Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Apakšīre – vai īrētu dzīvokli drīkst izīrēt tālāk

Apakšīre ir situācija, kad īrnieks savu īrēto dzīvokli, māju vai atsevišķu istabu nodod lietošanā citai personai – apakšīrniekam. Latvijā to pieļauj, taču tikai ar izīrētāja noteiktu piekrišanu (Civillikuma 2115. pants), un apakšīrnieka vienīgais lietošanas pamats ir rakstveidā noslēgts apakšīres līgums (Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants). Dzīvojamo telpu īres likums, kas piemērojams līgumiem kopš 2021. gada 1. maija, apakšīri tieši regulē tikai dažos pantos, tāpēc pārējā daļā piemēro Civillikuma noteikumus par īri (likuma 2. panta otrā daļa).

Šis ceļvedis ir paredzēts īrniekiem, kuri vēlas izīrēt istabu vai visu dzīvokli uz laiku, kamēr paši strādā vai mācās citur, kā arī tiem, kuri paši gatavojas kļūt par apakšīrniekiem. Tajā skaidrots, kas jāpārbauda īres līgumā, kā saņemt piekrišanu, ko ierakstīt apakšīres līgumā, kurš atbild par īres maksu un komunālajiem maksājumiem, kādi nodokļi jāmaksā no apakšīres ienākuma, kādas sekas ir apakšīrei bez atļaujas un kas notiek ar apakšīrnieku, kad beidzas pamata īres līgums. Rezultātā jūs varēsiet apakšīri noformēt tā, lai nezaudētu savu īres līgumu un nenonāktu strīdā ne ar izīrētāju, ne ar apakšīrnieku.

Dzīvojamo telpu īre – apakšīre

Galvenie fakti

Termiņš
Apakšīres termiņš nedrīkst būt ilgāks par jūsu pašu īres termiņu (Civillikuma 2116. pants).
Tiesību joma
Dzīvojamo telpu īre – apakšīre
Soļi
Judikatūra
4
Atjaunināts
19.11.2026.

Termiņš

Apakšīres termiņš nedrīkst būt ilgāks par jūsu pašu īres termiņu (Civillikuma 2116. pants). Ja dzīvokli bez izīrētāja piekrišanas lieto līgumā neparedzētas personas, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, rakstveidā brīdinot vismaz vienu mēnesi iepriekš (Dzīvojamo telpu īres likuma 23. pants un 27. panta trešās daļas 1. punkts).

Kad pamata īres līgums izbeidzas, arī apakšīrniekam dzīvoklis jāatbrīvo līdz šim brīdim (29. panta pirmā daļa); ja dzīvoklis pārdots un īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, jaunais īpašnieks var prasīt to atbrīvot divu mēnešu laikā (28. panta otrā daļa).

Ko darīt

  1. Izlasiet savu īres līgumu. Dzīvojamo telpu īres likuma 8. panta otrā daļa ļauj īres līgumā iekļaut noteikumus par dzīvojamās telpas apakšīri un par citu personu iemitināšanu. Pārbaudiet, vai līgumā apakšīre ir atļauta, aizliegta vai pieļauta ar nosacījumiem, kāds ir līguma termiņš un kādam mērķim dzīvoklis izīrēts. Īrnieks drīkst telpu lietot tikai atbilstoši mērķim, kādam tā izīrēta (Civillikuma 2151. pants).

    Ja līgums noslēgts pirms 2021. gada 1. maija, uz to attiecas Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumi, un nosacījumi var atšķirties. Pašvaldības dzīvokļa īres līgumā bieži ir stingrāki ierobežojumi. Ja līgumā par apakšīri nav nekā, tas nenozīmē atļauju: bez izīrētāja piekrišanas nodot telpu citam nedrīkst.

  2. Saņemiet izīrētāja piekrišanu rakstveidā. Civillikuma 2115. pants noteic, ka īrnieks savu īrēto lietu var nodot citam tikai ar izīrētāja noteiktu piekrišanu. Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta trešā daļa līdzīgi prasa izīrētāja rakstveida piekrišanu, lai dzīvoklī iemitinātu personas, kas nav īrnieka laulātais vai bērni; laulāto un bērnus var iemitināt, iepriekš rakstveidā informējot izīrētāju (14. panta pirmā daļa).

    Lūgumā norādiet apakšīrnieka vārdu, kuru telpas daļu viņš lietos, apakšīres termiņu un to, ka paši paliekat atbildīgs par visām saistībām. Piekrišanu var noformēt kā vienošanos pie īres līguma, kurā ieraksta ziņas par iemitināto personu (14. panta ceturtā daļa). Mutiska atļauja strīdā ir grūti pierādāma, tāpēc pietiek ar e-pastu tikai tad, ja tas nepārprotami attiecas uz konkrēto personu un laiku.

  3. Noslēdziet apakšīres līgumu rakstveidā. Apakšīrniekam vienīgais dzīvojamās telpas lietošanas pamats ir rakstveidā noslēgts apakšīres līgums (Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants). Līgumā ierakstiet tos pašus pamatnoteikumus, kas obligāti īres līgumā: telpas adresi, platību un aprakstu, termiņu, maksas apmēru un samaksas kārtību, kuri pakalpojumi ietilpst maksā un kā sadala komunālos maksājumus, kā arī ziņas par apakšīrnieka iemitinātajām personām (8. panta pirmā daļa).

    Apakšīrei ir divi likuma ierobežojumi: telpu nedrīkst nodot citādai lietošanai, nekā to saņēmāt pats, un ne uz ilgāku laiku par jūsu īres termiņu (Civillikuma 2116. pants). Ierakstiet arī, ka apakšīre izbeidzas līdz ar pamata īres līgumu, un pievienojiet izīrētāja piekrišanas kopiju, lai apakšīrnieks redz, ka dzīvo likumīgi.

  4. Saprotiet, ka atbildība pret izīrētāju paliek jums. Apakšīres līgums un īres līgums pastāv patstāvīgi, un saistības no pirmā līguma uz apakšīrnieku nepāriet (Civillikuma 2117. pants). Tas nozīmē, ka īres maksu, komunālos maksājumus un atbildību par bojājumiem izīrētājs prasīs no jums, nevis no apakšīrnieka. Tiesu praksē īrnieks, kurš dzīvoklī pats nedzīvoja un savas tiesības nodeva citam, tika piedzīts uzkrātais īres un pakalpojumu parāds.

    Apakšīrniekam savukārt ir tiesības maksāt īres maksu tieši izīrētājam tādā apmērā, cik liels ir īrnieka parāds (2117. pants). Ja apakšīrnieks kavē maksājumus, nekavējiet savus maksājumus izīrētājam: kavējums, kas pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ir pamats jūsu īres līguma izbeigšanai (Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pants).

  5. Nokārtojiet drošības naudu, nodošanu un deklarēšanu. Vienojieties par drošības naudu un tās atmaksas kārtību, sastādiet nodošanas un pieņemšanas aktu ar skaitītāju rādījumiem, mēbeļu un tehnikas sarakstu un fotogrāfijām (Dzīvojamo telpu īres likuma 8. panta ceturtā daļa pieļauj šādu aktu). Tas būs galvenais pierādījums, ja vēlāk jāatlīdzina bojājumi izīrētājam.

    Izīrētājs nedrīkst liegt deklarēt dzīvesvietu īrniekam un tām personām, kas iemitinātas atbilstoši 14. panta noteikumiem (15. pants). Tātad apakšīrnieks, kura iemitināšanai ir izīrētāja piekrišana, var deklarēt dzīvesvietu; ja piekrišanas nav, deklarēšana var kļūt par strīda iemeslu. Vienojieties apakšīres līgumā, ka deklarētā dzīvesvieta jāmaina līdz izvākšanās dienai.

  6. Deklarējiet ienākumu un samaksājiet nodokli. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pants ar nodokli apliekamo ienākumu sarakstā tieši min ienākumus no lietas, arī telpas, nodošanas tālāk apakšīrniekam. Ja jums nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs var nereģistrēties, taču tad nevar atskaitīt izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokli, un ieņēmumi jāuzskaita hronoloģiski (11. pants).

    Piemērojamo nodokļa likmi, maksāšanas termiņus un deklarēšanas kārtību pirms apakšīres sākuma pārbaudiet VID tīmekļvietnē, jo tos regulāri groza. Saņemiet maksājumus uz bankas kontu: bezskaidras naudas ieņēmumus likums ļauj neuzskaitīt atsevišķā reģistrā, un konta izraksts vienlaikus pierāda arī apakšīrnieka samaksu.

  7. Ziniet, kas draud par apakšīri bez atļaujas. Ja dzīvokli bez izīrētāja piekrišanas lieto līgumā neparedzētas personas, izīrētājs var izbeigt īres līgumu (Dzīvojamo telpu īres likuma 23. pants), rakstveidā brīdinot vismaz vienu mēnesi iepriekš (27. panta trešās daļas 1. punkts). Izīrētājs var arī prasīt zaudējumu atlīdzību, piemēram, par nolietojumu vai komunālajiem pakalpojumiem.

    Apakšīrniekam bez likumīga pamata nav tiesību lietot dzīvokli: personai ir tiesības lietot īrnieka īrēto telpu tikai tad, ja tā iemitināta likumā noteiktajā kārtībā, un patstāvīgas lietošanas tiesības tā neiegūst (16. pants). Tiesu praksē, ja nav īres vai apakšīres līguma, personai tiek atzīts, ka tiesiska pamata dzīvot dzīvoklī nav. Ja apakšīrnieks nezināja, ka īrniekam nav tiesību izīrēt, tiesa zaudējumus parasti prasa no īrnieka.

  8. Plānojiet apakšīres izbeigšanu. Kad izbeidzas jūsu īres līgums, gan jums, gan apakšīrniekam ar viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām dzīvoklis jāatbrīvo līdz šim brīdim (Dzīvojamo telpu īres likuma 29. panta pirmā daļa). Ja dzīvokli pārdod un īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ieguvējs var paziņot, ka telpa jāatbrīvo divu mēnešu laikā, un šis pienākums attiecas arī uz apakšīrnieku (28. panta otrā daļa).

    Ja apakšīrnieks laikus neizvācas, jums kā īrniekam izīrētājam vai ieguvējam jāatlīdzina zaudējumi un jāmaksā kompensācija par telpas lietošanu (29. panta trešā daļa). Tāpēc apakšīres līgumā paredziet īsu brīdinājuma termiņu, pienākumu atbrīvot telpu kopā ar pamata līgumu un līgumsodu par kavēšanos. Ja esat apakšīrnieks, pirms parakstīšanas lūdziet parādīt īres līgumu un izīrētāja piekrišanu.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

11

Saistītie tiesu nolēmumi

4
Dzīvoklis nodots apakšīrē; zaudējumi par komunālajiem pakalpojumiem piedzīti no īrnieces, jo apakšīrnieks nezināja par patieso īpašnieku un pārtrauca maksājumus, uzzinot par strīdu
Īrnieks, kurš dzīvoklī nedzīvoja un nodeva tiesības citai personai, cerot saglabāt istabas kā apakšīrnieks; prasība daļēji apmierināta un no īrnieka piedzīts īres un pakalpojumu parāds
Persona, kas dzīvokli lietoja bez īres vai apakšīres līguma (patvarīgi aizņemta telpa), notiesāta atlīdzināt apsaimniekotājam zaudējumus par sniegtajiem pakalpojumiem
Bez īres vai apakšīres līguma personai nav tiesiska pamata dzīvot dzīvoklī; prasība par īres līguma noslēgšanu noraidīta (likums „Par dzīvojamo telpu īri”)

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Vai drīkstu izīrēt istabu savā īrētajā dzīvoklī?

Jā, bet tikai ar izīrētāja noteiktu piekrišanu (Civillikuma 2115. pants). Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta trešā daļa prasa izīrētāja rakstveida piekrišanu arī tam, lai dzīvoklī iemitinātu personas, kas nav jūsu laulātais vai bērni. Ar apakšīrnieku noslēdziet rakstveida apakšīres līgumu, un jūs paliekat atbildīgs pret izīrētāju.

Vai izīrētāja atļaujai apakšīrei jābūt rakstveidā?

Civillikums prasa izīrētāja noteiktu piekrišanu, bet Dzīvojamo telpu īres likums citu personu iemitināšanai prasa rakstveida piekrišanu (14. panta trešā daļa). Praktiski piekrišanu noformējiet rakstveidā, vislabāk kā vienošanos pie īres līguma ar apakšīrnieka datiem un termiņu. Mutiska atļauja strīda gadījumā ir grūti pierādāma.

Kas notiek, ja izīrēju dzīvokli tālāk bez atļaujas?

Izīrētājs var izbeigt īres līgumu, ja dzīvokli bez viņa piekrišanas lieto līgumā neparedzētas personas (Dzīvojamo telpu īres likuma 23. pants), rakstveidā brīdinot jūs vismaz vienu mēnesi iepriekš. Viņš var arī prasīt zaudējumu atlīdzību. Apakšīrniekam bez likumīga pamata patstāvīgu tiesību lietot dzīvokli nav.

Vai apakšīres līgumam jābūt rakstveidā?

Jā. Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants noteic, ka apakšīrniekam vienīgais dzīvojamās telpas lietošanas pamats ir rakstveidā noslēgts apakšīres līgums. Līgumā norādiet telpu, termiņu, maksu, komunālo maksājumu sadalījumu, drošības naudu un to, ka apakšīre izbeidzas līdz ar pamata īres līgumu.

Kurš maksā īri, ja apakšīrnieks nemaksā?

Pret izīrētāju atbildīgs ir īrnieks, jo apakšīres līgums un īres līgums pastāv patstāvīgi (Civillikuma 2117. pants). Ja apakšīrnieks kavē, jums tik un tā jāmaksā izīrētājam, citādi parāds virs divu mēnešu īres maksas var kļūt par pamatu jūsu līguma izbeigšanai. Apakšīrnieka parādu jūs varat piedzīt no viņa tiesā.

Vai apakšīrnieks var palikt dzīvoklī pēc īres līguma beigām?

Nē. Kad izbeidzas īres līgums, dzīvoklis jāatbrīvo arī apakšīrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām (Dzīvojamo telpu īres likuma 29. panta pirmā daļa). Ja apakšīrnieks neizvācas, īrnieks atlīdzina izīrētājam zaudējumus un maksā kompensāciju par lietošanu, tāpēc šo pienākumu ierakstiet apakšīres līgumā.

Vai no apakšīres ienākuma jāmaksā nodoklis?

Jā. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pants ienākumus no telpas nodošanas tālāk apakšīrniekam min starp apliekamajiem ienākumiem. Ja izdevumu nav vai tie nebūtiski, kā saimnieciskās darbības veicējs var nereģistrēties, bet tad izdevumus atskaitīt nevar, izņemot nekustamā īpašuma nodokli. Likmi un termiņus pārbaudiet VID.

Vai apakšīrnieks var deklarēt dzīvesvietu īrētajā dzīvoklī?

Izīrētājs nedrīkst liegt deklarēt dzīvesvietu īrniekam un personām, kas iemitinātas atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 14. pantam (15. pants). Ja izīrētājs ir rakstveidā piekritis apakšīrnieka iemitināšanai, apakšīrnieks dzīvesvietu var deklarēt. Apakšīres līgumā vienojieties, ka deklarācija jāmaina līdz izvākšanās dienai.

Vai īrētu dzīvokli drīkst izīrēt īstermiņā tūristiem?

Tikai tad, ja izīrētājs tam skaidri piekrīt. Civillikuma 2116. pants aizliedz nodot telpu citādai lietošanai, nekā īrnieks to saņēmis, un 2151. pants atļauj lietot telpu tikai atbilstoši mērķim. Dzīvošanai izīrēts dzīvoklis, ko pārvērš par īstermiņa naktsmītni, var kļūt par pamatu līguma izbeigšanai un zaudējumu prasībai.

Vai apakšīrniekam drīkst prasīt lielāku maksu, nekā maksāju pats?

Likums tieši neierobežo apakšīres maksas apmēru, taču Civillikuma 2116. pants aizliedz rīkoties ar viltu un par ļaunu izīrētājam. Izīrētājs piekrišanā var noteikt nosacījumus, arī par maksu. Godīgi norādiet apakšīrniekam, kādu daļu veido īre un kādu komunālie maksājumi, un izsniedziet maksājumu apliecinājumus.

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Dzīvojamo telpu īres likums (2., 6., 8., 14.–16., 23., 24., 27.–29. pants), Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants – apakšīres līgums rakstveidā, Dzīvojamo telpu īres likuma 14. pants – citu personu iemitināšana ar izīrētāja piekrišanu, Dzīvojamo telpu īres likuma 23. pants – līguma izbeigšana nelikumīgas dzīvošanas dēļ, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.