Īpašās vides prasības celulozes, papīra vai kartona ražošanai

Īpašās vides prasības celulozes, papīra vai kartona ražošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 430 Rīgā 2016. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 33 19. §) Īpašās vides prasības celulozes, papīra vai kartona ražošanai Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 24.2 panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka īpašās vides aizsardzības prasības šādām likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām): 1.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām; 1.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā. 2 2. Prasības šo noteikumu 1. punktā minētajām darbībām (iekārtām) norādītas šo noteikumu pielikumā. Pielikumā noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vietā piesārņojošās darbības veicējs var izmantot citus labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. 3 3. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, operatoram jāņem vērā, lai saņemtu A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. 4 4. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) ņem vērā, izsniedzot A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. 5 5. Šo noteikumu pielikuma 8.1. apakšpunktā minēto vides pārvaldības sistēmu ieviešanai ir ieteikuma raksturs. 6 6. Šo noteikumu pielikuma 8.4.1. punktā minētais 1. paņēmiens ir obligāts operatoram, ja tā iekārtu kopējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā. 7 7. Darbībām (iekārtām), kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir jau izsniegtas A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas, izsniegto atļauju nosacījumus attiecīgā pārvalde pārskata un iekārtas darbības atbilstību šo noteikumu pielikumā norādītajām prasībām iekārtas operators nodrošina līdz 2018. gada 30. septembrim. 8 Ministru prezidents Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Pielikums Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 430 Secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) celulozes, papīra un kartona ražošanai 1. DARBĪBAS JOMASecinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk – LPTP) aptver šādus procesus un darbības:1) celulozes ķīmiskā ieguve:a) celulozes ieguve ar sulfātmetodi,b) celulozes ieguve ar sulfītmetodi;2) celulozes ieguve ar mehānisko un ķīmiski mehānisko paņēmienu;3) papīra sagatavošana pārstrādei ar atkrāsošanu vai bez tās;4) papīra izgatavošana un saistītie procesi;5) visi reģenerācijas katli un kaļķu cepļi, ko izmanto celulozes un papīra fabrikās.Šie LPTP secinājumi neattiecas uz:1) celulozes ražošanu no nekoksnes šķiedrainām izejvielām (piemēram, celulozi no viengadīgiem augiem);2) stacionāriem iekšdedzes dzinējiem;3) sadedzināšanas iekārtām tvaika un elektroenerģijas ražošanai (izņemot reģenerācijas katlus);4) papīrmašīnu un pārklāšanas (krītošanas) mašīnu žāvētājiem ar iekšējiem degļiem.1. tabulaCiti vadlīniju dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos minētajām darbībāmNr.p. k.Atsauces dokumentsDarbība1.Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS)Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas, piemēram, dzesēšanas torņi, plākšņveida siltummaiņi2.Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM)Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem3.Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS)Emisijas no tvertnēm, cauruļvadiem un ķīmisko vielu noliktavām4.Energoefektivitāte (ENE)Vispārīga energoefektivitāte5.Lielās sadedzināšanas iekārtas (LCP)Iekārtas tvaika un elektroenerģijas ražošanai sadedzināšanas iekārtās celulozes un papīra fabrikās6.Vispārīgie monitoringa principi (MON)Emisiju monitorings7.Atkritumu sadedzināšana (WI)Atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšana objektā8.Atkritumu apstrādes uzņēmumi (WT)Atkritumu sagatavošana to izmantošanai par kurināmo2. AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJU LĪMEŅIJa ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP-SEL) ir norādīti dažādās mērvienībās par to pašu vidējo periodu (piemēram, kā koncentrācijas un specifiskās slodzes vērtības, t. i., uz tonnu neto produkcijas), šīs dažādās LPTP-SEL mērvienības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām alternatīvām.Attiecībā uz integrētām celulozes un papīra fabrikām (arī tādām, kur ražo vairākus produktus) atsevišķiem procesiem (celulozes ieguve, papīra izgatavošana) un/vai produktiem noteiktie LPTP-SEL ir kombinējami saskaņā ar "jaukšanas likumu", proti, tiek saskaitītas atsevišķu sektoru/produkcijas radīto emisiju daļas.3. EMISIJAS ŪDENĪ – VIDĒJIE PERIODIJa nav norādīts citādi, ar LPTP-SEL saistītos vidējos periodus attiecībā uz emisijām ūdenī definē šādi:1) dienas vidējais rādītājs – vidējais rādītājs no plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā ņemta apvienotā parauga(1) vai – ar nosacījumu, ka ir pierādīta pietiekama plūsmas stabilitāte, – no laikam proporcionāli ņemta parauga(1);2) gada vidējais rādītājs – vidējais svērtais rādītājs no visiem gada laikā noskaidrotajiem vidējiem rādītājiem, kas aprēķināts atbilstoši dienas produkcijai un izteikts kā emitēto vielu masa uz vienu saražoto produktu/materiālu masas vienību.(1) Īpašos gadījumos var būt vajadzība izmantot citu paraugu ņemšanas procedūru (piemēram, ņemt punkta paraugus).4. STANDARTA APSTĀKĻI EMISIJĀM GAISĀLPTP-SEL emisijām gaisā attiecas uz šādiem standarta apstākļiem: sausa gāze, temperatūra 273,15 K, spiediens 101,3 kPa. Ja LPTP-SEL ir minēti kā koncentrācijas vērtības, norāda bāzes O2 saturu (tilpuma %).Pārrēķināšana atbilstoši skābekļa bāzes koncentrācijaiEmisiju koncentrācijas aprēķināšanai atbilstoši skābekļa bāzes līmenim izmanto šādu formulu:ER =21 – OR× EM , kur21 – OMER (mg/Nm3) – emisiju koncentrācija, kas pārrēķināta attiecībā uz skābekļa bāzes līmeni OR;OR (tilp. %) – skābekļa bāzes līmenis;EM (mg/Nm3) – emisiju koncentrācija, kas saistīta ar izmērīto skābekļa līmeni OM;OM (vol %) – izmērītais skābekļa līmenis.5. EMISIJAS GAISĀ – VIDĒJIE PERIODIJa nav norādīts citādi, ar LPTP-SEL saistītos vidējos periodus attiecībā uz emisijām gaisā definē šādi:1) dienas vidējais rādītājs – vidējais rādītājs 24 stundu periodā, pamatojoties uz derīgiem stundas vidējiem rādītājiem, kas iegūti nepārtrauktos mērījumos;2) vidējais rādītājs paraugu ņemšanas periodā – vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kuri katrs ildzis vismaz 30 minūtes;3) gada vidējais rādītājs – attiecībā uz nepārtrauktiem mērījumiem – visu derīgo vidējo stundas rādītāju vidējā vērtība, attiecībā uz periodiskiem mērījumiem – visu to vidējo rādītāju paraugu ņemšanas periodā vidējā vērtība, kas iegūti viena gada laikā.6. DEFINĪCIJAS2. tabulaDefinīcijasNr.p. k.Izmantotais terminsDefinīcija1.Jauna ražotneRažotne, kuras ekspluatācijai objektā, kurā atrodas iekārta, pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne, kura, saglabājot iekārtas esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta2.Esoša ražotneRažotne, kas nav jauna ražotne3.Ievērojama modernizēšanaIevērojamas izmaiņas ražotnes/piesārņojuma mazināšanas sistēmas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami mainīti vai nomainīti tehnoloģiskie mezgli un saistītās iekārtas4.Jauna putekļu savākšanas sistēmaPutekļu savākšanas sistēma, kas iekārtā pirmo reizi nodota ekspluatācijā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas5.Esoša putekļu savākšanas sistēmaPutekļu savākšanas sistēma, kas nav jauna putekļu savākšanas sistēma6.Nekondensējamas smakojošas gāzes (NSG)Nekondensējamas smakojošas gāzes, proti, gāzes ar nepatīkamu smaku, kuras rodas celulozes ražošanā ar sulfātmetodi7.Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (jeb "stiprās smakojošās gāzes"): KRS (kopējos reducētos sēra savienojumus) saturošas gāzes, kas rodas vārīšanas, iztvaikošanas un kondensātu atdalīšanas procesos8.Stiprās smakojošās gāzesKoncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)9.Vājās smakojošās gāzesAtšķaidītas nekondensējamas smakojošas gāzes: KRS saturošas gāzes, kas nav stiprās smakojošās gāzes (piemēram, gāzes no tvertnēm, skalošanas filtriem, šķeldu tvertnēm, kaļķu sārņu filtriem, žāvētājiem)10.Vājo gāzu atliekasVājās gāzes, kas izdalās no citiem avotiem, nevis no reģenerācijas katla, kaļķu cepļa vai KRS dedzināšanas ietaisē11.Nepārtraukti mērījumiMērījumi ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā12.Periodiski mērījumiMērāmā lieluma (konkrēts mērāmais daudzums) noteikšana norādītos laika intervālos ar manuāliem vai automātiskiem paņēmieniem13.Difūzās emisijasEmisijas, kas rodas gaistošu vielu vai putekļu tiešā (nevirzītā) saskarē ar apkārtējo vidi normālos ekspluatācijas apstākļos14.Integrēta ražošanaVienā objektā ražo gan celulozi, gan papīru/kartonu. Parasti celuloze netiek žāvēta pirms papīra/kartona ražošanas15.Neintegrēta ražošana1) tirgum (pārdošanai) paredzētas celulozes ražošana fabrikās, kur netiek ekspluatētas papīrmašīnas;2) papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu celulozi (tirgum paredzētu celulozi)16.Neto produkcija1) papīra fabrikās – neiepakota pārdodamā produkcija pēc pēdējās operācijas ar garengriežamajām–pārtinamajām mašīnām, t. i., pirms pārveidošanas;2) papīrmašīnā neintegrētas pārklāšanas (krītošanas) iekārtās – pārklātā papīra produkcija;3) salvešpapīra fabrikās – pārdodamā produkcija pēc procesa pabeigšanas salvešpapīra mašīnā, bet pirms jebkādiem pārtīšanas procesiem un neieskaitot serdeņus;4) tirgum paredzētas celulozes fabrikās – ķīpotā produkcija (GSt);5) integrētās fabrikās – neto celulozes produkcija nozīmē ķīpoto produkciju (GSt) plus celulozi, kas pārsūtīta papīra fabrikai (celulozes sausums 90 %, t. i., gaissausa celuloze); neto papīra produkcija – skatīt 1) punktu17.Speciālo papīru fabrikaFabrika, kurā īpašām vajadzībām (rūpnieciskām un/vai nerūpnieciskām) ražo dažādu šķirņu papīru un kartonu, kam ir specifiskas īpašības, salīdzinoši neliels galapatēriņa tirgus vai specifiski lietojumi un ko bieži vien īpaši rada pēc konkrēta patērētāja vai galapatērētāju grupas pasūtījuma. Speciālie papīri ir, piemēram, cigarešu papīrs, filtrpapīrs, metalizēts papīrs, termopapīrs, paškopējošais papīrs, pašlīmējošās etiķetes, ar liešanu krītots papīrs, kā arī ģipškartona pārklājums un speciālie papīri, kas paredzēti vaskošanai, izolēšanai, jumšanai, asfalta klāšanai un citiem specifiskiem mērķiem vai lietojumiem. Neviena no šīm šķirnēm neietilpst papīra standarta kategorijās18.Lapu koku koksneVairāku koku sugu (piemēram, apses, dižskābarža, bērza un eikalipta) koksne. Terminu "lapu koku koksne" lieto pretstatā terminam "skujkoku koksne"19.Skujkoku koksneSkujkoku (piemēram, priedes un egles) koksne. Terminu "skujkoku koksne" lieto pretstatā terminam "lapu koku koksne"20.KaustizācijaProcess kaļķu ciklā, kad hidroksīdu (balto atsārmu) reģenerē reakcijā Ca(OH)2 + CO3 2- → CaCO3 (s) + 2 OH-7. SAĪSINĀJUMI3. tabulaSaīsinājumiNr.p. k.SaīsinājumsDefinīcija1.GStGaissausas tonnas (celulozes), ko izsaka kā celulozi, kuras sausums ir 90 %2.AOHAdsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi3.BSPBioķīmiskais skābekļa patēriņš. Izšķīdušā skābekļa daudzums, kas mikroorganismiem nepieciešams organisko vielu noārdīšanai notekūdeņos4.ĶMCAr ķīmiski mehānisko paņēmienu iegūta celuloze5.ĶTMCAr ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze6.ĶSPĶīmiskais skābekļa patēriņš. Ķīmiski oksidējamu organisko vielu saturs notekūdeņos (parasti attiecas uz analīzi, kur izmanto oksidēšanu ar dihromātiem)7.SCSausas cietvielas, izsaka masas %8.DTPADietilēntriamīnpentaetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents, ko izmanto balināšanā ar peroksīdu)9.BEHBalināšana bez elementārā hlora10.EDTAEtilēndiamīntetraetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents)11.H2SSērūdeņradis12.PKPPorains krītpapīrs13.NOxSlāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, izteikta kā NO214.ĶMNSĶīmiski mehāniskais celulozes iegūšanas paņēmiens ar neitrālu sulfītu15.PŠPārstrādātas šķiedras16.SO2Sēra dioksīds17.BHBBezhlora balināšana18.Kopējais slāpeklis (Nkop)Kopējais slāpeklis (Nkop), ko norāda kā N, ietver organisko slāpekli, brīvo amonjaku un amoniju (NH4+-N), nitrītus (NO2--N) un nitrātus (NO3--N)19.Kopējais fosfors (Pkop)Kopējais fosfors (Pkop), ko norāda kā P, ietver izšķīdušu fosforu un jebkādu nešķīstošu fosforu, kas notekūdeņos nonācis nokrišņu veidā vai ko satur mikrobi20.TMPTermomehāniskā kokmasa21.KOOKopējais organiskais ogleklis22.KRSKopējais reducētais sērs. Celulozes ieguves procesā radušos smakojošu reducētu sēra savienojumu – sērūdeņraža, metilmerkaptāna, dimetilsulfīda un dimetildisulfīda – summa, ko izsaka kā sēru23.KSCKopējās suspendētās cietvielu daļiņas (notekūdeņos). Suspendētās cietvielu daļiņas ir mazi šķiedru fragmenti, pildvielas, smalkas daļiņas, nenosēdusies biomasa (mikroorganismu aglomerācija) un citas mazas daļiņas24.GOSGaistošie organiskie savienojumi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" 2.1. apakšpunktu8. VISPĀRĪGI LPTP SECINĀJUMI PAR CELULOZES UN PAPĪRA RAŽOŠANUPapildus vispārīgajiem šajā nodaļā minētajiem LPTP attiecībā uz konkrētiem procesiem piemēro arī 9.–13. nodaļā iekļautos LPTP.8.1. Vides pārvaldības sistēma8.1.1. Lai uzlabotu celulozes, papīra un kartona ražotņu vispārējos vides aizsardzības rādītājus, LPTP ir ieviest un konsekventi īstenot vides pārvaldības sistēmu (VPS), kam piemīt visas šādas iezīmes:1) vadības (tostarp augstākā līmeņa vadītāju) atbalsts;2) tādas vides politikas noteikšana, kas vadībai paredz uzdevumu pastāvīgi veikt iekārtas uzlabošanu;3) nepieciešamo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un noteikšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;4) procedūru īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:a) struktūra un atbildības sadalījums,b) mācības, izpratnes palielināšana un kompetence,c) informācijas sniegšanas līdzekļi,d) darbinieku iesaistīšana,e) dokumentācija,f) efektīva procesu vadība,g) tehniskās apkopes programmas,h) gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām,i) vides tiesību aktu prasību ievērošanas nodrošināšana;5) darbības rezultātu pārbaude un koriģējoši pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:a) monitorings un mērījumi (skatīt arī atsauces dokumentu "Vispārīgie monitoringa principi"),b) koriģējoši un profilaktiski pasākumi,c) uzskaitvedība,d) neatkarīgas (ja praktiski iespējams) iekšējās un ārējās revīzijas, lai konstatētu, vai VPS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un tiek ievērota;6) VPS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes pārbaudīšana (veic augstākā līmeņa vadītāji);7) sekošana līdzi videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izstrādes gaitai;8) ietekmes uz vidi izvērtēšana, ja iekārtas ekspluatācija tiek pārtraukta jaunas ražotnes projektēšanas posmā, kā arī visā iekārtas darbības laikā;9) regulāra nozares procesu mērījumu salīdzinoša novērtēšana.IzmantojamībaVPS (piemēram, standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piemēram, detalizācijas pakāpes ziņā) un veids ir atkarīgs no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības pakāpes, kā arī no ietekmes uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt.8.2. Materiālu plūsmas vadība un laba saimniekošana8.2.1. Lai mazinātu ražošanas procesa ietekmi uz vidi, LPTP ir ievērot labas saimniekošanas principus, izmantojot šādu paņēmienu kombināciju:1) rūpīgi izvēlēties ķīmiskās vielas, maisījumus un piedevas, kontrolēt to lietojumu;2) izdarīt ievades–izvades analīzi: ķīmisko vielu un maisījumu inventarizācija, norādot daudzumus un toksikoloģiskās īpašības;3) samazināt ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu līdz minimumam, ar kādu iespējams nodrošināt galaprodukta kvalitātes prasības;4) izvairīties no kaitīgu vielu (piemēram, nonilfenoletoksilātu saturošu dispersiju, tīrīšanas līdzekļu vai virsmaktīvu vielu) izmantošanas un aizstāt tās ar nekaitīgākām alternatīvām;5) līdz minimumam samazināt vielu nonākšanu augsnē noplūžu dēļ, pa gaisu un nepareizas izejvielu, produktu vai atlikumu glabāšanas dēļ;6) izveidot noplūžu kontroles programmu, lokalizēt attiecīgos avotus un tādējādi novērst augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu;7) nodrošināt pienācīgu cauruļvadu sistēmu un glabātavu konstrukciju, lai virsmas uzturētu tīras un samazinātu nepieciešamību pēc mazgāšanas un tīrīšanas.8.2.2. Lai samazinātu bioloģiski grūti noārdāmu organisko helātveidojošo aģentu (piemēram, balināšanā ar peroksīdiem izmantotās EDTA vai DTPA) nonākšanu apkārtējā vidē, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.4. tabulaTehniskie paņēmieni un to piemērojamībaNr.p. k.PaņēmiensPiemērojamība1.Ar periodiskiem mērījumiem noteikt, kādā daudzumā helātveidojošie aģenti nonāk apkārtējā vidēNeattiecas uz fabrikām, kur helātveidojošus aģentus neizmanto2.Optimizēt procesus, lai samazinātu bioloģiski grūti noārdāmu helātveidojošo aģentu patēriņu un emisijuNeattiecas uz ražotnēm, kas vairāk nekā 70 % no EDTA/DTPA likvidē savā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā vai procesā3.Dot priekšroku bioloģiski noārdāmu vai likvidējamu helātveidojošo aģentu izmantošanai, pakāpeniski pārtraucot izmantot nenoārdāmus produktusIzmantošana atkarīga no tā, vai ir pieejami piemēroti aizstājēji (bioloģiski noārdāmi aģenti, kas atbilst prasībām par, piemēram, celulozes baltumu)8.3. Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana8.3.1. Lai samazinātu notekūdeņu rašanos un to piesārņojuma slodzi, kas rodas koksnes glabāšanas un sagatavošanas procesos, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.5. tabulaTehniskie paņēmieni un to piemērojamībaNr.p. k.PaņēmiensPiemērojamība1.Sausā mizošana (aprakstu skatīt 14.2.1. punktā)Izmantošana ir ierobežota, ja nepieciešama augsta tīrības un baltuma pakāpe, ko panāk ar bezhlora balināšanu2.Ar apaļkoksni apieties tā, lai nepieļautu mizas un koksnes piesārņošanu ar smiltīm un akmeņiemVispārizmantojams3.Izbūvēt kokmateriālu krautuves klātnes, jo īpaši vietās, ko izmanto šķeldas glabāšanaiIzmantošana var būt ierobežota atkarībā no kokmateriālu krautuves un glabātavas lieluma4.Kontrolēt izsmidzināšanas ūdens plūsmu un līdz minimumam samazināt ūdens noteci no krautuvesVispārizmantojams5.Savākt piesārņoto krautuves noteces ūdeni un pirms bioloģiskās attīrīšanas atdalīt suspendētās cietvielu daļiņasIzmantošana var būt ierobežota atkarībā no noteces ūdeņu piesārņotības (maza koncentrācija) un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas lieluma (lieli daudzumi)Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma no sausās mizošanas ir 0,5–2,5 m3/GSt.8.3.2. Lai samazinātu saldūdens izmantošanu un notekūdeņu rašanos, LPTP ir ieviest noslēgtu ūdensapgādes sistēmu (ciktāl tas ir tehniski iespējams atkarībā no ražotās celulozes un papīra šķirnes), izmantojot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.6. tabulaTehniskie paņēmieni un to piemērojamībaNr.p. k.PaņēmiensPiemērojamība1.Uzraudzīt un optimizēt ūdens lietošanuVispārizmantojams2.Novērtēt ūdens recirkulēšanas iespējas3.Līdzsvarot ūdens kontūru noslēgtības pakāpi un potenciālos trūkumus; ja nepieciešams, pievienot papildu iekārtas4.Atdalīt mazāk piesārņoto ūdeni no vakuumsūkņiem un izmantot to atkārtoti5.Atdalīt tīru dzesēšanas ūdeni no piesārņota tehniskā ūdens un izmantot to atkārtoti6.Tīra ūdens vietā otrreizēji izmantot tehnisko ūdeni (ūdens recirkulēšana un ūdens kontūru noslēgšana)Izmantojams jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs.Izmantošanu var ierobežot tādi apstākļi kā ūdens kvalitāte un/vai produktu kvalitātes prasības, tehniskie sarežģījumi (piemēram, izgulsnēšanās/aplikuma veidošanās ūdensapgādes sistēmā) vai smakas piesārņojuma palielināšanās7.Attīrīt tehnisko ūdeni (vai tā daļu) jau ražošanas procesa laikā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un tādējādi ūdeni būtu iespējams recirkulēt vai izmantot otrreizējiVispārizmantojams7. tabulaAr LPTP saistītā notekūdeņu plūsma izplūdes vietā pēc notekūdeņu attīrīšanas, izteikta kā gada vidējā vērtībaNr.p. k.SektorsAr LPTP saistītā notekūdeņu plūsma1.Balināta ar sulfātmetodi iegūta celuloze (kraftceluloze)25–50 m3/GSt2.Nebalināta ar sulfātmetodi iegūta celuloze (kraftceluloze)15–40 m3/GSt3.Balināta ar sulfītmetodi iegūta celuloze (sulfītceluloze), ko var izmantot papīra ražošanai25–50 m3/GSt4.Magnefīta celuloze45–70 m3/GSt5.Celuloze ķīmiskajai pārstrādei40–60 m3/GSt6.ĶMNS celuloze11–20 m3/GSt7.Mehāniskā celuloze (kokmasa)9–16 m3/t8.ĶTMC un ĶMC9–16 m3/GSt9.PŠ papīra fabrikas, bez balināšanas1,5–10 m3/t (diapazona augšējā robeža lielākoties saistīta ar koksnes masas kartona ražošanu)10.PŠ papīra fabrikas, ar balināšanu8–15 m3/t11.PŠ salvešpapīra fabrikas, ar balināšanu10–25 m3/t12.Neintegrētas papīra fabrikas3,5–20 m3/t8.4. Energopatēriņš un energoefektivitāte8.4.1. Lai samazinātu kurināmā un enerģijas patēriņu celulozes un papīra fabrikās, LPTP ir izmantot 8. tabulā minēto 1. paņēmienu un pārējo turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.8. tabulaTehniskie paņēmieni un to piemērojamībaNr.p. k.PaņēmiensPiemērojamība1.Izmantot energopārvaldības sistēmu, kas ietver visus šādus elementus:a) fabrikas kopējās patērētās un saražotās enerģijas novērtēšana;b) enerģijas reģenerēšanas potenciāla apzināšana, kvantificēšana un optimizēšana;c) optimizētā enerģijas patēriņa monitorings un uzturēšanaVispārizmantojams2.Reģenerēt enerģiju, sadedzinot tos celulozes un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja, ņemot vērā 8.7.1. punktā norādītoIzmantojams tikai tad, ja nav iespējams pārstrādāt vai otrreizēji izmantot tos celulozes un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja3.Ražošanas procesiem nepieciešamo tvaiku un elektroenerģiju pēc iespējas saražot siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas procesāIzmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās enerģijas ražotnēs. Izmantošanu esošās ražotnēs var ierobežot fabrikas plānojums un pieejamā telpa4.Izmantot pārpalikušo siltumenerģiju biomasas un dūņu žāvēšanai, katlu barošanas ūdens un tehniskā ūdens uzsildīšanai, ēku apsildei u. tml.Šā paņēmiena izmantošana var būt ierobežota, ja siltuma avoti atrodas tālu no vietām, kur šo siltumu varētu izmantot5.Termokompresoru izmantošanaIzmantojams gan jaunās, gan esošās ražotnēs, kurs ražo jebkuras šķirnes papīru, un pārklāšanas (krītošanas) ietaisēs, kamēr vien ir pieejams vidēja spiediena tvaiks6.Izolēt tvaika un kondensāta cauruļvadu savienojumusVispārizmantojams7.Atūdeņošanā izmantot energoefektīvas vakuumsistēmas8.Izmantot augstražīgus elektromotorus, sūkņus un maisītājus9.Ventilatoros, kompresoros un sūkņos izmantot frekvenču pārveidotājus10.Tvaika spiediena līmeni salāgot ar faktiski nepieciešamo spiedienuApraksts3. paņēmiens – vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ražošana vienā procesā, ko sauc par koģenerāciju. Papīrrūpniecībā koģenerācijas stacijās lielākoties izmanto tvaika turbīnas un/vai gāzes turbīnas. Ekonomiskais izdevīgums (iegūstamā ekonomija un atmaksāšanās laiks) lielākoties ir atkarīgs no elektroenerģijas un kurināmā izmaksām.8.5. Smakas emisijasAttiecībā uz smakojošu, sēru saturošu gāzu emisijām, kas rodas kraftcelulozes un sulfītcelulozes fabrikās, ar konkrētu procesu saistītie LPTP ir iekļauti 9.2. un 10.2. punktā.8.5.1. Lai novērstu un samazinātu tādu smakojošu savienojumu emisijas, kas rodas notekūdeņu sistēmā, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.9. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.Tehniskais paņēmiensI. Smakas, kas saistītas ar slēgtām ūdensapgādes sistēmām1.Plānot papīra fabrikas procesus un konstruēt izejvielu un ūdens tvertnes, cauruļvadus un rezervuārus tā, lai nepieļautu ilgstošu aizturi, nestrādes zonas vai nepietiekamas sajaukšanās zonas ūdens kontūros un saistītos mezglos un līdz ar to nepieļautu organisko vielu un bioloģisku materiālu nekontrolētu nosēšanos, trūdēšanu un sadalīšanos2.Izmantot biocīdus, disperģentus vai oksidētājus (piemēram, katalītiskā dezinfekcija ar ūdeņraža peroksīdu), lai ierobežotu smakas un pūšanas baktēriju augšanu3.Ieviest iekšējus attīrīšanas procesus (t. s. "nieres"), lai samazinātu organiskās masas koncentrāciju un līdz ar to arī iespējamās smakas problēmas atgriezeniskā ūdens sistēmāII. Smakas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu un dūņu apstrādi, lai nepieļautu tādu apstākļu rašanos, kuros notekūdeņi vai dūņas kļūst anaerobiski4.Izmantot noslēgtas kanalizācijas sistēmas ar regulējamiem vēdkanāliem un dažos gadījumos izmantot ķīmiskas vielas, lai mazinātu sērūdeņraža veidošanos un oksidētu sērūdeņradi kanalizācijas sistēmās5.Nepieļaut pārmērīgu aerāciju izlīdzināšanas baseinos, tomēr nodrošināt pietiekamu sajaukšanos6.Nodrošināt pietiekamu aerācijas jaudu un sajaukšanas parametrus aerotenkos; regulāri pārbaudīt aerācijas sistēmu7.Nodrošināt, ka pienācīgi darbojas otrējās nostādināšanas dūņu savākšana un atgriezenisko dūņu sūknēšana8.Ierobežot dūņu atrašanās laiku dūņu krātuvēs, proti, dūņas pastāvīgi novadīt uz atūdeņošanas ietaisēm9.Nepieļaut notekūdeņu atrašanos izlijumu tvertnē ilgāk, nekā nepieciešams; uzturēt izlijumu tvertni tukšu10.Ja izmanto dūņu žāvētājus, – termiskā dūņu žāvētāja izplūdes gāzes attīrīt skruberī un/vai biofiltrēšanas ietaisē (piemēram, kompostfiltros)11.Neizmantot neattīrītu notekūdeņu gaisdzeses torņus, tā vietā izmantojot plākšņu siltummaiņus8.6. Galvenie procesa parametri un emisijas ūdenī un gaisā – monitorings8.6.1. LPTP ir galveno procesa parametru monitorings saskaņā ar turpmāk norādīto tabulu.10. tabulaGalveno procesa parametru monitoringsNr.p. k.ParametrsMonitoringa biežumsI. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas gaisā1.Spiediens, temperatūra, skābekļa, CO un ūdens tvaiku saturs sadedzināšanas procesu dūmgāzēsPastāvīgiII. Galveno procesa parametru monitorings – emisijas ūdenī2.Ūdens plūsma, temperatūra un pHPastāvīgi3.P un N saturs biomasā, dūņu tilpuma indekss, pārmērīgs amonjaka un ortofosfātu saturs notekūdeņos, biomasas mikroskopiskās pārbaudesPeriodiski4.Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes caurplūdums un CH4 satursPastāvīgi5.Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes H2S un CO2 satursPeriodiski11. tabulaMonitorings emisijām gaisāNr.p. k.ParametrsMonitoringa biežumsEmisijas avotsMonitorings saistīts ar1.NOx un SO2PastāvīgiReģenerācijas katls9.2.2.1.9.2.2.2.10.2.3.10.2.4.Periodiski vai pastāvīgiKaļķu ceplis9.2.3.1.9.2.3.3.Periodiski vai pastāvīgiSpeciāls KRS deglis9.2.4.1.9.2.4.2.2.PutekļiPeriodiski vai pastāvīgiReģenerācijas katls (kraftceluloze) un kaļķu ceplis9.2.2.3.9.2.3.4.PeriodiskiReģenerācijas katls (sulfītceluloze)10.2.4.3.KRS (tai skaitā H2S)PastāvīgiReģenerācijas katls9.2.2.1.Periodiski vai pastāvīgiKaļķu ceplis un speciāls KRS deglis9.2.3.1.9.2.3.2.9.2.4.1.PeriodiskiDifūzās emisijas no dažādiem avotiem (piemēram, šķiedrošanas līnija, tvertnes, šķeldu tvertnes u. tml.) un vājo gāzu atliekas8.6.4.9.2.1.1.4.NH3PeriodiskiReģenerācijas katli ar selektīvu nekatalītisko reducēšanu (SNKR)10.2.3.12. tabulaMonitorings emisijām ūdenīNr.p. k.ParametrsMonitoringa biežumsMonitorings saistīts ar1.Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)Kopējā organiskā oglekļa daudzums (KOO)(1)Reizi dienā(2), (3)9.1.1.10.1.1.11.1.1.12.2.3.13.1.4.2.BSP5 vai BSP7Reizi nedēļā3.Kopējās suspendētās cietvielu daļiņasReizi dienā(2), (3)4.Kopējā slāpekļa daudzumsReizi nedēļā(2)5.Kopējā fosfora daudzumsReizi nedēļā(2)6.EDTA, DTPA(4)Reizi mēnesī7.AOH (saskaņā ar EN ISO 9562:2004)(5)Reizi mēnesī9.1.1.: balināta kraftcelulozeReizi divos mēnešos10.1.1.: izņemot BHB un ĶMNS fabrikas11.1.1.: izņemot ĶTMC un ĶMC fabrikas12.2.3.13.1.4.8.Attiecīgie metāli (piemēram, Zn, Cu, Cd, Pb, Ni)Reizi gadā (1) Vērojama tendence ekonomisku un vides apsvērumu dēļ ĶSP vietā izmantot KOO. Ja KOO jau tiek mērīts kā galvenais procesa parametrs, ĶSP mērīšana nav nepieciešama, tomēr jānosaka korelācija starp šiem diviem parametriem attiecībā uz konkrēto emisijas avotu un notekūdeņu attīrīšanas procesa posmu.(2) Var izmantot arī ātros testus.(3) Ja fabrika darbojas mazāk nekā septiņas dienas nedēļā, ĶSP un KSC monitoringa biežumu var samazināt, lai aptvertu dienas, kad fabrika strādā, vai pagarinātu paraugu ņemšanas periodu līdz 48 vai 72 stundām.(4) Izmantojams, kad procesā lieto EDTA vai DTPA (helātveidojošie aģenti).(5) Nav nepieciešams ražotnēs, kas sniedz pierādījumus, ka AOH nerodas vai netiek pievienoti līdz ar ķīmiskām piedevām un izejvielām.8.6.2. LPTP ir regulārs monitorings un novērtējums par kopējā reducētā sēra difūzajām emisijām no attiecīgiem avotiem.AprakstsKopējā reducētā sēra difūzās emisijas var novērtēt ar periodiskiem mērījumiem un novērtējumiem par difūzajām emisijām no dažādiem avotiem (piemēram, šķiedrošanas līnijām, tvertnēm, šķeldu tvertnēm u. tml.). Izdara tiešus mērījumus.8.7. Atkritumu apsaimniekošana8.7.1. Lai samazinātu apglabāšanai nosūtīto atkritumu daudzumu, LPTP ir ieviest atkritumu novērtēšanas (ieskaitot atkritumu uzskaiti) un apsaimniekošanas sistēmu, lai atvieglotu atkritumu otrreizēju izmantošanu vai, ja tas nav iespējams, atkritumu pārstrādi, vai, ja arī tas nav iespējams, cita veida reģenerāciju, tostarp izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.13. tabulaTehniskie paņēmieni un to piemērojamībaNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Dažādu atkritumu frakciju dalīta vākšana (tai skaitā bīstamo atkritumu atšķirošana un klasificēšana)Skatīt 14.3. punktuVispārizmantojams2.Piemērotu atliekfrakciju apvienošana, lai iegūtu labāk izmantojamus maisījumusVispārizmantojams3.Tehnisko atlikumu priekšapstrāde pirms otrreizējas izmantošanas vai pārstrādesVispārizmantojams4.Materiālu reģenerācija un tehnisko atlikumu pārstrāde objektāVispārizmantojams5.Enerģijas reģenerācija objektā vai ārpus tā no atkritumiem ar augstu organiskās masas saturuJa tas notiek ārpus objekta, paņēmiena izmantojamība ir atkarīga no tā, vai ir pieejama ārēja ražotne6.Materiālu utilizācija ārpus ražotnesPaņēmiena izmantojamība ir atkarīga no tā, vai ir pieejama ārēja ražotne7.Atkritumu priekšapstrāde pirms likvidēšanasVispārizmantojams8.8. Emisijas ūdenīSīkāka informācija par celulozes un papīra fabriku notekūdeņu attīrīšanu un ar konkrētu procesu saistītie LPTP-SEL ir norādīti 9.–13. nodaļā.8.8.1. Lai samazinātu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) emisiju saņemošajās ūdenstilpēs, LPTP ir ķīmiskas piedevas ar augstu slāpekļa un fosfora saturu aizstāt ar piedevām ar zemu slāpekļa un fosfora saturu.IzmantojamībaIzmanto, ja ķīmiskajās piedevās esošais slāpeklis nav biopieejams (t. i., to nevar izmantot kā barības vielu bioloģiskajā attīrīšanā) vai ja barības vielu bilance ir ar pārpalikumu.8.8.2. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs, LPTP ir izmantot visus turpmāk minētos paņēmienus:1) pirmējā (fizikālķīmiskā) attīrīšana (aprakstu skatīt 14.2.2. punktā);2) otrējā (bioloģiskā) attīrīšana(1) (aprakstu skatīt 14.2.2. punktā).(1) Nav izmantojams fabrikās, kur bioloģiski attīrāmā frakcija notekūdeņos ir niecīga (piemēram, dažās speciālo papīru ražotnēs).8.8.3. Ja nepieciešama pamatīgāka attīrīšana no organiskām vielām, slāpekļa vai fosfora, LPTP ir izmantot 14.2.2. punktā minēto trešējo attīrīšanu.8.8.4. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs no bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, LPTP ir izmantot visus turpmāk minētos paņēmienus.14. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.Paņēmiens1.Bioloģiskās attīrīšanas ietaises pienācīga konstrukcija un ekspluatācija2.Aktīvās biomasas regulāra kontrole3.Barības vielu (slāpekļa un fosfora) daudzuma pielāgošana aktīvās biomasas faktiskajām vajadzībām8.9. Trokšņa emisijas8.9.1. Lai samazinātu trokšņa emisijas no celulozes un papīra ražošanas, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.15. tabulaTehniskie paņēmieni un to izmantojamībaNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Trokšņa mazināšanas programmaIetver šādus elementus:● avotu un skarto zonu apzināšana,● trokšņa līmeņa aprēķini un mērījumi, lai avotus sarindotu pēc trokšņa līmeņa,● visrentablākās paņēmienu kombinācijas apzināšana,● paņēmienu izmantošana un monitoringsVispārizmantojams2.Ietaišu, cehu un ēku izvietojuma stratēģiska plānošanaTrokšņa līmeni var samazināt, palielinot atstatumu starp trokšņa avotu un trokšņa uztvērēju un izmantojot ēkas kā trokšņa slāpētājusVispārizmantojams jaunās ražotnēs. Esošās ražotnēs iespējas pārvietot ietaises un ražošanas cehus var ierobežot telpas trūkums vai pārmērīgas izmaksas3.Darba un tā organizācijas paņēmieni ēkās, kurās atrodas trokšņainas ietaisesIetver šādus elementus:● ietaises rūpīgi inspicē un veic to apkopi, lai novērstu atteices,● apjumtās ēkās aizver logus un durvis,● ar ietaisēm strādā pieredzējis personāls,● naktīs izvairās no trokšņainiem darbiem,● apkopes darbu laikā paredz trokšņa kontroles pasākumusVispārizmantojams4.Trokšņainu ietaišu un bloku norobežošanaTrokšņainas ietaises (piemēram, baļķu apstrādes ietaises, hidrauliskos blokus un kompresorus) ievieto atsevišķās struktūrās (piemēram, ēkās vai skapjos ar skaņas izolāciju), kuru iekšējais un ārējais pārklājums ir veidots no triecienabsorbējoša materiāla5.Klusu ietaišu izmantošana un ietaišu un cauruļvadu klusinātāju izmantošana6.Pretvibrācijas izolācijaMašīnu pretvibrācijas izolēšana un trokšņa avotu un potenciāli rezonējošu detaļu novietošana atsevišķi7.Ēku skaņas izolācijaVar ietvert:● skaņu absorbējošu materiālu izmantošanu sienās un griestos,● skaņu izolējošas durvis,● dubultlogus8.Trokšņa apkarošanaTrokšņa izplatīšanos var samazināt, izvietojot barjeras starp trokšņa avotiem un uztvērējiem. Piemērotas barjeras ir aizsargsienas, vaļņi un ēkas. Piemēroti trokšņa apkarošanas paņēmieni ir, piemēram, klusinātāju un vājinātāju uzstādīšana trokšņainām ietaisēm (piemēram, tvaika izlaides un žāvētāju atveres)Vispārizmantojams jaunās ražotnēs. Esošās ražotnēs barjeru izvietošanas iespējas var ierobežot telpas trūkums9.Lielāku koksnes pārkraušanas mašīnu izmantošana, lai samazinātu kraušanas un pārvietošanas laiku un troksni, ko rada baļķi, krizdami krautnēs vai uz padeves transportieraVispārizmantojams10.Labāki darba paņēmieni, piemēram, baļķi krautnēs vai uz padeves transportiera krīt no mazāka augstuma; tūlītēja informācija par trokšņa līmeni attiecībā uz darbiniekiem8.10. Ekspluatācijas izbeigšana8.10.1. Lai novērstu piesārņojuma riskus, kad ražotnes ekspluatācija tiek izbeigta, LPTP ir izmantot turpmāk minētos vispārizmantojamos paņēmienus.16. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.Paņēmiens1.Nodrošināt, ka jau projektēšanas posmā netiek ieplānotas pazemes tvertnes un cauruļvadi vai arī to atrašanās vieta ir labi zināma un dokumentēta2.Sagatavot norādījumus par ietaišu, tvertņu un cauruļvadu iztukšošanu3.Nodrošināt sakopšanu pēc ražotnes slēgšanas (piemēram, teritorijas satīrīšanu un sanāciju). Ja iespējams, jāsaglabā augsnes dabiskās funkcijas4.Izmantot monitoringa programmu (īpaši attiecībā uz pazemes ūdeņiem), lai konstatētu iespējamo ietekmi nākotnē uz objekta teritoriju vai piegulošajām teritorijām5.Izstrādāt un atjaunināt objekta slēgšanas vai ekspluatācijas apturēšanas plānu, pamatojoties uz riska analīzi. Plānā ietver pārskatāmu slēgšanas darbu organizāciju, ņemot vērā specifiskos vietējos apstākļus9. LPTP SECINĀJUMI PAR CELULOZES RAŽOŠANU AR SULFĀTMETODIIntegrētām kraftcelulozes un papīra fabrikām papildus šajā nodaļā minētajiem LPTP secinājumiem piemēro 13. nodaļā minētos konkrētu procesu LPTP secinājumus.9.1. Notekūdeņi un emisijas ūdenī9.1.1. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs no visas fabrikas, LPTP ir izmantot balināšanu bez hlora (BHB) vai modernu balināšanu bez elementārā hlora (BEH) (aprakstu skatīt 14.2.1. punktā) un piemērotu kombināciju no 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3. un 8.8.4. punktā minētajiem paņēmieniem un turpmāk minētajiem paņēmieniem.17. tabulaTehniskie paņēmieni un to izmantojamībaNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Modificēta vārīšana pirms balināšanasSkatīt 14.2.1. punktuVispārizmantojams2.Delignifikācija ar skābekli pirms balināšanas3.Nebalinātas celulozes suspensijas filtrēšana un vārījuma efektīva skalošana4.Daļēja tehniskā ūdens reciklēšana balināšanas cehāŪdens reciklēšanas iespējas var ierobežot aplikuma veidošanās balināšanas laikā5.Efektīvs noplūžu monitorings un lokalizācija ar piemērotu atgūšanas sistēmuVispārizmantojams6.Pietiekamas melnā atsārma iztvaicētāja un reģenerācijas katla ietilpības uzturēšana, lai tiktu galā ar maksimālu slodziVispārizmantojams7.Piesārņoto (netīro) kondensātu atdestilēšana un kondensātu otrreizēja izmantošana procesā9.1.2. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP-SEL) norādīti 18. un 19. tabulā. Šos ar LPTP saistītos emisiju līmeņus nepiemēro ķīmiskajai pārstrādei paredzētas kraftcelulozes fabrikām. Notekūdeņu plūsmas references rādītājs kraftcelulozes fabrikām norādīts 8.3.2. punktā.18. tabulaAR LPTP saistītie emisiju līmeņi attiecībā uz notekūdeņu tiešu novadīšanu saņemošajās ūdenstilpēs no balinātas kraftcelulozes fabrikasNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājskg/GSt(1)1.Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)7–202.Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas0,3–1,53.Kopējā slāpekļa daudzums0,05–0,25(2)4.Kopējā fosfora daudzums0,01–0,03(2)Eikalipts: 0,02–0,11 kg/GSt(3)5.Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)(4), (5)0–0,2(1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Ja izmanto kompaktu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, emisiju līmeņi var būt nedaudz augstāki.(3) Diapazona augšējā robeža attiecas uz fabrikām, kur izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piemēram, Pireneju pussalā audzēti eikalipti).(4) Piemērojams fabrikām, kur izmanto hloru saturošas balināšanas ķimikālijas.(5) Fabrikās, kur ražo augstas stiprības, stinguma un tīrības celulozi (piemēram, tādu, no kuras pēc tam izgatavo kartonu šķidrumu iepakojumam un poraino krītpapīru), AOH emisijas līmenis var sasniegt 0,25 kg/GSt.19. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi attiecībā uz notekūdeņu tiešu novadīšanu saņemošajās ūdenstilpēs no nebalinātas kraftcelulozes fabrikasNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājskg/GSt(1)1.Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)2,5–82.Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas0,3–1,03.Kopējā slāpekļa daudzums0,1–0,2(2)4.Kopējā fosfora daudzums0,01–0,02(2)(1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Ja izmanto kompaktu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ietaisi, emisiju līmeņi var būt nedaudz augstāki.Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).9.2. Emisijas gaisā9.2.1. Stipro un vājo smakojošo gāzu emisiju samazināšana9.2.1.1. Lai samazinātu smaku emisijas un kopējā reducētā sēra emisijas, kuru cēlonis ir stiprās un vājās smakojošās gāzes, LPTP ir novērst difūzās emisijas, proti, uztvert visas procesā radušās sēru saturošās izplūdes gāzes (tostarp no visiem vēdkanāliem, kuros nonāk sēru saturošas emisijas), izmantojot visus turpmāk minētos paņēmienus.20. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensApraksts1.Stipro un vājo smakojošo gāzu savākšanas sistēmas, kas ietver šādus elementus:● pārsegi, nosūces kupoli, cauruļvadi un nosūcējsistēma ar pietiekamu jaudu,● nepārtrauktas darbības noplūžu detektēšanas sistēma,● drošības pasākumi un aprīkojums2.Stipro un vājo nekondensējamo gāzu sadedzināšanaGāzes var sadedzināt:●  reģenerācijas katlā,●  kaļķu ceplī(1),●  speciālā KRS deglī, kas aprīkots ar slapjajiem skruberiem attīrīšanai no SOx,●  enerģētiskajā katlā(2).Lai nodrošinātu, ka pastāvīgi iespējams sadedzināt stiprās smakojošās gāzes, uzstāda rezerves sistēmas. Kaļķu cepļus var izmantot kā reģenerācijas katlu rezervi. Kā rezervi var izmantot arī lāpas un kombinētos katlus3.Sadedzināšanas sistēmas nepieejamības un tās dēļ radušos emisiju fiksēšana(3)(1) Kaļķu cepļa SOx emisiju līmenis ievērojami palielinās, ja stiprās nekondensējamās gāzes tiek ievadītas ceplī, bet netiek izmantots sārmu skruberis.(2) Izmanto vājajām smakojošajām gāzēm.(3) Izmanto stiprajām smakojošajām gāzēm.IzmantojamībaIzmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās esošās ražotnēs. Nepieciešamo ietaišu uzstādīšanu esošās ražotnēs var apgrūtināt izvietojums un telpas trūkums. Sadedzināšanas izmantojamība var būt ierobežota drošības apsvērumu dēļ – šādā gadījumā var izmantot slapjos skruberus.Ar LPTP saistītais emisiju līmenis kopējam reducētajam sēram (KRS) emitētajās vājo gāzu atliekās ir 0,05–0,2 kg S/GSt.9.2.2. Emisiju samazināšana no reģenerācijas katla9.2.2.1. SO2 un KRS emisijas – lai samazinātu SO2 un KRS emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.21. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensApraksts1.Sausu cietvielu (SC) satura palielināšana melnajā atsārmāMelno atsārmu pirms sadedzināšanas var koncentrēt iztvaicēšanas procesā2.Degšanas apstākļu optimizācijaVar uzlabot degšanas apstākļus (piemēram, nodrošinot labu gaisa un kurināmā sajaukšanos, kontrolējot krāsns noslodzi)3.Slapjais skruberisSkatīt 14.1.3. punktu22. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi SO2 un KRS emisijām no reģenerācijas katlaNr.p. k.ParametrsDienas vidējais rādītājs(1), (2)mg/Nm3 pie 6 % O2Gada vidējais rādītājs(1)mg/Nm3 pie 6 % O2Gada vidējais rādītājs(1)kg S/GSt1.SO2SC10–705–50–2.SC 75–83 %(3)10–505–25–3.Kopējais reducētais sērs (KRS)1–10(4)1–5–4.Gāzveida S (KRS-S + SO2-S)SC––0,03–0,175.SC 75–83 %(3)0,03–0,13(1) Palielinot SC saturu melnajā atsārmā, samazinās SO2 emisijas, bet palielinās NOx emisijas, tādēļ reģenerācijas katlam ar zemām SO2 emisijām NOx emisijas var būt tuvākas pieļaujamā diapazona augšējai robežai un otrādi.(2) LPTP-SEL neaptver periodus, kuros reģenerācijas katls darbojas ar daudz zemāku SC saturu nekā parasti, jo melnā atsārma koncentrēšanas ietaise ir atslēgta vai ir apkopē.(3) Ja reģenerācijas katlā dedzina melno atsārmu, kurā SC > 83 %, tad SO2 un gāzveida S emisijas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.(4) Diapazons piemērojams tad, ja netiek sadedzinātas stiprās smakojošās gāzes.SC – sausas cietvielas saturs melnajā atsārmā.9.2.2.2. NOx emisijas – lai samazinātu NOx emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot optimizētu degšanas sistēmu, kam piemīt visi turpmāk minētie parametri.23. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.Paņēmiens1.Datorizēta sadedzināšanas vadība2.Kurināmā un gaisa laba sajaukšana3.Pakāpeniskas gaisa padeves sistēmas (piemēram, izmantojot dažādus gaisa aizbīdņus un gaisa ieplūdes atveres)Izmantojamība3. paņēmienu var izmantot jauniem reģenerācijas katliem un pilnībā modernizētiem reģenerācijas katliem, jo šis paņēmiens prasa ievērojami pārveidot gaisa padeves sistēmas un krāsni.24. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi NOx emisijām no reģenerācijas katlaNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājs(1)mg/Nm3 pie 6 % O2Gada vidējais rādītājs(1)kg NOx/GSt1.NOxSkujkoku koksne120–200(2)SCSC 75–83 %(3): 1,0–1,62.Lapu koku koksne120–200(2)SCSC 75–83 %(3): 1,0–1,7(1) Palielinot SC saturu melnajā atsārmā, samazinās SO2 emisijas, bet palielinās NOx emisijas, tādēļ reģenerācijas katlam ar zemām SO2 emisijām NOx emisijas var būt tuvākas pieļaujamā diapazona augšējai robežai un otrādi.(2) Reģenerācijas katla faktiskais NOx emisiju līmenis ir atkarīgs no SC satura un slāpekļa satura melnajā atsārmā un no sadedzināto NKG un citu slāpekli saturošu plūsmu (piemēram, šķīdināšanas tvertnes izplūdes gāze, no kondensāta atdalītais metanols, biodūņas) daudzuma un kombinācijas. Jo lielāks ir SC saturs, slāpekļa saturs melnajā atsārmā un sadedzināto NKG un citu slāpekli saturošo plūsmu daudzums, jo emisijas būs tuvāk pieļaujamā LPTP-SEL diapazona augstākajai robežai.(3) Ja reģenerācijas katlā dedzina melno atsārmu, kurā SC > 83 %, tad NOx emisijas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.SC – sausas cietvielas saturs melnajā atsārmā.9.2.2.3. Putekļu emisijas – lai samazinātu putekļu emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot elektrostatisko filtru (ESF) vai ESF un slapjā skrubera kombināciju (aprakstu skatīt 14.1.1. punktā).25. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi putekļu emisijām no reģenerācijas katlaNr.p. k.ParametrsPutekļu savākšanas sistēmaGada vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 6 % O2Gada vidējais rādītājskg putekļu/GSt1.PutekļiJauna vai ievērojami modernizēta10–250,02–0,202.Esoša10–40(1)0,02–0,3(1)(1) Ja ar ESF aprīkota esošā reģenerācijas katla darbmūžs tuvojas beigām, emisijas laika gaitā var pieaugt līdz 50 mg/Nm3 (atbilst 0,4 kg/GSt).9.2.3. Emisiju samazināšana no kaļķu cepļa9.2.3.1. SO2 emisijas – lai samazinātu SO2 emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.26. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensApraksts1.Kurināmā izvēle/kurināmais ar zemu sēra saturuSkatīt 14.1.3. punktu2.Ierobežot sēru saturošu stipro smakojošo gāzu sadedzināšanu kaļķu ceplī3.Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos4.Sārmu skruberis27. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi SO2 un sēra emisijām no kaļķu cepļaNr.p. k.Parametrs(1)Gada vidējais rādītājsmg SO2/Nm3 pie 6 % O2Gada vidējais rādītājskg S/GSt1.SO2, kad kaļķu ceplī netiek dedzinātas stiprās gāzes5–70–2.SO2, kad kaļķu ceplī tiek dedzinātas stiprās gāzes55–120–3.Gāzveida S (KRS-S + SO2-S), kad kaļķu ceplī netiek dedzinātas stiprās gāzes–0,005–0,074.Gāzveida S (KRS-S + SO2-S), kad kaļķu ceplī tiek dedzinātas stiprās gāzes–0,055–0,12(1) Pie "stiprajām gāzēm" pieder metanols un terpentīns.9.2.3.2. KRS emisijas – lai samazinātu KRS emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.28. tabulaTehniskais paņēmiensNr.p. k.PaņēmiensApraksts1.Kontrolēt lieko skābekliSkatīt 14.1.3. punktu2.Kontrolēt Na2S saturu sadedzināmajos kaļķu sārņos3.ESF un sārmu skrubera kombinācijaSkatīt 14.1.3. punktu29. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi KRS emisijām no kaļķu cepļaNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājsmg S/Nm3 pie 6 % O21.Kopējais reducētais sērs (KRS)(1)(1) Kaļķu cepļiem, kuros dedzina stiprās gāzes (ieskaitot metanolu un terpentīnu), SEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 40 mg/Nm3.9.2.3.3. NOx emisijas – lai samazinātu NOx emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.30. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensApraksts1.Optimizēta sadedzināšana un sadedzināšanas vadībaSkatīt 14.1.2. punktu2.Kurināmā un gaisa laba sajaukšana3.Zemu NOx emisiju deglis4.Kurināmā izvēle/zema N satura kurināmais31. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi NOx emisijām no kaļķu cepļaNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 6 % O2Gada vidējais rādītājskg NOx/GSt1.NOxŠķidrais kurināmais100–200(1)0,1–0,2(1)2.Gāzveida kurināmais100–350(2)0,1–0,3(2)(1) Ja izmanto augu izcelsmes šķidro kurināmo (piemēram, terpentīnu, metanolu, taleļļu), tostarp kurināmo, kas iegūts kā celulozes ražošanas blakusprodukts, emisiju līmenis var sasniegt 350 mg/Nm3 (atbilst 0,35 kg NOx/GSt).(2) Ja izmanto augu izcelsmes gāzveida kurināmo (piemēram, nekondensējamas gāzes), tostarp kurināmo, kas iegūts kā celulozes ražošanas blakusprodukts, emisiju līmenis var sasniegt 450 mg/Nm3 (atbilst 0,45 kg NOx/GSt).9.2.3.4. Putekļu emisijas – lai samazinātu putekļu emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot elektrostatisko filtru (ESF) vai ESF un slapjā skrubera kombināciju (aprakstu skatīt 14.1.1. punktā).32. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi putekļu emisijām no kaļķu cepļaNr.p. k.ParametrsPutekļu savākšanas sistēmaGada vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 6% O2Gada vidējais rādītājskg putekļu/GSt1.PutekļiJauna vai modernizēta10–250,005–0,02Esoša10–30(1)0,005–0,03(1)(1) Ja ar ESF aprīkota esošā reģenerācijas katla darbmūžs tuvojas beigām, emisijas laika gaitā var pieaugt līdz 50 mg/Nm3 (atbilst 0,05 kg/GSt).9.2.4. Emisiju samazināšana no stipro smakojošo gāzu degļa (speciāls KRS deglis)9.2.4.1. Lai samazinātu SO2 emisijas no stipro smakojošo gāzu sadedzināšanas speciālā KRS deglī, LPTP ir izmantot SO2 sārmu skruberi.33. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi SO2 un KRS emisijām no stipro gāzu sadedzināšanas speciālā KRS deglīNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 9 % O2Gada vidējais rādītājskg S/GSt1.SO220–120–2.KRS1–5 3.Gāzveida S (KRS-S + SO2-S)–0,002–0,05(1)(1) Šis LPTP-SEL ir balstīts uz gāzes plūsmu 100–200 Nm3/GSt diapazonā.9.2.4.2. Lai samazinātu NOx emisijas no stipro smakojošo gāzu sadedzināšanas speciālā KRS deglī, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.34. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Degļa/degšanas optimizācijaSkatīt 14.1.2. punktuVispārizmantojams2.Pakāpeniska sadedzināšanaSkatīt 14.1.2. punktuVispārizmantojams jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās esošās ražotnēs. Esošās fabrikās var izmantot tikai tad, ja pietiek vietas ietaišu izvietošanai35. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi NOx emisijām no stipro gāzu sadedzināšanas speciālā KRS deglīNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 9 % O2Gada vidējais rādītājskg NOx/GSt1.NOx50–400(1)0,01–0,1(1)(1) Ja esošā ražotnē nav praktiski iespējams pāriet uz pakāpenisku sadedzināšanu, emisiju līmenis var sasniegt 1000 mg/Nm3 (atbilst 0,2 kg/GSt).9.3. Atkritumu rašanās9.3.1. Lai novērstu atkritumu rašanos un samazinātu likvidējamo cieto atkritumu daudzumu, LPTP ir tehnoloģiskajā procesā reciklēt putekļus no melnā atsārma reģenerācijas katla ESF.IzmantojamībaPutekļu recirkulācijas iespējas var būt ierobežotas, ja putekļi satur piemaisījumus.9.4. Energopatēriņš un energoefektivitāte9.4.1. Lai samazinātu siltumenerģijas (tvaika) patēriņu, maksimāli palielinātu izmantoto energonesēju lietderību un samazinātu elektroenerģijas patēriņu, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.36. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.Paņēmiens1.Liels sauso cietvielu saturs mizā, ko panāk, izmantojot efektīvas preses vai žāvēšanu2.Augstefektīvi tvaika katli, piemēram, zema dūmgāzu temperatūra3.Efektīvas sekundārās apsildes sistēmas4.Noslēgtas ūdensapgādes sistēmas, tostarp balināšanas cehā5.Augsta celulozes koncentrācija (vidējas vai augstas konsistences celulozes paņēmiens)6.Augstefektīvs iztvaicēšanas cehs7.Siltuma reģenerācija no šķīdināšanas tvertnēm, piemēram, ar atveru skruberiem8.Zemas temperatūras plūsmu reģenerācija no izplūdēm un citiem siltuma pārpalikuma avotiem, ko izmanto, lai apsildītu ēkas, uzsildītu katla barošanas ūdeni un tehnisko ūdeni9.Sekundārā siltuma un sekundārā kondensāta pienācīga izmantošana10.Procesu monitorings un kontrole ar modernām kontroles sistēmām11.Integrēta siltummaiņu tīkla optimizācija12.Dūmgāzu siltuma atgūšana no reģenerācijas katla starp ESF un ventilatoru13.Pēc iespējas augstākas konsistences celulozes filtrēšanas un tīrīšanas posmā14.Dažādu lielu motoru ātruma kontrole15.Efektīvu vakuumsūkņu izmantošana16.Piemērota lieluma cauruļvadi, sūkņi un ventilatori17.Optimizēts līmenis tvertnēs9.4.2. Lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.37. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.Paņēmiens1.Liels sauso cietvielu saturs melnajā atsārmā (palielina katla efektivitāti, tvaika ražošanu un līdz ar to elektroenerģijas ražošanu)2.Augsts spiediens un temperatūra reģenerācijas katlā; jaunos reģenerācijas katlos spiediens var būt vismaz 100 bāri un temperatūra – 510 °C3.Izplūdes tvaika spiediens pretspiediena turbīnā tik zems, cik vien tehniski iespējams4.Kondensācijas turbīna elektroenerģijas ražošanai no liekā tvaika5.Augsta turbīnu efektivitāte6.Barošanas ūdens uzsildīšana līdz temperatūrai, kas tuva vārīšanās temperatūrai7.Katliem pievadītā sadedzināšanai nepieciešamā gaisa un kurināmā iepriekšēja uzsildīšana10. LPTP SECINĀJUMI PAR SULFĪTCELULOZES RAŽOŠANUIntegrētām sulfītcelulozes un papīra fabrikām papildus šajā nodaļā minētajiem LPTP secinājumiem piemēro 13. nodaļā minētos konkrētu papīra ražošanas procesu LPTP secinājumus.10.1. Notekūdeņi un emisijas ūdenī10.1.1. Lai nepieļautu un samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs no visas fabrikas, LPTP ir izmantot piemērotu kombināciju no 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3. un 8.8.4. punktā minētajiem paņēmieniem un turpmāk minētajiem paņēmieniem.38. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Padziļināta modificēta vārīšana pirms balināšanasSkatīt 14.2.1. punktuIzmantojamību var ierobežot celulozei izvirzītās kvalitātes prasības (kad nepieciešama liela stiprība)2.Delignifikācija ar skābekli pirms balināšanas3.Nebalinātas celulozes suspensijas filtrēšana un efektīva skalošanaVispārizmantojams4.Karstās sārmošanas posmā radušos notekūdeņu iztvaicēšana un koncentrāta sadedzināšana nātrija reģenerācijas katlāIerobežota izmantojamība fabrikās, kur ražo celulozi ķīmiskai pārstrādei, ja notekūdeņu daudzpakāpju bioloģiskā attīrīšana nodrošina labākus vispārējos vides apstākļus5.Bezhlora balināšanaIerobežota izmantojamība tirgum paredzētas celulozes fabrikās, kur ražo celulozi ar augstu baltuma pakāpi, un fabrikās, kur ražo speciālu celulozi ķīmiskiem lietojumiem6.Balināšana noslēgtā sistēmāIzmantojams tikai ražotnēs, kas vārīšanai un pH regulēšanai balināšanas posmā izmanto to pašu bāzi7.Pirmbalināšana ar MgO un skalošanas šķidrumu recirkulēšana, sākot ar pirmbalināšanu un beidzot ar nebalinātas celulozes suspensijas skalošanuIzmantojamību var ierobežot šādi faktori: produkta kvalitāte (piemēram, tīrības pakāpe, baltuma pakāpe), Kappa skaitlis pēc vārīšanas, iekārtas hidrauliskā jauda, tvertņu, iztvaicētāju un reģenerācijas katlu ietilpība, iespēja iztīrīt skalošanas ietaises8.Nekoncentrēta atsārma pH korekcija, pirms nonākšanas iztvaicētājā vai kad tas ir nonācis iztvaicētājāVispārizmantojams ražotnēs, kur izmanto magnija tehnoloģisko procesu. Reģenerācijas katlam un pelnu kontūram jābūt ar rezerves ietilpību9.No iztvaicētājiem nākušā kondensāta anaerobiska attīrīšanaVispārizmantojams10.SO2 atdalīšana un reģenerēšana no iztvaicētāju kondensātiemIzmantojams, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu notekūdeņu anaerobisko attīrīšanu11.Efektīvs noplūžu monitorings un lokalizācija, tostarp ar ķīmisko vielu un enerģijas reģenerācijas sistēmuVispārizmantojams10.1.2. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņiSkatīt 39. un 40. tabulu. Šie ar LPTP saistītie emisiju līmeņi nav piemērojami fabrikām, kur ražo celulozi ķīmiskai pārstrādei, un speciālas, ķīmiskiem lietojumiem paredzētas celulozes ražošanai. References notekūdeņu plūsmas rādītājs sulfītcelulozes fabrikām ir norādīts 8.3.2. punktā.39. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi tiešai notekūdeņu novadīšanai saņemošajās ūdenstilpēs no papīra ražošanā izmantojamas balinātas sulfītcelulozes un magnefītcelulozes fabrikasNr.p. k.ParametrsBalināta sulfītceluloze, ko var izmantot papīra ražošanai(1)Magnefītceluloze,ko var izmantot papīra ražošanai(1) Gada vidējais rādītājskg/GSt(2)Gada vidējais rādītājskg/GSt1.Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)10–30(3)20–352.Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas0,4–1,50,5–2,03.Kopējā slāpekļa daudzums0,15–0,30,1–0,254.Kopējā fosfora daudzums0,01–0,05(3)0,01–0,07 Gada vidējais rādītājsmg/l 5.Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi (AOH)0,5–1,5(4), (5) (1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) LPTP-SEL neattiecas uz dabiski tauknecaurlaidīgas celulozes fabrikām.(3) LPTP-SEL attiecībā uz ĶSP un kopējā fosfora saturu neattiecas uz tirgum paredzētu celulozi no eikaliptiem.(4) Tirgum paredzētas sulfītcelulozes fabrikās var izmantot saudzīgu balināšanu ar ClO2, lai ievērotu produktam izvirzītās prasības, taču tad rodas AOH emisijas.(5) Neattiecas uz BHB fabrikām.40. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi attiecībā uz notekūdeņu tiešu novadīšanu saņemošajās ūdenstilpēs no sulfītcelulozes fabrikas, kur ražo ĶMNS celuloziNr.p. k.ParametrsGada vidējais rādītājskg/GSt(1)1.Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)3,2–112.Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas0,5–1,33.Kopējā slāpekļa daudzums0,1–0,2(2)4.Kopējā fosfora daudzums0,01–0,02(1) LPTP-SEL diapazons attiecas uz tirgum paredzētas celulozes ražošanu un celulozes ražošanu integrētās fabrikās (emisijas no papīra ražošanas nav iekļautas).(2) Kopējā slāpekļa LPTP-SEL neattiecas uz celulozes iegūšanu ar ĶMNS paņēmienu, izmantojot amoniju, jo procesa specifiskās emisijas ir augstākas.Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).10.2. Emisijas gaisā10.2.1. Lai novērstu un samazinātu SO2 emisijas, LPTP ir savākt visas ļoti koncentrētās SO2 gāzes plūsmas no skābā atsārma ražošanas, vārkatliem, difūzeriem un izpūtes tvertnēm un reģenerēt sēra komponentes.10.2.2. Lai novērstu un samazinātu difūzās sēru saturošās un smakojošās emisijas no skalošanas, filtrēšanas un iztvaicēšanas ierīcēm, LPTP ir savākt šīs vājās gāzes un izmantot kādu no turpmāk minētajiem paņēmieniem.41. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Sadedzināšana reģenerācijas katlāSkatīt 14.1.3. punktuNav izmantojams sulfītcelulozes fabrikās, kur vārīšanai izmanto kalciju. Šādās fabrikās neizmanto reģenerācijas katlus2.Slapjais skruberisSkatīt 14.1.3. punktuVispārizmantojams10.2.3. Lai samazinātu NOx emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot optimizētu degšanas sistēmu, tostarp vienu turpmāk minēto paņēmienu vai to kombināciju.42. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensAprakstsIzmantojamība1.Reģenerācijas katla optimizācija, kontrolējot degšanas apstākļusSkatīt 14.1.2. punktuVispārizmantojams2.Nostrādātā atsārma pakāpeniska inžekcijaIzmantojams jaunos lielos reģenerācijas katlos un ievērojami modernizētos reģenerācijas katlos3.Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)Esošo reģenerācijas katlu modernizāciju var ierobežot kaļķakmens veidošanās problēma un ar to saistīta lielāka nepieciešamība pēc tīrīšanas un apkopes. Nav ziņots par izmantojamību fabrikās, kur lieto amoniju, tomēr, ņemot vērā specifiskos apstākļus nostrādātajā gāzē, paredzams, ka SNKR ietekmes nebūs. Sprādzienbīstamības dēļ nav izmantojams fabrikās, kur lieto nātriju43. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi NOx un NH3 emisijām no reģenerācijas katlaNr.p. k.ParametrsDienas vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 5 % O2Gada vidējais rādītājsmg/Nm3 pie 5 % O21.NOx100–350(1)100–270(1)2.NH3 (SNKR neizreaģējušais amonjaks)(1) Fabrikās, kur izmanto amoniju, var rasties augstāks NOx emisiju līmenis: līdz 580 mg/Nm3 kā dienas vidējais rādītājs un līdz 450 mg/Nm3 kā gada vidējais rādītājs.10.2.4. Lai samazinātu putekļu un SO2 emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem un ierobežot skruberu "skābo skalošanu" līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.44. tabulaTehniskie paņēmieniNr.p. k.PaņēmiensApraksts1.ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju Venturi tipa skruberiemSkatīt 14.1.3. punktu2.ESF vai multicikloni ar vairākpakāpju divpusējiem otrējiem skruberiem45. tabulaAr LPTP saistītie emisiju līmeņi putekļu un SO2 emisijām no reģe …