Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu pa

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 476 Rīgā 2023. gada 22. augustā (prot. Nr. 41 23. §) Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30. panta septīto daļu 1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 249. nr.; 2020, 136., 181. nr.; 2021, 60., 189. nr.; 2022, 96., 175., 233. nr.; 2023, 49., 158. nr.) šādus grozījumus: 1.1. izteikt 11.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.1. sistēmiskuma princips - mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums: 11.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu; 11.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros; 11.1.3. izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros; 11.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu; 11.1.5. ja pedagogam nav iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);"; 1.2. izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.5. objektivitātes princips - mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus: 11.5.1. izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi; 11.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses;"; 1.3. izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.6. vērtējuma obligātuma princips - skolēnam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."; 1.4. izteikt 12.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno: 12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu; 12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;"; 1.5. izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno: 12.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu; 12.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk - centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;"; 1.6. izteikt 12.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.3. monitoringa vērtēšana, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Monitoringa vērtēšanu īsteno: 12.3.1. centrs, lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta; 12.3.2. izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;"; 1.7. izteikt 12.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.4. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu īsteno:  12.4.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;  12.4.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu 8. punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā."; 1.8. izteikt 13. punktu šādā redakcijā: "13. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka: 13.1. 1.-3. klasē - apguves līmeņos (9. pielikums); 13.2. 4.-9. klasē - 10 ballu skalā (10. pielikums)."; 1.9. izteikt 15. punktu šādā redakcijā: "15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un šo noteikumu 12. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem."; 1.10. izteikt 17. punktu šādā redakcijā: "17. Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasniegumu vērtējumu izsaka procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā pārbaudes darbā. Centrs nosaka, kuri valsts pārbaudes darbi tiek vērtēti centralizēti."; 1.11. papildināt ar 27.5 punktu šādā redakcijā: "27.5 Atcelt Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumus Nr. 550 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 175. nr.)."; 1.12. izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums); 1.13. izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums); 1.14. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums); 1.15. izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums); 1.16. izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums); 1.17. izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums); 1.18. izteikt 15. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums); 1.19. izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums). 2. Svītrot 14. punktu. 3. Šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7., 1.9., 1.10., 1.12., 1.13., 1.14., 1.15., 1.16., 1.17., 1.18., 1.19. apakšpunkts un 2. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša 1. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 476 "9. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Skolēna mācību snieguma vērtēšana 1.-3. klasē apguves līmeņos 1. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem: 1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte; 1.2. atbalsta nepieciešamība; 1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā. 2. Skolēna mācību sniegumu 1.-3. klasē vērtē atbilstoši tabulā noteiktajiem snieguma līmeņu aprakstiem: Kritērijs Sācis apgūt (S) Turpina apgūt (T) Apguvis (A) Apguvis padziļināti (P) 1. Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs 2. Atbalsta nepieciešamība skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei skolēnam dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi, spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli 3. Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā - arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā situācijā un starpdisciplinārā situācijā " 2. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 476 "10. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 1. Skolēna mācību sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem: 1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte; 1.2. atbalsta nepieciešamība; 1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā. 2. Skolēna sniegumu vērtē četros līmeņos atbilstoši šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem un izsaka 10 ballu skalā. 3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritērijus izvērtē kopumā. Augstāku vērtējumu viena līmeņa ietvaros nosaka, ja skolēna sniegums atbilst visiem attiecīgā līmeņa kritērijiem. 10 ballu skalas atbilstība katram no četriem snieguma līmeņiem noteikta tabulā: 1. Snieguma līmenis sācis apgūt turpina apgūt apguvis apguvis padziļināti 2. Balles 1-2 3-4 5-6 7-8 9-10 3. Apguves procenti 0-20 % 21-40 % 41-66 % 67-86 % 87-100 % 4. Kritēriji  4.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs/mācību jomas konteksts skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā/mācību jomas kontekstā skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā/mācību jomas kontekstā skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām/mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina 4.2. atbalsta nepieciešamība skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu vai pierakstu skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to 4.3. spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā 4. Pedagogs 10 ballu skalu piemēro summatīvās vērtēšanas darbiem, ko veido saskaņā ar šādiem principiem: 4.1. summatīvās vērtēšanas darbam jābūt tādam, lai var iegūt drošu (atkārtojot mērījumu, iegūst tādus pašus rezultātus) un ticamu rezultātu (vērtē to sasniedzamo rezultātu apguvi, kuri tika mācīti proporcionāli mācību procesā veltītajam laikam); 4.2. skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā; 4.3. summatīvās vērtēšanas darbā kopumā ir sabalansētas iespējas demonstrēt prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos; 4.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskajiem sasniedzamajiem rezultātiem un kritērijiem. 5. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs." 3. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 476 "11. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības programmas paraugs (izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 21011113, 21011114, 23011111, 23011113, 23011114) 1. variants I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. II. Izglītības saturs 2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts. III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 3. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns  (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 4. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā. 5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos. Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1  1. tabula Nr. p. k. Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1. Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 624 (18) 490 (14) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 208 (6) 385 (11) 525 (15) 2. Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3. Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 174 (5) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 208 (6) 210 (6) 105 (3) 3.3. literatūra 140 (4) 210 (6) 3.4. teātra māksla 35 (1) 35 (1) 4. Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 210 (6) 5. Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6. Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes. 1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. 2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei. 3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. 4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā. Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā 2. tabula Nr. p. k. Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1. Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 312 (9) 315 (9) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 104 (3) 210 (6) 210 (6) 2. Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 35 (1) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 175 (5) 2.3. Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla4 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika4 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. literatūra 105 (3) 105 (3) 3.4. teātra māksla4 35 (1) 35 (1) 4. Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 104 (3) 105 (3) 4.2. ķīmija 70 (2) 4.3. fizika 70 (2) 4.4. bioloģija 105 (3) 4.5. ģeogrāfija 105 (3) 5. Matemātikas mācību joma matemātika 243 (7) 315 (9) 315 (9) 6. Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas4 104 (3) 105 (3) 105 (3) 6.2. datorika 105 (3) 105 (3) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 104 (3) 104 (3) 104 (3) Piezīmes. 1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. 2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei. 3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. 4 Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu. 6. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.  7. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase. 8. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.-9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.  9. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus. 10. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. 11. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.  12. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:  12.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus; 12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums); 12.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem; 12.4. pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību. 13. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības. 14. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai. 15. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus. V. Mācību vides raksturojums 16. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un garīgās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). 17. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei). VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā. 19. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka: 19.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos; 19.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi; 19.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi; 19.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus; 19.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus; 19.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus; 19.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā; 19.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus. 20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. 21. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 22. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību. 23. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz: 23.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta; 23.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta; 23.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta. 24. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam. 25. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu. 26. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu. 2. variants Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu (izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 23011111) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēnam, kurš ir nepilngadīgais patvēruma meklētājs, bēglis vai persona ar alternatīvo statusu, vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, integrējoties izglītības sistēmā, un sniegt papildu atbalstu latviešu valodas apguvē, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. II. Izglītības saturs 2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu latviešu valodas prasmes līmeni, un mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam. III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 3. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 4. Pamatizglītības ieguvi organizē klātienes formā. 5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos. 6. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības. 6.1 Izglītības iestāde izstrādā kārtību, kādā notiek individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde, īstenošana, korekcija, atgriezeniskās saites sniegšana skolēnam un skolēna likumisko pārstāvju informēšana. 6.2 Izglītības iestāde pirms individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādes organizē skolēna zināšanu un pamatprasmju izvērtēšanu piemērotu atbalsta pasākumu noteikšanai un skolēnu iekļauj viņa vecumam atbilstošā klasē: 6.21. ar prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei un prognozējot, ka skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Mācību priekšmetu stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai; 6.22. ar pielāgotu stundu plānu latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi, nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus. Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai; 6.23. prioritāri nodrošinot intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis. Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai. 6.3 Izglītības iestāde mācību saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam, par pamatu ņemot šā pielikuma 6.2 punktā un 1. tabulā noteikto izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu. Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā, organizējot pamatizglītības ieguvi pēc individuālā izglītības programmas apguves plāna 1. tabula Nr. p. k. Mācību joma un mācību priekšmets2 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1. Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda3 624 (18) 624 (18) 624 (18) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 2 X X X 2. Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības X X 2.2. sociālās zinības un vēsture X 2.3. Latvijas un pasaules vēsture X 3. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla X X X 3.2. mūzika X X X 3.3. literatūra X X 3.4. teātra māksla X X 4. Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības X X 4.2. ķīmija X 4.3. fizika X 4.4. bioloģija X 4.5. ģeogrāfija X 5. Matemātikas mācību joma matemātika X X X 6. Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas X X X 6.2. datorika X X 6.3. inženierzinības X 7. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes. 1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. 2 Stundu plānā iekļaujamos mācību priekšmetus nosaka izglītības iestāde. 3 Norādīts minimālais stundu skaits. Izglītības posmā no 7. līdz 9. klasei paredz tādu stundu skaitu, lai skolēni varētu sasniegt B1 līmeni. Mācību priekšmetu Latviešu valoda skolēns apgūst pēc latviešu valodas kā svešvalodas metodikas. 4 Mācību priekšmetā Sports un veselība norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā. 7. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai. 8. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus. 9. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. 10. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes. 11. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj: 11.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus; 11.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums); 11.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem; 11.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību. 12. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus. 12.1 Izglītības iestāde skolēnam nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām, ievērojot 2. tabulā noteikto nodarbību skaitu nedēļā. 2. tabula Nodarbība Klase 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 8 8 8 8 8 8 7 7 7 12.2 Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus. V. Mācību vides raksturojums 13. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un psihoemocionālās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). 14. Izglītības iestāde pamatizglītības programmas īstenošanai nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un materiāli tehnisko nodrošinājumu. VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā. 16. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka: 16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos; 16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi; 16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi; 16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus; 16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus; 16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus; 16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā; 16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus. 17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. 18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību. 20. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz: 20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta; 20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta; 20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta. 21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam. 22. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem nodrošina izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros. 23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu. 24. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu." 4. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 476 "12. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs (izglītības programmas kodi 21011121, 11011121, 21011123, 21011124, 23011121, 23011123, 23011124) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un valsts valodā varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. 2. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek: 2.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve; 2.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve; 2.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā. II. Izglītības saturs 3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts. III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 4. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 5. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā. 6. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos. Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula Nr. p. k. Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1. Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra 520 (15) 525 (15) 525 (15) 1.2. svešvalodas 174 (5) 245 (7) 315 (9) 1.3. mazākumtautības valoda un literatūra 312 (9) 315 (9) 315 (9) 2. Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3. Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. teātra māksla 70 (2) 4. Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 140 (4) 5. Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6. Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes. 1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. 2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā. Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā 2. tabula Nr. p. k. Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1. Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra 312 (9) 350 (10) 455 (13) 1.2. svešvalodas 139 (4) 140 (4) 140 (4) 1.3. mazākumtautības valoda un literatūra 104 (3) 210 (6) 210 (6) 2. Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 70 (2) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 105 (3) 2.3. Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla2 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika2 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. teātra māksla2 35 (1) 4. Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 104 (3) 105 (3) 4.2. ķīmija 105 (3) 4.3. fizika 105 (3) 4.4. bioloģija 105 (3) 4.5. ģeogrāfija 140 (4) 5. Matemātikas mācību joma matemātika 243 (7) 350 (10) 385 (11) 6. Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas2 104 (3) 105 (3) 105 (3) 6.2. datorika 105 (3) 105 (3) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 104 (3) 105 (3) 105 (3) Piezīmes. 1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. 2 Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu. 7. Izglītības iestāde pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei: 7.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli; 7.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli; 7.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli. 8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām. 9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.-9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts. 10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase. 11. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus. 12. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. 13. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes. 14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj: 14.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus; 14.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums); 14.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem; 14.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību. 15. Izglītības iestāde skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības. 16. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai. 17. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus. V. Mācību vides raksturojums 18. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). 19. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei). VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā. 21. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka: 21.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos; 21.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi; 21.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi; 21.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus; 21.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus; 21.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus; 21.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā; 21.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus. 22. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. 23. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību. 25. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz: 25.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta; 25.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta; 25.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta. 26. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam. 27. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu. 28. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu." 5. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 476 "13. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs (izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. 2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašs veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē. II. Izglītības saturs 3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts. 4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā. III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu. 6. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē. IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos. Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula  Nr. p. k. Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1. Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 624 (18) 490 (14) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 208 (6) 385 (11) 525 (15) 2. Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3. Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 174 (5) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 208 (6) 210 (6) 105 (3) 3.3. literatūra 140 (4) 210 (6) 3.4. teātra māksla 35 (1) 35 (1) 4. Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 210 (6) 5. Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6. Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7. Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes. 1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. 2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei. 3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. 4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā. 8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām. 9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts. 10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase. 11. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. 12. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām. 13. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālajām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu. 14. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai. 15. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus. 16. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju. 17. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus: 17.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem; 17.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) - skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu; 17.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli): 17.3.1. darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība; 17.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā; 17.3.3. individuālās/grupu nodarbības; 17.4. reintegrācijas veicināšana - sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vi …