📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Par ārstu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
MINISTRIJU
DOKUMENTI
Labklājības
ministrija
Rīkojums Nr.350
Rīgā 1999.gada 5.novembrī
Par ārstu
specialitāšu nolikumu apstiprināšanu
Izdots saskaņā
ar
Ārstniecības
likuma 27.pantu
1. Apstiprināt:
1.1. Ģimenes (vispārējās prakses)
ārsta specialitātes nolikumu;
1.2. Katastrofu medicīnas ārsta
specialitātes nolikumu;
1.3. Veselības aprūpes ārsta
specialitātes nolikumu;
1.4. Ārsta eksperta specialitātes
nolikumu.
2. Atzīt par spēku zaudējušu ar
Labklājības ministrijas 1998.gada 8.jūnija rīkojumu Nr.130
"Par ķirurģiskā profila ārstu specialitāšu nolikumu
apstiprināšanu" apstiprināto "Ģimenes (vispārējās
prakses) ārsta specialitātes nolikumu".
Labklājības ministrs
R.Jurdžs
Ģimenes (vispārējās prakses)
ārsta specialitātes nolikums
I. Vispārīgie
jautājumi
1. Ģimenes (vispārējās prakses)
ārsta (turpmāk - ģimenes ārsts) specialitāte ir ārstniecības
personu pamatspecialitāte, kurā ārsts veic primāro veselības
aprūpi - novērtē pacienta veselības stāvokli, veic slimību
diagnostiku un savas kompetences ietvaros nosaka nepieciešamos
profilaktiskos un ārstnieciskos pasākumus, kā arī nepieciešamības
gadījumā nosaka speciālos izmeklējumus un citu veselības aprūpes
speciālistu līdzdalību primārajā veselības aprūpē.
2. Ģimenes ārsts ir ārsts ar
augstāko medicīnisko izglītību, kurš atbilstoši šim nolikumam ir
apguvis pēcdiploma apmācības programmu ģimenes ārsta
specialitātē, nokārtojis sertifikācijas eksāmenu un ieguvis
ģimenes ārsta sertifikātu.
3. Ģimenes ārsta darbības mērķis
ir palīdzēt pacientam izdarīt izvēli starp piedāvātajiem
veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot pacienta spējas
labākai fiziskai, mentālai un sociālai darbībai, kā arī saglabāt
pacienta veselību. Ģimenes ārsta darbība ir savstarpēji saistīta
ar citu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbību, kuras
mērķis ir sniegt ārstniecisko palīdzību vai arī radīt apstākļus
specializētās ārstnieciskās palīdzības sniegšanai.
4. Ģimenes ārsta darbība ir
primārās veselības aprūpes pamats, kas balstās uz šādiem
galvenajiem principiem:
4.1. brīva pakalpojumu
pieejamība;
4.2. ilglaicīga un nepārtraukta
pacientu aprūpe;
4.3. vispusīga un koordinēta
pacientu aprūpe;
4.4. ārsta un pacienta sadarbība
pacienta veselības veicināšanā, slimību profilaksē un
ārstnieciskajā procesā.
5. Ģimenes ārsta darbība:
5.1. ir ārstnieciskā palīdzība
pašam pacientam un viņa ģimenei;
5.2. ir saistīta ar citu
ārstniecības personu darbību primārajā veselības aprūpē;
5.3. ir saistīta ar specializēto
veselības aprūpi;
5.4. ir saistīta ar sociālās
palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību.
6. Primārajā veselības aprūpē
ģimenes ārsta darbība raksturojas ar tās vispārējo pieeju, kuru
raksturo:
6.1. tūlītēja, pastāvīga un brīva
pakalpojumu pieejamība;
6.2. ārstnieciskās palīdzības
sniegšana pacientam ierastā vidē;
6.3. ārstnieciskās palīdzības
sniegšana tajā laikā un vietā, kur tā pacientam nepieciešama
(mobilā metode).
7. Ģimenes ārsta darbība ir
centrālais posms primārajā veselības aprūpē un tai ir
koordinējoša loma primārajā un citos veselības aprūpes līmeņos,
tajā skaitā iesaistot augsti specializētu veselības aprūpi.
8. Ģimenes ārsta specialitātei
nepieciešamās zināšanas un tām atbilstošā darbība klīniskajā
medicīnā tiek iedalītas četros līmeņos, nosakot šādu kompetences
sadalījumu starp ģimenes ārstu un citu specialitāšu ārstiem:
8.1. pirmais līmenis - ģimenes
ārsts diagnosticē, izvērtē pacienta stāvokli, ārstē saslimšanu
patstāvīgi un darbojas neatkarīgi;
8.2. otrais līmenis - ģimenes
ārsts diagnosticē, izvērtē pacienta stāvokli un ārstē saslimšanu
patstāvīgi, nepieciešamības gadījumā izmantojot citu specialitāšu
ārstu konsultācijas;
8.3. trešais līmenis - ģimenes
ārsts izvērtē pacienta stāvokli un veido darba hipotēzi, bet
slimības diagnozes apstiprināšanai un tālākai ārstēšanai nosūta
pacientu citu veselības aprūpes speciālistu aprūpē, kopā ar šiem
speciālistiem piedalās pacienta ar hroniskām saslimšanām
terapijas rezultātu un veselības stāvokļa novērtēšanā un pēc
pacienta klīniskās izveseļošanās vai hroniskās saslimšanas
paasinājuma fāzes beigām turpina pacienta veselības stāvokļa
pastāvīgu novērošanu un organizē viņa rehabilitāciju;
8.4. ceturtais līmenis - ģimenes
ārsts diagnosticē un nosūta pacientu tālākai ārstēšanai
stacionārā, lai nodrošinātu dzīvības uzturēšanu pēc sekmīgas
kardio-pulmonālās reanimācijas, kā arī, lai uzsāktu ķirurģisku
vai traumu ārstēšanu un pēc pacienta klīniskās izveseļošanās
organizē viņa rehabilitāciju un citu specialitāšu ārstu
rekomendāciju izpildi.
9. Ģimenes ārsta darbība ir
saistīta ar citu valsts un pašvaldību institūciju darbību, kas
sadarbojas ar ģimenes ārstu kā primārās veselības aprūpes
speciālistu, izmantojot viņa profesionālās zināšanas.
II. Sertificēta
ģimenes ārsta darbība
10. Sertificēta ģimenes ārsta
profesionālās darbības galvenie pienākumi ir:
10.1. nodrošināt pastāvīgu,
ilgstošu, nepārtrauktu un vispusīgu pacienta un viņa ģimenes
(personu, kuras ir piereģistrētas pie konkrētā ģimenes ārsta)
aprūpi un šīs aprūpes brīvu pieejamību;
10.2. nodrošināt primāro veselības
aprūpi un koordinēt pacienta veselības aprūpi citos veselības
aprūpes līmeņos:
10.2.1. iepazīties ar pacientu un
būt spējīgam uztvert pacienta lūgumu pēc palīdzības neatkarīgi no
pacienta dzimuma, vecuma, tautības, reliģijas, veselības un
sociālā stāvokļa un citiem faktoriem;
10.2.2. noskaidrot pacienta
veselības problēmas (izmeklēt pacientu, veidot darba hipotēzes,
veikt vispārējo, sistēmu un papildus fizikālo izmeklēšanu);
10.2.3. veikt pacienta veselības
stāvokļa izvērtējumu un slēdzienu noformēt ar attiecīgu
dokumentu;
10.2.4. izveidot pacienta
ārstēšanas plānu un nodrošināt tā savlaicīgu izpildi
(izskaidrojot, informējot un dodot padomu pacientam attiecībā uz
slimības norises gaitu un paškontroles iespējām, pielietojot
medikamentozo ārstēšanu, kā arī veicot ambulatorās ķirurģiskās
operācijas);
10.2.5. konsultēties ar citiem
veselības aprūpes speciālistiem un palīdzēt tiem nodrošināt
pacienta veselības aprūpi;
10.3. sniegt ārstniecisko
palīdzību atbilstoši ģimenes ārsta specialitātes kompetences
līmenim šādām pacientu kategorijām:
10.3.1. jaundzimušajiem,
zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem;
10.3.2. jauniešiem un
pieaugušajiem, tajā skaitā arī grūtniecēm un veciem
pacientiem;
10.3.3. mirstošiem un bezcerīgi
slimiem pacientiem;
10.3.4. pacientiem ar hroniskām
saslimšanām;
10.3.5. pacientiem, kuriem
nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība;
10.4. koordinēt pacienta veselības
aprūpi (ārstēšanu):
10.4.1. sadarboties ar citām
ārstniecības personām, lai nodrošinātu pacienta veselības aprūpes
nepārtrauktību;
10.4.2. nosūtīt pacientu pie cita
veselības aprūpes speciālista uz konsultāciju vai uz stacionāru
profesionāli pamatotas nepieciešamības gadījumā;
10.4.3. nosūtīt pacientu ārstēties
pie cita ģimenes ārsta, citu specialitāšu ārstiem vai
specializētajos centros un stacionāros retu, sarežģītu, grūti
ārstējamu slimību un traumatisku bojājumu gadījumā;
10.4.4. sadarboties ar sociālās
aprūpes darbiniekiem, kuri nodrošina ģimenes ārsta pacienta
sociālo aprūpi;
10.4.5. iesaistīt sociālās
palīdzības un tiesību sargājošās institūcijas ar sava pacienta
veselību saistīto problēmu risināšanā;
10.5. nodrošināt savas darbības
atbilstību valstī noteiktajiem veselības aprūpes principiem:
10.5.1. uzturēt un paaugstināt
savas profesionālās zināšanas;
10.5.2. iekārtot, organizēt un
administrēt savu praksi;
10.5.3. atbalstīt pacienta un
sabiedrības izglītošanu veselības aprūpes jautājumos un veselības
veicināšanā;
10.5.4. sekot pacienta un
sabiedrības sociālajai attīstībai, kas var ietekmēt pacienta un
sabiedrības veselību;
10.5.5. nodrošināt medicīniskās un
uzskaites dokumentācijas lietvedības atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām;
10.5.6. sniegt pārskatus par savu
profesionālo darbību normatīvajos aktos noteiktajos
gadījumos.
11. Sertificētam ģimenes ārstam ir
šādas tiesības:
11.1. neatkarīgi uzstādīt diagnozi
un noteikt ārstnieciskos pakalpojumus, ievērojot pacienta
intereses;
11.2. konsultēties ar citiem
veselības aprūpes speciālistiem un izmantot dažādas diagnostikas
metodes ar nolūku precizēt diagnozi;
11.3. saņemt savam darbam
nepieciešamo informāciju par sava pacienta veselību no citiem
veselības aprūpes speciālistiem un ārstniecības iestādēm;
11.4. piedalīties sava pacienta
konsultācijās pie citiem veselības aprūpes speciālistiem un viņa
ārstēšanas procesā stacionārā;
11.5. atteikties no pacienta
ārstēšanas, kurš neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības
personas norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā
veidā tieši negatīvi ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu, par
atteikuma iespēju iepriekš brīdinot pacientu;
11.6. saņemt no slimokasēm apmaksu
par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ja ir noslēgts
attiecīgs līgums ar slimokasi);
11.7. saņemt valsts un pašvaldību
institūciju dotācijas, kā arī cita veida palīdzību, tajā skaitā
starptautisko palīdzību.
III. Sertificēta
ģimenes ārsta atbildība
12. Nodrošinot primāro veselības
aprūpi un sadarbojoties ar citiem veselības aprūpes
speciālistiem, sertificēts ģimenes ārsts ir atbildīgs:
12.1. par šā nolikuma 10.punktā
minēto pienākumu izpildi;
12.2. par paša veiktajām
diagnostiskajām un ārstnieciskajām metodēm un manipulācijām;
12.3. par konfidencialitātes
saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta
ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi un viņa privāto
dzīvi;
12.4. par medicīnas ētikas normu
ievērošanu attiecībās ar pacientu, kolēģiem un pacienta
piederīgajiem;
12.5. par veselības veicināšanas
atbalstīšanu un slimību profilaksi, ja pacients vai viņa
aizbildņi vai aizgādņi no tā neatsakās;
12.6. par tā nesertificēta ārsta
darbību, kurš strādā ģimenes ārsta vadībā, izņemot šā nolikuma
15.punktā minētajos gadījumos.
13. Koordinējot pacienta veselības
aprūpi un ārstnieciskās palīdzības sniegšanu, sertificēts ģimenes
ārsts ir atbildīgs par savlaicīgu pacienta nosūtīšanu pie
attiecīgā speciālista uz sekundāro vai terciāro veselības aprūpes
līmeni, kā arī nepieciešamības gadījumā pie cita primārās
veselības aprūpes speciālista.
IV Nesertificēta
ārsta darbība un atbildība
ģimenes ārsta
specialitātē
14. Nesertificēts ārsts veic
ģimenes ārsta funkcijas sertificēta ģimenes ārsta vadībā.
15. Nesertificēts ārsts ir
atbildīgs par:
15.1. sertificēta ģimenes ārsta
norādījumu izpildi;
15.2. paša veiktajām
diagnostiskajām un ārstnieciskajām manipulācijām;
15.3. savām tehniskajām kļūdām un
paviršību;
15.4. konfidencialitātes
saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta
ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi un viņa privāto
dzīvi.
V. Ģimenes ārsta
specialitātes kompetence
16. Ģimenes ārsta kompetencē
ir:
16.1. iedzīvotāju veselības
veicināšana, slimību profilakse, agrīna slimību diagnosticēšana,
ārstēšana un rehabilitācija;
16.2. speciālo izmeklējumu
nepieciešamības un citu specialitāšu ārstu līdz-dalības
noteikšana pacienta veselības aprūpē, kā arī citu veselības
aprūpes speciālistu ieteikumu koordinēšana, izmantojot izmaksu
efektīvākos veidus profilakses un ārstēšanas resursu
izmantošanā;
16.3. manipulāciju veikšana,
specialitātes kompetences ietvaros izmantojot attiecīgās
diagnostikās un ārstnieciskās metodes;
16.4. veselības, slimības
stāvokļa, slimības-veselības robežstāvokļu un veselības
atbilstības izvērtēšana pacientam, sagatavojot par to medicīnisku
slēdzienu, ko noformē ar attiecīgu dokumentu (nepieciešamības
gadījumā ārsts pieaicina attiecīgus konsultantus);
16.5. akūtu un hronisku iekšējo
orgānu, ādas, nervu, kaulu un mīksto audu, infekciju, acu, ausu,
kakla un deguna, reproduktīvās sistēmas un seksuāli transmisīvo,
psihisko slimību, narkomānijas un alkoholisma, kā arī citu
slimību un to komplikāciju diagnostika un ārstēšana atbilstoši
savas kompetences līmenim;
16.6. pirmās palīdzības sniegšana
un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana pacientam
visu veidu slimību un traumu gadījumos;
16.7. konsultācijas ar stacionāra
ārstiem, pacientam ārstējoties stacionārā, un atveseļošanas
turpināšana pēcstacionāra etapā, pārstāvot pacienta
intereses;
16.8. profilaktisko un
diagnostisko pasākumu veikšana pacientu reproduk-tīvās veselības
nodrošināšanai, veicot atbilstošas analīzes (iztriepes,
bakterioloģiskos uzsējumus, onkocitoloģiskie izmeklējumi
u.c.);
16.9. konsultēšana ģimenes
plānošanā, izvērtējot nākamo vecāku veselību un reprodukcijai
kaitīgos faktorus, un kontracepcijas jautājumos;
16.10. grūtniecības
diagnosticēšana un fizioloģiski noritošas grūtniecības pilna
novērošana un vadīšana, kā arī patoloģiskas grūtniecības un
grūtnieču ar paaugstinātu grūtniecības risku novērošana un
vadīšana sadarbība ar konsultējošo ginekologu;
16.11. nedēļnieces un jaundzimušā
aprūpe, konsultējoties ar attiecīgā profila speciālistiem
sarežģītu pēcdzemdību pataloģiju gadījumā;
16.12. jaundzimušo, zīdaiņu un
bērnu attīstības un veselības novērošana un konsultāciju
sniegšana par to uzlabošanu, profilaktiskās vakcinācijas veikšana
atbilstoši vakcinācijas kalendāram;
16.13. saslimušu zīdaiņu, bērnu un
pusaudžu ārstēšana, nepieciešamības gadījumā pieaicinot
attiecīgās specialitātes ārstu;
16.14. integrālas un nepārtrauktas
aprūpes veikšana;
16.15. sociālās aprūpes dienesta
informēšana sociālās aprūpes nepiecieša-mības gadījumā un
iesaistīšanās pacienta psihosociālo apstākļu risināšanā, sniedzot
konsultācijas veselības aprūpes jautājumos.
VI. Pēcdiploma
izglītība un kvalifikācijas celšana
ģimenes ārsta
specialitātē
17. Pēcdiploma apmācības kopējais
ilgums ģimenes ārsta specialitātē ir trīs gadi un tie iedalās
šādi:
17.1. pirmajā apmācības gadā:
17.1.1. internā medicīna (klīniskā
medicīna) - 70% jeb 1298 stundas;
17.1.2. personas, ģimenes un
sabiedrības veselība - 20% jeb 365 stundas;
17.1.3. ģimenes medicīna - 10% jeb
185 stundas;
17.2. otrajā apmācības gadā:
17.2.1. mātes un bērna veselība -
60% jeb 1100 stundas;
17.2.2. ķirurģija, ambulatorā
ķirurģija un neatliekamā medicīniskā palīdzība:
17.2.2.1. neatliekamā medicīniskā
palīdzība - 5% jeb 95 stundas;
17.2.2.2. ambulatorā ķirurģija -
15% jeb 280 stundas;
17.2.3. personas, ģimenes un
sabiedrības veselība - 10% jeb 180 stundas;
17.2.4. ģimenes medicīna - 10% jeb
183 stundas;
17.3. trešajā apmācības gadā:
17.3.1. ģimenes medicīna - 90% jeb
1670 stundas;
17.3.2. personas, ģimenes un
sabiedrības veselība - 10% jeb 178 stundas.
18. Pēcdiploma apmācības laikā
tiek izmantotas šādas mācību metodes:
18.1. lekcijas (ne vairāk kā 40%
no teorētiskās apmācības) un semināri - 20%;
18.2. individuālais darbs,
izmantojot dažādus mācību līdzekļus - 15 %;
18.3. praktiskais darbs
apmācīttiesīgā ārsta vadībā - 65%.
19. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst teorētiskās zināšanas un praktiskās
iemaņas šādos jautājumos:
19.1. ģimenes medicīna -
teorētiskais kurss un praktiskais darbs ģimenes ārsta praksē;
19.2. internā medicīna (klīniskā
medicīna), papildus iekļaujot neiroloģiju, oftalmoloģiju,
otolaringoloģiju un dermatoloģiju;
19.3. mātes un bērna veselība:
19.3.1. grūtniecība, dzemdības un
pēcdzemdību periods;
19.3.2. jaundzimušā, zīdaiņa un
bērnu vecuma īpatnības un veselības problēmas;
19.3.3. reproduktīva veselība
(tajā skaitā, seksuāli transmisīvās slimības) un ģimenes
plānošana;
19.4. personas, ģimenes un
sabiedrības veselība un rehabilitācija:
19.4.1. mentālā veselība un
pataloģija (psihiatrija);
19.4.2. ģimenes ārsta darba
psiholoģiskie aspekti;
19.4.3. sabiedrības veselība;
19.5. ķirurģija un neatliekamā
medicīniskā palīdzība:
19.5.1. ambulatorā ķirurģija,
ietverot uroloģijas problēmas primārajā veselības aprūpē, un
traumatoloģija;
19.5.2. neatliekamā medicīniskā
palīdzība;
19.5.3. katastrofu medicīna.
20. Internistam vai pediatram,
kurš ir nostrādājis ne mazāk kā trīs gadus par iecirkņa ārstu,
pārkvalificējoties par ģimenes ārstu, jāapgūst apmācību kurss pēc
960 stundu vienotas apmācību programmas:
20.1. internā medicīna (klīniskā
medicīna) - 29% jeb 280 stundas;
20.2. personas, ģimenes un
sabiedrības veselība - 16% jeb 150 stundas;
20.3. mātes un bērna veselība -
26% jeb 250 stundas;
20.4. ambulatorā ķirurģija un
neatliekamā medicīniskā palīdzība - 12% jeb 120 stundas;
20.5. ģimenes medicīna:
20.5.1. teorētiskā apmācība - 7%
jeb 64 stundas;
20.5.2. praktiskais darbs ģimenes
ārsta praksē - 10% jeb 96 stundas.
21. Šā nolikuma 20.punktā
minētajos gadījumos pēcdiploma apmācības laikā tiek izmantotas
šādas mācību metodes:
21.1. lekcijas (ne vairāk kā 40%
no teorētiskās apmācības) un semināri - 50%;
21.2. praktiskais darbs
ambulatorajās ārstniecības iestādēs un ģimenes ārsta praksē -
50%.
22. Ģimenes ārsta specialitātei
nepieciešamās zināšanas klīniskajā medicīnā atbilst šā nolikuma
8.punktā noteiktajam kompetences sadalījumam.
23. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst teorētiskas zināšanas par šādiem
jautājumiem ģimenes medicīnā:
23.1. ģimenes medicīnas attīstības
vēsture;
23.2. ģimenes medicīna kā
atsevišķa medicīnas nozare un tās pamatprincipi;
23.3. ģimenes ārsts kā atsevišķa
pamatspecialitāte, viņa loma veselības aprūpē;
23.4. ģimenes medicīnas
filozofiskais un zinātniskais pamatojums;
23.5. veselības aprūpe un ģimenes
medicīnas attīstības perspektīvas;
23.6. veselības aprūpes
nepārtrauktības princips ģimenes ārsta darbā;
23.7. veselības, slimības un
veselības aprūpes modeļi (biomedicīniskais, holistiskais,
biopsihosociālais, etnomedicīniskais);
23.8. veselības meklējuma process
(slimības simptomu apzināšanās un lūgums pēc palīdzības, slimības
ietekme uz pacienta rīcību, konsultācija, ārsta darbība vērsta uz
izārstēšanu un adaptācija slimības gadījumā);
23.9. komunikatīvā prasme,
komunikāciju veidi un vides ietekme uz komunikācijām ģimenes
ārsta darbā;
23.10. vadlīnijas konsultācijas
organizēšanai;
23.11. problēmas definēšanas
process ģimenes medicīnā (iemesli lūgumam pēc palīdzības,
problēmu raksturs un simptomu izvērtējums);
23.12. klīniskā metode ģimenes
medicīnā un veselības problēmu risināšanas veidi;
23.13. krīzes situācijas vadīšanas
principi;
23.14. biežākās krīzes situācijas
ģimenē;
23.15. slimību profilakse,
veselības saglabāšana un veicināšana ģimenes ārsta darbā;
23.16. ģimenes ārsta prakses
izveidošana un ar to saistītā likumdošana, normatīvie akti un
prasības prakses izveidošanai;
23.17. biznesa vadība ģimenes
ārsta praksē;
23.18. ģimenes ārsta prakses
finansēšana;
23.19. ģimenes ārsta darba
organizācija un sadarbības veidošana ar sekundārās veselības
aprūpes speciālistiem un ārstniecības iestādēm, kā arī ar citām
institūcijām un nevalstiskajām (sabiedriskajām)
organizācijām.
24. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par sirds-asinsvadu slimību
klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbaspēju
vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:
24.1. pirmais līmenis: esenciāla
arteriāla hipertensija;
24.2. otrais līmenis:
24.2.1. sirds išēmiskā
slimība:
24.2.1.1. stenokardija;
24.2.1.2. hroniska sirds išēmiskā
slimība;
24.2.2. arteriāla hipertensija un
hipertoniskā krīze;
24.2.3. miokardīti;
24.2.4. kardiomiopātijas;
24.2.5. akūta un hroniska sirds
mazspēja;
24.2.6. sirdskaites: iegūtas
vārstuļu kaites;
24.2.7. pulmonāla
hipertensija;
24.3. trešais līmenis:
24.3.1. sirds išēmiskā
slimība:
24.3.1.1. miokarda infarkts;
24.3.1.2. citas akūtas išēmiskās
slimības formas;
24.3.2. endokardīti;
24.3.3. perikardīti;
24.3.4. sirdskaites:
24.3.4.1. iedzimtas sirds vārstuļu
kaites;
24.3.4.2. nozīmīgākās iedzimtās
sirdskaites (atvērts Botalla vads, priekš-kambara vai kambara
starpsienas defekts, aortas koarktācija, Fallo tetrāde);
24.3.5. plaušu sirds, plaušu
asinsrites pataloģija (plaušu infarkts, plaušu asinsvadu
trombembolija un tromboze);
24.3.6. sirdsdarbības impulsa
rašanās un vadīšanas traucējumi;
24.4. ceturtais līmenis: sirds
išēmiskā slimība - pēkšņa koronāra klīniskā nāve.
25. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst pielietošanas indikācijas un
kontrindikācijas nozīmīgākajām papildmetodēm sirds slimību
diagnostikā:
25.1. elektrokardiogrāfija
(pieraksts un primārā interpretācija);
25.2. ehokardiogrāfija;
25.3. angiogrāfija;
25.4. rentgenoloģiskie un
radioloģiskie izmeklējumi;
25.5. fonokardiogrāfija.
26. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu
diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju kardioloģijā:
26.1. sirdsklauves;
26.2. arteriāla hipertensija;
26.3. sāpes sirds rajonā;
26.4. elpas trūkums;
26.5. tūska;
26.6. cianoze.
27. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par elpošanas orgānu sistēmas
slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem,
darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:
27.1. pirmais līmenis:
27.1.1. akūtas augšējo elpošanas
ceļu infekcijas;
27.1.2. akūtas apakšējo elpošanas
ceļu slimības;
27.1.3. bronhiālā astma:
bronhiālas astmas lēkme;
27.2. otrais līmenis:
27.2.1. pneimonija;
27.2.2. bronhiālā astma;
27.2.3. pleirīts;
27.2.4. pneimoskleroze;
27.2.5. akūta un hroniska
elpošanas mazspēja;
27.3. trešais līmenis:
27.3.1. plaušu tuberkuloze;
27.3.2. plaušu vēzis;
27.3.3. pneimokoniozes;
27.4. ceturtais līmenis: bronhiālā
astma - astmātiskais stāvoklis.
28. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par alerģisku slimību klīnisko
ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darba spēju vērtējumu
un profilaksi šādos līmeņos:
28.1. pirmais līmenis:
28.1.1. vazomotors un alreģisks
rinīts;
28.1.2. balsenes tūska;
28.1.3. akūta nātrene;
28.2. otrais līmenis:
28.2.1. hroniska recidivējoša
nātrene;
28.2.2. medikamentozās alerģijas
izpausmes;
28.3. trešais līmenis: akūts
alerģisks alveolīts;
28.4. ceturtais līmenis:
anafilaktiskais šoks.
29. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu
diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju
ftiziopneimonoloģijā un alergoloģijā:
29.1. klepus ar un bez krēpām;
29.2. elpas trūkums;
29.3. sāpes krūškurvī;
29.4. asinsspļaušana;
29.5. šķidrums pleiras telpā.
30. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst pielietošanas indikācijas un
kontrindikācijas šādām nozīmīgākajām papildmetodēm elpošanas
orgānu slimību diagnostikā:
30.1. ārējās elpošanas
izmeklēšana;
30.2. asins gāzu analīze;
30.3. bronhoskopija;
30.4. skaitļotājtomogrāfija;
30.5. funkcionālās raudzes (bronhu
caurlaidības novērtēšana);
30.6. plaušu rentgenogramma
(jāprot izvērtēt rezultāti);
30.7. ādas alerģiskās raudzes un
specifiskā hiposensibilizācija.
31. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādām diagnostiskām un
ārstnieciskām manipulācijām ftiziopneimonoloģijā un
alergoloģijā:
31.1. ārējās elpošanas funkciju
pamatrādītāju novērtēšana;
31.2. pleiras punkcija;
31.3. aerosolu inhalācijas
tehnika;
31.4. pikflovmetrija.
32. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par muskuļu, kaulu un saistaudu
slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem,
darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:
32.1. otrais līmenis:
32.1.1. reimatisms;
32.1.2. reimatoīdais artrīts;
32.1.3. reaktīvie artrīti un HLA
B27 asociētās slimības, Reitera sindroms;
32.1.4. psoriātiskais artrīts;
32.1.5. deformējošā osteoartroze
(arī deformējošā spondiloze);
32.1.6. miozīts;
32.2. trešais līmenis:
32.2.1. ankilozējošais
spondilartrīts;
32.2.2. podagra un
pseidopodagra;
32.2.3. dermatomiozīts;
32.2.4. reimatiskā polimialģija,
fibrozīts;
32.2.5. sistēmas vaskulīts;
32.2.6. sistēmas sarkanā
vilkēde;
32.2.7. sistēmas
sklerodermija.
33. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par imunoloģisko,
mikrobioloģisko, bioķīmisko un instrumentālo izmeklējumu
indikācijām un vērtējumu slimniekiem ar muskuļu, kaulu un
saistaudu slimībām, kā arī jāapgūst izmantojamie fizikālās
terapijas un ārstnieciskās fizkultūras veidi (indikācijas un
kontrindikācijas).
34. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu
diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju:
34.1. artralģija, artrīts;
34.2. mialģija;
34.3. tendosinovīts.
35. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par nieru un urīnizvadceļu
slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem,
darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:
35.1. pirmais līmenis: urīnceļu
infekcija;
35.2. otrais līmenis:
35.2.1. hronisks bakteriāls
intersticiāls nefrīts;
35.2.2. diabētiskā
nefropātija;
35.2.3. priekšdziedzera iekaisums
un hipertrofija;
35.2.4. hroniska nieru
mazspēja;
35.3. trešais līmenis:
35.3.1. akūts un hronisks
glomerulonefrīts;
35.3.2. akūts intersticiāls
nefrīts;
35.3.3. obstruktīva uropātija;
35.3.4. nieru slimības un
grūtniecība;
35.3.5. nieru bojājumi
sistēmslimību slimniekiem;
35.3.6. akūta nieru mazspēja.
36. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu
diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju nefroloģijā:
36.1. eritrocitūrija;
36.2. leikocitūrija;
36.3. proteīnūrija;
36.4. anūrija;
36.5. urēmija;
36.6. nieru kolika;
36.7. tūskas, nefrotiskais
sindroms;
36.8. renālā arteriālā
hipertensija;
36.9. urīna izdales ritmikas un
daudzuma izmaiņas.
37. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām speciālām
metodēm nieru un urīnizvadceļu slimību diagnostikā:
37.1. abdominālā
ultrasonogrāfija;
37.2. nieru scintigrāfija;
37.3. nieru asinsvadu
doplerogrāfija;
37.4. urogrāfija;
37.5. kompjūtertomogrāfija un
magnētiskā rezonanse.
38. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst detalizētas zināšanas un izpildes tehnika
šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām urīna
izvadceļu slimību gadījumos:
38.1. urīna izmeklēšanas
ekspresmetodes;
38.2. urīnpūšļa
kateterizācija;
38.3. priekšdziedzera palpācija un
masāža.
39. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu kuņģa-zarnu trakta,
žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera un aknu slimību klīnisko ainu,
diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju vērtējumu, un profilaksi šādos
līmeņos:
39.1. pirmais līmenis:
39.1.1. funkcionālās gremošanas
trakta slimības (funkcionāla dispepsija, kairinātas zarnas
sindroms, žults ceļu diskinēze u.c.);
39.1.2. akūts un hronisks
gastroenterīts;
39.1.3. duodēna čūlas slimība;
39.2. otrais līmenis:
39.2.1. gastrointestināla atviļņa
slimība;
39.2.2. akūts un hronisks
gastrīts, duodenīts;
39.2.3. kuņģa čūlas slimība;
39.2.4. hronisks pankreatīts;
39.2.5. hronisks hepatīts;
39.2.6. stāvokļi pēc vēdera dobuma
orgānu operācijām;
39.2.7. nekalkulozs
holecistīts;
39.3. trešais līmenis:
39.3.1. obstruktīvas barības vada
slimības;
39.3.2. kuņģa vēzis;
39.3.3. akūts pankreatīts;
39.3.4. akūts hepatīts;
39.3.5. aknu ciroze;
39.3.6. citas aknu slimības
(taukainā hepatoze, amiloidoze, hemohroma-tozes, hronisks
persistējošs hepatīts, hronisks aktīvs hepatīts, hronisks
autoimūns hepatīts, reaktīvs hepatīts);
39.3.7. holecistīts un holangīts
(kalkulozs);
39.3.8. nespecifisks čūlains
kolīts;
39.3.9. zarnu audzēji.
40. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu, sindromu un
neatliekamo stāvokļu diferenciāldiagnostiku un diferencētu
terapiju kuņģa-zarnu trakta, aknu, žults pūšļa un aizkuņģa
dziedzera slimību gadījumā:
40.1. malabsorbcija;
40.2. disbakterioze;
40.3. obstipācija;
40.4. caureja;
40.5. sāpes vēderā;
40.6. dzelte;
40.7. portāla hipertensija;
40.8. hepatomegālija;
40.9. anoreksija, novājēšana;
40.10. hroniska un akūta
gastrointestināla asiņošana;
40.11. žults kolika;
40.12. akūts vēders;
40.13. citolītiskais sindroms;
40.14.holestātiskais sindroms;
40.15. hemorāģiskais sindroms;
40.16. pārmantotās
pigmenthepatozes (Žilbēra sindroms u.c.);
40.17. neatliekamā palīdzība
asiņošanas gadījumā no barības vada vēnām;
40.18. aknu šūnu mazspēja
(encefalopātija, aknu koma, hemorāģiskais sindroms).
41. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām, pacientu
sagatavošanu un rezultātu interpretāciju šādām manipulācijām
kuņģa-zarnu trakta, aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera
slimību diagnostikā:
41.1. endoskopija;
41.2. rentgenoloģiskie
izmeklējumi;
41.3. ultraskaņas izmeklējumi;
41.4. pH metrija;
41.5. bakterioloģiskie un citi
izmeklējumi (koprogramma).
42. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas un izpildes tehnika šādām
diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām
gastroenteroloģijā:
42.1. kuņģa skalošana;
42.2. izmeklēšana per rectum;
42.3. sagatavošana endoskopiskiem
un rentgenoloģiskiem izmeklējumiem.
43. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par asinsrades sistēmas slimību
klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darba spēju vērtējumu un
profilaksi, kā arī par diagnostisko metožu indikācijām,
kontrindikācijām un novērtējumu hematoloģijā šādos līmeņos:
43.1. pirmais līmenis: dzelzs
deficīta anēmija;
43.2. otrais līmenis:
43.2.1. akūta un hroniska
posthemorāģiska anēmija;
43.2.2. vitamīna B deficīta
anēmija;
43.2.3. hemorāģiskas angiopātijas
(Šenleina-Henoha purpura, Rendju-Oslera slimība);
43.3. trešais līmenis:
43.3.1. hemolītiskas anēmijas;
43.3.2. hemolītiskas anēmijas;
43.3.3. aplastiskas anēmijas;
43.3.4. akūta leikoze;
43.3.5. hroniska mieloleikoze,
mielodisplāzijas sindroms;
43.3.6. hroniska limfoleikoze;
43.3.7. mielomas slimība;
43.3.8. limfomas un
limfogranulomatoze;
43.3.9. koagulopātijas,
hemofīlijas;
43.3.10. trombocitopātijas,
Verlhofa slimība;
43.4. ceturtais līmenis:
diseminētas intravazālas koagulopātijas (DIC) sindroms.
44. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu
diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju hematoloģijā:
44.1. anēmija;
44.2. policitēmija;
44.3. izmaiņas leikocītu skaitā un
leikoformulā (tajā skaitā agranulocitoze);
44.4. trombocitopēnija;
44.5. asinsreces traucējumi;
44.6. limfadenopātija;
44.7. splenomegālija;
44.8. akūta asiņošana.
45. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas un izpildes tehnika šādām
diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām hematoloģijā:
45.1. asins analīze -
ekspresmetodes;
45.2. asins grupu noteikšana.
46. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu endokrinoloģisko
slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju
vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:
46.1. pirmais līmenis:
46.1.1. aptaukošanās;
46.1.2. patoloģisks
klimaktērijs;
46.2. otrais līmenis:
46.2.1. II tipa (neinsulinējamais)
cukura diabēts;
46.2.2. metaboliskais (X)
sindroms;
46.2.3. diabēta kompensācijas
rādītāji, labas kompensācijas kritēriji, diabēta slimnieku
apmācība, diabētiķu diētas kalkulācija, fiziskie vingrinājumi,
ķermeņa un pēdas higiēna, autokontrole, insulīnterapija, modernās
mūsdienu insulīnterapijas shēmas (intensificētā konvencionālā
insulīnterapija);
46.2.4. grūtniecība un cukura
diabēts, tireotoksikoze, hipotireoze;
46.2.4. vairogdziedzera
hipofunkcija un hiperfunkcija;
46.3. trešais līmenis:
46.3.1. I tipa (insulinējamais)
cukura diabēts;
46.3.2. vairogdziedzera audzēji,
tireoidīti;
46.3.3. virsnieru slimības
(primārs aldosteronisms, Kušinga sindroms, feohromocitomas,
adrenoģenitālais sindroms (21-hidroksilāzes deficīts), hroniska
virsnieru mazspēja);
46.3.4. hipofīzes slimības
(akromegālija, prolaktinoma, hipopituitārisms, bezcukura
diabēts);
46.3.5. primārs
hiperparatireoīdisms, hipoparatireoīdisms.
47. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu simptomu, sindromu un
neatliekamo stāvokļu diferenciāldiagnostiku un diferencētu
terapiju endokrinoloģijā:
47.1. polidipsija, poliūrija;
47.2. mazs augums;
47.3. ginekomastija;
47.4. hiperkalciēmija,
hipokalciēmija;
47.5. hipoglikēmija;
47.6. hirsutisms;
47.7. matu izkrišana;
47.8. vīriešu infertilitāte;
47.9. agrīna un aizkavēta
dzimumnobriešana;
47.10. osteoporoze,
osteomalācija;
47.11. diabētiskā ketoacidoze
(koma);
47.12. hipoglikēmiskā koma;
47.13. akūta virsnieru
mazspēja.
48. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par endokrinoloģijā izmantojamo
speciālo diagnostisko izmeklējumu indikācijām un novērtējumu:
48.1. ultrasonogrāfiskā
izmeklēšana;
48.2. vairogdziedzera
scintigrāfija un izmeklēšana ar radioaktīvajiem izotopiem;
48.3. hormonu līmeņa noteikšana
serumā;
48.4. kompjūtertomogrāfija un
magnētiskā rezonanse.
49. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas un izpildes tehnika šādām
diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām endokrinoloģijā:
49.1. glikēmijas noteikšana ar
glikometru;
49.2. glikozūrijas un ketonūrijas
noteikšana;
49.3. diētas kalkulācijas pamati
cukura diabēta pacientam ar I tipa un II tipa cukura diabētu;
49.4. cukura diabēta pacientu
apmācība.
50. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst šādi infektoloģijas pamatprincipi:
50.1. infekciju slimību galvenās
īpatnības;
50.2. organisma nespecifiskie un
specifiskie (imunitātes) aizsargfaktori;
50.3. epidēmiskais process, tā
sastāvdaļas;
50.4. infekciju slimību
profilakses principi;
50.5. imunoprofilakse, vakcīnas,
imunoglobulīni;
50.6. plānveida un profilaktiskā
potēšana pēc epidēmiskām indikācijām;
50.7. agrīnās komplikācijas pēc
vakcīnu ievadīšanas;
50.8. infekciju slimību agrīnās
diagnostikas principi;
50.9. klīnisko un bioloģisko
laboratorisko izmeklējumu nozīme agrīnā infekcijas slimību
diagnostikā;
50.10. infekciju slimību
specifiskās izmeklēšanas metodes (bakterioskopiskās,
bakterioloģiskās, parazitoloģiskās, virusoloģiskās,
seroloģiskās), to izvēle un novērtējums;
50.11. infekciju slimību
ārstēšanas pamatprincipi: specifiskā (imunoglobulīni, serumi),
etiotropā, patoģenētiskā, simptomātiskā;
50.12. ārsta taktika (algoritms),
diagnosticējot (rodoties aizdomām) infekciju slimības;
50.13. dinamiskās novērošanas
principi pēc pārslimotām infekciju slimībām.
51. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu infekcijas slimību
klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju vērtējumu un
profilaksi, kā arī par diagnostisko metožu indikācijām,
kontrindikācijām un novērtējumu infektoloģijā šādos līmeņos:
51.1. pirmais līmenis:
51.1.1. saindēšanās ar pārtiku,
vīrusu izraisīta caureja;
51.1.2. vīrusu, baktēriju,
mikoplazmu un hlamīdiju izraisītās elpošanas ceļu infekcijas;
51.1.3. gripa, paragripa,
rinovīrusu un adenovīrusu infekcijas;
51.1.4. enterovīrusu
infekcijas;
51.1.5. infekciozā
mononukleoze;
51.1.6. herpes vīrusu
infekcija;
51.1.7. kaķu skrāpējumu slimība,
citomegalovīrusu infekcija;
51.2. otrais līmenis:
51.2.1.infekciozā
mononukleoze;
51.2.2. herpes vīrusu
infekcija;
51.2.3. kaķu skrāpējumu slimība,
citomegalovīrusu infekcija;
51.2.4. šigeloze, salmoneloze,
kampilobakterioze, žardiāze (lamblioze);
51.2.5. enterobioze,
askaridoze;
51.2.6. Laima slimība;
51.2.7. toksoplazmoze;
51.3. trešais līmenis:
51.3.1. ešerihioze, jersinioze,
holēra;
51.3.2. botulisms;
51.3.3. trihocefaloze,
trihineloze, difilobotrioze, tenidoze, toksokaroze;
51.3.4. slimības, kas norit ar
dzelti (A, B, C, D, Edgars vīrushepatīts, leptospiroze);
51.3.5. slimības, kas norit ar
drudzi (vēdertīfs, paratīfi, izsitumu tīfs, malārija, sepse);
51.3.6. poliomielīts;
51.3.7. difterija;
51.3.8. meningokoku infekcija un
citi strutaini un serozi meningīti;
51.3.9. ērču encefalīts;
51.3.10. HIV infekcija;
51.3.11. AIDS oportūniskās
infekcijas;
51.3.12. karantīnas infekciju
slimības (mēris, dzeltenais drudzis, īstās bakas);
51.3.13. trakumsērga un
stingumkrampji.
52. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu nervu slimību klīnisko
ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem un profilaksi šādos
līmeņos:
52.1. otrais līmenis:
52.1.1. hipertenzīva
encefalopātija;
52.1.2. cerebrāla hroniska
išēmija;
52.1.3. migrēna;
52.1.4. grupas (claster)
galvassāpes;
52.1.5. tenzijas galvassāpes;
52.1.6. hroniskas posttraumatiskas
galvassāpes;
52.1.7. sekundārs
parkinsonisms;
52.2. trešais līmenis:
52.2.1. trijzaru nerva
neiralģija;
52.2.2. sejas nerva bojājums;
52.2.3. citu kraniālo nervu
bojājums;
52.2.4. nervu (rokas, jostas un
krustu) pinumu bojājums;
52.2.5. kakla, krūšu, jostas un
krustu nervu saknīšu bojājumi (kompresija);
52.2.6. mononeiropātijas (rokas,
kājas u.c.);
52.2.7. polineiropātijas
(iekaisīgas, toksiskas u.c.);
52.2.8. meningīts;
52.2.9. encefalīts,
encefalomielīts, mielīts;
52.2.10. intrakraniāls,
intraspināls abscess;
52.2.11. intrakraniāls,
intraspināls tromboflebīts;
52.2.12. vaskulāra
mielopātija;
52.2.13. epilepsija un
epileptiskie sindromi;
52.2.14. narkolepsija un
katalepsija;
52.2.15. Parkinsona slimība;
52.2.16. sekundārs
parkinsonisms;
52.2.17. citas bazālo gangliju
deģeneratīvas izmaiņas;
52.2.18. distonijas;
52.2.19. esenciāls tremors;
52.2.20. mazā horeja un citi
horejas veidi;
52.2.21. Alzheimera slimība;
52.2.22. cirkumskriptā galvas
smadzeņu atrofija;
52.2.23. multiplā skleroze;
52.2.24. citas demielinizējošas
nervu sistēmas slimības;
52.2.25. Hentingtona slimība;
52.2.26. pārmantota ataksija;
52.2.27. pārmantota spastiska
parapleģija;
52.2.28. spināla muskuļu
atrofija;
52.2.29. spastiska cerebrāla
trieka;
52.2.30. hemipleģija;
52.2.31. parapleģija, tetrapleģija
(šļauganā un spastiskā);
52.2.32. citi paralītiskie
sindromi;
52.2.33. muskuļu distrofijas;
52.2.34. iedzimtas un cita veida
miopātijas;
52.2.35. miastēnija un miastēnijas
sindromi;
52.2.36. miotonija un miotoniskie
sindromi;
52.2.37. autonomās nervu sistēmas
slimības (neieskaitot autonomo somato-formo disfunkciju);
52.2.38. siringomielija un
siringobulbija;
52.2.39. galvas un muguras
smadzeņu audzēji;
52.3. ceturtais līmenis:
52.3.1. cerebrāla tranzitora
išēmiska lēkme;
52.3.2. cerebrāls infarkts;
52.3.3. intracerebrāla
hemorāģija;
52.3.4. subarahnoidāla
hemorāģija;
52.3.5. spināls infarkts;
52.3.6. epileptisks stāvoklis;
52.3.7. miastēnija un miastēnijas
krīze;
52.3.8. hidrocefālija;
52.3.9. toksiska
enecefalopātija;
52.3.10. smadzeņu kompresija;
52.3.11. centrālās nervu sistēmas
traumatiski bojājumi.
53. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par izpildes tehniku un iegūto
datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām
neiroloģijā:
53.1. acu zīlīšu tiešās un
sadraudzības reakcijas noteikšana un novērtēšana;
53.2. acu ābolu kustību noteikšana
un novērtēšana;
53.3. radzenes refleksa noteikšana
un novērtēšana;
53.4. nistagma (vertikālais,
horizontālais) noteikšana un novērtēšana;
53.5. mīmikas muskulatūras kustību
novērtēšana;
53.6. mīksto aukslēju un rīkles
refleksa noteikšana un novērtēšana;
53.7. roku un kāju cīpslu refleksa
noteikšana;
53.8. "snuķīša" un
Marinesku refleksa noteikšana un novērtēšana;
53.9. Babinska refleksa noteikšana
un novērtēšana;
53.10. nervu un saknīšu palpējamo
punktu noteikšana;
53.11. Lasega un Neri simptoma
noteikšana un novērtēšana;
53.12. sprandas stīvuma un Kerniga
simptoma noteikšana un novērtēšana;
53.13. ādas sāpju sajūtas
noteikšana;
53.14. kustības un stāvokļa
sajūtas noteikšana;
53.15. muskulatūras tonusa
noteikšana un novērtēšana;
53.16. Romberga mēģinājuma
novērtēšana
53.17. pirksta-degungala un
papēža-ceļgala mēģinājuma novērtēšana;
53.18. dermogrāfisma
noteikšana;
53.19. vienkāršāko manuālās
terapijas paņēmienu veikšana;
53.20. vienkāršāko masāžas
paņēmienu veikšana;
53.21. vienkāršāko
refleksterapijas paņēmienu veikšana;
53.22. infiltrācijas un
perineirālas blokādes veikšana.
54. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst indikācijas un kontrindikācijas šādiem
izmeklējumiem nervu sistēmas slimību gadījumos:
54.1. redzes nerva diska
apskate;
54.2. kraniogrāfija;
54.3. spondilogrāfija;
54.4. elektroencefalogrāfija;
54.5. elektromiogrāfija;
54.6. ehoencefaloskopija;
54.7. smadzeņu asinsvadu
doplerogrāfija;
54.8. cerebrospinālā likvora
analīze;
54.9. smadzeņu
kompjūtertomogrāfija;
54.10. mugurkaula starpskriemeļu
disku kompjūtertomogrāfija;
54.11. kontrasta mielogrāfija;
54.12. magnētiskās rezonanses
izmantošana neiroloģisko slimību diagnostikā.
55. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādu acu slimību klīnisko
ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju novērtējumu un
profilaksi šādos līmeņos:
55.1. pirmais līmenis:
55.1.1. mieža grauds;
55.1.2. konjunktivīti;
55.1.3. vājredzīgu un aklu
pacientu sociālā rehabilitācija;
55.2. otrais līmenis:
55.2.1. blefarīti;
55.2.2. mieža grauds;
55.2.3. krusas grauds;
55.2.4. ksantelasma;
55.2.5. dakrioadenīts;
55.2.6. radzenes tūska;
55.2.7. uveīti;
55.2.8. katarakta;
55.2.9. diabētiskā
retinopātija;
55.2.10. hipertoniskā
retinopātija;
55.2.11. hemoftalmus;
55.2.12. redzes orgāna izmaiņas
vispārēju slimību gadījumos (hipertoniskā slimība, cukura
diabēts, nieru slimības, CNS slimības u.c.);
55.2.13. šķielēšana - esotropija,
eksotropija, hipertropija, hipotropija, heteroforija, paralītiska
šķielēšana, nistagms;
55.2.14. hipermetropija;
55.3. trešais līmenis:
55.3.1. entropija un
ektropija;
55.3.2. plakstiņa ievainojumi;
55.3.3. trichiasis;
55.3.4. redzenes virspusēji
bojājumi un keratīti;
55.3.5. lagophthalmus;
55.3.6. epicantus;
55.3.7. ksantelasma;
55.3.8. plakstiņa tumori;
55.3.9. dakriocistīts;
55.3.10. dakriostenoze;
55.3.11. asaru kanāla audzēji;
55.3.12. konjunktīvas
svešķermeņi;
55.3.13. pterygium;
55.3.14. subkonjunktivālas
hemorāģijas;
55.3.15. konjunktīvas
jaunveidojumi;
55.3.16. radzenes apdegumi;
55.3.17. radzenes distrofijas;
55.3.18. radzenes
transplantācija;
55.3.19. keratokonuss;
55.3.20. sklēras slimības
(episklerīti, sklerīti);
55.3.21. iridociklīts;
55.3.22. iris tumori;
55.3.23. katarakta;
55.3.24. afakija;
55.3.25. artefakija;
55.3.26. stiklveida ķermeņa
slimības - vitreoretinālās ķirurģijas iespējas un
indikācijas;
55.3.27. tīklenes asinsvadu akūta
necaurlaidība;
55.3.28. tīklenes
atslāņošanās;
55.3.29. maculas deģenerācija;
55.3.30. retinoblastoma;
55.3.31. neiznēsāto bērnu
retinopātija;
55.3.32. horeoretinīts;
55.3.33. melanoma;
55.3.34. atvērta kakta
glaukoma;
55.3.35. iedzimta glaukoma;
55.3.36. sekundāra glaukoma;
55.3.37. acs ābola kontūzijas;
55.3.38. endoftalmīts;
55.3.39. mikroftalms;
55.3.40. hifēma;
55.3.41. redzes orgāna izmaiņas
vispārēju slimību gadījumos (hipertoniskā slimība, cukura
diabēts, nieru slimības, CNS slimības u.c.);
55.3.42. šķielēšana - esotropija,
eksotropija, hipertropija, hipotropija, heteroforija, paralītiska
šķielēšana, nistagms;
55.3.43. hipermetropija;
55.3.44. miopija;
55.3.45. astigmatisms;
55.3.46. presbiopija;
55.3.47. anizometropija;
55.3.48. cikloplēģija;
55.3.49. diplopija;
55.3.50. ambliopija;
55.3.51. zema redze un aklums;
55.3.52. redzes nerva
ekskavācija;
55.3.53. redzes nerva tūska;
55.3.54. redzes nerva
atrofija;
55.3.55. redzes nerva neirīts;
55.4. ceturtais līmenis:
55.4.1. asaru kanāla
ievainojumi;
55.4.2. radzenes svešķermeņi;
55.4.3. lēcas un IOL
dislokācija;
55.4.4. akūtas glaukomas
lēkme;
55.4.5. orbitocellulīts un orbītas
flegmona;
55.4.6. orbītas lūzumi;
55.4.7. orbītas tumori;
55.4.8. acs ābola perforējoši
ievainojumi;
55.4.9. intraokulāri
svešķermeņi;
55.4.10. buftalms;
55.4.11. hipopion.
56. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām papildus
izmeklēšanas metodēm oftalmoloģijā.
57. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām, izpildes
tehniku un iegūto datu interpretācija šādiem izmeklējumiem un
manipulācijām oftalmoloģijā šādos līmeņos:
57.1. pirmais līmenis:
57.1.1. redzes asuma pārbaude bez
korekcijas un ar pacienta brillēm;
57.1.2. redzes lauka orientējoša
noteikšana;
57.1.3. krāsu redzes izmeklēšana
ar tabulām;
57.1.4. acu kustību pārbaude;
57.1.5. zīlīšu reakcijas
noteikšana;
57.1.6. acs ārējā apskate;
57.1.7. fundus oculi apskate;
57.2. otrais līmenis:
57.2.1. redzes asuma pārbaude
bērniem un zīdaiņiem;
57.2.2. binokulārās redzes
pārbaude;
57.2.3. acs stāvokļa orbītā
noteikšana;
57.2.4. acs spiediena mērīšanas
palpatorā un bezkontakta metode;
57.2.5. fundus oculi apskate;
57.3. trešais līmenis:
57.3.1. refrakcijas pārbaude
subjektīva un objektīvā;
57.3.2. dinamiskā un statiskā
perimetrija;
57.3.3. aplanācijas
tonometrija.
58. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst šādas terapeitiskās prasmes
oftalmoloģijā:
58.1. acu pilienu pilināšana;
58.2. acu ziedes ielikšana;
58.3. svešķermeņa izņemšana no
konjunktīvas;
58.4. acu pārsēja uzlikšana;
58.5. skropstas izņemšana.
59. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām šādām
izmeklēšanas metodēm oftalmoloģijā:
59.1. gonioskopija;
59.2. eksoftalmometrija;
59.3. ortoptiska;
59.4. izmeklēšana;
59.5. perimetrija;
59.6. elektroretinogrāfija;
59.7. fluorescentā
angiogrāfija;
59.8. ehogrāfija;
59.9. elektrofizioloģiskā
izmeklēšana.
60. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām šādām
operācijām oftalmoloģijā:
60.1. lāzerterapija;
60.2. kataraktas ķirurģija;
60.3. šķielēšanas ķirurģija;
60.4. vitrektomija;
60.5. tīklenes operatīva
ārstēšana;
60.6. glaukomas operatīva
ārstēšana;
60.7. radzenes
transplantācija;
60.8. plakstiņu ķirurģiska
ārstēšana.
61. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādiem jautājumiem
otolaringoloģijā:
61.1. deguna elpošanas nozīme
bērna sejas skeleta attīstībā, adenoīdu sejas veidošanās;
61.2. deguna aizsargfunkcijas;
61.3. orgānu (specialitātes
ietvaros) iekaisumu tipiskā mikroflora, antimikrobās, antivirālās
un antimikotiskās (lokālās un virspusējās) ārstēšanas
principi;
61.4. neatliekamā palīdzība
otolaringoloģijā;
61.5. balsenes stenoze;
61.6. indikācijas lig. Conicum
punkcijai un incīzijai;
61.7. indikācijas
traheostomijai;
61.8. traheostomēta slimnieka
kopšana;
61.9. akūts dzirdes zudums;
61.10. ārstēšanas taktikas un
transportēšanas jautājumi pacientiem ar otogēnām - endokraniālām,
rinogēnām - endokraniālām, orbitālām komplikācijām.
62. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par ausu, deguna un kakla
slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju
novērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:
62.1. pirmais līmenis:
62.1.1. deguna asiņošana: cēloņi
un asiņošanas apturēšana;
62.1.2. svešķermenis degunā;
62.1.3. vulgāras angīnas;
62.1.4. akūts rinīts, faringīts,
laringīts;
62.1.5. akūts vidusauss iekaisums
(salpingootīts, strutains iekaisums);
62.1.6. akūts paranazāls
sinusīts;
62.2. otrais līmenis:
62.2.1. paratonsillīti (flegmona,
abscess);
62.2.2. sekundārās angīnas
hematoloģiskiem slimniekiem;
62.2.3. deguna furunkuls;
62.2.4. auss furunkuls;
62.2.5. akūts paranazāls
sinusīts;
62.3. trešais līmenis:
62.3.1. otogēns sejas nerva
bojājums;
62.3.2. labirinta ataka (Menjera
slimība un sindroms);
62.3.3. deguna kaula lūzums;
62.3.4. svešķermenis trahejā,
bronhā un barības vadā;
62.3.5. paratonsillīti (flegmona,
abscess);
62.3.6. sifilītiskā angīna un
laringīts;
62.3.7. agrīnās onkoloģisko
slimību pazīmes otolaringoloģijā;
62.4. ceturtais līmenis: barības
vada ķīmiskais apdegums.
63. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par indikācijām, izpildes
tehniku un iegūto datu interpretācija šādiem izmeklējumiem un
manipulācijām otolaringoloģijā:
63.1. deguna, deguna blakusdobumu,
auss, kakla inspekcija un palpācija;
63.2. faringoskopija,
otoskopija;
63.3. uztriepes noņemšana no
rīkles un deguna;
63.4. rīkles gļotādas
ieziešana;
63.5. balss saišu apskate;
63.6. žokļa dobumu
caurgaismošana;
63.7. indikācijas deguna
blakusdobumu rentgenogrāfijai un iegūto rezultātu analīze;
63.8. dzirdes pārbaude ar
valodu;
63.9. Vēbera un Rinnes testi;
63.10. audiometrija un
audiogrammas (bez izpildes tehnikas), līdzsvara traucējumu un
vestibulārā nistagma pārbaude;
63.11. auss skalošana;
63.12. auss izpūšana;
63.13. desmurģija
otolaringoloģijā;
63.14. deguna asiņošanas
apturēšana;
63.15. svešķermeņu izvilkšana no
deguna;
63.16. svešķermeņa izvilkšana no
mutes, rīkles;
63.17. svešķermeņa izvilkšana no
auss ejas;
63.18. priekšējā un mugurējā
deguna tamponāde.
64. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādiem jautājumiem
dermatoveneroloģijā šādos līmeņos:
64.1. pirmais līmenis:
64.1.1. ādas simptomātika -
eflorescences;
64.1.2. dermatožu
klasifikācija;
64.1.3. sēnīšu slimību
profilakse;
64.1.4. niezes izpausmes klīniskie
simptomi un izsaucējfaktori;
64.1.5. dermatītu klīniskās
izpausmes;
64.1.6. iekšķīgo slimību izpausmes
ādā, matos un nagos;
64.1.7. hipovitaminožu izpausmes
ādā, matos un nagos;
64.1.8. gastrointestinālā trakta
patoloģijas izpausme ādā;
64.1.9. senīlas pārmaiņas ādā un
prekankrozes;
64.1.10. seksuāli transmisīvās
slimības, to veidi;
64.1.11. AIDS izpausme ādā un
gļotādās;
64.2. otrais līmenis:
64.2.1. kašķis;
64.2.2. keratomikozes;
64.2.3. epidermomikoze;
64.2.4. trihofītija;
64.2.5. mikrosporija;
64.2.6. piodermija;
64.2.7. psoriasis vulgaris;
64.2.8. ekzēma;
64.2.9. dermatītu klīniskās
izpausmes;
64.2.10. seksuāli transmisīvās
slimības, to veidi;
64.2.11. gonoreja;
64.2.12. iekšējo orgānu bojājumi
sekundārā un terciārā sifilisa gadījumā;
64.3. trešais līmenis:
64.3.1. piodermija;
64.3.2. psoriasis vulgaris;
64.3.3. ekzēma;
64.3.4. profesionālās
dermatozes;
64.3.5. gonoreja;
64.3.6. primārais un sekundārais
sifiliss;
64.3.7. nervu sistēmas
sifiliss;
64.3.8. iedzimts sifiliss.
65. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas un praktiskās iemaņas par
šādiem jautājumiem dermatoveneroloģijā:
65.1. iztriepju un uzsējumu
paņemšanas tehnika uz seksuāli transmisīvajām slimībām;
65.2. nokasījumu paņemšanas
tehnika no ādas un nagiem sēnīšu slimību mikroskopiskai
izmeklēšanai;
65.3. nokasījumi paņemšana no ādas
histoloģiskai izmeklēšanai.
66. Pēcdiploma apmācības laikā
ģimenes ārstam jāapgūst zināšanas par šādiem jautājumiem
pediatrijā šādos līmeņos:
66.1. pirmais līmenis:
66.1.1. bērns vispārējā
praksē;
66.1.2. prakses organizācija bērnu
veselības aprūpei;
66.1.3. speciālistu loma bērnu
veselības aprūpē;
66.1.4. strukturālās izmaiņas
pediatrijā;
66.1.5. bērnu attīstības
fizioloģija (pedoloģija);
66.1.7. somātiskā attīstība un
funkcionālais nobriedums;
66.1.8. atsevišķu orgānu un
sistēmu funkcionālais nobriedums attīstības fāzēs;
66.1.9. statomotorās,
psihosensorās un intelektuālās attīstības pazīmju pazīšana;
66.1.10. psihiskā attīstība,
sensorie sasniegumi, inteliģences, runas un sociālā
attīstība;
66.1.11. attīstības un nobrieduma
novērtējums;
66.1.12. novirzes no normālās
attīstības - definīcijas;
66.1.13. vesela bērna barošana
(vispārējie pamati - uzturvielu nepieciešamība);
66.1.14. bērna barošana dažādās
attīstībās fāzēs;
66.1.15. jaundzimušā kopšana;
66.1.16. zīdaiņa kopšana;
66.1.17. dienas režīms;
66.1.18. agrīna pareizu mātes un
bērna attiecību nodibināšana;
66.1.19. bērns ģimenē;
66.1.20. bērna patofizioloģijas
īpatnības dažādos vecumos;
66.1.21. anamnēzes savākšanas
īpatnības pediatrijā;
66.1.22. bērna izmeklēšana (ārsta
pieņemšanas laikā);
66.1.23. ārstēšanas nozīmēšanas
pamatiezīmes terapeitiskā un diagnostiskā tehnika;
66.1.24. primārā un sekundārā
prevencija:
66.1.24.1. bērnu veselības
uzraudzība un potēšana;
66.1.24.2. nelaimes gadījumu
prevencija;
66.1.24.3. agrīnās diagnostikas
stratēģija un realizācija;
66.1.24.4. norūdīšana;
66.1.25. drudzis;
66.1.26. nabas anomālijas un nabas
saites atliekas atkrišanas problēma;
66.1.27. ādas infekcijas
jaundzimušajiem;
66.1.28. rinīts
jaundzimušajiem;
66.1.29. zīdaiņu slimības:
66.1.29.1. dispepsija;
66.1.29.2. zarnu kolikas;
66.1.29.3. vitamīnu
nodrošinājums;
66.1.29.4. rahīts;
66.1.30. gremošanas trakta
slimības:
66.1.30.1. kairinātās zarnas
sindroms;
66.1.30.2. aizcietējumi;
66.1.31. respiratorās sistēmas
slimības:
66.1.31.1. akūtas respiratoras
saslimšanas;
66.1.31.2. laringīts bez
stenozes;
66.1.31.3. streptokoku faringīts,
tonsilīts;
66.1.31.4. bakteriāla
pneimonija;
66.1.32. nieru un urīnceļu
slimības:
66.1.32.1. nieru iekaisuma
slimības, urīnceļu infekcija;
66.1.32.2. akūta urīna atteces
aizture;
66.1.33. nervu sistēmas
slimības:
66.1.33.1. dzemdību galvas
traumas;
66.1.33.2. minimāla cerebrāla
disfunkcija;
66.1.33.3. inteliģences defekts
(oligofrēnija);
66.1.33.4. uzvedības traucējumi,
psihopātijai līdzīgā uzvedība;
66.1.33.5. galvas sāpes;
66.1.34. asinsrites slimības:
66.1.34.1. hipertonija;
66.1.34.2. hipotonija,
ortostatiskas sinkopas;
66.1.35. anēmijas;
66.1.36. acu slimības:
66.1.36.1. plakstiņu slimības;
66.1.36.2. konjunktīvas
slimības;
66.1.37. iedzimti stājas
traucējumi;
66.1.38. infekciju un parazitāro
slimību īpatnības bērnu vecumā (garais klepus, seksuāli
transmisīvo slimību izpausmes bērniem, masalas, masaliņas,
varicella, herpes infekcija, parotīts, difterija, tuberkuloze,
hepatīti, helmintozes);
66.1.39. ādas slimību īpatnības
jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu vecumā;
66.1.40. hroniski slims (vai uz to
apdraudēts) bērns:
66.1.40.1. hroniski slima (vai uz
to apdraudēta) bērna dinamiskās novērošanās vispārējie
aspekti;
66.1.40.2. medicīniskā
rehabilitācija;
66.1.40.3. sociālā
rehabilitācija;
66.1.40.4. hroniski slima bērna
dinamiskā novērošana;
66.1.40.5. sporta nodarbības;
66.1.40.6. profesijas izvēle;
66.2. otrais līmenis:
66.2.1. attīstības un nobrieduma
novērtējums;
66.2.2. novirzes no normālās
attīstības;
66.2.3. bērna barošana dažādās
attīstībās fāzēs;
66.2.4. fizisko spēju izvērtējums
(Eurotesti);
66.2.5. vemšana;
66.2.6. urinācijas traucējumi;
66.2.7. jaundzimušo slimības:
66.2.7.1. fizioloģiskā dzelte;
66.2.7.2. ādas infekcijas;
66.2.7.3. barības uzņemšanas
traucējumi, rīšanas traucējumi un atgrūšanas;
66.2.7.4. caureja;
66.2.8. slima jaundzimušā un
zīdaiņa novērošana;
66.2.9. dzemdību traumas;
66.2.10. intoksikācijas zīdaiņu
vecumā;
66.2.11. vitamīna C deficīts
(Muller - Barlowsche slimība) un citu vitamīnu deficīts;
66.2.12. distrofija;
66.2.13. adipositas;
66.2.14. augšanas anomālijas (mazs
augums, garš augums, augšanas ātruma traucējumi);
66.2.15. pubertātes
traucējumi;
66.2.16. fertilitātes
traucējumi;
66.2.17. seksuālās problēmas
pubertātes vecumā;
66.2.18. gremošanas trakta
slimības:
66.2.18.1. gļotādu, mutes un
siekalu dziedzeru slimības;
66.2.18.2. zobu un smaganu
slimības;
66.2.18.3. recidivējoša un
hroniska caureja;
66.2.18.4. vēdera sāpes;
66.2.18.5. recidivējošas zarnu
kolikas;
66.2.19. respiratorās sistēmas
slimības:
66.2.19.1. laringīts bez
stenozes;
66.2.19.2. bronhiolīts,
bronhopneimonija;
66.2.19.3. bakteriālas dabas
komplikācijas (otīts, sinusīts);
66.2.19.4. bakteriāla
pneimonija;
66.2.19.5. bronhiālā astma;
66.2.19.6. svešķermenis augšējos
elpošanas ceļos;
66.2.20. nieru, urīnceļu un
dzimumorgānu slimības:
66.2.20.1. pielonefrīts;
66.2.20.2. glomerulonefrīts;
66.2.20.3. nefrotiskais
sindroms;
66.2.20.4. nierakmeņu slimība;
66.2.20.5. akūta urīna atteces
aizture;
66.2.20.6. prepucialsinēhijas,
fimoze, balanīts, parafimoze, akūta hidrocēle, orhīts,
periorhīts, epididimīts, sēklinieku torsijas;
66.2.20.7. vulvovaginīts;
66.2.21. nervu sistēmas
slimības:
66.2.21.1. dzemdību galvas
traumas;
66.2.21.2. kraniostenoze/
mikrocefālija;
66.2.21.3. miopātijas;
66.2.21.4. inteliģences defekts
(oligofrēnija);
66.2.21.5. uzvedības traucējumi,
psihopātijai līdzīgā uzvedība;
66.2.21.6. galvas sāpes;
66.2.22. asinsrites slimības:
hipertonija;
66.2.23. anēmijas;
66.2.24. acu slimības:
66.2.24.1. strabismus;
66.2.24.2. aklums un
vājredzība;
66.2.25. ortopēdiskās
slimības:
66.2.25.1. skeleta anomālijas
zīdaiņiem;
66.2.25.2. skeleta anomālijas
bērnu vecumā;
66.2.25.3. kāju un pēdas
deformācijas;
66.2.26. hroniski slims (vai uz to
apdraudēts) bērns:
66.2.26.1. speciālā izglītība un
integratīvā apmācība;
66.2.26.2. psihiskā
rehabilitācija;
66.2.26.3. medicīniskā un sociālā
rehabilitācija;
66.2.27. nelaimes gadījumi ar
jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem;
66.3. trešais līmenis:
66.3.1. ģenētiskā uzraudzība;
66.3.2. bērna aprūpe klīnikā
(dzemdību iestādē);
66.3.3. dzemdību traumas;
66.3.4. hipertrofiskā
pilorostenoze;
66.3.5. cukura diabēts (Diabetes
mellitus);
66.3.6. atkārtotas ketonēmiskās
vemšanas;
66.3.7. gremošanas trakta
slimības:
66.3.7.1. augšžokļa, aukslēju
iedzimtas anomālijas;
66.3.7.2. celiakija;
66.3.7.3. mukoviscidoze;
66.3.7.4. granulomatozs
enterokolīts (Krona slimība);
66.3.7.5. akūts vēders;
66.3.8. respiratorās sistēmas
slimības:
66.3.8.1. laringīts ar
stenozi;
66.3.8.2. bronhiālā astma;
66.3.8.3. svešķermenis augšējos
elpošanas ceļos;
66.3.9. nieru, urīnceļu un
dzimumorgānu slimības:
66.3.9.1. glomerulonefrīts;
66.3.9.2. nefrotiskais
sindroms;
66.3.9.3. hemolītiski - urēmiskais
sindroms;
65.3.9.4. tubulārais sindroms;
66.3.9.5. prepucialsinēhijas,
fimoze, balanīts, parafimoze, akūta hidrocēle, orhīts,
periorhīts, epididimīts, sēklinieku torsijas;
66.3.9.6. hipospadija;
66.3.9.7. asiņošana no
dzimumorgāniem;
66.3.10. nervu sistēmas
slimības:
66.3.10.1. iedzimts galvas
smadzeņu un muguras smadzeņu plēves iekaisums;
66.3.10.2. dzemdību galvas
traumas;
66.3.10.3. iedzimti koordinācijas
traucējumi;
66.3.10.4. intrakraniāli tilpuma
procesi;
66.3.10.5. hidrocefālija;
66.3.10.6. hroniskas subdurālas
asiņošanas, subdurālas higromas;
66.3.10.7. Reja sindroms;
66.3.10.8. kraniostenoze/
mikrocefālija;
66.3.10.9. miopātijas;
66.3.11. sirds un asinsvadu
slimības:
66.3.11.1. iedzimtas sirds un
lielo asinsvadu anomālijas;
66.3.11.2. iegūtas
sirdskaites;
66.3.11.3. kardīts;
66.3.12. sistēmu slimības un
audzēji;
66.3.13. asins slimības, asins
recēšanas traucējumi:
66.3.13.1. alerģiskais vaskulīts
(Šenleina - Henoha, reimatiskā purpura);
66.3.13.2. idiopatiskā
trombocitopēniskā purpura;
66.3.13.3. hemofīlija;
66.3.13.4. koagulopātijas;
66.3.14. acu slimības:
66.3.14.1. lēcas un acs ābola
slimības;
66.3.14.2. strabismus;
66.3.14.3. refrakcijas
novirzes;
66.3.14.4. aklums un
vājredzība;
66.3.14.5. acu traumas;
66.3.15. ortopēdiskās
slimības:
66.3.15.1. iedzimtas anomālijas
(gūžas locītavu displāzijas, Pes equinovarus addu …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.