājlapas;8.9. prot izklājlapās veikt aprēķinus, ģenerējot un izmantojot matemātikas un loģiskās standartformulas un funkcijas, veidot un formatēt diagrammas;8.10. zina datubāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot izmantot datubāzes pārvaldības sistēmu, lai veidotu un modificētu tabulas, vaicājumus, formas un pārskatus;8.11. prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz divām datu tabulām un veidot attiecības (relācijas) starp tām, izgūt informāciju no datubāzes un apstrādāt to;8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus slīdu demonstrēšanas efektus;8.13. prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumus tīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju;8.14. prot izmantot e-pasta lietotnes, lai sagatavotu, rediģētu un nosūtītu ziņojumus, saņemtu, pārsūtītu un atbildētu uz ziņojumiem, piesaistītu e-pasta sūtījumiem datnes, organizētu un pārvaldītu e-pasta ziņojumus;8.15. zina galvenās priekšrocības un trūkumus, ko dod informācijas publicēšana globālajā tīmeklī, prot izveidot un modificēt tīmekļa lappuses, publicēt tās norādītajā serverī.9. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai":9.1. zina drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;9.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus, un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;9.3. apzinās, kāda ir veselīga darba vide, un veic pasākumus, lai samazinātu veselības traucējumus vai izvairītos no tiem;9.4. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;9.5. ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;9.6. zina par programmatūras un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu;9.7. apzinās, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un zina pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;9.8. prot rīkoties ar kādu no pretvīrusu programmām;9.9. zina sekas, kādas var rasties, lejupielādējot vai lietojot lejupielādētās datnes;9.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto;9.11. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tām;9.12. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un sazināties ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus;9.13. zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem un apkrāpšanas, lietojot internetu;9.14. izprot, kas ir elektroniskais paraksts, un prot to lietot;9.15. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;9.16. zina, kas ir tīmekļa ētika, un ievēro to.10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.3., 9.4., 9.12., 9.15. un 9.16.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
6.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumiem Nr.281
Programmēšanas pamati.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" mērķis ir sekmēt izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes datorbāzētu sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.2. Mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. apgūt informātikas nozares galvenos pamatjēdzienus;2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā, specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā, izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī paša veidotas programmas un datorbāzētas sistēmas;2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā ar datoru;2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Mācību satura komponents "Informācija un tās apstrādes procesi".4. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":4.1. programmēšanas valodas;4.2. algoritmi un datu struktūras;4.3. datorbāzētu sistēmu izstrāde.5. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai".III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei6. Mācību satura komponents "Informācija un tās apstrādes procesi":6.1. izprot jēdzienus: informācija, informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;6.2. …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.