Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Morālā kaitējuma atlīdzība: kā to pieprasīt un pierādīt

Morālais kaitējums ir fiziskas vai garīgas ciešanas, ko izraisījis ar neatļautu darbību nodarīts cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārums (Civillikuma 1635. panta otrā daļa). Atlīdzību par to var prasīt cilvēks, kuram nodarīti miesas bojājumi ceļu satiksmes negadījumā vai uzbrukumā, kura gods un cieņa aizskarta ar nepatiesām ziņām, kuram prettiesiski atņemta brīvība, kā arī citos gadījumos, kad aizskarta veselība, privātā dzīve vai cits ar personu saistīts labums. Šis ceļvedis rāda, pret ko un kādā kārtībā prasījumu pieteikt, kas jāpierāda un kā tiesa nosaka summu.

Likums neparedz ne tarifus, ne tabulas: atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas. Tāpēc iznākumu izšķir pierādījumi – medicīniskie dokumenti, liecinieki, sarakste – un tas, vai prasītā summa ir pamatota ar konkrētiem apstākļiem. Ja kaitējums nodarīts ar noziedzīgu nodarījumu pret dzīvību, veselību, brīvību, godu vai cieņu, morālais kaitējums tiek prezumēts; citos gadījumos tas cietušajam jāpierāda (1635. panta trešā daļa). Rezultāts ir naudas kompensācija, ko piedzen no aizskārēja, viņa apdrošinātāja vai kriminālprocesā no apsūdzētā.

Saistību tiesības – morālais kaitējums

Galvenie fakti

Termiņš
Kriminālprocesā kaitējuma kompensācijas pieteikums jāiesniedz, kamēr lieta vēl nav sākta izskatīt pēc būtības pirmās instances tiesā; civilprasībai piemēro vispārējo desmit gadu noilgumu (Civillikuma 1895. pants), ja speciāls…
Tiesību joma
Saistību tiesības – morālais kaitējums
Soļi
Judikatūra
5
Atjaunināts
14.11.2026.

Termiņš

Kriminālprocesā kaitējuma kompensācijas pieteikums jāiesniedz, kamēr lieta vēl nav sākta izskatīt pēc būtības pirmās instances tiesā; civilprasībai piemēro vispārējo desmit gadu noilgumu (Civillikuma 1895. pants), ja speciāls likums nenosaka īsāku termiņu – īsāki termiņi ir, piemēram, prasījumiem pret apdrošinātāju un darba tiesiskajās attiecībās, kur prasījumi noilgst divu gadu laikā (Darba likuma 31. pants). Apelācijas sūdzību par spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā (Civilprocesa likuma 415. pants).

Ko darīt

  1. Nosakiet, kas tieši aizskarts un kas par to atbild. Prasījuma pamats ir Civillikuma 1635. pants: katra neatļauta darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, arī morālais, dod cietušajam tiesības prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu var vainot. Speciālās normas attiecas uz miesas bojājumiem (2347. pants), sakropļojumu vai izķēmojumu (2349. pants), personiskās brīvības atņemšanu (2352. pants) un goda un cieņas aizskārumu (2352.¹ pants).

    Atbildētājs ir tas, kura rīcība kaitējumu izraisījusi; ja kaitējumu nodarījis paaugstinātas bīstamības avots – transportlīdzeklis, būvniecība, uzņēmums –, atbild tā īpašnieks vai lietotājs arī bez vainas, ja nepierāda nepārvaramu varu vai cietušā nodomu vai rupju neuzmanību (2347. panta otrā daļa).

  2. Nostipriniet pierādījumus, kamēr tie ir svaigi. Par miesas bojājumiem – neatliekamās palīdzības izsaukuma karte, izraksti no stacionāra un ambulatorās kartes, darbnespējas lapas, rehabilitācijas plāns, fotogrāfijas. Par garīgām ciešanām – psihologa vai psihiatra atzinums, tuvinieku un kolēģu liecības par to, kā mainījusies ikdiena. Par goda aizskārumu – publikācijas ekrānuzņēmumi ar datumu un adresi, ieraksti, ziņu saņēmēju saraksts.

    Katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato prasījumus (Civilprocesa likuma 93. pants). Tiesa nevērtē ciešanas „vispār”: jāparāda, kā aizskārums izpaudies tieši jūsu dzīvē – cik ilgi ārstējāties, ko vairs nevarat darīt, kādas sekas palikušas.

  3. Ja notikums ir noziedzīgs nodarījums, piesakiet kompensāciju kriminālprocesā. Kompensācija ir naudas summa, ko vainīgais samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu (Kriminālprocesa likuma 350. pants). Pieteikumu iesniedz procesa virzītājam – izmeklētājam, prokuroram vai tiesai –, norādot summu un pamatojumu; morālā kaitējuma apmērs sīki nav jāaprēķina, bet jāpaskaidro.

    Priekšrocības ir būtiskas: nav jāmaksā valsts nodeva, pierādījumus vāc izmeklēšana, un tiesa kompensāciju nosaka vienlaikus ar sodu. Ja kompensācija neatlīdzina visu kaitējumu, pārējo var prasīt civilprocesā, un tiesa ņems vērā jau saņemto (350. panta trešā daļa). Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas (ceturtā daļa).

  4. Pirms civilprasības nosūtiet aizskārējam vai apdrošinātājam rakstveida pretenziju. Aprakstiet notikumu, aizskārumu un sekas, norādiet prasīto summu un saprātīgu termiņu atbildei, pievienojiet galveno dokumentu kopijas. Ceļu satiksmes negadījumā pieteikums iesniedzams vainīgā transportlīdzekļa OCTA apdrošinātājam; apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība neierobežo tiesības pārējo prasīt no vainīgā.

    Pretenzija nav obligāts priekšnoteikums prasībai, taču tā bieži noved pie izlīguma un tiesā parāda, ka esat mēģinājis strīdu atrisināt. Ja aizskārējs piedāvā mazāku summu, izlīgumu noformējiet rakstveidā ar skaidru norādi, vai tas dzēš visus prasījumus vai tikai daļu.

  5. Nosakiet prasījuma summu un pamatojiet to. Atlīdzības apmēru tiesa nosaka pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas (1635. panta otrā daļa), spriežot pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem (5. pants). Praksē tiesas vērtē aizskarto labumu, ciešanu ilgumu un intensitāti, aizskārēja vainas pakāpi, viņa rīcību pēc notikuma un cietušā paša līdzvainu.

    Pārmērīga summa nepalīdz: prasītā un piespriestā atlīdzība bieži krasi atšķiras, un tiesāšanās izdevumus atlīdzina samērīgi apmierinātajai daļai. Aprakstiet prasībā konkrētus apstākļus un atsaucieties uz salīdzināmām lietām. Mantiskos zaudējumus – ārstēšanos, zāles, negūtos ienākumus – prasiet atsevišķi ar čekiem un aprēķinu (2347. panta pirmā daļa).

  6. Iesniedziet prasības pieteikumu rajona (pilsētas) tiesā pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses (Civilprocesa likuma 26. pants). Pieteikumā norāda puses, prasības priekšmetu, summu un tās aprēķinu, apstākļus un pierādījumus, likumu un prasījumu (128. pants). Pieteikumu var iesniegt arī elektroniski tiesu tiešsaistes sistēmā.

    No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies nāve (43. panta pirmās daļas 2. punkts). Citos gadījumos maksājama valsts nodeva likuma 3. pielikumā noteiktajā apmērā (34. pants). Ja ienākumi ir zemi, lūdziet tiesu no nodevas atbrīvot vai vērsieties Tiesu administrācijā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības.

  7. Tiesā pierādiet trīs lietas: neatļautu darbību, aizskartu nemantisku labumu un cēlonisko sakaru starp tiem. Ja aizskārējs notiesāts krimināllietā, spēkā stājies spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu ir tiesai obligāts jautājumā par to, vai darbība notikusi un vai to izdarījusi šī persona (Civilprocesa likuma 96. panta trešā daļa); ciešanu apmērs tomēr jāpamato.

    Goda un cieņas lietās pierādīšanas nasta ir apgriezta: ziņu izplatītājam jāpierāda, ka ziņas atbilst patiesībai (Civillikuma 2352.¹ pants). Jums jāpierāda, ka ziņas izplatītas, ka tās attiecas uz jums un ir godu aizskarošas. Viedoklis, kas nav faktu apgalvojums, nav atsaucams, tāpēc prasībā precīzi citējiet apstrīdētos teikumus.

  8. Pēc sprieduma nodrošiniet izpildi. Tiesa nosaka termiņu labprātīgai izpildei – ne vairāk par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās (Civilprocesa likuma 204.¹ pants). Ja atbildētājs nemaksā, saņemiet izpildu rakstu un iesniedziet to zvērinātam tiesu izpildītājam. Spriedumu par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu tiesa pēc lūguma var noteikt par izpildāmu nekavējoties (205. pants).

    Ja neesat mierā ar summu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā (415. pants). Apelācijā nevar palielināt prasījumu vai pieteikt jaunu pamatu (418. pants), tāpēc visi aizskārumi un sekas jānorāda jau pirmajā instancē.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

13
Kriminālprocesa likums nosaka kārtību, kādā tiek veikts kriminālprocess Latvijā, lai nodrošinātu Krimināllikuma normu efektīvu piemērošanu un…

Saistītie tiesu nolēmumi

5
Morālā kaitējuma atlīdzībai jākonstatē neatļauta darbība un ar to aizskarta nemantiska tiesība vai labums; apelācijas spriedums atcelts pierādījumu vērtēšanas pārkāpumu dēļ
Iekāpšanas atteikums lidojumam: no prasītajiem 2000 EUR pasažierim piedzīti 400 EUR, otra prasītāja prasība noraidīta
Dzīvokļa appludināšana: prasīti zaudējumi un 500 EUR par morālo kaitējumu; prasība apmierināta daļēji, piedzīta zaudējumu atlīdzība 884,56 EUR
Laupīšanas mēģinājums veikalā: cietušās pieteikums par morālā kaitējuma kompensāciju izlemts kriminālprocesā pēc Kriminālprocesa likuma 350.–353. panta un Civillikuma 1635. panta
Krāpšanas lieta (Krimināllikuma 177. pants), izskatīta arī pēc cietušā apelācijas sūdzības; tiesa atsaucas uz Civillikuma 1635. pantu: atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Kas ir morālais kaitējums pēc Civillikuma?

Fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu (Civillikuma 1635. panta otrā daļa). Nemantiski labumi ir, piemēram, dzīvība, veselība, brīvība, gods, cieņa, privātā dzīve. Par neatļautu darbību uzskata arī bezdarbību.

Cik lielu morālā kaitējuma atlīdzību var saņemt?

Likums summas nenosaka. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas (Civillikuma 1635. pants). Summas ir ļoti dažādas – no dažiem simtiem euro par īslaicīgām neērtībām līdz daudz lielākām summām par smagiem veselības bojājumiem vai tuvinieka nāvi. Izšķiroši ir pierādījumi par konkrētajām sekām.

Vai morālais kaitējums vienmēr jāpierāda?

Nē. Ja neatļautā darbība ir noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni vai nepilngadīgo, pieņem, ka morālais kaitējums cietušajam ir nodarīts. Citos gadījumos tas jāpierāda cietušajam (Civillikuma 1635. panta trešā daļa). Apmēru jebkurā gadījumā nosaka tiesa.

Vai par morālā kaitējuma prasību jāmaksā valsts nodeva?

Ne vienmēr. Atbrīvoti ir prasītāji prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies nāve (Civilprocesa likuma 43. pants), un noziedzīgā nodarījumā cietušie, kas prasa atlīdzību civiltiesiskā kārtībā (Kriminālprocesa likuma 350. panta ceturtā daļa). Citās lietās nodevu maksā pēc Civilprocesa likuma 3. pielikuma.

Kā pieteikt kompensāciju kriminālprocesā?

Iesniedziet procesa virzītājam – izmeklētājam, prokuroram vai tiesai – rakstveida kaitējuma kompensācijas pieteikumu, norādot summu un pamatojumu. Tas jāizdara, pirms pirmās instances tiesa sākusi lietu izskatīt pēc būtības. Kompensāciju vainīgais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata (Kriminālprocesa likuma 350. pants).

Vai var prasīt morālo kaitējumu pēc ceļu satiksmes negadījuma?

Jā. Par miesas bojājumu jāatlīdzina ārstēšanās izdevumi, atrautā peļņa un morālais kaitējums (Civillikuma 2347. pants). Vispirms piesakiet atlīdzību vainīgā transportlīdzekļa OCTA apdrošinātājam; ja apdrošinātāja izmaksa kaitējumu nesedz, starpību var prasīt no vainīgā vai transportlīdzekļa īpašnieka tiesā.

Ko darīt, ja par mani izplatītas nepatiesas ziņas?

Var prasīt tiesā atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas, ja to izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai, un prasīt mantisku kompensāciju (Civillikuma 2352.¹ pants). Presē izplatītas ziņas jāatsauc presē. Saglabājiet publikācijas kopiju ar datumu un vispirms rakstveidā pieprasiet atsaukumu izplatītājam.

Vai morālo kaitējumu var prasīt par līguma neizpildi?

Parasti nē. Līguma pārkāpums rada mantiskus zaudējumus, bet morālā kaitējuma atlīdzībai jākonstatē nemantiska labuma aizskārums. Izņēmumi iespējami, ja pārkāpums vienlaikus aizskar veselību, cieņu vai citu personisku labumu, vai ja to paredz speciāls likums, piemēram, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums darba tiesībās.

Vai tuvinieki var prasīt atlīdzību par cilvēka nāvi?

Jā. Vainīgajam jāatlīdzina mirušā mantiniekiem ārstēšanas un apbedīšanas izdevumi (Civillikuma 2350. pants), un uz viņu pāriet mirušā pienākums uzturēt apgādājamos (2351. pants). Tuvinieki var prasīt arī atlīdzību par pašu ciešanām pēc 1635. panta; ja nāve iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā, morālais kaitējums tiek prezumēts.

Cik ilgi var celt prasību par morālo kaitējumu?

Ja speciāls likums nenosaka īsāku termiņu, piemēro vispārējo desmit gadu noilgumu (Civillikuma 1895. pants). Īsāki termiņi ir darba tiesiskajās attiecībās – divi gadi (Darba likuma 31. pants) – un prasījumiem pret apdrošinātāju. Neatlieciet: ar laiku zūd pierādījumi, un tiesa vērtē arī to, cik drīz cietušais reaģējis.

Praktiski juridiski ceļveži

6
Saistību tiesības – atkāpšanās no līguma
Saistību tiesības – zaudējumu atlīdzība
Kriminālprocess – aizdomās turētā tiesības

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Civillikuma 1635. pants – tiesību aizskārums un morālais kaitējums, Civillikuma 2347. pants – atlīdzība par miesas bojājumu, paaugstinātas bīstamības avots, Civillikuma 2349. pants – atlīdzība par sakropļojumu vai izķēmojumu, Civillikuma 2352.¹ pants – goda un cieņas aizskārums, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.