📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2013. gada 6. augusta noteikumus Nr. 530 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr.1027
Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 10.§)
Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu
un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka valsts standartu pamatizglītībā - pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī pamatizglītības mācību priekšmetu standartus - mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
2
II. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi
2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir šādi:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;
2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;
2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;
2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.
3
3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir šādi:
3.1. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;
3.2. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;
3.3. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
3.4. nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;
3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;
3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas.
4
III. Pamatizglītības programmu obligātais saturs
4. Pamatizglītības programmu obligāto saturu veido šādas izglītības jomas:
4.1. tehnoloģiju un zinātņu pamati;
4.2. valoda;
4.3. māksla;
4.4. cilvēks un sabiedrība.
5
5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikts šo noteikumu 1.pielikumā.
6
6. Pamatizglītības programmu saturs tiek īstenots šādos mācību priekšmetos:
6.1. matemātika;
6.2. dabaszinības;
6.3. fizika;
6.4. ķīmija;
6.5. bioloģija;
6.6. ģeogrāfija;
6.7. informātika;
6.8. latviešu valoda latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs;
6.9. latviešu valoda un literatūra mazākumtautību pamatizglītības programmām;
6.10. mazākumtautības valoda mazākumtautību pamatizglītības programmām;
6.11. svešvaloda;
6.12. literatūra;
6.13. mūzika;
6.14. vizuālā māksla;
6.15. pasaules vēsture;
6.15.1 Latvijas vēsture;
6.16. sociālās zinības;
6.17. mājturība un tehnoloģijas;
6.18. sports;
6.19. ētika;
6.20. kristīgā mācība.
7
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.968)
7. Pamatizglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
7.1. Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (2.pielikums);
7.2. Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.-6.klasei (3.pielikums);
7.3. Fizika. Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei (4.pielikums);
7.4. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei (5.pielikums);
7.5. Bioloģija. Mācību priekšmeta standarts 7.-9.klasei (6.pielikums);
7.6. Ģeogrāfija. Mācību priekšmeta standarts 7.-9.klasei (7.pielikums);
7.7. Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.-7.klasei (8.pielikums);
7.8. Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (9.pielikums);
7.9. Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (10.pielikums);
7.10. Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (11.pielikums);
7.11. Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (36.pielikums);
7.12. Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 4.-9.klasei (13.pielikums);
7.13. Mūzika. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (14.pielikums);
7.14. Vizuālā māksla. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (15.pielikums);
7.15. Pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei (37.pielikums);
7.15.1 Latvijas vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei (38.pielikums);
7.16. Sociālās zinības. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (17.pielikums);
7.17. Mājturība un tehnoloģijas. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (18.pielikums);
7.18. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (19.pielikums);
7.19. Ētika. Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei (20.pielikums);
7.20. Kristīgā mācība. Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei (21.pielikums).
8
(Grozīts ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.968; MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.325)
8. Latviešu valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi un izglītības iestāžu īstenotās licencētās pamatizglītības programmas.
9
9. Pamatizglītības programmās 1.-3.klasē pēc vecāku (aizbildņu) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību.
10
10. Izglītības iestāde pamatizglītības programmas ietvaros var īstenot šo noteikumu 6.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru.
11
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.637)
10.1 Izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu) vai neklātienes formā, var neiekļaut šo noteikumu 6.17. un 6.18.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.
12
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā)
11. Speciālajās izglītības programmās izglītības iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim:
11.1. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.3., 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.2., 6.16. un 6.17.apakšpunktā minēto mācību priekšmetu saturā;
11.2. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.19. un 6.20.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.16.apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā arī šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.11., 6.12., 6.15. un 6.15.1apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.
13
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.968)
12. Visās pamatizglītības programmās iekļauj šādas tēmas: vide, drošība un veselība.
14
IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
13. Standartā noteiktās pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi noteiktas atbilstoši optimālajam izglītojamo zināšanu un prasmju līmenim.
15
14. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
14.1. prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;
14.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips. Iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;
14.3. vērtējuma atbilstības princips. Noslēguma pārbaudes darbā tiek piedāvāta iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
14.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
14.5. vērtēšanas regularitātes princips. Mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;
14.6. vērtējuma obligātuma princips. Izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
16
15. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.
17
16. Izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3.klasē šo noteikumu 6.1., 6.8., 6.9. un 6.10.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos vērtē 10 ballu skalā (22.pielikums), pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši.
18
(Grozīts ar MK 15.05.2007. noteikumiem Nr.329)
17. (Svītrots ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1353)
19
18. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.-9.klasē vērtē 10 ballu skalā.
20
(Grozīts ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1353)
19. Centralizētajā eksāmenā izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.
21
(MK 03.01.2012. noteikumu Nr.17 redakcijā)
19.1 Izglītojamajiem centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības sertifikātā papildus norāda valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi atbilstoši normatīvajam aktam par valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.
22
(MK 03.01.2012. noteikumu Nr.17 redakcijā)
20. Valsts pārbaudījumi, beidzot 3.klasi, ir šādi:
20.1. ieskaite ar kombinētu mācību saturu;
20.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.
23
21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi:
21.1. ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;
21.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
21.3. ieskaite matemātikā;
21.4. ieskaite dabaszinībās;
21.5. ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.
24
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā)
22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi:
22.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;
22.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
22.3. eksāmens matemātikā;
22.4. eksāmens Latvijas vēsturē;
22.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;
22.6. eksāmens svešvalodā.
25
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.968)
V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
23. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē atbilstoši izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
26
24. Ir šādas mācību sasniegumu vērtēšanas formas:
24.1. mutiskā;
24.2. rakstiskā;
24.3. praktiskā;
24.4. kombinētā.
27
25. Mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai.
28
26. Mācību sasniegumus vērtē:
26.1. pedagogs;
26.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;
26.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot savus sasniegumus;
26.4. izglītības iestādes administrācija;
26.5. izglītības pārvalde;
26.6. Valsts izglītības satura centrs.
29
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.637)
27. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir:
27.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;
27.2. kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
27.3. (svītrots ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1353);
27.4. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.
30
(Grozīts ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1353)
28. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu.
31
28.1 Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek:
28.1 1. visās klasēs (izņemot 3. un 6.klasi), ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;
28.1 2. 3. un 6.klasē, papildus ņemot vērā valsts pārbaudījuma vērtējumu.
32
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā)
VI. Noslēguma jautājumi
29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.462 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 473./476.nr.).
33
30. 2006./2007.mācību gadā pamatizglītības programma 3., 6. un 9.klasē attiecīgajos mācību priekšmetos tiek īstenota atbilstoši šādiem mācību priekšmetu standartiem:
30.1. Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (24.pielikums);
30.2. Latviešu valoda mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (25.pielikums);
30.3. Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (26.pielikums);
30.4. Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei (27.pielikums);
30.5. Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.-3.klasei (28.pielikums);
30.6. Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 5.-9.klasei (29.pielikums);
30.7. Latvijas un pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 5.-9.klasei (30.pielikums);
30.8. Bioloģija. Mācību priekšmeta standarts 6.-9.klasei (31.pielikums);
30.9. Ģeogrāfija. Mācību priekšmeta standarts 6.-9.klasei (32.pielikums);
30.10. Fizika. Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei (33.pielikums);
30.11. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.-9.klasei (34.pielikums);
30.12. Civilzinības. Mācību priekšmeta standarts 9.klasei (35.pielikums).
34
31. Pamatizglītības programma informātikā 2007./2008.mācību gadā 9.klasē tiek īstenota atbilstoši mācību priekšmeta standartam "Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.-7.klasei" (8.pielikums).
35
32. Līdz 2007.gada 30.augustam izglītojamā mācību sasniegumus civilzinībās vērtē ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".
36
33. Mācību priekšmetu standarti, kas izglītības iestādei apstiprināti Valsts izglītības satura centrā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to apstiprinājuma termiņa beigām.
37
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.637)
34. Valsts pārbaudījumi 2009./2010.mācību gadā, beidzot 6.klasi, ir šādi:
34.1. ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;
34.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
34.3. ieskaite matemātikā;
34.4. ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.
38
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā)
35. 2011./2012.mācību gadā un 2012./2013.mācību gadā pamatizglītības programma šo noteikumu 6.11.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam.
39
(MK 23.08.2011. noteikumu Nr.660 redakcijā)
36. 2013./2014.mācību gadā un 2014./2015.mācību gadā 3.–9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.11.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam, bet 2013./2014.mācību gadā 1.klasē un 2014./2015.mācību gadā 1. un 2.klasē atbilstoši šo noteikumu 36.pielikumam.
40
(MK 23.08.2011. noteikumu Nr.660 redakcijā)
37. 2010./2011.mācību gadā 6.–9.klasē, 2011./2012.mācību gadā 7.–9.klasē, 2012./2013.mācību gadā 8.–9.klasē un 2013./2014.mācību gadā 9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.15. un 6.15.1 apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos tiek īstenota mācību priekšmetā "Latvijas un pasaules vēsture" atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam.
41
(MK 12.10.2010. noteikumu Nr.968 redakcijā)
38. Valsts pārbaudījumi 2010./2011.mācību gadā, 2011./2012.mācību gadā, 2012./2013.mācību gadā un 2013./2014.mācību gadā, beidzot 9.klasi, ir šādi:
38.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;
38.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
38.3. eksāmens matemātikā;
38.4. eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē;
38.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;
38.6. eksāmens svešvalodā.
42
(MK 12.10.2010. noteikumu Nr.968 redakcijā)
Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027
Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs
1. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti un galvenie uzdevumi1234Nr.p.k.Izglītības jomaMācību priekšmetiGalvenie uzdevumi12341.1.Tehnoloģiju un zinātņu pamatiMatemātikaDabaszinībasFizikaĶīmijaBioloģijaĢeogrāfijaInformātikaNodrošināt iespēju apgūt pamatzināšanas par matemātikas un dabaszinātņu likumsakarībām, informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām, veicinot dabas vienotības izpratni.Veicināt pētniecības darba pamatu apguvi, vērojot parādības un procesus dabā, izmantojot matemātiskos modeļus un informācijas tehnoloģijas.Attīstīt izpratni par saistību starp matemātikas un dabaszinātņu sasniegumiem, tehnoloģijām, cilvēka ikdienas dzīvi, saimniecisko darbību un vidi, radot nepieciešamību rūpēties par vides un veselības saglabāšanu.Attīstīt daudzveidīgu mācību pieredzi.1.2.ValodaLatviešu valodaLatviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās)Mazākumtautības valoda (mazākumtautību izglītības programmās)SvešvalodaVeidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā un rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas rakstos un runā.Pilnveidot zināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām.Izkopt valodas un saskarsmes kultūru.Mācīt uztvert valodu kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu un veidot personisku atbildību par savas valodas kultūru.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes.1.3.MākslaLiteratūraMūzikaVizuālā mākslaIepazīstināt ar dažādām mākslinieciskās izteiksmes formām.Rosināt izteikt sevi radošajos darbos, piedalīties mākslinieciskajā darbībā (piemēram, dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot, rakstīt), attīstīt mākslas darba uztveri.Iepazīstināt ar mākslas pasaules daudzveidību.Pilnveidot mācīšanās prasmes.1.4.Cilvēks un sabiedrībaLatvijas un pasaules vēstureSociālās zinībasMājturība un tehnoloģijasSportsĒtikaKristīgā mācībaVeidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības un pilsoniskuma vispārējiem nosacījumiem.Pilnveidot izpratni par sabiedrības uzbūvi un attīstību.Pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību.Attīstīt pieredzi patstāvīgi, radoši un argumentēti interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus.Veidot saskarsmes un sadarbības prasmes.Sekmēt pozitīvu un aktīvu attieksmi pret dzīvi sabiedrībā un attīstīt demokrātiskas pilsoniskas līdzdalības prasmes.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes.2. Izglītības jomās ietvertie izglītošanas aspekti un to vispārīgais satursNr.p.k.IzglītošanasaspektiVispārīgais saturs1232.1.Pašizpausmes un radošais aspektsRadošās darbības pieredze.Patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības.Atjautības, iztēles kopšana.Iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu.2.2.Analītiski kritiskais aspektsIntelektuālās darbības pieredze - patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana.Prasme formulēt un pamatot savu viedokli.Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne.2.3.Morālais un estētiskais aspektsIzpratne par jēdzieniem, kas saistīti ar cilvēku savstarpējo saskarsmi - taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība.Izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību.Pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu.2.4.SadarbībasaspektsPrasme sadarboties, strādāt komandā.Prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus.Prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu.Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un citu cilvēku drošību, ja nepieciešams, meklēt palīdzību.2.5.Saziņas aspektsLatviešu valodas prasme.Praktiska pieredze valodas lietošanā.Prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās.Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli.2.6.Mācīšanās un praktiskās darbības aspektsPrasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu.Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā.Prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību.Prasme izmantot modernās tehnoloģijas.2.7.Matemātiskais aspektsMatemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos).
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027
Matemātika.
Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Matemātika" mērķis ir veidot skolēnu izpratni par matemātiskām metodēm un attīstīt prasmes tās lietot pasaules izzināšanā, citos mācību priekšmetos un daudzveidīgā darbībā.
2. Mācību priekšmeta "Matemātika" uzdevums ir radīt skolēnam iespēju:
2.1. apgūt prasmes izpildīt darbības ar reāliem skaitļiem, izmantot sakarības un analītiskas metodes, pētīt plaknes ģeometriskās figūras un to īpašības, attīstīt telpiskos priekšstatus;
2.2. apgūt prasmes pētīt un risināt praktiskus uzdevumus, izmantojot matemātiskos modeļus, iegūstot, sakārtojot, analizējot datus un prognozējot iegūstamo rezultātu;
2.3. veicināt domāšanas attīstību, veidojot prasmi izteikt matemātiski pamatotus spriedumus un apgūstot problēmrisināšanas pieredzi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Matemātiskā instrumentārija izveide:
3.1. skaitļi un darbības ar tiem:
3.1.1. naturālie skaitļi;
3.1.2. parastās daļas;
3.1.3. decimāldaļas;
3.1.4. racionālie skaitļi;
3.1.5. reālie skaitļi;
3.2. algebriskās izteiksmes un darbības ar tām:
3.2.1. algebriskās izteiksmes;
3.2.2. vienādojumi ar vienu mainīgo un to sistēmas;
3.2.3. nevienādības ar vienu mainīgo un to sistēmas;
3.2.4. viena argumenta funkcijas;
3.2.5. skaitļu virknes;
3.3. ģeometriskās figūras un to pētīšana:
3.3.1. ģeometrijas pamatelementi;
3.3.2. trijstūri;
3.3.3. četrstūri;
3.3.4. riņķa līnija un riņķis;
3.3.5. daudzstūri ar patvaļīgu malu skaitu, regulāri daudzstūri;
3.3.6. plaknes figūru simetrija;
3.3.7. ģeometriskie ķermeņi.
4. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē:
4.1. lielumi un to mērīšana, sakarības starp tiem;
4.2. informācijas apstrādes, statistikas un varbūtību teorijas elementi:
4.2.1. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze;
4.2.2. elementu grupēšana un varbūtības jēdziens.
5. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm:
5.1. matemātiskā valoda;
5.2. matemātisko modeļu veidošana un analizēšana:
5.2.1. problēmas precizēšana, tās formulēšana, izmantojot matemātisko modeli;
5.2.2. matemātiskā modeļa atrisināšana un atrisinājuma interpretācija.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi
6. Matemātiskā instrumentārija izveide:
6.1. ar naturāliem skaitļiem pirmā simta robežās prot veikt četras aritmētiskās darbības galvā un rakstos, kā arī nosaukt darbības un to locekļus;
6.2. ar naturāliem skaitļiem pirmā tūkstoša robežās prot veikt šādas darbības:
6.2.1. nolasīt un pierakstīt naturālos skaitļus decimālajā pierakstā;
6.2.2. atlikt naturālos skaitļus uz skaitļu ass un nolasīt no tās; parādīt, ka naturālo skaitļu ir bezgalīgi daudz;
6.2.3. saskaitīt un atņemt rakstos un ar kalkulatoru;
6.2.4. galvā aptuveni novērtēt sagaidāmo skaitlisko aprēķinu rezultātu;
6.2.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem;
6.3. izmantojot parastās daļas, prot veikt šādas darbības:
6.3.1. izmantot sakarību, ka pozitīva lieluma īsta daļa ir mazāka nekā veselais;
6.3.2. izmantot daļas jēdzienu praktisku uzdevumu risināšanā;
6.4. izmantojot decimāldaļas, prot nolasīt cenu, kas pierakstīta decimāldaļas formā;
6.5. prot salīdzināt un sakārtot pēc lieluma naturālos skaitļus, pierakstīt salīdzināšanas rezultātus;
6.6. prot nosaukt reālās dzīves situācijas, kurās ir svarīgs skaitļu sakārtojums virknē;
6.7. prot noteikt zīmējumā un uzzīmēt taisni, nogriezni;
6.8. prot izmērīt nogriežņa garumu, uzzīmēt noteikta garuma nogriezni;
6.9. pazīst zīmējumā un modelī trijstūri un prot uzzīmēt to;
6.10. pazīst zīmējumā un modelī četrstūri un prot uzzīmēt to (arī taisnstūri, kvadrātu);
6.11. pazīst zīmējumā un prot uzzīmēt riņķa līniju;
6.12. prot noteikt zīmējumā un modelī kubu, cilindru, lodi.
7. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē:
7.1. prot atšķirt salīdzināmus un nesalīdzināmus lielumus;
7.2. prot lielumus raksturot ar skaitļiem; pareizi lietot laika, masas, temperatūras, garuma, naudas mērvienības;
7.3. prot mērīt laiku, garumu, kā arī precīzi veikt mērījumus;
7.4. prot pāriet no lielākām uz mazākām mērvienībām, risinot praktiskus uzdevumus;
7.5. prot sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izteikti ar naturāliem skaitļiem, pierakstīt salīdzināšanas rezultātus;
7.6. prot nodarbībās brīvā dabā uzskaitīt dažādus objektus vidē un pazīt to formas;
7.7. prot iegūt informāciju no tabulām, stabiņveida diagrammām, tekstiem;
7.8. prot salīdzināt, šķirot, sakārtot objektus pēc norādītas vai paša izvēlētas pazīmes.
8. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm:
8.1. prot lietot matemātiskos terminus;
8.2. prot ar piemēriem paskaidrot matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus un pazīt to pareizu lietojumu;
8.3. prot pareizi lietot vārdus "tik reižu", "par tik", "pulksteņa rādītāja kustības virzienā", "pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam", "pa labi", "pa kreisi";
8.4. prot uzklausīt citu viedokli;
8.5. prot izteikt savu viedokli;
8.6. prot izvirzīt pieņēmumu reālas problēmas risināšanai;
8.7. prot apkopot matemātisku informāciju;
8.8. prot izmantot atbilstošus paņēmienus problēmas risināšanai;
8.9. prot matemātiski risināt problēmu;
8.10. prot aktīvi iesaistīties grupas darbā, veidot grupas darba prezentāciju;
8.11. glīti un pareizi raksta ciparus un matemātiskas izteiksmes.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.10. un 8.11.apakšpunktā minētās prasības.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi
10. Matemātiskā instrumentārija izveide:
10.1. izmantojot naturālos skaitļus, prot veikt šādas darbības:
10.1.1. nolasīt un decimālajā sistēmā pierakstīt skaitļus līdz triljonam (miljardam) ieskaitot;
10.1.2. veikt četras aritmētiskās darbības, kāpināšanu kvadrātā un kubā, aprēķināt izteiksmes vērtību;
10.1.3. izmantot darbību īpašības aprēķinu atvieglošanai;
10.1.4. sadalīt skaitli pirmreizinātājos;
10.1.5. lietot dalāmības pazīmes ar 2; 3; 5; 9; 10; n (n - naturāls skaitlis);
10.1.6. noskaidrot, vai viens skaitlis ir otra dalāmais/dalītājs, atrast skaitļu lielāko kopīgo dalītāju un mazāko kopīgo dalāmo;
10.1.7. nolasīt un pierakstīt gadskaitļus, izmantojot romiešu ciparus;
10.2. izmantojot parastās daļas, prot veikt šādas darbības:
10.2.1. aprēķināt īstas un neīstas daļas vērtību no dotā skaitļa;
10.2.2. izteikt vienu skaitli kā otra skaitļa daļu;
10.2.3. aprēķināt visu skaitli, zinot tā daļas vērtību;
10.2.4. izmantot daļas pamatīpašību tās pārveidošanā;
10.2.5. veikt četras aritmētiskās darbības, saīsināšanu, kāpināšanu kvadrātā un kubā rakstos un ar kalkulatoru;
10.2.6. aprēķināt dotajam skaitlim apgriezto skaitli;
10.2.7. aprēķināt divu skaitļu attiecību;
10.2.8. aprēķināt attālumu kartē pēc dotā mēroga;
10.3. izmantojot galīgas decimāldaļas, prot veikt šādas darbības:
10.3.1. pierakstīt un lasīt galīgas decimāldaļas, norādīt šķiru vērtības decimāldaļu pierakstā;
10.3.2. veikt četras aritmētiskās darbības, kāpināšanu kvadrātā un kubā rakstos un ar kalkulatoru;
10.3.3. pārveidot parastu daļu par galīgu decimāldaļu un otrādi;
10.3.4. izteikt procentus galīgas decimāldaļas veidā un otrādi;
10.3.5. aprēķināt procentus no skaitļa un skaitli, ja zināma tā procentu vērtība, izteikt divu skaitļu attiecību procentos;
10.4. izmantojot racionālus skaitļus, prot veikt šādas darbības:
10.4.1. atrast dotajam skaitlim pretēju skaitli;
10.4.2. veikt četras aritmētiskās darbības ar parastās daļas vai galīgas decimāldaļas formā dotiem racionāliem skaitļiem vienkopus, kāpināt tos kvadrātā vai kubā rakstos un ar kalkulatoru, aptuveni galvā novērtēt izteiksmes sagaidāmo rezultātu;
10.4.3. atvērt iekavas un ieslēgt iekavās, ja pirms tām ir mīnusa (plusa) zīme;
10.4.4. atrast skaitļa moduli (algebriskā un ģeometriskā izpratnē);
10.4.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, apzinās to nozīmi ikdienas dzīvē;
10.5. prot aprēķināt nezināmo darbības locekli;
10.6. prot salīdzināt pēc lieluma patvaļīgā formā dotus racionālos skaitļus;
10.7. izmantojot sakarības, prot veikt šādas darbības:
10.7.1. saskatīt sakarības starp mainīgiem lielumiem dabā, sabiedrībā, tehnikā;
10.7.2. atlikt punktu ar racionālām koordinātām uz koordinātu ass (koordinātu plaknē), nolasīt punkta koordinātu (koordinātas);
10.7.3. attēlot sakarības tabulās;
10.8. prot nosaukt pirmskaitļu virknes pirmos locekļus;
10.9. zina, ka pirmskaitļu ir bezgalīgi daudz;
10.10. prot noteikt zīmējumā un uzzīmēt staru;
10.11. prot uzzīmēt perpendikulāras un paralēlas taisnes, pazīt tās rūtiņu lapā;
10.12. prot raksturot ģeometrisku figūru izmērus ar garumu, laukumu, tilpumu, leņķa lielumu;
10.13. prot uzzīmēt noteikta lieluma leņķi, izmērīt ar transportieri leņķa lielumu, novērtēt to pēc acumēra;
10.14. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt trijstūra perimetru;
10.15. prot veikt mērījumus un aprēķināt četrstūra (arī kvadrāta, taisnstūra) perimetru;
10.16. prot veikt mērījumus un aprēķināt taisnstūra un kvadrāta laukumu;
10.17. prot noteikt zīmējumā riņķa līnijas centru un rādiusu;
10.18. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt riņķa līnijas garumu;
10.19. prot noteikt un uzzīmēt taisnstūra paralēlskaldni (arī kubu);
10.20. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt taisnstūra paralēlskaldņa (kuba) virsmas laukumu un tilpumu.
11. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē. Skolēns prot veikt šādas darbības:
11.1. lietot laukuma, tilpuma, ātruma mērvienības;
11.2. izmantot tiešu mērījumu rezultātus citu lielumu noteikšanai;
11.3. novērtēt apgūto ģeometrisko figūru lielumu pēc acumēra;
11.4. atsevišķos gadījumos pāriet no mazākām mērvienībām uz lielākām, risinot praktiskus uzdevumus;
11.5. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izteikti ar racionāliem skaitļiem;
11.6. savākt un pierakstīt dažādos eksperimentos, pētījumos un aptaujās iegūtos datus, tos sakārtot, sistematizēt, attēlot vizuāli;
11.7. attēlot informāciju tabulās, stabiņveida diagrammās un iegūt informāciju no tām, iegūt informāciju no sektora diagrammām;
11.8. aprēķināt skaitļu vidējo aritmētisko;
11.9. izmantot datoru informācijas iegūšanai;
11.10. sakārtot objektus pēc lieluma vai alfabēta secībā.
12. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm. Skolēns prot veikt šādas darbības:
12.1. aprakstoši vispārīgā veidā paskaidrot matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus un tos pareizi lietot;
12.2. uzrakstīt skaitlisku izteiksmi pēc tās vārdiska apraksta;
12.3. izprast pamatojuma nepieciešamību;
12.4. uzklausīt un izprast dažādus viedokļus;
12.5. izvirzīt hipotēzes reālās problēmas formulēšanai matemātiskā valodā;
12.6. apkopot matemātisko informāciju un saskatīt likumsakarības tajā;
12.7. lietot piemērotus paņēmienus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot skaitliskus modeļus;
12.8. precīzi lietot simbolus un apzīmējumus;
12.9. lietot shēmas, stabiņu diagrammas un tabulas, prezentējot problēmas risinājumu;
12.10. rūpīgi izveidot grupas darba prezentāciju un pastāstīt par to;
12.11. pilnveido savu matemātisko izpratni.
13. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.4.5., 12.10. un 12.11. apakšpunktā minētās prasības.
V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi
14. Matemātiskā instrumentārija izveide. Skolēns prot veikt šādas darbības:
14.1. aprēķināt kvadrātsakni, ja tā ir naturāls skaitlis;
14.2. izmantojot parastās daļas:
14.2.1. aprēķināt kvadrātsakni, ja tā ir racionāls skaitlis formā m/n (m un n - naturāli skaitļi);
14.2.2. sastādīt proporciju un aprēķināt proporcijas nezināmo locekli;
14.3. izmantojot decimāldaļas:
14.3.1. pārveidot parastu daļu par galīgu vai bezgalīgu decimāldaļu;
14.3.2. noapaļot bezgalīgu decimāldaļu;
14.3.3. kāpināt galīgu decimāldaļu pakāpē ar naturālu kāpinātāju;
14.3.4. aprēķināt kvadrātsaknes vērtību, ja tā ir galīga decimāldaļa;
14.4. izmantojot racionālus skaitļus:
14.4.1. pārveidot parastu daļu par bezgalīgu periodisku decimāldaļu un otrādi;
14.4.2. kāpināt skaitli pakāpē ar veselu kāpinātāju (neatkarīgi no skaitļa uzdošanas formas);
14.4.3. vilkt kvadrātsakni no skaitļa, ja tā ir racionāls skaitlis;
14.5. izmantojot reālos skaitļus:
14.5.1. noteikt to piederību kopām N (visu naturālo skaitļu kopa), Z (visu veselo skaitļu kopa), Q (visu racionālo skaitļu kopa), R (visu reālo skaitļu kopa);
14.5.2. pazīt vienkāršāko skaitlisko izteiksmju racionalitāti/iracionalitāti un noteikt atbilstošās decimāldaļas periodiskumu;
14.5.3. veikt aritmētiskās darbības ar skaitliskām izteiksmēm, kas satur racionālus skaitļus un iracionālus skaitļus kvadrātsakņu un simboliskā formā;
14.5.4. lietot pakāpju īpašības skaitlisku izteiksmju pārveidojumos;
14.5.5. pierakstīt skaitli normālformā un nolasīt šādu pierakstu;
14.5.6. veikt darbības ar skaitļiem normālformā;
14.5.7. lietot kvadrātsaknes īpašības skaitlisku izteiksmju pārveidojumos;
14.5.8. novērtēt darbību rezultātus aptuvenos aprēķinos;
14.5.9. mērķtiecīgi pilnveidot skaitlisku praktiska satura uzdevumu risināšanas prasmi;
14.6. izmantojot algebriskās izteiksmes:
14.6.1. saskaitīt, atņemt, dalīt, reizināt, kāpināt monomus, savilkt polinoma līdzīgos locekļus, noskaidrot tā pakāpi;
14.6.2. pārbaudīt, vai skaitlis ir viena mainīgā polinoma sakne;
14.6.3. noteikt kvadrāttrinoma saknes;
14.6.4. saskaitīt, atņemt, reizināt polinomus;
14.6.5. reizināt un dalīt polinomu ar monomu;
14.6.6. sadalīt polinomu reizinātājos, iznesot kopīgo reizinātāju, grupējot saskaitāmos, lietojot saīsinātās reizināšanas formulas a2 - b2, (a + b)2 un (a - b)2, atrodot saknes;
14.6.7. saskaitīt, atņemt, reizināt, dalīt, kāpināt algebriskas daļas;
14.6.8. noskaidrot algebriskas daļas definīcijas apgabalu;
14.6.9. izmantot algebriskas daļas pamatīpašību tās pārveidojumos;
14.7. izmantojot vienādojumus ar vienu mainīgo:
14.7.1. noteikt atšķirību starp identitāti un vienādojumu;
14.7.2. pārveidot vienādojumu vai vienādojumu sistēmu, iegūstot tiem ekvivalentas izteiksmes;
14.7.3. atrisināt lineāru vienādojumu un kvadrātvienādojumu;
14.7.4. noteikt daļveida racionāla vienādojuma (skaitītājā un saucējā var būt pirmās vai otrās pakāpes polinomi) definīcijas apgabalu un atrisināt to;
14.8. izmantojot vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem:
14.8.1. paskaidrot, kas ir atrisinājums vienādojumam ar diviem mainīgajiem;
14.8.2. paskaidrot, kas ir atrisinājums vienādojumu sistēmai;
14.8.3. atrisināt vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem ar ievietošanas, saskaitīšanas un grafisko paņēmienu (sistēmā divi pirmās pakāpes vienādojumi vai viens pirmās un viens otrās pakāpes vienādojums);
14.8.4. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, sastādot vienādojumus, to sistēmas, noteikt atšķirību starp teksta uzdevuma atrisinājumu un atbilstošā vienādojuma vai vienādojumu sistēmas atrisinājumu;
14.8.5. mērķtiecīgi pilnveidot algebrisku praktisku uzdevumu risināšanas prasmi, izvērtēt uzdevumu teksta saturu;
14.9. izmantojot nevienādības ar vienu mainīgo un to sistēmas:
14.9.1. noteikt, kuri pārveidojumi nodrošina skaitlisko nevienādību ekvivalenci;
14.9.2. paskaidrot, kas ir nevienādības atrisinājums, ko nozīmē atrisināt nevienādību;
14.9.3. salīdzināt reālus skaitļus, kas doti decimālajā pierakstā, daļas formā, skaitliskas izteiksmes formā;
14.9.4. atrisināt lineāru nevienādību;
14.9.5. atrisināt otrās pakāpes nevienādību un daļveida racionālu nevienādību (skaitītājā un saucējā var būt pirmās pakāpes polinomi), arī ar intervālu metodi;
14.9.6. atrisināt divkāršu lineāru nevienādību;
14.9.7. atrisināt divu lineāru nevienādību sistēmu;
14.10. izmantojot viena argumenta funkcijas:
14.10.1. uzdot funkciju tabulāri, grafiski, ar formulu, vārdiski, izmantojot piemērus no dabas, sabiedrības, tehnikas;
14.10.2. izmantojot funkcijas vērtību tabulu vai grafiku, pēc argumenta vērtības noskaidrot funkcijas vērtības (var būt aptuveni) un otrādi;
14.10.3. konstruēt un shematiski attēlot kvadrātfunkcijas, lineāras, apgrieztās proporcionalitātes, kvadrātsaknes funkciju grafikus koordinātu plaknē;
14.10.4. analītiski noskaidrot minēto funkciju un daļveida racionālu funkciju definīcijas apgabalus un grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm, intervālus, kuros to vērtībām ir nemainīga zīme;
14.10.5. izmantojot minēto funkciju grafikus, noteikt definīcijas un vērtību apgabalus, augšanas un dilšanas intervālus, funkcijas saknes, intervālus, kuros funkcijas vērtībām ir nemainīga zīme, funkcijas lielāko un mazāko vērtību, funkciju grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm;
14.10.6. nekonstruējot lineāras funkcijas un kvadrātfunkcijas grafikus, noskaidrot to novietojumu koordinātu plaknē, aprēķināt parabolas virsotnes koordinātas;
14.10.7. analizēt dabas, tehnikas un sabiedrības procesus, vispirms sastādot to matemātiskos modeļus minēto funkciju formā;
14.11. izmantojot skaitļu virknes:
14.11.1. nosaukt galīgu, bezgalīgu, periodisku, neperiodisku virkņu piemērus matemātikā, dabā, tehnikā, ekonomikā (arī skaitļa tuvinājumu virknes);
14.11.2. izmantot virknes pirmos locekļus un rekurento uzdošanas formu tās tālāko locekļu skaitlisko vērtību aprēķināšanā;
14.11.3. lietot aritmētiskās progresijas un ģeometriskās progresijas vispārīgā locekļa un pirmo n locekļu summas formulas;
14.11.4. veidot un analizēt procesu matemātiskos modeļus ar aritmētiskās progresijas/ģeometriskās progresijas palīdzību;
14.12. pazīt zīmējumā un uzzīmēt krustleņķus, blakusleņķus, iekšējos šķērsleņķus, kāpšļu leņķus, iekšējos vienpusleņķus, lauztu līniju (arī vienkāršu, slēgtu lauztu līniju);
14.13. konstruēt nogriežņa viduspunktu, leņķa bisektrisi, nogriežņa vidusperpendikulu, perpendikulu no punkta pret taisni, ar doto leņķi vienādu leņķi, taisni caur doto punktu, kas paralēla dotajai taisnei;
14.14. noteikt vienādas, vienlielas, līdzīgas figūras;
14.15. izmantot nogriežņa un lauztas līnijas garuma, leņķa lieluma, leņķa bisektrises punktu, nogriežņa vidusperpendikula punktu, paralēlu taišņu (tai skaitā paralēlu taišņu, ko krusto trešā taisne) īpašības/pazīmes uzdevumu risināšanā;
14.16. pētīt figūru savstarpējo novietojumu;
14.17. izmantojot trijstūrus, noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt visu veidu trijstūrus (iedalījums pēc malu un leņķu lielumiem), to mediānas, bisektrises, augstumus, viduslīnijas;
14.18. konstruēt trijstūri (dots: trīs malas, divas malas un leņķis starp tām, mala un tās pieleņķi);
14.19. izmantot uzdevumu risināšanā:
14.19.1. sakarības starp trijstūra malu garumiem, starp malu garumiem un perimetru;
14.19.2. sakarības starp dažādmalu trijstūru malu garumiem un leņķu lielumiem;
14.19.3. vienādmalu un vienādsānu trijstūru īpašības un pazīmes;
14.19.4. trijstūru vienādības pazīmes;
14.19.5. teorēmu par trijstūra leņķu summu;
14.19.6. trijstūra viduslīnijas īpašības un pazīmi, mediānu īpašības;
14.19.7. Pitagora teorēmu un tai apgriezto teorēmu;
14.19.8. trijstūru līdzības pazīmes un līdzīgu trijstūru īpašības, teorēmu par līdzīgu trijstūru lineāro elementu un laukumu attiecību;
14.19.9. trijstūra laukuma formulas (S = 0,5ah un S = 0,5absinC (C 14.20. aprēķināt taisnleņķa trijstūra elementus, izmantojot šaurā leņķa trigonometriskās funkcijas (sinuss, kosinuss, tangenss), to vērtības 30°, 45°, 60° leņķu lielumiem;
14.21. noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt izliektus un ieliektus četrstūrus - arī paralelogramus, rombus, taisnstūrus, kvadrātus, trapeces (vienādsānu un taisnleņķa trapeces), to diagonāles un trapeces viduslīniju, paralelograma, romba un trapeces augstumus;
14.22. konstruēt paralelogramu (dots: divas malas un leņķis starp tām, divas malas un diagonāle), rombu (dots: mala un leņķis, diagonāle un leņķis, diagonāles);
14.23. izmantot uzdevumu risināšanā:
14.23.1. paralelograma, romba, taisnstūra, kvadrāta, trapeces (tai skaitā vienādsānu trapeces) īpašības un pazīmes;
14.23.2. paralelograma, romba, taisnstūra, kvadrāta, trapeces (tai skaitā vienādsānu trapeces) perimetru un laukuma aprēķināšanas formulas;
14.23.3. trapeces viduslīnijas īpašības un pazīmes;
14.24. noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt riņķa līnijas diametru, pieskari, hordu, loku, centra leņķi, ievilktu leņķi, riņķa sektoru, riņķa segmentu, ap trijstūri apvilktu un tajā ievilktu riņķa līniju;
14.25. konstruēt trijstūrī ievilktu un tam apvilktu riņķa līniju;
14.26. izmantot uzdevumu risināšanā:
14.26.1. riņķa līnijas un tās loka garuma aprēķināšanas formulas un riņķa laukuma formulu;
14.26.2. sakarību starp ievilkta leņķa, centra leņķa lielumu un tā loka lielumu, uz kura tie balstās;
14.26.3. pieskaru nogriežņu īpašību, kas vilkti no viena punkta ārpus riņķa līnijas;
14.26.4. teorēmas par trijstūrī ievilktas un tam apvilktas riņķa līnijas centru atrašanās vietu;
14.27. uzzīmēt un apzīmēt regulārus trijstūrus, četrstūrus, sešstūrus un to centrus, neregulārus (arī ieliektus) daudzstūrus;
14.28. izmantot uzdevumu risināšanā:
14.28.1. teorēmas par daudzstūra leņķu summu, regulāra daudzstūra leņķa lielumu;
14.28.2. sakarības starp regulāra trijstūra, četrstūra, sešstūra malas garumu un ievilktas/apvilktas riņķa līnijas rādiusa garumu;
14.28.3. aprēķināt apkārtmēru un laukumu tādām figūrām, kas sastāv no planimetrijas kursā aplūkotajām figūrām, izmantojot arī vienlielu figūru īpašības;
14.29. pazīt zīmējumā, dzīvajā dabā, tehnikā un mākslā centrāli/aksiāli simetriskas figūras;
14.30. konstruēt dotajai figūrai simetrisku figūru attiecībā pret doto punktu/taisni;
14.31. atrast (uzzīmēt/konstruēt) ģeometrijas kursā aplūkoto figūru simetrijas asis/centru;
14.32. izmantot centrāli/aksiāli simetrisku figūru īpašības uzdevumu risināšanā;
14.33. noteikt dabā un tehnikā ķermeņus, kas saistīti ar šādiem jēdzieniem: taisna prizma, regulāra prizma, piramīda, regulāra piramīda, cilindrs, konuss, lode, kā arī uzzīmēt minēto ķermeņu attēlus;
14.34. izmērīt minēto ķermeņu virsmas laukuma un tilpuma aprēķināšanai pietiekamos lielumus un aprēķināt virsmas laukumu un tilpumu.
15. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē. Skolēns prot veikt šādas darbības:
15.1. izteikt norādīto lielumu no dotās formulas;
15.2. mērīt un salīdzināt daudzumus, lietojot piemērotas mērvienības un instrumentus;
15.3. pāriet no vienas mērvienības citā, risinot praktiskus uzdevumus;
15.4. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izsakāmi ar reāliem skaitļiem;
15.5. formulēt jautājumus par nepieciešamajiem datiem, kas jāvāc un jāapkopo, apsverot, kādi secinājumi no tiem tiks izdarīti un kāda statistiskā analīze nepieciešama;
15.6. savākt datus no dažādiem piemērotiem avotiem, ietverot eksperimentus, pētījumus un aptaujas; apstrādāt un attēlot datus sektora diagrammās un grafikos; piedalīties informācijas apmaiņā;
15.7. precīzi un objektīvi interpretēt un apspriest datus - atbildēt uz izvirzītajiem jautājumiem, izdarot secinājumus no datiem;
15.8. sazināties matemātiski, lietojot dažādu veidu diagrammas un ar tām saistīto paskaidrojošo tekstu, izskaidrojot to matemātiskā pasniegšanas veida izvēli;
15.9. veidot un analizēt informācijas apkopojumus ar matemātisku saturu un iegūt no tiem jaunu informāciju;
15.10. izmantot kalkulatoru/datoru informācijas apstrādei;
15.11. grupēt elementus pēc dotajiem nosacījumiem, noteikt prasītā veida grupu skaitu;
15.12. izskaidrot varbūtības jēdzienu;
15.13. aprēķināt notikuma varbūtību galīga vienādi iespējamu iznākumu skaita gadījumā.
16. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm. Skolēns prot veikt šādas darbības:
16.1. formulēt matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus, novērtēt to pareizu lietošanu, pazīt dažādu valodas konstrukciju precīzo loģisko jēgu, pāriet no kāda fakta formulējuma uz tam ekvivalentu formulējumu;
16.2. uzrakstīt matemātisku izteiksmi pēc tās vārdiska apraksta;
16.3. pareizi lietot vārdus "ja...tad", "tātad", "visiem", "vismaz", "kaut vienam" u.tml.;
16.4. noteikt, vai apgalvojums ir aksioma, definīcija, teorēma, īpašība, pazīme, kā arī pareizi lietot šos jēdzienus;
16.5. pazīt atšķirību starp atsevišķiem gadījumiem un vispārīgiem spriedumiem;
16.6. formulēt pamatojumus un novērtēt pamatojuma pareizību;
16.7. objektīvi izvērtēt dažādus viedokļus, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;
16.8. reālu problēmu formulēt matemātiskā valodā;
16.9. izveidot un apkopot doto vai iegūto matemātisko informāciju, atklāt likumsakarības, tās paplašināt un vispārināt, pārbaudīt un izskaidrot vispārinājumu;
16.10. izvēlēties un lietot piemērotus paņēmienus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot algebriskus un ģeometriskus modeļus;
16.11. precīzi un konsekventi lietot simbolus un apzīmējumus;
16.12. pētīt matemātisko sakarību un iegūtos rezultātus interpretēt reālās problēmas atrisinājumā;
16.13. lietot diagrammas un shēmas, prezentējot problēmas risinājumu;
16.14. individuāli un grupā izveidot darba prezentāciju;
16.15. precīzi argumentēt savu viedokli;
16.16. mērķtiecīgi pilnveidot savu matemātisko izpratni.
17. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.5.9., 14.8.4., 15.7., 16.7., 16.15. un 16.16.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027
Dabaszinības.
Mācību priekšmeta standarts 1.-6.klasei
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" mērķis ir radīt un pilnveidot izglītojamā interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu, veidojot izpratni par dabas daudzveidību un vienotību, lai sekmētu labvēlīgu attieksmi pret vides un veselības saglabāšanu un uzlabošanu.
2. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
2.1. apgūt pētniecības darba pamatus dabaszinībās;
2.2. izzināt dabas sistēmas un procesus, mācoties izprast dabas daudzveidību un vienotību;
2.3. izprast dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē un apzināties vides un veselības saudzēšanas nepieciešamību, gūstot praktisku pieredzi vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Pētniecības darba pamati:
3.1. informācijas ieguve;
3.2. pētījuma plānošana;
3.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;
3.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;
3.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.
4. Dabas sistēmas un procesi:
4.1. organismi un dzīvības procesi:
4.1.1. dzīvības pazīmes;
4.1.2. augi. Sēnes;
4.1.3. cilvēks;
4.1.4. mikropasaule;
4.1.5. ekosistēmas;
4.2. Zeme un tās vieta Visumā:
4.2.1. planēta Zeme Saules sistēmā;
4.2.2. Zemes litosfēra;
4.2.3. Zemes hidrosfēra;
4.2.4. Zemes atmosfēra;
4.2.5. Zemes dabas ainavas;
4.3. vielas un materiāli:
4.3.1. vielas un materiāli dabā;
4.3.2. vielu un materiālu īpašības;
4.3.3. vielu un materiālu pārvērtības;
4.3.4. vielu un materiālu izmantošana;
4.3.5. vielu maisījumi;
4.3.6. šķīdumi;
4.4. fizikālie procesi:
4.4.1. gaisma;
4.4.2. skaņa;
4.4.3. siltums;
4.4.4. ķermeņu kustība;
4.4.5. elektrība un magnētisms.
5. Cilvēka un vides mijiedarbība:
5.1. drošība;
5.2. vide;
5.3. veselība;
5.4. dabaszinātņu un tehnoloģiju nozīme.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi
6. Pētniecības darba pamati:
6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties;
6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu);
6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķim;
6.4. ar skolotāja palīdzību vai patstāvīgi saskata vienkāršas problēmas;
6.5. formulē vienkāršus ar pētījumu saistītus jautājumus (Kāpēc? Kā būtu, ja...?) un apsver, kā varētu iegūt atbildes;
6.6. ar skolotāja palīdzību plāno vienkārša eksperimenta norisi nepieciešamo datu ieguvei;
6.7. novēro objektus un parādības, apraksta novēroto (piemēram, vielu un materiālu īpašības, dabas ainavas, augus dažādos gadalaikos, skaņu izplatīšanos un atstarošanos);
6.8. veic vienkāršus mērījumus (temperatūras, tilpuma, garuma un laika mērījumus) un pieraksta mērījumu rezultātus, lietojot atbilstošas mērvienības (°C, ml, l, cm, m, min, h);
6.9. prot darboties ar vienkāršām ierīcēm (piemēram, lupu, termometru, mērtraukiem, pulksteņiem, kompasu);
6.10. veic eksperimentus ar vielām (dabā sastopamās vielas, pārtikā izmantojamās vielas), materiāliem (māls, smiltis, koks, plastmasa, vilna, stikls, metāli vai to sakausējumi), strādājot individuāli vai grupā;
6.11. ievēro darba drošības noteikumus atbilstoši skolotāja norādījumiem;
6.12. mērījumus un eksperimentus veic rūpīgi, atbilstoši darba aprakstam vai eksperimenta plānam;
6.13. dabas sistēmu un procesu izzināšanai izmanto vienkāršus modeļus;
6.14. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus zīmējumos, tabulās un diagrammās;
6.15. apraksta iegūtos rezultātus, izmantojot dabaszinību terminus;
6.16. salīdzina iegūto datu atbilstību prognozētajam rezultātam un citu skolēnu iegūtajiem datiem;
6.17. izdara vienkāršus secinājumus;
6.18. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem, lietojot vienkāršus dabaszinību terminus;
6.19. atbild uz skolotāja vai citu skolēnu jautājumiem, lietojot vienkāršus dabaszinību terminus;
6.20. novērtē savu un citu skolēnu ieguldījumu, meklējot atbildi uz pētniecības darba jautājumu.
7. Dabas sistēmas un procesi:
7.1. zina jēdzienu "dzīvas būtnes";
7.2. zina galvenās dzīvības pazīmes (elpošana, barošanās, augšana, jutība, kustēšanās, vairošanās, izvadīšana);
7.3. salīdzina augus un dzīvniekus pēc to dzīvības pazīmēm;
7.4. attēlos un izpētes objektos parāda augu daļas (sakne, stumbrs, lapa, zieds un auglis);
7.5. pazīst un nosauc Latvijā biežāk sastopamos augus un sēnes;
7.6. atšķir Latvijā biežāk sastopamās ēdamās sēnes un indīgās sēnes. Atšķir Latvijā biežāk sastopamos savvaļas augus un kultūraugus;
7.7. izprot gaisa un ūdens nozīmi augu attīstībā;
7.8. veic eksperimentus par sēklu elpošanu, augu augšanu no sēklām un augu daļām;
7.9. pazīst Latvijā biežāk sastopamos dzīvniekus;
7.10. zina dzīvnieku ķermeņa daļas;
7.11. parāda dzīvnieku ķermeņa daļas attēlos un izpētes objektos;
7.12. atšķir savvaļas dzīvniekus no mājdzīvniekiem;
7.13. izprot gaisa un ūdens nozīmi dzīvnieku dzīvē;
7.14. zina un pazīst cilvēka ķermeņa daļas;
7.15. izprot maņu orgānu nozīmi apkārtējās pasaules uztveršanā;
7.16. mēra cilvēka ķermeņa temperatūru un lieto atbilstošas mērvienības (°C);
7.17. pazīst vienkāršas ekosistēmas;
7.18. saskata sezonālas izmaiņas tuvākajās ekosistēmās;
7.19. zina jēdzienus: Zeme, Saule, Mēness, zvaigznes;
7.20. lieto jēdzienus: laikapstākļi, nokrišņi, vējš, sauszeme, okeāns, jūra, upe, ezers, līcis, kāpas, līdzenums, paugurs, horizonts, debespuses, diena, nakts, diennakts, mēnesis, gads;
7.21. pastāsta par Zemes vietu Saules sistēmā, izmantojot modeļus;
7.22. pastāsta par Zemes kustību ap Sauli un diennakts miju;
7.23. izprot Saules nozīmi dabā, pamatojoties uz saviem novērojumiem par dabas parādībām;
7.24. izprot gadalaiku maiņu Latvijā;
7.25. nosaka debespuses pēc apkārtējiem objektiem un izmantojot kompasu;
7.26. nosaka pareizu laiku, izmantojot dažādus pulksteņus (arī Saules pulksteni), un lieto mērvienības (s, min, h);
7.27. izprot Zemes virsas dalījumu - sauszeme un ūdens (kontinenti, okeāni);
7.28. raksturo Latvijas atrašanās vietu, izmantojot karti;
7.29. pazīst tuvākajā apkārtnē esošos iežus (smiltis, māls, dolomīts);
7.30. raksturo Zemes virsas formas tuvākajā apkārtnē (līdzenums, paugurs, upes ieleja, kāpas);
7.31. pastāsta par tuvāko upi, ezeru, strautu, izmantojot savus novērojumus;
7.32. zina klimata joslas uz Zemes;
7.33. zina nokrišņu veidus - sniegs, lietus, krusa - un salīdzina tos;
7.34. novērtē gaisa temperatūras maiņas dažādos gadalaikos un diennaktī;
7.35. mēra gaisa temperatūru un lieto atbilstošas mērvienības (°C);
7.36. nosaka vēja virzienu;
7.37. skaidro pārmaiņas dabā dažādos gadalaikos, pamatojoties uz saviem novērojumiem;
7.38. pastāsta par tuvākās apkārtnes dabas ainavām un nosauc tajās esošos dabas objektus, izmantojot savus novērojumus;
7.39. zina jēdzienus: viela, ķermenis, materiāls, maisījums, vielas īpašība, vielas pārvērtība;
7.40. zina, kur dabā sastopams ūdens;
7.41. zina galvenos derīgos izrakteņus Latvijā (smiltis, grants, māls, dolomīts);
7.42. salīdzina ķermeņus vai priekšmetus pēc to formas un lieluma;
7.43. mēra priekšmetu garumu un pieraksta to, lietojot atbilstošas mērvienības (cm, m);
7.44. zina, ka vielai ir masa un tilpums;
7.45. mēra vielu un ķermeņu tilpumu, izmantojot mērtraukus, un lieto tilpuma mērvienības (l, ml);
7.46. salīdzina vielas un ķermeņus pēc masas (vieglāks, smagāks), ja to masa (g, kg) ir zināma;
7.47. zina galvenās vielu īpašības - agregātstāvoklis, krāsa, smarža un garša - un apraksta vielas pēc to īpašībām, pamatojoties uz saviem novērojumiem;
7.48. grupē vielas pēc to agregātstāvokļa (ciets, šķidrs, gāzveida);
7.49. salīdzina ikdienā biežāk izmantojamos materiālus (stikls, papīrs, plastmasa, metālu sakausējumi, māls) pēc to īpašībām (izturība, cietība, lokanība, plastiskums, trauslums, siltuma vadīšana), pamatojoties uz saviem novērojumiem;
7.50. atšķir vielu fizikālās pārvērtības (kušana, vārīšanās, iztvaikošana, kondensēšanās, sasalšana);
7.51. saskata dabā un ikdienas dzīvē ūdens agregātstāvokļu maiņu un veic eksperimentus par ūdens agregātstāvokļu maiņu;
7.52. salīdzina dažādu ikdienā izmantojamu vielu fizikālās pārvērtības;
7.53. zina degšanas pazīmes un veidus, kā izraisīt degšanu;
7.54. zina, kā jārīkojas, lai pārtrauktu degšanu, ja deg dažādi materiāli;
7.55. raksturo Latvijas dabas resursu izmantošanu, kā arī ūdens un gaisa nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē;
7.56. izprot degšanas procesu izmantošanas nepieciešamību un apzinās to nepareizas izmantošanas bīstamību;
7.57. pēc dotās informācijas par vielu un materiālu raksturīgākajām īpašībām spriež par to lietošanu;
7.58. zina, ka gaiss ir maisījums, un nosauc gaisa galvenās sastāvdaļas (skābeklis, slāpeklis, ogļskābā gāze);
7.59. raksturo gaisa īpašības, izmantojot savus novērojumus;
7.60. zina ikdienā izmantojamus šķīdumus;
7.61. izprot dzeramā ūdens tīrības nepieciešamību;
7.62. zina jēdzienus: gaisma, siltums, kustība, elektrība, magnēts, skaņa;
7.63. zina par gaismas rašanos, kā arī pazīst dažādus gaismas avotus un spēj paskaidrot, ka tumsa ir gaismas trūkums;
7.64. zina par skaņas rašanos, kā arī par skaņas un skaņas avotu daudzveidību;
7.65. novēro skaņas izplatīšanos un atstarošanos. Zina par skaņas izplatīšanos gaisā, par skaņas atstarošanos (atbalss) un skaņas uztveršanu ar ausi;
7.66. zina Latvijā biežāk izmantojamā kurināmā veidus (malka, kūdra, naftas produkti, gāze);
7.67. zina enerģijas avotus (uzturs, kurināmais, baterijas). Ir taupīga attieksme pret enerģijas patēriņu;
7.68. zina par augstas temperatūras šķidrumu (piemēram, verdošs ūdens, eļļa) un ķermeņu (piemēram, gludeklis) bīstamību;
7.69. novērojot ķermeņu kustību, prot paskaidrot kustības ātruma un virziena maiņu;
7.70. saprot, ka tikai spēka iedarbībā ķermeņa kustība paātrinās, palēninās vai maina virzienu;
7.71. zina par ikdienas ierīcēm, kas darbojas ar elektrību;
7.72. saslēdz vienkāršas elektriskās ķēdes (ar baterijām, spuldzēm, vadiem);
7.73. zina, kā ierīces izslēgt un kā ieslēgt; zina, kā ķēdē lieto slēdžus;
7.74. izmantojot bateriju un kvēlspuldzi, atšķir elektrības vadītājus un izolatorus;
7.75. zina par elektrības bīstamību;
7.76. zina par pastāvīgo magnētu pievilkšanos un atgrūšanos un veic vienkāršus eksperimentus ar magnētiem.
8. Cilvēka un vides mijiedarbība:
8.1. prot rīkoties ar sildierīcēm, elektriskām ierīcēm, karstiem priekšmetiem un šķidrumiem, vielām un materiāliem, ievērojot drošības noteikumus;
8.2. zina un ievēro drošības noteikumus, uzturoties dabā (piemēram, uz ūdens, uz ledus, mežā, purvā, saulē);
8.3. prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā;
8.4. zina galvenos sadzīves atkritumu veidus un piedalās sadzīves atkritumu savākšanā un šķirošanā;
8.5. zina galvenos gaisa un ūdens piesārņojuma avotus;
8.6. cenšas taupīgi izmantot ūdeni un citus dabas resursus;
8.7. sāk apzināties cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās pārmaiņas dabā;
8.8. prot priecāties par dabas skaistumu;
8.9. zina, kā rūpēties par dzīvajām būtnēm;
8.10. ievēro uzvedības normas dabā (piemēram, mežā, parkā, pļavā);
8.11. ir vēlme darboties; piedalās tuvākās apkārtnes sakopšanā;
8.12. ievēro personīgo higiēnu;
8.13. atbilstoši savai pieredzei apzinās veselības saudzēšanas nepieciešamību un veselīga dzīvesveida ievērošanas nozīmi;
8.14. zina par ievērojamākajiem dabaszinātņu atklājumiem un izgudrojumiem vides aizsardzības jomā;
8.15. zina par dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku dzīvē;
8.16. apzinās, ka dabaszinībās iegūtās zināšanas un prasmes ir izmantojamas ikdienas dzīvē.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.12., 6.20., 7.68., 8.8., 8.10., 8.11., 8.13. un 8.16.apakšpunktā minētās prasības.
IV. Pamatprasības mācību priekšmetu apguvei, beidzot 6.klasi
10. Pētniecības darba pamati:
10.1. iegūst informāciju dabaszinību jomā, atbilstoši situācijai izmantojot dažādus paņēmienus. Atbilstoši veicamajam uzdevumam izvēlas un sameklē informācijas avotus;
10.2. izmanto dažādus informācijas avotus (piemēram, grāmatas, žurnālus, Sarkano grāmatu), specifiskus informācijas avotus (modeļus, kartes, globusu), plašsaziņas līdzek …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.