Derīgo izrakteņu ieguves kārtība

Derīgo izrakteņu ieguves kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.570 Rīgā 2012.gada 21.augustā (prot. Nr.48 12.§) Derīgo izrakteņu ieguves kārtība Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 5.panta ceturtās daļas 1.punktu un 8.panta otrās daļas 3.punktu, 12.1 panta sesto daļu (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. derīgo izrakteņu ieguves kārtību; 1.2. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) akceptē derīgo izrakteņu krājumus; 1.3. sniedzamās informācijas saturu un apjomu, kā arī kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā. 2 (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 768) 2. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1.pielikumā minēto derīgo izrakteņu, kā arī pazemes ūdeņu ieguvi. 3 3. Ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi saistītos darbos lieto topogrāfiskās kartes vai plānus (mērogā 1:500–1:50 000 atkarībā no atradnes platības, reljefa, ģeoloģiskajām īpatnībām), kā arī: 3.1. ievēro normatīvos aktus par ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi, izmantošanu un uzturēšanu, Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, EVRS realizāciju Latvijas teritorijā, kā arī par 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas parametriem un piemērošanas kārtību; 3.2. ņem vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus; 3.3. karšu vai plānu pielikumos norāda zemes īpašumu, atradnes, licences laukuma un citu robežu lūzumpunktu, ģeoloģiskās izpētes izstrādņu – urbumu, zondējumu, skatrakumu, atsegumu un attīrījumu (turpmāk – ģeoloģiskās izpētes izstrādnes) koordinātas. 4 (Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 563) 4. Topogrāfisko uzmērīšanu veic ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona. 5 5. Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas veic teritorijas ģeoloģisko izpēti, ja derīgo izrakteņu ieguvei paredzētā teritorija nav izpētīta tādā pakāpē, ka saskaņā ar šajos noteikumos noteikto var akceptēt A vai N kategorijas krājumus. 6 6. Pirms ģeoloģiskās izpētes izstrādā darba programmu un saskaņo to ar izpētes pasūtītāju. Darba programmā iekļauj šādu informāciju: 6.1. izpētāmā platība, tās atrašanās vieta un koordinātas, ģeomorfoloģiskais raksturojums; 6.2. iespējamais derīgo izrakteņu veids, apjoms, kvalitāte, paredzētais izpētes dziļums un izpētes kategorija; 6.3. izpētes darbu metodika un tiem nepieciešamais aprīkojums atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un pētāmās teritorijas īpatnībām; 6.4. prasības derīgo izrakteņu kvalitātei un paraugu testēšanai; 6.5. urbumu seržu un paraugu uzglabāšana, apstrādāto un testēto paraugu dublikātu saglabāšanas termiņi. 7 2. Derīgo izrakteņu izpēte 2.1. Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) izpēte 7. Ģeoloģiskajā izpētē atbilstoši prasībām attiecīgās krājumu kategorijas akceptēšanai noskaidro šādus jautājumus: 7.1. pētāmās teritorijas ģeoloģisko apstākļu novērtējums: 7.1.1. vieta kopējā ģeoloģiskajā struktūrā; 7.1.2. ģeoloģiskais griezums, kurā norādīta iežu stratigrāfiskā piederība; 7.1.3. litoloģiskie un citi faktori, kas nosaka atradnes īpatnības; 7.1.4. derīgā izrakteņa iegulas morfoloģijas, izmēru, slāņu un starpslāņu sastāva un saguluma apstākļu (plānā un griezumā) raksturojums, kā arī iespējamais izplatības dziļums visā atradnes teritorijā; 7.1.5. segkārtas raksturojums (biezums, sastāvs, īpašības); 7.1.6. karsta, izskalojumu, dēdēšanas un citu eksogēno ģeoloģisko procesu novērtējums; 7.2. izpētīto derīgo izrakteņu novērtējums: 7.2.1. derīgo izrakteņu sastāvs un īpašības; 7.2.2. dažādu derīgo izrakteņu veidu (ja nepieciešams, arī paveidu) izdalīšana, ja tiem ir nozīme derīgo izrakteņu izmantošanā vai pārstrādes tehnoloģijā; 7.2.3. derīgo izrakteņu paveidu vai dažādu derīgo izrakteņu izvietojuma īpatnības, kas ļauj noteikt to ieguves kārtību (kopēja vai selektīva ieguve); 7.2.4. derīgo izrakteņu blīvums, ja to ieguves uzskaitē vai pārstrādes procesā izmanto aprēķinus masas vienībās; 7.2.5. izmantošanas iespējas atbilstoši izpētes pasūtītāja prasībām; 7.2.6. derīgo izrakteņu un tos ietverošo iežu jonizējošā starojuma novērtējums teritorijās, kurās pastāv iespēja konstatēt iežus ar paaugstinātu radioaktivitāti; 7.3. hidroģeoloģiskie apstākļi un to ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves procesu, ūdens pieteces prognoze projektējamajā karjerā, kā arī iespējamie ūdens pieteces samazināšanas un novadīšanas pasākumi; 7.4. prognozējamās hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņas atradnei piegulošajās teritorijās derīgā izrakteņa ieguves laikā, tai skaitā depresijas piltuves attīstība, ja ieguves gaitā paredzēta pazemes ūdens līmeņa pazemināšana; 7.5. inženierģeoloģisko un derīgo izrakteņu ieguves ģeoloģisko apstākļu raksturojums; 7.6. citi izpētes laikā atklātie derīgie izrakteņi, to kvalitāte un iespējamā izmantošana; 7.7. derīgo izrakteņu krājumi atbilstoši aprēķinam; 7.8. segkārtas un starpkārtas apjoma aprēķins, atsevišķi aprēķinot augsnes apjomu. 8 8. Ģeoloģiskās izpētes laikā: 8.1. veic ģeoloģiskās izpētes izstrādņu instrumentālu uzmērīšanu (piesaisti), kā arī nosaka to koordinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju vai saskaņā ar pasūtītāja prasībām; 8.2. dokumentē visas ģeoloģiskās izpētes izstrādnes. Urbumiem pa serdes pacēluma (urbšanas) intervāliem norāda iegūtās serdes apjomu centimetros vai metros un procentos, kā arī kopējo serdes pacēlumu urbumā procentos; 8.3. ģeoloģiskajā dokumentācijā norāda iežu nosaukumu un visas īpatnības, kam ir nozīme derīgā slāņa, starpslāņa, segkārtas un paslāņa izdalīšanā, kā arī derīgo izrakteņu iedalīšanā paveidos; 8.4. izpētē ar speciālajām metodēm (piemēram, ģeofizikālās, ģeoķīmiskās) iegūtos datus apstiprina ar kontroles urbumiem vai skatrakumiem un paraugu testēšanu; 8.5. izmanto ģeoloģiskās izpētes darbu tehnoloģiju, kas nodrošina nepieciešamo materiāla daudzumu paraugiem un datus par ģeoloģiskajiem apstākļiem; 8.6. derīgo izrakteņu veidu raksturojumam izmanto vienmērīgi iegūtus paraugus visā derīgā slāņa biezumā un izpētes dziļumā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. 9 8.1 Kristāliskā pamatklintāja iežiem krājumu kategorijas nenosaka, krājumus neakceptē un ģeoloģisko izpēti veic saskaņā ar šo noteikumu 2.1 pielikumu. 10 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 8.2 Zemes dzīļu izmantotājs 60 dienu laikā pēc ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas pabeigšanas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju: 8.21. tā uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, telefona numuru, elektroniskā pasta adresi, kurš veica ģeoloģisko izpēti; 8.22. informāciju par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem attiecīgajā zemesgabalā, iekļaujot informāciju par izpētes laikposmu, izmantotajām metodēm, dziļumu, platību un konstatējamiem derīgajiem izrakteņiem, to koncentrāciju un potenciālajiem apjomiem. 11 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 8.3 Ja zemes dzīļu izmantotājam šo noteikumu 8.2 punktā noteiktajā termiņā izpētes datu apstrādes dēļ nav iespējams sniegt zemes īpašniekam šo noteikumu 8.2 2. apakšpunktā minēto informāciju, zemes dzīļu izmantotājs šo noteikumu 8.2 punktā minētajā paziņojumā informē par to zemes īpašnieku un turpmāk reizi mēnesī informē zemes īpašnieku par izpētes datu apstrādes gaitu līdz brīdim, kad datu apstrāde pabeigta un zemes dzīļu izmantotājam ir iespēja sniegt zemes īpašniekam šo noteikumu 8.2 2. apakšpunktā minēto informāciju zemes īpašniekam. 12 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 9. Paraugu testēšanā nosakāmās derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti raksturojošos rādītājus izvēlas atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un paredzamajai izmantošanai un saskaņo ar izpētes pasūtītāju. Paraugu testēšanu un nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā. 13 (MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 464 redakcijā) 10. Izpētes gaitā nodrošina krājumu aprēķinam izmantojamo parametru kontroli. Apvienotajiem un grupveida paraugiem saglabā vienādi apstrādātu paraugu dublikātus atbilstoši to ņemšanas intervālam. Paraugu dublikātus glabā, līdz akceptēti derīgā izrakteņa krājumi. 14 11. Aprēķinot derīgo izrakteņu krājumus, ņem vērā: 11.1. darba programmā norādītās izpētes pasūtītāja prasības, tai skaitā prasības izrakteņu parametriem, kvalitātei, daudzumam, atradnes izmantošanas apstākļiem, krājumu kategorijai; 11.2. šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā noteiktās prasības atbilstoši atradnes īpatnībām. 15 12. Krājumus aprēķina visiem derīgo izrakteņu veidiem veiktās izpētes dziļumā. 16 13. Atsevišķi aprēķina dažādu derīgo izrakteņu veidu krājumus, kurus iespējams izmantot atšķirīgi vai iegūt selektīvi. 17 14. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinā norāda datumu, uz kuru attiecināts aprēķins. 18 15. Derīgo izrakteņu krājumu robežas norāda kartē vai plānā un ģeoloģiskajos griezumos. 19 16. Veicot krājumu aprēķinu, lieto ģeoloģiski pamatotus derīgo izrakteņu krājumu robežu noteikšanas principus un interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmienus. 20 17. Ja atradnē iepriekš notikusi vai notiek derīgo izrakteņu ieguve, aprēķina atlikušos derīgo izrakteņu krājumus. 21 18. Veicot agrāk pētītās atradnes papildu ģeoloģisko izpēti, atradnes krājumus pārrēķina. Pārrēķina rezultātus apkopo pārskatā saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu. 22 19. Ģeoloģiskās izpētes rezultātus apkopo pārskatā par ģeoloģisko izpēti (turpmāk šajā apakšnodaļā – pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtēšanu, derīgo izrakteņu ieguves projekta sastādīšanu un derīgo izrakteņu izmantošanu. Pārskatā ietver: 19.1. informāciju par ģeoloģiskās izpētes mērķi, izpētes pasūtītāju, izpildītāju un izpildes laiku; 19.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju: 19.2.1. administratīvā piederība; 19.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (piesaiste); 19.2.3. robežas un platība; 19.2.4. informācija par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi; 19.2.5. ziņas par atradnes atklāšanu, agrākajiem izpētes darbiem (arī dati par izpētīto krājumu apjomu), atradnes izmantošanu, ja tāda notiek vai ir notikusi iepriekš; 19.3. izpētes darbu metodikas aprakstu: 19.3.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (izmantotās metodes, tehniskie līdzekļi, izpētes dziļums, izpētes tīkls un tā blīvums); 19.3.2. izmantotie topogrāfiskie materiāli, izpildītie topogrāfiskie darbi, koordinātu un augstumu sistēma; 19.3.3. ģeofizikālo un citu specializēto metožu lietojums (pamatojums, metodika, izpildes tehnika, rezultāti un to izmantošana); 19.3.4. ģeoloģiskās izpētes izstrādņu veidi, to skaits, dziļums, diametrs vai šķērsgriezums, konstrukcijas, izpildes tehnoloģija, koordinātas un absolūtais augstums virs jūras līmeņa. Urbumiem norāda serdes ieguvumu procentos un tās stāvokli; 19.3.5. hidroģeoloģisko darbu veidi, metodika, apjomi, izpildes tehniskie līdzekļi, ziņas par urbumu likvidāciju; 19.3.6. paraugu ņemšanas veidi, metodika, apjomi, paraugu apstrādes shēmas, paraugu izvietojums, to intervāli; 19.3.7. derīgo izrakteņu sastāva un īpašību (piemēram, tekstūra, struktūra) pētījumi; 19.4. izpētītās teritorijas ģeoloģisko apstākļu raksturojumu: 19.4.1. vieta kopējā ģeoloģiskajā struktūrā; 19.4.2. slāņu griezums un ģeoloģiskais vecums; 19.4.3. slāņu saguluma apstākļi, derīgo izrakteņu iegulas izmēri, forma un sastāvs; 19.4.4. derīgās slāņkopas, segkārtas un paslāņa iežu raksturojums; 19.5. derīgo izrakteņu sastāva un tehnoloģisko īpašību raksturojumu: 19.5.1. derīgo izrakteņu veidi un paveidi; 19.5.2. sastāvs, tekstūras, struktūras un citas īpatnības; 19.5.3. selektīvas ieguves iespējas; 19.6. izpētītās teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu raksturojumu: 19.6.1. sagaidāmās ūdens pieteces aprēķins, ja tas nepieciešams saskaņā ar hidroģeoloģiskajiem apstākļiem; 19.6.2. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas iespējas; 19.6.3. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas dēļ radušās depresijas piltuves potenciālā ietekme uz apkārtējo ekosistēmu un saimniecisko darbību; 19.7. atradnes izmantošanas inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu; 19.8. ziņas par atradnē konstatētajiem citiem derīgo izrakteņu veidiem; 19.9. derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu: 19.9.1. izpētes pasūtītāja prasības krājumu aprēķinam; 19.9.2. krājumu aprēķina metodes apraksts; 19.9.3. krājumu kategoriju pamatojums, krājumu aprēķina bloku norobežošanas principi, interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmiens, veidojot krājumu aprēķina blokus; 19.9.4. dati par ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko un citu pētījumu rezultātu izmantošanu krājumu aprēķina bloku veidošanā; 19.9.5. dati par izpētes urbumiem un skatrakumiem, kurus neietver krājumu aprēķina blokos (šo izstrādņu neiekļaušana krājumu aprēķinos ir jāpamato); 19.9.6. krājumu aprēķina parametru vidējo lielumu un krājumu apjomu noteikšanas metodika; 19.9.7. krājumu iedalījums kategorijās, to daudzums atsevišķos izdalītajos blokos un atradnē kopumā; 19.9.8. krājumu aprēķina rezultāti; 19.9.9. citu izpētītās teritorijas robežās iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu aprēķina rezultāti; 19.9.10. segkārtas un starpkārtas apjoma vai daudzuma aprēķina rezultāti. 23 20. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķina metodi izvēlas atbilstoši atradnes īpatnībām, veiktās izpētes metodikai un paredzamajai derīgo izrakteņu izmantošanai. 24 21. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu veic un noformē tā, lai būtu iespējams pārbaudīt aprēķinus bez aprēķina veicēja tiešas līdzdalības. 25 22. Pārskatā iekļauj šādus teksta pielikumus: 22.1. zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pielikumu kopijas; 22.2. zemes īpašumu, atradnes, licences laukuma un citu robežu lūzumpunktu, kā arī ģeoloģiskās izpētes izstrādņu koordinātu sarakstu; 22.3. izstrādņu ģeoloģisko dokumentāciju; 22.4. paraugu testēšanas (piemēram, granulometriskā sastāva, ķīmiskā sastāva, fizikāli mehānisko īpašību un citu kvalitātes parametru) pārskata oriģinālu vai kopiju; 22.5. krājumu aprēķinam nepieciešamo vidējo parametru (piemēram, komponentu saturs, vidējais biezums, blīvums) aprēķinus; 22.6. krājumu bloku laukumu, derīgo izrakteņu un segkārtas apjomu vai daudzumu aprēķinu tabulas; 22.7. specializēto pētījumu (piemēram, hidroģeoloģisko, ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko) darbu aprakstus un rezultātus, izpētes pārskatā sniedzot tikai kopsavilkumu un galarezultātu. 26 23. Pārskatā iekļauj šādus grafiskos pielikumus: 23.1. izpētītās teritorijas izvietojumu topogrāfiskajā kartē mērogā no 1:10 000 līdz 1:50 000; 23.2. topogrāfisko plānu mērogā no 1:500 līdz 1:10 000; 23.3. krājumu aprēķina plānu ar krājumu aprēķina laukumu un bloku robežām, ģeoloģisko griezumu līnijām un ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm. Izstrādnēm norāda izstrādnes numuru, absolūto augstumu, segkārtas un derīgā izrakteņa slāņkopas biezumu. Krājumu aprēķina plānu veido uz topogrāfiskā plāna; 23.4. ģeoloģiskos griezumus, kuros attēlotas krājumu aprēķinu robežas, ģeoloģiskās izpētes izstrādnes un paraugu ņemšanas intervāli. Griezuma mērogam ir jāatbilst izmantotajam krājumu aprēķina plāna mērogam; 23.5. zemes īpašuma vai zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas robežu plānu. Ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas 20 metru no zemes īpašuma robežas vai tuvāk tai, īpašuma robežai jābūt instrumentāli uzmērītai Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātu sistēma LKS-92 TM). 27 24. Krājumu aprēķina laukuma plānu sagatavo tādā pašā mērogā, kāds ir atradnes topogrāfiskajam plānam. Izpētītās teritorijas ģeoloģisko karti ar griezumiem apvieno ar izpētītās teritorijas vai krājumu aprēķina plānu. 28 2.2. Pazemes ūdeņu izpēte 25. Pazemes ūdeņu izpētes (turpmāk – hidroģeoloģiskā izpēte) laikā noskaidro šādu informāciju: 25.1. perspektīvais ūdens horizonts un tā atbilstība ūdens izmantošanas mērķiem; 25.2. izvēlētā horizonta raksturojums atbilstoši 3.pielikuma 1.punktam; 25.3. pazemes ūdeņu kvalitātes stāvoklis atbilstoši 3.pielikuma 3.punktam; 25.4. esošo ūdens ieguves urbumu tehniskais stāvoklis, urbumu ekspluatācijas debits un to izmantošana. 29 26. Hidroģeoloģiskās izpētes darbu apjomu paredz, ņemot vērā agrāk veiktos izpētes darbus. Hidroģeoloģiskās izpētes laikā: 26.1. nosaka esošo vai projektējamo ūdens ieguves urbumu koordinātas, precizē esošo ūdens ieguves urbumu atrašanās vietu dabā un paredz projektējamo urbumu izvietojumu plānā; 26.2. veic esošo urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudi (urbuma konstrukciju un urbuma debitu izpētes laikā, statisko līmeni) un novērtē iespējas iekļaut urbumu krājumu aprēķinā; 26.3. ja projektējamā ūdensgūtne izvietota ģeoloģiski un hidroģeoloģiski vāji (bez esošiem urbumiem) pētītā reģionā, ierīko izpētes urbumu, lai izvērtētu ūdens horizontu perspektīvas, noskaidrotu urbumu iespējamo konstrukciju, debitu un skaitu, kā arī noteiktu ekspluatācijai paredzētā pazemes ūdeņu horizonta hidroģeoloģiskos parametrus, pamatojoties uz ticamiem izmēģinājuma atsūknēšanas datiem; 26.4. paraugu ņemšanas laikā veic fizikālo parametru – ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH vērtības, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms), elektrovadītspējas un temperatūras mērījumus, pēc minēto fizikālo parametru stabilizācijas paņem ūdeņu paraugu testēšanai atbilstoši 3.pielikuma 3.punktam; 26.5. dokumentē visu lauka darbu (tajā skaitā atsūknēšanas, pazemes ūdeņu paraugošanas, lauka hidroķīmisko mērījumu) rezultātus. 30 27. Valsts vides dienests var pieprasīt veikt urbuma ģeofizikālo izpēti vai izpēti, izmantojot atsūknēšanu, ja plānotais pazemes ūdeņu ieguves debits no urbuma ir lielāks par 1,2 l/s vai urbums ierīkots pirms pieciem vai vairāk gadiem. 31 28. Pazemes ūdeņus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību. 32 29. Hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus un Valsts ģeoloģijas fonda informāciju par pētāmās teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem apkopo pārskatā par hidroģeoloģisko izpēti (turpmāk šajā apakšnodaļā – pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtējumu. Pārskatā ietver: 29.1. situācijas vispārīgo raksturojumu: 29.1.1. informācija par izpētes mērķi, izpētes pasūtītāju, izpildītāju un izpildes laiku; 29.1.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju: 29.1.2.1. administratīvā piederība; 29.1.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (novietojums pārskata kartē); 29.1.2.3. informācija par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi; 29.2. darbu veida, apjoma un metodikas aprakstu: 29.2.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (metodes); 29.2.2. ģeofizikālo un citu specializētu metožu (ja tādas ir izmantotas) apraksts; 29.3. pētāmās teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu raksturojumu: 29.3.1. ģeoloģiskās uzbūves apraksts; 29.3.2. hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums un perspektīvā ūdens horizonta izvēles pamatojums: 29.3.2.1. hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums; 29.3.2.2. perspektīvā ūdens horizonta apraksts; 29.3.2.3. alternatīvā ūdens ieguves horizonta vai horizontu apraksts; 29.4. ūdensgūtnes raksturojumu: 29.4.1. pazemes ūdeņu ieguves urbumu izvietojums kartē vai plānā; 29.4.2. esoša ūdens ieguves urbuma vai urbumu tehniskā stāvokļa novērtējums; 29.4.3. pazemes ūdeņu kvalitātes un tās izmaiņu ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā novērtējums; 29.4.4. projektējamai ūdensgūtnei vai atradnei – plānotā urbuma vai urbumu ģeoloģiski tehniskie griezumi un paredzamie raksturlielumi (debits, pazeminājums, statiskais līmenis); 29.5. pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu aprēķinu: 29.5.1. ūdensgūtnes aprēķina shēma: 29.5.1.1. urbuma vai urbumu aprēķinātā debita pamatojums; 29.5.1.2. urbumu skaita pamatojums; 29.5.1.3. urbumu izkārtojuma pamatojums; 29.5.2. hidroģeoloģisko parametru aprēķini pēc izmēģinājuma atsūknēšanas datiem vai pieņemtie parametri atbilstoši reģionālajiem izpētes materiāliem; 29.5.3. pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu aprēķins; 29.6. informāciju par pazemes ūdeņu aizsardzību: 29.6.1. ūdensgūtnes aizsargjoslu parametri, aizsargjoslu konfigurācija un to aprēķinu vai modelēšanas rezultāti; 29.6.2. ūdensgūtnes ķīmiskās aizsargjoslas apsekošanas rezultāti; 29.7. ieteikumus pazemes ūdeņu monitoringa sistēmas izveidei un monitoringa veikšanai. 33 30. Pārskatam pievieno šādus teksta pielikumus: 30.1. zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pielikumu kopijas; 30.2. dokumentu par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi kopijas; 30.3. aktuāla zemes robežu plāna kopiju ar urbuma vai urbumu izvietojumu; 30.4. specializēto pētījumu (piemēram, ģeofizikālo, hidroģeoloģiskā eksperimenta) darbu aprakstu un rezultātus, izpētes pārskatā sniedzot tikai kopsavilkumu un galarezultātu; 30.5. lauka hidroķīmisko mērījumu urbumu atsūknēšanas gaitā iegūtos rezultātus (pirms pazemes ūdeņu paraugu paņemšanas); 30.6. pazemes ūdeņu paraugu ķīmisko un bakterioloģisko analīžu testēšanas pārskatus pazemes ūdeņu izpētes un ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā; 30.7. urbumu katalogu ar ūdensgūtnē esošajiem urbumiem, norādot centra datu bāzes numuru, lietotāja numuru, izmantošanas statusu, urbuma izmantotāju, zemes piederību, urbšanas gadu, dziļumu, ūdens horizontu, sūkni, urbuma aprīkojumu ūdens patēriņa un ūdens līmeņu mērījumiem, kā arī pazemes ūdeņu paraugu noņemšanai, stingra režīma aizsargjoslas esību, koordinātas, urbumu katalogu ar urbumiem, kas atrodas ķīmiskās aizsargjoslas robežās, norādot centra datubāzes numuru, urbšanas gadu, dziļumu, ūdens horizontu, urbuma statusu, stingra režīma aizsargjoslas esību, koordinātas; 30.8. prognozējamā pazemes ūdeņu patēriņa pieteikumu. 34 31. Pārskatam pievieno šādus grafiskos pielikumus: 31.1. izpētītās teritorijas izvietojumu kartē vai plānā un aizsargjoslu konfigurāciju; 31.2. urbumu izvietojumu kartē vai plānā, norādot urbuma statusu (piemēram, monitoringa urbums, paredzēts tamponēt, ekspluatācijas urbums); 31.3. izpētītās teritorijas hidroģeoloģisko griezumu, kurā attēlots iežu litoloģiskais sastāvs, slāņu ģeoloģiskie indeksi, pazemes ūdeņu līmenis, pieļaujamais pazemes ūdeņu līmeņa pazeminājums, prognozējamais pazemes ūdeņu līmeņa pazeminājums, esošie un projektējamie urbumi, filtru intervāli un cita nepieciešamā informācija, norādot vertikālo un horizontālo mērogu. 35 3. Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana 32. Derīgo izrakteņu krājumu kategorijas (izņemot pazemes ūdeņus) atbilstoši izpētes detalitātei noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā. 36 33. Pazemes ūdeņu krājumu kategorijas atbilstoši izpētes detalitātei noteiktas šo noteikumu 5.pielikumā. 37 34. Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai centrā papīra formā un elektroniski iesniedz vienu no šādiem pārskatiem: derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes pārskatu, derīgo izrakteņu atlikušo krājumu aprēķina pārskatu, kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietu, derīgo izrakteņu izpētīto krājumu aprēķina (pēc agrāk veikto pētījumu datiem) pārskatu. 38 35. Centrs mēneša laikā, ņemot vērā šajos noteikumos un to 2., 3., 4., 5. un 6.pielikumā ietvertos nosacījumus, kā arī zemes dzīļu izmantošanas licencē ģeoloģiskajai izpētei noteiktās prasības, izvērtē iesniegto pārskatu un veic vienu no šādām darbībām: 35.1. akceptē derīgo izrakteņu krājumus, piešķirot atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitātei atbilstošu kategoriju; 35.2. nepieciešamo labojumu veikšanai nosūta pārskata iesniedzējam ģeoloģisko pārskatu, ja tas neatbilst prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un zemes dzīļu izmantošanas licencē ģeoloģiskajai izpētei, norādot trūkumus, kā arī informē izpētes pasūtītāju. 39 36. Pēc krājumu akceptēšanas viens pārskata eksemplārs tiek nodots Valsts ģeoloģijas fondā. 40 4. Derīgo izrakteņu ieguves projekts 37. Visu veidu derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus) pirms derīgo izrakteņu ieguves izstrādā derīgo izrakteņu ieguves projektu (turpmāk – projekts). 41 38. Projekta izstrādei nepieciešami šādi dokumenti un grafiskie materiāli: 38.1. projekta pasūtītāja projektēšanas uzdevums, kas ietver galvenos derīgo izrakteņu ieguves vietas raksturlielumus (arī ieguves dziļumu un platību). Ja nepieciešams, norāda īpašos nosacījumus (piemēram, ieguves tehnoloģijas, prasības rekultivācijai vai konservācijai); 38.2. dokumenti par zemes dzīļu izmantotāja tiesībām uz zemi projektējamajā ieguves vietā un zemes robežu plāns, kuram pievienots robežpunktu koordinātu saraksts; 38.3. zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja; 38.4. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vai Valsts vides dienesta (turpmāk – dienests) izdotie tehniskie noteikumi, ja tādi jāsaņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā dienests izdod tehniskos noteikumus; 38.5. ģeoloģiskās izpētes pārskats; 38.6. ieguves vietas (visas atradnes vai atradnes daļas, kurā veic vai paredzēts veikt derīgo izrakteņu ieguvi) izvietojums kartē mērogā 1:10000–1:50000; 38.7. ieguves vietas topogrāfiskais plāns mērogā 1:500–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000); 38.8. derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskais plāns atradnē mērogā 1:500–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000); 38.9. ģeoloģisko griezumu shēmas horizontālā mērogā 1:500–1:5000 (kūdras ieguvei – līdz 1:10000) un vertikālā mērogā 1:100–1:200; 38.10. shematisks hidroģeoloģiskais plāns mērogā 1:1000–1:5000 (izņemot kūdras ieguvi); 38.11. kūdras ieguvei – purva nosusināšanas un sagatavošanas projekts saskaņā ar hidromelioratīvo būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem. 42 39. Projektā iekļauj šādas sadaļas: 39.1. paskaidrojuma raksts, kurā ietver: 39.1.1. ievadu ar ziņām par projekta pasūtītāju un projekta sagatavotāju, par atradni (nosaukums, administratīvā piederība), zemes īpašumu, par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju vai zemes dzīļu izmantošanas licenci; 39.1.2. atradnes ģeoloģiskās uzbūves raksturojumu; 39.1.3. atradnes hidroloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu; 39.1.4. derīgo izrakteņu kvalitātes raksturojumu; 39.1.5. informāciju par derīgo izrakteņu krājumiem; 39.2. ieguves vietas (izņemot kūdras ieguves vietu) sagatavošana ekspluatācijai, kurā ietver: 39.2.1. informāciju par darbiem pirms derīgā izrakteņa atsegšanas, tajā skaitā par atmežojamo platību un par koku un krūmu ciršanu; 39.2.2. derīgā izrakteņa atsegšanas kārtību, augsnes un segkārtas apjomu un noņemšanas secību, novietošanu, uzglabāšanu un izmantošanu; 39.2.3. ieguves darbiem nepieciešamo būvju iespējamo novietojumu; 39.3. ieguves vietas ekspluatācija, kurā ietver: 39.3.1. izstrādes sistēmas izvēli un tās pamatojumu; 39.3.2. ekspluatācijas zudumu un rūpnieciski iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu raksturojumu; 39.3.3. derīgo izrakteņu ieguves paņēmienu aprakstu, norādot ieteicamo tehniku un iekārtu veidus, kā arī ceļus, elektrolīnijas un citus aspektus; 39.3.4. informāciju par iegūto derīgo izrakteņu iekraušanu, transportēšanu un novietošanu pagaidu uzglabāšanas vietās; 39.3.5. drupināšanas–šķirošanas un mazgāšanas iekārtu izvietojuma shēmu; 39.3.6. kāpļu un izstrādes nogāžu aprakstu, nepieciešamās atkāpes, nogāžu slīpumus, augstuma atzīmes un citus raksturīgos parametrus; 39.4. derīgo izrakteņu apstrādes tehnoloģiskā shēma, kā arī ieguves un apstrādes atlikumu novietošana, apsaimniekošana un, ja nepieciešams, to rekultivācija; 39.5. speciālās prasības (izņemot kūdras ieguvi), kurās ietver: 39.5.1. informāciju par pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izveidi, ieteicamo monitoringa urbumu skaitu, izvietojumu un novērojumu biežumu; 39.5.2. informāciju par ūdeņu novadīšanu vai ūdeņu atsūknēšanu. Kūdras ieguvei sagatavo atsevišķu meliorācijas sistēmas projektu; 39.5.3. nepieciešamos pasākumus piegulošo zemes īpašumu mājsaimniecību ūdensapgādes nodrošināšanai; 39.6. vides aizsardzības pasākumi; 39.7. rekultivācijas veids un pasākumi; 39.8. darba aizsardzības pasākumi. 43 (Grozīts ar MK 19.03.2013. noteikumiem Nr.150) 40. Projekta pielikumā pievieno šo noteikumu 38.1., 38.2., 38.3. un 38.4.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas. 44 41. Projektam ir šādi grafiskie pielikumi: 41.1. šo noteikumu 38.6., 38.7., 38.9. un 38.10.apakšpunktā minētie plāni; 41.2. ieguves vietas topogrāfiskais plāns mērogā 1 : 1000 vai citā piemērotā mērogā ar atradnes robežu, licences laukuma robežu, ģeoloģiskās izpētes izstrādnēm un ģeoloģisko griezumu līnijām, bet, ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā un plānota atmežošana, – arī atmežojamās platības robežu; 41.3. ieguves vietas sagatavošanas plāns; 41.4. ieguves vietas izstrādes plāns; 41.5. ģeoloģiskie griezumi, kur parāda licences laukuma robežu un izstrādes robežu un iezīmē izstrādes kāples; 41.6. derīgo izrakteņu apstrādes tehnoloģiskā shēma; 41.7. ūdens novadīšanas vai ūdens atsūknēšanas shēma, ja paredzēta ūdens novadīšana vai atsūknēšana; 41.8. rekultivācijas plāns. 45 (Grozīts ar MK 19.03.2013. noteikumiem Nr.150) 42. Šo noteikumu 39.3.5., 39.3.6., 39.4., 39.5.1., 39.5.2., 39.5.3., 41.6. un 41.7.apakšpunktā minētās darbības iekļauj projektā, ja, veicot derīgo izrakteņu ieguvi, šīs darbības ir nepieciešamas. 46 43. Ja licences laukuma robeža sakrīt ar zemes īpašuma robežu, projektā paredz drošības zonu, kas nodrošina, ka ieguvi neveic joslā, kas nav mazāka par 50 % no izstrādes kāples augstuma, līdz ieguves vietai piegulošajiem zemes īpašumiem. 47 44. Ja nepieciešams, projekta pasūtītājs var paplašināt šo noteikumu 39.punktā noteikto projekta saturu ar papildu nosacījumiem un savas prasības ietvert projektēšanas uzdevumā. 48 45. Projektu iesniedz dienestā saskaņošanai. Dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par projekta saskaņošanu vai atteikumu saskaņot projektu, ja tas neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Vienu saskaņotā projekta eksemplāru glabā dienestā, otru dienests nodod glabāšanai valsts ģeoloģijas fondā, trešo glabā derīgo izrakteņu ieguvējs. 49 46. Ja projektu groza, to iesniedz dienestā saskaņošanai. Dienests mēneša laikā pieņem lēmumu par projekta grozījumu saskaņošanu vai atteikumu saskaņot projekta grozījumus. 50 47. Dienesta atteikumu saskaņot projektu vai projekta grozījumus var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 51 5. Derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana 48. Pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas ieguvējs norīko par ieguves darbu norisi un iegūto derīgo izrakteņu apjoma vai daudzuma uzskaiti atbildīgo darbinieku. 52 49. Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta meliorētajās zemēs, pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanas izpilda prasības, kas noteiktas meliorāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos. 53 (MK 19.03.2013. noteikumu Nr.150 redakcijā) 49.1 Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta mežā un plānota atmežošana, pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas: 49.1 1. ir samaksāta atmežošanas kompensācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību; 49.1 2. ir saņemts Valsts meža dienesta apliecinājums koku ciršanai (ja koku ciršana ir nepieciešama). 54 (MK 19.03.2013. noteikumu Nr.150 redakcijā) 50. Pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas saskaņā ar licences vai atļaujas pielikumu apvidū nosprauž licences laukuma robežas. 55 51. Kūdras ieguvei licences laukuma robežas apvidū nosprauž tikai gadījumā, ja tās nesakrīt ar izveidotajiem novadgrāvjiem. 56 52. Ja licences laukums sapropeļa ieguvei sakrīt ar ezera krasta līniju, licences laukuma robežas nenosprauž. Ja licences laukums aizņem daļu ezera, robežzīmes ūdenstilpē nostiprina ar bojām. 57 53. Licences laukuma robežas apvidū nosprauž ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvja klātbūtnē. Par robežu nospraušanu sastāda aktu (7.pielikums). 58 54. Robežzīmes nostiprina ar sarkanu metāla vai cita piemērota materiāla cauruli vai stieni, kura augstums ir viens metrs virs zemes virsmas un diametrs ir līdz 50 mm. Augšgalā piestiprina baltu (izmērs – 200 x 150 mm) plāksnīti, kurā norādīts atļaujas vai licences numurs un robežzīmes numurs. Robežzīmes saglabā līdz ieguves darbu beigām. 59 55. Ēkas un būves, meliorācijas sistēmas un pievedceļus projektē un nodod ekspluatācijā saskaņā ar minēto objektu būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 60 56. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīkla izveidi, ja tas ir paredzēts licencē vai projektā. 61 57. Ieguves vietas sagatavošanas darbus, kas nav minēti šo noteikumu 5.nodaļā, veic saskaņā ar projektu. 62 6. Derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācija 58. Derīgos izrakteņus iegūst saskaņā ar projektu, ievērojot normatīvos aktus par darba aizsardzības prasībām derīgo izrakteņu ieguvē. Spridzināšanas darbus veic saskaņā ar spridzināšanas darbus regulējošiem normatīvajiem aktiem. 63 59. Ieguves vietas ekspluatācijas laikā dienests pieprasa izveidot pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīklu, ja derīgo izrakteņu ieguve ietekmē vidi vai iedzīvotāju īpašumu, veselību vai drošību. 64 60. Līdz nākamā kalendāra gada 1.februārim derīgo izrakteņu ieguvējs šo noteikumu 59.punktā minētā monitoringa rezultātus iesniedz centrā. 65 61. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs to ieguves laikā konstatē, ka krājumu daļa ir zaudējusi derīgo izrakteņu īpašības, tas iesniedz centrā pamatotu rakstisku iesniegumu par šo krājumu norakstīšanu no bilances. Iesniegumam pievieno aprēķinu par nederīgo krājumu apjomu. Iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus vai to kopijas iesniedz papīra vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Centrs pieņem lēmumu par krājumu norakstīšanu no bilances un rakstiski informē par to dienestu. 66 7. Iegūto derīgo izrakteņu uzskaite, atlikušo krājumu aprēķins un inventarizācija 7.1. Vispārīgās prasības iegūto derīgo izrakteņu uzskaitei(Apakšnodaļa MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 62. Derīgo izrakteņu ieguvējs visā derīgo izrakteņu ieguves laikā nodrošina faktiski iegūto (atdalītu no dabiskās vides) derīgo izrakteņu apjoma vai daudzuma uzskaiti. 67 63. Iegūto derīgo izrakteņu apjomu vai daudzumu un derīgo izrakteņu krājumu atlikumu nosaka tādās mērvienībās un derīgo izrakteņu krājumu kategorijās, kā arī izmantojot tādu pašu mēroga noteiktību, kādā ir noteikti derīgo izrakteņu krājumi un piešķirts derīgo izrakteņu ieguves limits. 68 64. Katru gadu līdz 1. februārim zemes dzīļu izmantotājs ģeoloģiskās informācijas sistēmā elektroniski iesniedz datus par derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) ieguvi iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas licencei vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujai. 69 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 65. Dienests līdz nākamā kalendāra gada 1.aprīlim nosūta centram apkopotu informāciju par derīgo izrakteņu ieguvi par iepriekšējo kalendāra gadu derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanai. 70 7.1.1 Iegūto derīgo izrakteņu (izņemot kūdru) uzskaite un atlikušo krājumu aprēķins(Nodaļas nosaukums un numerācija MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 66. Lai iegūtu datus par iegūto derīgo izrakteņu apjomu, derīgo izrakteņu ieguvējs uzskaita transportlīdzekļu kravas un datus reģistrē uzskaites žurnālā (9.pielikums) vai gada ceturkšņa beigās topogrāfiski uzmēra platību, kurā notikusi ieguve, aprēķina iegūto apjomu un par to sastāda derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina aktu (10.pielikums). Ja pēc gada pēdējās topogrāfiskās uzmērīšanas notiek ieguve, iegūto derīgo izrakteņu daudzumu attiecina uz nākamā gada pirmo ceturksni. 71 67. Uzskaitot derīgo izrakteņu transportlīdzekļa kravas, diennaktī iegūto derīgo izrakteņu apjomu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikuma 1.punktu. 72 68. Neatkarīgi no uzskaites veida derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina topogrāfisko uzmērīšanu un kalendāra gada laikā iegūtā apjoma aprēķināšanu (10.pielikums), ja iegūst: 68.1. dolomītu, kaļķakmeni vai ģipšakmeni; 68.2. vairāk par 50 000 kubikmetriem šo noteikumu 1.pielikumā minēto derīgo izrakteņu (izņemot šo noteikumu 68.1.apakšpunktā minētos derīgos izrakteņus un sapropeli) kalendāra gada laikā vienā ieguves vietā; 68.3. derīgos izrakteņus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnē. 73 69. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs kalendāra gada laikā ieguves vietā iegūst mazāk par 50 000 kubikmetriem derīgo izrakteņu, tad šo noteikumu 68.punktā minēto topogrāfisko uzmērīšanu un iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķināšanu veic pēc šā ieguves apjoma sasniegšanas, bet ne retāk kā reizi piecos gados. 74 70. Šo noteikumu 66.punktā minēto derīgo izrakteņu apjoma aprēķinu izrakteņu ieguvējs iesniedz dienestā līdz nākamā kalendāra gada 1.februārim. 75 71. Iegūto sapropeļa apjomu aprēķina atbilstoši nosacītajam mitrumam (W = 60 %) saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikuma 2.punktu. 76 72. Ja, salīdzinot iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķina rezultātus, kas iegūti, topogrāfiski uzmērot ieguves vietu, ar uzskaites rezultātiem, kas iegūti, uzskaitot transportlīdzekļu kravas, starpība ir lielāka par 5 %, dienests ir tiesīgs rakstiski pieprasīt uzskaiti veikt ar topogrāfisko uzmērīšanu. 77 73. Ja, iegūstot derīgos izrakteņus, nav uzskaitīts iegūto derīgo izrakteņu apjoms, dienests ir tiesīgs rakstiski pieprasīt, lai tiktu veikta ieguves vietas topogrāfiskā uzmērīšana un aprēķināts iegūtais apjoms. 78 74. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina atlikušo derīgo izrakteņu krājumu (izņemot kūdru) aprēķinu šādos gadījumos: 74.1. ne retāk kā reizi 10 gados, skaitot no pirmā ieguves gada; 74.2. pirms rekultivācijas veikšanas, ja rekultivācijas darbus veic pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas; 74.3. ja derīgo izrakteņu ieguve pārtraukta uz laikposmu, kas ilgāks par trim gadiem; 74.4. ja ir konstatēta derīgo izrakteņu ieguve un nav sniegts šo noteikumu 66.punktā minētais pārskats vai konstatēta nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve atradnē. 79 75. Atlikušo krājumu aprēķina rezultātus apkopo pārskatā saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu. 80 7.2. Iegūtās kūdras uzskaite un atlikušo kūdras krājumu inventarizācija 76. Iegūtās kūdras daudzumu uzskaita katru ieguves dienu un iegūtos datus reģistrē uzskaites žurnālos (13. un 14.pielikums). 81 77. Iegūtās kūdras apjomu aprēķina atbilstoši nosacītajam mitrumam (W = 40 %) saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikuma 2.punktu. 82 78. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina, lai ne retāk kā reizi septiņos gados tiktu veikta kūdras ieguves lauku inventarizācija. Inventarizācijas rezultātus apkopo kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietā. 83 79. Kūdras ieguves lauku inventarizācijā veic: 79.1. kūdras lauku instrumentālo uzmērīšanu; 79.2. novadgrāvju, kartu grāvju, ugunsdzēsības baseinu un citu elementu uzmērīšanu un apsekošanu; 79.3. kūdras slāņa dziļuma, sastāva un krājumu noteikšanu. 84 80. Kūdras ieguves vietas inventarizācijas lieta sastāv no šādām sadaļām: 80.1. ieguves vietas vispārīgais raksturojums: 80.1.1. kūdras krājumi (izdala atsevišķi kopējo krājumu un ekspluatācijas krājumu daudzumu) un to īpašību raksturojums; 80.1.2. inventarizācijā veikto darbu raksturojums; 80.1.3. kūdras ieguves lauki (to platība un krājumi katrā no tiem); 80.1.4. kūdras ieguves lauku nosusināšanas sistēma; 80.1.5. infrastruktūras apraksts; 80.1.6. veikto ugunsdrošības pasākumu apraksts; 80.1.7. veikto vides aizsardzības pasākumu apraksts; 80.1.8. izmantoto kūdras ieguves tehnoloģiju uzskaitījums; 80.2. aprēķinu tabulas: 80.2.1. kūdras ģeoloģiskie krājumi; 80.2.2. ekspluatācijas krājumi, izdalot atsevišķi krājumus katrā ieguves laukā; 80.2.3. kūdras ieguves lauku platības, norādot krājumu aprēķina laukumu robežpunktu koordinātas; 80.2.4. kūdras sadalīšanās pakāpes vidējo rādītāju aprēķins pa slāņiem, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem; 80.2.5. kūdras relatīvā mitruma vidējo rādītāju aprēķins pa slāņiem, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem; 80.2.6. kūdras iegulas slāņu vidējā dziļuma aprēķins; 80.3. izmantoto reperu saraksts (repera numurs, absolūtā augstuma atzīme, atrašanās vieta); 80.4. kopsavilkums par kūdras ieguvi; 80.5. kūdras sastāva un īpašību laboratorijas testēšanas rezultāti; 80.6. ieguves vietas plāns mērogā 1:2000–1:10000, kurā attēlo: 80.6.1. novadgrāvju izvietojumu; 80.6.2. ugunsdzēsības baseinus; 80.6.3. kūdras dziļuma izolīnijas (metros); 80.6.4. infrastruktūru (ceļus, dzelzceļus); 80.6.5. paraugu ņemšanas vietas. 85 81. Derīgo izrakteņu ieguvējs kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietu iesniedz centrā kūdras krājumu akceptēšanai. 86 8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija vai rekultivācija 82. Konservācijas mērķis ir nodrošināt ieguves vietas un ar to saistīto urbumu, meliorācijas sistēmas un monitoringa tīkla saglabāšanu tādā stāvoklī, kas nerada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī nodrošināt iespējamo ieguves darbu atsākšanu. 87 (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 768) 83. Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju nodrošina derīgo izrakteņu ieguvējs. Konservācijas darbus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi, pabeidz divu mēnešu laikā no dienas, kad iestājies kāds no šo noteikumu 83.1 punktā minētajiem gadījumiem. Ja tiek iegūti pazemes ūdeņi, derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju pabeidz divu mēnešu laikā pēc attiecīgās urbuma konservācijas licences saņemšanas saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm". 88 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 83.1 Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju veic, ja: 83.11. beidzoties bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņam, derīgo izrakteņu ieguvējs nav saņēmis bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņa pagarinājumu derīgo izrakteņu ieguves turpināšanai, bet saskaņā ar iesniegtajiem derīgo izrakteņu ieguves pārskatiem un derīgo izrakteņu ieguves projekta aprēķiniem atradnē ir palicis rūpnieciski iegūstams derīgo izrakteņu apjoms; 83.12. derīgo izrakteņu ieguvējs zaudējis tiesības veikt derīgo izrakteņu ieguvi, jo atcelta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja vai zemes dzīļu izmantošanas licence; 83.13. derīgo izrakteņu ieguvējs, kurš nav tā zemesgabala īpašnieks, kurā tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, zaudējis tiesības veikt derīgo izrakteņu ieguvi, jo lauzts zemesgabala nomas līgums; 83.14. derīgo izrakteņu ieguve citu iemeslu dēļ tiek pārtraukta vai ar dienesta lēmumu apturēta uz laiku, ilgāku par 12 mēnešiem, bet atradnē paredzēts atsākt derīgo izrakteņu ieguvi bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences derīguma termiņa laikā. 89 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā; sk. 93.1 punktu) 83.2 Ja šo noteikumu 83.12. apakšpunktā  minētajā gadījumā dienests atceļ zemes dzīļu izmantošanas licenci vai šo noteikumu 83.14. apakšpunktā minētajā gadījumā pieņem lēmumu apturēt derīgo izrakteņu ieguvi uz laiku, ilgāku par 12 mēnešiem, dienests piecu darbdienu laikā informē par to attiecīgo pašvaldību, kurā atrodas derīgo izrakteņu ieguves vieta. Ja šo noteikumu 83.12. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atceļ bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, pašvaldība piecu darbdienu laikā informē par to dienestu. Pārējos šo noteikumu 83.1 punktā minētajos gadījumos derīgo izrakteņu ieguvējs piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo apstākļu iestāšanās informē par to dienestu un pašvaldību, kuras teritorijā notikusi derīgo izrakteņu ieguve. 90 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 83.3 Pabeigtos konservācijas darbus pieņem derīgo izrakteņu ieguvēja, zemesgabala īpašnieka un dienesta pārstāvji, aizpildot un parakstot aktu par derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju (14.1 pielikums). Minētā akta parakstīšanu organizē derīgo izrakteņu ieguvējs. Dienests piecu darbdienu laikā pēc konservācijas akta parakstīšanas nosūta akta kopiju centram un attiecīgajai pašvaldībai. 91 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 83.4 Derīgo izrakteņu ieguvējs mēneša laikā pēc derīgo izrakteņu (izņemot kūdru) ieguves vietas konservācijas nodrošina bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences laukuma topogrāfisko uzmērīšanu un sastāda iegūto derīgo izrakteņu aprēķina aktu (10. pielikums) par derīgo izrakteņu apjomu, kas iegūts kopš pēdējās topogrāfiskās uzmērīšanas. 92 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 84. Ja derīgo izrakteņu ieguve tiek pārtraukta sakarā ar zemes nomas līguma izbeigšanu, puses rakstveidā vienojas par to, kas veiks atlikušo derīgo izrakteņu krājumu inventarizāciju. 93 85. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. 94 86. Derīgo izrakteņu ieguvi uzskata par pabeigtu, ja: 86.1. saskaņā ar derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem derīgo izrakteņu ieguves teritorijā derīgo izrakteņu ieguves limita apjoms ticis izsmelts. Piecu darbdienu laikā pēc šāda gadījuma iestāšanās derīgo izrakteņu ieguvējs informē par to dienestu un attiecīgo pašvaldību, kurā tikusi veikta derīgo izrakteņu ieguve; 86.2. derīgo izrakteņu ieguvējs paziņojis par derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu dienestam un attiecīgajai pašvaldībai, kurā tikusi veikta derīgo izrakteņu ieguve, un, ja derīgo izrakteņu ieguve veikta publiskai personai piederošā zemesgabalā, zemesgabala iznomātājs saskaņojis derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu. 95 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā; sk. 93.2 punktu) 86.1 Rekultivāciju uzsāk viena gada laikā un pabeidz triju gadu laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Rekultivāciju var veikt vienlaikus ar derīgo izrakteņu ieguvi. Ja tiek iegūti kristāliskā pamatklintāja ieži, rekultivāciju veic vienlaikus ar derīgo izrakteņu ieguvi. 96 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 86.2 Gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguve nav atsākta piecu gadu laikā pēc akta parakstīšanas par derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina rekultivācijas pabeigšanu divu gadu laikā pēc minētā piecu gadu termiņa iestāšanās. 97 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā; sk. 93.2 un 93.3 punktu) 86.3 Šo noteikumu 86.2 punktā minētais piecu gadu termiņš rekultivācijas veikšanai neattiecas uz kūdras ieguves vietu, ja kūdras ieguvējs nodrošina konservētās kūdras ieguves vietas uzturēšanu tādā stāvoklī, kas atbilst šo noteikumu 82. punktā minētajam derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas mērķim un zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumiem. 98 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 87. Rekultivācijas veidu saskaņo ar pašvaldību, izstrādājot šo noteikumu 39.punktā minēto projektu. 99 88. Ja rekultivācijas veids atšķiras no projektā paredzētā, pirms rekultivācijas uzsākšanas derīgo izrakteņu ieguvējs vietējās pašvaldības būvvaldē iesniedz rekultivācijas metu (brīvas formas pirmsprojekta materiālu, kas uzskatāmi ilustrē rekultivācijas ieceri). Būvvalde 10 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 88.1. apstiprina rekultivācijas metu; 88.2. apstiprina rekultivācijas metu ar noteikumiem. 100 89. Ja rekultivācijas sastāvā paredzēti būvdarbi, tos saskaņo atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem. 101 90. Derīgo izrakteņu (izņemot kūdru un sapropeli) ieguves vietas rekultivē: 90.1. sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā; 90.2. izveidojot ūdenstilpes; 90.3. sagatavojot rekreācijai; 90.4. sagatavojot izmantošanai citā veidā. 102 91. Kūdras ieguves vietas rekultivē: 91.1. veicot renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu); 91.2. sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā, piemēram, izveidojot ogulāju vai mētrāju audzēšanas laukus; 91.3. sagatavojot izmantošanai mežsaimniecībā; 91.4. izveidojot ūdenstilpes; 91.5. sagatavojot rekreācijai; 91.6. sagatavojot izmantošanai citā veidā. 103 92. Pabeigtos rekultivācijas darbus (ja rekultivācija nesatur būvdarbus) pieņem pašvaldības izveidota komisija, kuras sastāvā ir dienesta, attiecīgās pašvaldības, zemesgabala īpašnieka un derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvji, aizpildot un parakstot aktu par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju (15. pielikums). Dienests piecu darbdienu laikā pēc rekultivācijas darbu pieņemšanas nosūta akta kopiju centram. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina ar derīgo izrakteņu ieguvi un rekultivāciju saistīto dokumentu glabāšanu. 104 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 9. Noslēguma jautājumi 93. Projekti, kas izstrādāti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, ir spēkā līdz to īstenošanas beigām, ja: 93.1. tie nav pretrunā ar zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumiem; 93.2. derīgo izrakteņu ieguves darbi, kas veikti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, atbilst projektam. 105 93.1 Derīgo izrakteņu ieguvējs, uz kuru 2024. gada 1. janvārī attiecas šo noteikumu 83.1 punktā minētie nosacījumi par derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, bet kurš līdz 2023. gada 31. decembrim nav nodrošinājis derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju līdz 2024. gada 30. aprīlim. Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju pieņem atbilstoši šo noteikumu 83.3 punktam. 106 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 93.2 Derīgo izrakteņu ieguvējs, uz kuru 2024. gada 1. janvārī attiecas šo noteikumu 86. punktā minētie nosacījumi par derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu vai šo noteikumu 86.2 punktā minētais nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves pārtraukšanu, nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju līdz 2026. gada 31. decembrim. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju pieņem atbilstoši šo noteikumu 92. punktam. 107 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 93.3 Ja kūdras ieguves vietā uz 2024. gada 2. janvāri kūdras ieguve atbilstoši šo noteikumu 86.2 punktam ir pārtraukta uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, kopš veikta konservācija, un kūdras ieguvējs neplāno veikt kūdras ieguves vietas rekultivāciju saskaņā ar šo noteikumu 86.3 punktu, kūdras ieguvējs līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz dienestā un attiecīgajā pašvaldībā, kurā kūdras ieguve notikusi, brīvas formas apliecinājumu par to, ka konservētā kūdras ieguves vieta tiek uzturēta tādā stāvoklī, kas atbilst šo noteikumu 82. punktā minētajam derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas mērķim. 108 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 768 redakcijā) 93.4 Datus par derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) ieguvi 2023. gadā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz līdz 2024. gada 1. martam centra ģeoloģiskās informācijas sistēmā vai dienestā. Iesniedzot datus, zemes dzīļu izmantotājs norāda šādu informāciju: 93.4 1. zemes dzīļu izmantotājs – pašvaldības nosaukums vai juridiskās personas nosaukums un nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, vai fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods; 93.4 2. atradnes nosaukums un tās administratīvā vai teritoriālā piederība; 93.4 3. zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas numurs, darbības laiks un izsniedzējs; 93.4 4. derīgais izraktenis (derīgā izrakteņa veids, kas minēts izsniegtajā derīgo izrakteņu ieguves limitā); 93.4 5. sadalījumā pa A un N kategorijām – ieguves limits gada sākumā, iegūtais derīgā izrakteņa daudzums un ieguves limita atlikums gada beigās;  93.4 6. informācija par derīgā izrakteņa tālāko izmantošanu; 93.4 7. informācijas sagatavotāja vārds, uzvārds un tālruņa numurs. 109 (MK 30.01.2024. noteikumu Nr. 71 redakcijā) 94. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumus Nr.779 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160.nr.; 2010, 41.nr.). 110 Ministru prezidents V.Dombrovskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs 1.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570(Pielikums grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 768) Derīgo izrakteņu veidi 1. Aleirīts – irdens, smalks drupiezis, kura sastāvā frakcijas 0,05–0,005 mm saturs ir 25–50 % robežās.2. Dekoratīvais (apdares) dolomīts – dekoratīvs dolomīta paveids, kuru veido 80–100 % minerāls – dolomīts (CaMg(CO3)2), kurš satur ne mazāk par 17 % MgO, ir masīvs, mazplaisains, salturīgs un no kura iespējams iegūt apdares materiālu iekšējai un ārējai apdarei.3. Dolomīts – nogulumiezis, kuru veido 80–100 % minerāls – dolomīts (CaMg(CO3)2), kas satur ne mazāk par 17 % MgO.4. Dziednieciskās dūņas – organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas sastāv no minerāldaļiņām (< 0,01 mm – 30–50 %) un organiskās vielas (> 15 %), kas veidojas, anaerobos apstākļos sadaloties augu un mikroorganismu atliekām, un kam ir pierādīta balneoloģiska ietekme uz cilvēka organismu.5. Ģipšakmens – nogulumiezis, kura sastāvā dominē ģipsis (CaSO4x2H2O).6. Kaļķakmens – nogulumiezis, kas pārsvarā sastāv no organiskas vai neorganiskas izcelsmes kalcija (CaO saturs > 40 %).7. Krāsu zeme – nogulumiezis ar paaugstinātu dzelzs savienojumu saturu, kas sastāv no irdeniem dzelzs hidroksīdu sakopojumiem.8. Kūdra – organogēns nogulumiezis, kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos sadaloties augu biomasai.9. Kvarca smilts – smiltsieži, kuros kvarca (SiO2) saturs pārsniedz 90 %.10. Laukakmeņi – ledāja pārvietotas iežu atlūzas, kuru diametrs ir > 63 mm.11. Māls – plastisks zemjains nogulumiezis, kurā frakcijas 0,05–0,005 mm un frakcijas < 0,005 mm vai < 0,002 mm kopējais saturs ir lielāks par 50 % un kam samitrinātam piemīt plastiskas īpašības.12. Mālsmilts – irdens drupiezis, kurā 70–90 % ir smilts (5–0,05 mm) un aleirīta (0,05–0,005 mm) frakcijas. Māla daļiņu (< 0,005 mm) saturs 3–10 %.13. Pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem.14. Saldūdens kaļķiezis – nogulumiezis, kas pārsvarā sastāv no organiskas vai neorganiskas izcelsmes kalcija (CaO saturs > 40 %), ir irdens vai gabalains.15. Sapropelis – organogēns nogulumiezis, kurā organisko vielu saturs ir 60–95 % un minerāldaļiņu < 0,25 mm piemaisījums ir vismaz 5 % un kas veidojies, stāvošos vai lēni caurtekošos ūdens baseinos sadaloties augu un mikroorganismu atliekām.16. Smilts – irdens drupiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem un iežu atlūzām.17. Smilšakmens – nogulumiezis, kuru veido cementēta smalkgraudaina smilts.18. Smilšmāls – drupiezis, kurā daļiņu < 0,005 mm saturs ir 10–30 %, daļiņu < 0,01 mm saturs – 20–50 %.19. Smilts–grants – irdens drupiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem un iežu atlūzām un kurā frakcijas ar diametru > 5 mm (vai 5,6 mm, ja izmanto šāda izmēra sietu) saturs ir lielāks par 15 %.20. Šūnakmens – porains nogulumiezis, kas pārsvarā sastāv no organiskas vai neorganiskas izcelsmes kalcija (CaO saturs > 40 %) un ir cementēts.21. Kristāliskā pamatklintāja ieži – valsts nozīmes derīgie izrakteņi proterozoja magmatiskajos un metamorfajos iežos, kā arī to dēdējumgarozā – metālu rūdas un citi potenciāli vērtīgi izrakteņi.Piezīme. Šajā pielikumā minētais derīgo izrakteņu raksturojums neaizstāj spēkā esošos standartus, kas nosaka prasības būvmateriālu izejvielām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs 2.pielikums Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570 Prasības derīgo izrakteņu atradņu izpētei derīgo izrakteņu A kategorijas krājumiem(Pielikums grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 563) I. Prasības kaļķakmens, dolomīta, dekoratīvā dolomīta, ģipšakmens, krāsu zemes, māla, smilšakmens, saldūdens kaļķieža un šūnakmens atradņu izpētei1. Ģeoloģiskā izpēte veikta saskaņā ar izsniegto zemes dzīļu izmantošanas licenci, licences laukuma robežās, izpildīti zemes dzīļu izmantošanas licences pielikumā minētie nosacījumi.2. Ģeoloģiskās izpētes laukums un krājumu aprēķina laukums ir nodrošināts ar kvalitatīvu topoģeodēzisko pamatni mērogā no 1:500 līdz 1:10 000 atbilstoši koordinātu sistēmai LKS-92 TM un EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ir noteiktas krājumu aprēķina laukuma robežpunktu, ģeoloģiskās izpētes izstrādņu un krājumu aprēķina papildpunktu koordinātas.3. Pārskats par ģeoloģiskās izpētes darbiem satur nepieciešamos datus par teritorijas infrastruktūru, ģeoloģiskajiem apstākļiem, ģeomorfoloģiskajām īpatnībām, derīgo izrakteni un segkārtu, par tehnisko aprīkojumu, kas izmantots izpētes gaitā. Izstrādņu ģeoloģiskā dokumentācija ir pilnīga, to aprakstos un ģeoloģiskajos griezumos ir izdalīti konstatētie iežu litoloģiskie tipi, no kuriem paņemti nepieciešamie paraugi. Pārskats satur nepieciešamos datus par atradnes inženierģeoloģiskajiem apstākļiem. Atradnes izpētes rezultātā ir iegūts pietiekams daudzums datu par mūsdienu ģeoloģisko (eksogēno) procesu (piemēram, karsts) izplatību krājumu aprēķina laukumā, to ietekmi uz derīgā izrakteņa kvalitāti, atsevišķi apzināts eksogēno procesu rezultātā izmainīto derīgo izrakteņu apjoms. Ģeoloģiskās izpētes gaitā un sagatavotajos materiālos izmantoti dati par ģeoloģisko izpēti un ieguvi tuvumā izvietotajās derīgo izrakteņu atradnēs.4. Ģeoloģiskās izpētes izstrādnes izvietotas tīklā vidēji 100 x 100 m, kas vienmērīgi klāj visu izpētes teritoriju, izņemot:4.1. atkarībā no ģeoloģiskā griezuma un reljefa sarežģītības pakāpes atsevišķos gadījumos attālumam starp urbumiem jābūt ne mazākam par 50 m;4.2. ja reljefs nav saposmots un ģeoloģiskajā griezumā slāņi ir ar izturētiem biezumiem, attālums starp urbumiem var sasniegt līdz 150 m.5. Derīgā izrakteņa kvalitātes raksturošanai izmantoti vienmērīgi iegūti paraugi visā derīgā slāņa biezumā un izpētes dziļumā:5.1. paraugi ņemti no litoloģiski viendabīga slāņkopas intervāla;5.2. paraugi ņemti nepārtraukti, raksturojot visu krājumu aprēķinā iekļauto derīgo slāņkopu, viena parauga ņemšanas intervāls nepārsniedz 5 m;5.3. ja derīgajam izraktenim tiek izdalīti atsevišķi paveidi, kurus paredzēts iegūt vai izmantot selektīvi, paraugi noņemti tā, lai raksturotu katru paveidu;5.4. paraugu apstrādi (drupināšanu, sasmalcināšanu) veic, ievērojot derīgo izrakteņu īpašību neviendabīgumu.6. Derīgā izrakteņa kvalitāte raksturota, veicot šādu testēšanu (minimālie kvalitātes rādītāji, kas jānosaka):6.1. kaļķakmenim – ķīmiskais sastāvs, blīvums;6.2. dolomītam – blīvums, Losandželosas koeficients vai triecienizturība, salturības pārbaude, ja nepieciešams – ķīmiskais sastāvs, spiedes pretestība;6.3. ģipšakmenim – ķīmiskais sastāvs, blīvums;6.4. mālam – granulometriskais sastāvs, CO2 saturs, blīvums, plastiskuma skaitlis, papildus – ķīmiskais sastāvs;6.5. smilšakmenim, kvarca smiltij – granulometriskais sastāvs, ķīmiskais sastāvs, blīvums;6.6. saldūdens kaļķiezim – ķīmiskais sastāvs, blīvums;6.7. šūnakmenim – spiedes stiprība, blīvums, papildus – ķīmiskais sastāvs.7. Pēc testēšanas datiem aprēķināti vidējie derīgo slāni raksturojošie kvalitātes rādītāji, tes …